Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1292 4465816 4053727 2026-05-09T19:02:44Z Milangolian 145138 I corrected the name of the Prime Minister of Hungary to Pēters Maģars, because he took the oath of office and became the Prime Minister of Hungary on May 9, 2026 4465816 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | pilnais_valsts_nosaukums = Ungārija | vietējais_nosaukums = ''Magyarország'' | valsts_nosaukums = Ungārija | karoga_nosaukums = Ungārijas karogs | karoga_attēls = Flag of Hungary.svg | ģerboņa_nosaukums = Ungārijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 40px | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Hungary.svg | valsts_moto = | valsts_himna = [[Ungārijas himna|Himnusz]] | symbol_width = 65px | kartes_attēls = EU-Hungary.svg | kartes_paraksts = {{map_caption |location_color=tumši zaļā |region=Eiropa |region_color=tumši pelēkā |subregion=Eiropas Savienība|subregion_color=zaļā |legend=EU-Hungary.svg}} | valsts_valodas = [[Ungāru valoda|Ungāru]] | etniskās_grupas = 92,3% [[ungāri]],<br>1,9% [[čigāni]],<br>5,8% citi<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html |title=Population Census 2001 – National and county data – Summary Data |publisher=Nepszamlalas.hu |access-date={{dat|2011|07|13||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/5mq7Guq5t?url=http://www.nepszamlalas.hu/eng/volumes/06/00/tabeng/1/load01_10_0.html |archivedate={{dat|2010|01|17||bez}} }}</ref> | etniskās_grupas_year = 2001 | demonym = | galvaspilsēta = [[Budapešta]] | latd = 47 |latm=26 |latNS=N |longd=19 |longm=15 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_iekārta = Parlamentāra republika | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva = [[Tomašs Šujoks]] | valsts_galva2 = [[Pēters Maģars]] | valsts_galvas_tituls3 = Spīkers | valsts_galva3 = [[Lāslo Kevērs]] | iestāšanāsESdatums = 2004. gada 1. maijs | EUseats = 24 | platība_rangs = 109. | platība_km2 = 93030 | area_sq_mi = 35919 | procenti_ūdens = 0.74% | iedzīvotāju_skaits = 9979000<ref name="KSH">[http://portal.ksh.hu/pls/ksh/docs/hun/xstadat/xstadat_evkozi/e_wdsd001a.html Hungarian Central Statistical Office]. Retrieved 25 July 2010.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 83. | population_census = 10198315 | population_census_year = 2001 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 107.2 | population_density_sq_mi = 279.0 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 94. | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP = $187,627 miljardi<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=944&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=37&pr.y=10 |title=Ungārija|publisher=International Monetary Fund|accessdate=21 April 2011}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $18738<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | GDP_nominal_year = 2010 | GDP_nominal = $128,960 miljardi<ref name=imf2/> | GDP_nominal_rank = | GDP_nominal_per_capita = $12879<ref name=imf2/> | GDP_nominal_per_capita_rank = | Gini = 24.96 | Gini_gads = 2008 | Gini_rangs = 3. | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | neatkarības_iegūšana = Dibināšana | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = 895 | neatkarības_notikums2 = ''Recognized as Christian kingdom'' | neatkarības_datums2 = 1000 | neatkarības_notikums3 = ''Current 3rd republic'' | neatkarības_datums3 = 1989. gada 23. oktobris | HDI_gads = 2010 | HDI = {{palielinājās}} 0,805<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf|title=Human Development Report 2010|year=2010|publisher=United Nations|accessdate=5 November 2010|archive-date={{dat|2010|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref> | HDI_rangs = 36. | HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> | valūta = [[Ungārijas forints]] | valūtas_kods = HUF | country_code = hu | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.hu]]{{smallsup|1}} |drives_on = right | tālsarunu_kods = 36 | piezīmes = | iso_kods_alfa2 = HU | iso_kods_alfa3 = HUN | iso_kods_num = 348 | sport_code = HUN | vehicle_code = H | piezīme1 = Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. |map_caption={{map_caption |location_color=tumši zaļā |region=Eiropa |region_color=tumši pelēkā |subregion=Eiropas Savienība|subregion_color=zaļā |legend=EU-Hungary.svg}}}} '''Ungārija''' ({{val|hu|Magyarország}}) ir valsts [[Centrāleiropa]]s vidienē bez pieejas pie jūras.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/hu.html|title=Geography ::Hungary|publisher=cia.gov|accessdate=31 August 2011|archive-date={{dat|2009|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090610082839/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/HU.html}}</ref> Rietumos tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]], ziemeļos ar [[Slovākija|Slovākiju]], ziemeļaustrumos ar [[Ukraina|Ukrainu]], bet dienvidaustrumos ar [[Rumānija|Rumāniju]], dienvidos ar [[Serbija|Serbiju]], bet dienvidrietumos ar [[Horvātija|Horvātiju]] un [[Slovēnija|Slovēniju]]. Ungārija ir [[Eiropas Savienība]]s, [[NATO]], [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] un [[Šengenas līgums|Šengenas zonas]] dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir [[Ungāru valoda|ungāru]], kura ir visplašāk izplatītākā ne[[indoeiropiešu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]] un izplatītākā [[Urāliešu valodas|urāliešu valoda]] pasaulē.<ref>{{grāmatas atsauce |url=http://books.google.com/books?id=nlWU3CkTAi4C&lpg=PA82&ots=wiY3TdhJ5F&dq=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&pg=PA82#v=onepage&q=%22largest%20non-indo%20european%22%20europe%20hungarian&f=false |title=Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books |publisher=Google Books |accessdate=20 September 2010}}</ref> Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir [[Budapešta]]. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir [[Debrecena]], [[Segeda]], [[Miškolca]], [[Pēča]] un [[Ģēra]]. Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem [[Māksla|mākslā]], [[Mūzika|mūzikā]], [[Literatūra|literatūrā]], [[Sports|sportā]] un [[Zinātne|zinātnē]]. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā ([[2013]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf|title=UNWTO World Tourism Barometer|publisher=World Tourism Organization|accessdate=20 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150112082549/http://www.e-unwto.org/content/r13521/fulltext.pdf|archivedate={{dat|2015|01|12||bez}}}}</ref> Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iht.com/articles/reuters/2008/11/18/europe/OUKWD-UK-HUNGARY-CAVE.php |title=Search – Global Edition – The New York Times |work=International Herald Tribune |date=29 March 2009 |accessdate=20 September 2009}}</ref> otrs lielākais termālais ezers pasaulē ([[Hēvizas ezers]]), lielākais ezers [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] ([[Balatons]]) un lielākā dabas pļava Eiropā ([[Hortobāgas nacionālais parks]]). == Ungārijas vēsture == {{pamatraksts|Ungārijas vēsture}} No 35. līdz 9. gadam p. m. ē. Donavas labā krasta zemes iekaroja [[romieši]] un izveidoja [[Romas impērija]]s [[Panonija]]s provinci. [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā Panonijas līdzenumu ieņēma [[huņņi]] un [[gepidi]], vēlāk [[Avāri (senie)|avāri]] un [[slāvi]]. 9. gadsimtā to pakļāva [[ungāri|ungāru]] ķēniņš [[Ārpāds]], 1000. gadā viņa mazmazdēls [[Ištvāns I]] kļuva par pirmo kristīto [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas karali]]. 12. gadsimta vidū Ungārija kļuva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimtā.<ref>Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000). Budapest: Pannonica Kiadó, 2002, {{ISBN|963-9252-56-5}}, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644</ref> Pēc [[Mohāčas kauja]]s [[1526]]. gadā to pakļāva [[Osmaņu impērija]] ([[1541]] – [[1699]]). Pēc tam Ungāriju pakļāva [[Hābsburgu monarhija]], pēc ungāru sacelšanās izveidojās [[Austroungārija]]s dubultmonarhija ([[1867]] – [[1918]]). Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā Ungārija pievienojās [[Ass valstis|Ass valstīm]], kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca [[Padomju Savienība]]s ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti [[Ungārijas Tautas Republika|Ungārijas Tautas Republiku]] ([[1947]] – [[1989]]). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un robežas atvēršanas ar [[Austrija|Austriju]] 1989. gadā, paātrinot [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sabrukumu. 1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.<ref name=HighOECD>[http://data.worldbank.org/about/country-classifications/country-and-lending-groups#OECD_members Country and Lending Groups | Data]. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.</ref><ref name=qq>[http://hdr.undp.org/sites/default/files/hdr14_statisticaltables.xls United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014]</ref> == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Ungārijas administratīvais iedalījums}} Valsts ir sadalīta 19 meģēs ({{val|hu|megye}}), [[Budapešta]] ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido [[Eiropas Savienība|ES]] [[NUTS]] 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — [[Ērda]] (Peštas meģē), [[Dunaūjvāroša]] (Fejēras meģē), [[Hodmezevāšārhēja]] (Čongrādas meģē), [[Naģkaniža]] (Zalas meģē) un [[Šoprona]] (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē). Kopš [[1999]]. gada meģes ir apvienotas reģionos, kuri veido ES NUTS 2. līmeņa apgabalus. === Pilsētas === {{pamatraksts|Ungārijas pilsētu uzskaitījums}} Ungārijā ir 346 [[pilsēta]]s un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. [[Galvaspilsēta]]i [[Budapešta]]i ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri). Četras pilsētas — [[Budapešta]], [[Miškolca]], [[Ģēra]] un [[Pēča]] — ir izveidojušas savas [[aglomerācija]]s. Ungārijas lielākā pilsēta ir Budapešta, savukārt mazākā ir [[Pālhāza]]. == Etniskais sastāvs == {| class="wikitable" |- ! Gads!! 1920{{efn|name=val|Dati par dzimto valodu}}!! %!! 1930{{efn|name=val}}!! %!! 1941!! %!! 1949!! %!! 1960!! %!! 1970!! %!! 1980!! %!! 1990!! %!! 2001!! % |- | iedzīvotāji kopā|| 7990202|| 100|| 8688319|| 100|| 9316074|| 100|| 9204799|| 100|| 9961044|| 100|| 10322099|| 100|| 10709463|| 100|| 10374823|| 100|| 10198315|| 100 |- | [[ungāri]]|| 7147053|| 89,45|| 8001112|| 92,09|| 8918868|| 95,74|| 9104640|| 98,91|| 9837275|| 98,76|| 10166237|| 98,49|| 10638974|| 99,34|| 10142072|| 97,76|| 9416045|| 92,33 |- | [[vācieši]]|| 551211|| 6,90|| 478630|| 5,51|| 302198|| 3,24|| 2617|| 0,03|| 8640|| 0,09|| 35594|| 0,34|| 11310|| 0,11|| 30824|| 0,30|| 62105|| 0,61 |- | [[slovāki]]|| 141882|| 1,78|| 104819|| 1,21|| 16677|| 0,18|| 7808|| 0,08|| 14340|| 0,14|| 21176|| 0.21|| 9101|| 0,08|| 10459|| 0,10|| 17693|| 0,17 |- | [[rumāņi]]|| 23760|| 0,30|| 16221|| 0,19|| 7565|| 0,08|| 8500|| 0,09|| 12326|| 0,12|| 12624|| 0,12|| 8874|| 0,08|| 10740|| 0,10|| 7995|| 0,08 |- | [[horvāti]]|| 36858|| 0,46|| 27683|| 0,32|| 4177|| 0,04|| 4106|| 0,04|| 14710|| 0,15|| 17609|| 0,17|| 13895|| 0,13|| 13570|| 0,13|| 15597|| 0,15 |- | [[serbi]]|| 17131|| 0,21|| 7031|| 0,08|| 3629|| 0,04|| 4190|| 0,05|| 3888|| 0,04|| 12235|| 0,12|| 2805|| 0,03|| 2905|| 0,03|| 3816|| 0,04 |- | [[slovēņi]]|| 6087|| 0,08|| 5464|| 0,06|| 2058|| 0,02|| 666|| 0,01|| nez.|| || 4205|| 0,04|| 1731|| 0,02|| 1930|| 0,02|| 3025|| 0,03 |- | [[čigāni]]|| 6989|| 0,09|| 7841|| 0,09|| 27033|| 0,29|| 37598|| 0,41|| 56121|| 0,56|| 34957|| 0,34|| 6404|| 0,06|| 142683|| 1,37|| 189984|| 1,86 |- | pārējie|| 59231|| 0,73|| 39518|| 0,45|| 33869|| 0,37|| 34674|| 0,38|| 13744|| 0,14|| 17462|| 0,17|| 16369|| 0,15|| 19640|| 0,19|| 584154|| 4,73 |} === Piezīmes === {{notelist}} == Skatīt arī == * [[Maģāri]] * [[Ungāru valoda]] * [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Ungārijas administratīvais iedalījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20180803213711/http://hungarologie.at/ Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.] * [http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060621090822/http://www.mfa.gov.hu/kum/en/bal/Ministry/minister/foreign_ministers.htm |date={{dat|2006|06|21||bez}} }} {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārija| ]] 2ltvwd0m4um9jk1yuyyo7idl0gmcbuz 0 2174 4466068 4453541 2026-05-10T11:03:07Z Kirkinators 145156 4466068 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas Valsts un ministru prezidentu|Ulmanis|Ulmanis}} [[Attēls:Charlie Kirk in Tampa July 2025 (cropped).jpg|thumb]] '''Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis''' (dzimis {{dat|1877|9|4}}, miris {{dat|1942|9|20}}) [[politika|politiķis]], viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītājs un vairākkārtējs [[Latvijas Ministru prezidents]]. Pēc 1934. gada [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā — pēc prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām – sevi pasludināja arī par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]]. Tālaika [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] saukts par Vadoni vai Valsts un Ministru prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/23220|title=Latvijas Valsts prezidenta institūcija|website=enciklopedija.lv|access-date=2020-06-10|language=lv}}</ref> Mūsdienās juristi K. Ulmaņa darbību Valsts prezidenta amatā traktē dažādi, vieni juridiski izceļ tobrīd valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un leģitimizē Valsts prezidenta statusu, savukārt citi uzsver antikonstitucionālu raksturu un definē to kā prezidenta vietas izpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis#gsc.tab=0|title=Kārlis Ulmanis|website=www.president.lv|access-date=2020-06-10}}</ref> Viņa darbības laikā notika relatīvs Latvijas tautsaimniecības uzplaukums pēc 1930.—1933. gada [[Lielā depresija|Lielās depresijas]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā arestēts un deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur ieslodzījumā mira. 2004. gadā veiktajā aptaujā par [[Ievērojamākās Latvijas personības|100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām]] Ulmani ierindoja otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670|title=Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības|last=Kusiņa|first=Linda|date={{dat|2004|12|30||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|5|12||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|30||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120730013413/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670}}</ref> == Jaunība == [[Attēls:Karlis Ulmanis Student.jpg|left|thumb|120px|Kārlis Ulmanis [[Nebraskas Universitāte|Nebraskas Universitātē]]]] Dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa (1836—1901) un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) (1837—1925) ģimenē kā trešais dēls. Vecākie brāļi Jānis Ulmanis (1865—1936) un Indriķis Ulmanis (1868—1923). Māsa Emīlija Lizete (1864) mirusi trīs mēnešu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |title=Edgars Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978. |access-date={{dat|2015|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627165438/http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}</ref> Mācījās Bērzes pagastskolā (1886—1889), [[Jelgava]]s Aleksandra pilsētas skolā (1889—1895), [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] (1895—1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus [[Gvardejska|Tapiavā]] ([[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]) un studēja lauksaimniecību [[Cīrihes Politehniskais institūts|Cīrihes Politehniskajā institūtā]] (1902—1903) un [[Leipciga]]s lauksaimniecības institūtā (1903—1905), kur ieguva [[Agronoms|agronoma]] izglītību. == Trimda == [[1905. gada revolūcija]]s laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts [[Pleskava]]s cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz [[Vācijas Impērija|Vāciju]], kur strādāja par skolotāju [[Annaberga-Buholca|Annabergas]] lauksaimniecības skolā [[Saksija|Saksijā]] (1907), pēc tam devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Nebraskas Universitāte]]s Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908—1909),<ref>[http://www.nebraskahistory.org/publish/publicat/history/full-text/NH1999Ulmanis.pdf Karlis Ulmanis: From University of Nebraska Graduate to President of Latvia]</ref> pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks [[Teksasa|Teksasā]]. Pēc amnestijas izsludināšanas 1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā [[Valmiera|Valmierā]] un žurnāla „Zeme” redaktoru (1914—1916). == Politiskās karjeras uzsākšana == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada aprīlī bija [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs. Ievēlēts [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes guberņas pagaidu zemes padomē]], kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra [[Andrejs Krastkalns|Andreja Krastkalna]] vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par [[Latviešu palīdzības komiteja]]s valdes locekli un tās priekšsēdētāja Krastkalna vietnieku. 1918. gada 17. novembrī kā [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis viņš piedalījās [[Tautas padome]]s izveidošanā un tika ievēlēts par jaunveidojamās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāju. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] sākumposmā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību bēga uz [[Liepāja|Liepāju]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] rezultātā Pagaidu valdība uz laiku patvērās uz kuģa „[[Saratov]]”. Šajā laikā Latvijā par varu sacentās trīs valdības: Ulmaņa Pagaidu valdība, aprīļa pučistu [[Niedras valdība]] un [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]]. Pēc [[Rīga]]s ieņemšanas 1919. gada 22. maijā un pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Ulmaņa Pagaidu valdība atgriezās Rīgā un nostiprināja savu varu [[Bermontiāde]]s un [[Latgales atbrīvošana]]s cīņu laikā. 1920. gada 15. aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna—Dzelzava tika veikts [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret automobilī braucošo Ulmani. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Latvijas parlamentārās demokrātijas]] gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis un [[Saeima]]s deputāts no [[Latviešu zemnieku savienība]]s. Viņš atkārtoti bija [[Latvijas Ministru prezidents]], pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi bija arī [[Latvijas zemnieku banka]]s valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), [[Valsts zemes banka]]s padomes loceklis (1925—1927). == Autokrāts == {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis Ulmanis 1934.jpg|left|thumb|300px|Kārlis Ulmanis 1937. gada strādnieku svētkos<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref>]] [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumbnail|right|Ulmanis, ģenerālis Balodis un ģenerālis Berķis parādes laikā]] {{dat|1934|5|15||bez}} Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar kara ministru [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] īstenoja [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsumu]], ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā [[parlamentāra republika]]. Pēc apvērsuma visa vara koncentrējās Ulmaņa rokās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis ieņēma [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidenta]] amatu. 1935. gada 28. janvārī Ulmanis iedibināja "[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma]]" akciju, kuras mērķis bija aicināt dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām. Bijušais Valsts prezidents savā vārda dienā uzdāvinājis bērnības skolai grāmatas un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.konkurss.lv/da_fonds/index.php|title=Draudzīgais Aicinājums|website=www.konkurss.lv|access-date=2023-08-12}}</ref> Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu. Šīs akcijas laikā tika dibinātas Draudzīgā aicinājuma skolas. 1939. gada pavasara lielvalstu politikas tendences bija klaji bīstamas [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Viņām bija grūti cerēt uz [[neatkarība]]s saglabāšanu pilnā apjomā. Situāciju nesaglabāja 1939. gada jūnija sākumā ar [[Trešais reihs|Vāciju]] noslēgtais neuzbrukšanas līgums. Ārlietu ministram [[Vilhelms Munters|V. Munteram]] neizdevās dabūt četru lielvalstu garantijas Latvijas neitralitātei. 1939. gada rudenī, kad [[Polijas Otrā republika]] zaudēja savu valstiskumu, Latvijas politiskā elite sāka sadarbību ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. K. Ulmaņa autoritārā valdība izšķīrās parakstīt uzspiesto [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līgumu]] ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Preventīva [[Kolaboracionisms|kolaborācija]] ar mērķi izvairīties no valsts neatkarības zaudēšanas sagatavoja augsni kolaborācijai 1940. gada jūnijā un pēc tā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/uz-muziem-latvijas-liktenikarlim-ulmanim-140/|title=Kārlis Ulmanis un viņa zaudētā paradīze|last=[[Inesis Feldmanis|Feldmanis]]|first=Inesis|website=LA.LV|access-date=2019-11-25|date=2017-09-03|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā K.Ulmanis apstiprināja [[Padomju Savienība|PSRS]] spēku uzspiesto [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] [[Kirhenšteina Ministru kabinets|marionešu valdību]]. Viņš nolēma palikt sava amatā<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Ulmanis |first1=Kārlis |title=Valsts Prezidenta Dr Kārla Ulmaņa norādījumi tautai. |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 |website=periodika.lv |publisher=LATVIJAS NACIONĀLĀ DIGITĀLĀ BIBLIOTĒKA |access-date=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 }}</ref> un sadarbojās ar padomju varu, parakstot un izsludinot likumus, kuri palīdzēja iznīcināt Latvijas neatkarību. Laika sprīdī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad steigā ievēlētā [[Tautas Saeima]] pieņēma lēmumu "[[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā]]", bet Ulmanis jau bija zaudējis [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu, viņš izsludināja vairāk nekā 50 likumus.<ref name=":0" /> == Apcietinājums un nāve == 1940. gada 22. jūlijā Ulmani apcietināja un nosūtīja uz Vorošilovsku (tagad [[Stavropole]]) PSRS. Pēc [[Nacionālsociālisms|nacistiskās]] [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] viņu 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |title=PSRS Ordžonikidzes apgabala Iekšlietu Tautas komisariāta pārvaldes lēmums par apsūdzības uzrādīšanu Kārlim Ulmanim |access-date={{dat|2011|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |date={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> 1942. gada 1. augustā [[Vērmahts|Vācijas karaspēka]] tuvošanās dēļ Ulmani cauri [[Vidusāzija]]i plānoja pārvietot uz [[Krasnojarska]]s cietumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc [[Kaspijas jūra]]s šķērsošanas viņa veselība strauji pasliktinājās un viņš nomira [[Turkmenbaši (pilsēta)|Krasnovodska]]s cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts nezināmā kapavietā. Pastāv alternatīva versija, ka Ulmanis ir apbedīts [[Gori]], [[Gruzijas PSR|Gruzijā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-gruzija-iespejams-uzieta-karla-ulmana-kapavieta.d?id=38924785 Gruzijā, iespējams, uzieta Kārļa Ulmaņa kapavieta]</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Kārlis Ulmanis piemineklis.JPG|thumb|Piemineklis Kārlim Ulmanim Rīgas centrā]] [[Attēls:Piemiņas plāksne pret Ulmani vērstā atentāta vietā.JPG|thumb|Piemiņas plāksne atentāta mēģinājuma vietā]] 1939. gada [[11. augusts|11. augustā]] pie autoceļa [[P83]] [[Dzelzava]]—[[Lubāna]] mežā netālu no Liedeskroga atklāja piemiņas plāksni vietā, kur 1920. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] pret Kārli Ulmani notika atentāta mēģinājums. [[Latvijas PSR]] gados to nopostīja, bet cilvēktiesību aizstāvju grupas „[[Helsinki-86]]” pārstāvji to atjaunoja 1988. gada [[18. novembris|18. novembrī]]. 1989. gadā [[Priekuļi|Priekuļos]] uzstādīja piemiņas zīmi vietā, kur pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1935.—1936. gadā iestādīja [[Bērzi|bērzu]] birzi, kas ieguva nosaukumu „Vadoņa birzs”.<ref>Latvijas Pagasti. Enciklopēdija. M-Ž. A/S „Preses Nams” 2002</ref> 1997. gada [[4. septembris|4. septembrī]] pie Priekuļu [[selekcija]]s stacijas atklāja piemiņas plāksni<ref>[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=44786&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=d384d33c82edd7b99e9470972f9d2a59 Latvijas Vēstnesis 2005. gada 5. septembrī]</ref> ar uzrakstu „pirmajam Latvijas Ministru prezidentam”. Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[Kārļa Ulmaņa Piemiņas fonds]] kopā ar īpaši izveidotu valsts komisiju 1992.–1993. gadā devās ekspedīcijā uz [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]] Turkmenistānā Kārļa Ulmaņa apbedījuma vietas meklēšanai, taču viņa apbedījuma vietu neatrada. 1993. gadā izveidoja [[Muzejs|muzeju]] Ulmaņu dzimtas mājās „Pikšās” [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bērzes pagasts|Bērzes pagastā]], kurā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi. {{dat|2005|1|1}} stājās spēkā īpaši [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi nr. 986,<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=97377 Valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” nolikums]</ref> kas nosaka šī muzeja statusu kā valsts aģentūru, kas pakļauta [[Zemkopība]]s ministrijai. [[Rīga|Rīgā]] Ulmaņa pieminekli atklāja {{dat|2003|7|22||bez}} — dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmani deportēja no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks [[Uldis Kurzemnieks]] un arhitekts [[Agnis Lukšēvics]]. Piemineklis atrodas iepretim [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s ēkai, kas ilgus gadus bija Ulmaņa darbavieta. 2020. gada jūnijā paziņoja, ka [[Izraēla]]s pilsētā [[Sderota|Sderotā]] Kārļa Ulmaņa vārdā nosauks krustojuma apli, pieminot viņa atbalstu [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienai un Eiropas ebrejiem, kas guva patvērumu Latvijā, bēgot no vajāšanām [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]] 1930. gadu beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/svetaja-zeme-iemuzinas-ulmana-pieminu/|title=Svētajā zemē iemūžinās Ulmaņa piemiņu|last=Lībeka|first=Māra|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-10-29|date=2020-06-18|language=lv}}</ref> „Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē „zaudēto paradīzi”," norādīja vēsturniece [[Vita Zelče]]. Viņa darbības laiku parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies.<ref name=":0" /> === Skatīt arī === * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Vadoņa iela]] == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] 3. šķira,<ref>[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1602 LKOK nr.3/2064: Ulmanis, Kārlis]</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 1. šķira (1924),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] 1. šķira, * [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] 1. šķira, * Francijas Kara krusts, * [[Goda Leģiona ordenis|Francijas Goda Leģiona ordeņa]] 5. un 1. šķira, * [[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)|Polijas Baltā Ērgļa ordeņa]] 1. šķira, * Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira, * Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira, * Vatikāna Pāvesta [[Pijs IX|Pija IX]] ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira, * [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krusta]] 3. šķiras 1. pakāpe, * Polijas ''Polonia Restituta'' ordeņa 1. šķira, * Beļģijas [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolda I]] ordeņa 1. šķira, * Zviedrijas [[Ziemeļu Zvaigznes ordenis|Ziemeļu Zvaigznes ordeņa]] 1. šķira, * Zviedrijas [[Vāsu dinastija|Vāsas]] ordeņa 1. šķira, * Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira, * Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira, * Lietuvas [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordeņa 1. šķira. * [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934), * [[Mazpulki|Mazpulku]] virsvadonis, * Studentu biedrības ''[[Fraternitas Rusticana]]'' goda [[filistrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Viens mērķis — tauta un valsts. Kārļa Ulmaņa runu, rakstu fragmenti un atziņas. Jumava, 2001. {{ISBN|9984-05-467-5}} * Degsme. Dr. Kārļa Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi (sast. Līgonis). Rīga: A. Gulbis, 1938 * Kārlis Ulmanis. Atziņas un runu fragmenti (sast. S. Timšāns). Rīga: Avīze „Prizma”, 1990 * Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1994. Papildus materiāli, zinātniskā [[monogrāfija]]: Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis. Autoritārisma kultūra Latvijā. 1934. — 1940. — Zinātne, 2012. == Ārējās saites == {{Commons category|Kārlis Ulmanis}} * [https://web.archive.org/web/20120512233546/http://www.citavesture.lv/2010/06/17/latvijas-republikas-prezidenta-k-ulmana-radio-uzruna-1940-gada-17-junija/ Kārļa Ulmaņa radio uzruna 1940. gada 17. jūnijā] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121118092032/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/piezimes.htm Kārļa Ulmaņa izsūtījumā sarakstītās piezīmes.] {{lv ikona}} * [http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/vesturnieks-ulmanis-bijis-perkams-meierovics-ne Upleja S. Vēsturnieks: Ulmanis bijis pērkams, Meierovics ne. // Diena, 10. septembris (1999)] * [https://web.archive.org/web/20040108161328/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/ulmanis.htm Ulmanis, Kārlis Augusts Vilhelms (04.09.1877.-20.09.1942.) — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20161108195818/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=910 Kārlis Ulmanis — Prezidenta kancelejas mājas lapa] * Krūmiņš G. [http://zinas.nra.lv/viedokli/gatis-krumins/2363-karlis-ulmanis-mits-vai-realitate.htm Kārlis Ulmanis — mīts vai realitāte]{{Novecojusi saite}} [[NRA]], 16.09.2009. * Zirnis E. [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/komunistu-sponsors?=&comments=11 Komunistu sponsors] [[Diena]] 15.02.2009. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Alberts Kviesis]] | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br />(leģitimitāte apšaubāma) | periods = 1936—1940 | pēc = [[Guntis Ulmanis]]}} {{Amatu secība | pirms = {{plainlist| * [[Ādolfs Bļodnieks]] * [[Hugo Celmiņš]] * [[Hugo Celmiņš]] * ''nav'' }} | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{plainlist| * 1934—1940 * 1931 * 1925—1926 * 1918—1921 }} | pēc = {{plainlist| * [[Augusts Kirhenšteins]] * [[Marģers Skujenieks]] * [[Arturs Alberings]] * {{nobr|[[Zigfrīds Anna Meierovics]]}} }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Latvijas prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas valdības |list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}} {{Alberinga Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 3. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 4. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulmanis, Kārlis}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas apgādības ministri]] [[Kategorija:Latvijas apsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] isj1v99vuuttvzgr27eww5sp6oksf9e 4466069 4466068 2026-05-10T11:04:49Z Kirkinators 145156 4466069 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas Valsts un ministru prezidentu|Ulmanis|Ulmanis}} '''Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis''' (dzimis {{dat|1877|9|4}}, miris {{dat|1942|9|20}}) [[politika|politiķis]], viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītājs un vairākkārtējs [[Latvijas Ministru prezidents]]. Pēc 1934. gada [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā — pēc prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām – sevi pasludināja arī par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]]. Tālaika [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] saukts par Vadoni vai Valsts un Ministru prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/23220|title=Latvijas Valsts prezidenta institūcija|website=enciklopedija.lv|access-date=2020-06-10|language=lv}}</ref> Mūsdienās juristi K. Ulmaņa darbību Valsts prezidenta amatā traktē dažādi, vieni juridiski izceļ tobrīd valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un leģitimizē Valsts prezidenta statusu, savukārt citi uzsver antikonstitucionālu raksturu un definē to kā prezidenta vietas izpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis#gsc.tab=0|title=Kārlis Ulmanis|website=www.president.lv|access-date=2020-06-10}}</ref> Viņa darbības laikā notika relatīvs Latvijas tautsaimniecības uzplaukums pēc 1930.—1933. gada [[Lielā depresija|Lielās depresijas]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā arestēts un deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur ieslodzījumā mira. 2004. gadā veiktajā aptaujā par [[Ievērojamākās Latvijas personības|100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām]] Ulmani ierindoja otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670|title=Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības|last=Kusiņa|first=Linda|date={{dat|2004|12|30||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|5|12||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|30||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120730013413/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670}}</ref> == Jaunība == [[Attēls:Karlis Ulmanis Student.jpg|left|thumb|120px|Kārlis Ulmanis [[Nebraskas Universitāte|Nebraskas Universitātē]]]] Dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa (1836—1901) un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) (1837—1925) ģimenē kā trešais dēls. Vecākie brāļi Jānis Ulmanis (1865—1936) un Indriķis Ulmanis (1868—1923). Māsa Emīlija Lizete (1864) mirusi trīs mēnešu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |title=Edgars Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978. |access-date={{dat|2015|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627165438/http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}</ref> Mācījās Bērzes pagastskolā (1886—1889), [[Jelgava]]s Aleksandra pilsētas skolā (1889—1895), [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] (1895—1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus [[Gvardejska|Tapiavā]] ([[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]) un studēja lauksaimniecību [[Cīrihes Politehniskais institūts|Cīrihes Politehniskajā institūtā]] (1902—1903) un [[Leipciga]]s lauksaimniecības institūtā (1903—1905), kur ieguva [[Agronoms|agronoma]] izglītību. == Trimda == [[1905. gada revolūcija]]s laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts [[Pleskava]]s cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz [[Vācijas Impērija|Vāciju]], kur strādāja par skolotāju [[Annaberga-Buholca|Annabergas]] lauksaimniecības skolā [[Saksija|Saksijā]] (1907), pēc tam devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Nebraskas Universitāte]]s Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908—1909),<ref>[http://www.nebraskahistory.org/publish/publicat/history/full-text/NH1999Ulmanis.pdf Karlis Ulmanis: From University of Nebraska Graduate to President of Latvia]</ref> pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks [[Teksasa|Teksasā]]. Pēc amnestijas izsludināšanas 1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā [[Valmiera|Valmierā]] un žurnāla „Zeme” redaktoru (1914—1916). == Politiskās karjeras uzsākšana == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada aprīlī bija [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs. Ievēlēts [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes guberņas pagaidu zemes padomē]], kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra [[Andrejs Krastkalns|Andreja Krastkalna]] vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par [[Latviešu palīdzības komiteja]]s valdes locekli un tās priekšsēdētāja Krastkalna vietnieku. 1918. gada 17. novembrī kā [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis viņš piedalījās [[Tautas padome]]s izveidošanā un tika ievēlēts par jaunveidojamās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāju. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] sākumposmā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību bēga uz [[Liepāja|Liepāju]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] rezultātā Pagaidu valdība uz laiku patvērās uz kuģa „[[Saratov]]”. Šajā laikā Latvijā par varu sacentās trīs valdības: Ulmaņa Pagaidu valdība, aprīļa pučistu [[Niedras valdība]] un [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]]. Pēc [[Rīga]]s ieņemšanas 1919. gada 22. maijā un pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Ulmaņa Pagaidu valdība atgriezās Rīgā un nostiprināja savu varu [[Bermontiāde]]s un [[Latgales atbrīvošana]]s cīņu laikā. 1920. gada 15. aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna—Dzelzava tika veikts [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret automobilī braucošo Ulmani. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Latvijas parlamentārās demokrātijas]] gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis un [[Saeima]]s deputāts no [[Latviešu zemnieku savienība]]s. Viņš atkārtoti bija [[Latvijas Ministru prezidents]], pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi bija arī [[Latvijas zemnieku banka]]s valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), [[Valsts zemes banka]]s padomes loceklis (1925—1927). == Autokrāts == {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis Ulmanis 1934.jpg|left|thumb|300px|Kārlis Ulmanis 1937. gada strādnieku svētkos<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref>]] [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumbnail|right|Ulmanis, ģenerālis Balodis un ģenerālis Berķis parādes laikā]] {{dat|1934|5|15||bez}} Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar kara ministru [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] īstenoja [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsumu]], ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā [[parlamentāra republika]]. Pēc apvērsuma visa vara koncentrējās Ulmaņa rokās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis ieņēma [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidenta]] amatu. 1935. gada 28. janvārī Ulmanis iedibināja "[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma]]" akciju, kuras mērķis bija aicināt dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām. Bijušais Valsts prezidents savā vārda dienā uzdāvinājis bērnības skolai grāmatas un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.konkurss.lv/da_fonds/index.php|title=Draudzīgais Aicinājums|website=www.konkurss.lv|access-date=2023-08-12}}</ref> Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu. Šīs akcijas laikā tika dibinātas Draudzīgā aicinājuma skolas. 1939. gada pavasara lielvalstu politikas tendences bija klaji bīstamas [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Viņām bija grūti cerēt uz [[neatkarība]]s saglabāšanu pilnā apjomā. Situāciju nesaglabāja 1939. gada jūnija sākumā ar [[Trešais reihs|Vāciju]] noslēgtais neuzbrukšanas līgums. Ārlietu ministram [[Vilhelms Munters|V. Munteram]] neizdevās dabūt četru lielvalstu garantijas Latvijas neitralitātei. 1939. gada rudenī, kad [[Polijas Otrā republika]] zaudēja savu valstiskumu, Latvijas politiskā elite sāka sadarbību ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. K. Ulmaņa autoritārā valdība izšķīrās parakstīt uzspiesto [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līgumu]] ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Preventīva [[Kolaboracionisms|kolaborācija]] ar mērķi izvairīties no valsts neatkarības zaudēšanas sagatavoja augsni kolaborācijai 1940. gada jūnijā un pēc tā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/uz-muziem-latvijas-liktenikarlim-ulmanim-140/|title=Kārlis Ulmanis un viņa zaudētā paradīze|last=[[Inesis Feldmanis|Feldmanis]]|first=Inesis|website=LA.LV|access-date=2019-11-25|date=2017-09-03|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā K.Ulmanis apstiprināja [[Padomju Savienība|PSRS]] spēku uzspiesto [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] [[Kirhenšteina Ministru kabinets|marionešu valdību]]. Viņš nolēma palikt sava amatā<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Ulmanis |first1=Kārlis |title=Valsts Prezidenta Dr Kārla Ulmaņa norādījumi tautai. |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 |website=periodika.lv |publisher=LATVIJAS NACIONĀLĀ DIGITĀLĀ BIBLIOTĒKA |access-date=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 }}</ref> un sadarbojās ar padomju varu, parakstot un izsludinot likumus, kuri palīdzēja iznīcināt Latvijas neatkarību. Laika sprīdī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad steigā ievēlētā [[Tautas Saeima]] pieņēma lēmumu "[[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā]]", bet Ulmanis jau bija zaudējis [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu, viņš izsludināja vairāk nekā 50 likumus.<ref name=":0" /> == Apcietinājums un nāve == 1940. gada 22. jūlijā Ulmani apcietināja un nosūtīja uz Vorošilovsku (tagad [[Stavropole]]) PSRS. Pēc [[Nacionālsociālisms|nacistiskās]] [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] viņu 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |title=PSRS Ordžonikidzes apgabala Iekšlietu Tautas komisariāta pārvaldes lēmums par apsūdzības uzrādīšanu Kārlim Ulmanim |access-date={{dat|2011|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |date={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> 1942. gada 1. augustā [[Vērmahts|Vācijas karaspēka]] tuvošanās dēļ Ulmani cauri [[Vidusāzija]]i plānoja pārvietot uz [[Krasnojarska]]s cietumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc [[Kaspijas jūra]]s šķērsošanas viņa veselība strauji pasliktinājās un viņš nomira [[Turkmenbaši (pilsēta)|Krasnovodska]]s cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts nezināmā kapavietā. Pastāv alternatīva versija, ka Ulmanis ir apbedīts [[Gori]], [[Gruzijas PSR|Gruzijā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-gruzija-iespejams-uzieta-karla-ulmana-kapavieta.d?id=38924785 Gruzijā, iespējams, uzieta Kārļa Ulmaņa kapavieta]</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Kārlis Ulmanis piemineklis.JPG|thumb|Piemineklis Kārlim Ulmanim Rīgas centrā]] [[Attēls:Piemiņas plāksne pret Ulmani vērstā atentāta vietā.JPG|thumb|Piemiņas plāksne atentāta mēģinājuma vietā]] 1939. gada [[11. augusts|11. augustā]] pie autoceļa [[P83]] [[Dzelzava]]—[[Lubāna]] mežā netālu no Liedeskroga atklāja piemiņas plāksni vietā, kur 1920. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] pret Kārli Ulmani notika atentāta mēģinājums. [[Latvijas PSR]] gados to nopostīja, bet cilvēktiesību aizstāvju grupas „[[Helsinki-86]]” pārstāvji to atjaunoja 1988. gada [[18. novembris|18. novembrī]]. 1989. gadā [[Priekuļi|Priekuļos]] uzstādīja piemiņas zīmi vietā, kur pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1935.—1936. gadā iestādīja [[Bērzi|bērzu]] birzi, kas ieguva nosaukumu „Vadoņa birzs”.<ref>Latvijas Pagasti. Enciklopēdija. M-Ž. A/S „Preses Nams” 2002</ref> 1997. gada [[4. septembris|4. septembrī]] pie Priekuļu [[selekcija]]s stacijas atklāja piemiņas plāksni<ref>[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=44786&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=d384d33c82edd7b99e9470972f9d2a59 Latvijas Vēstnesis 2005. gada 5. septembrī]</ref> ar uzrakstu „pirmajam Latvijas Ministru prezidentam”. Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[Kārļa Ulmaņa Piemiņas fonds]] kopā ar īpaši izveidotu valsts komisiju 1992.–1993. gadā devās ekspedīcijā uz [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]] Turkmenistānā Kārļa Ulmaņa apbedījuma vietas meklēšanai, taču viņa apbedījuma vietu neatrada. 1993. gadā izveidoja [[Muzejs|muzeju]] Ulmaņu dzimtas mājās „Pikšās” [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bērzes pagasts|Bērzes pagastā]], kurā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi. {{dat|2005|1|1}} stājās spēkā īpaši [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi nr. 986,<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=97377 Valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” nolikums]</ref> kas nosaka šī muzeja statusu kā valsts aģentūru, kas pakļauta [[Zemkopība]]s ministrijai. [[Rīga|Rīgā]] Ulmaņa pieminekli atklāja {{dat|2003|7|22||bez}} — dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmani deportēja no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks [[Uldis Kurzemnieks]] un arhitekts [[Agnis Lukšēvics]]. Piemineklis atrodas iepretim [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s ēkai, kas ilgus gadus bija Ulmaņa darbavieta. 2020. gada jūnijā paziņoja, ka [[Izraēla]]s pilsētā [[Sderota|Sderotā]] Kārļa Ulmaņa vārdā nosauks krustojuma apli, pieminot viņa atbalstu [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienai un Eiropas ebrejiem, kas guva patvērumu Latvijā, bēgot no vajāšanām [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]] 1930. gadu beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/svetaja-zeme-iemuzinas-ulmana-pieminu/|title=Svētajā zemē iemūžinās Ulmaņa piemiņu|last=Lībeka|first=Māra|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-10-29|date=2020-06-18|language=lv}}</ref> „Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē „zaudēto paradīzi”," norādīja vēsturniece [[Vita Zelče]]. Viņa darbības laiku parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies.<ref name=":0" /> === Skatīt arī === * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Vadoņa iela]] == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] 3. šķira,<ref>[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1602 LKOK nr.3/2064: Ulmanis, Kārlis]</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 1. šķira (1924),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] 1. šķira, * [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] 1. šķira, * Francijas Kara krusts, * [[Goda Leģiona ordenis|Francijas Goda Leģiona ordeņa]] 5. un 1. šķira, * [[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)|Polijas Baltā Ērgļa ordeņa]] 1. šķira, * Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira, * Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira, * Vatikāna Pāvesta [[Pijs IX|Pija IX]] ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira, * [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krusta]] 3. šķiras 1. pakāpe, * Polijas ''Polonia Restituta'' ordeņa 1. šķira, * Beļģijas [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolda I]] ordeņa 1. šķira, * Zviedrijas [[Ziemeļu Zvaigznes ordenis|Ziemeļu Zvaigznes ordeņa]] 1. šķira, * Zviedrijas [[Vāsu dinastija|Vāsas]] ordeņa 1. šķira, * Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira, * Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira, * Lietuvas [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordeņa 1. šķira. * [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934), * [[Mazpulki|Mazpulku]] virsvadonis, * Studentu biedrības ''[[Fraternitas Rusticana]]'' goda [[filistrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Viens mērķis — tauta un valsts. Kārļa Ulmaņa runu, rakstu fragmenti un atziņas. Jumava, 2001. {{ISBN|9984-05-467-5}} * Degsme. Dr. Kārļa Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi (sast. Līgonis). Rīga: A. Gulbis, 1938 * Kārlis Ulmanis. Atziņas un runu fragmenti (sast. S. Timšāns). Rīga: Avīze „Prizma”, 1990 * Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1994. Papildus materiāli, zinātniskā [[monogrāfija]]: Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis. Autoritārisma kultūra Latvijā. 1934. — 1940. — Zinātne, 2012. == Ārējās saites == {{Commons category|Kārlis Ulmanis}} * [https://web.archive.org/web/20120512233546/http://www.citavesture.lv/2010/06/17/latvijas-republikas-prezidenta-k-ulmana-radio-uzruna-1940-gada-17-junija/ Kārļa Ulmaņa radio uzruna 1940. gada 17. jūnijā] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121118092032/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/piezimes.htm Kārļa Ulmaņa izsūtījumā sarakstītās piezīmes.] {{lv ikona}} * [http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/vesturnieks-ulmanis-bijis-perkams-meierovics-ne Upleja S. Vēsturnieks: Ulmanis bijis pērkams, Meierovics ne. // Diena, 10. septembris (1999)] * [https://web.archive.org/web/20040108161328/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/ulmanis.htm Ulmanis, Kārlis Augusts Vilhelms (04.09.1877.-20.09.1942.) — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20161108195818/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=910 Kārlis Ulmanis — Prezidenta kancelejas mājas lapa] * Krūmiņš G. [http://zinas.nra.lv/viedokli/gatis-krumins/2363-karlis-ulmanis-mits-vai-realitate.htm Kārlis Ulmanis — mīts vai realitāte]{{Novecojusi saite}} [[NRA]], 16.09.2009. * Zirnis E. [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/komunistu-sponsors?=&comments=11 Komunistu sponsors] [[Diena]] 15.02.2009. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Alberts Kviesis]] | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br />(leģitimitāte apšaubāma) | periods = 1936—1940 | pēc = [[Guntis Ulmanis]]}} {{Amatu secība | pirms = {{plainlist| * [[Ādolfs Bļodnieks]] * [[Hugo Celmiņš]] * [[Hugo Celmiņš]] * ''nav'' }} | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{plainlist| * 1934—1940 * 1931 * 1925—1926 * 1918—1921 }} | pēc = {{plainlist| * [[Augusts Kirhenšteins]] * [[Marģers Skujenieks]] * [[Arturs Alberings]] * {{nobr|[[Zigfrīds Anna Meierovics]]}} }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Latvijas prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas valdības |list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}} {{Alberinga Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 3. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 4. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulmanis, Kārlis}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas apgādības ministri]] [[Kategorija:Latvijas apsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] cwuvzhverj55qu40yktjjtlrh0o3oqu 4466073 4466069 2026-05-10T11:15:59Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kirkinators|Kirkinators]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4453541 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Latvijas Valsts un ministru prezidentu|Ulmanis|Ulmanis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kārlis Ulmanis | attēls = Karlis Ulmanis.jpg | amats = 4. [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]{{ref label|Note1|a|a}} | term_sākums = {{dat|1936|4|11|N|}} | term_beigas = {{dat|1940|7|21|N|}} | priekštecis = [[Alberts Kviesis]] | pēctecis = [[Guntis Ulmanis]] | amats2 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums2 = {{dat|1934|03|17|N|}} | term_beigas2 = {{dat|1940|06|19|N|}} | prezidents2 = * [[Alberts Kviesis]] * Kārlis Ulmanis | priekštecis2 = [[Ādolfs Bļodnieks]] | pēctecis2 = [[Augusts Kirhenšteins]] | term_sākums3 = {{dat|1931|03|27|N|}} | term_beigas3 = {{dat|1931|12|05|N|}} | prezidents3 = [[Alberts Kviesis]] | priekštecis3 = [[Hugo Celmiņš]] | pēctecis3 = [[Marģers Skujenieks]] | term_sākums4 = {{dat|1925|12|24|N|}} | term_beigas4 = {{dat|1926|05|06|N|}} | prezidents4 = [[Jānis Čakste]] | priekštecis4 = [[Hugo Celmiņš]] | pēctecis4 = [[Arturs Alberings]] | term_sākums5 = {{dat|1918|11|19|N|}} | term_beigas5 = {{dat|1921|06|18|N|}} | pēctecis5 = [[Zigfrīds Anna Meierovics]] | dzim_dati = {{dat|1877|9|4}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Bērzes pagasts}} (tagad [[Dobeles novads]], {{LAT}}) | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1942|9|20|1877|9|4}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|Turkmēnijas PSR|Krasnovodska|td=Turkmenistāna|3s=Turkmenbaši (pilsēta)}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | vecāki = | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] (1917—[[Ulmaņa apvērsums|1934]]) | profesija = agronoms | reliģija = | paraksts = Kārlis Ulmanis signature.svg | piezīmes = {{note label|Note1|a|a}} Apšaubāma leģitimitāte, jo pēc 1934. gada 15. maijā veiktā valsts apvērsuma, beidzoties Alberta Kvieša pilnvarām, par prezidentu sevi iecēla pats | premjers = Kārlis Ulmanis | amats6 = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | term_sākums6 = {{dat|1934|03|17|N|}} | term_beigas6 = {{dat|1936|04|17|N|}} | prezidents6 = [[Alberts Kviesis]] | premjers6 = Kārlis Ulmanis | priekštecis6 = [[Voldemārs Salnais]] | pēctecis6 = [[Ludvigs Ēķis]] | term_sākums7 = {{dat|1931|03|27|N|}} | term_beigas7 = {{dat|1931|12|05|N|}} | prezidents7 = [[Alberts Kviesis]] | premjers7 = Kārlis Ulmanis | priekštecis7 = [[Hugo Celmiņš]] | pēctecis7 = [[Kārlis Zariņš (diplomāts)|Kārlis Zariņš]] | term_sākums8 = {{dat|1926|05|07|N|}} | term_beigas8 = {{dat|1926|12|18|N|}} | prezidents8 = [[Jānis Čakste]] | premjers8 = [[Arturs Alberings]] | priekštecis8 = [[Hermanis Albats]] | pēctecis8 = [[Fēlikss Cielēns]] | amats9 = [[Latvijas Republikas apsardzības ministrs]] | term_sākums9 = {{dat|1919|09|11|N|}} | term_beigas9 = {{dat|1920|06|11|N|}} | premjers9 = Kārlis Ulmanis | priekštecis9 = [[Dāvids Sīmansons]] | pēctecis9 = [[Ēriks Mārtiņš Feldmanis]] | amats10 = [[Latvijas Republikas apgādības ministrs]] | term_sākums10 = {{dat|1919|07|14|N|}} | term_beigas10 = {{dat|1919|12|08|N|}} | premjers10 = Kārlis Ulmanis | priekštecis10 = [[Jānis Blumbergs]] | pēctecis10 = Jānis Blumbergs | term_sākums11 = {{dat|1918|11|19|N|}} | term_beigas11 = {{dat|1919|03|16|N|}} | premjers11 = Kārlis Ulmanis | pēctecis11 = [[Jānis Blumbergs]] | amats12 = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] | term_sākums12 = {{dat|1919|07|14|N|}} | term_beigas12 = {{dat|1919|09|04|N|}} | premjers12 = Kārlis Ulmanis | priekštecis12 = [[Jānis Goldmanis]] | pēctecis12 = [[Augusts Kalniņš]] | term_sākums13 = {{dat|1918|11|19|N|}} | term_beigas13 = {{dat|1918|12|20|N|}} | premjers13 = Kārlis Ulmanis | pēctecis13 = [[Jānis Goldmanis]] }} '''Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis''' (dzimis {{dat|1877|9|4}}, miris {{dat|1942|9|20}}) [[politika|politiķis]], viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītājs un vairākkārtējs [[Latvijas Ministru prezidents]]. Pēc 1934. gada [[Ulmaņa apvērsums|15. maija apvērsuma]] kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju un 1936. gadā — pēc prezidenta [[Alberts Kviesis|Alberta Kvieša]] pilnvaru termiņa beigām – sevi pasludināja arī par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidentu]]. Tālaika [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] saukts par Vadoni vai Valsts un Ministru prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/23220|title=Latvijas Valsts prezidenta institūcija|website=enciklopedija.lv|access-date=2020-06-10|language=lv}}</ref> Mūsdienās juristi K. Ulmaņa darbību Valsts prezidenta amatā traktē dažādi, vieni juridiski izceļ tobrīd valstī izsludināto ārkārtas stāvokli un leģitimizē Valsts prezidenta statusu, savukārt citi uzsver antikonstitucionālu raksturu un definē to kā prezidenta vietas izpildīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/karlis-ulmanis#gsc.tab=0|title=Kārlis Ulmanis|website=www.president.lv|access-date=2020-06-10}}</ref> Viņa darbības laikā notika relatīvs Latvijas tautsaimniecības uzplaukums pēc 1930.—1933. gada [[Lielā depresija|Lielās depresijas]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā arestēts un deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur ieslodzījumā mira. 2004. gadā veiktajā aptaujā par [[Ievērojamākās Latvijas personības|100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām]] Ulmani ierindoja otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670|title=Noskaidrotas 100 ievērojamākās Latvijas personības|last=Kusiņa|first=Linda|date={{dat|2004|12|30||bez}}|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|5|12||bez}}|archive-date={{dat|2012|07|30||bez}}|archive-url=https://archive.today/20120730013413/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/37670}}</ref> == Jaunība == [[Attēls:Karlis Ulmanis Student.jpg|left|thumb|120px|Kārlis Ulmanis [[Nebraskas Universitāte|Nebraskas Universitātē]]]] Dzimis 1877. gada 4. septembrī tagadējā [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] „Pikšu” māju saimnieka Indriķa Ulmaņa (1836—1901) un viņa sievas Lizetes (dzimušas Līnberģes) (1837—1925) ģimenē kā trešais dēls. Vecākie brāļi Jānis Ulmanis (1865—1936) un Indriķis Ulmanis (1868—1923). Māsa Emīlija Lizete (1864) mirusi trīs mēnešu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |title=Edgars Dunsdorfs. Kārļa Ulmaņa dzīve. 1978. |access-date={{dat|2015|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150627165438/http://gramatas.lndb.lv/#articlemeta;id=58166416791241578958685285144733769709 |archivedate={{dat|2015|06|27||bez}} }}</ref> Mācījās Bērzes pagastskolā (1886—1889), [[Jelgava]]s Aleksandra pilsētas skolā (1889—1895), [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]] (1895—1896). 1897. gadā Ulmanis beidza piensaimniecības kursus [[Gvardejska|Tapiavā]] ([[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]) un studēja lauksaimniecību [[Cīrihes Politehniskais institūts|Cīrihes Politehniskajā institūtā]] (1902—1903) un [[Leipciga]]s lauksaimniecības institūtā (1903—1905), kur ieguva [[Agronoms|agronoma]] izglītību. == Trimda == [[1905. gada revolūcija]]s laikā Kārlis Ulmanis par savu sabiedrisko darbību no 1905. gada decembra līdz 1906. gada maijam bija ieslodzīts [[Pleskava]]s cietumā. Pēc atbrīvošanas devās uz [[Vācijas Impērija|Vāciju]], kur strādāja par skolotāju [[Annaberga-Buholca|Annabergas]] lauksaimniecības skolā [[Saksija|Saksijā]] (1907), pēc tam devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur studēja [[Nebraskas Universitāte]]s Linkolnas lauksaimniecības industriālajā koledžā (1908—1909),<ref>[http://www.nebraskahistory.org/publish/publicat/history/full-text/NH1999Ulmanis.pdf Karlis Ulmanis: From University of Nebraska Graduate to President of Latvia]</ref> pēc kuras beigšanas bija piensaimniecības īpašnieks [[Teksasa|Teksasā]]. Pēc amnestijas izsludināšanas 1913. gadā K. Ulmanis atgriezās Latvijā un strādāja par agronomu lauksaimnieku biedrībā [[Valmiera|Valmierā]] un žurnāla „Zeme” redaktoru (1914—1916). == Politiskās karjeras uzsākšana == [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Ulmanis darbojās Valmieras bēgļu apgādāšanas komitejā un pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada aprīlī bija [[Latviešu zemnieku savienība]]s dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs. Ievēlēts [[Vidzemes Zemes padome|Vidzemes guberņas pagaidu zemes padomē]], kur kļuva par Vidzemes pagaidu komisāra [[Andrejs Krastkalns|Andreja Krastkalna]] vietnieku. Pēc tam, kad 1918. gada pavasarī Vācijas karaspēks ieņēma Vidzemi, Ulmanis kļuva par [[Latviešu palīdzības komiteja]]s valdes locekli un tās priekšsēdētāja Krastkalna vietnieku. 1918. gada 17. novembrī kā [[Latviešu zemnieku savienība]]s pārstāvis viņš piedalījās [[Tautas padome]]s izveidošanā un tika ievēlēts par jaunveidojamās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vadītāju. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] sākumposmā Ulmanis kopā ar Pagaidu valdību bēga uz [[Liepāja|Liepāju]]. [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] rezultātā Pagaidu valdība uz laiku patvērās uz kuģa „[[Saratov]]”. Šajā laikā Latvijā par varu sacentās trīs valdības: Ulmaņa Pagaidu valdība, aprīļa pučistu [[Niedras valdība]] un [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadītā [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]]. Pēc [[Rīga]]s ieņemšanas 1919. gada 22. maijā un pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas Ulmaņa Pagaidu valdība atgriezās Rīgā un nostiprināja savu varu [[Bermontiāde]]s un [[Latgales atbrīvošana]]s cīņu laikā. 1920. gada 15. aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna—Dzelzava tika veikts [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret automobilī braucošo Ulmani. [[Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)|Latvijas parlamentārās demokrātijas]] gados Ulmanis bija viens no ietekmīgākajiem Latvijas politiķiem, bija [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] loceklis un [[Saeima]]s deputāts no [[Latviešu zemnieku savienība]]s. Viņš atkārtoti bija [[Latvijas Ministru prezidents]], pildīja arī ārlietu ministra, kara ministra, apgādības ministra un zemkopības ministra amatus. Īslaicīgi bija arī [[Latvijas zemnieku banka]]s valdes priekšsēdētājs un direktors (1923), [[Valsts zemes banka]]s padomes loceklis (1925—1927). == Autokrāts == {{pamatraksts|Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms}} [[Attēls:Karlis Ulmanis 1934.jpg|left|thumb|300px|Kārlis Ulmanis 1937. gada strādnieku svētkos<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|05|03||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_smzi1937n30{{!}}page:1{{!}}issueType:P }}</ref>]] [[Attēls:Ulmanis Balodis Berkis.JPG|thumbnail|right|Ulmanis, ģenerālis Balodis un ģenerālis Berķis parādes laikā]] {{dat|1934|5|15||bez}} Ulmanis, būdams Ministru prezidents, kopā ar kara ministru [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] īstenoja [[Ulmaņa apvērsums|15. maija valsts apvērsumu]], ieviesa kara stāvokli, ierobežoja preses un pilsoņu brīvības. Latvija beidza pastāvēt kā [[parlamentāra republika]]. Pēc apvērsuma visa vara koncentrējās Ulmaņa rokās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis ieņēma [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts Prezidenta]] amatu. 1935. gada 28. janvārī Ulmanis iedibināja "[[Draudzīgā aicinājuma fonds|Draudzīgā aicinājuma]]" akciju, kuras mērķis bija aicināt dāvināt grāmatas savām bijušajām skolām. Bijušais Valsts prezidents savā vārda dienā uzdāvinājis bērnības skolai grāmatas un lūdzis, lai arī citi atceras savas skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.konkurss.lv/da_fonds/index.php|title=Draudzīgais Aicinājums|website=www.konkurss.lv|access-date=2023-08-12}}</ref> Pirmajā akcijas norises gadā skolas saņēma 1,7 miljonu grāmatu un tūkstošiem gleznu. Šīs akcijas laikā tika dibinātas Draudzīgā aicinājuma skolas. 1939. gada pavasara lielvalstu politikas tendences bija klaji bīstamas [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Viņām bija grūti cerēt uz [[neatkarība]]s saglabāšanu pilnā apjomā. Situāciju nesaglabāja 1939. gada jūnija sākumā ar [[Trešais reihs|Vāciju]] noslēgtais neuzbrukšanas līgums. Ārlietu ministram [[Vilhelms Munters|V. Munteram]] neizdevās dabūt četru lielvalstu garantijas Latvijas neitralitātei. 1939. gada rudenī, kad [[Polijas Otrā republika]] zaudēja savu valstiskumu, Latvijas politiskā elite sāka sadarbību ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. K. Ulmaņa autoritārā valdība izšķīrās parakstīt uzspiesto [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|bāzu līgumu]] ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Preventīva [[Kolaboracionisms|kolaborācija]] ar mērķi izvairīties no valsts neatkarības zaudēšanas sagatavoja augsni kolaborācijai 1940. gada jūnijā un pēc tā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/uz-muziem-latvijas-liktenikarlim-ulmanim-140/|title=Kārlis Ulmanis un viņa zaudētā paradīze|last=[[Inesis Feldmanis|Feldmanis]]|first=Inesis|website=LA.LV|access-date=2019-11-25|date=2017-09-03|language=lv}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 17. jūnijā K.Ulmanis apstiprināja [[Padomju Savienība|PSRS]] spēku uzspiesto [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] [[Kirhenšteina Ministru kabinets|marionešu valdību]]. Viņš nolēma palikt sava amatā<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Ulmanis |first1=Kārlis |title=Valsts Prezidenta Dr Kārla Ulmaņa norādījumi tautai. |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 |website=periodika.lv |publisher=LATVIJAS NACIONĀLĀ DIGITĀLĀ BIBLIOTĒKA |access-date=5 October 2021 |archive-date={{dat|2021|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:9807%7Carticle:DIVL20 }}</ref> un sadarbojās ar padomju varu, parakstot un izsludinot likumus, kuri palīdzēja iznīcināt Latvijas neatkarību. Laika sprīdī līdz 1940. gada 21. jūlijam, kad steigā ievēlētā [[Tautas Saeima]] pieņēma lēmumu "[[Par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā]]", bet Ulmanis jau bija zaudējis [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatu, viņš izsludināja vairāk nekā 50 likumus.<ref name=":0" /> == Apcietinājums un nāve == 1940. gada 22. jūlijā Ulmani apcietināja un nosūtīja uz Vorošilovsku (tagad [[Stavropole]]) PSRS. Pēc [[Nacionālsociālisms|nacistiskās]] [[Barbarosa (plāns)|Vācijas uzbrukuma PSRS]] viņu 1941. gada 4. jūlijā ieslodzīja cietumā un 1941. gada 17. jūlijā izvirzīja apsūdzību pretpadomju darbībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |title=PSRS Ordžonikidzes apgabala Iekšlietu Tautas komisariāta pārvaldes lēmums par apsūdzības uzrādīšanu Kārlim Ulmanim |access-date={{dat|2011|03|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |archivedate={{dat|2011|07|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110709090935/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/1941.07.17latv.htm |date={{dat|2011|07|09||bez}} }}</ref> 1942. gada 1. augustā [[Vērmahts|Vācijas karaspēka]] tuvošanās dēļ Ulmani cauri [[Vidusāzija]]i plānoja pārvietot uz [[Krasnojarska]]s cietumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc [[Kaspijas jūra]]s šķērsošanas viņa veselība strauji pasliktinājās un viņš nomira [[Turkmenbaši (pilsēta)|Krasnovodska]]s cietuma slimnīcā 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts nezināmā kapavietā. Pastāv alternatīva versija, ka Ulmanis ir apbedīts [[Gori]], [[Gruzijas PSR|Gruzijā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-gruzija-iespejams-uzieta-karla-ulmana-kapavieta.d?id=38924785 Gruzijā, iespējams, uzieta Kārļa Ulmaņa kapavieta]</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Kārlis Ulmanis piemineklis.JPG|thumb|Piemineklis Kārlim Ulmanim Rīgas centrā]] [[Attēls:Piemiņas plāksne pret Ulmani vērstā atentāta vietā.JPG|thumb|Piemiņas plāksne atentāta mēģinājuma vietā]] 1939. gada [[11. augusts|11. augustā]] pie autoceļa [[P83]] [[Dzelzava]]—[[Lubāna]] mežā netālu no Liedeskroga atklāja piemiņas plāksni vietā, kur 1920. gada [[15. aprīlis|15. aprīlī]] pret Kārli Ulmani notika atentāta mēģinājums. [[Latvijas PSR]] gados to nopostīja, bet cilvēktiesību aizstāvju grupas „[[Helsinki-86]]” pārstāvji to atjaunoja 1988. gada [[18. novembris|18. novembrī]]. 1989. gadā [[Priekuļi|Priekuļos]] uzstādīja piemiņas zīmi vietā, kur pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma 1935.—1936. gadā iestādīja [[Bērzi|bērzu]] birzi, kas ieguva nosaukumu „Vadoņa birzs”.<ref>Latvijas Pagasti. Enciklopēdija. M-Ž. A/S „Preses Nams” 2002</ref> 1997. gada [[4. septembris|4. septembrī]] pie Priekuļu [[selekcija]]s stacijas atklāja piemiņas plāksni<ref>[http://lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=44786&menu_left=LAIDIENS&PHPSESSID=d384d33c82edd7b99e9470972f9d2a59 Latvijas Vēstnesis 2005. gada 5. septembrī]</ref> ar uzrakstu „pirmajam Latvijas Ministru prezidentam”. Neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[Kārļa Ulmaņa Piemiņas fonds]] kopā ar īpaši izveidotu valsts komisiju 1992.–1993. gadā devās ekspedīcijā uz [[Turkmenbaši (pilsēta)|Turkmenbaši]] Turkmenistānā Kārļa Ulmaņa apbedījuma vietas meklēšanai, taču viņa apbedījuma vietu neatrada. 1993. gadā izveidoja [[Muzejs|muzeju]] Ulmaņu dzimtas mājās „Pikšās” [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Bērzes pagasts|Bērzes pagastā]], kurā apkopotas dažādas vēsturiskas liecības par Kārli Ulmani un viņa dzīvi. {{dat|2005|1|1}} stājās spēkā īpaši [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumi nr. 986,<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=97377 Valsts aģentūras “K.Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas”” nolikums]</ref> kas nosaka šī muzeja statusu kā valsts aģentūru, kas pakļauta [[Zemkopība]]s ministrijai. [[Rīga|Rīgā]] Ulmaņa pieminekli atklāja {{dat|2003|7|22||bez}} — dienā, kad pirms 63 gadiem Ulmani deportēja no Latvijas. Pieminekļa autori ir tēlnieks [[Uldis Kurzemnieks]] un arhitekts [[Agnis Lukšēvics]]. Piemineklis atrodas iepretim [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s ēkai, kas ilgus gadus bija Ulmaņa darbavieta. 2020. gada jūnijā paziņoja, ka [[Izraēla]]s pilsētā [[Sderota|Sderotā]] Kārļa Ulmaņa vārdā nosauks krustojuma apli, pieminot viņa atbalstu [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] kopienai un Eiropas ebrejiem, kas guva patvērumu Latvijā, bēgot no vajāšanām [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]] 1930. gadu beigās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/svetaja-zeme-iemuzinas-ulmana-pieminu/|title=Svētajā zemē iemūžinās Ulmaņa piemiņu|last=Lībeka|first=Māra|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-10-29|date=2020-06-18|language=lv}}</ref> „Ulmaņa laiki latviešu kolektīvajā atmiņā mūsdienās simbolizē „zaudēto paradīzi”," norādīja vēsturniece [[Vita Zelče]]. Viņa darbības laiku parasti dēvē par Ulmaņa laikiem. Neviens cits latviešu politiķis šādu godu nav izpelnījies.<ref name=":0" /> === Skatīt arī === * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] * [[Vadoņa iela]] == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] 3. šķira,<ref>[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1602 LKOK nr.3/2064: Ulmanis, Kārlis]</ref> * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] 1. šķira (1924),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas/|title=Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības|last=Bormane|first=Anita|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2020-11-16|date=2014-03-30|language=lv|archive-date=2021-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20210118134520/https://www.la.lv/triju-zvaigznu-ordenim-90-ta-dzimsana-nebusanas-un-parvertibas}}</ref> * [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] 1. šķira, * [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] 1. šķira, * Francijas Kara krusts, * [[Goda Leģiona ordenis|Francijas Goda Leģiona ordeņa]] 5. un 1. šķira, * [[Baltā Ērgļa ordenis (Polija)|Polijas Baltā Ērgļa ordeņa]] 1. šķira, * Somijas Baltās Rozes ordeņa 1. šķira, * Itālijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Itālijas Svētā Maurīcija ordeņa 1. šķiru un Lācara ordeņa 1. šķira, * Vatikāna Pāvesta [[Pijs IX|Pija IX]] ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Ērgļa ordeņa 1. šķira, * Igaunijas Baltās zvaigznes ordeņa 1. šķira, * [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krusta]] 3. šķiras 1. pakāpe, * Polijas ''Polonia Restituta'' ordeņa 1. šķira, * Beļģijas [[Leopolds I (Beļģija)|Leopolda I]] ordeņa 1. šķira, * Zviedrijas [[Ziemeļu Zvaigznes ordenis|Ziemeļu Zvaigznes ordeņa]] 1. šķira, * Zviedrijas [[Vāsu dinastija|Vāsas]] ordeņa 1. šķira, * Beļģijas Kroņa ordeņa 1. šķira, * Norvēģijas Svētā Olafa ordeņa 1. šķira, * Čehoslovākijas Baltās Lauvas ordeņa 1. šķira, * Lietuvas [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordeņa 1. šķira. * [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības un tautsaimniecības fakultātes goda doktors (1934), * [[Mazpulki|Mazpulku]] virsvadonis, * Studentu biedrības ''[[Fraternitas Rusticana]]'' goda [[filistrs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Viens mērķis — tauta un valsts. Kārļa Ulmaņa runu, rakstu fragmenti un atziņas. Jumava, 2001. {{ISBN|9984-05-467-5}} * Degsme. Dr. Kārļa Ulmaņa atziņas, norādījumi, aicinājumi un vēlējumi (sast. Līgonis). Rīga: A. Gulbis, 1938 * Kārlis Ulmanis. Atziņas un runu fragmenti (sast. S. Timšāns). Rīga: Avīze „Prizma”, 1990 * Kārlis Ulmanis trimdā un cietumā. Dokumenti un materiāli. R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1994. Papildus materiāli, zinātniskā [[monogrāfija]]: Hanovs D., Tēraudkalns V. Laiks, telpa, vadonis. Autoritārisma kultūra Latvijā. 1934. — 1940. — Zinātne, 2012. == Ārējās saites == {{Commons category|Kārlis Ulmanis}} * [https://web.archive.org/web/20120512233546/http://www.citavesture.lv/2010/06/17/latvijas-republikas-prezidenta-k-ulmana-radio-uzruna-1940-gada-17-junija/ Kārļa Ulmaņa radio uzruna 1940. gada 17. jūnijā] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20121118092032/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/dok/piezimes.htm Kārļa Ulmaņa izsūtījumā sarakstītās piezīmes.] {{lv ikona}} * [http://www.diena.lv/lat/arhivs/nacionalas-zinas/vesturnieks-ulmanis-bijis-perkams-meierovics-ne Upleja S. Vēsturnieks: Ulmanis bijis pērkams, Meierovics ne. // Diena, 10. septembris (1999)] * [https://web.archive.org/web/20040108161328/http://www.historia.lv/alfabets/U/ul/ulmanis/ulmanis.htm Ulmanis, Kārlis Augusts Vilhelms (04.09.1877.-20.09.1942.) — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20161108195818/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=910 Kārlis Ulmanis — Prezidenta kancelejas mājas lapa] * Krūmiņš G. [http://zinas.nra.lv/viedokli/gatis-krumins/2363-karlis-ulmanis-mits-vai-realitate.htm Kārlis Ulmanis — mīts vai realitāte]{{Novecojusi saite}} [[NRA]], 16.09.2009. * Zirnis E. [http://diena.lv/lat/politics/sestdiena/komunistu-sponsors?=&comments=11 Komunistu sponsors] [[Diena]] 15.02.2009. {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Alberts Kviesis]] | virsraksts = [[Latvijas Valsts prezidenti|Latvijas Valsts prezidents]]<br />(leģitimitāte apšaubāma) | periods = 1936—1940 | pēc = [[Guntis Ulmanis]]}} {{Amatu secība | pirms = {{plainlist| * [[Ādolfs Bļodnieks]] * [[Hugo Celmiņš]] * [[Hugo Celmiņš]] * ''nav'' }} | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{plainlist| * 1934—1940 * 1931 * 1925—1926 * 1918—1921 }} | pēc = {{plainlist| * [[Augusts Kirhenšteins]] * [[Marģers Skujenieks]] * [[Arturs Alberings]] * {{nobr|[[Zigfrīds Anna Meierovics]]}} }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{Latvijas prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas valdības |list= {{Ulmaņa 1. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}} {{Alberinga Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 3. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 4. Ministru kabinets}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas parlamenti |list= {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{4. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ulmanis, Kārlis}} [[Kategorija:1877. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Dobeles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Latvijas prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas apgādības ministri]] [[Kategorija:Latvijas apsardzības ministri]] [[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] km2zwgbpj6gbntn6mud71fdcdudt7sn 0 5271 4466018 4456973 2026-05-10T08:12:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466018 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Latviešu strēlnieki | native_name = Латышские стрелки | image = [[Attēls:Latvian Riflemen uniform in Riga.JPG|200px]] | caption = 1916. gada strēlnieku uniforma | dates = 1915. gada jūlijs – 1920 | country = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]<br />(1915–1917)<br>{{flaga|Padomju Krievija|1918}} [[Krievijas SFPR]]<br />(1918–1920)<br>{{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]<br />(1919)<br>{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]] <br />(1918–1920) | allegiance = | branch = [[Krievijas Impērijas armija]] <br /> [[Sarkanā armija]] <br /> [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]] | type = [[kājnieki]] | role = | size = ~ 40 000<br /><small>(laikā no bataljonu pārveidošanas par pulkiem 1916. gadā līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā)</small> | command_structure = Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]]s | current_commander = | garrison = | ceremonial_chief = | colonel_of_the_regiment = | nickname = | patron = | motto = | colors = | colors_label = | identification_symbol = | march = | mascot = | battles = {{tree list}} *[[World War I]] **[[Eastern Front (World War I)|Eastern Front]] ***Defence of {{ill|Nāves sala|lv}} ***[[Christmas Battles]] ***[[Battle of Jugla]] *[[Russian Civil War]] **[[Estonian War of Independence]] **[[Latvian War of Independence]] ***[[Battle of Daugavpils]] | Commanders = | notable_commanders = [[Augusts Ernests Misiņš]]<br />[[Andrejs Auzāns]]<br />[[Kārlis Goppers]]<br />[[Frīdrihs Briedis]]<br />[[Rūdolfs Bangerskis]]<br />[[Jukums Vācietis]]<br />[[Ansis Lielgalvis]]<br />[[Mārtiņš Peniķis]]<br />[[Ansis Zeltiņš]]<br />[[Jānis Francis]]<br />[[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jānis Kalniņš]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = }} [[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|270px|Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''[[Splendid Palace]]'') [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 61 (1915).]] [[Attēls:Brivpratigie latviesu strelnieki.JPG|thumb|270px|[[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā.]] [[Attēls:Latviešu strēlnieku bataljona rota.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona]] 2. rota.]] {{cita nozīme|latviešu militāro formējumu Pirmā pasaules kara laikā|grupas ''[[Skyforger]]'' albumu|Latviešu strēlnieki (albums)}} {{Latvijas vēsture}} '''Latviešu strēlnieki''' bija latviešu karavīri, kas '''Latviešu strēlnieku pulku''' sastāvā piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos un rezerves pulkā 1915.–1917. gadā dienēja aptuveni 60 000 kareivju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latvie%C5%A1u-str%C4%93lnieki|title=latviešu strēlnieki|access-date=2025-11-14|last=Šiliņš |first=Jānis |publisher= Nacionālā enciklopēdija |language=lv-LV}}</ref> == Dalība Pirmajā pasaules karā == === Izveide === {{see also|Pirmais pasaules karš Latvijā}} Pirmā pasaules kara sākumā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] 1914. gadā iebruka [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], bet pēc sākotnējiem panākumiem tās sakāva [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas]] un [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujās]]. Krievijas impērija zaudēja 1. un 2. armiju un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas. Šajās armijās dienēja daudz latviešu, galvenokārt [[20. armijas korpuss (Krievijas Impērija)|20. armijas korpusā]], kuru gandrīz pilnīgi iznīcināja [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā]] 1915. gada februārī. 1915. gada 1. aprīlī [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armijas]] karaspēks iebruka [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu [[Jelgava|Jelgavu]]. 2.—3. aprīlī Krievijas Impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās uz fronti pārmestie [[Daugavgrīvas apvienotie zemessargu bataljoni]], kuros pārsvarā dienēja latvieši. Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma [[Liepāja|Liepāju]], krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar [[Venta|Ventu]]. Jūlijā sākās vācu [[Kurzemes ofensīva]] — 14. jūlijā Nemunas armija forsēja Ventu, 17. jūlijā ieņēma [[Dobele|Dobeli]], 18. jūlijā [[Tukums|Tukumu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. 19. jūlijā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s latviešu deputāti [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] publicēja patriotisko uzsaukumu "[[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]]". Straujais vācu uzbrukums izraisīja [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu kustību]], Kurzemes un Zemgales latviešu iedzīvotāju daļai bēgot uz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] un Rīgu, tālāk uz Krieviju. Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, ņemot vērā [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]] un kritisko armijas stāvokli, armijas vadība atļāva darboties [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]i. Kad 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu, [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontes]] pavēlnieks [[Mihails Aleksejevs]] Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas]] un [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus]]. 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana (tas ir, līdzās izsludinātajai [[mobilizācija]]i). Pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais. Drīz brīvprātīgo uzņemšana sākta arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Valka|Valkā]], citās Latvijas pilsētās, kā arī [[Tartu|Tērbatā]], [[Tallina|Rēvelē]], [[Petrograda|Petrogradā]], [[Maskava|Maskavā]] un citās pilsētās, kur atradās evakuētie vai bēgušie iedzīvotāji no Latvijas. Lielā brīvprātīgo pieplūduma dēļ tika saformēts arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. 1915. gadā pieteicās 6292 brīvprātīgie, 1916. gadā — 1800 brīvprātīgo, kas kopā ir ap 8000. Tā kā 1916. gada oktobrī, notiekot latviešu bataljonu pārveidošanai par pulkiem, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000, lielāko daļu kareivju veidoja iesauktie. 12. septembrī vācu karaspēks ieņēma [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]], 23. oktobrī [[Ilūkste|Ilūksti]]. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru aizsardzības placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par [[Nāves sala|Nāves salu]]). Latviešu strēlnieku galvenais panākums bija frontes līnijas nostabilizēšana pie Rīgas 1915. gadā un tās noturēšana līdz 1917. gada rudenim. Ieņemot Rīgu, vāciešiem būtu atvērtas durvis uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. === 1915. gada kaujas === {{Pamatraksts|Kaujas Tīreļpurvā}} {{Pamatraksts|Plakanciema kauja}} {{Pamatraksts|Slokas kaujas (1915)}} Sākotnēji plānoto divu latviešu bataljonu vietā ātri tika izveidoti trīs bataljoni, kurus norīkoja aizsargāt Rīgu. 23. oktobrī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]] tika nosūtīts uz fronti — 1. un 4. rota uz [[Olaine|Olaini]], bet 2. un 3. rota uz dienvidiem no [[Babītes ezers|Babītes ezera]]. 1. strēlnieku bataljona pirmās cīņas notika 1915. gada 25. oktobrī pie "Mangaļu" mājām [[Maztīrelis|Tīreļpurvā]] un 29. oktobrī pie "[[Plakanciems|Plakanu]]" mājām [[Misa (upe)|Misas]] krastos. Latviešu strēlniekiem izdevās atspiest vācu vienības. 28. oktobrī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo — [[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]], [[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]] un [[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]] izvadīšana uz jaunajiem Rīgas [[Brāļu kapi]]em. 26. oktobrī uz fronti pie [[Ķekava]]s devās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], kas steidzami tika pārsviests uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu. 5. novembrī kaujās Slokas — Ķemeru apkārtnē iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kurā tika izveidoti vēl pieci latviešu strēlnieku [[Bataljons|bataljoni]], kā arī viens rezerves bataljons. === 1916. gada kaujas === {{Pamatraksts|Ķekavas kaujas}} {{Pamatraksts|Smārdes kaujas}} {{Pamatraksts|Nāves sala}} [[Attēls:Vacietis, Auzans, Mangulis.jpg|thumb|270px|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s virsnieki 1916. gada beigās pie štāba ēkas bijušajā [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrmājā. No kreisās — [[Jukums Vācietis]], [[Andrejs Auzāns]], [[Gustavs Mangulis]].]] Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni [[Ķekavas kaujas|kaujās pie Ķekavas]] pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas — Bauskas šosejas [[Ķekava|Ķekavas]] apkārtnē. Šim panākumam nesekoja lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums. Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] vadība plānoja 1916. gada vasarā pie [[Roja]]s izcelt vairāk kā 30 000 vīru lielu desantu. Veicot šādu kombinētu operāciju, bija iecerēts ieņemt Kurzemes ziemeļdaļu. Latviešu strēlnieku bataljonu izlūkiem uzdeva pastiprināti izlūkot vācu nocietinājumus un sagatavot to detalizētus zīmējumus. No 13. jūlija līdz 17. augustam latviešu strēlnieku bataljoni gatavojās plānotajai jūras desanta operācijai. Desanta grupējuma sastāvā iekļāva 31 kājnieku bataljonu, 12 kavalērijas eskadronus, 72 lielgabalus, 142 ložmetējus. Desanta operācijas sagatavošanas kontekstā tika mainīta bataljonu pakļautība, 23. jūlijā tos iekļāva 21. armijas korpusa sastāvā. Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] vadība jau krietnu laiku pirms desanta operācijas sākuma bija informēta par šo Krievijas 12. armijas plānoto aktivitāti un veica attiecīgos pasākumus. Vācu spiegi fiksēja [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] sapulcēto 11 transportkuģu vienību, un plānoto iebruku Kurzemē atcēla. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16. — 22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās pie Olaines un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās [[Nāves sala|Nāves salā]]. Pēc jūlija neveiksmīgajiem uzbrukumiem [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] komandieris ģenerālleitnants [[Radko Dmitrijevs]] nolēma uzsākt lielāku latviešu strēlnieku vienību veidošanu. Uzreiz divas brigādes ar četriem pulkiem katrā nevarēja noformēt, jo 1. Daugavgrīvas, 6. Tukuma un 7. Bauskas bataljons bija cietuši smagus zaudējumus tikko notikušajās kaujās. Savukārt 3. Kurzemes bataljons līdz augusta beigām sargāja Nāves salu. Šādā situācijā tika nolemts izveidot Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi, kuru uzdeva komandēt pulkvedim [[Andrejs Auzāns|Andrejam Auzānam]]. Pēc jūras desanta operācijas atcelšanas no 17. augusta šajā brigādē iekļāva arī 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |title=Jānis Hartmanis. 4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKS 1915-1917. Rīga: 2015. |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170423004335/http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |archivedate={{dat|2017|04|23||bez}} }}</ref> Apvienotā latviešu strēlnieku brigāde tad ņēma aktīvu dalību [[Smārdes kaujas|Smārdes kaujās]]. 1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila) Nāves salā notika vācu [[Kaujas gāzes|gāzu uzbrukums]], kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā. Saindējās 120 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt pozīcijas par katru cenu, tomēr Krievijas armija Nāves salu nekad neizmantoja uzbrukumam. Pēc šīm kaujām 1916. gada 4. novembrī, tā kā latviešu strēlnieku bataljonu izmērs bija pieaudzis no sākotnējām 4 uz 8 rotām, tos pārveidoja par pulkiem divu bataljonu sastāvā un vienības apvienojot izveidoja divas latviešu strēlnieku brigādes. 6. decembrī pie abām strēlnieku brigādēm tika izveidotas lazaretes un dezinfekcijas nodaļas. === 1917. gada kaujas === {{Pamatraksts|Ziemassvētku kaujas}} {{Pamatraksts|Kauja pie Mazās Juglas}} [[Attēls:Latviesu strelnieki 1917.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieki ar karogiem prasot [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]] [[Februāra revolūcija]]s upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā.]] Visslavenākās latviešu strēlnieku cīņas norisinājās 1917. gada 5. — 11. janvārī (1916. gada 23. — 29. decembrī pēc vecā stila), kad 12. Krievijas 12. armijas pavēlniecība izplānoja "Jelgavas operāciju" ar mērķi strauja uzbrukuma veidā ieņemt Zemgales lielāko daļu. Par uzbrukuma vietu Rīgas frontē tika izvēlēts purvains apvidus starp [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] un [[Olaine|Olaini]], kuru dēvēja par [[Maztīrelis|Tīreļa purvu]]. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kaujas]]. Pirms kaujas operācijas 3. janvārī abas latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā (komandieris — ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]). Kaujas sākās 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) un ilga sešas dienas. Tajās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Pēc [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] ieteiktā plāna, bija paredzēts sadalīt spēkus divās grupās, un dot triecienu uzreiz divās vietās. Taču netika sniegts nepieciešamais artilērijas atbalsts, ejas plašajos [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] laukos bija izveidotas nepilnīgi un latviešu kareivji bija spiesti skriet dzeloņstiepļu biezoknī tieši pretī vācu ložmetēju ligzdām. Par spīti tam, nocietinājumus izdevās pārraut un ieiet vairākus kilometrus vācu teritorijā. Armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu pret vāciešiem. 1917. gada 22. — 31. janvārī notika [[Ziemassvētku kaujas#Janvāra kaujas - Vācijas pretuzbrukums|Janvāra kaujas]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas. Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki — apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar armijas vadību. Izplatījās baumas par nodevību pret latviešu formējumiem. 7. februārī ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pieprasīja kara ministram iecelt komisiju Rīgas frontes notikumu izmeklēšanai, bet tas nenotika [[Februāra revolūcija]]s dēļ. Tajā tika gāzts imperators [[Nikolajs II Romanovs]] un lielākā daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt Krievijas Impērijas tautām veidot neatkarīgas valstis vai autonomijas. 1917. gada septembra sākumā [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Kaujā pie Mazās Juglas]]. 1. septembrī Vācijas karaspēks sāka [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]] forsējot Daugavu pie Ikšķiles. 2. septembrī Pirmā Latviešu strēlnieku brigāde no Olaines atkāpās uz Rīgu, bet Otrā brigāde 26 stundas noturēja pozīcijas pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem. Pateicoties tam, 12. krievu armija neiekļuva aplenkumā un paspēja atkāpties no Rīgas kas krita vāciešu rokās. Fronte nostabilizējās pie [[Sigulda]]s. === Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas struktūra (1917) === {| | colspan=2| Divīzijas komandieris: ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]; štāba priekšnieks: [[Rūdolfs Bangerskis]]. |- | valign=top | '''[[1. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]): * [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] (''1-й Латышский стрелковый Усть-Двинский полк'') * [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks]] (''2-й Латышский стрелковый Рижский полк'') * [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''3-й Латышский стрелковый Курземкий полк'') * [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''4-й Латышский стрелковый Видземский полк'') | valign=top | '''[[2. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris pulkvedis [[Andrejs Auzāns]]): * [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]] (''5-й Латышский стрелковый Земгальский полк'') * [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]] (''6-й Латышский стрелковый Тукумский полк'') * [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] (''7-й Латышский стрелковый Баускский полк'') * [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]] (''8-й Латышский стрелковый Валмиерский полк'') * [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] |} == Dalība 1917. gada Krievijas revolūcijās == [[Attēls:Iskolastrela pirmais sastāvs 1917.jpg|thumb|270px|[[Iskolastrels|Iskolastrela]] pirmais sastāvs 1917. gada aprīlī. 1. rindā trešais no kreisās − [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|K. Pētersons]], ceturtais − P. Bārda, piektais − apakšpulkvedis [[Voldemārs Ozols|V. Ozols]] (priekšsēdētājs), astotais − A. Pētersons.]] {{Pamatraksts|1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā}} [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] latviešu strēlnieki tieši nepiedalījās. Pēc šīs revolūcijas latviešu pulkos savu darbību izvērsa [[LSDSP vēsture|sociāldemokrātu]] pulciņi, tāpat kā citās Petrogradas kara apgabala karaspēka vienībās, latviešu pulkos un rotās sāka vēlēt kareivju komitejas. Atšķirībā no daudzām citām Krievijas karaspēka daļām latviešu pulkos tika saglabāta disciplīna, starp kareivjiem un virsniekiem bija labvēlīgākas attiecības. 1917. gada 9.—11. aprīlī (j.s.) Rīgā sapulcējās Latviešu strēlnieku 1. kongress (176 strēlnieki un 14 virsnieki), kurā izveidoja Latviešu strēlnieku pulku apvienoto padomi. 11. aprīlī kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju — [[Iskolastrels|Iskolastrelu]] (22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvji). Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome izteica neuzticību [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]] un [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]] — valsts domniekiem, kas ierosināja latviešu vienību izveidi Krievijas Impērijas armijā. Kongress nolēma likvidēt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju. 19. aprīlī (j.s.) Iskolatstrels izveidoja [[Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcija|latgaliešu sekciju]], kas aizsargāja [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmo Latgales latviešu kongresu]] un atbalstīja [[Latgales Zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padomes]] darbību. Laikā starp abām Krievijas 1917. gada revolūcijām norisa latviešu strēlnieku revolucionizēšanās, tiešāk sakot, [[Boļševiki|boļševizēšanās]] — arvien lielāku ietekmi strēlnieku organizācijās ieguva [[LSDSP vēsture#Latvijas Sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) biedri (Iskolastrela pirmajā sastāvā no 28 locekļiem lielākā daļa bija bezpartijiski, maijā ievēlētajā Iskolastrelā no 50 locekļiem vairāk nekā puse bija LSD biedri), turklāt pašā LSD vairākums biedru bija boļševiki un partijas vadība (Centrālkomiteja) bija boļševistiska, Latviešu strēlnieku 2. un 3. kongress pieņēma boļševistiskas rezolūcijas, kurās izteica neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, pieprasīja izbeigt karu un nodot varu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu [[Padomes|padomēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-17-maija|title=1917. gada 17. maijā|website=la.lv|date=17.05.2017}}</ref> Attiecības starp latviešu strēlniekiem un virsniekiem pasliktinājās, daļa virsnieku sāka pamest savas daļas. Ar [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]], [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]], [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]] un citu strēlnieku augstāko virsnieku atbalstu tika nodibināta [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] pēc [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notikušā apvērsuma [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK) izdeva manifestu par bruņotas sacelšanās sākumu Latvijā. Vidzemē apvērsumu īstenoja latviešu strēlnieku pulki: 9. novembra (jaunais stils) rītā [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] atstāja savu apmetni pie [[Sigulda]]s un bez kaujām tajā pat dienā ieņēma [[Cēsis]]; [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma]] un [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] izvirzījās no [[Limbaži]]em un [[Ainaži]]em un 11. novembrī ieņēma [[Valmiera|Valmieru]], abās apriņķu pilsētās nodibinātas kara revolucionārās komitejas; 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs [[Valka|Valkā]], kad pilsētu bez kaujas ieņēma [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas; [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] atradās [[Tartu|Tērbatā]] un pēc pāriešanas vietējās Kara revolucionārās komitejas rīcībā ieņēma dzelzceļu, novēršot iespēju Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas pārsviest uz Petrogradu. === Padomju Krievijas sākotnējā dienestā === Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 4. decembrī [[Iskolats]] saņēma pieprasījumu sūtīt vienu latviešu strēlnieku pulku Petrogradas aizstāvēšanai. 6. decembrī<!-- Vajag precizēt abus pēdējos datumus --> 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks (ap 2500 cilvēku) ieradās Petrogradā un tam kopā ar Baltijas flotes jūrniekiem tika uzdota vairāku objektu apsargāšana, tostarp [[Taurijas pils]], kur savas sēdes turēja vēlāk padzītā [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. 9. decembrī Petrogradā ieradās latviešu strēlnieku pulku apvienotā rota (248 strēlnieki un 5 virsnieki), kurai uzticēja apsargāt [[Padomju Krievija]]s valdību ([[Tautas komisāru padome]], TKP) [[Smoļnijs|Smoļnijā]]. Rota tika papildināta no latviešu strēlnieku pulkiem un pārveidota par bataljonu (februārī tajā bija 509 strēlnieki). Par tā komandieri 11. decembrī ievēlēts [[Jānis Pētersons]], par viņa palīgu — Pēteris Vanags. Apvienotais bataljons apsargāja TKP vilcienu 1918. gada martā, kad notika galvaspilsētas maiņa no Petrogradas uz Maskavu. Tā paša gada maijā bataljons pārveidots par 9. latviešu strēlnieku padomju pulku, kurš līdz oktobrim sargāja [[Maskavas kremlis|Kremli]] — jauno TKP rezidenci.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=99.—112}}</ref> [[Attēls:Vidzemes un Latgales okupācija 1918. gada februārī.jpg|thumb|270px|Vidzemes un Latgales okupācija [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] ietvaros 1918. gada 18. — 22. februārī. Redzamas latviešu strēlnieku plānotās aizsardzības līnijas no [[Saulkrasti]]em (''Neubad'') līdz [[Koknese]]i (''Kokenhusen'').]] 1917. gada 30. decembrī Padomju Krievijas augstākais virspavēlnieks [[praporščiks]] [[Nikolajs Kriļenko]] pavēlēja izveidot Latviešu strēlnieku korpusu, par komandieri ieceļot 12. armijas pavēlnieka pienākumu izpildītāju [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]], par štāba priekšnieku — [[Aleksandrs Kosmatovs|Aleksandru Kosmatovu]]. Jaunais korpuss veidots uz Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas pamata. Veidojot latviešu korpusu, abas brigādes pārveidotas par divīzijām. Par pirmās divīzijas komandieri iecelts [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka]] komandieris pulkvedis [[Gustavs Mangulis]], par otrās — [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieka pulka]] komandieris pulkvedis [[Pēteris Avens]]. Korpusa formēšanu pārtrauca [[Operācija "Dūres sitiens"|vācu uzbrukums]] 1918. gada februārī. == Dalība Krievijas Pilsoņu karā == {{pamatraksts|Krievijas pilsoņu karš}} === Baltie strēlnieki === 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s laikā starp Februāra un Oktobra revolūcijām, latviešu strēlnieku pulkos intensīvi darbojās sarkanie aģitatori, tomēr liela daļa strēlnieku, īpaši virsniecība un inteliģence, saglabāja politisko neitralitāti vai pat iebilda lielinieku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F. Brieža vadībā) veica reorganizācijas, izveidojot vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Šīs vienības nereti bija ar ievērojami augstāku kaujasspēju par lielinieku ietekmētajām.{{nepieciešama atsauce}} 1917. gada augustā [[Baltā kustība|pretlielinieciski]] noskaņotie strēlnieki dibināja [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālo savienību]], kas 1918. gada beigās kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] pamatu. Daudzi virsnieki (viņu starpā arī [[Frīdrihs Briedis]], [[Kārlis Goppers]], [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Ģederts Teodors Biernis]] u.c.) pameta lielinieku ideju pārņemtos pulkus, kuros izvērsās revolucionārais disciplīnas sabrukums, un aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem krievu [[Baltā kustība|balto kustības]] armijās. Ļoti aktīvu dalību baltie strēlnieki ņēma [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītajā [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]], kurā tie veidoja vienu no tās galvenajām šūnām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|date=2016-12-27|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997.Nr.1, 90.–107. lpp.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp}}</ref> No Krievijā esošajiem nacionāli noskaņotajiem latviešu strēlniekiem [[Sibīrija|Sibīrijā]] saformēja divas karaspēka vienības — [[Imantas pulks|Imantas pulku]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]], tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Tā kā 1919. gada otrajā pusē [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] armija tika sakauta un strauji atkāpās, pulki ar kuģiem no [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] tika nogādāti Latvijas Republikā. ==== Pēc kara beigām ==== Pēc atgriešanās Latvijā, daudzi baltie strēlnieki ieguva vadošus posteņus [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēkos]], kā arī ņēma visaktīvāko darbību Latvijas Bruņoto spēku sabiedriskajā dzīvē, piemēram caur [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrību]]. === Sarkanie strēlnieki === [[Attēls:Breastplate of Latvian Riflemen.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas krūšu nozīme [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā (1918—1920).]] Pēc lielinieku organizētās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada rudenī latviešu strēlnieku daļas saglabāja disciplīnu, salīdzinot ar parējām Krievijas armijas vienībām, un to komandieris pulkvedis [[Jukums Vācietis]] no 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks. Ir dažādi iemesli, kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām: * Viņi labi atcerējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] nežēlīgo apspiešanu; * Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām; * Boļševiki solīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|atzīt Latvijas neatkarību]]. Tomēr noteicošais iemesls bija materiālais trūkums un bezizejas situācija, ko izraisīja Krievijas kopējie saimnieciskā sabrukuma apstākļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/|title=“Sarkanās” latviešu strēlnieku divīzijas formēšana Maskavā 1918. IV|website=www.dveseluputenis.lv|access-date=2025-11-14}}</ref> ==== 1918. gadā ==== Pēc Rīgas ieņemšanas un Oktobra revolūcijas Vācijas karaspēks pārtrauca karadarbību pret Krievijas jauno valdību, tādēļ 1918. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkus boļševiku valdība izmantoja kā t. s. "Latviešu revolucionāros priekšpulkus" pretpadomju sacelšanos apspiešanai. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons 22. janvārī devās uz [[Rahačova|Rogačovu]], kur 3.—13. februārī apspieda 1. Poļu korpusa sacelšanos Baltkrievijā ģenerāļa [[Juzefs Dovbors-Musņickis|J. Dovbora-Musņicka]] (''J. Dowbór-Muśnicki'') vadībā. Savukārt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 24. janvārī no Cēsīm devās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaļedins|Alekseja Kaļedina]] komandēto [[Donas kazaki|Donas kazaku]] karaspēku Dienvidkrievijā. Jukums Vācietis savos memuāros vēlāk rakstīja: {{Citāts|Gandrīz katram latviešu strēlniekam un oficierim bija bēdīgas atmiņas par tām mežonībām, kuras pastrādāja Latvijas baroni kopā ar krievu ģenerāļiem pie latviešu tautas mazturīgām aprindām. Katram bija atmiņā nošautais vai pakārtais tēvs, māte, brālis, tuvāks radinieks vai draugs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |title=Viesturs Sprūde. Karotāji ar raksturu, nevis nelieši. "Latvijas Avīze", 2004. gada 05. februāris |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001202225/http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |archivedate={{dat|2009|10|01||bez}} }}</ref>}} 1918. gada februārī, pirms vācieši ieņēma visu Latvijas teritoriju, latviešu strēlnieku skaits Latvijā bija tikai 9,5 tūkstoši (ar rezerves pulku), Padomju Krievijā bija vēl 5,5 tūkstoši. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] izjukšanas 18.—22. februārī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armija]] pārgāja uzbrukumā, bez nopietnas pretestības ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēdējās latviešu strēlnieku militārās daļas atstāja dzimteni. 18. martā Iskolastrels nolēma demobilizēt visas vecās latviešu strēlnieku vienības un izveidot revolucionārās kaujas vienības. 6. aprīlī pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 2. latviešu strēlnieku divīzija tika izformēta<!-- bet pirmā divīzija? -->. No 6. Tukuma pulka apakšvienībām izveidots atsevišķais 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulks, kuru komandēja Kārlis Hercbergs, šis pulks [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] apsargāja demarkācijas līniju starp Vāciju un Krieviju. 1918. gada 13. aprīlī tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija ([[Latdivīzija]]) kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļa Jukuma Vācieša vadībā, kuras sastāvā ietilpa 3 brigādes ar 3 strēlnieku pulkiem katrā, kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, vieglās un smagās artilērijas divizioni un aviācijas daļa. Divīzijā bija ap 24 000 strēlnieku, 9000 durkļu, 2000 zobenu, 400 ložmetēju, 80 lielgabalu, 20 lidmašīnu. Cilvēku krājumu Latdivīzijas papildināšanai nodrošināja aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju. No 7. Bauskas pulka daļas 1918. gadā izveidotais Liepājas pulks iekļauts Latdivīzijā 1919. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji-95941/%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D1%85-%D0%B1%D0%BE%D1%8F%D1%85-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D1%84%D1%80%D0%BE%D0%BD%D1%82%D0%B5:-%D1%83%D1%80%D0%B0%D0%BB-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D1%8C%D0%B5.|title=Латышские стрелки в первых боях на Восточном фронте: Урал и Прикамье|website=latvjustrelnieki.lv|access-date=19.11.2023}}</ref> Bez Latdivīzijas vairākās Krievijas pilsētās ([[Saratova|Saratovā]], [[Vitebska|Vitebskā]], [[Penza|Penzā]], [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], [[Harkiva|Harkivā]] u.c.) no latviešu strādniekiem izveidotas atsevišķas strēlnieku vienības, lielākā no kurām bija Sevišķo uzdevumu Saratovas latviešu pulks.<ref name=":0" /> Latviešu strēlnieku divīzija piedalījās antiboļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kā arī [[Muroma]]s, [[Ribinska]]s, [[Kaluga]]s, [[Saratova]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] pilsētās. 1918. gada 18. jūlijā Jukumu Vācieti iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku cīņā pret [[Čehoslovāku leģioni|čehiem]], augustā 5. latviešu strēlnieku pulks Jukuma Vācieša vadībā aizstāvēja [[Kazaņa|Kazaņu]], par ko saņēma Revolūcijas Goda Sarkano karogu. 2. septembrī pēc Ļeņina priekšlikuma J.Vācieti iecēla par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku. Latviešu strēlnieki piedalījās kaujās pie Volgas, Urālos, Arhangeļskā, Caricinā un citur. Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Vācijas kapitulācijas]] 1918. gada decembrī latviešu strēlnieki tika nosūtīti atkarot Latvijas teritoriju. Pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 1918. gada 8. decembra 436. direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota [[Latvijas armijas karaspēka grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta padomju 7. armijai. ===== Somijas Pilsoņu karā ===== 1918. gada janvārī Petrogradā esošās 6. latviešu strēlnieku pulka daļas kopā ar Petrogradas [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] un [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika|sarkano somu]] vienībām iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]<!-- Kā? Ko darīja? -->. 27. aprīlī 525 6. pulka strēlnieki ieradās Ino fortā Petrogradas tuvumā, kuru kopā ar sarkangvardiem un matrožiem aizstāvēja līdz 14. maijam, kad forts atstāts, uzspridzinot artilērijas baterijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}</ref> ==== 1919. gadā ==== [[Attēls:Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā pie bijušā Pētera I pieminekļa (tagad laukums pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]).]] [[Attēls:Latviešu strēlnieku divīzija Mogiļevā 1919. gada rudenī.jpg|thumb|270px|Latviešu strēlnieku divīzijas kavalēristi Mogiļevā 1919. gada rudenī.]] 1919. gada 1. janvārī [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna stacijas]] latviešu 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] un 3. janvārī ieņēma Rīgu. 1919. gada 4. janvārī no latviešu strēlnieku pulkiem un citām karaspēka daļām izveidoja Padomju Latvijas armiju ar divām divīzijām, kas ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. 1919. gada pavasarī un vasarā Latvijā dislocēto latviešu strēlnieku noskaņojums strauji mainījās un viņi pārtrauca aktīvi cīnīties pret [[Niedras valdība]]i padotajām karaspēka daļām, kas 1919. gada 22. maijā atguva Rīgu. Liela daļa Sarkanās armijas rindās esošo latviešu strēlnieku Rīgas kauju laikā pārgāja Latvijas armijas pusē un pievienojās [[Dienvidlatvijas brigāde]]i. Tomēr tās vienības, kas padevās vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs|landesvēram]], [[Dzelzsdivīzija]]i vai Igaunijas valdības karaspēkam, tika apšautas. Cīņās Latvijas teritorijā krita ap 3000 Padomju Latvijas armijas sastāvā esošo strēlnieku. Pēc sakāves Latvijā atlikušās latviešu strēlnieku vienības 1919. gada vasaras beigās tika pārformētas par Latviešu strēlnieku divīziju un nosūtītas pret strauji uzbrūkošo ģenerāļa [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju. Latviešu divīzija veidoja Sarkanās armijas trieciengrupu, kas [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu kaujās]] sakāva [[Dienvidkrievijas armija|Krievijas Dienvidu bruņotos spēkus]] un piespieda tos atkāpties līdz [[Krima|Krimas pussalai]]. Latviešu daļas spēlēja lielu lomu arī ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumu armijas]] sakāvē 1919. gada beigās. ==== 1920. gadā ==== 1920. gadā Latviešu divīzija piedalījās kaujās pret ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armiju [[Kahovkas placdarms|Kahovkas placdarmā]] un [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]]. Sarkanās armijas trieciengrupa, kuras sastāvā bija arī latviešu strēlnieki, no 7. līdz 17. novembrim sturmēja Perekopu un ieņēma Eipatoriju. Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Nestors Mahno|Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas — Krievijas miera līguma]] noslēgšanas un Krimas operācijas beigām 1920. gada 28. novembrī Sarkankarogotā Latviešu divīzija tika izformēta un vairāk nekā 11 000 latviešu strēlnieku atgriezās Latvijā. ==== 1921. gadā ==== 1921. gada 12. maijā no Maskavas caur [[Zilupe (stacija)|Zilupes staciju]] Latvijā ieradās pirmais ešelons ar 1200 bijušajiem latviešu sarkanarmiešiem, vagoni bijuši izpušķoti nacionāliem karodziņiem un paši piesprauduši nacionālās nozīmes. Vakarā strēlnieki ieradās Rēzeknē, kur Bēgļu reevakuācijas biedrības priekšnieks Liepiņš un ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Upmanis aizveda bēgļiem jaunākos laikrakstus, Bēgļu reevakuācijas izdoto brošūru "Kas jāzina bēglim, atgriežoties Latvijā" un iepazīstināja atgriezušos ar Latvijas apstākļiem. Otrais ešelons iebrauca pirmajā, bet trešais — trešajā [[Vasarsvētki|vasaras svētku]] dienā.<ref>"[[Latvijas Kareivis]]" Nr. 111., 1921. gada 22. maijā</ref> Laikraksta "[[Latvijas Kareivis]]" 20. maija rakstā "Sarkanarmiešiem pārnākot" bija vaicājums:<ref>"Latvijas Kareivis" Nr. 109., 1921. gada 20. maijā</ref>{{Citāts|Tuvu pie 4000 jaunekļu ir jau pārnākuši Latvijas robežu, un tikpat daudz ir sagaidāms vistuvākā nākotnē. Bet viss viņu vairums, viņu lielākā daļa nekad vairs nepārnāks dzimtenes ārēs, vecāku sētās. Velti gaidīs 20—25 000 latvju mātes savus lolojumus un velti lauzīs savas sirmās galviņas: "Kamdēļ, kamdēļ?"}} ==== Pēc kara beigām ==== Daļa sarkano strēlnieku palika Padomju Krievijā, kur vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus [[Padomju Savienība|PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa no viņiem 1937. — 1938. gadā tika arestēti un nošauti [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā sakarā ar [[NKVD "Latviešu operācija"|apsūdzībām pretpadomju sazvērestībā]]. ==== Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieri (1918—1920) ==== [[Attēls:Streelnieku piemineklis.jpg|thumb|250px|Latviešu strēlnieku piemineklis Rīgā.]] * [[Jukums Vācietis]] ([[1918]]. gada 13. aprīlī — 17. jūlijā) * [[Aleksandrs Kosmatovs]] (pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā) * [[Pēteris Avens]] (1918. gada 25. jūlijā — [[1919]]. gada 11. janvārī) * [[Gustavs Mangulis]] (1919. gada 12. janvārī — 26. martā) * [[Antons Martusēvičs]] (1919. gada 27. martā — 20. oktobrī) * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā) * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1920. gada 4. — 15. jūlijā) * [[Kirils Stucka]] (1920. gada 15. jūlijā — 28. novembrī) == Strēlnieku biedrības == Pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara gan [[Latvija|Latvijā]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izveidojās latviešu strēlnieku biedrības, kuras apvienoja bijušos strēlniekus. Tās gan finansiāli atbalstīja strēlnieku mantisko stāvokli, gan nodarbojās ar strēlnieku piemiņas iemūžināšanu un vēstures popularizēšanu. Latvijā vislielākā bija [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], bet Padomju Savienībā [[Osoaviahims|Osoaviahima]] [[Latviešu strēlnieku centrālais birojs]] un [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] Centrālās komitejas Latviešu sekcijas pakļautībā. Latviešu strēlnieku biedrības Padomju Savienībā slēdza [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, bet Latvijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gadā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] liela daļa no vēl dzīvajiem latviešu strēlniekiem devās [[Trimdas latvieši|trimdā]], kur nodibināja [[Strēlnieku galvenā pārstāvniecība|Strēlnieku galveno pārstāvniecību]]. Mūsdienās Latvijā darbojas [[Latviešu strēlnieku apvienība]], kas sevi uzskata par latviešu strēlnieku biedrību pēcteci. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [[Jānis Goldmanis]] „Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas”. — OJ, Chicago 1986. * Ilmārs Andersons „Gaitu sākums — Latviešu strēlnieki Rīgas frontē, 1915 — 1917”. — Latvijas Žurnālistu savienības komerccentrs, Rīga 1991. * [http://lacplesis.com/WWI_To_WWII/Strelnieks_Books/Latviesu_Strelniek_No06.pdf „Latviešu strēlnieki”]{{Novecojusi saite}} — Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga 1936. * [[Uldis Ģērmanis|Uldis G̦ērmanis]], Jukums Vācietis „Pa aizputinātām pēdām”. — Daugava, 1956. * Jānis Hartmanis „Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. gada martā”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934111403}} * Aleksandrs Lasmanis „Cerības un vilšanās — latviešu kar̦avīra dzīves stāsts”. — Daugava, Uppsala 1963. * [[Kārlis Skalbe]] „Mazās piezīmes”. — Gulbis, Rīga 1920. * Arvids Memenis „Latviešu strēlnieki I Pasaules karā”. — Junda, Rīga 1995. * Jāzeps Ozolin̦š „Virsdzīve — virsnieka atmin̦as”. — Imanta, Valmiera 1997. * Andris Balcers „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. — Zelta grauds, Rīga 2013. {{ISBN|9934840219}} * Jānis Goldmanis, [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvins Mednis]] „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. — Strēlnieks, 1953. * [[Līgotņu Jēkabs]] „Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes”. — J. A. Kukurs, Pēterpils 1916. * Jānis Sprinģis „Nāves laukos”. — Albatross, Rīga 1932. * [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija|Latvju strēlneeku vēstures komisija]] „Latwju strehlneeku wehsture”. — Prometejs, Maskava 1934. * Fricis Veiss "Die baltische Frage im Weltkrieg und in der russischen Revolution". — Promachos-Verlag, Bern-Belp 1917. * Alfred von Hedenström "Rigaer Kriegschronik 1914 — 1917". — Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1922. * Владимир Савельевич Войтинский [http://krotov.info/libr_min/03_v/oy/tinsky_6.htm «1917-й. Год побед и поражений»]{{Novecojusi saite}} — ТЕРРА-Книжний клуб, Москва 1999. * «Mémoire sur la Latvia présenté par la délégation lettone à la Conférence de la paix». — Paris 1919. * Uldis Ģērmanis "Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1974. * [[Miķelis Valters]] "Lettland, seine Entwicklung zum Staat und die baltischen Fragen". — Rome 1923. * Ilze Krīgere "A good soldier — a satiated soldier, what the Latvian riflemen ate and drank in the First World War". — Latvian War museum, Rīga 2013. {{ISBN|9934827034}} * A. Jakubovičs «צען יאר פאראײן : באלטישער אידישער קריגס־איװאלידן פארבאנד אלמאנאך /» (Fareyniḳṭer Balṭisher Idisher Ḳrigs-Inṿalidn Farband). — Rīga 1938. == Ārējās saites == * [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Book_1-34names.pdf Grāmatās "Latviešu strēlnieki" minēto 2079 personu alfabētisks uzskaitījums]{{Novecojusi saite}} * [http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/latviesu-strelnieku-laukums/ Strēlnieku laukums portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20060515213638/http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā] * [http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs] * [http://www.youtube.com/watch?v=VH0uFI6YMmI Latviešu strēlnieku cīņu gaitas] * [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Latvian+Rifles Latvian Rifles] (angliski) * [http://latviesustrelniekusaraksts.lv/index.html Latviešu Strēlnieku Saraksts 1915-1917] == Audiovizuālās norādes == * [https://www.youtube.com/watch?v=Ft1IyfpDfcg Strēlnieku zvaigznājs] — Jura Podnieka studija 2010. * [https://www.youtube.com/watch?v=tRMiMvYAQlQ Dvēseļu putenis] — studija Kultfilma. * [http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.11.2015-zem-latviesu-karogiem.-varonu-dzimsana-7.id59736/ Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana]{{Novecojusi saite}} — dokumentālā filma. == Skatīt arī == * "[[Astoņas zvaigznes]]" – 2017. gada Latvijas dokumentālā filma par latviešu strēlnieku vēsturi * [[Iskolats]] * [[Jukums Vācietis]] * [[Latvijas Neatkarības karš]] * [[Pirmais pasaules karš Latvijā]] * [[Latvju kareivju nacionālā savienība]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki| ]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] a1wtrs63535wlctni37zsywz8nr1p14 0 5334 4465714 4461525 2026-05-09T14:22:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465714 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Sv. Gara pareizticīgo klostera apbūve (2).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Krustpils pils priekšdārzs.jpg |caption2 = [[Krustpils pils]] |image3 = Jēkabpils lynx - panoramio.jpg |caption3 = Vecpilsētas laukums |image4 = Monastery of the Holy Spirit in Jekabpils, Latvia.jpg |caption4 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] |image5 = Krustpils luter baznica.JPG |caption5 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | image_caption = | image_flag = Jēkabpils flag.svg | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | image_blank_emblem = Logo of Jēkabpils.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|lv|Jēkabmiests}}<br />{{val|de|Jakobstadt}}<br />{{val|pl|Jakubów}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 10 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = | official_name = Jēkabpils valstspilsēta }} '''Jēkabpils''' ({{IPA2|jæːkabpils}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], ietilpst [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] un ir tā administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies [[Daugava]]s abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Iedzīvotāju skaita ziņā [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|10. lielākā pilsēta Latvijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls: autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās Daugavas labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Savukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai. 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu '''Jēkabmiests''' ({{val|de|Jakobstadt}}). Šo vārdu pilsēta saglabāja līdz 1924. gadam, kad tā ieguva pašreizējo nosaukumu.<ref>https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P|issue:816426|article:DIVL98 Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 44, 1929</ref> Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Kopš 2013. gada novembra Jēkabpils pilsēta ir [[Rīgas Zooloģiskais dārzs|Rīgas Zoodārzā]] mītošo lūšu aizbildne.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. X, "Jēkabpils 100 gados. 2008-2018. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> == Ģeogrāfija == Jēkabpils pilsēta tās administratīvajās robežās aizņem 25,53 km² lielu teritoriju. Tā atrodas 136 km attālumā no [[Rīga]]s, 101 km attālumā no [[Rēzekne]]s, 89 km attālumā no [[Daugavpils]] un 49 km attālumā no [[Lietuva]]s robežas. Jēkabpils robežojas ar [[Krustpils pagasts|Krustpils]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastu]] ziemeļos, [[Kūku pagasts|Kūku pagastu]] austrumos, [[Ābeļu pagasts|Ābeļu pagastu]] dienvidos un [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastu]] rietumos. Jēkabpili aptuveni 2 vienādās daļās — [[Krustpils vēsturiskais centrs|Krustpilī]] un Jēkabpilī — sadala [[Daugava]]. Daugavas ieleja Jēkabpilī ir plaša — platums sasniedz 4 km, un katrā tās krastā ir nedaudz atšķirīga ģeomorfoloģiskā uzbūve un reljefs. Upe un tās ieleja veido izteiksmīgāko pilsētas reljefa daļu. Pilsētas teritorijā Daugavai ir 3 salas, tostarp [[Daugavsala]] un [[Krustpils saliņa|Krustpils (Ādamsona) saliņa]], ko no labā krasta atdala tās sānteka — [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]. Daugavai ir 3 nelielas pietekas Jēkabpilī — [[Lagzde]], [[Donaviņa]] un [[Pelīte]]. Augšpus Jēkabpils atrodas [[Ābeļu salas]], bet lejpus Jēkabpils atrodas 3. lielākā upes sala Latvijā — [[Sakas sala]], ko no kreisā krasta atdala [[Saka (atteka)|Saka]]. Daugavas krastos un gultnē daudzviet atsedzas [[dolomīts|dolomīti]], kas veido krāces. Pie Zvanītājiem Daugava plūst pār Pilāta [[krāce|krāci]], bet starp Daugavsalu un Sakas salu atrodas Baltā krāce, Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā, ko veido dolomīta slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/|title=Daugavas krāces|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-12-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231207030634/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/daugavas-kraces-/}}</ref> Hidroloģiskie apstākļi [[pali|palu]] laikā ir īpaši nelabvēlīgi, jo nereti Daugavas upes līkumā pie [[Zeļķu tilts|Zeļķu tilta]] novērojami [[vižņi|vižņu]] sastrēgumi, kas, jo sevišķi kopš [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s uzpludināšanas, var sastāties līdz pat 25 km garumā un izraisīt plūdus. Ievērojami plūdi Jēkabpilī novēroti [[1931. gada plūdi Jēkabpilī|1931]]., 1937., 1981., 1983., 1998. un [[2023. gada plūdi Jēkabpilī|2023. gadā]]. Saplaisājušie dolomīta slāņi hidroloģiskos apstākļus sarežģī vēl vairāk. To dēļ pie augsta upes ūdenslīmeņa [[pazemes ūdeņi|gruntsūdeņos]] ieplūst Daugavas ūdeņi, kas izlīdzina ūdens līmeni un tādējādi var appludināt teritorijas upes kreisajā krastā. Ezeru Jēkabpilī nav, taču pilsētā atrodas divas mākslīgas ūdenstilpes: [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dzirnezers]] un [[Radžu ūdenskrātuve]], kā arī vairāki dīķi, kas iezīmē seno Daugavas gultni upes kreisajā krastā. [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes vaļņa]] rietumu nogāzē atrodas vairāki ezeri, t.sk. [[Gardaunis]] un [[Baļotes ezers]], kā arī [[Laukezera dabas parks]], kas atrodas deviņu kilometru attālumā no pilsētas un kura teritorijā iekļauti [[Baltiņu ezers (Kūku pagasts)|Baltiņu]], [[Ildzenieku ezers|Ildzenieku]] un par vienu no Latvijas tīrākajiem ezeriem uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Daugava]]s labajā krastā pilsētas teritorija atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]], kur pamatiežu virsmu veido [[augšdevons|augšdevona]] [[Daugavas svīta]]s dolomīti, kas pārklāti ar zemes virsmas reljefu veidojošajiem [[morēna]]s un limnoglaciālajiem [[kvartārs|kvartāra]] perioda nogulumiem — [[māls|mālu]]. Kvartāra segas biezums svārstās no 10 m līdz 30 m [[paugurs|pauguros]]. Pamatiežu virsma veido lēzenu slīpumu [[Daugava]]s virzienā, kas veido arī reljefa nolaidenumu. Pilsētas teritorijā nav izteiktu pauguru un pauguru grēdu. Daugavas kreisajā krastā pilsēta izvietota Austrumlatvijas zemienes [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumā]], kur pamatiežus sedz 10 — 30 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko pārsvarā veido limnoglaciālajiem nogulumiem pārklāti morēnas nogulumi. Pamatieži ir augšdevona [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu]] un Daugavas svītas dolomīti. Teritorijas dienvidu daļā, it īpaši Radžu ūdenskrātuves apkārtnē, iespējama [[Karsta process|karsta]] [[karsta kritene|kriteņu]] veidošanās.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.grupa93.lv/wp-content/uploads/projekti/Teritorijas_planojumi/Jekabpils/Vides_parskata_projekts_2018.pdf|title=Jēkabpils pilsētas teritorijas plānojums 2019. – 2030. gadam Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums VIDES PĀRSKATA PROJEKTS|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jēkabpils pilsēta sastāv no vairākām vēsturiskām ([[Jēkabpils vēsturiskais centrs]], [[Krustpils]] ar [[Krustpils vēsturiskais centrs|vēsturisko centru]], Madonas ielas rajons, [[Veseļi]], [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] un [[Zvanītāji]] jeb Dzintarzeme) un padomju laikā izveidotām apkaimēm (Auseklīši, [[Bebru rajons|Bebri]], Brodi, Celtnieki, [[Ķieģeļu ielas mikrorajons|Ķieģeļu ielas rajons]], Ķieģeļnieks, Lauktehnika, Nameji un Pils rajons). === Klimats === Meteoroloģiskie novērojumi tiek veikti Zīlānu novērojumu stacijā, kas darbojas kopš 1943. gada 1. augusta. Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra ir +34,7 ºC, kas novērota 2006. gada 9. jūlijā. Turpretim viszemākā gaisa temperatūra -36,7 ºC reģistrēta 1956. gada 1. februārī. Gada vidējais vēja ātrums ir 2,6 m/s. Vislielāko vēja ātrumu novēro janvārī, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 3,2 m/s. Maksimālais novērotais vēja ātrums Jēkabpils novadā ir 28 m/s. Veģetācijas perioda ilgums ir 195 dienas. Gada vidējais sniega segas biezums ir 5,4 cm. Kopumā Jēkabpils klimats ir salīdzinoši vēsāks, sausāks un ar mazāku vēja ātrumu nekā vidēji Latvijā. Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.—2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.—1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Jēkabpils novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 17 mm. Paredzams, ka [[globālā sasilšana|klimata pārmaiņu]] rezultātā šīs tendences saglabāsies nemainīgas. Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/jekabpils_novads/|title=Jēkabpils novada klimata profils|access-date=2023-11-4|language=lv}}</ref> {{JekabpilsMeteoData}} == Vēsture == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils vēsturiskos attēlos | image1 = Krustpils 1792.JPG | caption1 = Krustpils pils 1792. gadā | image2 = Jēkabpils plāns 1797.jpg | caption2 = 1797. gada pilsētas plāns | image3 = Lielā iela Jēkabmiests.jpg | caption3 = Jēkabmiesta Lielā iela 20. gadsimta sākumā }} {{pamatraksts|Jēkabpils vēsture}} Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Frīdrihštati (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās [[banka]], apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, [[Sērkociņš|sērkociņu]] [[fabrika]], tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, [[tipogrāfija]] u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās [[Kara fronte|piefrontes]] zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1924. gadā izveidoja jaunu [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]] ar centru Jēkabpilī. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], bet 1936. gadā tika uzcelts [[Jēkabpils Aizsargu nams]] un [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pār Daugavu]], ko uzspridzināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un vairs neatjaunoja (saglabājies vien zemtilta tunelis). Padomju okupācijas laikā, 1949. gadā, pēc Jēkabpils apriņķa likvidācijas Jēkabpili iekļāva [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]. Mūsdienu Jēkabpils kā vienota pilsēta izveidojusies tikai 1962. gada 17. aprīlī pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, administratīvi apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā (1949.—1962. g. atradās [[Krustpils rajons|Krustpils rajonā]], starpkaru Latvijā — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]]) un Jēkabpili kreisajā krastā. 2009. gada 1. jūlijā Jēkabpils rajonu likvidēja, Jēkabpilij kļūstot par republikas nozīmes valstspilsētu ar savu pašvaldību. Jēkabpils kalpoja arī kā blakus esošā, pirmā [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novada]] centrs. 2021. gada 1. jūlijā tika izveidots jauns, paplašināts [[Jēkabpils novads]], par kura centru kļuva Jēkabpils [[valstspilsēta]], kura vairs nebija atsevišķa pirmā līmeņa administratīvā vienība. === Piederība vēsturiskajām zemēm === Kaut arī Krustpils atrodas Daugavas labajā krastā un vēsturiski tā līdz ar pārējo [[Latgale|Latgali]] ir atradusies [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā, Krustpils iemītnieki 19. gadsimtā sevi uzskatīja par piederīgākiem [[Vidzeme]]i. Tā [[1856]]. gada 16. augustā un atkārtoti [[1857]]. gada oktobrī [[Krustpils pils|Krustpils muižas]] īpašnieks Nikolajs Korfs adresēja lūgumu [[Vidzemes guberņa]]s vadībai ar prasību muižas zemes kopā ar tās iedzīvotājiem (6337 vīrieši un 6757 sievietes) pievienot Vidzemes guberņai. 1857. gada decembrī sekoja atteikums, kas pamatots ar ievērojamo [[ebreji|ebreju]] skaitu Krustpils muižā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/7171|title=Krustpils muižas īpašnieka lūgums pievienot Krustpili Vidzemes guberņai|access-date=2023-1-27|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šai pašidentifikācijai par pamatu bija [[konfesija|konfesionālā piederība]] — vietējie iedzīvotāji, tāpat kā Vidzemē un [[Kurzeme|Kurzemē]], bija pamatā [[luterāņi]], kamēr citviet Latgalē dominēja [[Romas katoļi]]. Mazāk būtiskas, taču vērā ņemamas atšķirības ir arī izloksne (krustpilieši runāja [[augšzemnieku dialekts|augšzemnieku dialekta]] sēliskajās nedziļajās izloksnēs, bet citviet Latgalē — nesēliskajās jeb latgaliskajās izloksnēs), augstāks ekonomiskās attīstības un izglītības līmenis, ko veicināja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un Vidzemes guberņu tuvums un apstāklis, ka Krustpilī 40 gadus ātrāk nekā vidēji Latgalē veidojās pirmās izglītības iestādes.<ref name="Krustpils draudzes vēsture">{{Tīmekļa atsauce|url=http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61|title=Krustpils draudzes vēsture|access-date=2023-1-27|language=lv|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127194707/http://krustpilsbaznica.lv/?page_id=61}}</ref><ref name = "Jēkabpils – reģionu krustcelēs">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=Lj4K4nzskbc&ab_channel=VDTVsizeti|title=Jēkabpils – reģionu krustcelēs|language=lv}}</ref> Savukārt Jēkabpils ilgstoši bija vairāk saistīta ar Daugavas ūdensceļu un [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|slāvu migrācijas procesiem]] nekā ar apkārtējo reģionu kopumā. Par to liecina, piemēram, Sēlijas izcelsmes kultūras darbinieku iesaistes Jēkabpils vēsturē trūkums. Tas apgrūtina Jēkabpils piesaisti jebkurai vienai vēsturiskajai zemei.<ref name = "Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|language=lv}}</ref> Apvienojoties trim Latvijas daļām — Kurzemei, Vidzemei un Latgalei, Jēkabpils atradās Kurzemē. Kad pēc Latvijas valsts nodibināšanas izveidojās spēcīga [[Zemgale]]s identitāte, tā pirmoreiz tika izdalīta jau kā [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskais novads]], kuram piederēja arī [[Jēkabpils apriņķis]]. Vēl aizvien Jēkabpils un tai piegulošā teritorija pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]] un Zemgales vēlēšanu apgabalam. Tomēr ģeogrāfiski visprecīzāk gan Jēkabpili, gan Krustpili būtu pieskaitīt [[Sēlija]]i, kas pārējām latviešu vēsturiskajām zemēm līdzvērtīgu statusu ieguva vien pēc [[Latviešu vēsturisko zemju likums|latviešu vēsturisko zemju likuma]] pieņemšanas 2021. gada 16. jūnijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-pienem-latviesu-vesturisko-zemju-likumu.a409308/ Saeima pieņem Latviešu vēsturisko zemju likumu] lsm.lv 2021. gada 16. jūnijā</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] mazākā [[Latvijas administratīvais iedalījums#Valstspilsētas|valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs valstspilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un pēc darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji, savukārt pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 |2021|23138 }} === Etniskais sastāvs un valstiskā piederība === Kad [[hercogs Jēkabs]] 1670. gadā [[slāvi|slāvu]] izcelsmes [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu [[sloboda|brīvciemam]] − Jēkabmiestam − piešķīra [[Magdeburgas tiesības]], ar mērķi veicināt tirdzniecību pa [[Daugava]]s ūdensceļu, pilsētā bija liegts apmesties [[latvieši]]em, [[vācbaltieši]]em un [[ebreji]]em. Tomēr ir zināms, ka jau 18. gadsimta sākumā Jēkabpilī bija apmetusies ebreju kopiena, jo 1739. gadā izdeva īpašu rīkojumu par ebreju izraidīšanu no pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Pēc izraidīšanas viņi apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.<ref name="ebreji"/> Kaut arī jau 1766. gadā pilsētā atļāva ieceļot vācbaltiešiem, etniskais sastāvs krasi izmainījās tikai 19. gadsimtā, jo ebrejiem un latviešiem no apkārtējiem pagastiem un [[Latgale]]s atļāva apmesties tikai 1796. gadā,<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> taču latviešu īpatsvars ievērojami pieauga tikai pēc [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē]] 1817. gadā. Līdzīgi citām [[Sēlija]]s un [[Latgale]]s pilsētām līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] būtisku iedzīvotāju daļu veidoja ebreji. 1935. gadā [[Latvijas ebreji|ebreju kopiena]] sastāvēja no 793 cilvēkiem Jēkabpilī un 1043 cilvēkiem Krustpilī, veidojot attiecīgi 13,6% un 28,5% pilsētu iedzīvotāju. Turpretim [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm]] neatstāja paliekošu iespaidu uz Jēkabpili, jo 1935. gadā to īpatsvars veidoja nepilnu procentu no abu pilsētu kopējā iedzīvotāju skaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/sites/default/files/publication/Vecas%20statistikas%20gramatas/1935%20Tautas%20skaitisana/1935_TSK-4dala.pdf|title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935. gadā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> [[Latvijas PSR]] periodā masveida imigrācijas rezultātā [[krievi|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]] un [[ukraiņi|ukraiņu]] īpatsvars Jēkabpilī un Krustpilī pieauga no 11,9% 1935. gadā līdz 45,5% 1989. gadā. Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars saruka no 64,0% līdz 48,4%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/1989_tautas_skaitisana.pdf|title=1989. gada Vissavienības tautas skaitīšanas rezultāti, Latvijas PSR (demogrāfiskie rādītāji)|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Kopš [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s latviešu īpatsvars pieauga lielāko mazākumtautību straujākas izceļošanas, augstākas mirstības un zemākas dzimstības dēļ. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START/IRE031/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Tautība, Teritoriālā vienība, Mērvienība un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2024. gada 3. jūnijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13443 : Latvieši : green | slice 2 = 4995 : Krievi : red | slice 3 = 600 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 522 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 517 : Poļi : aqua | slice 6 = 180 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 168 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 23 : Ebreji : white | slice 9 = 9 : Igauņi : brown | slice 10 = 693 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 150 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,6% | style="text-align:center;" | 13 443 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,6% | style="text-align:center;" | 4 995 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 600 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 522 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,4% | style="text-align:center;" | 517 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,9% | style="text-align:center;" | 180 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,8% | style="text-align:center;" | 168 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 9 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,3% | style="text-align:center;" | 693 |} Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Jēkabpilī bija piereģistrēti 20 817 Latvijas pilsoņi (86,4% no kopējā skaita), 2904 [[Latvijas nepilsoņi]] (12,1%) un 281 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,2%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 18 929 Latvijas pilsoņi (90,1%), 1661 Latvijas nepilsoņi (7,9%) un 225 Krievijas pilsoņi (1,1%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>20 817</small><br />(86,4%) | <small>20 505</small><br /> | <small>20 041</small><br /> | <small>19 966</small><br /> | <small>19 742</small><br /> | <small>19 469</small><br /> | <small>19 524</small><br /> | <small>19 527</small><br /> | <small>19 447</small><br /> | <small>19 329</small><br /> | <small>19 208</small><br /> | <small>19 274</small><br /> | <small>19 099</small><br /> | <small>18 929</small><br />(90,1%) | | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2904</small><br />(12,1%) | <small>2786</small><br /> | <small>2598</small><br /> | <small>2482</small><br /> | <small>2352</small><br /> | <small>2256</small><br /> | <small>2160</small><br /> | <small>2060</small><br /> | <small>1982</small><br /> | <small>1917</small><br /> | <small>1823</small><br /> | <small>1746</small><br /> | <small>1696</small><br /> | <small>1661</small><br />(7,9%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>281</small><br />(1,2%) | <small>268</small><br /> | <small>292</small><br /> | <small>302</small><br /> | <small>299</small><br /> | <small>304</small><br /> | <small>301</small><br /> | <small>295</small><br /> | <small>290</small><br /> | <small>285</small><br /> | <small>280</small><br /> | <small>250</small><br /> | <small>243</small><br /> | <small>225</small><br />(1,1%) | | | |} == Izglītība == {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils skolas | image1 = Jēkabpils apriņķa skola1.jpg | caption1 = [[1820]]. gadā pēc arhitekta O. Hūna projekta [[klasicisms|klasicisma]] stilā celtā apriņķa skolas ēka | image2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola.jpg | caption2 = Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola, 1910. gadi | image3 = Jēkabpils ģimnāzija1.jpg | caption3 = Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzijas nams (pašlaik — Jēkabpils Valsts ģimnāzija) }} === Jēkabpils skolu vēsture === Senākā skola Jēkabpilī tika izveidota jau ap 1715. gadu, kad [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja līdzekļus citstarp arī draudzes skolas izveidei pie baziliāņu klostera mūku paspārnē esošās [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīcas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}</ref> [[Jēkabmiesta apriņķa skola]] tika atvērta 1805. gadā,<ref>Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 26.lpp. {{ISBN|9984-593-13-4}}</ref> taču tajā mācīties drīkstēja tikai zēni, savukārt 1834. gadā tika dibināta arī [[Jēkabmiesta Marijas skola|skola meitenēm]]. 1861. gadā tika dibināta atsevišķa [[Jēkabpils pilsētas ebreju pamatskola|pamatskola ebrejiem]]. Tad 1869. gadā Jēkabpilī tika izveidota vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā, kas savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}</ref> Kad 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], viņa vadībā tika dibināta [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref name="Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei"/> Tad 1906. gadā tika dibināta [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skola sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> [[Pirmais pasaules karš]] pilnībā pārtrauca visu Jēkabpils skolu darbību, jo frontes līnija no 1915. gada septembra līdz 1918. gada martam atradās tiešā pilsētas tuvumā, un visas skolas tika evakuētas. Kā vienīgais izņēmums minama ebreju pamatskola, kas ar pārtraukumu turpināja darboties līdz 1940. gadam.<ref name="Ebreju skolas">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |title=Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2011|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706095226/http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/vidzeme/izglitiba1920/ |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}</ref> Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] visas mācību iestādes bija jāveido no jauna. Kā pirmā 1919. gadā tika izveidota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabmiesta Valsts vidusskola]], kurā 1922. gadā izveidoja komercnodaļu, kas 1927. gadā tika izveidota kā patstāvīga [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums|Jēkabpils komercskola]]. Vēl 1920. gadā tika atvērta [[Jēkabpils 2. vidusskola|Jēkabpils krievu pamatskola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture|title=Jēkabpils 2. vidusskola. Skolas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv|archive-date=2023-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20230130223331/https://www.2vsk.edu.lv/skolas-v%C4%93sture}}</ref> un Jēkabmiesta 1. latvju pamatskola, bet 1921. gadā — Jēkabmiesta 2. latvju pamatskola jeb t.s. "Krasta skola". 1940. gadā Jēkabpils Valsts ģimnāzijā skolotāja Osvalda Pūpola vadībā izveidojās jauniešu nacionālās pretošanās kustība “Viesturieši”,<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. III, "Jēkabpils 100 gados. 1938-1948. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> kas darbojās līdz 1941. gada 19. martam. Okupācijas laikā nolūkā padarīt izglītību pieejamu tiem, kam tas nebija iespējams kara laikā un darba dēļ nevar atļauties mācīties pa dienu, 1946. gadā tika atvērta [[Jēkabpils vakara vidusskola]]. Turpretim abas latviešu pamatskolas tika likvidētas. Piemēram, "Krasta skola" 1950. gadā tika pievienota [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils 1. vidusskolai]] (agrākajai ģimnāzijai).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jvg.edu.lv/info-par-skolu/skolas-v%C4%93sture.aspx|title=Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Skolas vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> 1951. gada 24. novembrī tajā tika atklāta vēl viena pretpadomju grupa.<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. IV, "Jēkabpils 100 gados. 1948-1958. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> 1962. gadā Jēkabpils 2. vidusskolas (agrākās krievu pamatskolas) vajadzībām tika uzcelta jauna ēka [[Jaunā iela (Jēkabpils)|Jaunajā ielā]] 44, kur tā atrodas joprojām. === Krustpils skolu vēsture === {{Vairāki attēli | align = left | direction = vertical | width = 250 | footer = Krustpils skolas | image1 = Krustpils pamatskola1.jpg | caption1 = Krustpils lielās tautas skolas ēka Madonas ielā 21, 2011. gads. | image2 = Jēkabpils pamatskola.jpg | caption2 = 1933. gadā uzbūvētā Krustpils 6-klasīgās pamatskolas ēka Rīgas ielā 192, 2010. gads }} Pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtzemnieku brīvlaišanas]] 1828. gadā mācītājs Alberts Tīlings [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca|Krustpils luterāņu draudzē]] dibināja Bībeles biedrību. Uz šī veidojuma pamata 1836. gadā atklāja pirmo draudzes skolu, kurā mācījās 20 audzēkņi.<ref name="Krustpils draudzes vēsture"/> 1868. gadā atklāja [[Krustpils pamatskola|Krustpils lielo tautas skolu]],<ref>"Brīvā Daugava", 1991. 19 II, D. Kalniņa "Skolas Krustpils apkārtnē".</ref> bet 1904. gadā līdz ar [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu stacijas]] darbības uzsākšanu izveidoja Zīlānu dzelzceļa skolu (vēlāk — pamatskolu).<ref>Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 32.lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4347|title=Atklāta satiksme pa dzelzsceļa līniju Zīlāni - Ventspils|access-date=2023-1-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Abas skolas atradās ārpus Krustpils miesta tālaika robežām. 1909. gadā atvēra [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils četrklasīgo pilsētas skolu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils-3vidusskola.lv/skolas-vestures-pirmsakumi/|title=Skolas vēstures pirmsākumi|access-date=2023-1-28|language=lv}}</ref> kurai 1933. gadā uzcēla jaunu ēku Rīgas ielā 192, kas zināma arī kā "Baltā skola". Krustpilī pastāvēja arī [[Krustpils pilsētas ebreju pamatskola|ebreju pamatskola]],<ref name="Ebreju skolas"/> bet 1940. gada 4. martā aerokluba Krustpils nodaļā atklāja Krustpils aviācijas skolu ar 16 audzēkņiem.<ref>"Daugavas Vēstnesis", 1940. 7 III, "Aviācijas skola Krustpilī"</ref> Par aviācijas skolas turpmāko darbību ziņu trūkst — visticamāk [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gaitā tā savu darbību pārtrauca. Okupācijas perioda [[pārkrievošana]]s politikas ietvaros 1948. gadā izveidoja Krustpils 2. septiņgadīgo (krievu) skolu. Tai piešķīra 1933. gadā būvēto skolas ēku, bet latviešu skolai bija jāatgriežas vecajās telpās. 1953. gadā tās abas tika pārveidotas par vidusskolām — latviešu skola kļuva par Krustpils 1. vidusskolu, bet krievu skola — par Krustpils 2. vidusskolu. 1960. gada 23. janvārī Krustpils 1. vidusskolu pārcēla uz tās vajadzībām īpaši būvētu ēku [[Slimnīcas iela (Jēkabpils)|Slimnīcas ielā]] 5, kur tā atrodas līdz mūsdienām. === Apvienotās pilsētas skolas === Apvienojot pilsētas 1962. gadā, pēc vienotas sistēmas tika pārdēvētas abas Krustpils vidusskolas: Krustpils 1. vidusskola tika pārdēvēta par Jēkabpils 3. vidusskolu, bet Krustpils 2. vidusskola — par Jēkabpils 4. vidusskolu. Vispārējās izglītības skolu sistēma saglabājās nemainīga visu atlikušo okupācijas periodu. Pēc neatkarības atjaunošanas 1994. gadā no Jēkabpils ģimnāzijas tika atdalīta [[Jēkabpils pamatskola|Jēkabpils (latviešu) sākumskola]], kas 2001. gadā tika pārcelta uz Jēkabpils 4. vidusskolas telpām, kura savukārt tika pievienota Jēkabpils 2. vidusskolai, tādējādi apvienojot abas krievu plūsmas skolas. Vēl 1994. gada 10. augustā tika dibināta [[Jēkabpils Poļu pamatskola]]. [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|Finanšu krīzes]] iespaidā tā no 2009. gada atradās bērnudārza telpās, pēc tam Jēkabpils Valsts ģimnāzijas telpās, tad 2011. gadā tā kļuva par Jēkabpils pamatskolas filiāli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/5460844/likvide-jekabpils-polu-pamatskolu|title=Likvidē Jēkabpils poļu pamatskolu|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> līdz beidzot 2015. gadā skolēnu skaita samazinājuma dēļ tā tika likvidēta pavisam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/ka-saglabat-dzimto-valodu-un-tautas-tradicijas|title=Kā saglabāt dzimto valodu un tautas tradīcijas|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašvaldības skolu tīkla optimizācijas nolūkā 2019. gadā [[Jēkabpils 2. vidusskola]]i tika pievienota Jēkabpils vakara vidusskola,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.e-klase.lv/aktualitates/zinas/jekabpils-vakara-vidusskolu-pievienos-jekabpils-2-vidusskolai?id=17267|title=Jēkabpils vakara vidusskolu pievienos Jēkabpils 2.vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> bet 2020. gadā — arī Jēkabpils pamatskola.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pienem-lemumu-par-jekabpils-pamatskolas-pievienosanu-2-vidusskolai|title=Pieņem lēmumu par Jēkabpils pamatskolas pievienošanu 2. vidusskolai|access-date=2023-1-29|language=lv}}</ref> Pašlaik Jēkabpilī darbojas 4 vispārējās izglītības skolas: * [[Krustpils pamatskola]] * [[Jēkabpils 2. vidusskola]] * [[Jēkabpils 3. vidusskola]] * [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] === Vidējā profesionālā un augstākā izglītība Jēkabpilī === Jēkabpils ir otra lielākā valstspilsēta Latvijā, kurai nav savas augstskolas. Pilsētā darbojas tikai [[Latvijas Universitāte]]s Jēkabpils filiāle un [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Jēkabpils filiāle, kurās iespējams apgūt atsevišķas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas pedagoģijā, sociālajā darbā, tiesību zinātnē un uzņēmējdarbībā. Šo nišu daļēji aizņem [[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums]] ar struktūrvienību [[Barkava|Barkavā]]. Koledža ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] tiešā pakļautībā un tajā tiek realizētas piecas profesionālās vidējās izglītības programmas un piecas 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas: grāmatvedība un finanses, komercdarbība, datorsistēmu un datortīklu administrēšana, namu pārvaldīšana, mārketings un inovācijas. Pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem 2014./2015.m.g. koledža atzīta par labāko izglītības iestādi tehnikumu grupā Latvijā. === Interešu izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas interešu izglītības iestādes: * [[Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs]] — darbojas kopš 1950. gada * Jēkabpils Tālākizglītības un informācijas tehnoloģiju centrs — darbojas kopš 2002. gada * [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]] — darbojas kopš 1958. gada * [[Jēkabpils Mākslas skola]] — darbojas kopš 1946. gada * [[Jēkabpils Sporta skola]] — darbojas kopš 1956. gada === Pirmsskolas izglītība Jēkabpilī === Jēkabpilī darbojas šādas pirmsskolas izglītības iestādes: * Pirmsskolas izglītības iestāde "Auseklītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Bērziņš" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Kāpēcītis" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaigznīte" * Pirmsskolas izglītības iestāde "Zvaniņš" === Bibliotēkas === Pirmo [[bibliotēka|bibliotēku]] Jēkabpilī dibināja 19. gadsimta otrajā ceturksnī. 1878. gada 18. jūnija ugunsgrēkā bibliotēka līdz ar divām trešdaļām pilsētas ēku nodega. No 1901. gada darbojās atsevišķa ebreju bibliotēka ar lasītavu.<ref name="ebreji"/> Bibliotēku darbība atjaunojās tikai pirmās brīvvalsts laikā. Tā laika posmā no 1920. līdz 1921. gadam Jēkabpilī izveidojās 2 ebreju, 2 latviešu un 1 krievu biedrība, kas saviem biedriem piedāvāja citstarp izsniegt grāmatas no biedrību grāmatu krājumiem. Pēc vairākkārtējiem Jēkabpils latviešu biedrību iesniegumiem Latvijas Kultūras fonda padomei, tā 1924. gadā Jēkabmiesta Izglītības biedrībai piešķīra 547 grāmatas publiskas bibliotēkas ierīkošanai. Vēl 1924. gadā publiskai pieejamībai tika atvērtas divas privātas bibliotēkas, kur grāmatas bija pieejamas par maksu, bet 1924. gada 15. jūlijā sāka darboties Krustpils pilsētas valdes bibliotēka, kurā 1930. gadā atvēra [[Ebreju valoda|ebreju valodā]] izdoto grāmatu nodaļu, jo 60% lasītāju bija [[ebreji]].<ref>"Jēkabpils Vēstis", 2018. II, "Jēkabpils 100 gados. 1928-1938. Nozīmīgākie notikumi Jēkabpilī un Krustpilī."</ref> Kopā pirmās brīvvalsts laikā pastāvēja 8 bibliotēkas Jēkabpilī un 1 Krustpilī. 1940. gadā visas biedrību un Jēkabpils aizsargu pulka bibliotēka tika likvidēta, un to fondi apvienoti, izveidojot vienotu Jēkabpils apriņķa izglītības daļas bibliotēku. Bibliotēkas darbība kļuva haotiska un vēl 1948. gadā tās darbība nebija pilnīgi atjaunota, jo no 8602 grāmatu lielā fonda tikai 3325 grāmatas bija inventarizētas. 1947. gadā tika izveidota bibliotēkas bērnu nodaļa. Šī bibliotēka nepārtraukti turpina darboties līdz mūsdienām kā Jēkabpils pilsētas bibliotēka, kas pašlaik atrodas 1931. gadā celtajā Valsts bankas ēkā [[Andreja Pormaļa iela|Andreja Pormaļa ielā]] 11.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1953. gadā Krustpils bibliotēkā tika izveidota bērnu bibliotēkas nodaļa. Kopš 1959. gada tā darbojas [[Krustpils kultūras centrs|Krustpils kultūras centra]] telpās [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielā]] 212, un kopš 1999. gada tās nosaukums ir Jēkabpils Galvenā bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jgb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils Galvenās bibliotēkas vēsture|access-date=2023-1-30|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === Statistika === Kopā Jēkabpilī 2021./2022. mācību gadā bija: * 1344 bērni pirmsskolas izglītības iestādēs; * 2497 bērni vispārizglītojošajās skolās; * 467 izglītojamie Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumā. == Pilsētvide == === Daugavas ūdenstelpa === [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|250px|Krasta (mūsdienās — Pļaviņu) iela Jēkabpilī 20. gadsimta sākumā]] Jēkabpils urbāno ainavu noteic pilsētas izvietojums gar Daugavas ūdenstelpu. Namu fasāžu tuvums upei rada vizuālu pretnostatījumu starp pilsētu un upi, kā arī starp Jēkabpili un Krustpili tās pretējos krastos. Ap 270 metrus platā ūdenstelpa to starpā atver pilsētbūvnieciski nozīmīgus perspektīvos skatus ar Daugavas kreisā krasta panorāmu posmā no Ostas ielas līdz Strūgu ielai ar panorāmas dominantēm — Svētā Gara klosteri un Uniātu baznīcu — un Daugavas labā krasta panorāmu posmā, kas aptuveni atbilst Krasta ielas trasei.<ref name="Teritorijas plānojuma vides pārskats" /> Vēsturiski tas allaž visskaidrāk ir bijis uztverams Pļaviņu ielā. Tā bija ne tikai pilsētas vizītkarte un rosīgs sabiedriskās un saimnieciskās dzīves centrs, bet arī kalpoja kā rekreācijas vieta peldēm un promenāde pastaigām gar Daugavu. Šī pilsētas un upes mijiedarbība ir apspēlēta arī literāros darbos, piemēram, [[Gunars Janovskis|Gunara Janovska]] romānos "Bez ceļa", "Purvā" un "Pilsēta pie upes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/|title=''Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/gunars-janovskis/rakstnieks-gunars-janovskis/|title=''Rakstnieks Gunars Janovskis''. Jēkabpils pilsētas bibliotēka.|access-date={{dat|2024|9|19|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tomēr pilsētas ciešā piekļaušanās Daugavai ne vien uzlabo tās ainavu, bet arī rada palu apdraudējumu. Lai pilsētu no tiem pasargātu, pēc 1981. un 1983. gada plūdiem gar abiem Daugavas krastiem tika uzbūvēts aizsargvalnis (dambis). Nelabvēlīgs vaļņa būvniecības blakusefekts bija ielaušanās Daugavas ainavas telpā, kā rezultātā krastmalas namu pirmā stāva līmenis ir aizsegts skatam no pretējā krasta un līdz ar to tēls par pilsētu pie upes ir daļēji zudis. Lai mīkstinātu šo apstākli, pašvaldība, īstenojot pilsētvides projektus, pārveido hidrotehniskās būves par rekreācijas teritoriju ar prioritāti gājējiem un mikromobilitātei, liekot uzsvaru uz apstādījumiem un teritorijas multifunkcionālu pielietojumu, tai skaitā pielāgojot to pasākumu norisei. === Vēsturiskā apbūve === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = Jēkabpils arhitektūra | image1 = Krustpils_pils.JPG | caption1 = [[Krustpils pils]] | image2 = Jēkabpils Dome.jpg | caption2 = [[Jēkabpils novada dome]]s ēka }} [[Jēkabpils vēsturiskais centrs|Jēkabpils]] un [[Krustpils vēsturiskais centrs]] ar Krustpils pili un tai piegulošo teritoriju kopā veido Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Jēkabpils pilsētas vēsturiskais centrs" teritoriju. Tajā iekļautas ēkas no vairākiem 18., 19. un 20. gadsimta būvperiodiem, tostarp [[baroks|baroka]], [[klasicisms|klasicisma]], [[eklektisms|eklektisma]] un [[modernisma arhitektūra|modernisma]]. Slāvu vernakulāro būvniecības tradīciju pārstāv atsevišķas saglabājušās koka ēkas ar smalkiem būvgaldniecības elementiem: greznām aplodām un sandrikiem, tomēr kopumā Jēkabpilī šī tipoloģija nav izkopta tik meistarīgā līmenī, kādu tā sasniedz Latgalē. Plaši pārstāvēts, sevišķi Krustpilī, ir Latgales neobaroks jeb Latgales sarkano ķieģeļu arhitektūra. Kā Jēkabpils, tā arī Krustpils vēsturiskā centra apbūve Latvijas kontekstā izceļas ar savu salīdzinoši zemo apbūvi — lielākā daļa ēku ir vienstāvīgas, un tikai dažām ēkām ir 2 stāvi. Saimniecības ēku būvniecībā tradicionāli pielietots dolomīts, kas ir Daugavas palienē viegli atrodams materiāls. Jēkabpils un Krustpils nedaudz atšķirīgais vēsturiskā centra ielu tīkls atspoguļo dažādos laikmetus, kuros pilsētas veidojušās. Nedaudz senākais Jēkabpils ielu tīkls ir caurmērā regulārs. Tajā izceļas Pļaviņu iela, kas seko Daugavas krasta līnijai, Brīvības iela, kas iezīmē Daugavas applūstošās palienes robežu un seko Kurzemes hercogistes pasta ceļam, kā arī Jēkaba iela, kas seko vēsturiskajam Jēkabpils — Biržu ceļam. Trešdienas jeb Siena tirgus laukums veido 17. un 18. gadsimta Jēkabpils pilsētbūvniecisko kodolu, taču pēc 19. gadsimta beigu ugunsgrēkiem par pilsētas centru kļuva [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]]. Ugunsgrēku un karu rezultātā Jēkabpils apbūves struktūrā ir izveidojušies vairāki neapbūvēti tukšumi, kur mūsdienās atrodas labiekārtoti skvēri. Pilsētbūvnieciski nozīmīga ir dziļā Brīvības ielas skatu perspektīva ar Svētā Gara klostera vārtu torni ielas ass galā. Turpretim Krustpils vēsturiskā centra ielu tīkls ir gandrīz perfekti ortogonāls. Pilsētas identitātes veidošanā nozīmīgu lomu ieņem arī pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā neiekļautie vēsturiskās pilsētvides fragmenti Zvanītājos, Jēkaba, Madonas, Miera, Pļaviņu, Rīgas, Stacijas un Zīlānu ielā. Pilsētbūvnieciski izteiksmīgāko laicīgo ēku vidū ir šādas celtnes: * [[Krustpils pils]] komplekss * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils novada dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931, neoeklektisms) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81 — 87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === {{Vairāki attēli | direction = vertical | width = 250 | footer = | image1 = Krustpils luter baznica.JPG | caption1 = [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | image2 = Jēkabpils Orthodox church.jpg | caption2 = [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] | image3 = Jekkb.jpg | caption3 = [[Jēkabpils katoļu baznīca]] }} Daugavas labajā krastā, '''Krustpilī''', atrodas 3 baznīcas. Senākā no tām ir [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]], kas dokumentos pirmoreiz minēta pirmsreformācijas laikā, 1457. gadā, kā katoļu baznīca. Mūsdienu baznīcas ēka celta 1820. gadā [[ampīrs|ampīra]] stilā. Tā atrodas pie Donaviņas ietekas Daugavā, netālu no Krustpils pils, ar ko kopā tā veido vienotu kompleksu. Sevišķi vērtīgs ir baznīcas interjers. Savukārt [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] celta 1910. gadā bizantiešu stilā. Krievijas Impērijas pārkrievošanas politikas ietvaros tā izvietota zīmīgā vietā — lielceļu krustojuma un dzelzceļa malā, ļaujot to pamanīt ikvienam garāmbraucējam. Visjaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākajām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]] ir 2004. gadā celtā [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]], kas atrodas Daugavas ielejas malā un kopā ar savu 25 metrus augsto torni kalpo kā Krustpils silueta dominante. Senākie dievnami Daugavas kreisajā krastā, '''Jēkabpilī''', saistās ar austrumu kristietību. [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]] izveidojās reizē ar pašu pilsētu, un tajā iekļaujas 1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca un 1887. gadā celtā Svētā Gara pareizticīgo baznīca. Klosterī atrodas Jakobštates Dievmātes svētbilde, kas saskaņā ar leģendu [[poļu-zviedru karš|Poļu-zviedru kara]] laikā tika izcelta no Daugavas. Tiek uzskatīts, ka svētbildei piemīt brīnumdarošas spējas, tāpēc ik gadu 25. jūlijā ap to pulcējas svētceļnieki. Aptuveni vienlaikus Jēkabpilī izveidojās arī vecticīgo draudze, taču par tās vēsturi saglabājies maz ziņu, jo Krievijas Impērijas represiju rezultātā 1849. gadā vecticībnieku lūgšanu namu nācās slēgt un nojaukt. Pašreizējā [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] celta pilsētas nomalē 1862. gadā. Nolūkā pievērst pareizticīgo un vecticīgo kopienu vienotībai ar Romas apustulisko sēdekli, 17. gadsimtā Latgalē un Augšzemē sludināja baziliāņu ordeņa misionāri. Ap 1728. gadu baziliāņu ordeņa mūku paspārnē Jēkabpilī sāka darboties Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. 1783. gadā klostera zemē tika uzcelta Uniātu baznīca, kuras telpās mūsdienās darbojas [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo draudze]]. Tā ir okupācijas periodā vissmagāk cietusī Jēkabpils baznīca, un tās interjeri ir vāji saglabājušies. Jēkabpils teritorijā Salas muižas luterāņu baznīca atradās jau pirms [[Livonijas karš|Livonijas kara]], tas ir krietni pirms pilsētas dibināšanas. Taču tā kā ierobežojumi pilsētā apmesties vācbaltiešiem tika atcelti 1766. gadā, un latviešiem — 1796. gadā (skat. [[Jēkabpils#Etniskais sastāvs|etnisko sastāvu]]), domājams, ka patstāvīga draudze izveidojās tikai līdz ar [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]]s celtniecības laiku. Tās pamatakmeni lika 1769. gadā — trīs gadus pēc vācbaltiešu ieceļošanas aizlieguma atcelšanas. Uzsākot būvniecību, tā bija iecerēta kā baroka stila ēka, bet 1807. gadā, noslēdzot būvdarbus, tā realizēta ampīra stilā. [[Jēkabpils katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu baznīcas]] dievnams tapa 1866. gadā neoromānikas stilā 1835. gadā celtās koka kapelas vietā. Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju. 1930. gadā baptistu draudzes vajadzībām uzbūvēja [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca|Jēkabpils baptistu baznīcu]]. Laika gaitā baptisti ir kļuvuši par vienu no straujāk augošajām konfesijām Jēkabpilī, tāpēc 2003. gadā tika uzbūvēts lūgšanu nams baptistu krievu draudzei. Līdz 20. gadsimta vidum pastāvēja piecas [[sinagoga]]s un lūgšanu nami Krustpilī un trīs — Jēkabpilī.<ref name="ebreji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Viena no Krustpils sinagogām bija būvēta 1890. gadā neogotikas stilā. Tā bija apmesta, divstāvu mūra celtne ar smailloka formas logiem. Visgreznākā no Jēkabpils sinagogām bija 1881. gadā eklektisma stilā celtā Jēkabpils Vecā sinagoga Akmeņu ielā 18. 1843. gadā uzbūvēja Jēkabpils Jauno sinagogu Vadoņa (tagad — Pasta) ielā 49. Savukārt 1874. gadā celtā Jēkabpils Amatnieku sinagoga Akmeņu ielā 23 bija Austrumlatvijai raksturīgi arhitektoniski askētiska koka celtne. Papildus sinagogām Jēkabpilī atradās arī [[beitmidrašs]] un [[ješiva]].<ref name="ebreji"/> [[Attēls:Jēkabpils_sinagogas.jpg|thumb|center|600px|No kreisās: Jēkabpils Amatnieku sinagoga (1874), Jēkabpils Vecā sinagoga (1881) un Jēkabpils Jaunā sinagoga (1843)]] === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === [[Attēls:Jēkabpils, Brīvības piemineklis 1999-10-30.jpg|thumb|250px|Piemineklis [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Kritušiem par Tēviju]] (1925)]] * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas Neatkarības karš|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemiņas krusts karavīriem — vecticībniekiem, kas krituši par Latvijas atbrīvošanu 1918-1920; * Piemiņas akmens skolēnu pretošanās kustības “Viesturieši” dalībniekiem un tās vadītājam Osvaldam Pūpolam; * Piemineklis represiju upuriem; * Piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]; * Skulptūra [[Jāzeps Vītols|Jāzepa Vītola]] piemiņai "Mazais vijolnieks"; * Piemineklis [[Ita Kozakeviča|Itai Marijai Kozakevičai]]. === Parki === [[Attēls:Radžu ūdenskrātuves pludmale.JPG|thumb|250px|[[Radžu ūdenskrātuve]]s pludmale]] Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā apskatāms Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parku]] un kurā aplūkojamas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Jēkabpilī atrodas keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālais muzejs, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā. Muzejā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami [[Ruta Štelmahere]], Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Pašvaldība == {{pamatraksts|Jēkabpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jēkabpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Jēkabpils pašvaldība, arī [[Jēkabpils novada dome]] (agrāk Jēkabpils dome), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils novada pašvaldībā ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Saimniecība == Jēkabpilī saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība 2021. gadā bija 288,65 miljoni eiro, savukārt kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 13 357 eiro, ierindojot Jēkabpili virs [[Daugavpils]] un [[Jūrmala]]s un aptuveni vienlīdzīgā līmenī ar tādām pilsētām kā [[Rēzekne]], [[Jelgava]] un [[Ventspils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-gada/2352-regionu-un-pilsetu-pievienota-vertiba|title=Reģionu un pilsētu pievienotā vērtība|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}|language=lv}}</ref> Lielāko apgrozījumu pilsētā nodrošina uzņēmumi, kas nodarbojas ar [[kokapstrāde]]s preču ražošanu un [[būvniecība]]s pakalpojumu sniegšanu, attīstīta ir arī mazumtirdzniecība un vieglā rūpniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Jēkabpils uzņēmējdarbības vides raksturojums|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jekabpils-uznemejdarbibas-vides-raksturojums|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Rūpniecības teritorija galvenokārt ir koncentrēta [[Krustpils|Krustpilī]] un pieguļ dzelzceļam, tostarp graudu kaltes SIA "Linas agro" un SIA "Elagro Trade", agrākās [[Krustpils cukurfabrika]]s teritorija un 2005. gadā atklātais Kokapstrādes uzņēmējdarbības parks, kur 2023. gadā citstarp darbojās SIA "Gaujas koks" Krustpils ražotne un SIA "NDB timber". Vērienīgas investīcijas ir paredzētas [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils lidlauka]] teritorijā, kas atrodas 4 km uz ziemeļiem no pilsētas. Tur paredzēta skaidu plātņu,<ref>{{Ziņu atsauce | title = Jēkabpils lidlaukā Lietuvas uzņēmums VMG plāno būvēt ražotni, ieguldot 190 miljonus eiro | publisher = radio1.lv | date = {{dat|2021|10|11||bez}} | url = https://www.radio1.lv/lv/Ekonomika/1/50973/Jekabpils-lidlauka-Lietuvas-uznemums-VMG-plano-buvet-razotni-ieguldot-190-miljonus-eiro}}</ref> olu un olu pārstrādes produktu ražotnes,<ref>{{Ziņu atsauce | title = «Gallusman» olu ražotni plāno būvēt bijušajā Jēkabpils lidlaukā | publisher = lsm.lv | date = {{dat|2021|4|10||bez}} | url = https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/gallusman-olu-razotni-plano-buvet-bijusaja-jekabpils-lidlauka.a399844/}}</ref> kā arī 100 megavatu (MW) saules elektrostacijas izbūve, kas ar elektrību spēs nodrošināt vismaz 40 000 mājsaimniecību.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Investēs 90 miljonus eiro saules elektrostaciju parkā Jēkabpilī | publisher = db.lv | date = {{dat|2023|1|12||bez}} | url = https://www.db.lv/zinas/investes-90-miljonus-eiro-saules-elektrostaciju-parka-jekabpili-510307}}</ref> Šajos investīciju projektos paredzēts kopā piesaistīt 380 miljonus eiro un izveidot vairāk nekā 350 jaunas darba vietas. {| class="wikitable sortable mw-collapsible" align="center" width=900px |+ Jēkabpilī reģistrētie uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://statistika.lursoft.lv/lv/statistika/gada-parskati/ar-lielako-gada-apgrozijumu/novads/jekabpils/2022/|title=Uzņēmējdarbības statistika|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> ! Nr. !! Uzņēmums !! Darbības veids !! Apgrozījums, mlj. € |- | 1 || SIA "OŠUKALNS" || Kokapstrāde || 83,740 |- | 2 || SIA "PATA JĒKABPILS" || Ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšana || 37,092 |- | 3 || SIA "DEVONA" || Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība || 34,658 |- | 4 || SIA "JĒKABPILS PMK" || Būvniecība || 21,877 |- | 5 || SIA "[[Jēkabpils reģionālā slimnīca]]" || Veselības aprūpe || 20,623 |- | 6 || SIA "GEFA LATVIJA" || Vieglā rūpniecība || 10,571 |- | 7 || SIA "Sedumi" || Mazumtirdzniecība || 9,174 |- | 8 || SIA "Ošukalns celtniecība" || Būvniecība || 8,918 |- | 9 || SIA "LC būve" || Būvniecība || 8,232 |- | 10 || SIA "Viadukts" || Būvniecība || 7,131 |- | 11 || SIA "Jēkabpils siltums" || Siltumapgāde || 6,589 |- | 12 || SIA "SILPEC" || Kokapstrāde|| 6,133 |- | 13 || SIA "AM Paletes" || Kokapstrāde || 3,809 |- | 14 || SIA "BIO LOGISTICS" || Loģistika || 3,629 |- | 15 || SIA "NDB timber" || Kokapstrāde || 2,909 |- | 16 || SIA "TOLMETS" || Metāllūžņu vairumtirdzniecība || 2,875 |- | 17 || LPKS "Ezerkrasti-1" || Pārtikas vairumtirdzniecība || 2,798 |- | 18 || SIA "JĒKABPILS PAKALPOJUMI" || Atkritumu savākšana || 2,708 |- | 19 || SIA "Linas Agro" || Graudu uzglabāšana || 2,659 |- | 20 || SIA "FLOWER MARKET" || Ziedu vairumtirdzniecība || 2,480 |} === Satiksme === Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ({{A ceļš|6}}), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ({{A ceļš|12}}), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> No Daugavas kreisā krasta pilsētā noslēdzas arī reģionālās nozīmes autoceļš [[Lietuva]]s [[Latvijas—Lietuvas robeža|robeža]] ([[Nereta]])-Jēkabpils ({{P ceļš|75}}) un [[Aizkraukle]]-Jēkabpils ({{P ceļš|76}}). Daugavas šķērsojumu Jēkabpilī nodrošina 1962. gadā uzbūvētais [[Jēkabpils tilts]]. Lai nodrošinātu kravas transporta pārvirzīšanu prom no pilsētas centra, samazinātu satiksmes intensitāti un palielinātu nestspēju, kopš 1980. gadiem pastāv iecere būvēt otru tiltu pār Daugavu, taču politisku un ekonomisku satricinājumu dēļ līdz šim iecere nav īstenojusies. Jēkabpils pašvaldība tilta būvniecības ideju virza kopš 2007. gada, kad tika veikta Daugavas šķērsojuma iespējamības izpēte.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/31301-drizuma-planots-pabeigt-izstradat-buvprojektu-planotajam-tiltam-par-daugavu-jekabpili|title=Drīzumā plānots pabeigt izstrādāt būvprojektu plānotajam tiltam pār Daugavu Jēkabpilī|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2012. gadā tika veikta sabiedriskā apspriešana, upes gultnes ģeotehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=wPotfTygctY|title=Iedzīvotāji pauž satraukumu par jaunā tilta būvniecību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=yAp1N7eqrq|title=Pirms jaunā tilta skiču projekta izstrādes pēta Daugavas gultni|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=lempihwzELw|title=Jēkabpiliešus uztrauc jaunā tilta ietekme uz trokšņa līmeni un drošību|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Izstrādājot skiču projektu, 2013. gadā kā vizuāli izteiksmīgākais un ekonomiski izdevīgākais variants tika atbalstīts vanšu tilts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=mEm-FV6sjTI|title=Jēkabpils pilsētas domes deputāti par jauno tiltu izvēlas Vanšu tiltu|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> Otrā tilta pār Daugavu būvniecība bija iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. — 2020. gadam,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=KK7El0nUnKQ|title=Līdz jaunā tilta pār Daugavu būvniecībai jēkabpiliešiem vēl jāpaciešas|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> taču plāna ietvaros realizēta tika vien būvprojekta izstrāde, ko pabeidza 2019. gadā. 2020. gadā paredzamās projekta izmaksas bija ap 37 miljoniem eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.youtube.com/watch?v=8QtdpBVbNMA|title=Tilta būvniecību Jēkabpilī kavē finansējuma trūkums|access-date=2023-11-2|language=lv}}</ref> 2020. gadu vidū parādījās bažas par jau esošā tilta bojājumiem un sākās līdzekļu meklēšana tā remontam.<ref>{{Atsauce|title=Jēkabpils dome: Ja tuvāko gadu laikā neveiks tilta remontu, būs jāievieš satiksmes ierobežojumi|url=https://www.youtube.com/watch?v=fPZORxFLvDM|date=2025-11-06|accessdate=2025-11-06|last=LTV Ziņu dienests}}</ref> Pavisam Jēkabpilī ir [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|241 iela]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003776?type=city|title=Valsts adrešu reģistra dati: Jēkabpils, Jēkabpils nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2023|1|28||bez}}}}</ref> Garākā no tām ir Rīgas iela Krustpilī, kas 5,68 km garumā ved gar Daugavas labo krastu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Jēkabpilī}} Pirmā pārceltuve pār Daugavu pie Krustpils pils sāka darboties [[1297]]. gadā. Pārceltuve starp Jēkabpili un Krustpili sāka darboties [[1764]]. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/29138/|title=Jēkabpils - Krustpils līnijas kuģis "Gulbis"|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> bet no 1930. līdz 1936. un no 1944. līdz 1962. gadam satiksmi nodrošināja kuģis "Gulbis", ko tautā dēvēja par "Gulbīti". [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijā]] notiek regulāri pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas]], Daugavpils un [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rēzeknes]] virzienā. [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas]] virzienā pasažieru pārvadājumi nenotiek. No 1901. gada līdz Pirmajam pasaules karam pastāvēja arī [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu dzelzceļa stacija]], bet no 1920. līdz 1961. gadam — Jēkabpils dzelzceļa stacija, kas savienoja pilsētu ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļiem]]. Starppilsētu autobusu pārvadājumi tiek veikti [[Jēkabpils autoosta|Jēkabpils autoostā]]. Pasažieru pārvadājumus Jēkabpils pilsētā veic pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Jēkabpils autobusu parks”, kas darbojas kopš 1949. gada 19. jūlija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/uznemuma-vesture/|title=Jēkabpils autobusu parka vēsture|access-date=2023-1-31|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Jēkabpilī ir 9 pilsētas autobusu maršruti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilsap.lv/lv/|title=Jēkabpils autobusu parks|access-date=2023-1-31|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kuros 2019. gadā tika pārvadāti 1 621 622 pasažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/sites/default/files/jaunumi/ATDInfo_06082021_parvadatie%20pasazieri_v2.pdf|title=Autotransporta direkcija. Informācija par pārvadāto pasažieru skaita izmaiņām iekšzemes sabiedriskajā transportā|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> 2019. gadā tika uzsākta autoparka nomaiņa uz ar saspiesto dabasgāzi darbināmiem ''[[SOR Libchavy|SOR]]'' BNG10.5 autobusiem, kas iegādāti programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs” specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (autobusi)" ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/jekabpils-ielas-kurses-ar-saspiesto-dabasgazi-darbinami-satiksmes-autobusi-487686|title=Jēkabpils ielās kursēs ar saspiesto dabasgāzi darbināmi satiksmes autobusi|access-date=2023-1-31|language=lv}}</ref> == Sports == Lielākais sporta infrastruktūras komplekss ir 2020. gadā atklātā [[Jēkabpils Sporta halle]] ar tai piegulošo [[Jēkabpils stadions|Jēkabpils stadionu]], Jēkabpils Sporta centra viesnīcu "Vārpa" un citiem sporta laukumiem. Pirms tam gada darbojas [[Jēkabpils Sporta nams]]. Krustpilī atrodas ūdens relaksācijas centrs "Citrus SPA" un sporta peldbaseins. Savs sporta komplekss un stadions ir arī katrai no pilsētas skolām. [[Mežaparks (Jēkabpils)|Mežaparkā]] atrodas vairāki brīvdabas sporta laukumi, trases, takas, āra trenažieri un citi sporta infrastruktūras objekti. Tam piegulošajā [[Radžu ūdenskrātuve|Radžu ūdenskrātuvē]] atrodas Zilā karoga pludmale un veikparks. Savukārt pilsētas centrā, Filozofu ielā, atrodas "pumptrack" velotrase. Sporta izglītību nodrošina [[Jēkabpils Sporta skola]], kas nodrošina sešas akreditētas profesionālās ievirzes programmas basketbolā, futbolā, handbolā, šahā, vieglatlētikā un volejbolā. Jēkabpilī darbojas vairāk kā 20 sporta biedrības un klubi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilssc.lv/lv/sports-novada/sporta-biedribas-un-klubi/#J%C4%93kabpils%20pils%C4%93t%C4%81|title=SPORTA BIEDRĪBAS UN KLUBI|access-date=2023-11-4|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem izdotajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jekabpils.lv/lv/media/16262/download?attachment|title=Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} (kopš 1992. g.) * {{vieta|Vācija|Melle}} (kopš 1998. g.) * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} (kopš 2003. g.) * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} (kopš 2004. g.) * {{vieta|Lietuva|Rokišķi}} (kopš 2010. g.) * {{vieta|Azerbaidžāna|Garačuhura}} (kopš 2012. g.) * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} (kopš 2014. g.) === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Līdz šim Jēkabpils ir sadarbojusies ar [[Narofominska|Narofominsku]] [[Krievija|Krievijā]] un [[Ļida|Ļidu]], [[Šarkavščina|Šarkavščinu]], [[Mjori]]em un [[Postavi]]em [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], taču [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] dēļ 2014. gadā sadarbība tika pārtraukta ar Narofominsku, savukārt 2022. gadā — ar Baltkrievijas pilsētām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/zinas/pasvaldibas-dome-nolemj-partraukt-sadarbibu-ar-sadraudzibas-pilsetam-baltkrievija|title=Pašvaldības dome nolemj pārtraukt sadarbību ar sadraudzības pilsētām Baltkrievijā|access-date=2023-1-26|language=lv}}</ref> Pilsētas sadarbības partneri:<ref name="Jēkabpils novada pašvaldības 2021. gada publiskais pārskats"/> * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Personības == {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzimuši''' |- | {{div col}} * Krievijas Impērijas ķeizariene [[Katrīna I]] (1684—1727), dzimusi kā Marta Skavronska (pēc vienas no versijām<ref>{{LKV|VIII.|16 211}}</ref>), * uzņēmējs [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941), * gleznotāja [[Emma Baltmane]] (1882—1969), * lidotājs [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929), * mākslinieks [[Oto Skulme]] (1889—1967), * mākslinieks [[Uga Skulme]] (1895—1963), * keramiķis [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977), * arhitekts [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993), * ērģelnieks [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984), * tēlnieks [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014), * rakstniece [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004), * politiķis [[Aivars Lembergs]] (1953), * mūziķis [[Aigars Grāvers]] (1961), * aktrise [[Elita Kļaviņa]] (1966), * futbolists [[Andrejs Piedels]] (1970), * aktieris [[Artis Robežnieks]] (1971), * dzejnieks [[Arvis Viguls]] (1987), * aktrise [[Dārta Daneviča]] (1988), * hokejists [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991), * futbolists [[Deniss Rakels]] (1992), * kamaniņu braucējs [[Artūrs Dārznieks]] (1993), * autosportists [[Reinis Nitišs]] (1995). {{div col end}} |} {| role="presentation" class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" width=900px | '''Jēkabpilī dzīvojuši''' |- | {{div col}} * rakstnieks [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915), * selekcionārs [[Viktors Orehovs]] (1909—1998), * novadpētniece [[Lūcija Ķuzāne]] (1927), * dzejniece [[Ārija Elksne]] (1928—1984), * māksliniece [[Aina Karlsone]] (1935—2012), * filoloģe [[Ruta Šenberga]] (1940—2023), * dzejnieks [[Guntars Godiņš]] (1958), * dzejniece [[Ruta Štelmahere]] (1965), * režisors [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966), * iekšlietu ministrs [[Sandis Ģirģens]] (1980), * dzejnieks [[Ronalds Briedis]] (1980), * dzejnieks [[Artis Ostups]] (1988). {{div col end}} |} == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Milestibas tiltins Krustpili.jpg|Mīlestības tiltiņš Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130103061223/http://www.jekabpils.lv/ |date={{dat|2013|01|03||bez}} }} * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] d9owh5as97atm2xqp2vkpri8811s68i 0 5763 4465753 3236830 2026-05-09T15:33:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465753 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Wildmeerschweinchen-06.jpg | att_nosaukums =[[Brazīlijas jūrascūciņa]] (''Cavia aperea'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Rodentia | kārta_lv = Grauzēji | virsdzimta=Cavioidea | virsdzimta_lv=Jūrascūciņu virsdzimta | dzimta=Caviidae | dzimta_lv=Jūrascūciņu dzimta | apakšdzimta=Caviinae | apakšdzimta_lv=Jūrascūciņu apakšdzimta | ģints = Cavia | ģints_lv = Jūrascūciņas | kategorijas =nē | binomial=Cavia <small>([[Pallas]], 1766)</small> }} '''Jūrascūciņas''' (''Cavia'') ir [[jūrascūciņu dzimta]]s (''Caviidae'') [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Par spīti nosaukumam, jūrascūciņām nav nekāda sakara nedz ar [[cūkas|cūkām]], nedz ar [[jūra|jūru]]. Šajā ģintī ietilpst 9 [[suga]]s, no kurām visbiežāk sastopamā ir [[parastā jūrascūciņa]] (''Cavia porcellus''), kas ir svarīgs [[gaļa]]s dzīvnieks, ko izmanto pārtikā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un kas ir populārs [[mājdzīvnieks]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. == Izskats un ieradumi == Jūrascūciņas savvaļā ir sastopamas tikai [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]: [[Kolumbija|Kolumbijā]], [[Venecuēla|Venecuēlā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Argentīna|Argentīnā]]. Tās var sastapt klinšainos apvidos, [[savanna|savannā]], teritorijās, kas pieguļ [[mežs|mežiem]], kā arī [[purvs|purvos]]. Tās dzīvo baros, kas sastāv no apmēram 10 indivīdiem, bars rok kopīgu alu sistēmu vai arī tiek ieņemta citu [[dzīvnieks|dzīvnieku]] izrakta [[ala]]. Jūrascūciņas parasti ir [[nakts]] dzīvnieki. Tās ir izteikti [[veģetārietis|veģetārieši]]. Savvaļā jūrascūciņas pārojas visu [[gads|gadu]]. Parasti mazuļi dzimst divas reizes gadā, metienā ir apmēram 1 - 4 mazuļi. Pieaugušas jūrascūciņas var sasniegt 700 [[g]] svaru. Salīdzinot ar ierastajām mājas jūrascūciņām, savvaļas jūrascūciņas ir daudz veiklākas, un to kažoku spalvas ir taisnas un vidēji garas. Kažoka [[krāsa]] ir [[brūnā krāsa|brūna]] vai [[pelēks|pelēka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://cavyhistory.tripod.com/ |title=History of the Guinea Pig (Cavy, Cuy, Cavia porcellus)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|05||bez}} |archive-date={{dat|2011|10|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111009161651/http://cavyhistory.tripod.com/ }}</ref>. == Vēsture == [[angļi|Angļu]] un [[holandieši|holandiešu]] jūrnieki ieveda jūrascūciņas [[Eiropa|Eiropā]] [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sākumā, drīz pēc [[Amerika]]s atklāšanas. Varbūt tādēļ to nosaukumā parādās vārds "jūra", jo tās nāk no aizjūras. Nav zināms, kā jūrascūciņas kļuva par "cūciņām". Viena no versijām vēsta, ka šis nosaukums jūrascūciņām radies tādēļ, ka tās izdod cūkām līdzīgas [[skaņa]]s. Citā versijā tādēļ, ka to izskats ir līdzīgs lielajām [[cūkas|cūkām]]. Arī citās valodās nosaukumos tiek izmantots "cūkas" vārds. Piemēram, [[angļu valoda|angliski]] "jūrascūciņa" ir ''guinea pig'' (Gvinejas cūka — iespējams, tādēļ, ka no [[Latīņamerika]]s uz Eiropu atbraukušie jūrnieki tās tirgoja par vienu [[gineja|gineju]], bet varbūt tādēļ, ka no Dienvidamerikas uz Eiropu kuģi parasti devās caur [[Gvineja|Gvineju]] [[Āfrika|Āfrikā]]). [[vācu valoda|Vāciski]] to sauc ''Meerschweinchen'' (mazā jūras cūka), [[Zviedrija|Zviedrijā]] to sauc ''marsvin'' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]] ''mare'' ir jūra un [[zviedru valoda|zviedru valodā]] ''svin'' ir cūka)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ulubele.org/lv/milulu-labsajuta/jurascucina/ |title=Jūrascūciņa - Mīluļu labsajūta - ulubele.org: Ulubele<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090504102721/http://ulubele.org/lv/milulu-labsajuta/jurascucina |archivedate={{dat|2009|05|04||bez}} }}</ref>. == Sistemātika == Jūrascūciņu ģintī ir 9 sugas, vai daži [[zinātnieks|zinātnieki]] uzskata, ka ir 8 sugas, klasificējot parasto jeb [[jūrascūciņa|mājas jūrascūciņu]] (''Cavia porcellus'') kā savvaļas [[Brazīlijas jūrascūciņa]]s (''Cavia aperea'') pasugu (pieradinātu Brazīlijas jūrascūciņu)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scielo.br/scielo.php?pid=S1415-47571998000100013&script=sci_arttext |title=Genetics and Molecular Biology - A new karyotype for the genus Cavia from a southern island of Brazil (Rodentia - Caviidae)<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171202054934/http://www.scielo.br/scielo.php?script=sci_arttext&pid=S1415-47571998000100013 |archivedate={{dat|2017|12|02||bez}} }}</ref>. *'''Jūrascūciņu ģints''' (''Cavia'') ** {{TaksoSaite|Cavia aperea|Brazīlijas jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia nana|Bolīvijas jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia tschudii|Kalnu jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia anolaimae|Kolumbijas jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia magna|Lielā jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia porcellus|Parastā jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia intermedia|Santakatarinas jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia fulgida|Spīdīgā jūrascūciņa}} ** {{TaksoSaite|Cavia guianae|Venecuēlas jūrascūciņa}} == Skatīt arī == * [[Parastā jūrascūciņa]] (''C. porcellus'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20171023164846/http://thewebsiteofeverything.com/animals/mammals/Rodentia/Caviidae/Cavia/Cavia-aperea.html Brazilian guinea pig] [[Kategorija:Jūrascūciņu dzimta]] j8owj50s4ra6x6jlvdl81juwu9z8t0t 0 10502 4466057 4446073 2026-05-10T10:25:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466057 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas Tautas fronte (LTF)''' bija [[Latvija]]s [[Trešā atmoda|Atmodas]] laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanā]]. Pēc neveiksmes [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija līdz 1999. gadam, kad likvidējās. == Ideja == Ideja par organizāciju, kas cīnītos par [[pārbūve PSRS|pārbūves]] ideju realizēšanu Latvijā, radās [[Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultāte]]s Fiziskās ģeogrāfijas katedras pasniedzējam [[Valdis Šteins|Valdim Šteinam]]. Nosaukumu viņš aizguvis no raksta laikrakstā "[[Ļiteraturnaja gazeta]]", kur tika minēts, ka sociālisma pārbūvei vajadzīga tautas sociālistiskā fronte. 1988. gada 5. maijā viņš to apsprieda katedras sēdē, kuras protokolā sākotnēji bija ierakstīts nosaukums "Latvijas Tautas demokrātiskā fronte". Noformēt tekstu visas fakultātes vārdā Šteinam neizdevās. Šteins atnesa dokumentu uz [[Rakstnieku Savienība|Rakstnieku savienību]] ar ierosinājumu, ka Latvijā jādibina Tautas fronte. Pēc Šteina vārdiem, Rakstnieku savienības priekšsēdētāju [[Jānis Peters|Jāni Peteru]] tas neieinteresēja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32951|title=Svēts laiks, kas piederēja mums visiem - Latvijas Vēstnesis|last=Dace Bebre, Laura Dūša, Dainis Golberģis, Liena Pilsētniece, Aina Rozeniece, Andris Sproģis|first=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2019-07-31|date=8.10.1998|language=lv}}</ref> Tikai ar [[Guntars Godiņš|Guntara Godiņa]] palīdzību mājās pie [[Viktors Avotiņš|Viktora Avotiņa]] tapa paziņojums Rakstnieku savienībai ar nolūku to pieņemt kā atklāto vēstuli [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] Centrālajai komitejai, valdībai un citām varas struktūrām Radošo savienību plēnumā. Šo dokumentu Šteins parakstīja savā dzimšanas dienā, 26. maijā, to parakstīja arī Viktors Avotiņš, [[Jānis Baltvilks]], [[Uldis Bērziņš]], [[Sarmīte Ēlerte]], Guntars Godiņš, [[Rolands Kalniņš]], [[Rudīte Kalpiņa]], [[Aleksandrs Kiršteins]], [[Dzintra Krievāne]], [[Andrejs Linkēvičs]], [[Aleksandrs Maļcevs (Latvija)|Aleksandrs Maļcevs]], [[Inese Paklone]], [[Jānis Rukšāns]], [[Artūrs Snips]] un [[Egīls Zirnis]]. Uzstāšanās tekstu uzrakstīja Viktors Avotiņš, [[Jānis Rukšāns]] un Valdis Šteins. Bija sarunāts, ka viņu kopdarbu Radošo savienību plēnumā 1988. gada 1.—2. jūnijā<ref name="lat">{{LAT e|4|28.—29}}</ref> nolasīs Viktors Avotiņš, lai gan bija bažas, vai vispār viņam dos vārdu. Vēstules pēdējā rindkopa bija: "Pārkārtošanās gaita republikā liecina, ka tai nepieciešams vienots visu progresīvi domājošo cilvēku atbalsts neatkarīgi no viņu [[nacionalitāte]]s, ieņemamā amata, partijas piederības un vecuma. Nepieciešama Tautas demokrātiskā fronte. Rakstnieku savienība uzņemas šīs Tautas demokrātiskās frontes iniciatora lomu." Viktors Avotiņš dokumentu plēnumā nolasīja, bet priekšlikums palika karājamies gaisā, nekādas attīstības nebija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Museum of the Popular Front of Latvia01.JPG|left|thumb|Latvijas Tautas frontes biroja ēka (šobrīd LTF muzejs) [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] [[Vecrīga|Vecrīgā]]]] == Tapšana un darbība == Pirmā organizācijas komitejas sanāksme notika 1988. gada 2. augustā [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienībā]] pie [[Sandra Kalniete|Sandras Kalnietes]], kurā piedalījās arī [[Marina Kosteņecka]] un [[Jānis Freimanis]]. Pamazām izkristalizējās LTF programmas grupa: [[Arnolds Klotiņš]], [[Jānis Freimanis]], [[Edgars Meļķisis]], [[Jānis Škapars]].<ref name=":0" /> Aicinājumu par Tautas frontes izveidi parakstīja vairāki populāri cilvēki, arī [[Džemma Skulme]].<ref name=":0" /> Dažos mēnešos visā Latvijā izveidojās daudz LTF atbalsta grupu "[[pārbūve PSRS|pārbūves]] nevalstiskam atbalstam", kas apvienoja aptuveni 110 000 cilvēku. Latvijas tautas fronte dibināta {{dat|1988|10|8}} tās pirmajā kongresā, dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]", kas vēlāk pārtapa par LTF oficiālo [[Avīze|avīzi]] (iznāca arī [[Krievu valoda|krievu valodā]] kā ''Атмода'', vēlāk ''Балтийское время''), vairākas frontes nodaļas vēlāk izdeva arī savus laikrakstus.<ref name="lat" /> Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja [[Dainis Īvāns|Daini Īvānu]]. 1989. gadā Latvijas Tautas fronte kļuva skaitliski vēl plašāka, 12. marta LTF manifestācijā "Novērsīsim draudus demokratizācijas procesam" piedalījās ap 250 000 cilvēku.<ref name="ir">Atmoda: vai atceries, kā mēs atguvām Latviju? Žurnāla "ir" speciālizlaidums 2013. gada oktobris/novembris</ref> 26. marta PSRS tautas deputātu vēlēšanās LTF kandidāti uzvarēja 80% Latvijas PSR vēlēšanu apgabalu. 28. jūlijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma [[Latvijas PSR Suverenitātes deklarācija|Suverenitātes deklarāciju]], 23. augustā LTF organizēja tautas akciju "[[Baltijas ceļš]]". 1989. gada 7.—8. oktobrī notika otrais LTF kongress, kurā pieņēma jaunu programmu, par mērķi izvirzot Latvijas neatkarības atjaunošanu, taču kustība gandrīz sašķēlās, jo [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Pilsoņu kongresa]] atbalstītāji apstrīdēja nepieciešamību piedalīties okupācijas varas rīkotajās vēlēšanās.<ref name="ir" /> 18. novembrī LTF organizētā manifestācijā "Par neatkarīgu Latviju" Daugavmalā piedalījās vairāk nekā 500 000 demonstrantu, tās laikā tika publiskota vēstule ASV prezidentam [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžam Bušam]] un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] ģenerālsekretāram Mihailam Gorbačovam.<ref name="ir"/> 1989. gada 10. decembrī pašvaldību [[vēlēšanas|vēlēšanās]] Latvijas Tautas fronte ieguva vairākumu deputātu mandātu lielākajā daļā pašvaldību, tajā skaitā arī [[Rīga|Rīgā]]. 1989. gadā tika dibināta arī LTF Zviedrijas nodaļa, par kuras vadītāju kļuva [[Atis Lejiņš]] (vadījis nodaļu līdz 1991. gadam, kad atgriezies no trimdas dzimtenē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lejins.lv/par-mani/|title=Par mani – Atis Lejiņš|access-date=2021-03-23|language=lv-LV}}</ref> [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] [[LPSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|1990. gada 18. marta vēlēšanās]] no 201 deputātu vietas Latvijas Tautas fronte ieguva 122 mandātus (58%; vēlāk frakcijā iestājās vēl deviņi deputāti).<ref name="lat" /> Tās pārstāvis [[Anatolijs Gorbunovs]] turpināja pildīt AP priekšsēdētāja pienākumus, bet par [[Latvijas Republikas Ministru padome]]s priekšsēdētāju kļuva [[Ivars Godmanis]]. LTF deputāti ierosināja [[Deklarācijas par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu pieņemšana|Neatkarības deklarācijas pieņemšanu]] {{dat|1990|5|4}}. Latvijas Tautas frontes trešajā kongresā 1990. gada 6.—7. oktobrī par LTF priekšsēdētāju ievēlēja [[Romualds Ražuks|Romualdu Ražuku]]. Pēc Padomju armijas vardarbības Viļņā 1991. gada 13. janvārī LTF aicināja Latvijas iedzīvotājus [[Barikāžu laiks|pretoties militārajai agresijai]]. 1991. gada 3. martā LTF vadītā Latvijas valdība rīkoja [[1991. gada 3. marta aptauja|iedzīvotāju aptauju (referendumu)]], kurā 73,8% atbalstīja Latvijas neatkarības atjaunošanu. == Noriets == Pēc [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu|deklarācijas "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"]] pieņemšanas un Latvijas neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas no Latvijas Tautas frontes atšķēlās daudzas grupas (piemēram, frakcija "Satversme" Augstākajā Padomē). 1993. gadā [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] lielākā daļa bijušo tautfrontiešu piedalījās citos sarakstos un politisko ietekmi zaudējusī Latvijas Tautas fronte ar [[Ivars Godmanis|Ivaru Godmani]] priekšgalā neiekļuva [[5. Saeima|5. Saeimā]], iegūstot vairs vien 2,6% balsu. Arī [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] LTF nepārvarēja vēlēšanu barjeru, iegūstot 1,17% balsu. LTF 8. kongresa laikā pārtapa par [[Kristīgā tautas partija|'''Kristīgo tautas partiju''']] (KTP, dibināta 1996. gada 2. maijā) ar [[Kristīgā demokrātija|kristīgi demokrātisku]] ievirzi, kas 1997. gada jūlijā pievienojās [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskajai savienībai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=56730250&isArticle=true&query=Krist%C4%ABga%20demokr%C4%81tu%20Krist%C4%ABg%C4%81%20Krist%C4%ABgi%20|title=Idejas un projekti|work=[[Austrālijas Latvietis]]|access-date=2025-10-24|date=1997-07-11|page=4}}</ref> Nevalstiska organizācija ar LTF nosaukumu turpināja darboties.<ref>"Ievads politikā" R. Zvaigzne ABC, 1998. — 96. lpp.</ref> 1996. gada februārī partijas priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augstkalns izteicās, ka 1996. gadā LTF bija aptuveni 2650 biedru, no kuriem aktīvi bija ap 600, bet jūlijā KTP priekšsēdētājs [[Tālavs Jundzis]] lēsa, ka partijas rindās pirms pārtapšanas bija reģistrēti aptuveni 2400 biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P{{!}}issue:543186{{!}}article:DIVL116{{!}}query:partija%20Krist%C4%ABgo%20tautas%20partiju{{!}}panel:pa|title=No LTF izveidota jauna partija - Diena|last=Ločmele|first=Nellija|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1996-02-26|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P{{!}}issue:543186{{!}}article:DIVL116{{!}}query:partija%20Krist%C4%ABgo%20tautas%20partiju{{!}}panel:pa}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=40422093&isArticle=true&query=partija%20Tautas%20krist%C4%ABg%C4%81%20Tautai%20|title=Atjaunota partija atrod frakciju {{!}} Neatkarīgā Rīta Avīze|last=Ābele|first=Elīza|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1996-07-09}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1997. gada februārī Latviešu neatkarības partijas Balvu nodaļa apsūdzēja vietējo KTP nodaļu uzbrukumā tās mītnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:31035%7Carticle:DIVL622%7Cquery:Krist%C4%ABg%C4%81s%20Tautas%20partijas%20Partijas|title=Provokāciju meistari Balvos - Latvija Amerikā|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-02-15|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:31035%7Carticle:DIVL622%7Cquery:Krist%C4%ABg%C4%81s%20Tautas%20partijas%20Partijas}}</ref> 1997. gadā no [[Tautas kustība "Latvijai"]] atšķēlušās Saeimas deputātu frakcijas "Tautai un Taisnībai" biedri (piem. [[Oļģerts Dunkers]]) formāli iestājās KTP, tai vienīgo reizi iegūstot pārstāvniecību parlamentā.<ref name=":1" /> 1998. gada jūnijā KTP vārds pazuda no KDS juridiskā nosaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/previous-names/40008045210|title=Kristīgi demokrātiskā savienība, 40008045210, Iepriekšējie nosaukumi|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft IT|access-date=2025-10-24|date=2025-10-24|language=lv}}</ref> [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] 1998. gadā KDS, startējot kopā ar [[Darba partija|Darba partiju]] un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]], ieguva 2,3% balsu un nepārvarēja 5% slieksni. T. Jundzis pēc vēlēšanām paziņoja par aiziešanu no politikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:31035%7Carticle:DIVL622%7Cquery:Krist%C4%ABg%C4%81s%20Tautas%20partijas%20Partijas|title=Jundzis nevadīs kristīgos demokrātus - Latvija Amerikā|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1998-10-17|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:31035%7Carticle:DIVL622%7Cquery:Krist%C4%ABg%C4%81s%20Tautas%20partijas%20Partijas}}</ref> {{dat|1999|10|9}} LTF 9. kongress pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. No 56 kongresa delegātiem 31 nobalsoja par pašlikvidāciju. Daži biedri, piemēram, [[Arnis Akmeņlauks]], kongresā uzstājās ar centieniem turpināt organizācijas darbību. Ap šo laiku organizācijas telpas bija pārņēmusi [[Ivars Redisons|Ivara Redisona]] vadītā LTF muzeja sabiedriskā padome.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/zirnis-atskatas-vesture-tautas-frontes-bezsaules-noriets-1999-14074027|title=Zirnis atskatās vēsturē: Tautas frontes bezsaules noriets (1999)|website=www.diena.lv|access-date=2024-11-28}}</ref> Kongresā tika pieņemti arī dažādi aicinājumi valdībai un Saeimai — par atbalstu Valsts valodas likumam, kritiku likumdošanai par pensijām, par izglītības un zinātnes finansējuma procentiem no IKP un atteikšanos no pārejas uz [[Vasaras laiks|vasaras un ziemas laiku]].<ref>[http://www.lza.lv/ZV/zv991700.htm#2 Paziņojums par LTF likvidāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20000930112250/http://www.lza.lv/ZV/zv991700.htm#2 |date={{dat|2000|09|30||bez}} }}, Zinātnes Vēstnesis, {{dat|1999|10|25|SK}}, Nr. 17 (183)</ref> == Piemiņa == [[Attēls:Latvijas Tautas frontes 25. gadadienai veltītā konference (10082054674).jpg|thumb|270px|Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25. gadadienai veltītās konferences prezidijs 2013. gada 4. oktobrī]] 1999. gadā izveidotais [[Tautas frontes muzejs]] atrodas ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 Rīgā, kurā ilgu laiku atradās LTF birojs.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=22620 Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei], likuma teksts portālā likumi.lv</ref> 2013. gada 4. oktobrī Saeimas namā notika Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25. gadadienai veltīta konference. 2018. gadā ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta LTF dibināšanas 30. gadadiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/299241-latvijas-tautas-frontei-30-2018|title=Latvijas Tautas frontei – 30 - LV portāls|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2024-11-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/61991/|title=MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Latvijas Tautas frontes piemiņas plāksne|website=www.lu.lv|access-date=2024-11-28|date=2020-11-15|language=lv|archive-date=2024-12-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20241204094222/https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/61991/}}</ref> 2023. gada 8. oktobrī tika atzīmēta 35. dibināšanas gadadiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emuzejs.lnvm.lv/resursi/galerijas-un-virtualas-izstades/galerijas/latvijas-tautas-frontei-35|title=LTF 35 - Latvijas Nacionālais vēstures muzejs {{!}} eMuzejs|website=emuzejs.lnvm.lv|access-date=2024-11-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355736-edgara-rinkevica-uzruna-latvijas-tautas-frontes-35-gadadienas-svinigaja-pasakuma-2023|title=Edgara Rinkēviča uzruna Latvijas Tautas frontes 35. gadadienas svinīgajā pasākumā - LV portāls|last=|website=lvportals.lv|access-date=2024-11-28|language=lv}}</ref> == Priekšsēdētāji == * [[Dainis Īvāns]] (1988—1990) * [[Romualds Ražuks]] (1990—1992) * [[Uldis Augstkalns]] (1992—1995/1996) * [[Tālavs Jundzis]] (1995/1996—1998)<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609019{{!}}article:DIVL174{{!}}query:Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20partija%20|title=Kristīgā tautas partija par maksu nereklamēsies - Neatkarīgā Rīta Avīze|last=Ozola|first=Evija|website=periodika.lv|access-date=2023-12-19|date=1997-02-01|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:609019{{!}}article:DIVL174{{!}}query:Krist%C4%ABg%C4%81%20tautas%20partija%20}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ingrīda Vāverniece „Latvijas Tautas Fronte — gads pirmais”. — Latvijas Tautas Fronte, Rīga 1989. * Jānis Škapars „Latvijas Tautas fronte 1988-1991”. — Jāņa Sēta, Rīga 1998. {{ISBN|9984071251}} (Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitgadei) * Tālavs Jundzis „Latvijas valsts atjaunošanas parlamentārais ceļš 1989-1993”. — Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, Rīga 2010. {{ISBN|9934811405}} * Dainis Īvāns „LTF Rietumos”. — Elpa, Rīga 2001. {{ISBN|9984543862}} * Elita Veidemane „Atmoda. Mani dārgumi”. — Jumava, Rīga 2004. {{ISBN|998405716X}} * Jānis Dinevičs „Brīves buramvārdus meklējot”. — SIA Masts, Rīga 2010. {{ISBN|9984490289}} (1988. gada LTF lektoru konferences orig̓inālteksti) * Sandra Kalniete „Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, vin̦i lūza”. — Jumava, Rīga 2000. {{ISBN|9984053105}} * Jānis Freimanis „LTF kareivja — zinātnieka acīm”. — Nacionālais Apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984260755}} * Voldemārs Hermanis „Zem LKP kupola. Ieskats Latvijas Komunistiskās partijas līkločos (1945—1991)”. — Jumava, Rīga 2016. * Dainis Īvāns, Ilmārs Znotin̦š, Juris Petraškevičs „Garaspēka zemes atgūšana”. — Tautas frontes muzejs, Rīga 2013. {{ISBN|9934840227}} * Aigars Dāboliņš "Latvijas Tautas Fronte : von der Volksbewegung zur Regierungspartei". — Berlin, 1993. * "Baltic Assembly, Tallinn, May 13-14, 1989". — Valgus for the Popular Front of Estonia, Tallinn 1989. {{ISBN|5440008594}} (documents) == Ārējās saites == * [http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/Microsoft%20Word%20-%20LTF%20programma%20un%20statuuti.pdf LTF 1988. g. statūti un programma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150923174340/http://www.arhivi.lv/sitedata/VAS/Latvija%2090/Microsoft%20Word%20-%20LTF%20programma%20un%20statuuti.pdf |date={{dat|2015|09|23||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150402113522/http://www.tuvari.com/uploads/ltfii.pdf LTF 1989. g. statūti un programma] * [https://web.archive.org/web/20060512122107/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/ltf/ltf.htm LTF dokumenti un preses materiāli — historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20080323075314/http://www.gramata21.lv/ltf.html Latvijas Trešās atmodas dalībnieki] portālā historia.lv * [https://web.archive.org/web/20050829215548/http://www.ltn.lv/~ap-klubs/index.htm LR AP LTF frakcijas deputātu klubs] * [https://web.archive.org/web/20070927011659/http://www.saeima.lv/Informacija/cvk/vel15.html 5. Saeimas vēlēšanu LTF priekšvēlēšanu programma] * [https://web.archive.org/web/20080416193711/http://web.cvk.lv/pub/public/27770.html LTF saraksts 6. Saeimas vēlēšanām] * [http://www.media.lv/kv199810/981009/07.htm Līvija Leine. Tautas frontei 10.]{{Novecojusi saite}} == Skatīt arī == * [[LTF ekonomiskā platforma]]{{Organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas PSR|Tautas fronte]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas|Tautas fronte]] [[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]] 35wok8lpdslehfo49rgq7i4p1hogjq7 10 15425 4465925 4465454 2026-05-10T02:10:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4465925 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 0tn84msptso74ak1198p4u0ueul17jd 4465968 4465925 2026-05-10T05:15:06Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4465968 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? <!--dyk diena --> [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? <!--dyk diena --> [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? <!--dyk diena --> [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? <!--dyk diena --> [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stīvens Euštakiu|Stīvenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field_Marshall_Keitel_signs_German_surrender_terms_in_Berlin_8_May_1945_-_Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? jzuq7nor9cq30ilmlib1knr67jrt863 0 16573 4465938 4413415 2026-05-10T03:21:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465938 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Kualalumpura |official_name = ''Kuala Lumpur'' |settlement_type = Pilsēta |nickname = |motto = {{ubl|''Maju dan Makmur''|(Progress un uzplaukums)}} |image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 250 | image_style = border:1; | caption_align = center | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Kl-skyline-at-night-2022.jpg | image2 = Bukit Bintang Junction in 2023.jpg | width2 = 120 | height2 = 70 | image3 = Petaling Street, Kuala Lumpur 01.jpg | width3 = 170 | height3 = 100 | image4 = KL Library view Dataran Merdeka March 2022.jpg | image5 = Masjid Negara (4to3 landscape).JPG | image6 = Kuala Lumpur Malaysia-Istana Negara-Jalan-Duta-01.jpg | image7 = National War Monument - "Tugu Negara".jpg }} |image_caption = |image_flag = Flag of Kuala Lumpur Malaysia.svg |image_shield = Coat of Arms of Kuala Lumpur.svg |shield_size = 75px |pushpin_map = Malaizija#Rietummalaizija#Āzija |pushpin_label_position = |pushpin_map_caption = |coordinates_region = MY |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{flag|Malaizija}} |subdivision_type1 = [[Malaizijas administratīvais iedalījums|Federālā teritorija]] |subdivision_name1 = Kualalumpura |established_title = Dibināta |established_date = 1857. gadā |established_title2 = Municipalitāte |established_date2 = 1972. gadā |established_title3 = Federālā teritorija |established_date3 = 1974. gadā |area_footnotes = <ref name="Laporan Kiraan Permulaan 2010">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |title=Laporan Kiraan Permulaan 2010 |publisher=Jabatan Perangkaan Malaysia |page=27 |accessdate=2011-01-24 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227065717/http://www.statistics.gov.my/ccount12/click.php?id=2127 |archivedate=2010-12-27 }}</ref> |area_magnitude = 1 E8 |area_urban_km2 = 243 |area_metro_km2 = 2243.3 |population_as_of = 2025 |population_footnotes = |population_total = |population_urban = 2075600 |population_metro = 8815630 |population_density_urban_km2 = auto |population_density_metro_km2 = auto |population_blank1_title = etniskais sastāvs |population_blank1 = {{ubl|[[malajieši]] (47,7 %)|[[ķīnieši]] (41,6 %)|[[indieši]] (10,0 %)}} |utc_offset = +8 |timezone_DST = ''neievēro'' |utc_offset_DST = +8 |elevation_m = 21.95 |latd = 3 |latm = 8 |lats = 51 |latNS = N |longd = 101 |longm = 41 |longs = 36 |longEW = E |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code = 5xxxx |website = {{URL|http://www.dbkl.gov.my/}} }} '''Kualalumpura''' ({{val|ms|Kuala Lumpur}}) ir [[Malaizija]]s federālā [[galvaspilsēta]], valsts lielākā [[pilsēta]] un viena no trim [[Malaizijas administratīvais iedalījums|Malaizijas federālajām teritorijām]].<ref name="ekonomi.gov.my"/><ref name="Toponymic Factfile"/> Vēsturiski tā ir bijusi galvenais politiskās varas centrs, kur atrodas nozīmīgas valsts institūcijas, parlaments un diplomātiskās pārstāvniecības.<ref name="Toponymic Factfile"/> Sakarā ar Kualalumpuras pārslogotību federālās valdības administratīvais centrs 1999. gadā tika pārcelts uz [[Putradžaja|Putradžaju]]; savukārt Federālā tiesa un Apelācijas tiesa uz Putradžaju pārcēlās 2003. gadā.<ref name="Toponymic Factfile">{{tīmekļa atsauce |title=Toponymic Factfile : Malaysia |url=https://assets.publishing.service.gov.uk/media/67eaaeb09110281dc10562a3/Malaysia_Toponymic_Factfile.pdf |website=assets.publishing.service.gov.uk |accessdate={{dat|2026|1|7||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=History of Kuala Lumpur Court |url=https://kl.kehakiman.gov.my/en/history-kuala-lumpur-court |website=kl.kehakiman.gov.my |accessdate={{dat|2026|1|7||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Kualalumpura saglabā konstitucionālās galvaspilsētas statusu un būtisku politisko nozīmi. Ģeogrāfiski Kualalumpura atrodas [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], [[Malakas pussala|Malakas pussalā]], [[Klanas ieleja|Klanas ielejā]], pie [[Klana (upe)|Klanas]] un [[Gombaka]]s upju satekas.<ref name="ekonomi.gov.my">{{tīmekļa atsauce |title=The Malaysian Economy in Figures 2024 |url=https://ekonomi.gov.my/sites/default/files/2025-04/MEIF_2024.pdf |website=ekonomi.gov.my |accessdate={{dat|2026|1|7||bez}} |language=en}}</ref> Pilsētas attīstību noteikusi tās izdevīgā atrašanās vieta reģionālajos satiksmes un ekonomiskajos koridoros, kas savieno Malaizijas piekrastes zonas ar pussalas iekšzemes teritorijām, padarot valstī to par nozīmīgu [[urbanizācija]]s pilsētu. Kualalumpurai ir centrāla loma Malaizijas politikā, saimniecībā un kultūrā. Tā ir valsts vadošais finanšu, uzņēmējdarbības un pakalpojumu centrs, nozīmīgs tirdzniecības, transporta un industriālās attīstības mezgls, kā arī izglītības, kultūras un mediju telpas centrs. Pilsētas daudzetniskā vide atspoguļo Malaizijas sabiedrības kultūras daudzveidību, bet tās starptautiskā nozīme izpaužas kā reģionāls forums biznesam, diplomātijai un starptautiskiem pasākumiem. == Nosaukuma izcelsme == Nosaukums ''Kuala Lumpur'' ir cēlies no [[malajiešu valoda]]s un tradicionāli tiek skaidrots kā tieša atsauce uz pilsētas ģeogrāfisko novietojumu. Tas sastāv no divām leksiskām daļām — ''kuala'' un ''lumpur''. Malajiešu valodā ''kuala'' apzīmē [[ieteka|upes ieteku]], savukārt ''lumpur'' nozīmē [[dūņas]], [[dubļi|dubļus]] vai purvainu zemi. Līdz ar to nosaukuma burtiska nozīme parasti tiek tulkota kā “dubļaina ieteka”. Šāda interpretācija labi saskan ar Kualalumpuras [[hidroģeogrāfija|hidroģeogrāfiju]], jo pilsēta vēsturiski izveidojās pie [[Klana (upe)|Klanas]] un [[Gombaka]]s upju satekas, apvidū ar nogulumvielām bagātiem, bieži dubļainiem krastiem, kas raksturīgi tropu upju ielejām un sezonāli mainīgam ūdens režīmam. Malajiešu toponīmijā ir izplatīta prakse apdzīvotās vietas nosaukt pēc redzamām dabas iezīmēm, īpaši saistībā ar ūdeņiem, tādēļ šāds vietvārds tiek uzskatīts par valodiski un kultūrvēsturiski loģisku. Dažos skaidrojumos uzsvērts, ka “dubļainums” norāda ne tikai uz vizuālu raksturojumu, bet arī uz praktiskiem apstākļiem — grūti šķērsojamiem krastiem un nogulumu uzkrāšanos satekas zonā. Literatūrā minētas arī alternatīvas [[etimoloģija]]s un vēsturiskas hipotēzes. Kā viena no iespējām tiek apspriesta saistība ar nosaukumu ''Sungai Lumpur'' (“Dubļainā upe”), kas varētu būt agrāk lietots kāda upes posma vai apvidus apzīmējums Klanas upes baseinā. Citā versijā pieļauts, ka sākotnēji varējis pastāvēt nosaukums ''Pengkalan Lumpur'' (“dubļaina piestātne” vai “izkraušanas vieta”), kas vēlāk valodnieciski saīsinājies līdz ''Kuala Lumpur''. Dažos avotos pieminēta arī iespējamā [[ķīniešu valoda|ķīniešu]] (īpaši [[kantoniešu dialekts|kantoniešu]]) izcelsmes komponentes (''lam-pa'') hipotēze, tomēr vienlaikus uzsvērts, ka šīm versijām trūkst drošu laikabiedru rakstītu pierādījumu un tās lielākoties balstās vēlīnās mutvārdu tradīcijās. Vēsturiskajā kontekstā vietvārds ''Kuala Lumpur'' visciešāk saistīts ar 19. gadsimta vidū izveidojušos apmetni pie upju satikšanās punkta, kas attīstījās kā nozīmīgs tirdzniecības un [[alva]]s ieguves centrs. Avoti pilsētas sākotni parasti saista ar 1857. gadu, un nosaukums pakāpeniski nostiprinājās kā konkrētās apdzīvotās vietas apzīmējums, saglabājot savu sākotnējo, ar dabas vidi saistīto nozīmi arī vēlākajos administratīvajos un kartogrāfiskajos lietojumos. == Vēsture == Kualalumpuras pirmsākumi parasti tiek saistīti ar 19. gadsimta vidu, kad [[Malakas pussala]]s iekšzemē, [[Klanas ieleja|Klanas ielejā]], pie [[Klana (upe)|Klanas]] un [[Gombaka]]s upju satekas, izveidojās neliela, sākotnēji neplānota apmetne. Tās rašanās bija cieši saistīta ar [[Britu impērija|britu koloniālā perioda]] ekonomiskajām interesēm un dabas resursu izmantošanu, īpaši ar [[alva]]s ieguvi, kas šajā laikā bija viens no nozīmīgākajiem reģiona saimniecības balstiem. Enciklopēdiskajos avotos bieži minēts 1857. gads, kad reģionā ieradās 87 [[ķīnieši|ķīniešu]] alvas racēji, kuri uzsāka ieguves darbus mūsdienu [[Ampana]]s apkārtnē. Neraugoties uz sarežģītajiem dabas apstākļiem — [[lietus mežs|tropu mežiem]], [[purvs|purvainu vidi]] un [[malārija]]s izplatību — šī ieguves nometne pakāpeniski attīstījās par pastāvīgu apdzīvotu vietu. Izdevīgais novietojums upju satekas zonā ļāva izmantot [[ūdensceļš|ūdensceļus]] alvas un citu preču transportēšanai, padarot apmetni par [[loģistika|loģistiski]] nozīmīgu punktu. [[Attēls:Panorama of Kuala Lumpur ca. 1884.jpg|thumbnail|upright=1.2|left|Kualalumpuras panorāma ap 1884. gadu]] Alvas ieguve bija galvenais faktors, kas noteica Kualalumpuras agrīno izaugsmi. Tā radīja stabilu pieprasījumu pēc [[darbaspēks|darbaspēka]], [[pārtika]]s, [[pakalpojums|pakalpojumiem]] un [[tirdzniecība]]s starpniecības, piesaistot ne tikai ķīniešu strādniekus un uzņēmējus, bet arī tirgotājus un starpniekus no citiem reģioniem. Šajā posmā Kualalumpura funkcionēja kā alvas savākšanas, apmaiņas un apgādes centrs, kas apkalpoja ieguves rajonus Klanas ielejā. Straujā, resursu virzītā izaugsme vienlaikus radīja arī sociālus un infrastruktūras izaicinājumus, tostarp nepietiekamus sanitāros apstākļus, augstu ugunsgrēku risku un konfliktus starp dažādām etniskajām un ekonomiskajām grupām. Neraugoties uz šīm problēmām, apmetne nostiprinājās kā nozīmīgs reģionāls centrs, un tieši alvas ieguves radītais saimniecības pamats noteica Kualalumpuras pārtapšanu par pilsētu un vēlāk — par [[Malaizija]]s politisko un saimniecības galvaspilsētu. 19. gadsimta otrajā pusē Kualalumpura pakāpeniski nonāca [[Britu impērija|britu koloniālās pārvaldes]] ietekmē, Lielbritānijai nostiprinot kontroli pār [[Malakas pussala]]s teritorijām. Pēc 1874. gada Pankoras līguma [[Selanoras sultanāts]] tika iekļauts britu rezidentu sistēmā, un britu administrācijas mērķis bija stabilizēt reģionu, kuru iepriekš raksturoja politiska nestabilitāte, ekonomiski konflikti un etniskas spriedzes, īpaši saistībā ar alvas ieguvi. Šajā kontekstā Kualalumpura ieguva arvien lielāku nozīmi kā administratīvās pārvaldības punkts. 1880. gadā Kualalumpura kļuva par Selanoras sultanāta galvaspilsētu, aizstājot līdzšinējo centru [[Klana|Klanā]]. Šis statuss iezīmēja pilsētas pārtapšanu par pastāvīgu koloniālās administrācijas centru, kur tika izveidotas pārvaldes iestādes, tiesu un policijas struktūras. Nozīmīga loma pilsētas pārveidē bija britu rezidentam [[Frenks Svetenhems|Frenkam Svetenhemam]], kura laikā tika īstenotas gan institucionālas, gan pilsētvides reformas. [[Attēls:Sultan Abdul Samad Building, Kuala Lumpur.jpg|thumbnail|upright=1.0|left|Sultāna Abdula Samada ēka]] Administratīvā nozīme vēl vairāk pieauga 1896. gadā, izveidojot [[Malakas Federālās Valstis]] un ieviešot rezidentģenerāļa institūtu. Kualalumpura tika noteikta par federācijas galvaspilsētu. Tas padarīja pilsētu par galveno pārvaldes mezglu plašākā Malakas pussalas iekšzemes teritorijā. Koloniālās varas klātbūtni telpiski un simboliski iemiesoja valdības ēku kompleksi, tostarp [[Sultāna Abdula Samada ēka]] (celta no 1894. līdz 1897. gadam), kas sākotnēji kalpoja kā britu koloniālās administrācijas biroji. Koloniālajā periodā īpaša uzmanība tika pievērsta [[infrastruktūra]]s un [[pilsētvide]]s modernizācijai, kas kalpoja gan saimniecības, gan administratīvām vajadzībām. Tika uzlabota ceļu sistēma, pārbūvētas ielas un noteikts izmantot mazāk uzliesmojošus būvmateriālus ([[ķieģelis|ķieģeļus]] un [[dakstiņš|dakstiņus]]), iezīmējot pāreju no agrīnās [[koksne|koka]] un [[palmu dzimta|palmu]] lapu apbūves uz mūrētu pilsētvidi. 1886. gadā atklātā dzelzceļa līnija starp Klanu un Kualalumpuru būtiski uzlaboja pilsētas savienojamību ar piekrasti un veicināja saimniecības izaugsmi. Sabiedrības veselības un komunālās saimniecības jomā nozīmīgs solis bija Kualalumpuras Sanitārās padomes (''Sanitary Board'') izveide 1890. gada 14. maijā. Tās pārziņā nonāca [[sanitārija]], [[ceļu uzturēšana]], [[ielu apgaismojums]] un [[pilsētplānošana]]. Koloniālā valdība uzņēmās arī [[ūdensapgāde]]s, [[notekūdeņi|notekūdeņu]] apsaimniekošanas un [[ielu tīrīšana]]s funkcijas. Kopumā britu koloniālajā periodā īstenotās pārvaldes un infrastruktūras reformas pārvērta Kualalumpuru no resursu ieguves apmetnes par strukturētu koloniālu pilsētu ar reģionālu un vēlāk arī visas Malaizijas nozīmi. 20. gadsimta vidū Kualalumpuras attīstību būtiski ietekmēja [[Otrais pasaules karš]] un ar to saistītā [[Japānas okupācija]]. Japānas karaspēks pilsētu ieņēma 1942. gada janvārī, un līdz 1945. gadam Kualalumpura, tāpat kā liela daļa [[Malakas pussala]]s, atradās [[Japānas Impērija]]s kontrolē. Okupācijas periods bija saistīts ar saimnieciskās dzīves sabrukumu, pārtikas trūkumu un represijām pret civiliedzīvotājiem, īpaši [[ķīnieši|ķīniešu]] kopienu. Koloniālās administrācijas darbības pārtraukšana un kara sekas izjauca līdzšinējo pilsētas attīstības ritmu un radīja ilgstošu sociālekonomisku ietekmi, kas bija jūtama arī pēckara gados. Pēc kara Kualalumpura nonāca pēckara atjaunošanas un pārstrukturēšanas posmā britu pārvaldītās [[Malaka]]s ietvaros. Tika atjaunota infrastruktūra, reorganizēta pārvalde un veicināta [[saimnieciskā darbība]], īpaši [[rūpniecība]]s un [[pakalpojums|pakalpojumu]] sektorā, kā arī pilsētas teritoriālā paplašināšana. Vienlaikus pilsētas iedzīvotāju skaits strauji pieauga, ko veicināja gan ekonomiskās iespējas, gan drošības apsvērumi laikā, kad Malakā norisinājās [[Malakas ārkārtas stāvoklis]] (1948—1960). Šajā periodā tika īstenotas pārvietošanas un pārapdzīvotības programmas, tostarp izveidoti tā sauktie “jaunie ciemi” pilsētas nomalēs, kas būtiski ietekmēja Kualalumpuras sociālo un telpisko struktūru. Izšķirošs pavērsiens pilsētas vēsturē notika 1957. gadā, kad [[Malaka]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], un Kualalumpura kļuva par jaunās valsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētu]]. 1963. gadā, izveidojoties [[Malaizija]]i, pilsēta nostiprinājās kā federālās valsts galvaspilsēta. Šis statuss veicināja strauju urbanizāciju, iedzīvotāju skaita pieaugumu un nacionālas nozīmes politisko un administratīvo institūciju koncentrēšanos pilsētā. 20. gadsimta otrajā pusē Kualalumpuras politiskais un administratīvais statuss tika vēl vairāk nostiprināts. 1972. gadā pilsēta tika pasludināta par municipalitāti, bet 1974. gadā Kualalumpura tika atdalīta no [[Selanora]]s štata un ieguva federālās teritorijas statusu, kļūstot par tieši federālajai valdībai pakļautu vienību. Šīs pārmaiņas nostiprināja Kualalumpuras lomu kā Malaizijas politisko, administratīvo un simbolisko centru, nosakot tās attīstības virzienu arī turpmākajos gadu desmitos. [[Attēls:Views from Kuala Lumpur Tower 2023 06.jpg|thumbnail|upright=1.0|20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumā Kualalumpura piedzīvojusi strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu]] Mūsdienu periodā, īpaši kopš 20. gadsimta beigām un 21. gadsimta sākumā, Kualalumpura piedzīvojusi strauju [[urbanizācija|urbanizāciju]] un iedzīvotāju skaita pieaugumu, kļūstot par vienu no dinamiskāk augošajām pilsētām [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]]. Intensīva būvniecība, jaunu dzīvojamo rajonu un biznesa centru attīstība, kā arī piepilsētu izplešanās būtiski pārveidojušas pilsētas telpisko struktūru. Šo procesu rezultātā Kualalumpura arvien ciešāk integrējusies plašākā [[Klanas ieleja]]s metropoles telpā, kas plānošanas dokumentos un politikas programmās bieži tiek apzīmēta kā Lielā Kualalumpura/Klanas ieleja. Vairāku desmitgažu laikā šī izaugsme veicinājusi saimniecības aktivitāšu koncentrāciju un [[policentriska metropole|policentriskas metropoles]] veidošanos, vienlaikus radot arī izaicinājumus, kas saistīti ar pilsētas izplešanos, transporta noslodzi un pārvaldības koordināciju ārpus federālās teritorijas robežām. Šie jautājumi kļuvuši par būtisku [[pilsētplānošana]]s un reģionālās politikas dienaskārtības daļu. [[Globalizācija]]s ietekmē Kualalumpura nostiprinājusies kā Malaizijas pakalpojumu saimniecības, finanšu un uzņēmējdarbības centrs un kā nozīmīgi “vārti” uz starptautiskajiem kapitāla, tirdzniecības un mobilitātes tīkliem. Šo attīstības virzienu valdība institucionalizēja [[Ekonomiskā transformācijas programma|Ekonomiskās transformācijas programmā]] (ETP), kurā Lielā Kualalumpura/Klanas ieleja tika noteikta par vienu no 12 nacionālajām galvenajām ekonomikas zonām ([[NKEA]]) ar mērķi palielināt reģiona ieguldījumu nacionālajā ienākumā un pozicionēt Kualalumpuru kā pasaules līmeņa pilsētu. Šajā kontekstā tika īstenoti arī vērienīgi pilsētvides un centrālo biznesa teritoriju attīstības projekti, bet par globalizētās pilsētas arhitektonisku simbolu kļuva [[Petronas dvīņu torņi]], kas oficiāli atklāti 1999. gadā. Nozīmīga mūsdienu attīstības iezīme ir transporta un inženierinfrastruktūras modernizācija. Sabiedriskā transporta sistēmas paplašināšana uzsākta jau 1990. gadu vidū ar vieglā pilsētas dzelzceļa (LRT) līniju izbūvi, savukārt 2010. gadā tika uzsākts arī MRT projekts. Šie pasākumi vērsti uz ātrā sliežu transporta tīkla paplašināšanu visā Klanas ielejas reģionā un uz sabiedriskā transporta īpatsvara palielināšanu ikdienas pārvietošanās struktūrā. Mūsdienās Kualalumpuras loma Malaizijā ir funkcionāli daudzslāņaina. Pilsēta saglabā konstitucionālās galvaspilsētas statusu un ir nozīmīgs nacionālais politiskais centrs, lai gan daļa federālās izpildvaras institūciju kopš 1999. gada pārceltas uz [[Putradžaja|Putradžaju]], kas izveidota kā administratīvais centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Government of Malaysia|title=Putrajaya&nbsp;– Administrative Capital of Malaysia|accessdate=2007. gada 11. decembris|url=http://www.gov.my/MyGov/BI/Directory/Government/AboutMsianGov/PutrajayaFederalAdminCapital/ |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071021194523/http://www.gov.my/MyGov/BI/Directory/Government/AboutMsianGov/PutrajayaFederalAdminCapital/ |archivedate = 2007. gada 21. oktobris}} {{en ikona}}</ref> Vienlaikus Kualalumpura joprojām ir valsts galvenais saimniecības, finanšu, kultūras un sabiedriskās dzīves mezgls, kas būtiski ietekmē Malaizijas pilsētniecisko identitāti un attīstības stratēģijas 21. gadsimtā. == Arhitektūra == Pilsētā atrodas pašlaik viena no augstākajām celtnēm pasaulē — [[Petronas dvīņu torņi]]. == Sports == Kopš 1990. gadiem Kualalumpurā ir rīkoti nozīmīgi starptautiskie sporta, politikas un kultūras pasākumi, to vidū 1998. gada [[Nāciju Sadraudzības spēles]] un ikgadējas [[Malaizijas Grand Prix|Formula 1 ''Grand Prix'']] izcīņas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.dbkl.gov.my Kualalumpuras mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110320022700/http://www.dbkl.gov.my/ |date={{dat|2011|03|20||bez}} }} * [http://www.wikimapia.org/#y=3149086&x=101704216&z=13&l=0&m=a ''WikiSatellite'' skats uz Kualalumpuru] * [http://www.flickr.com/photos/scruffydan/tags/kualalumpur/ Kualalumpuras fotogrāfijas — 2006] {{Malaizija-aizmetnis}} {{Malaizijas štati}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malaizijas pilsētas]] [[Kategorija:Āzijas galvaspilsētas]] 22uji52bx2b7duo6u2o5i2ri2wb8tmf 0 18326 4465901 4395176 2026-05-09T22:13:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465901 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Canis latrans walking.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Canidae | dzimta_lv = Suņu dzimta | ģints = Canis | ģints_lv = Suņi | suga = C. latrans | suga_lv = Koijots | binomial = Canis latrans <small>([[Say]], 1823)</small> | izplatība = [[Attēls:Leefgebied coyote.jpg|center|250px]] }} '''Koijots''' (''Canis latrans'') ir vidēji liels [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[plēsējs]]. To sauc arī par '''prēriju vilku'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bartleby.com/65/x-/X-prairiew.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081016141544/http://www.bartleby.com/65/x-/X-prairiew.html |archivedate={{dat|2008|10|16||bez}} }}</ref> Koijots dzīvo [[Ziemeļamerika]]s un [[Centrālamerika]]s [[prērija|prērijās]]; [[Panama|Panamā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]. To var sastapt arī [[Aļaska|Aļaskā]].<ref name="koi">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Canis_latrans.html ADW: Canis latrans: Information<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Atšķirībā no [[pelēkais vilks|pelēkā vilka]], kas ir cēlies [[Eirāzija|Eirāzijā]], koijota dzimtene tāpat kā [[briesmīgais vilks|briesmīgajam vilkam]] ir [[Amerika]]s [[kontinents]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wolfcrossing.org/blog/wp-content/uploads/2007/10/carnegie-no1.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|09|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080910164737/http://wolfcrossing.org/blog/wp-content/uploads/2007/10/carnegie-no1.pdf |archivedate={{dat|2008|09|10||bez}} }}</ref> Salīdzinot abus plēsējus, koijots ātrāk nekā vilks piemērojas jauniem dzīves apstākļiem. Vārds "koijots" ir cēlies no Meksikas [[spāņu valoda]]s. Latīniskais nosaukums ''Canis latrans'' nozīmē "rejošais suns". == Izskats == [[Attēls:Coyote portrait.jpg|thumb|left|250px|Koijota profils]] Koijota vidējais ķermeņa garums ir 75—78 cm, augums skaustā apmēram 50 cm, svars 7—21 kg. Ziemeļu reģiona īpatņi ir lielāki, nekā dienvidu reģionā. Ziemeļos tie var svērt pat virs 30 kg. Koijotam ir 42 vai 44 [[zobi]].<ref name="koi"/> Zinātnieki ir novērojuši, ka [[suns|mājas suņa]] [[galvaskauss]] pēc formas ir līdzīgāks koijotam nekā vilkam.<ref>Koler-Matznick, Janice (2002). "The Origin of the Dog Revisited". Anthrozoös 15 (2): 98-118.</ref> Vēl viena īpašība koijotam ir kopīga ar suni, bet nav raksturīga vilkam — koijotam un sunim karstumā svīst ķepas, vilkam nesvīst. Koijots var skriet ar ātrumu līdz 69&nbsp;km/h<ref>http://www.infoplease.com/ipa/A0004737.html</ref> un pārlēkt 4 metru šķērsli.<ref name="koi"/> Kažoka [[krāsa]] variē no pelēkbrūnas līdz dzeltenpelēkai uz muguras, ar gandrīz baltu kaklu un vēderu. Priekškājas, [[galva]]s sāni, purns un ķepas ir rudi brūnas. Kažoks ir dubults, ar biezu smilšu krāsas pavilnu un garākiem akotmatiem. Astes gals ir melns. Reizi gadā koijots maina [[apmatojums|apmatojumu]], nomainot biezo [[ziema]]s kažoku pret plānāko [[vasara]]s. Ausis, salīdzinot ar galvas izmēru, ir palielas, toties pēdas — mazas. Kalnos dzīvojošie koijoti ir tumšāk brūni, bet prēriju un [[tuksnesis|tuksnešu]] koijoti dzeltenīgāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=11 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081225104124/http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=11# |archivedate={{dat|2008|12|25||bez}} }}</ref> == Ieradumi == Lai gan bieži koijoti pārvietojas grupās, tomēr tie labprātāk medī pāros. Bars parasti sastāv no 6 tuvu radniecīgiem pieaugušiem dzīvniekiem, viengadniekiem un kucēniem. Koijotu bari parasti ir mazāki par vilku bariem un bara attiecības nav tik ciešas. Tas ir saistīts ar koijotu ātru nobriešanu — jau gada vecumā tie ir pieauguši, bet vilki tikai divu gadu vecumā kļūst patstāvīgi.<ref>Macdonald, David (1984). The Encyclopedia of Mammals:</ref> Visbiežāk koijoti medī naktī, bet reizēm arī dienā. Kādreiz koijoti mēdza medīt jebkurā diennakts laikā, bet cilvēku ietekmes rezultātā tie ir kļuvuši par izteiktiem nakts medniekiem. Koijoti rok sev [[dzīvnieku ala|alas]], lai gan mēdz ieņemt arī [[āpsis|āpša]] vai [[bebrs|bebra]] alu. Tiem ir fiksētas teritorijas, parasti apmēram 19&nbsp;km rādiusā ap alu. Teritorijas, no kurām tiek aizdzīti vilki, uzreiz ieņem koijoti. Tie labāk par vilkiem māk piemēroties kaimiņattiecībām ar [[cilvēks|cilvēkiem]]. Koijota mūža garums ir apmēram 10 gadi savvaļā, bet nebrīvē tas var nodzīvot līdz 18 gadiem.<ref name="koi"/> Koijoti mēdz veidot monogāmus pārus uz vairākiem gadiem. Mātītei grūsnība ilgst 60—63 dienas un vienā metienā piedzimst 1—19 mazuļi, vidēji pieci. 50—70% kucēnu neizdzīvo līdz gada vecumam,<ref>[http://www.michigan.gov/dnr/0,1607,7-153-10370_12145_12205-60378--,00.html DNR - Coyote (Canis latrans)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> tādēļ tas tiek kompensēts ar lieliem metieniem. Kucēni piedzimst [[aklums|akli]] un [[kurlums|kurli]]. Mazuļi diezgan ātri aug, acis un ausis atveras desmitajā dienā un, sasniedzot 21—28 dienu vecumu, kucēni sāk nākt laukā no alas. Mātīte mazuļus baro ar [[piens|pienu]] apmēram 35 dienas. Pēc tam vecāki baro savus kucēnus, atvemjot barību. Jaunie tēviņi pamet alu 6—9 mēnešu vecumā, mātītes bieži paliek kopā ar ģimeni uz mūžu.<ref>[http://hal_macgregor.tripod.com/kennel/Kennel.htm Kennel.htm<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Atšķirībā no vilkiem, vecākā mātīte pieļauj savā tuvumā citas barojošas mātītes. Koijoti ir pieauguši apmēram 12 mēnešu vecumā. Koijotus dabā ir grūti pamanīt, toties var bieži sadzirdēt īpatnējos rējienus augstā tonī. Tie var būt gan īsi, gan savirknēti garā gaudām līdzīgā virknē. Koijoti parasti ir dzirdami naktīs vai vakarā, bet reizēm arī dienā. Lai gan koijotus var dzirdēt visu gadu, visbiežāk tas ir pārošanās sezonā [[pavasaris|pavasarī]] un [[rudens|rudenī]], kad jaunie dzīvnieki pamet ģimeni un dodas meklēt savu teritoriju. == Medījums == [[Attēls:Coyote in grass.jpg|thumb|250px|Pamanījis nelielu medījumu, koijots sastingst un tam pielavās līdzīgi kā kaķis]] [[Attēls:Coyote with typical hold on lamb.jpg|thumb|250px|Koijota tipiskais kodiens kaklā aiz žokļa]] Koijoti ir [[gaļēdājs|gaļēdāji]], kas medī pamatā [[zīdītāji|zīdītājus]]. 90% medījuma ir siltasiņu dzīvnieki. Koijoti parasti medī nelielus dzīvniekus: [[pele]]s, [[lemings|lemingus]], [[vāveres]], [[putni|putnus]], [[čūska]]s, [[ķirzakas]], [[Briežu dzimta|briežus]] un [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekus]], kā arī lielos [[kukaiņi|kukaiņus]]. Tie labprātāk ēd svaigu medījumu, bet neatsakās no [[maita]]s. Koijots viegli piemērojas jaunai diētai, tas bez bailēm apmeklē cilvēku ēdienu izgāztuves. Rudenī un ziemā koijoti ēd arī [[augļi|augļus]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]. Koijotu medību paņēmieni mainās atkarībā no tā, ko tas vēlas nomedīt. Ja koijots medī mazu dzīvnieku, tas lēni pārvietojas pa lauku un rūpīgi ošņā pēdas. Pamanījis upuri, tas vispirms sastingst, tad pielavās un uzbrūk līdzīgi, kā to dara [[kaķis|kaķi]]. Lielāku dzīvnieku, piemēram, [[brieži|briedi]], koijoti medī grupās. Tas tiek vajāts līdz pagurumam. Pie labas izdevības briedim uzbrūk, tam tiek iekosts kaklā, cenšoties dzīvnieku nogāzt zemē. Koijoti ir ļoti izturīgi un neatlaidīgi mednieki. Tie var medīt no 14 minūtēm līdz 21 stundai. Neveiksmīgās medībās koijots var atlaist upuri gan pēc 2 minūtēm, gan tikai pēc 8 stundām. Piemēram, [[sniegs]] var traucēt veiksmīgām medībām. Koijotu bars ir ļoti neatlaidīgs un izveicīgs, un var nomedīt pat pieaugušu [[alnis|alni]], kas var būt smagāks par 250&nbsp;kg.<ref>[http://www.nps.gov/yell/naturescience/coyotes.htm Yellowstone National Park - Coyotes (U.S. National Park Service)<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Ienaidnieki == Vislielākais koijota ienaidnieks ir [[pelēkais vilks]]. Teritorijās, kurās vairs nav vilku, dramatiski pieaug koijotu skaits. Lai ierobežotu koijotu populāciju, [[Jeloustounas nacionālais parks|Jeloustounas nacionālā parka]] teritorijā mērķtiecīgi atgrieza vilkus. Kopš tur ir vilki, neiejaucoties cilvēkam, koijotu skaits ir stabilizējies un vairāk nepalielinās. Pirmajos divos gados pēc vilku [[populācija]]s atjaunošanas, koijotu skaits samazinājās uz pusi. Lai aizbaidītu koijotu barus, ap ganībām mēdz izlaistīt vilku urīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ag.ansc.purdue.edu/sheep/ansc442/Semprojs/2002/predation/predators_and_prey.htm |title=Predators and Prey<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081119080045/http://ag.ansc.purdue.edu/sheep/ansc442/Semprojs/2002/predation/predators_and_prey.htm |archivedate={{dat|2008|11|19||bez}} }}</ref> Koijotus dažreiz medī arī [[puma]]s, no kurām koijoti izvairās. Cilvēki, lai aizbaidītu no kādas teritorijas koijotus, lieto pumas rēcienu atskaņošanu.<ref>[http://www.qawebsites.com/coyote.htm qawebsites.com<!-- Bota izveidots nosaukums -->]{{Novecojusi saite}}</ref> Reizēm [[lāči]] nogalina koijotus, vairāk gan kā sāncenšus uz medību teritoriju, nevis kā medījumu. [[rudā lapsa|Rudās lapsas]] un koijoti cenšas dzīvot katrs savā teritorijā. Lai gan koijoti biežāk uzbrūk lapsām nekā lapsa koijotam, tomēr arī lapsa sargās savu alu un bērnus. Reizēm ir redzēts, ka koijoti un lapsas mierīgi dzīvo līdzās un medī vienotā teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.npwrc.usgs.gov/resource/mammals/cfoxint/index.htm |title=NPWRC :: Observed Interactions Between Coyotes and Red Foxes<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090507035034/http://www.npwrc.usgs.gov/resource/mammals/cfoxint/index.htm |archivedate={{dat|2009|05|07||bez}} }}</ref> Koijoti labprāt sadzīvo ar [[āpši]]em. Koijots nav veikls alu racējs, tādēļ sīkos [[grauzējs|grauzējus]] parasti neizrok no alām, bet medī, kamēr tie skrien pa zemes virsu. [[Āpsis]] nav ātrs skrējējs, bet labi rok alas. Tādēļ bieži abi mēdz medīt kopā.<ref name="koi"/> == Koijots un cilvēks == Šobrīd koijoti ir visnegantākie uzbrucēji mājdzīvniekiem: [[aita|aitām]], [[kaza|kazām]] un [[liellopi]]em. Mājdzīvniekus koijoti medī tikai barā. Parasti tiek iekosts kaklā uzreiz aiz žokļa, un medījums turēts, kamēr noasiņo. Mazos jērus un kazlēnus, koijoti nomedī, pārkožot galvaskausu. Koijoti parasti apēd visu medījumu. Atšķirībā no klejojošiem suņiem, tiem pāri paliek tikai lielie kauli un kažoka apmatojums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://texnat.tamu.edu/ranchref/predator/coyote/t-coyote.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070806144513/http://texnat.tamu.edu/ranchref/predator/coyote/t-coyote.htm |archivedate={{dat|2007|08|06||bez}} }}</ref> Lai arī koijoti tiek nežēlīgi medīti, to skaits nemazinās, bet tieši otrādi — pieaug. Koijots viegli piemērojas jauniem apstākļiem un cilvēku rīcībai. Tas ātri ieņem teritorijas, kurās vairs nedzīvo vilki. Koijoti parasti neuzbrūk cilvēkiem, tomēr no koijotu bara ir jāuzmanās. Līdz šim ir zināms tikai viens letāls notikums, kad koijoti nokoda cilvēku.<ref>[http://www.varmintal.com/attac.htm Coyote Attacks on Children<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Sistemātika == Koijotiem ir zināmas 19 pasugas:<ref>[http://www.fs.fed.us/database/feis/animals/mammal/cala/all.html Canis latrans<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> * '''Koijots''' (''Canis latrans'') ** Meksikas koijots ''Canis latrans cagottis'' — [[Meksika]] ** San pedro Martir koijots ''Canis latrans clepticus'' — [[Kalifornija]] ** Salvadoras koijots ''Canis latrans dickeyi'' — [[Salvadora]] ** Dienvidaustrumu koijots ''Canis latrans frustor'' — [[Kanzasa]], [[Oklahoma]], [[Teksasa]], [[Misūri (štats)|Misūri]], [[Ārkanzasa]] ** Belīzes koijots ''Canis latrans goldmani'' ** Honduras koijots ''Canis latrans hondurensis'' ** Durango koijots ''Canis latrans impavidus'' — [[Sonora]], [[Čivava (štats)|Čivava]], [[Durango]], [[Zakateka]] ** Ziemeļu koijots ''Canis latrans incolatus'' — [[Jukona]], [[Britiškolumbija]], [[Aļaska]] ** Tiburona salu koijots''Canis latrans jamesi'' — [[Tiburona salas]] ** Prēriju koijots ''Canis latrans latrans'' — [[Alberta]], [[Manitoba]], [[Ņūmeksika]], [[Teksasa]] ** Kalnu koijots ''Canis latrans lestes'' — Britiškolumbija, Alberta, [[Jūta]], [[Nevada]] ** Mernas koijots ''Canis latrans mearnsi'' — [[Kolorādo]], Jūta, Sonora, Čivava ** Rio grande koijots ''Canis latrans microdon'' — Teksasa, [[Tamaulipa]] ** Kalifornijas koijots ''Canis latrans ochropus'' — Kalifornija, uz rietumiem no [[Sjerra Nevada]] ** Pussalas koijots ''Canis latrans peninsulae'' — Kalifornija ** Teksasas prēriju koijots ''Canis latrans texensis'' — Teksasa, Ņūmeksika, Meksika ** Ziemeļaustrumu koijots ''Canis latrans thamnos'' — [[Saskatčevana]], Ontario, [[Indiāna]], Misūri ** Ziemeļrietumu koijots ''Canis latrans umpquensis'' — [[Vašingtonas šats]], [[Oregona]] ** Kolimas koijots ''Canis latrans vigilis'' — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krasts Meksikā == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * https://web.archive.org/web/20090207131826/http://www.montana.edu/~wwwbi/staff/creel/bio480/The%20red%20wolf.pdf * http://www.livescience.com/animals/070911_wolves_coyotes.html * https://web.archive.org/web/20081229054925/http://www.nsrl.ttu.edu/tmot1/canilatr.htm {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Suņi]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] 1s4roaahx6gvnfo5wgo0yoxtq9w5ki5 0 20531 4466003 4446118 2026-05-10T07:04:52Z Lasks 38532 4466003 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Bebru pagasts | karte = Bebru pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Bebru pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Vecbebri | platība = 120,2 | iedzīvotāji = 1307<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1307 / 120.2 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Bebru pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Iršu pagasts|Iršu]], [[Kokneses pagasts|Kokneses]], [[Vietalvas pagasts|Vietalvas]] un [[Klintaines pagasts|Klintaines]] pagastiem un [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]] un [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]] pagastiem. == Daba == === Reljefa formas=== [[Brencēnu kalns]], [[Cūkkalns]], [[Mitrukalns]], [[Plepu kalns]] === Hidrogrāfija === ==== Ūdensteces ==== [[Bebrupe (Lobes ezera pieteka)|Bebrupe]], [[Elkšņupe]], [[Gaidupe (Paskules pieteka)|Gaidupe]], [[Galdupe]], [[Lobe (upe)|Lobe]], [[Lokmene]], [[Paskule]], [[Pērse]], [[Recija]]. ==== Ūdenstilpes ==== [[Recijas dzirnavezers]], [[Rožkalnu dīķis]], robežojas ar [[Lobes ezers|Lobes ezeru]]. ==== Purvi==== [[Dzērvēnu purvs]], [[Garais purvs]], [[Lielais purvs]] ([[Šķibes purvs]]), [[Rozu purvs]] === Dabas aizsardzība === Pagasta teritorijā atrodas [[dabas liegums]] [[Šķibu purvs]]. == Vēsture == Dibināts pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas. 1935. gadā Bebru pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bebru un [[Jaunbebru ciems|Jaunbebru]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā '''Bebru ciemam''' pievienoja [[Vērenes ciems|Vērenes ciemu]]. 1960. gadā daļu Bebru ciema iekļāva [[Plāteres ciems|Plāteres ciemam]]. 1962. gadā Bebru ciemam pievienoja daļu [[Ratnicēnu ciems|Ratnicēnu ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kokneses novads|Kokneses novadā]]. 2021. gadā iekļauts [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]] ===Kultūras pieminekļi=== *[[Vecbebru muiža|Vecbebru muižas apbūve ar parku]] *kā atsevišķi pieminekļi - Vecbebru muižas kungu māja, klēts, stallis, pagrabs == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1675 |1959|1700 |1967|1539 |1979|1492 |1989|1680 |2000|1439 |2011|1087 |2021|949 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas: '''[[Vecbebri]]''' (pagasta centrs), [[Blankas (ciems)|Blankas]], [[Brencēni]], [[Gaidupes]], [[Jaunbebri]], [[Ozoli (Bebru pagasts)|Ozoli]], [[Tupiešēni]], [[Vēži (Bebru pagasts)|Vēži]], [[Zutēni (Bebru pagasts)|Zutēni]]. == Saimniecība == === Transports === Vecbebros pārvadājumus veic AS "CATA". Ir iespējams nokļūt novada centrā [[Aizkraukle|Aizkrauklē]], [[Koknese|Koknesē]], [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]], Tupiešēnos, Ozolos, Iršos u.c. novada vietās. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Bebru pagastā atrodas Bebru pagasta pakalpojumu centrs, Vecbebru bibliotēka, Vecbebru pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte", kā arī Bebru pamatskola. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Kokneses novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Bebru pagasts| ]] jqz18cgdu0lbe01c7lpup03w29y645n 0 20532 4466002 4179383 2026-05-10T07:03:40Z Lasks 38532 4466002 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Daudzeses pagasts | karte = <!-- novietojuma karte -->Daudzeses pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Daudzeva | platība = 210,67 | iedzīvotāji = 1142<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1142 / 210.67 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.daudzese.lv }} '''Daudzeses pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām [[Sēlija]]s ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]] un [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]] un [[Seces pagasts|Seces]] pagastiem, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastu]] un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Dzeņupīte]], [[Ellīte]], [[Ģirupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Jorģelēnupīte]], [[Jūga]], [[Lauce (upe)|Lauce]], [[Pālupīte]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]]. ==== Ezeri ==== [[Brieža dīķis]], [[Dobeļa dīķis]], [[Iecavas dīķis]], [[Rubeņa dīķis]], [[Znotiņu ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Daudzeses pagasta teritorijā vēsturiski atradās Daudzeses muiža (''Gut Daudsewas'', [[Daudzese]]), Jaunsērenes muiža (''Gut Neu-Seren''). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Daudzeses pagasta platība bija 111,7 km² un tajā dzīvoja 1246 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Daudzeses un [[Uzvaras ciems|Uzvaras]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Daudzeses ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956), [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1967) un [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]] (pēc 1967. g.) rajonos. Daudzeses ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Uzvaras ciemu.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daudzeses pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. [[Attēls:59-Daudzese.jpg|thumb|250px| [[Zalves pagasts|Zalves]] un Daudzeses apkārtnes 1925 gada topogrāfiskā karte.]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2250 |1959|1975 |1967|1500 |1979|1374 |1989|1321 |2000|1205 |2011|1017 |2021|873 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Daudzeva]]''' (pagasta centrs), [[Daudzese]], [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]. === Novadnieki === * [[Pauls Butkēvičs]], aktieris == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:daudzeses baznica.jpg|<center><small>Daudzeses luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Daudzeses pamatskola.jpg|<center><small>Daudzeses pamatskola</small></center> Attēls:Daudzevasstacija.JPG|<center><small>[[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG|<center><small>Piemiņas akmens represētiem</small></center> Attēls:daudzeses pagasta pasvaldiba.JPG|<center><small>Pagasta pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Daudzeses pagasta zime.JPG|<center><small>Daudzeses pagasta robežakmens pie autoceļa [[P86]]</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20120826033047/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D1%81%D0%B5%20%D0%B8%20%D0%BE%D1%81%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzeses apkārtnes attēlu kolekcija] * [https://web.archive.org/web/20120826133959/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D0%B2%D0%B0%20%D0%B8%20%D0%BE%D0%BA%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzevas apkārtnes attēlu kolekcija] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Daudzeses pagasts| ]] j67ghj63jdg1lc718tfjr7tv9j7avf2 4466004 4466002 2026-05-10T07:05:25Z Lasks 38532 4466004 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Daudzeses pagasts | karte = <!-- novietojuma karte -->Daudzeses pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Daudzeses pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Daudzeva | platība = 210,67 | iedzīvotāji = 1142<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1142 / 210.67 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.daudzese.lv }} '''Daudzeses pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām [[Sēlija]]s ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]] un [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Sērenes pagasts|Sērenes]] un [[Seces pagasts|Seces]] pagastiem, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Viesītes pagasts|Viesītes pagastu]] un [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Dzeņupīte]], [[Ellīte]], [[Ģirupe]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Jorģelēnupīte]], [[Jūga]], [[Lauce (upe)|Lauce]], [[Pālupīte]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]]. ==== Ezeri ==== [[Brieža dīķis]], [[Dobeļa dīķis]], [[Iecavas dīķis]], [[Rubeņa dīķis]], [[Znotiņu ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Daudzeses pagasta teritorijā vēsturiski atradās Daudzeses muiža (''Gut Daudsewas'', [[Daudzese]]), Jaunsērenes muiža (''Gut Neu-Seren''). 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Daudzeses pagasta platība bija 111,7 km² un tajā dzīvoja 1246 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Daudzeses un [[Uzvaras ciems|Uzvaras]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Daudzeses ciems''' ietilpis [[Jaunjelgavas rajons|Jaunjelgavas]] (1949-1956), [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]] (1956-1967) un [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]] (pēc 1967. g.) rajonos. Daudzeses ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Uzvaras ciemu.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Daudzeses pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novadā]]. [[Attēls:59-Daudzese.jpg|thumb|250px| [[Zalves pagasts|Zalves]] un Daudzeses apkārtnes 1925 gada topogrāfiskā karte.]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2250 |1959|1975 |1967|1500 |1979|1374 |1989|1321 |2000|1205 |2011|1017 |2021|873 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Daudzeva]]''' (pagasta centrs), [[Daudzese]], [[Lāči (Daudzeses pagasts)|Lāči]]. === Novadnieki === * [[Pauls Butkēvičs]], aktieris == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:daudzeses baznica.jpg|<center><small>Daudzeses luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Daudzeses pamatskola.jpg|<center><small>Daudzeses pamatskola</small></center> Attēls:Daudzevasstacija.JPG|<center><small>[[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]]</small></center> Attēls:Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG|<center><small>Piemiņas akmens represētiem</small></center> Attēls:daudzeses pagasta pasvaldiba.JPG|<center><small>Pagasta pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Daudzeses pagasta zime.JPG|<center><small>Daudzeses pagasta robežakmens pie autoceļa [[P86]]</small></center> </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20120826033047/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D1%81%D0%B5%20%D0%B8%20%D0%BE%D1%81%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzeses apkārtnes attēlu kolekcija] * [https://web.archive.org/web/20120826133959/http://www.panoramio.com/user/4074187/tags/%D0%94%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B7%D0%B5%D0%B2%D0%B0%20%D0%B8%20%D0%BE%D0%BA%D1%80%D0%B5%D1%81%D0%BD. Daudzevas apkārtnes attēlu kolekcija] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Jaunjelgavas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Daudzeses pagasts| ]] agz8yedj6bsnbbqgz0fb3lhvt8ugxiz 0 20533 4466001 4332003 2026-05-10T07:03:14Z Lasks 38532 4466001 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pagastu Kokneses novadā|Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)|Iršu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Iršu pagasts | karte = Iršu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs2 = [[Irši (ciems)|Irši]] | platība = 69,8 | iedzīvotāji = 361<ref>{{pmlp2014}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2014 | blīvums = {{#expr: 541 / 69.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Iršu pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Bebru pagasts|Bebru]] un [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastiem]], [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Meņģeles pagasts|Meņģeles pagastu]] un [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Irši (ciems)|Iršos]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Lokmene]], [[Bebrupe (Lobes ezera pieteka)|Bebrupe]], [[Pērse]], [[Iršupīte]], [[Pelave]]. == Vēsture == Iršu pagasts vēsturiski ievērojams ar to, ka šeit no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā [[Iršu muiža]]s kompleksa palikusi tikai klēts. [[Attēls:Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca.jpg|thumb|280px|[[Liepkalnes baznīca|Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca]], kuras draudzei piederēja arī Iršu kolonijas iedzīvotāji]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā karaliene [[Kristīne I Vāsa|Kristīne]] 1637. gadā senās [[Koknese (valsts)|Kokneses valsts]] ziemeļdaļu — [[Baltavas viduslaiku pils|Baltavas pilsnovadu]] — dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. No šā uzvārda radies Iršu nosaukums muižai, vēlāk arī pagastam (''Kolonie Hirschenhof''). [[1650]]. gadā Hirša muižu nopirka kara komisārs H. Krūnšerns un to vēlāk pārņēma valsts. [[1762]]. gadā [[Krievijas impērija]]s valdniece [[Katrīna II]] aicināja vācu zemniekus pārcelties uz Krieviju, lai viņi rādītu paraugu lauku apsaimniekošanā, un jau [[1766]]. gadā viņa izdeva pavēli par [[kolonija]]s dibināšanu. Pirmais pārceļotājs ieradās [[1765]]. gadā no [[Lībeka]]s, bet pēc diviem gadiem bija ieradušās 86 kolonistu dzimtas no [[Pfalca]]s, [[Darmštate]]s un [[Pomerānija]]s apgabaliem. Valdība noslēdza ar kolonistiem līgumu, ka tie kā brīvi ļaudis pakļausies Krievijas [[pavalstniecība]]i. Katrai ģimenei piešķīra zemi bez tiesībām to pārdot vai ieķīlāt. Līgumā tika garantēta ticības brīvība, sava pašpārvalde, tiesības ievēlēt savu kolonijas vecāko. Kolonisti bija atbrīvoti uz laiku no nodokļiem, [[karaklausība]]s. Viņi krimināllietās bija tiesājami kā brīvi ļaudis. Kolonistiem tika piešķirtas pirmtiesības rentēt krogus, dzirnavas. Vietējos zemniekus izdalīja pa apkārtējām muižām, vien apmēram 10 ģimenes palika muižas centrā. Valdība algoja ierēdni, kas rūpējās par kolonistu pārvietošanu un nometināšanu, izdevumus sedza no valsts līdzekļiem. Tapa arī līgums ar krievu būvmeistariem par dzīvojamo māju celtniecību, nosakot mājas lielumu 17x10,5 m un būvniecību sedzot no valsts līdzekļiem. Saimniecības ēkas bija jābūvē par kolonistu pašu līdzekļiem. Ar zemes apsaimniekošanu kolonistiem neveicās, jo pārceļotāji bija daždažādi amatnieki. [[1788]]. gads bija bada gads un sākās kolonistu bēgšana. Viņus ķēra un sūtīja atpakaļ vai nodeva spaidu darbos, lai atpelnītu parādus. Vēlāk viņiem izdeva pases, lai atsevišķi kolonisti varētu doties pelnīties uz pilsētām. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados kolonijā dzīvojuši apmēram 2000 cilvēku, ārpus kolonijas — ap 8000, un tie, būdami dažādi amatnieki, izklīduši pa visu Baltiju. Pirmā pasaules kara laikā [[1916]]. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam un kolonistus, skaitā ap 10 000, izsūtīja uz Krieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz [[Vācija|Vāciju]], palika tikai dažas vācu ģimenes, bet pamestajās mājās apmetās galvenokārt ieceļotāji no [[Latgale]]s.<ref>Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts </ref> === Administratīvās izmaiņas === Dibināts pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas. Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Iršu kolonijas pagasts'''. 1945. gadā Iršu pagastā izveidoja Iršu un [[Dzeguzes ciems|Dzeguzes]] [[ciema padome]]s. 1946. gadā pagastu (centrs bija [[Vecliepkalne]]) pārdēvēja par '''Pērses pagastu''', bet 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā - daļu [[Bebru ciems|Bebru ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL5102{{!}}page:368{{!}}query:lazd |title=Latvijas pagasti 2001 |access-date={{dat|2022|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL5102{{!}}page:368{{!}}query:lazd }}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kokneses novads|Koknese novadā]]. 2021. gadā, kā viena no Kokneses novada teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā. == Cilvēki == * [[Konrāds Dekerts]] (1891—1942), jurists, virsnieks un izlūks. === Pieminekļi === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi * nr. 110.: [[Bulandu pilskalns]] - Iršu upes labajā krastā, starp Aizupēm, Akmeņsalām un Laiviņām * nr. 111.: Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) - pie Nomaļiem<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8947.: Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr. 18, tagad zemnieku sēta "Nomaļi" == Iedzīvotāji == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Vācieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Igauņi!! Ebreji!! Citi |- | 1897|| 2534|| || || || || || || || || || |- | 1925|| 1874|| 151|| 1707|| 9|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 3|| 1 |- | 1930|| 1787|| 197|| 1535|| 23|| 14|| nez.|| 8|| 1|| 1|| 6|| 2 |- | 1935|| 1700|| 117|| 1561|| 7|| 3|| nez.|| 8|| 0|| 0|| 2|| 2 |- | 1959|| 730|| || || || || || || || || || |- | 1967|| 552|| || || || || || || || || || |- | 1979|| 520|| 484|| 0|| 26|| 6|| 0|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | 1989|| 573|| 519|| 0|| 32|| 3|| 13|| 5|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | 2000|| 641|| 578|| 0|| 41|| 15|| 12|| 5|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | 2011|| 509|| 465|| nez.|| 26|| 3|| 10|| 2|| 0|| nez.|| nez.|| 3 |- | 2021|| 425|| 387|| nez.|| 22|| 2|| 10|| 3|| 1|| nez.|| nez.|| 0 |} == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Kokneses novads}} {{Aizkraukles rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Irszu pagasts}} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Iršu pagasts| ]] 3f4dkvkqb8uxwexjbkrydc8cg18srj2 4466005 4466001 2026-05-10T07:05:55Z Lasks 38532 4466005 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pagastu Kokneses novadā|Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)|Iršu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Iršu pagasts | karte = Iršu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Iršu pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs2 = [[Irši (ciems)|Irši]] | platība = 69,8 | iedzīvotāji = 361<ref>{{pmlp2014}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2014 | blīvums = {{#expr: 541 / 69.8 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Iršu pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada [[Bebru pagasts|Bebru]] un [[Vietalvas pagasts|Vietalvas pagastiem]], [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Meņģeles pagasts|Meņģeles pagastu]] un [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Sausnējas pagasts|Sausnējas pagastu]]. Pagasta centrs atrodas [[Irši (ciems)|Iršos]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Lokmene]], [[Bebrupe (Lobes ezera pieteka)|Bebrupe]], [[Pērse]], [[Iršupīte]], [[Pelave]]. == Vēsture == Iršu pagasts vēsturiski ievērojams ar to, ka šeit no 1766. līdz 1939. gadam atradās liela vācu zemnieku kolonija. Mūsdienās pagastā nedzīvo neviens vācietis. No lielā [[Iršu muiža]]s kompleksa palikusi tikai klēts. [[Attēls:Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca.jpg|thumb|280px|[[Liepkalnes baznīca|Liepkalna (Lindes) luterāņu baznīca]], kuras draudzei piederēja arī Iršu kolonijas iedzīvotāji]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā karaliene [[Kristīne I Vāsa|Kristīne]] 1637. gadā senās [[Koknese (valsts)|Kokneses valsts]] ziemeļdaļu — [[Baltavas viduslaiku pils|Baltavas pilsnovadu]] — dāvināja kapteinim Ābramam Hiršam. No šā uzvārda radies Iršu nosaukums muižai, vēlāk arī pagastam (''Kolonie Hirschenhof''). [[1650]]. gadā Hirša muižu nopirka kara komisārs H. Krūnšerns un to vēlāk pārņēma valsts. [[1762]]. gadā [[Krievijas impērija]]s valdniece [[Katrīna II]] aicināja vācu zemniekus pārcelties uz Krieviju, lai viņi rādītu paraugu lauku apsaimniekošanā, un jau [[1766]]. gadā viņa izdeva pavēli par [[kolonija]]s dibināšanu. Pirmais pārceļotājs ieradās [[1765]]. gadā no [[Lībeka]]s, bet pēc diviem gadiem bija ieradušās 86 kolonistu dzimtas no [[Pfalca]]s, [[Darmštate]]s un [[Pomerānija]]s apgabaliem. Valdība noslēdza ar kolonistiem līgumu, ka tie kā brīvi ļaudis pakļausies Krievijas [[pavalstniecība]]i. Katrai ģimenei piešķīra zemi bez tiesībām to pārdot vai ieķīlāt. Līgumā tika garantēta ticības brīvība, sava pašpārvalde, tiesības ievēlēt savu kolonijas vecāko. Kolonisti bija atbrīvoti uz laiku no nodokļiem, [[karaklausība]]s. Viņi krimināllietās bija tiesājami kā brīvi ļaudis. Kolonistiem tika piešķirtas pirmtiesības rentēt krogus, dzirnavas. Vietējos zemniekus izdalīja pa apkārtējām muižām, vien apmēram 10 ģimenes palika muižas centrā. Valdība algoja ierēdni, kas rūpējās par kolonistu pārvietošanu un nometināšanu, izdevumus sedza no valsts līdzekļiem. Tapa arī līgums ar krievu būvmeistariem par dzīvojamo māju celtniecību, nosakot mājas lielumu 17x10,5 m un būvniecību sedzot no valsts līdzekļiem. Saimniecības ēkas bija jābūvē par kolonistu pašu līdzekļiem. Ar zemes apsaimniekošanu kolonistiem neveicās, jo pārceļotāji bija daždažādi amatnieki. [[1788]]. gads bija bada gads un sākās kolonistu bēgšana. Viņus ķēra un sūtīja atpakaļ vai nodeva spaidu darbos, lai atpelnītu parādus. Vēlāk viņiem izdeva pases, lai atsevišķi kolonisti varētu doties pelnīties uz pilsētām. 19. gadsimta trīsdesmitajos gados kolonijā dzīvojuši apmēram 2000 cilvēku, ārpus kolonijas — ap 8000, un tie, būdami dažādi amatnieki, izklīduši pa visu Baltiju. Pirmā pasaules kara laikā [[1916]]. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam un kolonistus, skaitā ap 10 000, izsūtīja uz Krieviju. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā daļa izsūtīto atgriezās, pagastu atjaunoja. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju repatriējās uz [[Vācija|Vāciju]], palika tikai dažas vācu ģimenes, bet pamestajās mājās apmetās galvenokārt ieceļotāji no [[Latgale]]s.<ref>Velta Brauna, Latvijas Avīze - Mājas Viesis, 2005. gada 11. marts </ref> === Administratīvās izmaiņas === Dibināts pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas. Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Iršu kolonijas pagasts'''. 1945. gadā Iršu pagastā izveidoja Iršu un [[Dzeguzes ciems|Dzeguzes]] [[ciema padome]]s. 1946. gadā pagastu (centrs bija [[Vecliepkalne]]) pārdēvēja par '''Pērses pagastu''', bet 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Iršu ciemam pievienoja Dzeguzes ciemu, 1971. gadā - daļu [[Bebru ciems|Bebru ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL5102{{!}}page:368{{!}}query:lazd |title=Latvijas pagasti 2001 |access-date={{dat|2022|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL5102{{!}}page:368{{!}}query:lazd }}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Kokneses novads|Koknese novadā]]. 2021. gadā, kā viena no Kokneses novada teritorijām, iekļauta Aizkraukles novadā. == Cilvēki == * [[Konrāds Dekerts]] (1891—1942), jurists, virsnieks un izlūks. === Pieminekļi === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi * nr. 110.: [[Bulandu pilskalns]] - Iršu upes labajā krastā, starp Aizupēm, Akmeņsalām un Laiviņām * nr. 111.: Lielkalnu pilskalns (Irbes kalns) - pie Nomaļiem<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] - [[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8947.: Iršu muižas vācu kolonijas saimniecība Nr. 18, tagad zemnieku sēta "Nomaļi" == Iedzīvotāji == {| class="wikitable sortable" |- ! Gads!! Iedzīvotāji!! Latvieši!! Vācieši!! Krievi!! Baltkrievi!! Ukraiņi!! Poļi!! Lietuvieši!! Igauņi!! Ebreji!! Citi |- | 1897|| 2534|| || || || || || || || || || |- | 1925|| 1874|| 151|| 1707|| 9|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 3|| 1 |- | 1930|| 1787|| 197|| 1535|| 23|| 14|| nez.|| 8|| 1|| 1|| 6|| 2 |- | 1935|| 1700|| 117|| 1561|| 7|| 3|| nez.|| 8|| 0|| 0|| 2|| 2 |- | 1959|| 730|| || || || || || || || || || |- | 1967|| 552|| || || || || || || || || || |- | 1979|| 520|| 484|| 0|| 26|| 6|| 0|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | 1989|| 573|| 519|| 0|| 32|| 3|| 13|| 5|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | 2000|| 641|| 578|| 0|| 41|| 15|| 12|| 5|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | 2011|| 509|| 465|| nez.|| 26|| 3|| 10|| 2|| 0|| nez.|| nez.|| 3 |- | 2021|| 425|| 387|| nez.|| 22|| 2|| 10|| 3|| 1|| nez.|| nez.|| 0 |} == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Kokneses novads}} {{Aizkraukles rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Irszu pagasts}} [[Kategorija:Cēsu apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Iršu pagasts| ]] bpylvz2sng9q181bg8bqiwsh7p8davu 0 20550 4466000 4400579 2026-05-10T07:02:50Z Lasks 38532 4466000 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mazzalves pagasts | karte = Mazzalves pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg |- | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Ērberģe | platība = 209,4 | iedzīvotāji = 1273<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1273 / 209.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Herbergen | ref_vācu = | nos_krievu = Гербергенская | ref_krievu = }} '''Mazzalves pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, [[Sēlija|Sēlijā]], [[Mēmele]]s kreisajā krastā, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]], [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes]] un [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]] pagastiem, kā arī [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Kurmenes pagasts|Kurmenes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Taurkalnes līdzenums|Taurkalnes līdzenumā]]. Augstākais punkts — Riekstiņu kalns (80 m vjl.). === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Mēmele]] ** [[Dienvidsusēja]] *** [[Krācējgrāvis]] *** [[Zalvīte]] ** [[Viesīte (upe)|Viesīte]] *** [[Cēzīte]] *** [[Dzilna (upe)|Dzilna]] *** [[Jūgupe (upe)|Jūgupe]] *** [[Žebere]] ==== Ezeri ==== Lielākais ezers — Baltezers — 3,5 ha. ==== Purvi ==== * [[Svītiņu purvs]] (156 ha) * [[Baložu purvs (Mazzalve)|Baložu purvs]] (141 ha) == Vēsture == Pašreizējais Mazzalves pagasts atrodas bijušo [[Mazzalves muiža|Mazzalves]], [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]], [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]] un [[Ērberģes muiža|Ērberģes]] muižu teritorijā. Pēc [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] Ērberģes muižu 1862 ha platībā sadalīja 159 vienībās, Mazzalves muižu 342 ha platībā sadalīja 24 vienībās, bet Zalves mežniecībā iedalīja 4 vienības 35 ha platībā.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 26218-26219 slejas. Rīgā, 1935.-1936.</ref> Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Ērberģes pagasts'''. 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Mazzalves pagasta platība bija 207 km² un tajā dzīvoja 1966 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mazzalves un [[Krūmiņciema ciems|Krūmiņciema]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā '''Mazzalves ciemam''' pievienoja [[Mēmeles ciems|Mēmeles ciemu]]. 1971. gadā daļu ciema teritorijas atdeva [[Zalves ciems|Zalves ciemam]]. 1979. gadā Mazzalves ciemam pievienoja Krūmiņciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Mazzalves pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Neretas novads|Neretas novadā]]. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. === Pieminekļi === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8752.: Ērberģes luterāņu baznīca ar žogu un Taubes kapliču (1695 — 1700., 19. gs.) * nr. 2895.: Ērģeļu luktu gleznojumi (12) Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 2896.: Kancele Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 2897.: Kanceles gleznojumi (7) Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 6094.: "Ķiermeļu" zemnieku sēta Ķiermelēs (19. gs.) * nr.9273. : [[Vecmēmeles muiža]]s kungu māja (19. gs.) == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1966 |1959|1675 |1967|1770 |1979|1475 |1989|1245 |2000|1333 |2011|1101 |2021|946 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Ērberģe]]''' (pagasta centrs), [[Lielmēmele]], [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]], [[Vecmēmele]]. === Novadnieki === [[Jānis Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965), operdziedātājs. == Saimniecība == Pagastā darbojas Grīvnieku HES uz Dienvidsusējas. <!-- === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} --> == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Erberges muiza 2007.JPG|<center><small>Ērberģes muiža</small></center> Attēls:Kankalu baznica.JPG|<center><small>Kankaļu katoļu baznīca</small></center> Attēls:muiza info.JPG|<center><small>Informācijas stends</small></center> Attēls:erberges muiza2.JPG|<center><small>Ērberģes muiža</small></center> Attēls:marijas tilts.JPG|<center><small>Marijas tilts, Ērberģe</small></center> Attēls:Erberges baznica.JPG|<center><small>Ērberģes luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Lielmemeles parks.JPG|<center><small>Lielmēmeles muižas parks</small></center> Attēls:Lielmemeles muiza.jpg|<center><small>Lielmēmeles muiža</small></center> Attēls:tilts uz lietuvu.JPG|<center><small>Tiltiņš uz Lietuvu, Lielmēmele</small></center> Attēls:Vecmemeles muiza.JPG|<center><small>Vecmēmeles muiža</small></center> Attēls:Mazzalves pagasta pašvaldības ēka Ērberģē.JPG|<center><small>Pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Ērberģe 1465.JPG|<center><small>Ērberģe 1465</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Neretas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Mazzalves pagasts| ]] 32x49e3vhaeldqldvl743yll28kjyaq 4466006 4466000 2026-05-10T07:06:19Z Lasks 38532 4466006 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Mazzalves pagasts | karte = Mazzalves pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Latvijas pagasta ģerbonis.svg |- | ģerboņa_nosaukums = Mazzalves ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Aizkraukles novads | centrs = Ērberģe | platība = 209,4 | iedzīvotāji = 1273<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1273 / 209.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Herbergen | ref_vācu = | nos_krievu = Гербергенская | ref_krievu = }} '''Mazzalves pagasts''' ir viena no [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, [[Sēlija|Sēlijā]], [[Mēmele]]s kreisajā krastā, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Zalves pagasts|Zalves]], [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes]] un [[Daudzeses pagasts|Daudzeses]] pagastiem, kā arī [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Kurmenes pagasts|Kurmenes]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem. == Daba == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Taurkalnes līdzenums|Taurkalnes līdzenumā]]. Augstākais punkts — Riekstiņu kalns (80 m vjl.). === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Mēmele]] ** [[Dienvidsusēja]] *** [[Krācējgrāvis]] *** [[Zalvīte]] ** [[Viesīte (upe)|Viesīte]] *** [[Cēzīte]] *** [[Dzilna (upe)|Dzilna]] *** [[Jūgupe (upe)|Jūgupe]] *** [[Žebere]] ==== Ezeri ==== Lielākais ezers — Baltezers — 3,5 ha. ==== Purvi ==== * [[Svītiņu purvs]] (156 ha) * [[Baložu purvs (Mazzalve)|Baložu purvs]] (141 ha) == Vēsture == Pašreizējais Mazzalves pagasts atrodas bijušo [[Mazzalves muiža|Mazzalves]], [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]], [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]] un [[Ērberģes muiža|Ērberģes]] muižu teritorijā. Pēc [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] Ērberģes muižu 1862 ha platībā sadalīja 159 vienībās, Mazzalves muižu 342 ha platībā sadalīja 24 vienībās, bet Zalves mežniecībā iedalīja 4 vienības 35 ha platībā.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 26218-26219 slejas. Rīgā, 1935.-1936.</ref> Līdz 1925. gadam pagasta nosaukums bija '''Ērberģes pagasts'''. 1935. gadā [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķa]] Mazzalves pagasta platība bija 207 km² un tajā dzīvoja 1966 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mazzalves un [[Krūmiņciema ciems|Krūmiņciema]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā '''Mazzalves ciemam''' pievienoja [[Mēmeles ciems|Mēmeles ciemu]]. 1971. gadā daļu ciema teritorijas atdeva [[Zalves ciems|Zalves ciemam]]. 1979. gadā Mazzalves ciemam pievienoja Krūmiņciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Mazzalves pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Neretas novads|Neretas novadā]]. 2021. gadā, kā viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām, iekļauta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. === Pieminekļi === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8752.: Ērberģes luterāņu baznīca ar žogu un Taubes kapliču (1695 — 1700., 19. gs.) * nr. 2895.: Ērģeļu luktu gleznojumi (12) Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 2896.: Kancele Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 2897.: Kanceles gleznojumi (7) Ērbērģes luterāņu baznīcā (1700) * nr. 6094.: "Ķiermeļu" zemnieku sēta Ķiermelēs (19. gs.) * nr.9273. : [[Vecmēmeles muiža]]s kungu māja (19. gs.) == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1966 |1959|1675 |1967|1770 |1979|1475 |1989|1245 |2000|1333 |2011|1101 |2021|946 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Ērberģe]]''' (pagasta centrs), [[Lielmēmele]], [[Krasti (Mazzalves pagasts)|Krasti]], [[Vecmēmele]]. === Novadnieki === [[Jānis Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965), operdziedātājs. == Saimniecība == Pagastā darbojas Grīvnieku HES uz Dienvidsusējas. <!-- === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} --> == Attēlu galerija == <gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Erberges muiza 2007.JPG|<center><small>Ērberģes muiža</small></center> Attēls:Kankalu baznica.JPG|<center><small>Kankaļu katoļu baznīca</small></center> Attēls:muiza info.JPG|<center><small>Informācijas stends</small></center> Attēls:erberges muiza2.JPG|<center><small>Ērberģes muiža</small></center> Attēls:marijas tilts.JPG|<center><small>Marijas tilts, Ērberģe</small></center> Attēls:Erberges baznica.JPG|<center><small>Ērberģes luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Lielmemeles parks.JPG|<center><small>Lielmēmeles muižas parks</small></center> Attēls:Lielmemeles muiza.jpg|<center><small>Lielmēmeles muiža</small></center> Attēls:tilts uz lietuvu.JPG|<center><small>Tiltiņš uz Lietuvu, Lielmēmele</small></center> Attēls:Vecmemeles muiza.JPG|<center><small>Vecmēmeles muiža</small></center> Attēls:Mazzalves pagasta pašvaldības ēka Ērberģē.JPG|<center><small>Pašvaldības ēka</small></center> Attēls:Ērberģe 1465.JPG|<center><small>Ērberģe 1465</small></center> </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aizkraukles novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Neretas novads}} {{Aizkraukles rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aizkraukles novada pagasti]] [[Kategorija:Mazzalves pagasts| ]] n8vowqptbw99xm9dooz1umm0hvhbu65 0 20973 4466070 4443508 2026-05-10T11:06:51Z Vylks 50297 /* Komandas sastāvs */ 4466070 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3A9057 | nos = ''Celtic F.C.'' | logo = [[Attēls:Celtic FC logo.png|175px]] | pilns = ''The Celtic Football Club'' | iesauka = ''The Hoops'' (stīpas)<br />''The Bhoys'' (puikas) | pilsēta = {{Vieta|Skotija|Glāzgova}} | dib = 1887 | dib_mēn = 11 | dib_dat = 6 | stad = ''[[Celtic Park]]'' | ietilp = 60 411 | prez = {{flaga|Skotija}} Īens Bankīrs | tren = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Mārtins O'Nīls]] | kapteinis = {{flaga|SCO}} [[Kalums Makgregors]] | līga = [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 1. vieta | mediji = {{URL|http://www.celticfc.net/}} | pattern_la1 = _celtic2526h | pattern_b1 = _celtic2526h | pattern_ra1 = _celtic2526h | pattern_sh1 = _celtic2526h | pattern_so1 = _celtic2526hl | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _celtic2526a | pattern_b2 = _celtic2526a | pattern_ra2 = _celtic2526a | pattern_sh2 = _celtic2526a | pattern_so2 = _celtic2526al | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = | socks2 = | pattern_la3 = _celtic2526t | pattern_b3 = _celtic2526t | pattern_ra3 = _celtic2526t | pattern_sh3 = _celtic2526t | pattern_so3 = _celtic2526tl | leftarm3 = e4e6db | body3 = e4e6db | rightarm3 = e4e6db | shorts3 = 9fca9c | socks3 = 9fca9c }} '''Glāzgovas "Celtic"''' ir [[Skotija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kura bāzes vieta ir [[Glāzgova]]. Tā pilnais nosaukums ir '''''The Celtic Football Club''''', saukts arī '''''Celtic F.C.'''''. Klubs ir dibināts {{dat|1887|11|6}} Glāzgovā, par nosaukumu izvēloties "Celtic", kas simbolizēja tā dibinātāju [[ķelti]]skās (īru, skotu) saknes. Līdz pat mūsdienām "Celtic" tiek saistīts ar īru imigrantiem Skotijā, īru brīvības alkām un [[katolicisms|katolicismu]], kaut arī mūsdienās klubs cenšas piesaistīt lielāku skaitu neitrālus līdzjutējus gan no Skotijas, gan ārpus tās. Savu pirmo oficiālo spēli "Celtic" aizvadīja [[1888]]. gadā pret citu Glāzgovas komandu - "[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]". "Celtic" svinēja uzvaru ar 5:2 un līdz ar to iesākās spraigā konkurence starp abiem vadošajiem Skotijas klubiem, saukta par ''Old Firm''. Abu iepriekš minēto komandu tikšanās arī mūsdienās ir viena no spriedzes un emociju ziņā visspraigākajām Eiropas futbolā. "Celtic" 55 reizi ir izcīnījis Skotijas čempionu titulu un nekad nav izkritis uz zemāku līgu. [[1967]]. gadā "Celtic" kļuva par pirmo Lielbritānijas un arī Ziemeļeiropas klubu, kas izcīnījis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kausu]]. Tā laika "Celtic" sastāvs bija pilnībā nokomplektēts no skotu futbolistiem, un līdz ar to "Celtic" ir līdz šim vienīgais klubs, kas ir izcīnījis Eiropas čempionu titulu vienīgi ar pašmāju spēlētāju palīdzību. Mūsdienās "Celtic" futbola klubam ir savs televīzija kanāls ''Celtic TV'' un oficiāls iknedēļas preses izdevums ''The Celtic View''. == Komandas sastāvs == ''Atjaunināts 2026. gada 7. februāris''<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Celtic FC First Team Squad|url=https://www.celticfc.com/teams/|website=Celtic FC|access-date=20 November 2020|archive-date=25 November 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201125212030/https://www.celticfc.com/teams/|dead-url=no}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=DEN|pos=GK|name=[[Kaspers Šmeihels]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CAN|pos=DF|name=[[Alistairs Džonstons]]}} {{Fs player|no= 5|nat=IRL|pos=DF|name=[[Liams Skeils]]}} {{Fs player|no= 6|nat=USA|pos=DF|name=[[Ostons Trastijs]]}} {{Fs player|no= 7|nat=POR|pos=FW|name=[[Žuta Felipe|Žuta]]}} {{Fs player|no= 8|nat=SWE|pos=MF|name=[[Benjamins Nīgrēns]]}} {{Fs player|no= 9|nat=AUT|pos=FW|name=[[Džuņors Adamo]]|other=īrē no [[SC Freiburg|Freiburg]]}} {{Fs player|no=10|nat=COD|pos=FW|name=[[Mišel-Anžs Balikviša]]}} {{Fs player|no=11|nat=CZE|pos=FW|name=[[Tomašs Čvančara]]|other=īrē no [[Menhengladbahas "Borussia"|Menhengladbahas]]}} {{Fs player|no=12|nat=FIN|pos=GK|name=[[Viljami Sinisalo]]}} {{Fs player|no=13|nat=KOR|pos=FW|name=[[Jangs Hjundžuns]]}} {{Fs player|no=14|nat=SCO|pos=DF|name=[[Luks MakKauvans]]}} {{Fs player|no=15|nat=NOR|pos=MF|name=[[Odins Tjago Holms]]}} {{Fs player|no=17|nat=NGA|pos=FW|name=[[Keleči Iheanačo]]}} {{Fs player|no=19|nat=WAL|pos=DF|name=[[Kaluns Osmands]]}} {{Fs player|no=20|nat=USA|pos=DF|name=[[Kemerons Kārters-Vikers]]}} {{Fs player|no=21|nat=ENG|pos=MF|name=[[Alekss Oksleids-Čemberleins]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=22|nat=MEX|pos=DF|name=[[Huļans Alvarezs]]|other=īrē no [[AFC Bournemouth|Bournemoth]]}} {{Fs player|no=23|nat=TUN|pos=DF|name=[[Sebastians Tunetki]]}} {{Fs player|no=27|nat=BEL|pos=MF|name=[[Arne Engels]]}} {{Fs player|no=28|nat=POR|pos=MF|name=[[Paulo Bernardo]]}} {{Fs player|no=29|nat=SCO|pos=GK|name=[[Skots Beins]]}} {{Fs player|no=31|nat=SCO|pos=GK|name=[[Rass Dūhans]]}} {{Fs player|no=32|nat=NOR|pos=FW|name=[[Džoels Mvūka]]|other=īrē no [[FC Lorient|Lorient]]}} {{Fs player|no=36|nat=URU|pos=FW|name=[[Marselo Saraki]]|other=īrē no [[Buenosairesas "Boca Juniors"|"Boca Juniors"]]}} {{Fs player|no=37|nat=SCO|pos=DF|name=[[Adams Montgomeri]]}} {{Fs player|no=38|nat=JPN|pos=FW|name=[[Daizens Maeda]]}} {{Fs player|no=41|nat=JPN|pos=MF|name=[[Reo Hatate]]}} {{Fs player|no=42|nat=SCO|pos=MF|name=[[Kalums Makgregors]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=43|nat=ENG|pos=DF|name=[[Bendžamins Arturs]]|other=īrē no [[Brentford FC|Brentford]]}} {{Fs player|no=47|nat=SCO|pos=DF|name=[[Deins Muri]]}} {{Fs player|no=49|nat=SCO|pos=FW |name=[[Džeimss Forests]]}} {{Fs player|no=56|nat=SCO|pos=DF|name=[[Entonijs Relstons]]}} {{Fs player|no=63|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kīrans Tīrnijs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == [[Attēls:Celtic FC trophy case.JPG|thumb|Trofeju skapis [[Celtic Park]] stadionā]] * '''Skotijas čempionāta augstākais līmenis''' (tagad - '''[[Skotijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotchamp.html |title=Scotland - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (55): 1892–93, 1893–94, 1895–96, 1897–98, 1904–05, 1905–06, 1906–07, 1907–08, 1908–09, 1909–10, 1913–14, 1914–15, 1915–16, 1916–17, 1918–19, 1921–22, 1925–26, 1935–36, 1937–38, 1953–54, 1965–66, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1976–77, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1985–86, 1987–88, 1997–98, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/26042025-kelti_iegust_titulu_skotija_un_panak_rang |title=Ķelti iegūst titulu Skotijā un panāk "Rangers" sasniegto, Baloža komanda tuvu izkrišanai|accessdate={{dat|2025|4|26||bez}} |website=sportacentrs.com }}</ref> * '''Skotijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotcuphist.html |title=Scotland - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (41): 1891–92, 1898–99, 1899–1900, 1903–04, 1906–07, 1907–08, 1910–11, 1911–12, 1913–14, 1922–23, 1924–25, 1926–27, 1930–31, 1932–33, 1936–37, 1950–51, 1953–54, 1964–65, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1971–72, 1973–74, 1974–75, 1976–77, 1979–80, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05, 2006–07, 2010–11, 2012–13, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2022–23 * '''Skotijas Līgas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/scotleagcuphist.html |title=Scotland - List of League Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (22): 1956–57, 1957–58, 1965–66, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1969–70, 1974–75, 1982–83, 1997–98, 1999–2000, 2000–01, 2005–06, 2008–09, 2014–15, 2016–17, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2021–22, 2022–23, 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/26806/13272027/celtic-3-3-rangers-5-4-pens-daizen-maeda-hoops-hero-with-winning-scottish-league-cup-penalty |title=Celtic 3-3 Rangers (5-4 pens): Daizen Maeda is Hoops hero with winning Scottish League Cup penalty |accessdate={{dat|2024|12|17||bez}} |website=skysports.com }}</ref> * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1966–67 ** Finālisti (1): 1969–70 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=2002/index.html|title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 2002–03 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 1967 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2025–2026''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2026.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2024–2025''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2025.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2023–2024''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2024.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2022–2023''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2023.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2021–2022''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2022.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2020–2021''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2021.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2019–2020''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2020.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2018–2019''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2019.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2017–2018''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2018.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2016–2017''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2017.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2015–2016''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2016.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2014–2015''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2015.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2013–2014''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2014.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2012–2013''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2013.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2011–2012''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#FFDD00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2012.html</ref> |- | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''2010–2011''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#8094C3" style="text-align:center;"| '''Premiership''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/scot2011.html</ref> |- |} Krāsu atšifrējums: {{color box|#8094C3}} 1. līmenis (elites divīzija); {{color box|#9AB4F0}} 2. līmenis; {{color box|#BBEBFF}} 3. līmenis; {{color box|#EBF5FF}} 4. līmenis; == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{futbols-aizmetnis}} {{SCOfutč}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Celtic, Glazzgova}} [[Kategorija:Skotijas futbola klubi]] [[Kategorija:Celtic F.C.| ]] 5ksyiicesfl23dtdcinyfykbyipd09e 0 23027 4465892 4464221 2026-05-09T21:16:01Z Bendžamins 76862 /* Pašreizējais sastāvs */ 4465892 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #C60C30 | team = Chicago Blackhawks | logo = ChicagoBlackhawksLogo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1926 | dissolved = | operated = | arena = ''[[United Center]]'' | ietilpība = 19 717 | colors = Sarkana, melna, balta | owner = {{flaga|ASV}} [[Rokijs Vircs]] | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Kails Deividsons]] | coach = {{flaga|SWE}} [[Anders Sorensens]] (pagaidu) | coach2 = | captain = {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] | media = | affiliates = [[Rokfordas "IceHogs"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tolīdo "Walleye"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = Čikāgas "Black Hawks" | dates1 = 1926–1986 | name2 = Čikāgas "Blackhawks" | dates2 = 1986– <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 6 }} '''Čikāgas "Blackhawks"''' ({{val|en|Chicago Blackhawks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1926. gadā kā '''Čikāgas "Black Hawks"''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blackhawks" ir sešas reizes uzvarējis NHL, četras reizes kļuvis par konferences uzvarētāju un 14 reizes — par divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[United Center]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 6 ** 1933–34, 1937–38, 1960–61, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Konferences čempioni''': 4 ** 1991–92, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Divīzijas čempioni''': 16 ** 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1982–83, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1992–93, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2016-17 == Spēlētāji == Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Stens Mikita]], [[Fils Espozito]], [[Bobijs Halls]], [[Deniss Savārs]], [[Braiens Smoļinskis]], [[Glenns Hols]], [[Tuomo Rūtu]] un [[Tonijs Espozito]], kā arī vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|USA}} [[Spensers Naits]] * 40 {{flaga|SWE}} [[Arvīds Sēderbloms]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Sems Rinzels]] * 14 {{flaga|CAN}} [[Kevins Korčinskis]] * 38 {{flaga|CAN}} [[Ītans Delmastro]] * 44 {{flaga|USA}} [[Vaijats Kaisers]] * 46 {{flaga|CAN}} [[Luī Krevjē]] * 48 {{flaga|USA}} [[Mets Grizliks]] * 55 {{flaga|BLR}} [[Arcjoms Levšunovs]] * 72 {{flaga|USA}} [[Alekss Vlasiks]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}8 {{flaga|CAN}} [[Raiens Donato]] * 11 {{flaga|USA}} [[Olivers Mūrs]] * 12 {{flaga|CAN}} [[Saša Boisverts]] * 16 {{flaga|SWE}} [[Antons Frondels]] * 20 {{flaga|CAN}} [[Raiens Grīns]] * 24 {{flaga|USA}} [[Sems Lafertijs]] * 25 {{Flaga|USA}} [[Dominiks Toninato]] * 26 {{Flaga|CAN}} [[Endrū Mandžapane]] * 28 {{Flaga|SWE}} [[Andrē Burakovskis]] * 59 {{flaga|CAN}} [[Tailers Bertuci]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 76 {{flaga|CAN}} [[Niks Lardiss]] * 84 {{flaga|USA}} [[Lendons Slagerts]] * 86 {{flaga|FIN}} [[Teuvo Tereveinens]] * 91 {{flaga|USA}} [[Frenks Nazārs]] * 95 {{Flaga|RUS}} [[Iļja Mihejevs]] * 98 {{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> == Komandas spēlētāju rekordi sezonā == * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bobijs Halls]], 58 (1968.-69.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Savārs]], 87 (1981.-82. & 1987.-88.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Savārs]], 131 (1987.-88.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maiks Peluso]], 408 (1991.-92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no aizsargiem: [[Dāgs Vilsons]], 85 (1981.-82.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no debitantiem: [[Stīvs Lārmers]], 90 (1982.-83.) * Visvairāk trāpīto soda sitienu sezonā: [[Tonijs Espozito]], 15 (1969.-70.) == Komandas iepriekšējie logo == <center><gallery> Attēls:Chicagoblackhawkslogo30s.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1935. gadam Attēls:Chicagoblackhawkslogo40s.gif|Kluba logo no 1938. līdz 1955. gadam </gallery></center> == Ārējās saites == {{Commonscat|Chicago Blackhawks|Čikāgas "Blackhawks"}} * [http://blackhawks.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081203222103/http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ |date={{dat|2008|12|03||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks"| ]] i95jsqr1vyvsqgsqb5bf5xfpep9zn1y 0 23856 4465884 4349011 2026-05-09T20:55:55Z Votre Provocateur 111653 4465884 wikitext text/x-wiki {{Sultāna infokaste | vārds =Mahmuds II | tituls =Padišahs un visu ticīgo Kalifs | attēls =[[Attēls:Mahmud II.jpg|200px]] | tugras-attēls =[[Attēls:Tughra Mahmud II bw.svg|75px]] | valdīšana =[[1808]]. gada [[28. jūlijs]] —<br />[[1839]]. gada [[1. jūlijs]] | investitūra =[[1808]]. gada [[28. jūlijs]] | citi tituli =''Sultāns Hans''<br />''Padišahs''<br />Abu Zemju un Abu Jūru ''Hākans''<br />Osmaņu nama valdnieks<br />''Sultānu Sultāns''<br />''Hanu Hans''<br />Visu ticīgo ''Kalifs'' un Visuma Kunga pravieša pēctecis''<br />''Imperators'' | pilns vārds =محمود ثاني [mahmu:di sa:ni:]<br />Mahmuds bin Abdulhamīds | priekštecis =[[Mustafa IV]] | pēctecis =[[Abdulmedžids I]] | pēctecības-veids = | mantinieks = | haseki-sultan = | haseki-kadin = | ikbal = | has-odaliks = | gozde = | atvases = | karaļnams = | dinastija =[[Osmaņu dinastija]]<br />[[Osmaņu kalifāts]] | himna = | devīze = | tēvs =[[Abdulhamīds I]] | māte =[[Nakšidila Māte Sultāne]] | dzimšanas datums =[[1785]]. gada [[20. jūlijs]] | dzimšanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | miršanas datums =[[1839]]. gada [[1. jūlijs]] | miršanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | apglabāšanas datums =[[1839]] | apglabāšanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] |}} '''Mahmuds II''' ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: محمود ثاني [mahmudî ʃa:ni:]; [[1785|785]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1839]]. gada [[1. jūlijs]]), 30. [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns]] (1808-1839), sultāna [[Abdulhamīds I|Abdulhamīda I]] dēls. 1808. gadā pie varas esošais viņa pusbrālis, sultāns [[Mustafa IV]] (1807-1808), pēc apvērsuma mēģinājuma pavēlēja Mahmudu sodīt ar nāvi, kopā ar brālēnu, gāzto sultānu [[Selims III|Selimu III]] (1789-1807). Selimu izdevās nogalināt, bet Mahmudu veiksmīgi paslēpa viņa māte, kura sarīkoja sacelšanos pret Mustafa, lai viņa vietā Mahmuds kļūtu par sultānu. Pēc atentāta, sacelšanās vadonis Mustafa Bajrakdars kļuva par Mahmuda II lielvezīru. Lielvezīrs Mustafa Bajrakdars ierosināja turpināt sagatavošanos reformām, kuras bija apstājušās dēļ Mustafa IV 1807. gadā sarīkotā apvērsuma. Tomēr, Ibrahima kareivjiem izdevās nogalināt lielvezīru un uz laiku apturēt iespējamās reformas. Vēlāk Mahmuda II reformas tomēr tika uzsāktas visā impērijā. Mahmuda II valdīšanas laikā Osmaņu impērija pieredzēja pirmo savas pavalsts atdalīšanos: 1821. gadā ar atklātu pretošanos pret Osmaņu varu, uzsākās Grieķijas neatkarības karš un jau 1832. gada jūlija [[Konstantinopoles līgums]] nodrošināja Grieķijas neatkarības atzīšanu. Ar šo līgumu sākās Osmaņu impērijas faktiska sadalīšanās mazākās valstīs, jo citas ne-turku tautības visā impērijā sāka veidot nacionālās kustības. Sultāna lielākais sasniegums bija [[Jeničeri|jeničeru]] armijas korpusa likvidēšana 1826. gadā un jaunas, laicīgas Osmaņu armijas izveide. Tika uzsākti sagatavošanas darbi plašajām [[Tanzimats|Tanzimata]] reformām, kuru rezultātā tika radikāli mainīts ģērbšanās stils, arhitektūra, likumdošana, valsts pārvaldes iekārta un tika uzsākta zemes reforma. Mahmuds II mira 1839. gadā dēļ tuberkulozes un viņa bērēs piedalījās lieli cilvēku pūļi. Pēc viņa par sultānu kļuva viņa dēls [[Abdulmedžids I]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1785. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1839. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]] [[Kategorija:Osmaņu dinastija]] [[Kategorija:Stambulas ilā dzimušie]] dak7404zopom7ngxe2in0cbfdgm2qdx 0 23857 4465883 4349041 2026-05-09T20:55:41Z Votre Provocateur 111653 4465883 wikitext text/x-wiki {{Sultāna infokaste | vārds =Abdulmedžids I | tituls =Padišahs un visu ticīgo Kalifs | attēls =[[Attēls:Sultan Abdülmecid - Google Art Project.jpg|200px]] | tugras-attēls =[[Attēls:Tughra of Abdülmecid I.JPG|100px]] | valdīšana =[[1839]]. gada [[2. jūlijs]] —<br />[[1861]]. gada [[25. jūnijs]] | investitūra =[[1839]]. gada [[2. jūlijs]] | citi tituli =''Sultāns Hans''<br />''Padišahs''<br />Abu Zemju un Abu Jūru ''Hākans''<br />Osmaņu nama valdnieks<br />''Sultānu Sultāns''<br />''Hanu Hans''<br />Visu ticīgo ''Kalifs'' un Visuma Kunga pravieša pēctecis''<br />''Imperators'' | pilns vārds =عبد المجيد اول [abdyl almedʒi:di evvel]<br />Abduls al Medžids | priekštecis =[[Mahmuds II]] | pēctecis =[[Abdulazizs]] | pēctecības-veids = | mantinieks = | haseki-sultan = | haseki-kadin = | ikbal = | has-odaliks = | gozde = | atvases = | karaļnams = | dinastija =[[Osmaņu dinastija]]<br />[[Osmaņu kalifāts]] | himna = | devīze = | tēvs =[[Mahmuds II]] | māte =[[Bezmialeme Sultāne]] | dzimšanas datums =[[1823]]. gada [[25. aprīlis]] | dzimšanas vieta =[[Attēls:Flag_of_the_Ottoman_Empire_(1517-1844).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | miršanas datums =[[1861]]. gada [[25. jūnijs]] | miršanas vieta =[[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | apglabāšanas datums =[[1861]] | apglabāšanas vieta =[[Attēls:Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]] |}} '''Abdulmedžids I''' ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: عبد المجيد اول [Abdyl-Medʒi:di evvel]; [[1823]]. gada [[25. aprīlis]] — [[1861]]. gada [[25. jūnijs]]) kļuva par 31. [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultānu]] 1839. gada 2. jūlijā, pēc sava tēva [[Mahmuds II|Mahmuda II]]. Viņa valdīšanas laikam raksturīga Osmaņu impērijas nacionālo kustību izaugsme. Abdumedžids II centās īstenot [[Osmanisms|Osmanismu]] separātisko nacionālo kustību vietā, lai apturētu to izaugsmi impērijā. Viņa centieni, ar likumdošanu un reformām integrēt ne-musulmaņus un ne-turkus vienotā Osmaņu sabiedrībā, bija neveiksmīgi. Sultāns centās nostiprināt sadarbību ar galvenajām Rietumeiropas varām, resp. Lielbritāniju un Franciju, kuras kopā ar Osmaņu impēriju karoja [[Krimas karš|Krimas karā]] pret [[Krievijas Impērija|Krieviju]]. 1856. gada 30. martā, saskaņā ar [[Parīzes kongress|Parīzes kongresa]] lēmumiem, Osmaņu impēriju oficiāli atzina par daļu no Eiropas Kopienas. Abdulmedžida I lielākais sasniegums bija viņa tēva izstrādāto [[Tanzimats|Tanzimata]] reformu izsludināšana un īstenošana, ar kuru 1839. gadā sākās [[Turcija]]s modernizācijas process. Abdulmedžids I bija ieguvis Eiropas izglītību un tekoši runāja [[Franču valoda|franču valodā]]. Viņu, tāpat kā viņa pēcteci [[Abdulazizs|Abdulazizu]], interesēja literatūra un klasiskā mūzika. Aizstāvot ideju par reformām, viņam kā labs atbalsts bija progresīvi domājoši lielvezīri: Mustafa Rešits pašā, Mehmets Emins Ali pašā un Fuats pašā. Viņa valdīšanas laiks bija kā nepārtraukta cīņa pret konservatīvo sabiedrības daļu, kas pretojās viņa reformām. Viņš bija pirmais imperators, kas bija noteicis īpašu regulāru pieņemšanas dienu (piektdienās), kad uzklausīja sabiedrības sūdzības bez jebkādu birokrātu starpniecības. Abdulmedžids I bieži devās braucienos uz impērijas dažādiem reģioniem, lai nepastarpināti pārliecinātos par Tanzimata reformu īstenošanu dzīvē. 1844. gadā viņš devās braucienos uz Izmitu, Mudanju, Bursu, Galipoli, Čanakkali, Lemnosu, Lesbu un Kiosu un 1846. gadā — uz Balkānu pavalstīm. Nokļūstot tronī, Osmaņu impērijas stāvoklis bija ārkārtēji kritiskā stāvoklī. Uzreiz, kad mira viņa tēvs, valsts galvaspilsētu [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sasniedza ziņa par armijas zaudējumu cīņā pret [[Ēģipte]]s kedive Mehmeta Ali separātistu spēkiem. Osmaņu kara flote bija ceļā uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], kur tā nonāca separātistu rokās un jaunā sultāna padomnieki jau bija pārdevušies [[Krievijas Impērija|Krievijai]]. Kad konflikta risināšanā iejaucās Eiropas lielvaras, Mehmetam Ali piespieda parakstīt vienošanos, kura nodrošināja Osmaņu impērijas tālāku apdraudēšanu un izdevās atjaunot pārvaldi pār Sīriju, Libānu un Palestīnu. [[Attēls:Palacio de Dolmabahçe, Estambul, Turquía, 2024-09-28, DD 114.jpg|thumbnail|right|250px|[[Dolmabahčes pils]], pirmā eiropiešu stila pils [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. Abdulmedžids to uzbūvēja no 1842. līdz 1853. gadam un tas izmaksāja piecus miljonus Osmaņu zelta mārciņu, līdzvērtīgi 35 tonnām zelta. Pils ceremoniju zālē atrodas britu karalienes [[Karaliene Viktorija|Viktorijas]] dāvinātā pasaulē lielākā kristāla lustra. Pilī joprojām glabājas lielākā bohēmiešu un bakarata kristāla svečturu kolekcija, kā arī galvenās kāpnes izgatavotas no bakarata kristāla.]] Saskaņā ar tēva atstātajiem norādījumiem, Abdulmedžids nekavējoties uzsāka reformas. 1839. gadā sultāns izdeva Gilhanes likumu (Tanzimata likumu), kurā tika kodificēti visi reformu likumi un noteikumi. Tuvojoties Krimas kara beigām, 1856. gadā sultāns izdeva Reformu likumu ([[Turku valoda|turku valodā]]: ''Hatt-ı Hümayun'' [hattî hymajun]), ar kuru tika noteikts, ka visiem sultāna padotajiem tiek garantēta dzīves un īpašuma brīvība, kā arī tika noteikta godīga nodokļu sistēma un tiesu sistēmas pārvalde. Ar šī likuma palīdzību visiem padotajiem tika piešķirta reliģiskā un civiltiesiskā brīvība. Reformu likums radīja ļoti negatīvu reakciju no musulmaņu valdošās elites (''ulema'') un tādēļ to spēja īstenot tikai daļēji. Svarīgākie sultāna reformu panākumi: * pirmo papīra naudas zīmju emisija (1840); * karaspēka reforma (1843-1844); * valsts himnas un valsts karoga apstiprināšana (1844); * valsts finanšu sistēmas reorganizācija, ieviešot franču modeli; * jaunu civillikumu un krimināllikumu kodeksu pieņemšana pēc franču parauga; * pirmā parlamenta izveidošana ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ''Meclis-i Maarif-i Umumiye'' [medʒlisi maarif umumije], 1845); * valsts izglītības padomes izveidošana (1846); * pirmo laicīgo universitāšu un akadēmiju dibināšana (1848); * atšķirīgu nodokļu atcelšana ne-musulmaņiem (1856); * atļauja ne-musulmaņiem dienēt valsts militārajā dienestā (1856); * valsts pārvaldes reorganizācija un komercdarbību sekmējošas reformas. Viena no sabiedrībā redzamākajām reformām bija aizliegums nēsāt turbānus, tos aizvietojot ar [[fezs|fezu]] ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: ''fez''). Viss galms sāka valkāt eiropeisku apģērbu. Fezu (sarkano cepurīti) 1925]. gadā, pēc sultanāta likvidēšanas un republikas proklamēšanas, atcēla [[Turcija]]s Lielā Nacionālā asambleja. Abdulmedžida nāvi, tāpat kā viņa tēvam, 39 gadu vecumā izraisīja tuberkuloze un viņš mira 1861. gada 25. jūnijā. Pēc viņa par sultānu kļuva viņa brālis Abdulazizs, kuram sekoja Abdulmedžida dēli: [[Murads V]] un [[Abdulhamīds II]]. {{Politiķis-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1823. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1861. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]] [[Kategorija:Osmaņu dinastija]] el03jo0r10v0leabujj0eiemhhmecy5 0 23863 4465881 4349080 2026-05-09T20:55:12Z Votre Provocateur 111653 4465881 wikitext text/x-wiki {{Sultāna infokaste | vārds =Mehmeds V | tituls =Padišahs un visu ticīgo Kalifs | attēls =[[Attēls:MehmedV.jpg|200px]] | tugras-attēls =[[Attēls:Tughra of Mehmed V.svg|60px]] | valdīšana =[[1909]]. gada [[27. aprīlis]] —<br />[[1918]]. gada [[3. jūlijs]] | investitūra =[[1909]]. gada [[27. aprīlis]] | citi tituli =''Sultāns Hans''<br />''Padišahs''<br />Abu Zemju un Abu Jūru ''Hākans''<br />Osmaņu nama valdnieks<br />''Sultānu Sultāns''<br />''Hanu Hans''<br />Visu ticīgo ''Kalifs'' un Visuma Kunga pravieša pēctecis''<br />''Imperators'' | pilns vārds =Sultāns Rešats Mehmets V | priekštecis =[[Abdulhamīds II]] | pēctecis =[[Mehmeds VI]] | pēctecības-veids = | mantinieks = | haseki-sultan = | haseki-kadin = | ikbal = | has-odaliks = | gozde = | atvases =[[Mehmets Nedžmettins]]<br />[[Mehmets Zijaettins]]<br />[[Ēmers Hilmi]] | karaļnams = | dinastija =[[Osmaņu dinastija]]<br />[[Osmaņu kalifāts]] | himna =Rešadije, autors: Italo Selveli | devīze = | tēvs =[[Abdulmedžids I]] | māte =[[Guldžemala Kadina efendi]] | dzimšanas datums ={{dat|1844|11|2}} | dzimšanas vieta =[[Attēls: Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | miršanas datums ={{miršanas datums un vecums|1918|7|3|1844|11|2}} | miršanas vieta =[[Attēls: Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]] | apglabāšanas datums =[[1918]] | apglabāšanas vieta =[[Attēls: Flag of the Ottoman Empire (Thicker Crescent).svg|20px]] [[Konstantinopole]] |}} [[Attēls:Drei Kaiser Bund.jpg|thumb|right|340px|[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] valdnieki: Vācijas Vilhelms II, Osmaņu impērijas Mehmeds V un Austroungārijas Francis Jozefs.]] '''Mehmeds V''' ([[Turku valoda|turku]]: ''Mehmed V Reşad'' vai ''Reşat Mehmet;'' 1844. gada 2. novembris — 1918. gada 3. jūlijs), [[Osmaņu impērija]]s 35. [[sultāns]] un sultāna [[Abdulmedžids I|Abdulmedžida I]] dēls. Mehmeds V 30 gadus tika turēts slēgtajā Osmaņu pils harēmā tāpat kā visi viņa priekšgājēji. Deviņus gadus no šī perioda viņš bija pilnīgi viens un pa šo laiku nodarbojās ar senās persiešu dzejas studēšanu un kļuva par atzītu dzejnieku. Valdīt viņš sāka 1909. gada 27. aprīlī bez reālas varas. Faktiski visus lēmumus pieņēma vairāki Osmaņu valdības locekļi un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tie bija „Trīs pašā”: Envers pašā, Mehmeds Talats pašā un Ahmeds Džemals pašā. Politiski ievērojams Mehmeds V bija tikai ar vienu savu lēmumu, kad 1914. gada novembrī viņš oficiāli pasludināja ''džihādu'' pret sabiedrotajiem. Tā bija pēdējā reize vēsturē, kad oficiāli pasludināts džihāds, jo 1924. gadā [[kalifāts]] tika likvidēts. Džihāda pasludināšanai nebija ievērojamu seku, neskatoties uz to, ka Osmaņu impērijā dzīvoja liela daļa musulmaņu. Turklāt, arābi 1916. gadā apvienojās ar britu spēkiem pret Osmaņu impērijas varu, sarīkojot [[Arābu sacelšanās|Arābu apvērsumu]]. 1917. gada 15. oktobrī Mehmeds V [[Stambula|Stambulā]] uzņēma savu sabiedroto Vācijas ķeizaru [[Vilhelms II|Vilhelmu II]]. 1918. gada 3. jūlijā 73 gadu vecumā Mehmeds V mira un viņa kaps atrodas vēsturiskajā Ejipas rajonā Stambulā. Savu dzīvi viņš bija pavadījis pārsvarā visu laiku [[Dolmabahčes pils|Dolmabahčes pilī]] un [[Jildizas pils|Jildizas (Zvaigznes) pilī]] Stambulā. Mehmedam V bija divi dēli: princis [[Mehmeds Zijaeddins]] (1873—1938) un princis [[Ēmers Hilmi]] (1888—1935), bet vienīgā meita princese Refia mira vēl zīdaiņa vecumā. Viņa dēls Mehmeds Nedžmeddins (1878-1913) bija Karsas gruzīnietes Dīrridemas dēls, bet Dīrridema šķīrās no sultāna 1887. gadā un otrās sievas vietā nokļuva konkubīne Mihrengiza. Mehmedam Nedžmedina vienīgais dēls princis Mehmeds Šabans [[efendi]] (1909-1982), kura māte bija gruzīniete Nihala Nura, pameta Turciju 1924. gadā un pārcēlās uz dzīvi Bulgārijā. 1966. gadā viņš pārcēlās uz Vāciju, bet 1980. gadā ar savu ģimeni atgriezās Turcijā un apmetās uz dzīvi Trāķijā. Viņš apprecēja Nemzadi Hatidži sultāni, [[Abdulazizs|Abdulaziza]] mazmazmeitu un Šabana jaunākais dēls Sebahattins (1946-1998) visu savu dzīvi pavadīja Vācijā. Viņš atstājis tikai vienu pēcteci - princis Timurs Džans (1978). Šis [[Osmaņu dinastija]]s atzars atteicās no jebkādām pretenzijām pret [[Turcija]]s valsti un tādēļ visiem šīs ģimenes locekļiem atļauts atgriezties valstī. Mehmeda V sievas: # Galvenā kundze Kīmīresa: pirmā sieva un prinča Mehmeda Zijaeddina māte; # Kundze Dīrridema: otrā sieva un prinča Mehmeda Nedžmeddina māte; # Mihrengiza: otrā sieva - prinča Ēmera Hilmi un princeses Refias māte; # Nazpervera: trešā sieva - bez bērniem; # Dilfiriba: ceturtā sieva - bez bērniem. {{Politiķis-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1844. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas sultāni]] [[Kategorija:Osmaņu dinastija]] qi562xeqla1vyl9lzu2l31te2tvfyjw 0 25316 4465807 4135636 2026-05-09T18:29:55Z MC2013 40125 4465807 wikitext text/x-wiki [[Vīne|Vīnē]] dzimuši: * [[Alfrēds Ādlers]] (''Alfred Adler''; 1870—1937) — psihologs * [[Albrehts II Hābsburgs|Albrehts II]] (''Albrecht II.''; 1397—1439) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Kristofers Aleksanders]] (''Christopher Alexander''; 1936) — arhitekts * [[Emīls Artins]] (''Emil Artin''; 1898—1962) — matemātiķis * [[Hanss Aspergens]] (''Hans Asperger''; 1906—1980) — ārsts * [[Kārlis Auers]] (''Carl Auer''; 1858—1929) — ķīmiķis * [[Roberts Barani]] (''Robert Bárány''; 1876—1936) — fiziologs * [[Oto Bauers]] (''Otto Bauer''; 1881—1938) — politiķis * [[Albans Bergs]] (''Alban Berg''; 1885—1935) — komponists * [[Bruno Betelheims]] (''Bruno Bettelheim''; 1903—1990) — rakstnieks un psihologs * [[Ludvigs Bolcmanis]] (''Ludwig Boltzmann''; 1844—1906) — fiziķis * [[Tomass Brecina]] (''Thomas Brezina''; 1963) — rakstnieks * [[Hermanis Brohs]] (''Hermann Broch''; 1886—1951) — rakstnieks * [[Martīns Būbers]] (''Martin Buber''; 1878—1965) — filozofs * [[Aleksandrs fon Cemlinskis]] (''Alexander von Zemlinsky''; 1871—1942) — komponists * [[Stefans Cveigs]] (''Stefan Zweig''; 1881—1942) — rakstnieks * [[Kārlis Černijs]] (''Carl Czerny''; 1791—1857) — pianists * [[Mihaela Dorfmeistere]] (''Michaela Dorfmeister''; 1973) — kalnu slēpotāja * [[Pēteris Drukers]] (''Peter Drucker''; 1909—2005) — ekonomists * [[Ferdinands I Sakss-Koburgs-Gota|Ferdinands I]] (''Ferdinand I.''; 1861—1948) — [[Bulgārija]]s cars * [[Viktors Frankls]] (''Viktor Frankl''; 1905—1997) — psihiatrs * [[Anna Freida]] (''Anna Freud''; 1895—1982) — psiholoģe un psihoanalītiķe * [[Amons Gēts]] (''Amon Göth''; 1908—1946) — kara noziedznieks * [[Sulamīte Goldhābere]] (''Sulamith Goldhaber''; 1923—1965) — fiziķe * [[Tomass Golds]] (''Thomas Gold''; 1920—2004) — astrofziķis * [[Ernsts Gombrihs]] (''Sir Ernst Hans Josef Gombrich''; 1909—2001) — mākslas vēsturnieks * [[Francis Grillparcers]] (''Franz Grillparzer''; 1791—1872) — dzejnieks * [[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek''; 1899—1992) — ekonomists * [[Rauls Hausmans]] (''Raoul Hausmann''; 1886—1971) — tēlnieks un rakstnieks * [[Gotfrīds Helnveins]] (''Gottfried Helnwein''; 1948) — mākslinieks * [[Hugo fon Hofmanstāls]] (''Hugo von Hofmannsthal''; 1874—1929) — literāts * [[Hanss Holeins]] (''Hans Hollein''; 1934) — arhitekts * [[Frīdensreihs Hundertvasers]] (''Friedensreich Hundertwasser''; 1928—2000) — mākslinieks * [[Ivans Illičs]] (''Ivan Illich''; 1926—2002) — polemists * [[Francis Jonass]] (''Franz Jonas''; 1899—1974) — [[Austrija]]s prezidents * [[Jozefs I Hābsburgs|Jozefs I]] (''Joseph I.''; 1678—1711) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] (''Joseph II.''; 1741—1790) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Fritjofs Kapra]] (''Fritjof Capra''; 1939) — fiziķis * [[Berta Karlika]] (''Berta Karlik''; 1905—1990) — fiziķe * [[Kārlis VI]] (''Karl VI.''; 1685—1740) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Erihs Kleibers]] (''Erich Kleiber''; 1890—1956) — diriģents * [[Melānija Kleina]] (''Melanie Klein''; 1882—1960) — psihoanalītiķe * [[Tomass Klestils]] (''Thomas Klestil''; 1932—2004) — Austrijas prezidents * [[Gustavs Klimts]] (''Gustav Klimt''; 1862—1918) — gleznotājs * [[Bruno Kraiskis]] (''Bruno Kreisky''; 1911—1990) — Austrijas kanclers * [[Fricis Kraislers]] (''Fritz Kreisler''; 1875—1962) — vijoļnieks un komponists * [[Hanss Krankls]] (''Hans Krankl''; 1953) — futbolists * [[Klemenss Krauss]] (''Clemens Heinrich Krauss''; 1893—1954) — diriģents * [[Rihards Kūns]] (''Richard Kuhn''; 1900—1967) — bioķīmiķis * [[Hedija Lamarra]] (''Hedy Lamarr''; 1914—2000) — aktrise un izgudrotāja * [[Marija Lange]] (''Marie Lang''; 1858—1934) — feministe, teozofe un izdevēja * [[Frics Langs]] (''Fritz Lang''; 1890—1976) — kinorežisors * [[Nikijs Lauda]] (''Niki Lauda''; 1949) — [[Formula 1]] pilots * [[Briāns Laudrups]] (''Brian Laudrup''; 1969) — [[Dānija|dāņu]] futbolists * [[Pols Lāzersfelds]] (''Paul F. Lazarsfeld''; 19010—1976) — sociologs * [[Lote Lēnja]] (''Lotte Lenya''; 1898—1981) — aktrise * [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I.''; 1640—1705) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Leopolds II Hābsburgs|Leopolds II]] (''Leopold II.''; 1747—1792) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Lancs fon Lībenfelss]] (''Lanz von Liebenfels''; 1874—1954) — rasisma ideologs * [[Gvido fon Lists]] (''Guido von List''; 1848—1919) — mistiķis * [[Konrāds Lorencs]] (''Konrad Lorenz''; 1903—1989) — zoologs * [[Kārlis Lugers]] (''Karl Lueger''; 1844—1910) — politiķis * [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''; 1832—1867) — [[Meksika]]s imperators * [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimiliāns II]] (''Maximilian II.''; 1527—1527) — Svētās Romas impērijas imperators * [[Alma Mālere]] (''Alma Mahler''; 1879—1964) — komponiste un gleznotāja * [[Marija Antuanete]] (''Marie Antoinette''; 1755—1793) — [[Francija]]s karaliene * [[Marija Luīze]] (''Marie Louise''; 1791—1847) — [[Francija]]s imperatore * [[Marija Terēzija]] (''Maria Theresia''; 1717—1780) — valdniece * [[Matiāss]] (''Matthias''; 1557—1619) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Gustavs Meirinks]] (''Gustav Meyrink''; 1868—1932) — rakstnieks * [[Līze Meitnere]] (''Lise Meitner''; 1878—1968) — kodolfiziķe * [[Anna fon Mildenburga]] (''Anna von Mildenburg''; 1872—1947) — operdziedātāja * [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''; 1791—1844) — komponists * [[Oto Neirāts]] (''Otto Neurath''; 1882—1945) — ekonomists, filozofs * [[Kristīne Nēstlingere]] (''Christine Nöstlinger''; 1936) — rakstniece * [[Johans Nestrojs]] (''Johann Nestroy''; 1801—1862) — dramaturgs * [[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Ernst Pauli''; 1900—1958) — fiziķis * [[Maksis Perucs]] (''Max Ferdinand Perutz''; 1914—2002) — biologs * [[Kārlis Polaņi]] (''Karl Polanyi''; 1886—1964) — ekonomists * [[Juzefs Poņatovskis]] (''Józef Poniatowski''; 1763—1813) — [[Polija|poļu]] ģenerālis * [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''; 1902—1994) — filozofs * [[Otto Premingers]] (''Otto Preminger''; 1906—1986) — kinorežisors * [[Rūdolfs II]] (''Rudolf II.''; 1552—1612) — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators * [[Oto Skorceni]] (''Otto Skorzeny''; 1908—1975) — SS virsnieks * [[Maksimilians Šells]] ('' Maximilian Schell''; 1930—2014) — Austrijas un Šveices aktieris * [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schönberg''; 1874—1951) — komponists * [[Georgs fon Šēnerers]] (''Georg von Schönerer''; 1842—1921) — politiķis * [[Volfgangs Šīsels]] (''Wolfgang Schüssel''; 1945) — politiķis * [[Kārlis Šlehters]] (''Carl Schlechter''; 1874—1918) — šahists * [[Romija Šneidere]] (''Romy Schneider''; 1938—1982) — aktrise * [[Marija Šnella]] (''Maria Schell''; 1926—2005) — aktrise * [[Maksimilians Šnells]] (''Maximilian Schell''; 1930) — aktieris * [[Artūrs Šniclers]] (''Arthur Schnitzler''; 1862—1931) — rakstnieks * [[Hans Werner Sokop]] (''Hans Werner Sokop''; 1942) — dzejnieks un tulkotājs * [[Ervīns Šrēdingers]] (''Erwin Schrödinger''; 1887—1961) — fiziķis * [[Maksis Šteiners]] (''Max Steiner''; 1888—1971) — komponists * [[Johans Štrauss jaunākais]] (''Johann Strauss''; 1825—1899) — komponists * [[Johans Štrauss vecākais]] (''Johann Strauss''; 1804—1849) — komponists * [[Ērihs fon Štroheims]] (''Erich von Stroheim''; 1885—1957) — aktieris un kinorežisors * [[Francis Šūberts]] (''Franz Schubert''; 1797—1828) — komponists * [[Oto Vāgners]] (''Otto Wagner''; 1841—1918) — arhitekts * [[Antons Vēberns]] (''Anton von Webern''; 1883—1945) — komponists * [[Oto Veiningers]] (''Otto Weininger''; 1880—1903) — filozofs * [[Ludvigs Vitgenšteins]] (''Ludwig Wittgenstein''; 1889—1951) — filozofs * [[Pauls Vitgenšteins]] (''Paul Wittgenstein''; 1887—1961) — pianists * [[Francis Vraņickis]] (''Franz Vranitzky''; 1937) — politiķis * [[Džo Zavinuls]] (''Joe Zawinul''; 1932) — džezists * [[Rihards Ādolfs Zigmondi]] (''Richard Adolf Zsigmondy''; 1865—1929) — ķīmiķis * [[Emīls Žaks-Dalkrozs]] (''Emile Jaques-Dalcroze''; 1865—1950) — mūzikas pedagogs [[Kategorija:Uzskaitījumi|Vine]] [[Kategorija:Vīne]] blo6ixxnn6gff4eq692epfrxlfo4r43 0 26581 4465886 4040420 2026-05-09T20:57:13Z Votre Provocateur 111653 4465886 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name = Jamalas Ņencu autonomais apvidus |official_name=''Ямало-Ненецкий автономный округ''<br/>''Ямалы-Ненёцие автономной ӈокрук'' |settlement_type=[[Krievijas administratīvais iedalījums|apgabals]] |image_skyline = Стойбище ненцев.jpg |image_caption = [[Ņenci|Ņencu]] apmetne [[tundra|tundrā]] |image_flag = Flag of Yamal-Nenets Autonomous District.svg |image_shield = Coat of Arms of Yamal Nenetsia.svg |shield_size = 70px |image_map = Yamalo-Nenets in Russia.svg |map_caption = Novietojums Krievijā |image_map1 = |map_caption1 = |subdivision_type=Valsts |subdivision_name={{RUS}} |subdivision_type1=Federālais apgabals |subdivision_name1=[[Urālu federālais apgabals]] |seat_type=Centrs |seat = [[Saleharda]] | established_title = Dibināts | established_date = 1930 |official_language = [[krievu valoda]]<br/>[[ņencu valoda]] |parts_type = Administratīvais iedalījums |parts=13 |p1 = '''6 apvidus pilsētas''' |p2 = [[Saleharda]] |p3 = [[Gubkinska]] |p4 = [[Labitnangi]] |p5 = [[Muravļenko]] |p6 = [[Novijurengoja]] |p7 = [[Nojabrska]] |p8 = '''7 rajons''' |p9 = [[Krasnoseļkupas rajons]] |p10 = [[Nadimas rajons]] |p11 = [[Pieurālu rajons]] |p12 = [[Puras rajons]] |p13 = [[Tazovskas rajons]] |p14 = [[Šuriškaras rajons]] |p15 = [[Jamalas rajons]] |area_total_km2 = 769250 |total_type=Kopā |population_total = 511874 |population_as_of = 2023 |population_blank02_title = Etniskais sastāvs |population_blank02 = [[krievi]] (61,7 %)<br/>[[ukraiņi]] (9,7 %)<br/>[[ņenci]] (5,9 %)<br/>[[tatāri]] (5,6 %) | population_density_km2 = auto |website={{url|https://www.yanao.ru/}} |footnotes = }} [[Attēls:Nojabrsk2.jpg|thumb|Jamalas Ņencu autonomā apvidus ainava pie [[Nojabrjska]]s|250px]] '''Jamalas Ņencu autonomais apvidus''' ({{val|ru|Ямало-Ненецкий автономный округ}}, {{val|yrk|Ямалы-Ненёцие автономной ӈокрук}}) ir viens no [[Krievijas Federācija]]s autonomajiem apvidiem. Tas ietilpst [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabala]] sastāvā un atrodas šī apgabala ziemeļos. Jamalas Ņencu autonomais apvidus robežojas ar [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomo apvidu]] un [[Komi (republika)|Komi republiku]] rietumos, tā paša Tjumeņas apgabala [[Hantu-mansu autonomais apvidus|Hantu-mansu autonomo apvidu]] dienvidos un [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadu]] austrumos. Apvidu šķērso [[dzelzceļa līnija Tjumeņa—Surguta—Urengoja]] un nepabeigtā [[Transpolārā dzelzceļa līnija]]. Iedzīvotāju skaits apgabalā ir 523 105 cilvēki (2025). Iedzīvotāju blīvums — 0,68 cilv./km² (2025). Pilsētu iedzīvotāji — 82,76 % (432 942). == Vēsture == Pēc [[Sibīrijas haniste]]s iekarošanas 1595. gadā [[kazaki]] nodibināja Obdoras cietoksni (''Обдорский острог'') [[Oba]]s labajā krastā. Pēc 1618. gada notika [[Obdorija]]s iedzīvotāju kristīšana, 1708. gadā to iekļāva Sibīrijas, 1782. gadā Toboļskas vietniecības, 1796. gadā Toboļskas guberņas, 1920. gadā Urālu apgabala sastāvā. 1930. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] valdība izveidoja Jamalas Ņencu nacionālo apvidu, ko 1944. gadā iekļāva [[Tjumeņas apgabals|Tjumeņas apgabalā]], 1977. gadā pārdēvēja par autonomo apvidu. 1991. gada 18. oktobrī Jamalas Ņencu apvidus pieņēma suverenitātes deklarāciju, bet 1992. gadā kļuva par [[Krievijas Federācija]]s subjektu Tjumeņas apgabala sastāvā. == Pilsētas == === Karte === {{VietasKarte+|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|width=400 |float=center|caption = Jamalas Ņencu autonomā apvida pilsētu izvietojums; '''trenkrakstā''' — autonomā apvidus centrs |places = {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=66.533333|long=66.633333|position = bottom |label='''[[Saleharda]]'''}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=64.433333|long=76.5|position = right |label=[[Gubkinska]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=66.65|long=66.4|position = top |label=[[Labitnangi]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=63.794444|long=74.497222|position = top |label=[[Muravļenka]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=65.533333|long=72.516667|position = top |label=[[Nadima]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=66.084722|long=76.678889|position = right |label=[[Novijurengoja]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=63.201667|long=75.451667|position = right |label=[[Nojabrjska]]}} {{VietasKarte~|Jamalas Ņencu autonomais apvidus|lat=64.914722|long=77.772778|position = top |label=[[Tarkosaļe]]}} }} == Lielākās upes == * [[Oba]] * [[Taza]] * [[Pura]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Krievijas administratīvais iedalījums}} {{Urālu federālais apgabals}} [[Kategorija:Krievijas Federācijas autonomie apvidi]] [[Kategorija:Sibīrija]] [[Kategorija:PSRS autonomās teritorijas]] [[Kategorija:Jamalas Ņencu autonomais apvidus| ]] jz6ggu2ok1napijqkiicx7xrb2a29fj 0 32842 4465674 4388283 2026-05-09T12:35:58Z Meistars Joda 781 4465674 wikitext text/x-wiki {{F1 sezona | Iepr = 2007 | Tagad = 2008 | Nākam = 2009 }} '''2008. gada F1 sezona''' bija 59. [[Formula 1|F1]] sezona. Tā sākās {{Dat|2008|3|16}} un beidzās {{Dat||11|2}}. Par čempionu kļuva [[Luiss Hamiltons]]. Tā bija pirmā F1 sezona ilgā laika posmā bez Konkordes līguma. Bija plānots, ka tajā pievienosies 12. komanda - [[Prodrive F1|Prodrive]], tomēr {{Dat|2007|11|22}} tika paziņots, ka šie plāni tiks atlikti uz gadu. 2008. gadā debijas sezonu aizvadīja [[Force India]] komanda, kura tika izveidota uz [[Spyker F1|Spyker]] bāzes. Tā ir pirmā indiešu komanda Formula 1 sacīkstēs. 2008. gadā piedalījās divi debitanti: [[Nelsons Anželu Pikē|Nelsinju Pikē]] un [[Sebastjēns Burdē]]. [[Kadzuki Nakadžima]] un [[Timo Gloks]] aizvadīja savu pirmo pilno sezonu F1. {{dat||5|6}} dalību atsauca [[Super Aguri F1]] komanda, atstājot čempionātā vien desmit komandas. == Komandas un piloti == {| class="wikitable" border="1" style="font-size: 85%;" |- !Komanda !Konstruktors !Šasija !Dzinējs !Riepas !N. !Piloti !N. !Testpiloti |- |rowspan="2"| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari]] !rowspan="2"| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] |rowspan="2"| [[Ferrari F2008|F2008]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7224.html | title = Ferrari atklāj F2008 {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | date={{dat|2008|1|6|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056<ref name="Ferrari_pr">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/teams_and_drivers/teams/3/ | title = Ferrari komandas profils {{en ikona}} | publisher = Formula1.com}}</ref> |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 1 | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2006/9/4933.html | title = Ferrari apstiprina Raikonenu un Masu 2007. gadam {{en ikona}} | publisher = formula1.com |date={{dat|2006|9|10|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 31 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Luka Badoers]]<ref name="Ferrari_pr" /><br />{{flaga|Spānija}} [[Marks Ženē]]<ref name="Ferrari_pr" /><br />{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://autosports.delfi.lv/public/26766.html | title = Ferrari komandas profils | publisher = DELFI Autosports }}{{Novecojusi saite}}</ref> |- | align="right" | 2 | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/10/6983.html | title = Ferrari pagarina Masas līgumu līdz 2010. gadam {{en ikona}}| publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|10|16|N}}}}</ref> |- |rowspan="2"| {{flaga|Vācija}} [[BMW Sauber|BMW Sauber F1 Team]] !rowspan="2"| [[BMW Sauber]] |rowspan="2"| [[BMW Sauber F1.08|F1.08]]<ref>{{Ziņu atsauce| title ="F1.08 ir radikāla evolūcija," saka Ramfs {{en ikona}} | publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7259.html| date ={{dat|2008|1|14|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[BMW]] P86/8 |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 3 | {{flaga|Vācija}} [[Niks Heidfelds]]<ref name="HeiKub">{{Ziņu atsauce| title =BMW Sauber patur Heidfeldu un Kubicu 2008. gadam {{en ikona}} | publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2007/8/6637.html| date ={{dat|2007|8|21|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 32 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Kristians Klīns]]<ref name="KliAsm">{{Ziņu atsauce| title =Klīns un Asmers pievienojas BMW Sauber kā testpiloti {{en ikona}}| publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/2/7322.html| date ={{dat|2008|2|4|N}}| access-date ={{dat|2008|06|07||bez}}| archive-date ={{dat|2008|02|07||bez}}| archive-url =https://web.archive.org/web/20080207054648/http://www.formula1.com/news/headlines/2008/2/7322.html}}</ref><br />{{flaga|Igaunija}} [[Marko Asmers]]<ref name="KliAsm" /> |- | align="right" | 4 | {{flaga|Polija}} [[Roberts Kubica]]<ref name="HeiKub" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Francija}} [[ING]] [[Renault F1|Renault F1 Team]] !rowspan="2"| [[Renault F1|Renault]] |rowspan="2"| [[Renault R28|R28]]<ref>{{Ziņu atsauce| title =R28 izveidots, lai riepas darbotos vislabāk {{en ikona}}| publisher =Formula1.com | url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7312.html| date ={{dat|2008|1|31|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Renault F1|Renault]] RS27 |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 5 | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]<ref name="AloPiq">{{Ziņu atsauce|title = Alonso būs Pikē komandas biedrs 2008. gadā {{en ikona}} |publisher= Formula1.com |url =http://www.formula1.com/news/headlines/2007/12/7167.html |date= {{dat|2007|12|10|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 33 |rowspan="2"| {{flaga|Brazīlija}} [[Lukašs di Grasi]]<ref>{{Ziņu atsauce|title =Di Grasi būs Renault trešais pilots {{en ikona}}| publisher =Yahoo! Eurosport UK| url =http://uk.eurosport.yahoo.com/08022008/23/di-grassi-named-third-driver-renault.html|date ={{dat|2008|2|8|N}}}}</ref><br />{{flaga|Francija}} [[Romēns Grožāns]]<ref>{{Ziņu atsauce|title =Romēns Grožāns lūkojas uz priekšu {{en ikona}}| url =http://uk.eurosport.yahoo.com/31012008/13/romain-grosjean-looks-forward.html|publisher=Yahoo! Eurosport UK|date={{dat|2008|1|31|N}}}}</ref><br />{{flaga|Japāna}} [[Sakons Jamamoto]]<ref>{{Ziņu atsauce|title=Renault paraksta līgumu ar Jamamoto par testpilota lomu {{en ikona}} |url=http://www.formula1.com/news/headlines/2008/2/7323.html|publisher= Formula1.com|date={{dat|2008|2|4|N}}}}</ref> |- | align="right" | 6 | {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Anželu Pikē|Nelsons A. Pikē]]<ref name="AloPiq" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Lielbritānija}} [[AT&T]] [[WilliamsF1|WilliamsF1 Team]] !rowspan="2"| [[WilliamsF1|Williams]] |rowspan="2"| [[Williams FW30|FW30]]<ref>{{Ziņu atsauce| title =Jaunais Williams debitē Spānijā {{en ikona}}| publisher =Formula1.com | url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7280.html | date ={{dat|2008|1|21|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Toyota F1|Toyota]] RVX-08<ref>{{Ziņu atsauce | url =http://www.formula1.com/news/4692.html| title =Toyota dzinēji Williams komandā 2007. gadā {{en ikona}} | publisher =Formula1.com | date={{dat|2006|7|27|N}}}}</ref> |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 7 | {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]]<ref name="RosNak">{{Ziņu atsauce| title =Williams apstiprina Rosbergu un Nakadžimu 2008. gadam {{en ikona}}| publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2007/11/7071.html| date ={{dat|2007|11|7|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 34 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Niko Hilkenbergs]]<ref>{{Ziņu atsauce| title =Hulkenbergs apstiprināts kā 2008. gada Williams testpilots {{en ikona}}| publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2007/12/7177.html| date ={{dat|2007|12|14|N}}}}</ref> |- | align="right" | 8 | {{flaga|Japāna}} [[Kadzuki Nakadžima]]<ref name="RosNak" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing]] !rowspan="2"| [[Red Bull Racing|Red Bull]] |rowspan="2"| [[Red Bull RB4|RB4]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7265.html | title = Red Bull RB4 debitē Heresā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | date={{dat|2008|1|16|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Renault F1|Renault]] RS27 |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 9 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Deivids Kulthārds]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/7/6417.html | title = Red Bull apstiprina Kulthārdu 2008. gadam {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|7|6|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 35 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sebastjēns Buemi]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7266.html | title = Buemi apstiprināts kā Red Bull testu un rezerves pilots | publisher = Formula1.com | date = {{dat|2008|1|16|N}} | access-date = {{dat|2008|06|07||bez}} | archive-date = {{dat|2008|01|19||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080119162940/http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7266.html }}</ref> |- | align="right" | 10 | {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.autosport.com/news/report.php/id/64716 | title = Vebers cer uzlabot sniegumu 2007. gadā {{en ikona}} | publisher = Autosport |date={{dat|2008|1|16|N}}}}</ref> |- |rowspan="2"| {{flaga|Japāna}} [[Panasonic]] [[Toyota F1|Toyota Racing]] !rowspan="2"| [[Toyota F1|Toyota]] |rowspan="2"| [[Toyota TF108|TF108]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7246.html | title = Garāka riteņu bāze, jauns aerodinamikas koncepts jaunākajam Toyota modelim {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2008|1|10|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Toyota F1|Toyota]] RVX-08 |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 11 | {{flaga|Itālija}} [[Jarno Trulli]]<ref>{{Ziņu atsauce | url =http://www.formula1.com/news/headlines/2006/7/4701.html | title = Trulli iegulda savu darbu Toyota nākotnē {{en ikona}} | publisher =Formula1.com| date={{dat|2006|7|28|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 36 |rowspan="2" align="left" | {{flaga|Japāna}} [[Kamui Kobajaši]]<ref>{{Ziņu atsauce | url= http://www.formula1.com/news/headlines/2007/11/7100.html | title= Kobajaši būs Toyota trešais pilots {{en ikona}} | publisher= Formula1.com | date= {{dat|2007|11|16|N}} | access-date= {{dat|2008|06|07||bez}} | archive-date= {{dat|2011|12|22||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20111222091708/http://www.formula1.com/news/headlines/2007/11/7100.html }}</ref> |- | align="right" | 12 | {{flaga|Vācija}} [[Timo Gloks]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/11/7106.html | title = Gloks brauks Toyota 2008. gadā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|11|19|N}}}}</ref> |- |rowspan="2"| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Toro Rosso]] !rowspan="2"| [[Scuderia Toro Rosso|Toro Rosso]] |rowspan="2"| [[Toro Rosso STR2|STR2B]]<ref>{{Ziņu atsauce | url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7299.html | title = Fetels: "2008. gada sākumam ar 2007. gada spēkratu ir priekšrocības" {{en ikona}} | publisher =Formula1.com | date={{dat|2008|1|28|N}}}}</ref><br />[[Toro Rosso STR3|STR3]]<ref>{{Ziņu atsauce|title=Jaunais Toro Rosso brauc Spānijā {{en ikona}}|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2008/4/7642.html| publisher=Formula1.com|date={{dat|2008|4|16|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056 |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 14 | {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Burdē]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/8/6616.html | title = Burdē nodrošina vietu Toro Rosso 2008. gadā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com|date={{dat|2007|8|10|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 37 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Jaunzēlande}} [[Brendons Hārtlijs]]<ref>{{Ziņu atsauce|title=Hārtlijs: "Esmu Toro Rosso testpilots" {{en ikona}}|url=http://en.f1-live.com/f1/en/headlines/news/detail/080511112229.shtml|publisher=F1-Live|date={{dat|2008|5|11|N}}|access-date={{dat|2008|06|07||bez}}|archive-date={{dat|2008|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080919124545/http://en.f1-live.com/f1/en/headlines/news/detail/080511112229.shtml}}</ref> |- | align="right" | 15 | {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/8/6571.html | title = Fetels paliks Toro Rosso 2008. gadā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|8|2|N}}}}</ref> |- |rowspan="2"| {{flaga|Japāna}} [[Honda F1|Honda Racing F1 Team]] !rowspan="2"| [[Honda Racing F1|Honda]] |rowspan="2"| [[Honda RA108|RA108]]<ref>{{Ziņu atsauce| title =Honda mērķē uz punktiem katrā sacīkstē {{en ikona}}| publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7303.html| date ={{dat|2008|1|29|N}}| access-date ={{dat|2008|06|07||bez}}| archive-date ={{dat|2008|02|01||bez}}| archive-url =https://web.archive.org/web/20080201191644/http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7303.html}}</ref> |rowspan="2"| [[Honda Racing F1|Honda]] RA808E |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 16 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]]<ref name="ButBar">{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2007/7/6487.html | title = Barikello paliek Honda komandā 2008. gadā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|7|19}}}}</ref> |rowspan="2"| 38 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Aleksandrs Vurcs]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = Vurcs kļūst par Honda komandas testu un rezerves pilotu {{en ikona}} | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7244.html | publisher = Formula1.com | date = {{dat|2008|1|10|N}} | access-date = {{dat|2008|06|07||bez}} | archive-date = {{dat|2008|01|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080115065443/http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7244.html }}</ref><br />{{flaga|Itālija}} [[Luka Filipi]]<ref>{{Ziņu atsauce | title = Honda atklāj 2008. gada jaunos pilotus {{en ikona}} | url = http://f1.gpupdate.net/en/news/2008/01/29/honda-reveals-2008-young-drivers/ | publisher = GP Update | date = {{dat|2008|1|29|N}} | access-date = {{dat|2019|01|17||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091201065139/http://f1.gpupdate.net/en/news/2008/01/29/honda-reveals-2008-young-drivers/ | archivedate = {{dat|2009|12|01||bez}} }}</ref><br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Maiks Konvejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/teams_and_drivers/teams/35/ | title = Honda komandas profils {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | access-date = {{dat|2008|06|07||bez}} | archive-date = {{dat|2012|03|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20120321005107/http://www.formula1.com/teams_and_drivers/teams/35/ }}</ref><br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Entonijs Deividsons]]<ref>{{Ziņu atsauce|title=Deividsons atgriežas, lai testētu Barselonā {{en ikona}}|url=http://www.itv-f1.com/news_article.aspx?id=42981|publisher=ITV-F1|date=12.06.2008|access-date=03.01.2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090923181031/http://www.itv-f1.com/news_article.aspx?id=42981|archivedate=23.09.2009}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.itv-f1.com/news_article.aspx?id=42981 |title=Arhivēta kopija |access-date=24.08.2008 |archive-date=23.09.2009 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090923181031/http://www.itv-f1.com/news_article.aspx?id=42981 }}</ref> |- | align="right" | 17 | {{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]]<ref name="ButBar" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Japāna}} [[Super Aguri F1]] † !rowspan="2"| [[Super Aguri F1|Super Aguri]] |rowspan="2"| [[Super Aguri SA08|SA08]]<ref>{{Ziņu atsauce| title =Super Aguri laidīs klajā jauno modeli februārī {{en ikona}} | publisher =Formula1.com| url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7240.html| date ={{dat|2008|8|1|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Honda Racing F1|Honda]] RA808E |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 18 | {{flaga|Japāna}} [[Takuma Sato]]<ref name="SatDav">{{Ziņu atsauce | title = Super Aguri F1 komanda apstiprina jaunu partneri un pilotus 2008. gadam {{en ikona}} | publisher = Super Aguri F1 oficiālā mājaslapa | url = http://www.saf1.co.jp/en/topics/2008/nws_080310.html | date = {{dat|2008|3|10|N}} | access-date = {{dat|2008|03|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081123201305/http://www.saf1.co.jp/en/topics/2008/nws_080310.html | archivedate = {{dat|2008|11|23||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saf1.co.jp/en/topics/2008/nws_080310.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|06|07||bez}} |archive-date={{dat|2008|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081123201305/http://www.saf1.co.jp/en/topics/2008/nws_080310.html }}</ref> |rowspan="2"| 39 |rowspan="2" align="left"| nav |- | align="right" | 19 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Entonijs Deividsons]]<ref name="SatDav" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Indija}} [[Force India|Force India Formula One Team]] !rowspan="2"| [[Force India]] |rowspan="2"| [[Spyker F8-VII|VJM-01]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/2/7338.html| title = Force India ienāk jaunā ērā, prezentējot modeli Mumbajā {{en ikona}} | publisher = Formula1.com |date={{dat|2008|2|7|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/interviews/2007/10/6964.html | title = Ekskluzīva intervija: Vidžai Malja no Spyker | publisher = Formula1.com |date={{dat|2007|10|10|N}}}}</ref> |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 20 | {{flaga|Vācija}} [[Adrians Sutils]]<ref name="SutFis">{{Ziņu atsauce | url =http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7248.html| title = Fizikella, Sutils un Liuci apstiprināti Force India {{en ikona}} | publisher = Formula1.com|date={{dat|2008|1|10|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 40 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Vitantonio Liuci]]<ref name="SutFis" /><br />{{flaga|Nīderlande}} [[Gīdo van der Garde]]<ref>{{Ziņu atsauce| url =http://esports.lv/motosports/f1/01032008-vai_force_india_tiesam_bus_konkuretspejiga| title =Vai "Force India" tiešām būs konkurētspējīga?| publisher =eSports| date ={{dat|2008|3|1|N}}| access-date ={{dat|2008|06|07||bez}}| archiveurl =https://web.archive.org/web/20080404130704/http://esports.lv/motosports/f1/01032008-vai_force_india_tiesam_bus_konkuretspejiga| archivedate ={{dat|2008|04|04||bez}}}}</ref><br />{{flaga|Spānija}} [[Roldans Rodrigess]]<ref>{{Ziņu atsauce| url =http://www.motorsport.com/news/article.asp?ID=270001&FS=F1| title =Spyker testētāja loma Rodrigezam {{en ikona}}| publisher =Motorsport| date ={{dat|2007|9|20|N}}| access-date ={{dat|2007|09|20||bez}}| archiveurl =https://web.archive.org/web/20071011160657/http://motorsport.com/news/article.asp?ID=270001&FS=F1| archivedate ={{dat|2007|10|11||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://motorsport.com/news/article.asp?ID=270001&FS=F1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071011160657/http://motorsport.com/news/article.asp?ID=270001&FS=F1 }}</ref> |- | align="right" | 21 | {{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]]<ref name="SutFis" /> |- |rowspan="2"| {{flaga|Lielbritānija}} [[Vodafone]] [[McLaren]] [[Mercedes-Benz|Mercedes]] !rowspan="2"| [[McLaren]] |rowspan="2"| [[McLaren MP4-23|MP4-23]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7231.html |title=McLaren laiž klajā MP4-23 Štutgartē {{en ikona}}|publisher=Formula1.com|date={{dat|2008|7|2|N}}}}</ref> |rowspan="2"| [[Mercedes-Benz|Mercedes]] FO108V |rowspan="2" align="center"| {{Bridgestone}} | align="right" | 22 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]]<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2008/1/7276.html | title = Hamiltons paliek McLaren līdz 2012. gadam {{en ikona}} | publisher =Formula1.com |date={{dat|2008|1|18|N}}}}</ref> |rowspan="2"| 41 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Spānija}} [[Pedro de la Rosa]]<ref name="DlrPaf">{{Ziņu atsauce | url = http://www.autosport.com/news/report.php/id/64384 | title = Kovalainens apstiprināts McLaren {{en ikona}} | publisher = Autosport |date={{dat|2007|12|14|N}}}}</ref><br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Gērijs Pafets]]<ref name="DlrPaf" /> |- | align="right" | 23 | {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]]<ref name="DlrPaf" /> |} † [[Super Aguri]] atsauca dalību no čempionāta {{dat||5|6}} finansiālu problēmu dēļ. == Kopvērtējumi un rezultāti == === Sacīkstes === {| class="wikitable" style="font-size: 90%;" |- !N. !Sacīkste !Vieta !Datums !colspan="2"|Uzvarētājs !Pirmā starta vieta !Ātrākais aplis !Vairāk |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}} {{f1gp|Austrālijas}} | [[Albertparks]] | [[16. marts]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]] | {{f1gp2|2008|Austrālijas}} |- ! 2 | {{flaga|Malaizija}} {{f1gp|Malaizijas}} | [[Sepanga]] | [[23. marts]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Vācija}} [[Niks Haidfelds]] | {{f1gp2|2008|Malaizijas}} |- ! 3 | {{flaga|Bahreina}} {{f1gp|Bahreinas}} | [[Bahreinas Starptautiskā trase]] | [[6. aprīlis]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Polija}} [[Roberts Kubica]] | {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]] | {{f1gp2|2008|Bahreinas}} |- ! 4 | {{flaga|Spānija}} {{f1gp|Spānijas}} | [[Kataluņja Montmelo]] | [[27. aprīlis]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Spānijas}} |- ! 5 | {{flaga|Turcija}} {{f1gp|Turcijas}} | [[Stambulas trase]] | [[11. maijs]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Turcijas}} |- ! 6 | {{flaga|Monako}} {{f1gp|Monako}} | [[Monako trase]] | [[25. maijs]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Monako}} |- ! 7 | {{flaga|Kanāda}} {{f1gp|Kanādas}} | [[Žila Vilnēva autodroms]] | [[8. jūnijs]] | {{flaga|Polija}} [[Roberts Kubica]] | {{flaga|Vācija}} [[BMW Sauber]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Kanādas}} |- ! 8 | {{flaga|Francija}} {{f1gp|Francijas}} | [[Maņikūra]] | [[22. jūnijs]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Francijas}} |- ! 9 | {{flaga|Lielbritānija}} {{f1gp|Lielbritānijas}} | [[Silverstonas trase]] | [[6. jūlijs]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Lielbritānijas}} |- ! 10 | {{flaga|Vācija}} {{f1gp|Vācijas}} | [[Hokenheima]] | [[20. jūlijs]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Vācija}} [[Niks Haidfelds]] | {{f1gp2|2008|Vācijas}} |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}} {{f1gp|Ungārijas}} | [[Hungaroringa]] | [[3. augusts]] | {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Ungārijas}} |- ! 12 | {{flaga|Eiropa}} {{f1gp|Eiropas}} | [[Valensijas ielu trase]] | [[24. augusts]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{f1gp2|2008|Eiropas}} |- ! 13 | {{flaga|Beļģija}} {{f1gp|Beļģijas}} | [[Spā-Frankošampa]] | [[7. septembris]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]]¹ | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]¹ | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Beļģijas}} |- ! 14 | {{flaga|Itālija}} {{f1gp|Itālijas}} | [[Moncas autodroms]] | [[14. septembris]] | {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Toro Rosso|STR Ferrari]] | {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Itālijas}} |- ! 15 | {{flaga|Singapūra}} {{f1gp|Singapūras}} | [[Singapūras ielu trase]] | [[28. septembris]] | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] | {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] | {{f1gp2|2008|Singapūras}} |- ! 16 | {{flaga|Japāna}} {{f1gp|Japānas}} | [[Fudži trase]] | [[12. oktobris]] | {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] | {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{f1gp2|2008|Japānas}} |- ! 17 | {{flaga|Ķīna}} {{f1gp|Ķīnas}} | [[Šanhajas trase]] | [[19. oktobris]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] | {{f1gp2|2008|Ķīnas}} |- ! 18 | {{flaga|Brazīlija}} {{f1gp|Brazīlijas}} | [[Interlaguša]] | [[2. novembris]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] | {{f1gp2|2008|Brazīlijas}} |} === Pilotu kopvērtējums === {| | {| class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center;" |- valign="top" !valign="middle"| Vieta !valign="middle"| Pilots ! [[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{flaga|Austrālija}} ! [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{flaga|Malaizija}} ! [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{flaga|Bahreina}} ! [[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{flaga|Turcija}} ! [[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{flaga|Monako}} ! [[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{flaga|Kanāda}} ! [[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{flaga|Francija}} ! [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} ! [[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{flaga|Vācija}} ! [[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{flaga|Ungārija}} ! [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{flaga|Beļģija}} ! [[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{flaga|Itālija}} ! [[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{flaga|Singapūra}} ! [[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{flaga|Japāna}} ! [[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{flaga|Ķīna}} ! [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{flaga|Brazīlija}} !valign="middle"| [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- ! 1 |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[Luiss Hamiltons]] |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#efcfff"| '''Izst''' |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| '''5''' |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| '''12''' |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |align="right"| '''98''' |- ! 2 |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} [[Felipe Masa]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| '''Izst''' |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 17^† |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| '''13''' |bgcolor="#dfffdf"| ''7'' |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |align="right"| '''97''' |- ! 3 |align="left"| {{flaga|Somija}} [[Kimi Reikenens]] |bgcolor="#dfffdf"| 8^† |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#ffdf9f"| ''3'' |bgcolor="#cfcfff"| ''9'' |bgcolor="#efcfff"| ''Izst'' |bgcolor="#dfdfdf"| '''''2''''' |bgcolor="#dfffdf"| ''4'' |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| ''3'' |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| ''18''^† |bgcolor="#cfcfff"| ''9'' |bgcolor="#cfcfff"| ''15''^† |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |align="right"| '''75''' |- ! 4 |align="left"| {{flaga|Polija}} [[Roberts Kubica]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |align="right"| '''75''' |- ! 5 |align="left"| {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |align="right"| '''61''' |- ! 6 |align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Niks Heidfelds]] |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| ''6'' |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| ''4'' |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |align="right"| '''60''' |- ! 7 |align="left"| {{flaga|Somija}} [[Heiki Kovalainens]] |bgcolor="#dfffdf"| ''5'' |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| ''5'' |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| '''5''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 10^† |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |align="right"| '''53''' |- ! 8 |align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |align="right"| '''35''' |- ! 9 |align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Jarno Trulli]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |align="right"| '''31''' |- ! 10 |align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Timo Gloks]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |align="right"| '''25''' |- ! 11 |align="left"| {{flaga|Austrālija}} [[Marks Vebers]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |align="right"| '''21''' |- ! 12 |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} [[Nelsons Anželu Pikē|Nelsons Pikē]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |align="right"| '''19''' |- ! 13 |align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Niko Rosbergs]] |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |align="right"| '''17''' |- ! 14 |align="left"| {{flaga|Brazīlija}} [[Rubenšs Barikello]] |bgcolor="black" style="color:white"| DK |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |align="right"| '''11''' |- ! 15 |align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Kadzuki Nakadžima]] |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |align="right"| '''9''' |- ! 16 |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[Deivids Kulthārds]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |align="right"| '''8''' |- ! 17 |align="left"| {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Burdē]] |bgcolor="#dfffdf"| 7^† |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 14 | align="right"| '''4''' |- ! 18 |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[Džensons Batons]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |align="right"| '''3''' |- ! 19 |align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Džankarlo Fizikella]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |align="right"| '''0''' |- ! 20 |align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Adrians Sutils]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |align="right"| '''0''' |- ! 21 |align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Takuma Sato]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 13 | | | | | | | | | | | | | | |align="right"| '''0''' |- ! 22 |align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[Entonijs Deividsons]] |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst | | | | | | | | | | | | | | |align="right"| '''0''' |- valign="top" !valign="middle"| Vieta !valign="middle"| Pilots ! [[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{flaga|Austrālija}} ! [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{flaga|Malaizija}} ! [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{flaga|Bahreina}} ! [[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{flaga|Turcija}} ! [[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{flaga|Monako}} ! [[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{flaga|Kanāda}} ! [[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{flaga|Francija}} ! [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} ! [[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{flaga|Vācija}} ! [[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{flaga|Ungārija}} ! [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{flaga|Beļģija}} ! [[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{flaga|Itālija}} ! [[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{flaga|Singapūra}} ! [[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{flaga|Japāna}} ! [[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{flaga|Ķīna}} ! [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{flaga|Brazīlija}} !valign="middle"| [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |} |valign="top"| {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">'''Treknināti'''&nbsp;– ''Pole position''<br /> ''Slīprakstā''&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} ^† Braucējs nefinišēja, bet tiek klasificēts, jo paveica vismaz 90% distances. === Komandu kopvērtējums === {| |- valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size: 85%; text-align:center;" |- valign="top" !valign="middle"| Vieta !valign="middle"| Komanda !valign="middle"| Nr. ! [[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{flaga|Austrālija}} ! [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{flaga|Malaizija}} ! [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{flaga|Bahreina}} ! [[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{flaga|Turcija}} ! [[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{flaga|Monako}} ! [[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{flaga|Kanāda}} ! [[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{flaga|Francija}} ! [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} ! [[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{flaga|Vācija}} ! [[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{flaga|Ungārija}} ! [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{flaga|Beļģija}} ! [[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{flaga|Itālija}} ! [[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{flaga|Singapūra}} ! [[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{flaga|Japāna}} ! [[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{flaga|Ķīna}} ! [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{flaga|Brazīlija}} !valign="middle"| [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 1 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] | 1 |bgcolor="#dfffdf"| 8^† |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#ffdf9f"| ''3'' |bgcolor="#cfcfff"| ''9'' |bgcolor="#efcfff"| ''Izst'' |bgcolor="#dfdfdf"| '''''2''''' |bgcolor="#dfffdf"| ''4'' |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| ''3'' |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| ''18''^† |bgcolor="#cfcfff"| ''9'' |bgcolor="#cfcfff"| ''15''^† |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |align="right" rowspan="2"| '''172''' |- | 2 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| '''Izst''' |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 17^† |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"|'''13''' |bgcolor="#dfffdf"| ''7'' |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 2 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[McLaren|McLaren Mercedes]] | 22 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#efcfff"| '''Izst''' |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| '''5''' |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| '''12''' |bgcolor="#ffffbf"| '''''1''''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |align="right" rowspan="2"| '''151''' |- | 23 |bgcolor="#dfffdf"| ''5'' |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| ''5'' |bgcolor="#efcfff"| Ret |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| '''5''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Ret |bgcolor="#efcfff"| Ret |bgcolor="#dfffdf"| 7 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 3 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Vācija}} [[BMW Sauber]] | 3 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| ''6'' |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| ''4'' |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |align="right" rowspan="2"| '''135''' |- | 4 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffdf9f"| '''3''' |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 4 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Francija}} [[Renault F1|Renault]] | 5 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#ffffbf"| 1 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |align="right" rowspan="2"| '''80''' |- | 6 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Ret |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 5 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Toyota F1|Toyota]] | 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |align="right" rowspan="2"| '''56''' |- | 12 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 6 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Scuderia Toro Rosso|STR Ferrari]] | 14 |bgcolor="#dfffdf"| 7^† |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |align="right" rowspan="2"| '''39''' |- | 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#ffffbf"| '''1''' |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 7 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Red Bull Racing|RBR Renault]] | 9 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Ret |align="right" rowspan="2"| '''29''' |- | 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 5 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#dfffdf"| 4 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 8 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Lielbritānija}} [[WilliamsF1|Williams Toyota]] | 7 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfdfdf"| 2 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |align="right" rowspan="2"| '''26''' |- | 8 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#dfffdf"| 8 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 9 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Honda F1|Honda]] | 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 9 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 13 |align="right" rowspan="2"| '''14''' |- | 17 |bgcolor="black" style="color:white"| DK |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#dfffdf"| 6 |bgcolor="#dfffdf"| 7 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#ffdf9f"| 3 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 11 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 10 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Indija}} [[Force India|India Ferrari]] | 20 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 13 |bgcolor="#cfcfff"| 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |align="right" rowspan="2"| '''0''' |- | 21 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 12 |bgcolor="#cfcfff"| 10 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 18 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 14 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 18 |- style="border-top:2px solid #aaaaaa" !rowspan="2" align="left"| 11 |rowspan="2" align="left"| {{flaga|Japāna}} [[Super Aguri F1|Aguri Honda]]‡ | 18 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#cfcfff"| 17 |bgcolor="#cfcfff"| 13 | | | | | | | | | | | | | | |align="right" rowspan="2"| '''0''' |- | 19 |bgcolor="#efcfff"| Izst |bgcolor="#cfcfff"| 15 |bgcolor="#cfcfff"| 16 |bgcolor="#efcfff"| Izst | | | | | | | | | | | | | | |- valign="top" !valign="middle"| Vieta !valign="middle"| Komanda !valign="middle"| Nr. ! [[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{flaga|Austrālija}} ! [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{flaga|Malaizija}} ! [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{flaga|Bahreina}} ! [[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{flaga|Turcija}} ! [[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{flaga|Monako}} ! [[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{flaga|Kanāda}} ! [[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{flaga|Francija}} ! [[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} ! [[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{flaga|Vācija}} ! [[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{flaga|Ungārija}} ! [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br />{{flaga|Spānija}} ! [[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{flaga|Beļģija}} ! [[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{flaga|Itālija}} ! [[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{flaga|Singapūra}} ! [[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{flaga|Japāna}} ! [[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{flaga|Ķīna}} ! [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{flaga|Brazīlija}} !valign="middle"| [[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punkti]] |} |valign="top"| {{F1 rezultati tabula}} <span style="font-size:85%">'''Treknināti'''&nbsp;– ''Pole position''<br /> ''Slīprakstā''&nbsp;– Ātrākais aplis</span> |} ^† Braucējs nefinišēja, bet tiek klasificēts, jo paveica vismaz 90% distances.<br /> ^‡{{dat||5|6}} dalību atsauca [[Super Aguri F1]] komanda, atstājot čempionātā vien desmit komandas. ==== Piezīmes ==== # {{f1gp|Beļģijas}} sākotnēji par uzvarētāju tika atzīts [[McLaren]] pilots [[Luiss Hamiltons]]. Pēc sacīkstes viņam tika piespriests 25 sekunžu sods, kas atmeta viņu uz 3. vietu. == Skatīt arī == * [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix]] == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.formula1.com/results/season/2008/ 2008. gada sezona oficiālajā Formula 1 mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141008060352/http://www.formula1.com/results/season/2008/ |date={{dat|2014|10|08||bez}} }} {{en}} {{F1 sezonas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2008. gads sportā]] [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] rm17cph8oqji18w6lj3clil9jl8nszt 0 32931 4465899 4064626 2026-05-09T22:04:41Z Niegodzisie 82429 /* Diskogrāfija */ 4465899 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Cita nozīme|grupu|žurnālu|Rolling Stone}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''The Rolling Stones'' |Attēls = Rolling Stones in Nice, France 2006.jpg |Att_izm = 200 px |Apraksts = Grupa 2006. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Lielbritānija}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] |Žanrs = [[rokmūzika]], [[rokenrols]], [[regejs]], [[blūzs]], [[kantrī mūzika]] |Gadi = [[1962]]—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Decca]]'', ''[[Rolling Stones Records]]'' |Mlapa = [http://www.RollingStones.com www.rollingstones.com] |Dalībnieki = [[Miks Džegers]]<br />[[Kīts Ričardss]]<br />[[Rons Vuds]] |Bij_dalībnieki = [[Braiens Džounss]] (1962-1969)<br />[[Bills Vaimens]] (1962-1993)<br />[[Miks Teilors]] (1969-1974)<br />[[Ians Stjuarts (mūziķis)|Ians Stjuarts]] (1962-1963)<br />Diks Teilors (1962)<br />[[Čārlijs Votss]] (1962-2021) }} [[Attēls:Rolling_Stones_1965.jpg|thumb|The Rolling Stones 1965: Brian Jones, Charlie Watts, Mick Jagger, Keith Richards, Bill Wyman]] [[Attēls:TheRollingStones_logo.png|150px|thumb|left|Grupas logo]] '''''The Rolling Stones''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] grupa no [[Londona]]s. Tā tika izveidota 1962. gadā, kad multiinstrumentālists [[Braiens Džounss]] un pianists [[Ians Stjuarts (mūziķis)|Ians Stjuarts]] pievienojās dziedātājam Mikam Džegeram, ģitāristam Kītam Ričardsam, basģitāristam Billam Vaimenam un bundziniekam Čārlijam Votsam. 1963. gadā Stjuarts vairs nebija oficiāls grupas biedrs, jo tika uzskatīts kā neatbilstošs pusaudžu elkam, bet turpināja darbu ar grupu kā koncertturneju menedžeris līdz savai nāvei 1985. gadā. Grupas sākuma gados Džegers un Ričardss kļuva par partneriem dziesmu rakstīšanā un pamazām pārņēma līderu pozīcijas no nepatikšanu cēlēja Džounsa. Sākumā grupa pārsvarā ierakstīja amerikāņu blūza un [[ritmblūzs|ritmblūza]] dziesmu kaverversijas, bet kopš 1966. gada izdotā albuma ''[[Aftermath (albums)|Aftermath]]'' viņi pārsvarā izpildīja Džegera/Ričardsa dziesmas. Dziesma ''[[(I Can't Get No) Satisfaction]]'' 1966. gadā padarīja viņus par pazīstamiem rokenrola mūziķiem. [[Miks Teilors]] aizvietoja Džounsu īsi pēc viņa nāves 1969. gadā. Teilors grupu pameta 1974. gadā, 1975. gadā viņa vietu ieņēma ''[[Faces]]'' ģitārists [[Rons Vuds]], kurš spēlē ''The Rolling Stones'' vēl joprojām. Vaimens pameta grupu 1992. gadā; [[Derils Džounss]], kas nav oficiāls grupas biedrs, strādā ar grupu kopš 1994. gada. Sākumā ''The Rolling Stones'' bija populāri tikai Apvienotajā Karalistē un Eiropā, bet uz ASV grupa devās 60. gadu sākumā, britu invāzijas laikā. ''The Rolling Stones'' ir izlaiduši 22 studijas albumus Apvienotajā Karalistē (ASV 24 albumus), astoņus koncertalbumus (ASV deviņus) un ir pārdevuši vairāk kā 200 miljonus albumu visā pasaulē. 1971. gada albums ''[[Sticky Fingers]]'' iesāka virkni ar astoņiem spēcīgiem studijas albumiem, kas sasnieguši pirmo vietu Amerikas Savienotajās valstīs. Pēdējo albumu ''[[A Bigger Bang]]'' grupa izlaida 2005. gadā. 1989. gadā ''The Rolling Stones'' tika uzņemti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' atzina viņus par ceturto labāko grupu pasaulē.{{nepieciešama atsauce}} == Diskogrāfija == {{columns-list| * ''[[The Rolling Stones (albums)|The Rolling Stones]]'' (1964, Apvienotā Karaliste) / ''[[The Rolling Stones (albums)|England's Newest Hit Makers]]'' (1964, ASV) * ''[[The Rolling Stones No. 2]]'' (1965, Apvienotā Karaliste) / ''[[12 X 5]]'' (1964, ASV) * ''[[The Rolling Stones, Now!]]'' (1965, ASV) * ''[[Out of Our Heads]]'' (1965, Apvienotā Karaliste) / ''[[Out of Our Heads]]'' (1965, ASV) * ''[[December's Children (And Everybody's)]]'' (1965, ASV) * ''[[Aftermath (albums)|Aftermath]]'' (1966, Apvienotā Karaliste) / ''Aftermath'' (1966, ASV) * ''[[Between the Buttons]]'' (1967, Apvienotā Karaliste) / ''[[Between the Buttons]]'' (1967, ASV) * ''[[Their Satanic Majesties Request]]'' (1967) * ''[[Beggars Banquet]]'' (1968) * ''[[Let It Bleed]]'' (1969) * ''[[Sticky Fingers]]'' (1971) * ''[[Exile on Main St.]]'' (1972) * ''[[Goats Head Soup]]'' (1973) * ''[[It's Only Rock 'n Roll]]'' (1974) * ''[[Black and Blue]]'' (1976) * ''[[Some Girls]]'' (1978) * ''[[Emotional Rescue]]'' (1980) * ''[[Tattoo You]]'' (1981) * ''[[Undercover]]'' (1983) * ''[[Dirty Work]]'' (1986) * ''[[Steel Wheels]]'' (1989) * ''[[Voodoo Lounge]]'' (1994) * ''[[Bridges to Babylon]]'' (1997) * ''[[A Bigger Bang]]'' (2005) * ''[[Blue and Lonesome]]'' (2016) * ''[[Hackney Diamonds]]'' (2023) * ''[[Foreign Tongues]]'' (2026)}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rolling Stones, The}} [[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:Anglijas blūza grupas]] [[Kategorija:Anglijas blūzroka grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokenrola grupas]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] oro9hgkhlbw2ak7ysmnr4mystic7fdi 0 33585 4466056 4149400 2026-05-10T10:22:04Z Vylks 50297 4466056 wikitext text/x-wiki '''Svensons''' ({{val|sv|Svensson}}, no [[personvārds|personvārda]] [[Svens (personvārds)|Svens]] (''Sven''); sieviešu dzimtē [[Svensone]]) ir [[zviedru valoda|zviedru]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andešs Svensons]] (''Anders Svensson''; 1976) — zviedru futbolists; * [[Bo Svensons]] (''Bo Svensson''; 1979) — dāņu futbolists un treneris; * [[Dāniels Svensons]] (''Daniel Svensson''; 2002) — zviedru futbolists; * [[Gustavs Svensons]] (''Gustav Svensson''; 1987) — zviedru futbolists; * [[Magnuss Pējervi-Svensons]] (''Magnus Pääjärvi-Svensson''; 1991) — zviedru hokejists; * [[Rūdolfs Svensons]] (''Rudolf Svensson''; 1899—1978) — zviedru cīkstonis; * [[Voldemārs Svensons]] (1862—1939) — vācbaltu šahists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Zviedru uzvārdi]] 6v57c7qqdikd1h1mdk4lbjapeoohvzc 0 34827 4465806 4415261 2026-05-09T18:29:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465806 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} '''Karātavu kalns''' atrodas [[Autoceļš P49|autoceļa P49]] rietumu pusē, 200 metrus uz ziemeļiem no [[Kārsava]]s — [[Mērdzene]]s un Mērdzenes — [[Stiglova]]s ceļu krustojuma [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Mērdzenes pagasts|Mērdzenes pagastā]]. Šis kalns ir izstiepts ziemeļu — dienvidu virzienā, 60x130 metru liels un 25 metrus augsts. Tam ir sedlveida forma ar pacēlumiem ziemeļu un dienvidu galos. Soda vieta ir valdošā augstiene tuvākajā apkārtnē un tā dienvidu galā saglabājies trigonometriskā torņa pamatu kvadrāts. 5 metrus uz ziemeļiem no pamatu vietas ir vairāki līdz pusotram metram diametrā lieli akmeņi. Ziemeļrietumu nogāzē saskatāmas vairākas terases, bet nav nosakāms, vai tās ir dabīgas vai mākslīgas. Kultūrslāņa nav. Būvējot šoseju, ir norakta austrumu nogāze. Tagad noraktā daļa aizaugusi ar kokiem un krūmiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/kultura/kulturas-pieminekli/pilsklni-un-senkapi/karatavu-kalns/|title=Mērdzenes Karātavu kalns-soda vieta|website=Ludzas novada bibliotēka|access-date=2026-02-16|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=2412&vt=44|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2026-02-16}}</ref> Mērdzenes karātavu kalns – soda vieta no 1998. gada ir valsts aizsargājams vietējas nozīmes kultūras piemineklis Nr. 1549.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects/1549|title=Mērdzenes Karātavu kalns - soda vieta {{!}} Mantojums.lv|access-date=2026-02-16}}</ref> Tautas folklorā atrodamas liecības, ka itkā kalnā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā izpildīti nāvessodi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk100.garamantas.lv/index.php?r=transcribe%2Findex&id=831905|title=2049-Sigurds-Rusmanis-12-0086|website=[[Latviešu folkloras krātuve]]}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Mērdzenes pagasts]] 4nnv5nkwx0hgbypqyb8bs3fkwlsxr20 4 40728 4465815 1489031 2026-05-09T18:59:36Z Ytteroy 50392 ibook.lv jaunajā versijā vairs nav ISBN meklēšana, aizvietots ar mybook.lv. atjaunots formāts janisroze.lv. pievienoti papildus Latvijas grāmatu interneta veikali. libis.lt tagad iribiblioteka.lt, bet tai nav iespējama meklēšana no URL. 4465815 wikitext text/x-wiki <!-- This page is fetched whenever a user clicks an [[Wikipedia:ISBN]] link in an article. Each instance of MAGICNUMBER on this page is replaced with the ISBN number the user looks for. --> == Latvijas bibliotēkas == Meklēt [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] katalogā: *[https://kopkatalogs.lv/F/?func=find-b&request=MAGICNUMBER&find_code=ISBN kopkatalogs.lv] == Latvijas grāmatu interneta veikali == *[https://www.mybook.lv/?lp=listings&search=1&lg=lv&keyword=MAGICNUMBER myBook.lv] *[https://www.janisroze.lv/lv/catalogsearch/result/?q=MAGICNUMBER Jānis Roze e-veikals] *[https://eglobuss.lv/search?search=MAGICNUMBER Interneta grāmatu veikals "Globuss"] *[https://www.valtersunrapa.lv/lv/search/?s=MAGICNUMBER Grāmatu nams "Valters un Rapa"] *[https://www.zvaigzne.lv/catalogsearch/result/?q=MAGICNUMBER Izdevniecība "Zvaigzne ABC"] == Starptautiskas datu bāzes == * [http://worldcat.org/isbn/MAGICNUMBER Meklēt ISBN] / [http://worldcat.org/issn/MAGICNUMBER ISSN]: ''WorldCat'' bezmaksas pasaules bibliotēku katalogs * [http://books.google.com/books?as_isbn=MAGICNUMBER Meklēt] : ''Google Book Search'' datu bāzē * [http://www.ibookdb.net/interest.php?content=309&item=MAGICNUMBER Meklēt] : ''Internet Book Database'' datu bāzē * [http://www.iblist.com/search/advanced_search.php?item=MAGICNUMBER&Submit=Search&isbn=on Meklēt] : ''Internet Book List'' (IBList) datu bāzē * [http://lv.librarything.com/isbn/MAGICNUMBER Meklēt] : ''LibraryThing'' bibliotēku katalogā * [http://www.ottobib.com/isbn/MAGICNUMBER Meklēt] : ''OttoBib.com'' * [http://www.copyright.com/ccc/openurl.do?isbn=MAGICNUMBER&servicename=all&WT.mc_id=wikipedia Meklēt] : ''Copyright Clearance Center'' tiesību datu bāzē == Tiešsaistes grāmatu tirdzniecības vietās == * [http://www.bokfynd.nu/MAGICNUMBER.html Meklēt] : ''Bokfynd'' * [http://www.bokkap.se/ISBN/MAGICNUMBER Meklēt] : ''Bokkap'' * [http://www.bokpris.com/MAGICNUMBER Meklēt] : ''Compricer'' * [http://bocker.kelkoo.se/ctl/do/compare?catId=100801&isbn=MAGICNUMBER Meklēt] : ''Kelkoo'' * [http://se.pricerunner.com/books/MAGICNUMBER/prices Meklēt] : ''Pricerunner'' * [http://www.addall.com/New/Partner.cgi?query=MAGICNUMBER&type=ISBN Meklēt] : ''AddALL'' * [http://www.bestwebbuys.com/MAGICNUMBER Meklēt] : ''BestWebBuys.com'' * [http://www.bookfinder.com/search/?isbn=MAGICNUMBER&st=xl&ac=qr&src=wikipedia Meklēt] : ''BookFinder.com'' * [http://isbndb.com/search-all.html?kw=MAGICNUMBER Meklēt] : ''ISBNdb.com'' * [http://www.searchbox.org/detail/MAGICNUMBER Meklēt] : ''Searchbox'' * [http://www.museophile.com/cgi/archive/isbn?MAGICNUMBER Meklēt] : ''Museophile'' [[Kategorija:Literatūra|*]] [[ar:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[cs:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[da:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[de:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[et:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[en:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[es:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[fi:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[fo:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[fr:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[is:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[it:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[ja:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[lt:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[nl:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[nn:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[no:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[pl:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[pt:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[ru:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[se:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[sv:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[th:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] [[zh:Special:Booksources/MAGICNUMBER]] jhn5fgckwyct3es9j91101q3mhtgzpo 10 42192 4465777 3814760 2026-05-09T17:08:24Z Kikos 3705 4465777 wikitext text/x-wiki {{Navbox | bodyclass = hlist |name= Urāliešu valodas |title = [[Urāliešu valodas]] |group1 = [[Somugru valodas|Somugru]] |list1 = * [[ugru valodas|ugru]] ** [[ungāru valoda|ungāru]] ** [[hantu valoda|hantu]] ** [[mansu valoda|mansu]] * [[permiešu valodas|permiešu]] ** [[komi valoda|komi]] *** [[komi zirjāņu valoda|komi zirjāņu]] *** [[komi permiešu valoda|komi permiešu]] ** [[udmurtu valoda|udmurtu]] * [[mordviešu valodas|mordviešu]] ** [[erzju valoda|erzju]] ** [[mokšu valoda|mokšu]] * [[mariešu valoda|mariešu]] ** [[pļavu mariešu valoda|pļavu mariešu]] ** [[kalnu mariešu valoda|kalnu mariešu]] * [[sāmu valodas|sāmu]] ** [[akalas sāmu valoda|akalas]] ** [[kolas sāmu valoda|kolas]] ** [[kemi sāmu valoda|kemi]] ** [[teras sāmu valoda|teras]] ** [[inari sāmu valoda|inari]] ** [[skoltsāmu valoda|skoltsāmu]] ** [[umes sāmu valoda|umes]] ** [[pites sāmu valoda|pites]] ** [[ziemeļsāmu valoda|ziemeļsāmu]] ** [[julejsāmu valoda|julejsāmu]] ** [[dienvidsāmu valoda|dienvidsāmu]] * [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu]] ** [[somu valoda|somu]] ** [[igauņu valoda|igauņu]] *** [[dienvidigauņu valoda|dienvidigauņu]] **** [[veru valoda|veru]] **** [[setu valoda|setu]] **** [[Tartu dialekts|tartu]] **** [[Mulgi dialekts|mulgi]] **** [[Leivu valoda|leivu]]† **** [[Krāsnas igauņu dialekts|Krāsnas igauņu]]† **** [[Ludzas igauņu dialekts|Ludzas igauņu]]† ** [[lībiešu valoda|lībiešu]]† ** [[votu valoda|votu]] ** [[vepsu valoda|vepsu]] ** [[karēļu valoda|karēļu]] ** [[ižoru valoda|ižoru]] |group2 = [[Samodiešu valodas|Samodiešu]] |list2 = * [[encu valoda|encu]] * [[ņencu valoda|ņencu]] * [[nganasanu valoda|nganasanu]] * [[seļkupu valoda|seļkupu]] * [[taigu valoda|taigu]]† * [[karagasu valoda|karagasu]]† * [[sojodu valoda|sojodu]]† * [[motoru valoda|motoru]]† * [[koibalu valoda|koibalu]]† * [[kamasiešu valoda|kamasiešu]]† |below=(†) apzīmē [[Mirusi valoda|mirušās valodas]]}}<noinclude> [[Kategorija:Valodu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Urāliešu valodas]] </noinclude> 19vgkd0uzbbt7t3ycnv0acu33u2zr0p 0 43433 4466091 4464950 2026-05-10T11:54:48Z ~2026-28122-76 145161 4466091 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 5288 (2026) |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada'' }}Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā tika pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/dauderos-vares-aplukot-unikalas-liecibas-par-starpkaru-latvijas-drosibas-iestadem.a422240/|title=Dauderos varēs aplūkot unikālas liecības par starpkaru Latvijas drošības iestādēm|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-07|date=2021-09-21|language=lv}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā – trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums - policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse – balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa – dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, VP 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā – tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam Robusta TL Pro Regular.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts VP burtveidols "POLICIJA", bet apakšā – Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] p9ih6bj8vrgsgb32m7e3dd3ncilroo7 0 46950 4466032 4105500 2026-05-10T09:04:44Z Meistars Joda 781 4466032 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Čornajas pagasts | karte = Čornajas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Čornajas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Čornajas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Rēzeknes novads | centrs = Čornaja | platība = 150,9 | iedzīvotāji = 1125<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1125/ 150.9 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = www.cornaja.lv }} '''Čornajas pagasts''' ir [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] teritoriāla vienība [[Latgale|Latgalē]]. Robežojas ziemeļos ar [[Griškānu pagasts|Griškānu pagastu]], austrumos ar [[Stoļerovas pagasts|Stoļerovas]] un [[Kaunatas pagasts|Kaunatas]] pagastiem, dienvidos ar [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagastu]], rietumos ar [[Lūznavas pagasts|Lūznavas]] un [[Ozolaines pagasts|Ozolaines]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Čornaja|Čornajā]]. Čornajas pagastā atrodas viena trešdaļa no [[Rāznas ezers|Rāznas ezera]]. Pagastā ir arī [[Spruktu HES ūdenskrātuve]] uz [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upes]]. Pati HES, kuras darbība tika atjaunota 1990. gados, atrodas [[Stoļerovas pagasts|Stoļerovas pagastā]], bet ūdenskrātuves krastos izveidotas daudzas atpūtas vietas.{{fact}} == Daba == Atrodas [[Latgales augstiene]]s [[Rāznavas pauguraine|Rāznavas paugurainē]]. === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]] ** [[Reva]] ** [[Vagaļu strauts]] ==== Ezeri ==== [[Rāznas ezers]], [[Ismeru ezers]], [[Baļinovas ezers]], [[Spruktu ūdens krātuve]] == Vēsture == 1945. gadā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Rēznas pagasts|Rēznas pagastā]] izveidoja '''Černoja''' [[ciema padome|ciema padomi]].<ref>{{LPSR 1946}}</ref> Pēc Rēznas pagasta likvidācijas 1949. gadā Černoja ciemu iekļāva [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]].<ref>{{LPSR 1950}}</ref> {{dat|1960|7|7||bez}} '''Černajas''' ciemam<ref>{{LPSR 1957}}</ref> pievienoja [[Višu ciems|Višu]] un [[Rečinas ciems|Rečinas]] ciemu [[padomju saimniecība]]s «Draudzība» teritoriju. {{dat|1963|6|12||bez}} Černajas ciema padomei pievienoja Višu ciema Čapajeva vārdā nosauktā [[kolhozs|kolhoza]] teritoriju. 1971. gadā pievienoja daļu likvidētā [[Bumbišķu ciems|Bumbišķu ciema]] teritorijas. 1973. gadā pievienoja daļu [[Ozolaines pagasts|Ozolaines ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/190|title=Čornajas pagasts|accessdate={{dat|2010|7|8||bez}}|publisher=Rēzeknes novada informatīvais portāls|archive-date={{dat|2010|09|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100926013356/http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/2/3/190}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Čornajas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|4915 |1935|6000 |1959|3000 |1967|2233 |1979|1906 |1989|1659 |2000|1635 |2011|1268 |2021|1009 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotas vietas ir [[Čornaja]] un [[Ratnieki (Čornajas pagasts)|Ratnieki]]. === Reliģija === Pagastā ir katoļu un vecticībnieku draudzes. Dukstigola - Čornajas katoļu baznīca uzcelta 1947. gadā, agrāk šajā vietā bija 1922. gadā celta koka baznīca, bet tā nodega 1944. gadā. Rečinas vecticībnieku baznīca celta 1912. gadā no koka. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Rēzeknes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Rēzeknes rajons}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Rēzeknes novada pagasti]] [[Kategorija:Čornajas pagasts| ]] [[Kategorija:Rēznas pagasts]] l7f80tjpuv0mq2gwmrwxvof6zpo9ec7 0 47686 4465719 4463610 2026-05-09T14:30:20Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Simeon_Bekbulatovich.png" aizvietots ar "Portrait_of_unknown_Polish_magnate_(Niasviž_Castle_gallery).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4465719 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Царьство Руское'' |nosaukums_latv_val = Krievijas cariste |sugasvārds = monarhija | |kontinents = Eiropa, Āzija |reģions = Austrumeiropa |valsts = [[Krievijas Federācija]] |laikmets = Agrīnie [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija ar "Zemes sapulci" kā kārtu pārstāvniecību | |gads_sākums = 1547 |gads_beigas = 1721 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = [[Livonijas karš]] |date_event1 = |event2 = [[Sibīrijas iekarošana]] |date_event2 = |event3 = [[Otrais Ziemeļu karš]] |date_event3 = |event4 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event4 = | |event_pre = [[Maskavija]]s nostiprināšanās |date_pre = |event_post = Pasludināta [[Krievijas Impērija]] |date_post = | |p1 = Maskavija |flag_p1 = Banner of the Most Merciful Savior, 1552.svg |image_p1 = <!--- Use: [[Attēls:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Krievijas Impērija |flag_s1 = Flag of Russia.svg |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag of Russia.svg|150px <!--- Pētera I uzstādītais Krievijas kuģu tirdzniecības karogs ---> |flag = <!--- Link target under flag image. Default: Flag of {{{sugasvārds}}} ---> |flag_type = Karogs<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The flags of the world : their history, blazonry and associations|url=http://archive.org/details/flagsofworldthei00hulmiala|publisher=London ; New York : F. Warne|date=[1890?]|first=F. Edward (Frederick Edward)|last=Hulme}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Полное собрание законов Российской империи, Т.6. — СПб, 1830, С.18|url=http://nlr.ru/e-res/law_r/show_page.php?page=18&root=1/6/}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Цвета Русского Государственного национального флага|url=https://www.prlib.ru/item/460883}}</ref> | |image_coat = Seal of Russia (1699, Johann-Georg Korb).png||200px |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = ģerbonis (1699) | |image_map = Russian Tsardom 1500 to 1700.png |image_map_caption = Caristes [[paplašināšanās]] no 1500. līdz 1700. gadam | |galvaspilsēta = [[Maskava]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = krievu |reliģija = [[Pareizticība]], [[vecticība]], [[islāms]], [[šamanisms]] (pēc [[Kazaņas haniste|Kazaņas]], [[Astrahaņas haniste|Astrahaņas]] un [[Sibīrijas haniste]]s iekarošanas) |nauda = Krievijas [[rublis]], [[kapeika]], denga | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Visas Krievijas cars un Maskavas lielkņazs (īsais tituls) |representative1 = [[Ivans IV]],<br /> [[Simeons Bekbulatovičs]] (Sainbulats), |representative2 = [[Fjodors I]],<br /> [[Fjodors II Godunovs]], |representative3 = [[Boriss Godunovs]],<br /> [[Viltusdmitrijs I|Dmitrijs I]],<br /> [[Vasilijs IV Šuiskis]], |representative4 = [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails I Romanovs]], |representative5 = [[Pēteris I]] |representative6 = |representative7 = |representative8 = |representative9 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Krievijas cariste''' ({{val|ru|Русское царство}}) jeb '''Maskavas cariste''' (''Московское царство'') bija valsts (1547—1721) tagadējās [[Krievijas Federācija]]s [[Krievijas Eiropas daļa|Eiropas]], vēlāk arī [[Sibīrija]]s daļā. Krievijas cariste gan pakļāva [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] (1552), [[Astrahaņas hani|Astrahaņas]] (1556) un [[Sibīrijas haniste|Sbīrijas hanistes]] (1598), bet cieta sakāvi [[Livonijas karš|Livonijas karā]] (1583). Pēc [[Rurika dinastija]]s beigšanās 1598. gadā lielvalstī sākās [[Krievijas juku laiki]], kas beidzās ar [[Romanovu dinastija]]s nākšanu pie varas. Jaunās dinastijas cars [[Pēteris I]] spēja modernizēt valsti un izveidot plašu koalīciju pret konkurējošo [[Zviedrijas impērija|Zviedrijas lielvalsti]], kas 1721. gadā tika uzvarēta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]]. Krievijas vēsturē šis laikmets vērtējams kā nestabilitātes un pārejas periods no viduslaiku [[Zelta Orda]]s vasaļvalsts [[Maskavija]]s uz jauno laiku [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. == Vēsture == [[Attēls:Восточная Европа в первой половине XVI века.gif|thumb|300px|Krievijas cariste un tās kaimiņvalstis ap 1550. gadu]] [[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|300px|Krievijas cariste (RVSSIA) [[Gerhards Merkators|Merkatora]] kartē (1595). Atrodama [[Tvera]], [[Muroma]], [[Ņižņijnovgoroda]], pakļautās [[Kazaņas haniste|Kazaņas]], [[Perma (zeme)|Permas]] un [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas valstis]], bet [[Maskava]]s vietā iezīmēts Troickas klosteris]] [[Attēls:Krievijas cariste pēc Livonijas kara 1560.JPG|thumb|300px|Krievijas cariste pēc [[Kazaņas haniste]]s pakļaušanas 1552. gadā, kā tās sastāvdaļas atzīmēta [[Ziemeļu Dvina|Dvina]]s zeme (DVINA), Mošas zeme (MESCHORA.), [[Kargopole]] (CARGAPOLIA.), [[Vologda]] (VOLOGDA.), [[Ustjuga]] (VS:TI:VG), pļavas un kalna [[čeremisi|čeremisu]] zeme (CEREMISELOWGOVOI.; CEREMISEGORNI.), [[Vjatka (zeme)|Vjatka]] (VACHIN.), [[Kazaņa]] (CAZANE.), [[Rjazaņa]] (REZANE.), [[Vladimira]] (VOLODEMER), [[Maskavija]] (MOSCOVIA.), [[Novgoroda]] (NOVOGARDIA.).]] [[Attēls:Fedor chertezh.jpeg|thumb|300px|1614. gada Krievijas caristes un kaimiņu zemju karte, pēc [[Fjodors II Godunovs|Fjodora II Godunova]] zīmējuma]] [[Attēls:Facial Chronicle - b.20, p. 283 - Coronation Ivan IV.jpg|thumb|300px|Maskavijas lielkņaza Ivana Vasiļjeviča kronēšanās par "Visas Krievijas caru" (16. gadsimta miniatūra)]] Pēdējais [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans IV]] bija pēdējā [[Bizantijas impērija]]s imperatora Konstantīna XI brāļameitas Sofijas jeb Zojas (''Ζωή Παλαιολογίνα, Зоя Палеологиня'') mazdēls. Viņa tēvam lielkņazam [[Vasilijs III|Vasilijam III]] bija izdevies pakļaut pēdējās vēl neatkarīgās krievu kņazistes. Pēc tēva nāves, trīs gadu vecais Ivans IV tika pasludināts par lielkņazu. 1546. gadā 16 gadus jaunais lielkņazs paziņoja, ka vēlas precēties, bet pirms tam "pēc vecvecāku parauga kronēties par caru" (krievu: ''венчаться на царство''). Krievijas caristi nodibināja 1547. gada 16. janvārī, kad [[Maskavas kremlis|kremļa]] Uspenskas katedrālē Ivans IV svinīgi kronējās par valdnieku, pieņemot jaunu titulu "Visas Krievijas cars un Maskavas lielkņazs". Tādā veidā viņš paaugstināja savu un savas valsts starptautisko statusu — tituls "lielkņazs" sociālajā hierarhijā bija līdzvērtīgs tādiem tituliem [[Eiropa|Eiropā]] kā "firsts", "hercogs" vai "lielhercogs", savukārt tituls "[[cars]]" (no lat. ''caesar'', gr. ''kαῖσαρ'') norādīja uz tā valkātāja statusu, kas līdzvērtīgs "[[ķeizars|ķeizara]]" titulam. Pirms tam par cariem sauca [[Bulgārija]]s un [[Zelta Orda]]s valdniekus, vēlāk arī [[Krimas haniste|Krimas]], [[Kazaņas hani|Kazaņas]], [[Astrahaņas hani|Astrahaņas]] un [[Sibīrijas hani|Sibīrijas hanus]]. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem pirmais visas Krievijas cars Ivans IV 1552. gadā pilnīgi nopostīja Kazaņu<ref>Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991</ref> un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai, piesavinoties arī Kazaņas hana jeb cara titulu ({{val|ru|царь Казанскiй}}). 1556. gadā Krievijas caristes karaspēks aplenca un pēc ieņemšanas pilnīgi nopostīja [[Astrahaņa|Astrahaņu]] un Ivans IV pievienoja savam pilnajam titulam arī pakļautās Astrahaņas valdnieka titulu ({{val|ru|царь Астороханскiй}}). 1598. gadā krievi iekaroja [[Sibīrijas haniste]]s galvaspilsētu Kašliku jeb Iskeru pie tagadējās [[Toboļska]]s un piesavinājās Sibīrijas cara titulu (''царь Сибирскiй''). [[Kazaņas haniste]]s iekarošana 1552. gadā ir pirmā reize, kad Maskavas cariste iekaroja valsti, kas atradās ārpus senās [[Kijivas Krievzeme]]s robežām. Kazaņas un Astrahaņas iekarošana Krievijai deva papildu buferjoslu pret Āzijas klejotāju karotājiem. Kazaņas iedzīvotāji bija etniski un reliģiski atšķirīgi no krieviem. Kazaņā uzcēla pareizticīgo katedrāli, krievu zemniekiem un atvaļinātajiem kareivjiem šeit piešķīra zemi, krievu tirgotāji ieguva brīvu piekļuvi Volgas ūdensceļam. [[Tatāri|Tatāru]] augstmaņiem ļāva saglabāt īpašumus, taču tos mudināja pāriet pareizticībā. Parastie musulmaņu iedzīvotāji saglabāja brīvcilvēka statusu. Pustukšās stepju teritorijas sāka kontrolēt [[kazaki]].<ref name="books.google.de">[https://books.google.de/books?id=IJRlCuCJmKYC&printsec=frontcover&dq=russian+imperial+foreign+policy&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwj4xc6qifjkAhVFMewKHS9CAmI4PBDoAQg-MAM#v=onepage&q=russian%20imperial%20foreign%20policy&f=false Russia: People and Empire, 1552-1917]</ref> Tomēr iekarot bijušās [[Livonijas Konfederācija]]s zemes Krievijas caristei neizdevās nedz [[Livonijas karš|Livonijas]] (1558—1583), nedz arī [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] (1655—1661) laikā. Tikai pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Krievijai izdevās anektēt [[Zviedrija]]s [[Baltijas provinces]] un 1721. gada 22. oktobrī (2. novembrī) cars Pēteris I kronējās par "Viskrievijas imperatoru" (''Император Всероссийский''), un kopš tā laika valsts oficiālais nosaukums bija [[Krievijas Impērija]]. === Kazaņas, Astrahaņas un Sibīrijas pakļaušana === [[Attēls:Rus and Siberia Khanate.png|thumb|300px|Sibīrijas hanistes iekarošana]] Krievijas caristei bija dažādi [[paplašināšanās]] motīvi. Bijušās [[Kijivas Krievzeme]]s teritorijās tā bija “Krievijas zemju apvienošana”, Baltijā tika “cirsts logs uz Eiropu”, [[Azovas jūra]]s piekrastes iekarošana deva izeju uz Vidusjūru. Citviet izplešanos vadīja komerciāli un politiski iemesli.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp">[https://eprints.lib.hokudai.ac.jp/dspace/bitstream/2115/5095/1/KJ00000113075.pdf Russian Expansion to the Pacific, 1580-1700 : A Historiographical Review]</ref> Mongoļu virsvaras laikā (1240—1480) krievu kņazi bija spiesti apmeklēt [[Mongoļu impērija]]s, vēlāk [[Zelta Orda]]s hanus pazemības izrādīšanai, bet pēc 1330. gada sāka pieaugt [[Maskavija]]s lielkņazu vara. Viņi labi pazina Zelta Ordas iekšpolitisko situāciju un iesaistījās dažādo troņa pretendentu cīniņos. Zelta Ordai sabrūkot, Maskavijas kņazi sāka izplest savu varu uz austrumiem, taču galvenā uzmanība no 1480. līdz 1550. gadam bija pievērsta [[Livonijas—Maskavijas kari]]em ar [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]] un kariem ar [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]]. Tūlīt pēc pasludināšanas par Krievijas caru [[Ivans IV]] pakļāva bijušās Zelta Ordas zemes — [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] 1552. gadā un [[Astrahaņas hani]]sti 1556. gadā, piesavinoties arī Kazaņas cara titulu (''царь Казанскiй'') un Astrahaņas cara titulu (''царь Астороханскiй''). Šīs uzvaras demonstrēja reģiona musulmaņu valdnieku vājumu, paverot ceļu krievu ieplūšanai [[Kama (upe)|Kamas]] un Volgas upju reģionos. Maskavija arī ieguva tiešu kontaktu ar Sibīrijas, [[Centrālāzija]]s un [[Kaukāzs|Kaukāza]] reģioniem.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Stroganovu dzimta, kurai cars bija piešķīris tirdzniecības monopolu ar kažokādām un sāli šajā reģionā, meklēja karaspēku, kas varētu tās tirgoņus aizsargāt pret Sibīrijas hana uzbrukumiem. Storganovi noalgoja Donas kazaku vienību kazaka [[Jermaks|Jermaka]] vadībā, kas sakāva hanu. Tas pavēra ceļu uz pārējo Sibīriju, kuru apdzīvoja vāji organizētas ciltis, kas nevarēja militāri pretoties krievu un kazaku ieročiem.<ref name="books.google.de" /> 1581. gadā Jermaka vadītais karaspēks šķērsoja Urālus, sakāva [[Sibīrijas haniste|Sibīrijas hanu]] Kučumu, kam turpmāk lika maksāt meslus un paziņoja par Maskavas kontroles nodibināšanu reģionā. Tā kā Jermaka sirojums izrādījās ārkārtīgi ienesīgs, tas radīja arī cara interesi par reģiona kontroli. Turpmākajos gados dažādas krievu sirotāju un tirgoņu grupas gar lielajām Āzijas upēm virzījās aizvien dziļāk Sibīrijā. No 1585. līdz 1605. gadam krievu kazaki iekaroja [[Oba]]s un [[Irtiša]]s, līdz 1628. gadam [[Jeņiseja]]s, [[Ņižņaja Tunguska|Tunguskas]] un [[Angara]]s upju baseinus, līdz 1650. gadam sasniedza [[Baikāls|Baikāla]] ezera apkārtni. [[Tjumeņa]] (1586), [[Toboļska]] (1587), [[Mangazeja]] (1601), [[Tomska]] (1604), [[Jeņisejska]] (1620), [[Jakutska]] (1632), [[Ohotska]] (1649), [[Irkutska]] (1652). 1643. gadā tiek izpētīta [[Amūra]]s upe. Tiek sasniegts Klusais okeāns, pakļauta [[Kamčatka]].<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp" /> 17. gadsimta vidū Krievijas cariste sasniedza [[Cjinu dinastija]]s Ķīnas pierobežas reģionus Amūrā. 1689. gada augustā noslēgtais [[Ņerčinskas līgums]] Amūras baseinu atstāja Cjinu kontrolē, kamēr uz ziemeļiem nostiprinās Krievijas cariste. 1721. un 1768. gadā Nerčinskas līgumu pārskata, ņemot vērā Krievijas tirdzniecības intereses. Sibīrijas pirmapguvējus veidoja vairākas grupas: * Tirgoņi un mednieki, kas koncentrējās uz vērtīgo kažokādu ieguvi. * Valsts ierēdņi un kareivji, kas sāka veidot valsts pārvaldes sistēmu. * Karagūstekņi, galvenokārt no Zviedrijas, Livonijas un Polijas-Lietuvas. * Maskavijas trimdinieki un izsūtītie. * Valsts zemnieki, amatnieki un garīdznieki, kurus uz šejieni nosūtīja sabiedrības veidošanai veidošanai. * Piedzīvojumu meklētāji. * Izbēgušie dzimtcilvēki, noziedznieki un ar varu neapmierinātie, kas Sibīrijā slēpās no valsts varas.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Pēc [[Sibīrijas haniste]]s pakļaušanas vienīgi [[čukči]] spēja izrādīt nopietnu [[Krievu—čukču karš|bruņotu pretestību Krieviajs hanistei]]. 1637. gadā izveidoja par Sibīriju atbildīgu ministriju (“Sibīrijas prikazu”), kas galvenokārt nodarbojās ar ierēdņu iecelšanu. Tā kā lielo attālumu dēļ galvaspilsētas kontrole pār Sibīriju bija minimāla, [[vojevoda]]s šeit parasti iecēla tikai uz diviem gadiem, dažreiz ieceļot divus vojevodas, kas viens otru pieskatīja.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Sibīrijas pakļaušana 18. gadsimtā deva iespēju Krievijas Impērijai: * kolonizēt [[Aleutu salas]] un [[Krievijas Amerika|Krievijas Ameriku]]. * pakāpeniski iegūt [[Kuriļu salas]]. * izvērst tirdzniecību ar Ķīnu. * nostiprināt un attīstīt Sibīrijas pārvaldes sistēmu.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Ņemot vērā, ka lielākā daļa Sibīrijas iekarotāju bija analfabēti, nav šo notikumu dalībnieku rakstu liecību, taču galvenie fakti ir atainoti vairākās hronikās.<ref name="eprints.lib.hokudai.ac.jp"/> Apjomīgā Sibīrijas kažokzvēru medīšana noveda pie to skaita straujas krišanās 17. gadsimta vidū. 1684. gadā Maskavija aizliedza medīt [[Sabulis|sabuļus]] Jeņisejskas un Jakutskas apgabalos. Sarūkošais kažokzvēru skaits neļāva vietējiem [[jakuti]]em veikt Krievijas caristes uzspiesto nodevu maksājumus, kas bija jāveic kažokādās. Jakutu lopkopji bija spiesti aizvien vairāk laika veltīt kažokzvēru medībām, lai izpildītu nodevas. Daudzi jakuti bēga uz ziemeļiem, uz [[evenki|tungusu]] apdzīvotajiem rajoniem, kur iztiku nodrošināja ziemeļbrieži. 1644. gadā kazaku un krievu kažokādu nodevu vācēju grupas pirmo reizi sastopas ar [[čukči]]em, kas turpmākajās desmitgadēs izrāda sīvu militāro pretestību.<ref>[https://books.google.de/books?id=sqZFDwAAQBAJ&pg=PA299&dq=russia+outer+mongolia&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwjd0K-q26_lAhVFyaYKHbZmA7EQ6AEIMDAB#v=onepage&q=russia%20outer%20mongolia&f=false A History of Russia, Central Asia and Mongolia, Volume II]</ref> == Iekšpolitika == Pēc cara [[Fjodors I|Fjodora]] nāves Maskavas tronis palika tukšs (Rurika dinastija bija izmirusi), tāpēc ''Zemes sapulce'' par caru uzaicināja bajāru [[Boriss Godunovs|Borisu Godunovu]]. Tādā veidā radās precedents cara izraudzīšanai no malas. Taču, tā kā visas absolūtisma iezīmes līdz tam Krievijas caristē balstījās tikai uz Ivana IV /Jāņa Briesmīgā despotisko varu, šajā brīdī politiskajā cīņā iesaistījās citas kņazu un bajāru dzimtas, kuru radniecība ar [[Ruriks|Rjurikovičiem]] deva tiem lielākas tiesības pretendēt uz troni, nekā Godunoviem. Kaut arī Boriss Godunovs sakārtoja opričņinas politikas izjaukto valsts pārvaldes sistēmu un veica virkni ārkārtīgi pozitīvu un pat unikālu reformu (piemēram, sociālās aprūpes dienesta radīšana, muižnieku bērnu sūtīšana uz Eiropu izglītoties), bajāru opozīcija bija tik spēcīga, ka neļāva tam nostiprināt centrālo varu un nostabilizēt stāvokli valstī. Jau viņa valdīšanas laikā politiskajā cīņā iesaistījās viltvārži, izmantojot neskaidros Ivana IV jaunākā dēla Dmitrija nāves apstākļus Ugļičā 1591. gadā. 1605. gadā par Krievijas caru tika uzaicināts it kā izglābtais cara dēls Dmitrijs ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš gan jau pēc nepilna gada tika gāzts, jo uzsāka Borisa Godunova reformu turpināšanu (Eiropas parauga universitātes izveidošanas projekts u.c.), bajāru opozīcijas atspiešanu no varas utt. — vārdu sakot, patstāvīgu un pat visai veiksmīgu politiku. 1606. gadā par jauno caru ievēlēja [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasiliju Šuiski]] (kurš bija galvenais atentāta pret careviču Dmitriju organizētājs). Pieņemot cara titulu, Vasilijs Šuiskis zvērēja ievērot likumus un tiesas spriedumus, aizsargāt muižnieku, tirgotāju un citu brīvo cilvēku īpašuma tiesības, atzina likumu spēku arī attiecībā uz caru (vienreizējs gadījums Krievijas vēsturē). Valsts pārvaldē praktiski nekas nemainījās — Šuiskis tikai izmisīgi centās noturēties pie varas un izvairīties no tādas rīcības, kas izprovocētu opozīciju viņu gāzt. Jauns posms Krievijas vēsturē sākās 1613. gadā, kad ''Zemes sapulce'' par caru ievēlēja [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihailu Romanovu]], kurš atjaunoja Joana IV laika valsts pārvaldes tradīcijas, taču ļoti spēcīgi ietekmējās izpildvaras struktūru reformēšanas u.c. jautājumos no Rietumeiropas pieredzes (viņa bērni mājās nēsāja Rietumu parauga apģērbu un guva arī atbilstošu izglītību). Vienīgais reālais spēks, kas varēja ietekmēt politisku lēmumu pieņemšanu, bija ''Zemes sapulce'', tāpēc jau nākamais cars [[Aleksejs I Romanovs]] ''Zemes sapulces'' sasaukšanu (pēdējā notika 1653. gadā). Viņa laikā patvaldība ieguva absolūtas monarhijas pazīmes (''Bajāru dome'' vēl formāli pastāvēja līdz 1710. gadam, taču tai vairs bija tikai padomdevējas funkcijas, bet padomus, kā zināms, var ievērot un var neievērot). Pēc cara pavēles ''Sūtniecību prikazā'' sāka tulkot uz krievu valodu zinātnisko un politisko literatūru. 1666. gadā pēc Alekseja personīgas pavēles kņazs Miloradovs sūtīja ekspedīciju meklēt sudraba rūdas atradnes, lai veicinātu pašmāju rūpniecības attīstību. Ar tādu pašu uzdevumu uz [[Holmogori]]em devās majora Mamkejeva ļaudis. Ņevjanskā Tumaševs izveidoja pirmos vara pārstrādes uzņēmumus. Tika veicināta tirdzniecības attīstība (tikai viena gada laikā tīrie valsts ieņēmumi no Arhangeļskas ostas preču apgrozījuma bija 300 000 rubļu!). Attīstījās starptautiskie diplomātiskie sakari ar Eiropu, taču nebija tendences iejaukties Eiropas iekšpolitikā. 1676. gadā gan [[Dānija]]s sūtnis Fridrihs fon Habels gan centās iesaistīt Krievijas caristi konfliktā ar [[Zviedrija|Zviedriju]], taču gan cars, gan tirgotāju aprindas (pamatā [[Arhangeļska]]s pārstāvji) noraidīja šo piedāvājumu kā valstij neizdevīgu. Var teikt, ka Alekseja Romanova valdīšanas laikā Krievijā iedibinājās absolūtisms (ar neievērojamām kārtu pārstāvniecības paliekām, kas vairāk bija nodeva tradīcijai) kā politiskā iekārta. Pēc Alekseja nāves tronī kāpa viņa vecākais dēls (no pirmās sievas) [[Fjodors III Romanovs]], kurš ļoti veiksmīgi turpināja tēva uzsāktās reformas. Pēc Fjodora pavēles kā novecojis tika likvidēts vietvaldības institūts. T.s. muižu saraksti tika sadedzināti. Realizēja galma apģērba reformu — galminiekiem, valsts un militārajiem ierēdņiem pavēlēja valkāt uz „ārzemju drēbes“ (tiesa gan ne vācu, bet gan poļu parauga). Vienlaicīgi viņiem ieteica dzīt bārdas. Atcēla „tiesu nežēlības“ zagļiem vairs necirta nost ne rokas, ne pirkstus. Baznīcas reforma aizliedza t.s. personīgās ikonas ¬ līdz tam plaši izplatīto paražu piekārt baznīcā pie sienas savu ikonu, pie kuras citi nedrīkstēja lūgties utt. Pēc cara pavēles zinātnieki [[Simeons Polockis]] un [[Silvestrs Medvedjevs]] izstrādāja "Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas" projektu. Krievijas cariste sāka pārorientēties savā iekšpolitikā un ārpolitikā uz Eiropu, un, vismaz valdošo slāņu līmenī, sāka iegūt attīstītas rietumnieciskas lielvalsts izskatu. Pēc Fjodora nāves, kamēr vēl nebija kronēts mazgadīgais brālis Joans, valdnieka funkcijas visai veiksmīgi uzņēmās tā vecākā māsa Sofija. Turpinot Fjodora uzsākto valsts intensīvo attīstību, viņa kā padomdevējus ap sevi sapulcināja sava laika izglītotākos Krievijas caristes cilvēkus: Silvestru Medvedjevu, kņazu Vasiliju Goļicinu (jaunās Krievijas ārpolitikas pamatlicēju) u.c. Tomēr šajā brīdī tālāka valsts politiskā attīstība nebija iespējama — sākās cīņa par varu starp Miloslavsku (cara Alekseja pirmās sievas ģimeni) un Nariškinu (cara Alekseja otrās sievas ģimeni) klaniem. Bija galma apvērsuma mēģinājums, taču, Sofijai tūdaļ izdevās sacelt strēļu pulkus un kronēt par "pirmo" caru [[Ivans V Romanovs|Joanu]] ([[Pēteris I|Pēteris]] ne uz ko citu kā uz "otro" nevarēja pretendēt) un, kamēr vēl abi pusbrāļi ir mazgadīgi, kļūt par reģenti. Taču jau 1689. gadā Nariškinu klanam izdevās gāzt Sofiju un atbīdīt Miloslavskus no varas. Varas grožus pārņēma un līdz pat savai nāvei 1694. gadā valsti pārvaldīja Natālija Nariškina. Viņas valdīšanas laikā ritēja veco aristokrātu dzimtu vajāšana (Nariškini bija zemas izcelsmes), valsts amatu un bagātības sagrābšana, iekšējo rēķinu kārtošana, tā kā ne par kādu valsts politisko attīstību nevarēja būt ne runas. Sākās panīkuma posms Krievijas valsts attīstībā. Pēc mātes nāves [[Pēteris I]] sāka fanātiski īstenot tēva un pusbrāļa iesāktās reformas, novedot tās līdz kuriozitātei un ieviešot savas korekcijas. Neraugoties uz pilnīgo valsts ekonomikas sagraušanu, viņš radīja perfektu valsts policejiskās pārvaldes mehānismu, no kura ietekmes vairs nevarēja izvairīties neviens (tieši viņa laikā dzimtbūšana pieņēma savas kroplīgākās formas). Visa vara koncentrējās patvaldnieka — absolūtā monarha — rokās; atbilstoši šiem principiem tika izveidota arī politiskās pārvaldes sistēma. === Likumdošana === 16. gadsimtā iezīmējās varas koncentrācijas tendence vienpersoniski valdnieka rokās (un šī valdnieka autoritātes nostiprināšana), taču turpat līdzās pastāvēja visdažādākie padomdevēja institūti, kuros piedalījās valstī pastāvošo brīvo kārtu pārstāvji (skat. [[Kārtu pārstāvniecība]]). Juridiski nostiprinājās troņa mantošanas kārtība. Sīkāka kārtu pārstāvniecības sistēmas regulācija bija paredzēta tikai 17 gadsimta sākumā, kad par caru ievēlēja poļu princi Vladislavu, kā arī Pirmās zemessardzes 1611. gada 30. jūnija lēmumā par valsts pārvaldi pēc kārtības nodibināšanas. 1549. gadā izveidoja ''Cara padomi'', kurā tika izstrādāti svarīgākie reformu virzieni, izdodot t.s. ''Cara tiesas likumkrājumu'' (kuru apstiprināja Baznīcas hierarhu sapulce), ''Nolikumu par dienestu'', reformēja tiesu, vietējo pārvaldi, nodokļu sistēmu, baznīcu, lika pamatus specializēto pārvaldes iestāžu (prikazu) sistēmai, kurus tūdaļ akceptēja ''Zemes sapulce''. Tika fiksēta valsts politiskā sistēma (pēc tā augstākā tiesu vara nonāca cara kompetencē). 1551. gadā lielajā Baznīcas hierarhu sapulcē tika pieņemts baznīcas likums, kas atzina cara tiesības iejaukties baznīcas lietās. Paralēli attīstījās prikazi (izpildvaras struktūras) un regulārais karaspēks (strēļi). Taču šo visai veiksmīgi uzsākto tiesiskās sistēmas veidošanu pārtrauca pats cars 1565. gadā radot ''opričņinu'' (valsts tika sadalīta opričņinā un zemščinā ar atšķirīgu pārvaldes struktūru un tiesvedības principiem). No 1552. līdz 1649. gadam aizpildīja Cara tiesas nepilnības ar atsevišķiem, specializētiem likumu apkopojumiem. 1598. gadā Zemes sapulce par caru uzaicināja [[Boriss Godunovs|Borisu Godunovu]] (1598—1605), kurš juridiski sakārtoja opričņinas politikas izjaukto valsts pārvaldes sistēmu un veica virkni reformu (piemēram, sociālās aprūpes dienesta radīšana, muižnieku bērnu sūtīšana uz Eiropu izglītoties). 1606. gadā par jauno caru ievēlēja [[Vasilijs IV Šuiskis|Vasiliju Šuiski]] (kurš bija galvenais atentāta pret Dmitriju organizētājs). Pieņemot cara titulu, Vasilijs Šuiskis zvērēja ievērot likumus un tiesas spriedumus, aizsargāt muižnieku, tirgotāju un citu brīvo cilvēku īpašuma tiesības, atzina likumu spēku arī attiecībā uz caru ¬ vienreizējs gadījums Krievijas vēsturē. Sākot ar 1620. gadu ieviesa vispārēju pasta nodokli. 1648. gadā cars [[Aleksejs I Romanovs|Aleksejs Romanovs]], ''Bajāru dome'' un baznīcas hierarhu sapulce kopīgi nolēma saskaņot visus esošos likumus (kuri bieži vien bija pretrunīgi) un, tos papildinot, izdot jaunu kodeksu. Šajā pasākumā ietilpa arī administratīvās reformas (piemēram, likvidēja privātās bajāru un baznīcas ''[[sloboda]]s'' un aramzemi ap Maskavu un citām pilsētām, atdeva pilsētām bajāru un baznīcas sagrābtās atkarīgās zemes pilsētu teritorijās). Sāka sekularizēt baznīcas zemes, ko tā bija ieguvusi pēc 1580. gada (kad tai aizliedza iegūt jaunus īpašumus). 1649. gadā šo kodeksu nodrukāja un izplatīja. Vēlāk nācās to papildināt ar ''Norādījumiem par laupītājiem un slepkavībām'' (1669.), ''Norādījumiem par muižām'' (1676), ''Norādījumiem par muižām un dzimtīpašumiem'' (1677), ''Jauno tirdzniecības kodeksu'' (1677) u.c. == Karaspēks == 1646. gadā kņazu I. Miloslavski sūtīja uz Holandi, lai viņš atvestu „dzelzs apstrādes meistarus, pieredzējušus kuģu kapteiņus un kādus 20 zaldātu lietās izglītotus vīrus“. Paralēli strēļu karaspēkam izveidoja „ārzemju parauga“ pulkus ar smagi bruņotiem jātniekiem kājniekiem, kas 1689. gadā jau veidoja vairāk kā pusi karaspēka (63 pulki, 90 000 kareivji). Šiem pulkiem tika ieviestas jaunas militārās pakāpes: majors, rotmistrs, poručiks utt., kam paralēli vecā parauga pulkos pastāvēja vecās pakāpes: sotņiks u.c. == Krievijas misionārisms == {{pamatraksts|Maskava — trešā Roma}} [[Attēls:Byzantine Palaiologos Eagle.svg|thumb|200px|Paleologu dinastijas Austrumromas (Bizantijas) valdnieku ģerbonis (1261—1453)]] [[Attēls:Seal of Russia (1699, Johann-Georg Korb).png|thumb|200px|Krievijas caristes ģerbonis (1699)]] Vairākas paaudzes pēc [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] galvaspilsētas [[Konstantinopoles krišana]]s [[Osmaņu impērija|osmaņu turku]] rokās Krievu ortodoksās baznīcas iekšienē tika izlotota ideja par [[Maskava — trešā Roma|Maskavu kā "Trešo Romu"]]. Formālu pamatu šai idejai deva Maskavijas lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] laulības ar pēdējā Austrumromas jeb Bizantijas imperatora Konstantīna XI krustmeitu Sofiju Paleologu 1472. gadā. Sākotnēji "Trešās Romas" idejai bija apokaliptiska pieskaņa, jo Krievijas cariste bija viena no pēdējām valstīm (blakus [[Gruzija]]i), kurā ortodoksā kristietība bija valsts reliģija. Romas Katoļu baznīcu un [[islāms|islāmu]] uzskatīja par ķecerīgām novirzēm no sākotnējās "pareizticības". Pirmo reizi jēdziens "trešā Roma" atrodams Pleskavas mūka Filofeja 1510. gada vēstulē Maskavas lielkņazam, kurā viņš pasludināja: "Divas Romas ir kritušas. Trešā stāv. Un nebūs ceturtās. Neviens neaizvietos Jūsu kristīgo cara valsti!" Vēlākos gadsimtos šī tēze kļuva par vienu no neoficiālajiem valsts ideoloģijas pamatiem. === Valsts simboli === Pirmais Krievijas cars Ivans IV un viņa mantinieki lietoja valsts zīmogu ar [[Maskavija]]s ģerboni uz [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ērgļa krūtīm un 13 pakļauto zemju ģerboņiem apkārt, kas vienlaigus var tikt uzskatīts par lielo valsts ģerboni mūsdienu izpratnē. Pēc [[Kazaņa]]s, [[Astrahaņa]]s un [[Sibīrija]]s hanu valstu pakļaušanas (1552—1607) Krievijas cari savam titulam pievienoja arī šo valstu cara nosaukumu un trīs kroņus virs divgalvu ērgļa. Pirmais Krievijas cara karogs ("trikolors") ticis lietots 1668. gadā kā karakuģa karogs pēc holandiešu parauga, tādēļ tam izvēlētas tās pašas krāsas. == Krievijas cari (1547—1721) == '''Rjurikoviču dinastija:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis — Miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Ivan the Terrible (cropped).JPG|100px]] | [[Ivans IV]] Rurikovičs | 1530—1584 | 1547. gada 26. janvāris | 1584. gada 28. marts (izņemot 1575.-1576.) |- | [[Attēls:Portrait of unknown Polish magnate (Niasviž Castle gallery).png|70px]] | [[Simeons Bekbulatovičs]] ([[Kasimovas hani|Kasimovas hans]], Ivana IV otrās sievas brāļadēls) | miris 1616. gadā | 1575. gada septembris vai oktobris | 1576. gada augusts vai septembris |- | [[Attēls:Feodor I of Russia - Project Gutenberg eText 20880.jpg|100px]] | [[Fjodors I]] | 1557—1598 | 1584. gada 28. marts | 1598. gada 17. janvāris |- |} '''Juku laika cari un pretendenti uz troni:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis—miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Boris Godunov.jpg|100px]] | [[Boriss Godunovs]] (''Борис Годунов'') | 1551-1605 | 1598 | 1605 |- | [[Attēls:Feodor II bone.jpg|100px]] | [[Fjodors II Godunovs]] (''Фёдор II Годунов'') | 1587/1589-1605 | 1605 | |- | [[Attēls:Dymitr Samozwaniec.jpg|100px]] | Dmitrijs I ([[Viltusdmitrijs I]], ''Лжедмитрий I'') | 1581-1606 | 1605 | 1606 |- | [[Attēls:False Dmitriy II (engraving) 03.jpg|100px]] | [[Viltusdmitrijs II]] (''Лжедмитрий II'') | 1582-1610 | apgalvoja, ka ir 1605. gadā ievēlētais cars | |- | [[Attēls:Basil IV.jpg|100px]] | [[Vasilijs IV Šuiskis]] (''Василий IV Иоаннович Шуйский'') | 1552-1612 | 1606 | 1610 |- | [[Attēls:Prince Władysław Sigismund - detail.jpg|100px]] | [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs I Vāsa]] (''Владислав I Жигимонтович'') | 1595-1648 | 1610 | 1613 |- |} '''[[Romanovu dinastija]]:''' {|class="wikitable" |- ! Attēls ! Vārds ! Dzimis — Miris ! Cars no ! Cars līdz |- | [[Attēls:Tsar Mikhail I -cropped.JPG|100px]] | [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails Romanovs]] (''Михаил Фёдорович Романов'' — bajāra, vēlākā Krievijas [[Pareizticība|ortodoksās baznīcas]] patriarha Fjodora<br />Romanova dēls) | 1596-1645 | 1613 | 1645 |- | [[Attēls:Alexis_I_of_Russia_(Hermitage).jpg|100px]] | [[Aleksejs I Romanovs]] (''Алексей Михайлович Романов'') | 1629-1676 | 1645 | 1676 |- | [[Attēls:Feodor III of Russia.jpg|100px]] | [[Fjodors III Romanovs]] (''Фёдор Алексеевич Романов'') | 1661-1682 | 1676 | 1682 |- | [[Attēls:Sophia Alekseyevna by anonim (19 c., Hermitage).jpg|100px]] | [[Sofija Romanova (Krievijas reģente)|Sofija Romanova]] (''Софья Алексеевна Романова'') Krievijas reģente savu brāļu nepilngadības dēļ | 1657-1704 | 1682 | 1689 |- | [[Attēls:Ivan V by anonym (Kremlin museum).jpg|100px]] | [[Ivans V Romanovs]] (''Иоанн Алексеевич Романов'') valdīja kopā ar savu jaunāko pusbrāli Pēteri Romanovu | 1666-1696 | 1682 (1689) | 1696 |- | [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|100px]] | [[Pēteris I]] Lielais (''Пётр Алексеевич Романов'') līdz 1696. gadam valdīja kopā ar vecāko pusbrāli Ivanu Romanovu, pirmais [[Krievijas Impērija#Krievijas imperatoru un reģentu saraksts valdīšanas secībā|Krievijas imperators]] no 1721. gada 20. janvāra | 1672-1725 | 1682 (1689) | 1721 |- |} == Bibliogrāfija == * Соловьев С. М., Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. / «Сочинения» — СПб., 1882 == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Maskavija]] * [[Krievijas Impērija]] * [[Padomju Savienība|PSRS]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Maskavija]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]] tojowkfqjbpy8v505r92ysuas0bfsdm 0 51550 4465792 4461594 2026-05-09T17:31:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465792 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kaplavas pagasts | karte = Kaplavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Kaplavas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kaplavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Krāslavas novads | centrs2 = [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] | platība = 125,4 | iedzīvotāji = 745<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 745 / 125.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Born | ref_vācu = | nos_krievu = Борнская | ref_krievu = }} '''Kaplavas pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām [[Daugava]]s kreisajā krastā, pie [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s. Robežojas ar sava novada [[Krāslava]]s pilsētu un pa Daugavu ar [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu]], [[Krāslavas pagasts|Krāslavas]], [[Kalniešu pagasts|Kalniešu]] un [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] pagastiem, [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Salienas pagasts|Salienas pagastu]], kā arī Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Braslavas rajons|Braslavas rajonu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Bruņinieku upe]], [[Kobilka (upe)|Kobilka]], [[Bruņinieku upe|Melnupīte]], [[Piskovatka]], [[Robežupe (Daugavas pieteka)|Robežupe]], [[Šaltupe]], [[Viļeika]], [[Žukovka (upe)|Žukovka]]. '''Ezeri:''' [[Baļticas ezers]], [[Dubinka]], [[Jabloņkas ezers]], [[Kaudzīšu ezers]], [[Lielais Borvinkas ezers]], [[Mazais Borvinkas ezers]], [[Saučenku ezers]], [[Šilovkas ezers]], [[Varnaviču ezers]], [[Vilnīšu ezers (Krivojes ezers)]], [[Zariņa ezers]], [[Zimašu ezers]]. == Vēsture == Izveidots kā '''Bornes pagasts''' [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadā]] apvienojot vairākus muižu pagastus. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Bornes pagasta [[Kaplavas muiža]] (''Born'') tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža (''Matulischek'', 970 ha) 53 vienībās, Dvorišķu muiža (213 ha) 6 vienībās, [[Vecbornes muiža]] (''Alt-Born'', 646 ha) 29 vienības (Bornes muižas pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) 13 vienībās, [[Varnaviču muiža]] (''Warnowiz'', 884 ha) 75 vienībās, Lizetes muiža (''Lisettenhof'', 181 ha) 5 vienībās, Rožupoles muiža (''Rosenfeld'', 352 ha) 20 vienībās un Plātera Annas muiža (''Annenhof'' jeb ''Platershof'', 333 ha) 176 vienībās.<ref>{{LKV|VIII.|15 494}}</ref> 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu. 1935. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, [[Sarkanarmiešu ciems|Sarkanarmiešu]] un [[Varnaviču ciems|Varnaviču]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] '''Kaplavas ciemam''' 1956. gadā pievienoja [[Salienas pagasts|Salienas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Strana Sovetov» teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>[https://sites.google.com/view/kaplavas/m%C4%81jas Kaplavas pagasts 1967]</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL6495{{!}}query:lazd |title=Latvijas pagasti 2002 |access-date={{dat|2022|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL6495{{!}}query:lazd }}</ref> 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2021 |- | Skaits || 2 335<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2021-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512153943/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm}}</ref> || 2 315<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2021-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512155116/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm}}</ref> || 2 383<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2017-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170919205518/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm}}</ref> || 1 365<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}</ref> || 1 140<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kraslavas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}</ref> || 970<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1989.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1989|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> || 844<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2000|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> || 640<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305012011/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm}}</ref> || 422 |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|1925 |1925|2335 |1930|2315 |1935|2383 |1959|1711 |1967|1365 |1979|1140 |1989|970 |2000|842 |2011|639 |2021|414 |2024|389 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]''' (pagasta centrs), [[Varnaviči]], [[Upmale (Kaplavas pagasts)|Upmale]], [[Rožupole]], [[Vecborne]], [[Veckaplava]], [[Dvorišči]]. === Ievērojamas personības === * 1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs [[Pēteris Pauls Jozuus]]. * 1912. gadā Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks [[Atis Ķeniņš]]. * 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 |title=Latgales Laiks: Kaplavā joprojām dzīva rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība 03.08.2001. |access-date=10.04.2008 |archive-date=08.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160308160612/http://latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 }}</ref> Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu [[Sēlija|Augšzemē]], tostarp Kaplavā. * 1885. gadā Bornes pagastā dzimis [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un Latvijas armijas virsnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris [[Rūdolfs Graudiņš]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=478|title=LKOK nr.3/1870 : Graudiņš, Rūdolfs|website=www.lkok.com}}</ref> * 1890. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis 1. Latvijas Neatkarības rotas virsnieks, kapteinis un vēlākais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, kā arī nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris [[Eduards Graudiņš]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=476|title=LKOK nr.3/878 : Graudiņš, Eduards|website=www.lkok.com}}</ref> * 1899. gadā [[Lielbornes muiža|Lielbornes muižā]] dzimis [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] — vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja [[Skultes muiža|Skultē]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Krāslavas rajons}} {{Krāslavas apriņķis}} {{Ilūkstes apriņķis}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]] [[Kategorija:Kaplavas pagasts| ]] anql3c04u8qgpne6ysr3sm0y82wurka 0 64509 4466046 4392231 2026-05-10T09:59:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466046 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{novec}} '''Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs''' ('''UR''') ir valsts iestāde, kas [[Latvijas Republika]]s teritorijā reģistrē [[uzņēmums|uzņēmumus]] (uzņēmējsabiedrības), [[komersants|komersantus]], to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, [[politiskā partija|politiskās partijas]], šķīrējtiesas, [[arodbiedrība]]s, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus. UR darbojas [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] pārraudzībā, un tā darbību regulē likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Ministru kabineta apstiprināts UR nolikums un citi normatīvie akti. UR vada galvenais valsts [[notārs]]. Galveno valsts notāru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā ieceļ amatā tieslietu ministrs un viņš arī atbrīvo no amata tieslietu ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/111617-uznemumu-registra-nolikums|title=Uzņēmumu reģistra nolikums|last=Likumi.lv|access-date=05.01.2026}}</ref> Kopš {{dat|2024|04|02|Ģ}} galvenā valsts notāre ir Laima Letiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/aktualitates/uznemumu-registra-galvena-valsts-notara-amata-stajas-laima-letina/|title=Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatā stājas Laima Letiņa|last=Uzņēmumu reģistrs|date=02.04.2024|access-date=05.01.2026}}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību. == UR funkcijas == # veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību, šķīrējtiesu, reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu; # sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem; # veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. == Pāreja uz attālināto darbu Tīmeklī == Kopš 2020. gada janvāra Uzņēmumu reģistra 14 reģistros uzkrātā informācija par juridiskajām personām, tostarp par uzņēmumu amatpersonām, īpašniekiem, patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama ikvienam tiešsaistē — Reģistra informācijas tīmekļvietnē bez maksas un bez reģistrācijas redzami aktuālie dati, bez maksas un ar autorizāciju pieejami vēsturiskie dati un liela daļa dokumentu. Nepubliskās daļas dokumenti pieejami pēc pamatota pieprasījuma, un šis pakalpojums ir par maksu. Šādu brīvi pieejamās un pēc pieprasījuma pieejamās informācijas samērību atbalsta arī [[Datu valsts inspekcija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dvi.gov.lv/lv/jaunums/par-datu-publiskosanu-uznemumu-registra|title=Par datu publiskošanu Uzņēmumu reģistrā|last=Datu valsts inspekcija|first=|access-date=|date=09.01.2020}}</ref> Kopš 2020. gada pavasara Uzņēmumu reģistra pakalpojumi kļuva pieejami tikai attālināti — digitāli un pa pastu. 2020. gadā iestāde uzsāka darbu pie jauna reģistrācijas e-pakalpojuma izveides, un tika plānots, ka tuvāko gadu laikā Uzņēmumu reģistra pakalpojumi tiks nodrošināti tikai digitālajā vidē. == Sasniegumi == Uzņēmumu reģistrs [[2018. gads|2018]]. gada [[13. jūnijs|13. jūnijā]] atklāja pirmo publiskās pārvaldes virtuālo asistentu Latvijā — [[UNA]] jeb Uzņēmēju Nākotnes Atbalstu. Virtuālais asistents latviešu valodā rakstiski sniedz atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par jauna uzņēmuma vai organizācijas reģistrāciju, iesniegto reģistrācijas dokumentu virzību un likvidāciju. Šo [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] jeb virtuālā asistenta iekļaušanu kvalitātes sistēmā [[Kvalitātes institūts]] (''Chartered Quality Institute''), kurā apvienojušies starptautiski sertificēti organizāciju auditori un inženieri, konkursā “''International Quality Award 2018''” novērtēja ar augstāko novērtējumu pasaulē kategorijā “Inovāciju ieviešana, izmantojot kvalitātes metodes” (''Innovation through Quality Method'').<ref>[https://www.quality.org/international-quality-awards-2018 International Quality Award 2018]</ref> Uzņēmumu reģistrs 2019. gadā [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] virzītajā iniciatīvā valsts iestādēm "Konsultē vispirms" saņēma augstāko novērtējumu nominācijā "Līderis informēšanā un konsultēšanā”. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ur.gov.lv/ Uzņēmumu reģistra mājaslapa] * [https://info.ur.gov.lv Uzņēmumu reģistra informācijas tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20110218055513/http://www.tna.lv/lv/shop/product/0/0/0/0/0/0/55AVvqisms/ Grāmata "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: Vēsture.Prakse.Komentāri"] * [http://likumi.lv/doc.php?id=72847 Likumi.lv: Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru] [[Kategorija:Uzņēmumu reģistrs]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] [[Kategorija:Mikroekonomika]] midszzhvx2f90veyub8zzvghbvmuj0p 0 66740 4465882 4200519 2026-05-09T20:55:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465882 wikitext text/x-wiki '''Kibucs''' ({{val|he|קִבּוּץ}}, no קְבוּצָה, ''kvuca'' — 'grupa, kolektīvs') — lauku iedzīvotāju [[komūna]]s veids [[Izraēla|Izraēlā]] (vēl tur pastāv lauksaimniecības kooperatīvu tips ''[[mošavs]]''<ref>Nevajag to sajautkt ar "mošava" (sieviešu dzimtē), kas nozīmē vienkārši tradicionālo "ciemats, apmetne".</ref>), lauksaimniecības kooperatīvs, kura pamatpazīme ir kopīpašums (pār dzīvesvietu, darba inventāru), līdztiesība darba pienākumos un sociālo pakalpojumu izmantošanā, atteikšanās no algota darba. Analogs [[Padomju Savienība|PSRS]] pastāvējušajai lauksaimnieku kooperācijas formai "[[kolhozs]]". Pamatā ''kibucu'' iedzīvotāji nodarbojas ar lauksaimniecības kultūru audzēšanu, taču atsevišķos ''kibucos'' pastāv arī rūpnīcas un darbnīcas, kas ražo rūpniecībai nepieciešamas detaļas. == Tapšana == [[Attēls:Second_aliyah_Pioneers_in_Migdal_1912_in_kuffiyeh.jpg|left|thumb|300px|Pirmie ebreju imigranti Palestīnā 1880. gados]] XIX gs. beigās sākās [[Cionisms|cionisma]] ideoloģijas inspirēta masveida [[Ebreji|ebreju]] migrācija uz [[Osmaņu impērija]]s provinci [[Palestīna|Palestīnu]]. Migrācija norisa organizēti, grupās, un arī finansiālu palīdzību no atbalsta finanšu fondiem piešķīra nevis individuāli, bet grupām. Līdz ar to zemi kur apmesties, ebreju imigranti no osmaņu feodāļiem (pamatiedzīvotāji palestīnieši bija [[dzimtcilvēki|dzimtcilvēku]] statusā, un osmaņu likumi nepieļāva tiem zemes privātīpašumu) kolektīvi iepirka auglīgākās [[lauksaimniecība]]s zemes, lai veidotu pirmās ebreju kopienas. Bez tam kolektīvo apmetņu veidošanos veicināja no šīs zemes padzīto vietējo iedzīvotāju neapmierinātības (pat agresijas) izpausmes, kas lika organizēt dzīvi vienkopus, apsargātos ciematos. Šo kopienu iekšējā pašorganizācija veidojās, par pamatu ņemot [[Jūdaisms|jūdaisma]] praviešu dzīvesveidu, [[Utopiskais sociālisms|utopiskā sociālisma]] un [[Marksisms|marksisma]] idejas, kuras vienotā koncepcijā apvienoja cionistu aktīvisti, piemēram, [[Josifs Trumpeldors]], [[Maņa Šohata]], [[Josifs Baracs]] u.c. Tika noteiktas kolektīvas īpašumtiesības (pār dzīvesvietu, darba inventāru), līdztiesība darba pienākumos un sociālo pakalpojumu izmantošanā, atteikšanās no algota darba. Pirmā šāda kolektīvā lauksaimniecība — Dganija ("Kvutzat Degania") — tika izveidota 1909. gadā. Uz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām Palestīnā jau bija 8 ''kibuci'', kuros dzīvoja aptuveni 300 locekļu. [[Osmaņu impērijas sadalīšana|Britu mandāta]] laikā ''kibucu'' skaits, pateicoties plašajai cionistu jaunatnes no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un ebreju imigrācijai no [[Krievija]]s strauji pieauga līdz 176, kuros dzīvoja aptuveni 47 400 iedzīvotāju, nodrošinot sevi ar visu nepieciešamo lauksaimniecības produkciju. Apgūstot jaunas teritorijas, kuras ebreji plānoja iekļaut savā topošajā valstī, plaši tika veidotas t.s. ''homa u-migdal'' ("tornis un siena") apmetnes stratēģiski svarīgās vietās. Praktiski visi pieaugušie ''kibucu'' iedzīvotāji bija zemessardzes "[[Hagana]]" biedri, līdz ar to bruņojums un militārā apmācība ļāva paplašināt ''kibucu'' teritoriju un nodrošināties pret vietējo iedzīvotāju uzbrukumiem. == Saimniecība == [[Attēls:Kibbutz_Barkai_panorama_01a.jpg|left|thumb|1000px|Barkai kibuca panorāma]] Augstākais ''kibuca'' pārvaldes orgāns ir kopsapulce, ko parasti sasauc reizi nedēļā svarīgāko jautājumu lemšanai (mazos ''kibucos'' — arī ikdienas jautājumu lemšanai). ''Kibucu'' vada ''sekretariāts'' (ģenerālsekretārs, kas kūrē visu ''kibucu'' skarošus jautājumus, saimniecības sektora vadītājs, kasieris, kurš atbild par finanšu jautājumiem un pārstāv ''kibucu'' [[Banka|bankās]] u.c. finanšu iestādēs, kā arī saimniecības, darba, izglītības un privāto lietu komisiju priekšsēdētāji). ''Kibuci'' apvienoti 3 pamatorganizācijās: ''Ha-Tnu'aha-kibbucitha'', Ha-Kibbucha-arci — Ha-Šomerha-ca'ir un Ha-Kibbucha-dati, kuras izveidojušās no dažādām ''kibucu'' apvienībām, kuras sāka rasties jau XX gs. 20. gados. Reizi 3—4 gados katras apvienības pārstāvji (visu ''kibucu'' locekļu ievēlēti) kopsapulcē ievēl ''Savienības centru'', kurā ievēl ''Sekretariātu'' un tam pakļautās nozaru ''komitejas''. Katrai apvienībai ir arī savi savstarpējās palīdzības fondi (no turīgāko ''kibucu'' dalības maksām un ziedojumiem no malas), kā arī centralizēta saimniecības vadība. 1962. gadā izveidotā ''Kibucu kustības savienība'' (''Britha-tnu'aha-kibbucit'') vada, saskaņojot savu darbību ar katru apvienību, kopīgo jautājumu organizēšanu, kā arī pārstāv ''kibucu'' kustību valdībā un ''Ebreju aģentūrā''. ''Kibuca'' locekļi algu par darbu nesaņem, tās vietā tiem nodrošināti visi dzīves apstākļi. Ir noteikta vispārēja 8 stundu darba diena. Sasniedzot pensionēšanās vecumu, darba dienas stundu skaits tiek samazināts. Fiziski smagus vai netīrus darbus, nakts maiņas, sestdienu un svētku dienu dežūras pilda visi ''kibuca'' locekļi rindas kārtībā. Parasti cilvēks pilda konkrētus darbus vairākus gadus bet, ja viņš pats vēlas, vai ir tāda nepieciešamība, to var pārcelt citu darbu veikšanai. Katram ''kibuca'' loceklim reizi gadā pienākas atvaļinājums, kā arī ir pieejams personiskais budžets, kura lielumu nosaka reizi gadā kopsapulcē. Tāpat katram loceklim pieejama ''kibuca'' ēdnīca (arī dzīvokļos ir virtuves, kur iedzīvotāji var sev gatavot pārtiku), veļas mazgātava, apģērbu noliktava un poliklīnika. Bērni tiek audzināti kopīgi, vispirms t.s. ''silītēs'', pēc tam [[Bērnudārzs|bērnudārzos]]. Pievakari bērni pavada kopā ar vecākiem (pēdējās desmitgades daudzos ''kibucos''pat ļauj bērniem nakšņot vecāku dzīvokļos). Katrā ''kibcā'' ir sava [[pamatskola]], bet pēc tās absolvēšanas pusaudži apmeklē ''kibucu'' kopējās [[vidusskola]]s (dažos turīgākajos ''kibucos'' ir sava vidusskola). ''Kibuci'' apstrādā 38% lauksaimniecībai derīgās zemes Izraēlā, un saražo aptuveni 39% lauksaimniecības produkcijas. Dominē daudznozaru lauksaimniecība (vidēji 4—5 dažādas lauksaimniecības kultūras katrā ''kibucā''). Dažās nozarēs ''kibucos'' saražotās produkcijas īpatsvars dominē (81% [[kokvilna]]s, 73% [[Banāni|banānu]], 67% [[Kartupeļi|kartupeļu]], 60% [[Piens|piena]], 100% [[Zivis|zivsaimniecībā]]), bet citur to loma ir maza (piemēram, [[Dārzeņi|dārzeņu]], [[zieds|ziedu]], [[Olas|olu]] ražošanā). Aptuveni 50% ''kibucos'' saražotā ir rūpniecības preces. 1980. gados ''kibucu'' sistēmā bija 326 rūpniecības uzņēmumi, kuros strādāja 16 500 ''kibucu'' locekļu un algotu strādnieku, bet viss ''kibucu'' rūpniecības kopprodukts veidoja 5% no valsts rūpniecības kopprodukta. === Atsauces un paskaidrojumi === {{atsauces}} == Literatūra == * Lieblich Amia. Kibbutz Makom: Report From an Israeli kibbutz. — Pantheon Books, 1981. {{ISBN|0-394-50724-X}}. * Ulian Richard. Report on Two Israeli Farm Communes. — Yale University Library, Manuscripts and Archives, Scholar of the House dissertation, 1950 == Ārējās saites == * [http://www.mishkei.org.il/ Kibbutz Network]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20050305070952/http://www.kibbutz.org.il/eng/welcome.htm Official Website of the Kibbutz Movement] * [https://archive.today/20121218134131/www.mfa.gov.il/MFA/MFAArchive/2000_2009/2002/11/Focus%20on%20Israel-%20Kibbutz Site on the Israeli Ministry of Foreign Affairs about Kibbutzim] * [http://newpartisan.squarespace.com/display/ShowJournalEntry?moduleId=4763&entryId=3132 Interview with Gary Brenner and Jo-Ann Mort on Kibbutzim in Israeli Society] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100220034155/http://newpartisan.squarespace.com/display/ShowJournalEntry?moduleId=4763&entryId=3132 |date={{dat|2010|02|20||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20100704042851/http://www.israeleconomy.org/nbn/nbn309.htm Institute for Advanced Strategic and Political Studies] * [https://web.archive.org/web/20081207124645/http://www.learn-hebrew-bible.com/gallery_show.asp?id=1 Typical Kibbutz pictures] * [http://www.kibbutzprogramcenter.org Kibbutz Program Center] * [http://www.kibbutzim.net/kibbutzim.php Kibbutzim of Israel list with contact info] * [https://eleven.co.il/article/12065 «Киббуц» в Электронной еврейской энциклопедии] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Izraēlas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kooperatīvi]] [[Kategorija:Izraēlas kultūra]] b22w0gfhgxr8c8k4dsds4hexkoq0art 0 77865 4466082 4311924 2026-05-10T11:31:53Z ~2026-28056-61 145159 4466082 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Zinātņu akadēmijas augstceltne |alternat nosaukums = Kolhoznieku nams |attēls = Riga_-_35850702960.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 56| lats = 35| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 19| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = Akadēmijas laukums 1, LV-1050 |apkaime = [[Latgales apkaime]] |statuss = Pabeigta |celtnieciba = 1951—1961 |pamatakmens = {{dat|1951}} |iecer pabeigt = |pabeigts = {{dat|1958}} |atverts = {{dat|1959|12|31}} |ekspluatācijā no = 1960 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Latvijas Zinātņu akadēmija |antena spice = 107,60 |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 21 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = [[Osvalds Tīlmanis]]<br />[[Vaidelotis Apsītis]]<br />[[Kārlis Plūksne]] |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = [http://www.lza.lv/ lza.lv] }} '''Zinātņu akadēmijas augstceltne''' ir 21 stāvu augsta biroju ēka [[Rīga|Rīgā]], kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni [[Latvija|Latvijā]]. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēku par pabeigtu uzskatīja tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir [[Osvalds Tīlmanis]], [[Vaidelotis Apsītis]] un [[Kārlis Plūksne]]. Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] izmantoja saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku [[Vecrīga]]s torņu smailēm. Ēkā bez daudzajām darba telpām ir konferenču zāle ar 1 000 vietām. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kas sūtītas no Krievijas — katra atsevišķi iepakota polietilēna plēvē. Ēkai tika piedēvēti dažādi nosaukumi: ''"padomju zvaigznes virs Baltijas"'' - tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: ''"Staļina dzimšanas dienas torte"'', ''"Staļina baroks"'', ''"Staļina zobs"'', ''"Kremlis"'' un līdzīgi..<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/nams-ar-raksturu Nams ar raksturu], diena.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> == Vēsture == Zinātņu akadēmijas augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca. Lai uzbūvētu Kolhoznieku namu, nojaukts arī izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis — tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādi iebildumi pret tā nojaukšanu neradās. Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi. Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhoznieki nevar atļauties apsaimniekot namu. Turklāt ap šo laiku jaunais padomju valsts līderis [[Ņikita Hruščovs]] bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos, nevis galvaspilsētā. Īsti precīzi ēkas pabeigšanas laiku nav iespējams pateikt, gan tāpēc, ka to nodeva pakāpeniski pa stāviem, gan arī tāpēc, ka padomju dokumentiem nevar pārāk uzticēties, jo nodošanas termiņu bieži kavēja. Lēmumu par projekta sākšanu pieņēma 1951. gada 17. februārī. Augstceltnes būvniecību uzsāka 1951. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī, lai gan daļu ēkas sāka apdzīvot jau divus gadus agrāk. Galīgais punkts būvniecībai pielikts tikai 1961. gadā. Ēku atklāja [[Vilis Lācis]] vienlaikus ar [[Padomju Savienība|PSRS]] šaha čempionātu. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Latgales apkaime]] — Rīgas apkaime * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa] === Video === * [https://www.youtube.com/watch?v=tys8-n9SlQg 1954. Строительство Дома колхозника в Риге], youtube.com {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] nex3emmxzeyukqe61fa43bqf8q65kda 4466083 4466082 2026-05-10T11:32:40Z ~2026-28056-61 145159 4466083 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Zinātņu akadēmijas augstceltne |alternat nosaukums = Kolhoznieku nams |attēls = Riga_-_35850702960.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 56| lats = 35| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 19| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = Akadēmijas laukums 1, LV-1050 |apkaime = [[Latgales apkaime]] |statuss = Pabeigta |celtnieciba = 1951—1961 |pamatakmens = {{dat|1951}} |iecer pabeigt = |pabeigts = {{dat|1958}} |atverts = {{dat|1959|12|31}} |ekspluatācijā no = 1960 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Latvijas Zinātņu akadēmija |antena spice = 107,60 |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 21 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = [[Osvalds Tīlmanis]]<br />[[Vaidelotis Apsītis]]<br />[[Kārlis Plūksne]] |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = [http://www.lza.lv/ lza.lv] }} '''Zinātņu akadēmijas augstceltne''' ir 21 stāvu augsta biroju ēka [[Rīga|Rīgā]], kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni [[Latvija|Latvijā]]. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēku par pabeigtu uzskatīja tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir [[Osvalds Tīlmanis]], [[Vaidelotis Apsītis]] un [[Kārlis Plūksne]]. Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] izmantoja saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku [[Vecrīga]]s torņu smailēm. Ēkā bez daudzajām darba telpām ir konferenču zāle ar 1 000 vietām. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kas sūtītas no Krievijas — katra atsevišķi iepakota polietilēna plēvē. Ēkai tika piedēvēti dažādi nosaukumi: ''"padomju zvaigznes virs Baltijas"'' - tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: ''"Staļina dzimšanas dienas torte"'', ''"Staļina baroks"'', ''"Staļina zobs"'', ''"Kremlis"'' un līdzīgi...<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/nams-ar-raksturu Nams ar raksturu], diena.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> == Vēsture == Zinātņu akadēmijas augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca. Lai uzbūvētu Kolhoznieku namu, nojaukts arī izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis — tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādi iebildumi pret tā nojaukšanu neradās. Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi. Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhoznieki nevar atļauties apsaimniekot namu. Turklāt ap šo laiku jaunais padomju valsts līderis [[Ņikita Hruščovs]] bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos, nevis galvaspilsētā. Īsti precīzi ēkas pabeigšanas laiku nav iespējams pateikt, gan tāpēc, ka to nodeva pakāpeniski pa stāviem, gan arī tāpēc, ka padomju dokumentiem nevar pārāk uzticēties, jo nodošanas termiņu bieži kavēja. Lēmumu par projekta sākšanu pieņēma 1951. gada 17. februārī. Augstceltnes būvniecību uzsāka 1951. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī, lai gan daļu ēkas sāka apdzīvot jau divus gadus agrāk. Galīgais punkts būvniecībai pielikts tikai 1961. gadā. Ēku atklāja [[Vilis Lācis]] vienlaikus ar [[Padomju Savienība|PSRS]] šaha čempionātu. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Latgales apkaime]] — Rīgas apkaime * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa] === Video === * [https://www.youtube.com/watch?v=tys8-n9SlQg 1954. Строительство Дома колхозника в Риге], youtube.com {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] 1v9lplkqtjg83vjlzyq6d9tbe1meg5q 4466085 4466083 2026-05-10T11:32:57Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28056-61|~2026-28056-61]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4311924 wikitext text/x-wiki {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = Zinātņu akadēmijas augstceltne |alternat nosaukums = Kolhoznieku nams |attēls = Riga_-_35850702960.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 56| lats = 35| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 19| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = Akadēmijas laukums 1, LV-1050 |apkaime = [[Latgales apkaime]] |statuss = Pabeigta |celtnieciba = 1951—1961 |pamatakmens = {{dat|1951}} |iecer pabeigt = |pabeigts = {{dat|1958}} |atverts = {{dat|1959|12|31}} |ekspluatācijā no = 1960 |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Latvijas Zinātņu akadēmija |antena spice = 107,60 |jumts = |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 21 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = |arhitekts = [[Osvalds Tīlmanis]]<br />[[Vaidelotis Apsītis]]<br />[[Kārlis Plūksne]] |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = |areja saite = [http://www.lza.lv/ lza.lv] }} '''Zinātņu akadēmijas augstceltne''' ir 21 stāvu augsta biroju ēka [[Rīga|Rīgā]], kas tiek uzskatīta par pirmo augstceltni [[Latvija|Latvijā]]. Augstceltnes projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā, tomēr pilnībā ēku par pabeigtu uzskatīja tikai 1961. gadā. Tās arhitekti ir [[Osvalds Tīlmanis]], [[Vaidelotis Apsītis]] un [[Kārlis Plūksne]]. Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu akadēmijas]] rīcībā. Augstceltņu būvniecības praksē Zinātņu akadēmijas ēkā pirmo reizi [[Padomju Savienība|PSRS]] izmantoja saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm, tomēr arhitekti mēģināja pielāgot ēku [[Vecrīga]]s torņu smailēm. Ēkā bez daudzajām darba telpām ir konferenču zāle ar 1 000 vietām. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kas sūtītas no Krievijas — katra atsevišķi iepakota polietilēna plēvē. Ēkai tika piedēvēti dažādi nosaukumi: ''"padomju zvaigznes virs Baltijas"'' - tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: ''"Staļina dzimšanas dienas torte"'', ''"Staļina baroks"'', ''"Staļina zobs"'', ''"Kremlis"'' un līdzīgi.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/sestdiena/nams-ar-raksturu Nams ar raksturu], diena.lv, {{dat|2009|02|08|SK}}</ref> == Vēsture == Zinātņu akadēmijas augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca. Lai uzbūvētu Kolhoznieku namu, nojaukts arī izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis — tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādi iebildumi pret tā nojaukšanu neradās. Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi. Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhoznieki nevar atļauties apsaimniekot namu. Turklāt ap šo laiku jaunais padomju valsts līderis [[Ņikita Hruščovs]] bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos, nevis galvaspilsētā. Īsti precīzi ēkas pabeigšanas laiku nav iespējams pateikt, gan tāpēc, ka to nodeva pakāpeniski pa stāviem, gan arī tāpēc, ka padomju dokumentiem nevar pārāk uzticēties, jo nodošanas termiņu bieži kavēja. Lēmumu par projekta sākšanu pieņēma 1951. gada 17. februārī. Augstceltnes būvniecību uzsāka 1951. gadā. Zinātņu akadēmijas augstceltnes pieņemšanas un nodošanas oficiālais akts parakstīts 1959. gada 31. decembrī, lai gan daļu ēkas sāka apdzīvot jau divus gadus agrāk. Galīgais punkts būvniecībai pielikts tikai 1961. gadā. Ēku atklāja [[Vilis Lācis]] vienlaikus ar [[Padomju Savienība|PSRS]] šaha čempionātu. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Latgales priekšpilsēta]] * [[Latgales apkaime]] — Rīgas apkaime * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200512064238/http://www.lza.lv/ Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa] === Video === * [https://www.youtube.com/watch?v=tys8-n9SlQg 1954. Строительство Дома колхозника в Риге], youtube.com {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] c2ahcv9mmcc4l14j4mnw933jk30k1sw 0 89544 4466061 4401938 2026-05-10T10:51:10Z Luvigas36437 87875 4466061 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 3. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Pļavnieki]] |karte = File:3aut no-15-03-2025..png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 54, 862 km<br />(27,638 km / 27,224 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 89 (46 / 43) |transporta vienīb = 33 (darbdienās) 15 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 un № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 8 606 051 (2017) <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ Infografika: 2017. gadā pārvadāti 142 656 899 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808092307/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/infografika-2017-gada-parvadati-142-656-899-pasazieri/ |date={{dat|2020|08|08||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2018|7|17|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/3/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''3. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Daugavgrīva]]s līdz [[Pļavnieki]]em. Atsevišķos reisos autobuss veic divus pagarinātus maršrutus: "[[Pļavnieki]] — Attīrīšanas iekārtas" un "Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]", kā arī trīs saīsinātus maršrutus: "Autoosta — [[Pļavnieki]]", "[[Brīvības piemineklis]] — [[Daugavgrīva]]" un "[[Pļavnieki]] — [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]". 3. autobusu maršruta kopējais garums ir 54,862 km. Maršruta '''Daugavgrīva''' — '''Pļavnieki''' kopējais garums ir 27,638 km, bet maršruta '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kopējais garums ir 27,224 km. No galapunkta Daugavgrīvā līdz pieturai "[[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]]" maršruts ir 17,1 km, bet no pieturas "Autoosta" līdz galapunktam Pļavniekos maršruta garums ir 10,1 km. Darbdienās pa 3. autobusu maršrutu kursē 33 autobusi, kuri pavisam veic 270 reisus, bet brīvdienās — 15 autobusi, kuri pavisam veic 158 reisus (06.2015). Šobrīd 3. autobusu maršruts ir visnoslogotākais autobusu maršruts Rīgā. 3. autobusu maršrutu apkalpo gan 6. autobusu parks, gan 7. autobusu parks. No 2021. gada 15. marta līdz [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID—19 ārkārtējās situācijas]] beigām, lai mazinātu sabiedriskā transporta salona piepildījumu pandēmijas laikā, papildus izveidots [[3A. autobusu maršruts (Rīga)|3A. autobusu maršruts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ |title=No 15. marta 3. autobusa noslogotākajā posmā tiks izveidots pagaidu paralēlais autobusa maršruts 3A |access-date={{dat|2021|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210312082058/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-15-marta-3-autobusa-noslogotakaja-posma-tiks-izveidots-pagaidu-paralelais-autobusa-marsruts-3a/ }}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. [[Attēls:3. autobusa galapunkts Bolderājā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobusu galapunkts Daugavgrīvā (agrāk Bolderājas D/P)]] [[Attēls:3. autobuss Daugavgrīvas ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[Attēls:3. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss izbrauc no galapunkta Katlakalna ielā]] [[Attēls:3. autobuss Uzvaras bulvārī.JPG|thumb|255px|3. maršruta autobuss Uzvaras bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:3. autobuss uz Daugavgrīvas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Daugavgrīvas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz 13. janvāra ielas (6).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss 13. janvāra ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Akmens tilta (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss uz Akmens tilta]] [[Attēls:3. autobuss uz Merķeļa ielas (3).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Merķeļa ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Deglava ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Deglava ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Pērnavas ielas.jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Pērnavas ielā]] [[Attēls:3. autobuss uz Raiņa bulvāra (2).jpg|thumb|255px|3. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] Virzienā '''Pļavnieki''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Augusta Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu, no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 3. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 89 pieturas. Maršrutā '''[[Daugavgrīva]]'''—'''[[Pļavnieki]]''' ir 46 pieturas, bet maršrutā '''Pļavnieki'''—'''Daugavgrīva''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 24 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ |title=No 1. jūlija tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā |access-date={{dat|2016|06|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211020142023/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ |title=No 1. jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem stāsies spēkā jauni kustību saraksti |access-date={{dat|2015|06|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307072643/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-junija-atseviskiem-sabiedriska-transporta-marsrutiem-stasies-speka-jauni-kustibu-saraksti/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm/ |title=Rīgā pārdēvēs dažas autobusu pieturas |access-date={{dat|2015|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918202611/https://nra.lv/latvija/riga/105024-riga-pardeves-dazas-autobusu-pieturas.htm }}</ref> === * Dārzniecība ''(no 2013. gada 1. novembra — Beķermuiža)'' * Gāze ''(no 2013. gada 1. novembra — Zilā iela)'' * Klubs ''(no 2013. gada 1. novembra — Daugavgrīvas cietoksnis)'' * Tirdzniecības centrs ''(Bolderājā, no 2013. gada 1. novembra — Stūrmaņu iela)'' * ''Tirdzniecības centrs (Pļavniekos, tagad — Sesku iela)'' * Poliklīnika ''(no 2013. gada 1. novembra — Bolderājas poliklīnika, no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas tilts)'' * [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Nacionālā bibliotēka)'' * [[Stockmann|"Stockmann" centrs]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Autoosta)'' * [[Valsts Rīgas lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca|Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Kliņģeru iela)'' * Daugavgrīvas iela ''(no 2013. gada 1. novembra — Kalnciema iela)'' * [[Rīgas Laku un krāsu rūpnīca|Laku krāsu rūpnīca]] ''(no 2013. gada 1. novembra — Dzegužkalns)'' * Māju celtniecības kombināts ''(no 2013. gada 1. novembra — Lidoņu iela)'' * Cementa šīfera rūpnīca ''(no 2013. gada 1. novembra — Spilves lidlauks)'' * [[Bolderāja]]s {{Piezīme|D/P|dispečeru punkts}} ''(no 2015. g. 1. jūnija — Daugavgrīvas D/P; vienlaikus tika mainīts arī galapunkta "Bolderāja" nosaukums uz "Daugavgrīva" maršruta virzienu nosaukumos)'' * Kokapstrādes kombināts ''(no 2015. gada 1. septembra — Guberņciems)'' * Veikals "[[Pļavnieki]]" ''(no 2015. gada 19. septembra — Pavasara gatve)'' * Skola ''(no 2015. gada 19. septembra — [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]], no 2021. gada 1. novembra — Bolderājas Jaunā pamatskola)'' * [[Birzes iela (Rīga)|Birzes iela]] ''(no 2016. gada 1. jūlija Valentīna Pikuļa aleja, no 2023. gada 1. februāra — [[Birutas Baumanes aleja]])<ref name=":0" /><ref name=":1" />'' * Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|M. Keldiša]] iela ''(no 2023. gada 1. februāra — [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]]).<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/|title=No 1. februāra tiks mainīti vairāku pieturvietu nosaukumi|access-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230113173345/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-februara-tiks-mainiti-vairaku-pieturvietu-nosaukumi/}}</ref>'' * [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] (''no 2024. gada 19. februāra - "[[Itas Kozakevičas iela]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-19-februara-tiks-mainiti-vairaku-sabiedriska-transporta-pieturvietu-nosaukumi-1/|title=No 19. februāra tiks mainīti vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Uzvaras parks]]"'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|07|25||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Bolderājas tirgus (''no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]"'') * Stūrmaņu iela ''(no 2024. gada 1. augusta - "[[Bolderāja]]" virzienā uz Centru, "Kaņepju iela" virzienā uz Daugavgrīvu)'' * [[11. novembra krastmala]] (''no 2024. gada 1. augusta - [[Grēcinieku iela]]'') No 2011. līdz 2018. gadam vasaras brīvdienās, 3. autobusu maršruts tika pagarināts līdz Vakarbuļļiem. == Maršruti ar mainītu virzienu == '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dzintara iela (Rīga)|Dzintara iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela, Brīvības bulvāris, Raiņa bulvāris, 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela, Parādes iela un Dzintara iela. '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' kursē pa šādām ielām: Katlakalna iela, A. Saharova iela, Brāļu Kaudzīšu iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, Brīvības iela un Brīvības bulvāris. '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' kursē pa šādām ielām: [[13. janvāra iela]], Marijas iela, [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] un [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]]. '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' kursē pa šādām ielām: Brīvības bulvāris, [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], 13. janvāra iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis, Daugavgrīvas iela, Daugavgrīvas šoseja, Gaigalas iela, Stūrmaņu iela, Gobas iela, Kapteiņu iela, Flotes iela un Parādes iela. == Pieturvietas maršrutos ar mainītu virzienu == Maršrutā '''Attīrīšanas iekārtas''' — '''[[Pļavnieki]]''' ir 48 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''Attīrīšanas iekārtas''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Daugavgrīva - Pļavnieki - [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]]''' ir 47 pieturas, maršrutā '''Pļavnieki''' — '''[[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]]''' ir 18 pieturas, maršrutā '''Autoosta''' — '''Pļavnieki''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Brīvības piemineklis''' — '''Daugavgrīva''' ir 26 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | Attīrīšanas iekārtas |x |- | align="center" | 2 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 3 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 4 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 5 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 9 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 10 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 11 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 12 | Guberņciems |x |- | align="center" | 13 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 17 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 18 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 19 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 20 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 21 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 22 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 23 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 24 | Kalnciema iela |x |- | align="center" | 25 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 26 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 27 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 29 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 31 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 38 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 39 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 40 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 45 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 46 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 47 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 19 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" |22 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 23 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 24 | Kliņģeru iela |x |- | align="center" | 25 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 26 | Dzegužkalns |x |- | align="center" | 27 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 28 | Lidoņu iela |x |- | align="center" | 29 | Spilves lidlauks |x |- | align="center" | 30 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 32 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 33 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 34 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 35 | Guberņciems |x |- | align="center" | 36 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 37 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 38 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 39 | [[Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 40 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 41 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 42 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 45 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 46 | [[Memmes pļava]] |x |- | align="center" | 47 | [[Ziemeļupe]] |x |- | align="center" | 48 | Attīrīšanas iekārtas |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 3 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 10 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Esplanāde (Rīga)|Esplanāde]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 12 | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | 13 | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 20 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Brīvības piemineklis]] | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- |5 |[[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 6 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 7 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 8 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 10 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 13 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 16 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 17 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 21 | Kaņepju iela | |- | align="center" | 22 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 23 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 24 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 25 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P | |- | align="center" | 2 | [[Birutas Baumanes aleja]] | |- | align="center" | 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] | |- | align="center" | 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Bolderājas tilts]] |x |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] | |- | align="center" | 8 | [[Bolderāja]] | |- | align="center" | 9 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Guberņciems]] |x |- | align="center" | 11 | [[Zilā iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Beķermuiža]] |x |- | align="center" | 13 | [[Voleri]] |x |- | align="center" | 14 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |x |- | align="center" | 15 | [[Podraga iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Spilves lidlauks]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Iļģuciems]] |x |- | align="center" | 19 | [[Dzegužkalns]] |x |- | align="center" | 20 | [[Ūdens iela (Rīga)|Ūdens iela]] |x |- | align="center" | 21 | [[Kliņģeru iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |x |- | align="center" | 23 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 24 | [[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Nacionālā bibliotēka]] | |- | align="center" | 25 | [[Grēcinieku iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] | |- | align="center" | 27 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] | |- | align="center" | 29 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] | |- | align="center" | ''34'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] | |- | align="center" | ''35'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] | |- | align="center" | ''36'' | [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | ''37'' | [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]] | |- | align="center" | ''38'' | [[Itas Kozakevičas iela]] | |- | align="center" | 39 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] | |- | align="center" | 40 | [[Dārzciema iela]] | |- | align="center" | 41 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 42 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 43 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 44 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 45 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |x |- |46 |Mazā Rencēnu iela |x |- |47 |[[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |x |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === * Dārziņi (no 2013. gada 1. novembra — Memmes pļava)<ref name="tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga |title=Pārdēvēs vairākas sabiedriskā transporta pieturas Rīgā |access-date={{dat|2014|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307052504/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/482945-pardeves_vairakas_sabiedriska_transporta_pieturas_riga }}</ref> * Garāžas (no 2013. gada 1. novembra — Ziemeļupe)<ref name="tvnet.lv"/> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|rlOVlHd2Qks|Pilnā 3. autobusu maršruta video versija (sākums no Vakarbuļļiem)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|03]] fc8dncb93d6dl5zrhuwuvk8zmsjgykp 0 92132 4465979 4124916 2026-05-10T05:40:17Z Biafra 13794 4465979 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olga Kaņiskina | vārds_orig = ''Ольга Каниськина'' | attēls = Olga Kaniskina Osaka07 2.jpg | att_izm = | paraksts = Olga Kaņiskina 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|16}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Mordvijas APSR}} (Tagad [[Mordvija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalDisqualified|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|[[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|20 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver| [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]] |20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]] |20 km soļošana}} }} '''Olga Kaņiskina''' ({{val|ru|Ольга Николаевна Каниськина}}; dzimusi {{dat|1985|1|16}} [[Mordvija|Mordvijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Piedalījusies divās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}). 2008. gadā Pekinā viņa izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu olimpisko rekordu, finišējot ar laiku 1:26,31. Iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada olimpiādē]], Kaņiskina laboja par vairāk nekā divām minūtēm. Pēc četriem gadiem Londonā O. Kaņiskina sākotnēji izcīnīja sudraba medaļu, kas tika vēlāk atņemta [[Dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ. Viņa ir arī [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempione]] un [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Sākotnēji bija izcīnījusi arī zelta medaļas [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kā arī [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], bet šie rezultāti tika anulēti, jo tika konstatētas anomālijas sportistes bioloģiskajā pasē. 2016. gada martā Sporta arbitrāžas tiesa anulēja Kaņiskinas rezultātus laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 2012. gada 15. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsport.ria.ru/20160324/907327279.html |title=Россиянка Каниськина лишена серебряной медали ОИ-2012 по спортивной ходьбе - CAS |website=rsport.ria.ru |language=ru |date={{dat|2016|3|24||bez}}|accessdate={{dat|2021|10|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kaņiskina, Olga}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Mordvijā dzimušie]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 5n8mx9ebv4rozaldy5poxixn72gethq 4465980 4465979 2026-05-10T05:44:17Z Biafra 13794 4465980 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olga Kaņiskina | vārds_orig = ''Ольга Каниськина'' | attēls = Olga Kaniskina Osaka07 2.jpg | att_izm = | paraksts = Olga Kaņiskina 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|16}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Mordvijas APSR|Kočkurovskas rajons}} (tagad [[Mordvija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalDisqualified|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|[[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|20 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver| [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]] |20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]] |20 km soļošana}} }} '''Olga Kaņiskina''' ({{val|ru|Ольга Николаевна Каниськина}}; dzimusi {{dat|1985|1|16}} [[Mordvija|Mordvijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Piedalījusies divās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}). 2008. gadā Pekinā viņa izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu olimpisko rekordu, finišējot ar laiku 1:26,31. Iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada olimpiādē]], Kaņiskina laboja par vairāk nekā divām minūtēm. Pēc četriem gadiem Londonā O. Kaņiskina sākotnēji izcīnīja sudraba medaļu, kas tika vēlāk atņemta [[Dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ. Viņa ir arī [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempione]] un [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Sākotnēji bija izcīnījusi arī zelta medaļas [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kā arī [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], bet šie rezultāti tika anulēti, jo tika konstatētas anomālijas sportistes bioloģiskajā pasē. 2016. gada martā Sporta arbitrāžas tiesa anulēja Kaņiskinas rezultātus laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 2012. gada 15. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsport.ria.ru/20160324/907327279.html |title=Россиянка Каниськина лишена серебряной медали ОИ-2012 по спортивной ходьбе - CAS |website=rsport.ria.ru |language=ru |date={{dat|2016|3|24||bez}}|accessdate={{dat|2021|10|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kaņiskina, Olga}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Mordvijā dzimušie]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] df3h3m0m4x60apraulr3u6tne6r13i5 4465981 4465980 2026-05-10T05:47:41Z Biafra 13794 4465981 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olga Kaņiskina | vārds_orig = ''Ольга Каниськина'' | attēls = Olga Kaniskina Osaka07 2.jpg | att_izm = | paraksts = Olga Kaņiskina 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|16}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Mordvijas APSR|Kočkurovskas rajons}} (tagad [[Mordvija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalDisqualified|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|[[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|20 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver| [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]] |20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]] |20 km soļošana}} }} '''Olga Kaņiskina''' ({{val|ru|Ольга Николаевна Каниськина}}; dzimusi {{dat|1985|1|16}} [[Mordvija|Mordvijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Piedalījusies divās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}). 2008. gadā Pekinā viņa izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu olimpisko rekordu, finišējot ar laiku 1:26,31. Iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada olimpiādē]], Kaņiskina laboja par vairāk nekā divām minūtēm. Pēc četriem gadiem Londonā O. Kaņiskina sākotnēji izcīnīja sudraba medaļu, kas tika vēlāk atņemta [[Dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ. Viņa ir arī [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempione]] un [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Sākotnēji bija izcīnījusi arī zelta medaļas [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kā arī [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], bet šie rezultāti tika anulēti, jo tika konstatētas anomālijas sportistes bioloģiskajā pasē. 2016. gada martā Sporta arbitrāžas tiesa anulēja Kaņiskinas rezultātus laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 2012. gada 15. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsport.ria.ru/20160324/907327279.html |title=Россиянка Каниськина лишена серебряной медали ОИ-2012 по спортивной ходьбе - CAS |website=rsport.ria.ru |language=ru |date={{dat|2016|3|24||bez}}|accessdate={{dat|2021|10|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kaņiskina, Olga}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Mordvijā dzimušie]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 8clatradxfpk43l4t7cq5gajkiiw1as 4465995 4465981 2026-05-10T06:26:53Z Biafra 13794 pap. 4465995 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olga Kaņiskina | vārds_orig = ''Ольга Каниськина'' | attēls = Olga Kaniskina Osaka07 2.jpg | att_izm = | paraksts = Olga Kaņiskina 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|1|16}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Mordvijas APSR|Kočkurovskas rajons}} (tagad [[Mordvija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 2 ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) | pc-a = 3 ([[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]], [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]], [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalDisqualified|[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|[[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Osaka 2007]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Berlīne 2009]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified|[[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tegu 2011]]|20 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalSilver| [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Gēteborga 2006]] |20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Barselona 2010]] |20 km soļošana}} }} '''Olga Kaņiskina''' ({{val|ru|Ольга Николаевна Каниськина}}; dzimusi {{dat|1985|1|16}} [[Mordvija|Mordvijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Piedalījusies divās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}). 2008. gadā Pekinā viņa izcīnīja zelta medaļu, uzstādot jaunu olimpisko rekordu, finišējot ar laiku 1:26,31. Iepriekšējo rekordu, kas tika uzstādīts [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada olimpiādē]], Kaņiskina laboja par vairāk nekā divām minūtēm. Pēc četriem gadiem Londonā O. Kaņiskina sākotnēji izcīnīja sudraba medaļu, kas tika vēlāk atņemta [[Dopings|dopinga]] pārkāpumu dēļ. Viņa ir arī [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gada Pasaules čempione]] un [[2006. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2006. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvēja. Sākotnēji bija izcīnījusi arī zelta medaļas [[2009. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kā arī [[2010. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2010. gada Eiropas čempionātā]], bet šie rezultāti tika anulēti, jo tika konstatētas anomālijas sportistes bioloģiskajā pasē. 2016. gada martā Sporta arbitrāžas tiesa anulēja Kaņiskinas rezultātus laikposmā no 2009. gada 15. augusta līdz 2012. gada 15. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsport.ria.ru/20160324/907327279.html |title=Россиянка Каниськина лишена серебряной медали ОИ-2012 по спортивной ходьбе - CAS |website=rsport.ria.ru |language=ru |date={{dat|2016|3|24||bez}}|accessdate={{dat|2021|10|21||bez}}}}</ref> O. Kaņiskina ir viena no [[Krievija|Krievijas]] elites soļotāju grupas, kurus trenēja uz mūžu diskvalificētais [[Viktors Čegins]] un kuriem tikusi piemērota diskvalifikācija par dopinga pārkāpumiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Kaņiskina, Olga}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] [[Kategorija:Mordvijā dzimušie]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 95gp2e0f451dbfbcws4gz3eychzdfbv 0 93801 4466047 4189084 2026-05-10T10:01:44Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4466047 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Dunalkas pagasts | karte = Dunalkas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Dunalka | platība = 87,5 | iedzīvotāji = 701<ref>http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 701 / 87.5 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.dunalka.lv }} '''Dunalkas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām, [[Durbes ezers|Durbes ezera]] ziemeļu krastā. Robežojas ar sava novada [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu]], [[Durbes pagasts|Durbes]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]], [[Medzes pagasts|Medzes]], [[Vērgales pagasts|Vērgales]], [[Sakas pagasts|Sakas]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]] un [[Aizputes pagasts|Aizputes]] pagastiem. Pagasta teritorija ir 8749,8 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 5272,9 ha. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Durbe (upe)|Durbe]] un [[Lāņupe]] ==== Ezeri ==== [[Durbes ezers]], Dunalkas dīķis, Mēra dīķis, Tuņņu dīķis un Bērza dīķis == Vēsture == Mūsdienu Dunalkas pagasta teritorijā vēsturiski atradās [[Dunalkas muiža]] (''Gut Dubenalken'', [[Dunalka]]), [[Rāvas muiža]] (''Gut Rawen'', [[Rāva (Dunalkas pagasts)|Rāva]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Dunalkas pagasta platība bija 57 km². 1945. gadā pagastā izveidoja [[Daidzes ciems|Daidzes]] un Dunalkas [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķu 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]]. 1951. gadā Dunalkas ciemam pievienoja Daidzes ciemu, 1954. gadā - [[Rāvas ciems|Rāvas ciemu]]. 1962. gadā AIzputes rajona lielāko daļu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Dunalkas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Durbes novads|Durbes novadā]]. 2021. gadā Durbes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktiem "Rāva", "Spāģi" un "Dunalka", kas slēgta 1964. gadā. === Pieminekļi === * [[Firksi#Dzimtai piederošās muižas (1920)|Dunalkas muižas]] apbūve<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Dunalkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> * Strungu senkapi * Dunalkas Elku kalns - pilskalns * Ķiepes strauta apmetne * Dunalkas apmetne * Upesputriņu apmetne * Upmaļu apmetne === Firksu dzimtas kapenes === [[Attēls:Dunalkas Firksu kapliča 19. gadsimta beigās.jpg|thumb|200px|[[Dunalka]]s Firksu kapliča (1926. gada attēls).]] Aptuveni piecus kilometrus no Dunalkas, pie Durbes–Aizputes ceļa [[autoceļš P112|P112]] netālu no Mālu kroga, atrodas [[Ēģipte|ēģipiešu]] stilā<ref>[https://llufb.llu.lv/Raksti/Landscape_Architecture_Art/2018/LLU_Landscape_Architect_Art_Vol_12_2018-59-65.pdf Egyptian Revival in the manor parks of Latvia], [[Jānis Zilgalvis]], Scientific Journal of [[Latvia University of Life Sciences and Technologies]]. Landscape Architecture and Art, Volume 12, Number 12</ref> būvētais fon [[Firksu dzimta]]s mauzolejs, kas iekļauts Valsts aizsargājams kultūras pieminekļu sarakstā. Piramīdas formas kapliču 1801. gadā uzcēla Dunalkas muižas īpašnieks Kārlis Ulrihs fon Firkss (1738–1816). Tās karkass būvēts no ķieģeļiem un laukakmeņiem, bet no ārpuses piramīdu apņēma dzeltenīgu Holandes ķieģeļu apšuvums. Kapličas grīda bija veidota no brūna plakanakmeņu bruģa, bet fasādi rotāja divas nišas ar cēlām akmens vāzēm, uz sienām plastikas medaljoni ar seju saules staru ielokā, fon Firksu dzimtas ģerbonis, un virs durvīm bija granīta plāksne ar uzrakstu latīņu valodā – ''Coniugi optimae sibi suisque. Carolus Ulricus Fircks. MDCCCI'' ("Vislabākais dzīvesbiedram un sev. Kārlis Ulrihs Firkss. 1801).<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/aizmirstiba-grimusi-dunalkas-perle/ Dunalkas pērle – fon Firksu mauzolejs] Sanita Dejus, speciāli “Liepājas Vēstulēm” no liepajniekiem.lv 29.09.2021</ref> ”Pie Dunalkas privātmuižas ceļā no Liepājas uz Kuldīgu es ieraudzīju no holandiešu ķieģeļiem celtu piramīdu ar plašu velvi pareizās proporcijās un ļoti labā gaumē. Žēl gan, ka piramīda atrodas varenu ozolu birzs galā, kur vasarā to aizsedz koku lapotnes, tikai ziemā ļaujot izcelties starp zariem.”<ref>[[Ulrihs fon Šlipenbahs]] "Gleznainie ceļojumi caur Kurzemi" (1809)</ref> 2022. gadā uzņēmums “Latvijas Valsts meži”, kā teritorijā atrodas kapliča, izstrādāja konservācijas darbu projektu un gada otrajā pusē kapliču attīrīja no koku un krūmu apauguma, grīdu un apbedīšanas nišas atbrīvoja no nobrukušajiem ķieģeļiem. Kapličas kupolveida griestus, ieejas ailu un apbedīšanas nišas nostiprināja. Ap kapliču izbūvēja koka karkasu ar daļēji nosegtām sienām un jumtu ar metāla segumu.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/dunalkas-baronu-kaplica-iekonserveta/ Iekonservēta Dunalkas baronu kapliča] Liene Kupiča "Kurzemes Vārds" 07.02.2023</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1476 |1959|1353 |1965|1261 |1979|1078 |1989|994 |2000|968 |2011|710 |2021|586 |2024|578 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Dunalka]]''' (pagasta centrs), [[Rāva (Dunalkas pagasts)|Rāva]], [[Dupļi]], [[Dunalkas skola]]. === Ievērojamas personības === * [[Andrejs Spāģis]] (1820—1871) — skolotājs un publicists, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem. == Saimniecība == === Transports === Pagasta teritoriju šķērso [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[autoceļš P112|P112]] [[Kuldīga]] — [[Aizpute]] — [[Līči]]. Dunalkas pašvaldības aprūpē esošo ceļu kopējais garums ir 45,15 km, no kuriem asfalta segums ir 0,5 km garumā, bet pārējie ceļi ir ar grants segumu. Attālums līdz [[Liepāja]]i — 34 km, līdz [[Rīga]]i — 180 km. == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/dunalkas-elka-kalns/ Dunalkas Elka kalns] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Durbes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Dunalkas pagasts| ]] 4jq2pfj6xzentxw6rrccipt6fcarv5u 0 94221 4466055 4379494 2026-05-10T10:21:11Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4466055 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kazdangas pagasts | karte = Kazdangas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Kazdangas pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Kazdangas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kazdangas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Kazdanga | platība = 133,9 | iedzīvotāji = 1234<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2020/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201118021248/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2020/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf }}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1234 / 133.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = }} '''Kazdangas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Aizpute]]s pilsētu un [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]] un [[Kalvenes pagasts|Kalvenes]] pagastiem un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Turlavas pagasts|Turlavas]], [[Laidu pagasts|Laidu]] un [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] pagastiem. Pagasta centrs atrodas [[Kazdanga|Kazdangā]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Akmeņvalks]], Alokste, [[Bērzu valks]], [[Piņķupīte (Alokstes pieteka)|Piņķupīte]], [[Pūņupīte]], Skalda, [[Vaipa]]. ==== Ezeri ==== [[Lempis]] == Vēsture == Mūsdienu Kazdangas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bojas muiža (''Gut Bojen'', [[Bojas]]), Cildu muiža (''Gut Zilden'', [[Cildi]]), [[Kazdangas pils|Kazdangas muiža]] (''Gut Katzdangen''), Kureles muiža (''Gut Korallen''), Pūņu muiža (Gut Puhnen), Rokaižu muiža (''Gut Rokaischen'', [[Rokaiži]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Kazdangas pagasta platība bija 100,4 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kazdangas, [[Alokstes ciems|Alokstes]] un [[Cildu ciems|Cildu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]]. 1951. gadā Kazdangas ciemam pievienoja Alokstes ciemu, 1954. gadā - [[Bojas ciems|Bojas ciemu]].<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 1958. gadā Kazdangas ciema kolhoza "Tebra" teritorija pievienota [[Kalvenes ciems|Kalvenes ciemam]]. 1962. gadā ciemam pievienota [[Klosteres ciems|Klosteres ciema]] kolhoza "Līdums" teritorija. Tajā pašā gadā Aizputes rajona lielāko daļu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1975. gadā pievienota daļa [[Lažas ciems|Lažas ciema]] teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā Kazdangas ciemu pārdēvēja par Liepājas rajona Kazdangas pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Pieminekļi === * [[Kazdangas muiža]]s apbūve<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kazdangas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221208193436/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kazdangas+pagasts&region=0&group=1&type=0 }}</ref> * Vītoliņu pilskalns * [[Kazdangas pilskalns|Kazdangas (Valatas) pilskalns]] * Roņu senkapi (Radziņkalns) * Rinku (Boju) pilskalns * Baznīcas kalns - pilskalns == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1800 |1959|2350 |1967|2122 |1979|2389 |1989|2132 |2000|1680 |2011|1347 |2021|1186 |2024|1142 }} === Apdzīvotās vietas === '''[[Kazdanga]]''', [[Bojas]], [[Rokaiži]], [[Tebras]]. === Ievērojamas personības === * [[Fricis Brīvzemnieks]] (1846—1907) — dzejnieks un folklorists. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kazdangas-pilskalns/ Kazdangas pilskalns] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Kazdangas pagasts| ]] cdpc9kwhiw2cd7h79rhwqcdagoe4aqb 0 94393 4465999 4458173 2026-05-10T06:58:00Z Lasks 38532 /* Ģerboņu uzskaitījums */ 4465999 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. Vairākiem pagastiem, papildus ģerbonim, ir apstiprināts arī [[Latvijas pagastu karogi|pagasta karogs]]. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|x60px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Alsungas pagasts|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|11|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1419|title=Ģerboņu katalogs - Alsungas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-12-01}}</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Babītes pagasts|Babītes pagasta]]<br />[[Babītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Babītes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|10|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1415|title=Ģerboņu katalogs - Babītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv|archive-date=2021-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203192255/https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis}}</ref> |- |[[Bebru pagasts|Bebru pagasta]]<br />[[Bebru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1504|title=Ģerboņu katalogs - Bebru pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Birzgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ceraukstes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Cēres pagasts|Cēres pagasta]]<br />[[Cēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.png|x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1463]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/aktualitates1/aicinam-izteikt-viedokli-par-ceres-irlavas-lestenes-un-slampes-pagasta-gerboniem|title=Aicinām izteikt viedokli par Cēres, Irlavas, Lestenes un Slampes pagasta ģerboņiem|website=Kandavas un pagastu apvienība|access-date=2024-07-31|language=lv}}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Codes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]]<br />[[Daudzeses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1503|title=Ģerboņu katalogs - Iršu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dāviņu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Degoles pagasts|Degoles pagasta]]<br />[[Degoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1488|title=Ģerboņu katalogs - Degoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Demenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gada 5. decembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-03-30|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dikļu pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Drustu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzelzavas pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzērbenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215225/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526101052/https://edole.lv/edoles-gerbonis/}}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Elejas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērgļu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gailīšu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ģibuļu pagasta ģerboņis.svg|60x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas pagasts|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|60x60px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ilzenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Iršu pagasts|Iršu pagasta]]<br />[[Iršu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1504|title=Ģerboņu katalogs - Iršu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īslīces pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu pagasta]]<br />[[Jaunsātu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1482|title=Ģerboņu katalogs - Jaunsātu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701165545/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jumpravas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kabiles pagasts|Kabiles pagasta]]<br />[[Kabiles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kabiles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2023|4|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1432|title=Ģerboņu katalogs - Kabiles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-04-18}}</ref> |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref><br>(pārapstiprināts {{dat|2025|10|31||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1499|title=Ģerboņu katalogs - Kalsnavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalupes pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gada augustā/septembrī<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155|title=Ar savu zīmi visas pasaules priekšā - Latvijas Vēstnesis|last=Ducmane|first=Kristīne|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-03-30|date=2002-09-10|language=lv}}</ref> |- |[[Kandavas pagasts|Kandavas pagasta]]<br />[[Kandavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 18. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1494|title=Ģerboņu katalogs - Kandavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaunatas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|11|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts]</ref> |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221219101716/http://www.kolka.lv/?page_id=71 |date={{dat|2022|12|19||bez}} }}</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> (pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017104447/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77|title=Ģerboņu katalogs - Ķekavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-03-30}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/lauberes.htm|title=Лаубереская волость (Lauberes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200223135205/https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ |date={{dat|2020|02|23||bez}} }}</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. — zaļā laukā raibs dzenis, 2. — sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lestenes pagasts|Lestenes pagasta]]<br />[[Lestenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.png|60x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1462]</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lēdmanes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā (apstiprināts {{dat|2012|04|13||bez}})<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/gerboni-logo|title=Ģerboņi, logo {{!}} Gulbenes novada pašvaldība|website=www.gulbene.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV|archive-date=2019-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190930161930/http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Madlienas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Maltas pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051606/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Matkules pagasts|Matkules pagasta]]<br />[[Matkules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1480|title=Ģerboņu katalogs - Matkules pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127054617/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2001|08|31||bez}}<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|10|21||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1414|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Mazzalves pagasts|Mazzalves pagasta]]<br />[[Mazzalves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1505|title=Ģerboņu katalogs - Mazzalves pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gada 25. augustā<ref name=":3" /><!-- citur — 2003. g. --> |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051410/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052100/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mores pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Naujenes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gada 6. maijā<ref name=":3" /><!-- citur — 1997. g. --> |- |[[Neretas pagasts|Neretas pagasta]]<br />[[Neretas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nereta COA.png|x60px]] |{{dat|2024|07|17||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1466|title=Ģerboņu katalogs - Neretas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-07-25}}</ref> |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|04|19||bez}}<ref>[http://www.ogresnovads.lv/lat/pasvaldiba/dome/sezu_tiesraides_video/2018/?page=0&doc=33540 Ogres novada pašvaldības domes sēde 19.04.2018.]{{Novecojusi saite}}:<br /> [http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2018/19%20aprilis/Par_Ogresgala_pagasta_gerbona_apstiprinasanu_lemums19042018.doc Par Ogres novada pašvaldības Ogresgala pagasta ģerboņa meta apstiprināšanu.]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119162734/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173856/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162659/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raņķu pagasts|Raņķu pagasta]]<br />[[Raņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raņķu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2023|5|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1436|title=Ģerboņu katalogs - Raņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-05-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apstiprina-ranku-pagasta-gerboni.1078|title=Apstiprina Raņķu pagasta ģerboni|website=lasi.lv|access-date=2024-07-31|date=2023-09-08|language=lv}}</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg|x60px]] |1998. gadā<br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagasta]]<br />[[Rudbāržu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rudbāržu pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2023|2|09||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1426|title=Ģerboņu katalogs - Rudbāržu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-2-19}}</ref> |- |[[Rumbas pagasts|Rumbas pagasta]]<br />[[Rumbas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rumbas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|10|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1409|title=Ģerboņu katalogs - Rumbas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-13}}</ref> |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173224/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sesavas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654|title=Piesakās ģerboņa idejas autors|last=Skaistkalne|first=Guna|publisher=Staburags|website=arhivs.staburags.lv|access-date=2024-07-31|date=2015-07-30|archive-date=2024-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20240731233729/https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/novads/skriveru.htm|title=Скриверская волость (Skrīveru pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> (pārapstiprināts {{dat|2024|07|17||bez}})<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1467 Skrīveru pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="2013-04-22" /><ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/skujenes.htm|title=Скуйенеская волость (Skujenes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173118/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Slampes pagasts|Slampes pagasta]]<br />[[Slampes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|08|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1495|title=Ģerboņu katalogs - Slampes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701175254/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215224/https://www.stradi.lv/pagasts-2/}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Straupes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]]<br />[[Svitenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1474|title=Ģerboņu katalogs - Svitenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagasta]]<br />[[Tērvetes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tērvetes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|09|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1407|title=Ģerboņu katalogs - Tērvetes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-01}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07" /><ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170620/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170807/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701171717/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160748/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163849/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162700/http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis}}</ref> |- |[[Vānes pagasts|Vānes pagasta]]<br />[[Vānes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1481|title=Ģerboņu katalogs - Vānes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Vārmes pagasts|Vārmes pagasta]]<br />[[Vārmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārmes pagasta ģerbonis.jpg|x70px]] |{{dat|2023|09|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1446 Vārmes pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263"/> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecpiebalgas pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecsaules pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecumnieku pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vestienas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161554/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Viesatu pagasts|Viesatu pagasta]]<br />[[Viesatu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1489|title=Ģerboņu katalogs - Viesatu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Viesturu pagasts|Viesturu pagasta]]<br />[[Viesturu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1473|title=Ģerboņu katalogs - Viesturu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160029/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam — savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gada 3. oktobrī<ref name=":3" /><ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180710191230/http://www.viski.lv/par-pagastu/ |date={{dat|2018|07|10||bez}} }}</ref> |- |[[Zantes pagasts|Zantes pagasta]]<br />[[Zantes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1479|title=Ģerboņu katalogs - Zantes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Zemītes pagasts|Zemītes pagasta]]<br />[[Zemītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1487|title=Ģerboņu katalogs - Zemītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411235452/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 |date={{dat|2021|04|11||bez}} }}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zosēnu pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsungas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.png|53x53px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf |title=Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012. |access-date=13.01.2018 |archive-date=04.05.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180504073805/http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf }}</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061529/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA 2010-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commons category|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] hbo6v5g5g8ao3wpsap05jrzk2mvz75g 0 95077 4466048 3907055 2026-05-10T10:05:22Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4466048 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Jūrkalnes pagasts | karte = Jūrkalnes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Jūrkalnes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Jūrkalnes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = LVA Jūrkalnes pagasts flag.png | karoga_nosaukums = Jūrkalnes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Ventspils novads | centrs = Jūrkalne | platība = 99,6 | iedzīvotāji = 349<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 349 / 99.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.jurkalne.lv | nos_vācu = Felixberg | ref_vācu = | nos_krievu = Феликсбергская | ref_krievu = }} '''Jūrkalnes pagasts''' ir viena no [[Ventspils novads|Ventspils novada]] administratīvajām teritorijām tā dienvidos [[Baltijas jūra]]s krastā. Robežojas ar sava novada [[Užavas pagasts|Užavas]] un [[Ziru pagasts|Ziru]] pagastiem, [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Alsungas pagasts|Alsungas pagastu]] un [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Sakas pagasts|Sakas pagastu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Muižupīte]], [[Pāžupīte]], [[Rīva (upe)|Rīva]], [[Ēnava (Baltijas jūras piekrastes upe)|Ēnava]]. ==== Ezeri ==== [[Dižezers]], [[Pāžezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Jūrkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Labragas muiža (''Gut Labraggen'', [[Labrags]]), Pilsberģes muiža (''Gut Felixberg'', starp [[Jūrkalne|Jūrkalni]] un [[Labrags|Labragu]]). Jūrkalnes pagasts ir viens no trim [[suiti|suitu]] novada pagastiem. Līdz 1925. gadam tika saukts par '''Pilsberģes pagastu'''. Pilsberģes muižu 1737. gadā nopirka [[Kurzemes hercogs]] [[Ernsts Johans Bīrons|Ernests Bīrons]]. 1872. gadā Pilsberģes muižā tika izveidota [[Jūrkalnes jūrskola|Feliksbergas (Jūrkalnes) jūrskola]]. 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Jūrkalnes pagasta platība bija 94,1 km² un tajā dzīvoja 1153 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Jūrkalnes un [[Ošvalku ciems|Ošvalku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. '''Jūrkalnes ciems''' ietilpis [[Alsungas rajons|Alsungas]] (1949-1956), [[Ventspils rajons|Ventspils]] (1956-1962), [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas]] (1962-1967) un atkal Ventspils (pēc 1967. g.) rajonos. 1951. gadā Jūrkalnes ciemam pievienoja Ošvalku ciemu, 1954. gadā - [[Sārnates ciems|Sārnates ciemu]]. 1961. gadā daļu Jūrkalnes ciema iekļāva [[Užavas ciems|Užavas ciemā]], 1977. gadā daļu [[Alsunga]]s pilsētciemata teritorijā. 1987. gadā pievienoja daļu [[Sakas ciems|Sakas ciema]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par Ventspils rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Jūrkalnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1153 |1959|750 |1969|523 |1979|354 |1989|386 |2000|415 |2011|348 |2021|359 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Jūrkalne]] (pagasta centrs), [[Ošvalki]], [[Labrags (Jūrkalnes pagasts)|Labrags]]. === Ievērojamas personības === * [[Jānis Priedoliņš]] (1855—1936), kuģīpašnieks un tālbraucējs kapteinis * [[Ābrams Cvi Idelsons]] (1882—1938), komponists un muzikologs * [[Ludvigs Teteris]] (1943—2003), Latvijas Augstākās Padomes deputāts, kas 1990. gadā nobalsoja [[par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]] == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Jūrkalnes pagasta ciemi|nocat=yes}} {{Ventspils novads}} {{navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Jurkalnes pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils novada pagasti]] [[Kategorija:Jūrkalnes pagasts| ]] ptxyg4vxitpogjwcrp2swtuoq6rte3p 0 100803 4466043 4457816 2026-05-10T09:54:55Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4466043 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Cīravas pagasts | karte = Cīravas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Cīravas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Cīravas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Cīrava | platība = 131,6 | iedzīvotāji = 1047<ref>{{pmlp2020}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 1047 / 131.6 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = www.cirava.lv }} '''Cīravas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām [[Durbe (upe)|Durbes]] abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Lažas pagasts|Lažas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Dunalkas pagasts|Dunalkas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Akmene (Durbes pieteka)|Akmene]], [[Ašvalks]], [[Cepļupe]], [[Dubeņa]], [[Gliemežvalks]], [[Kraukļu valks]], [[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]], [[Melnupīte (Akmenes pieteka)|Melnupīte]], [[Pilsnika]], [[Rudīte]]. ==== Ezeri ==== [[Cīravas dzirnavu dīķis]] == Vēsture == Mūsdienu Cīravas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Cīravas muiža (''Gut Zierau'', [[Cīrava]]) un Dzērves muiža (''Gut Dserwen'', [[Dzērves skola]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Cīravas pagasta platība bija 116 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Cīravas un [[Upsēdes ciems|Upsēdes]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet pagastu un apriņķus 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] Cīravas ciemam pievienoja Upsēdes ciemu. 1960. gadā Cīravas ciema [[Padomju saimniecība|padomju saimniecības]] «Pāvilosta» teritoriju pievienoja [[Sakas ciems|Sakas ciemam]]. 1962. gadā Aizputes rajona lielāko daļu pievienoja [[Liepājas rajons|Liepājas rajonam]]. 1968. gadā Cīravas ciemam pievienoja [[Apriķu ciems|Apriķu ciema]] [[Kolhozs|kolhoza]] «Jaunā dzīve» teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gada Aizputes novadu iekļāva jaunajā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Cauri pagastam veda 1900. gadā atklātā šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]] ar pieturas punktiem "Cīrava" un "Marienhofas pusstacija (Marijas)", kas slēgta 1964. gadā. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * Cīravas ūdensdzirnavas<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814210802/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=C%C4%ABravas%20pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> * Cīravas luterāņu baznīca * Cīravas muižas apbūve * Rūķu, Lapegļu, Ozolu, Dārznieku un Buču senkapi * Blieķu kalns - pilskalns * Dzērves - Cīravas tautas skola. Atrodas [[Dzērves skola|Dzērves]] pamatskolas internātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 |title=Dzērves pagastskolas mājas lapa. Skolas vēsture. |access-date={{dat|2017|01|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161013230918/http://dzervespsk.lv/index.php/ct-menu-item-3/ct-menu-item-5 }}</ref> ==== Vietējas nozīmes ==== * [[Ķintu aka|Ķintu apmetne ar aku]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1900 |1959|1645 |1969|1650 |1979|1680 |1989|1776 |2000|1519 |2011|1188 |2021|955 |2024|888 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Cīrava]]''' (pagasta centrs), [[Dzērvenieki]], [[Akmene (Cīravas pagasts)|Akmene]], [[Dzērves skola]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Zemdega]] (1894—1963) — latviešu tēlnieks * [[Zigrīda Stungure]] (1928—2010) — latviešu aktrise * [[Skaidrīte Putniņa]] (1945) — latviešu aktrise == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20150118194750/http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/15-65-Kvaskova.pdf Valda Kvaskova. CĪRAVAS MUIŽA ARHĪVA DOKUMENTOS UN LITERATŪRĀ] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Ciravas pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Cīravas pagasts| ]] 7uj2gydg078vxum2drduyjil2hzijdf 0 100837 4466050 4337939 2026-05-10T10:10:49Z Ivario 51458 /* Vēsture */ 4466050 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kalvenes pagasts | karte = Kalvenes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Kalvenes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kalvenes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Kalvene | platība = 118,9 | iedzīvotāji = 634 | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 634/ 118.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Kalvenes pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Embūtes pagasts|Embūtes]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Priekules pagasts|Priekules]] [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]] pagastiem, kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Kara lanka]], [[Misika]], [[Stulbe]]. ==== Ezeri ==== [[Celmu ezers]], [[Ģēģeru ezers]], [[Ilziks]], [[Jaunarāju ezers]], [[Melnezers (Kalvenes pagasts)|Melnezers]], [[Mencene]], [[Podnieku ezers]], [[Tīdu ezers]], [[Vārdene]], [[Vecvagaru ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Kalvenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kalvenes muiža (''Gut Kalwen''), Krusātdrogas muiža (''Gut Krussat-Drogen'', [[Krusāta]]), Lieldrogas muiža (''Gut Groß-Drogen''), Tāšu Padures muiža (''Gut Tels-Paddern'', [[Kalvene]]), Pērbones muiža (''Gut Perbohnen'', [[Pērbone]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam '''Tāšu-Padures pagasts''') platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, [[Bojas ciems|Bojas]] un [[Lieldrogas ciems|Lieldrogas]] [[ciema padome]]s (ciemus), bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]]. 1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — [[Kazdangas pagasts|Kazdangas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Tebra" teritoriju. Aizputes rajonu 1962. gadā pievienoja Liepājas rajonam. 1968. gadā Kalvenes ciemam pievienoja daļu [[Vecpils pagasts|Vecpils]] un [[Krotes ciems|Krotes]] ciemu kolhoza "Draudzība" teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā Kalvenes ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Pieminekļi === * Tāšu — Padures muižas apbūve<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126120145/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> * Drogas pilskalns * Kalvenes pilskalns == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2000 |1959|1400 |1967|1220 |1979|950 |1989|866 |2000|907 |2011|746 |2021|586 |2024|572 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Kalvene]]''' (pagasta centrs), [[Kalvenes stacija]], [[Krusāta]], [[Pērbone]]. === Ievērojamas personības === * [[Eduards fon Keizerlings]] (1855—1918) — vācbaltiešu rakstnieks. * [[Pauls Jonass]] — motosportists.<ref>[http://vardnica.aizpute.lv/21-personas-j/320-jonass-pauls Ar aizputi un novadu saistītie - Biogrāfiskā vārdnīca]</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} '''Kalvenes pamatskola''', bijusī Tāšu - Padures pils, dibināta 1922. gadā. Skolas ēka būvēta 19. gadsimtā pēc vēlīnā klasicisma stila parauga kā grāfa Keizerlinga medību pils. Kalvenes pamatskola ir valsts kultūras piemineklis.<ref>[https://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/kalvenes-pamatskola Aizputes novads]</ref> '''Kalvenes kultūras nams''', kurā darbojas sieviešu vokālais ansamblis "Noskaņa", bērnu tautisko deju kopa, deju ansambļi bērniem, interešu pulciņi un dramatiskā kopa "Nebēda".<ref>[https://www.aizputesnovads.lv/kultura/kulturas-centri/novada-kulturas-centri/kalvenes-kulturas-nams Aizputes novads]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/drogas-pilskalns/ Drogas pilskalns] * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kalvenes-pilskalns/ Kalvenes pilskalns] * [https://www.vietas.lv/objekts/tasu_padures_muiza_kalvenes_pamatskola/ Tāšu Padures muiža - Kalvenes pamatskola] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Kalvenes pagasts| ]] s836539m2o57sv1kmur9750tk4th3wj 0 103796 4465903 4243669 2026-05-09T22:25:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465903 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Letokruhy buků v hornopožárském lese (006).JPG|thumbnail|235px|[[Dižskābarži|Dižskābarža]] baļķis]] '''Koksne''' ir daudzu augstāko [[augi|augu]] ([[kokaugi|kokaugu]]) [[stumbrs|stumbru]] un [[zars|zaru]] daļa, kas atrodas zem [[miza]]s. [[Mežsaimniecība|Mežsaimniecībā]] un [[kokapstrāde|kokapstrādē]] ar koksni saprot slāņaino, poraino materiālu starp [[koks|koka]] mizu un [[serde|serdi]].<ref name="ZTV"/> [[Botānika|Botānikā]] par koksni sauc sekundāro [[ksilēma|ksilēmu]] — [[audi|audus]], kas veidojas no prokambija vai [[kambijs|kambija]] un pa kuriem uz augšu plūst [[ūdens]] ar tajā izšķīdušām kokam nepieciešamajām vielām. Atšķirībā no [[lūksne]]s jeb floēmas, kas arī veidojas no kambija, koksne pamatā sastāv no atmirušām [[šūna|šūnām]] ar bieziem, cietiem [[šūnapvalks|šūnapvalkiem]]. To sastāvā ir galvenokārt [[celuloze]], [[hemicelulozes]] un [[lignīns|lignīns]]. == Koksnes struktūra un gadskārtas == [[Attēls:Douglasie.jpg|thumbnail|175px|[[Duglāzija]]s koksne, kurai redzamas gadskārtas]] Koksni veidojošās šūnas ir sakārtotas divās orientētās sistēmās. Vairums no šūnām ir orientētas aksiāli, aptuveni sakārtotas [[stumbrs|stumbra]] vai [[sakne]]s garākās ass virzienā. Atlikušās šūnas ir orientētas radiāli, perpendikulāri garākajai asij. Aksiālās jeb gareniskās šūnu sistēmas funkcijas ir kokam nepieciešamo vielu un ūdens vadīšana. [[Skujkoki]]em šo sistēmu galvenokārt veido [[traheīda]]s ar nelielu [[parenhīma|parenhīmu]] šūnu daudzumu. [[Lapkoki]]em aksiālo šūnu sistēmu veido ne tikai traheīdas un parenhīmas, bet arī [[vadaudu šūna]]s un [[šķiedršūna]]s. Vadaudi ir viena no lapkoku koksnes visatšķirīgākajām pazīmēm, jo parasti tie diametrā spēj palielināt savus izmērus. Radiālā sistēma gan skujkokiem, gan lapkokiem sastāv no [[parenhīma]]s šūnām. Tās sakopojas koksnes staros, pa kurām no [[lūksne]]s uz stumbra vai saknes iekšpusi tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Viens no faktoriem, kas ietekmē koksnes pieaugumu ir sezonalitāte – augšana ir atkarīga no temperatūras un nokrišņu daudzuma, tāpēc koksnē var pamanīt dažādus augšanas ciklus, kā rezultātā veidojas gadskārtas. Gadskārtu var iedalīt divās daļās – agrīnajā jeb pavasara koksnē un vēlīnajā jeb rudens koksnē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Handbook of Wood Chemistry and Wood Composites|last=Rowell|first=Roger M.|publisher=CRC Press|year=2013|isbn=9781439853801}}</ref>.Agrīnās koksnes traheīdas ir gaišas, to šūnu dobumi ir lielāki salīdzinājumā ar šūnapvalku. Savukārt, vēlīnās koksnes traheīdas ir neregulāras, to dobumi ir vairāk saspiesti un kopumā šūnas izskatās tumšākas. Agrīnā koksne veidojas no agra pavasara līdz vasaras sākumam, bet vēlīnā koksne sāk veidoties vasaras otrajā pusē<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Fundamentals of Tree Ring Research|url=https://archive.org/details/fundamentalsoftr0000spee|last=Speer|first=James H.|publisher=The University of Arizona Press|year=2010|isbn=|location=Tucson}}</ref>. Agrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Augu morfoloģija un anatomija|last=Bumbura|first=Milda|publisher=Zvaigzne ABC|year=1967|location=Rīga}}</ref>. == Koksnes šūnu veidošanās == Viens no faktoriem, kas nodrošina koka augšanu, ir meristematiskie jeb veidotājaudi, kas ražo šūnas un spēj diferencēties. Meristēmas, pēc to atrašanās novietojuma augā, iedalās apikālajās un laterālajās <ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Augu fizioloģija. Funkcijas un mijiedarbība ar vidi|last=Ieviņš|first=Ģederts|publisher=Latvijas Universitāte|year=2016|isbn=9789934180910|location=Rīga|pages=}}</ref>Apikālā meristēma atrodas sakņu un stumbra dzinumu galos, tā atbild par primāro augšanu un tajā notiek intensīva šūnu dalīšanās, savukārt laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kambija un korķa kambija<ref name=":3" />.Laterālā meristēma sastāv no vaskulārā kamAgrīnās koksnes šūnas pilda galvenokārt vielu apmaiņas funkciju, savukārt, vēlīnā vairāk atbild par balsta funkciju veikšanu bija un korķa kambija. Vaskulārais kambijs ir plāns šūnu slānis, kas atrodas starp mizu un koksni, un tā funkcija ir sekundārā augšana. Vaskulārā kambija šūnām daloties, veidojas koksnes šūnas, kas novietojas virzienā uz centru, bet lūksnes šūnas atrodas virzienā uz iekšējo mizu. Korķa kambijs veido korķa slāni jeb peridrmu<ref name=":1" />. Atkarībā no tā, kādā virzienā šūnas veidojas, izšķir divu veidu kambija iniciālšūnas. Vārpstveida iniciālšūnas (''fusiform initial cells'') veido pieaugumu aksiālā virzienā, bet staru iniciālšūnas (''ray initial cells'') veido koksnes staru un citas šūnas radiālā virzienā<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Han|first=Kyung-Hwan|date=2001. gada aprīlis|title=Molecular Biology of Secondary Growth|url=http://210.101.116.28/W_files/kiss2/05801620_pv.pdf|journal=Journal of Plant Biotechnology|volume=Vol.3(2)|pages=45-57}}{{Novecojusi saite}}</ref>. [[Attēls:Parastās priedes (Pinus sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls.jpg|thumb|496x496px|Parastās priedes (Pinus Sylvestris) koksnes šķērsgriezuma attēls. 1. pārejas zona starp agrīno un vēlīno koksni, 2. vēlīnās koksnes traheīdas, 3. agrīnās koksnes traheīdas, 4. sveķu aile, 5. koksnes stars]] == Koksnes stari un to veidošanās == Radiālā virzienā caur ksilēmu veidojas koksnes stari, kas sastāv no izstieptām šūnu kārtām un tie ir tipiski, bieži sastopami elementi koksnē<ref name=":2" />. Tie veidojas vaskulārā kambijā no staru veidojošām meristematiskām šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Plant Anatomy|last=Mauseth|first=James D.|publisher=The Blackburn press|year=1988|isbn=1932846174|location=Austin}}</ref>. Skujkoku ksilēmai, tai skaitā parastās priedes koksnei, ir sastopami divu veidu koksnes stari – homogēnie, kas sastāv tikai no parenhīmas šūnām un heterogēnie, kuru sastāvā ir koksnes staru parenhīmas šūnas un trahejas<ref name=":0" />. Koksnes stari ir nozīmīgs elements kokaugu ksilēmā, jo tie veic transporta un uzglabāšanas funkciju. Koksnes stari spēj uzglabāt nestrukturālo ogļhidrātu rezerves, transportē fotosintēzes produktus un metaboliskos atkritumproduktus uz kodolkoksni<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lenka|first=Plavcová|date=2015|title=The Role of Xylem Parenchyma in the Storage and Utilization of Nonstructural Carbohydrates|url=https://doi.org/10.1007/978-3-319-15783-2_8|journal=Springer, Cham|pages=|via=}}</ref>. Līdzīgi gadskārtu platumam, koksnes staru daudzums koksnē, kas atkarīgs no ksiloģenēzes, ir jutīgs pret meteoroloģiskajiem faktoriem, bet faktoru kopums var būt atkarīgs no reģiona, kurā koks aug<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eckstein|first=D.|date=2013|title=A new star – but why just parenchyma for dendroclimatology?|url=|journal=New Phytologist|volume=(2013) 198|pages=486-495|via=}}</ref>. Skujkokos, kam ir raksturīga sveķu veidošanās, ir atrodamas sveķu ailes. Tās ir viens no koksnes elementiem, pēc kuriem anatomiski ir iespējams atšķirt dažādas skujkoku ģintis<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wu|first=Hong|date=1997|title=Compative anatomy of resin ducts of the Pinaceae|journal=Trees|volume=11|pages=135–143 (1997)|via=}}</ref>. Sveķu ailes var būt novietotas gan horizontālā, gan vertikālā stāvoklī, veidojot sveķu aiļu trīsdimensionālu sistēmu<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ferreira|first=Angel T. Boschiero|date=2012|title=Anatomical aspects of resin canals and oleoresin production in pine trees|url=|journal=[[ResearchGATE]]|volume=2012|pages=9-24|via=}}</ref>. Tās satur [[Dziedzerepitēlijs|dziedzerepitēliju]] (parenhīmas šūnas), kas izdala sveķus un no ārpuses tās apņem koksnes parenhīmas šūnas ar uzbiezinātiem un pārkoksnētiem šūnapvalkiem<ref name=":2" />. Sveķu ailes var atrasties radiālā virzienā, kur tās novietotas koksnes staru šūnās, vai arī aksiāli novietotas pret koksnes šūnām<ref>{{Grāmatas atsauce|title=An Introduction to Plant Structure and Development|last=Beck|first=Charles B.|publisher=Cambridge University Press|year=2010|isbn=9780511844683}}</ref>. == Koksnes ķīmiskais sastāvs == Koksnes sastāv galvenokārt no organiskajām vielām, ko sastāda ogleklis (C), ūdeņradis (H), skābeklis (O) un slāpeklis (N). Divas galvenās vielas, kas sastāda koksni, ir celuloze (aptuveni 40-45%) un hemiceluloze (15-25 %), kopīgi veidojot savienojumus, ko sauc par holocelulozi (sausā koksnē tā sastāda 65-70%). Šie polimēri sastāv no D-glikozes, D-mannozes, D-galaktozes, D-ksilozes, L-arabinozes, D-glikuronskābes un L-ramnozes. Koksne satur arī citus polimērus, piemēram, cieti un pektīnu<ref name=":0" />. Koksne tiek plaši pielietota dažādās industrijās tieši to ķīmisko īpašību dēļ. Celulozi izmanto, galvenokārt papīra ražošanā, lignīnu izmanto kā izejmateriālu dažādu produktu, piemēram līmes ražošanā. Koksnes ķīmiskā sastāva izmantošana atšķiras, atkarībā no koka sugas, jo katrai sugai ir specifisks ķīmiskais sastāvs un to proporcionālais sadalījums<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Luostarinen|first=Katri|date=2019|title=Chemical composition of wood and its connection with wood anatomy in Betula pubescens|url=https://doi.org/10.1080/02827581.2019.1662939|journal=Scandinavian Journal of Forest Research|volume=34(12)|pages=1-8|via=}}</ref>. == Skujkoku un lapkoku koksne == Lapkoku koksni dažreiz dēvē par cietkoksni, savukārt skujkoku koksni varētu nosaukt par mīkstkoksni. Lai gan vispārīgi tas ir pareizi, atsevišķu lapkoku koksne ir mīkstāka par skujkokiem. Koksnes cietumu nosaka pēc tā, cik viegli ir to [[zāģēšana|zāģēt]]. == Aplieva un kodolkoksne == Aplieva, arī gremzdi, ir jaunizveidojusies koksnes daļa, kas atrodas starp koksni un [[lūksna|lūksni]]. Tā ir koksnes dzīvā daļa, pa kuru tiek pārvadītas kokam nepieciešamās vielas. Parasti aplieva ir gaišākā krāsā nekā kodolkoksne. Kodolkoksne ir koku un citu kokaugu vecākā, neaktīvā, kā arī centrālā koksne. Kodolkoksne uzņem [[eļļa|eļļas]], [[sveķi|sveķus]], [[tanīns|tanīnu]] un citas vielas. == Iespaidotā koksne == [[Attēls:Reaction Wood of Picea Abies.jpg|thumbnail|200px|[[Parastā egle|Egles]] iespaidotā koksne]] Zaru un stumbra noliekšanās rezultātā veidojās īpaša veida koksne, kas tiek saukta par iespaidoto vai reaktīvo koksni. Vispārīgi tā mēģina atgriezt koka stumbru vertikālā stāvoklī. == Māzeri == Ja koksne veidojas punveida izaugums ar izlocītu šķiedru, tad veidojas tā sauktie māzeri. Māzeri parasti samazina [[kokmateriāli|kokmateriālu]] kvalitāti un vērtību. == Skatīt arī == * [[Kokapstrāde]] * [[Kokgriešana]] * [[Malka]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ZTV">{{grāmatas atsauce | title= Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca | location= R | publisher= Norden AB | year= 2001 |page= 335}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augi]] [[Kategorija:Materiāli]] [[Kategorija:Celtniecības materiāli]] ik3sv8gq6u1nnr5b359s1qu970d93gx 0 105491 4465918 4358645 2026-05-10T00:21:36Z JB82 5605 4465918 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Deivisa kauss | aktuāla_sezona = 2023. gada Deivisa kauss | logo = Davis Cup Praha ČRo 2012-11-28 cropped 1.jpg | pikseļi = | apraksts = Deivisa kauss | sports = [[Teniss]] | kategorija = | dibin = 1900 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | pirmā_sez_bez = (ierakstīt "jā", ja nevēlas veidot saiti "pirmā_sez" ierakstītajam parametram) | komandas = 155 (2026. gadā kopā) | konstruktori = | braucēji = | klases = | riepas = | dzinēji = | valsts = [[ITF]] dalībvalstis | reģions = [[Pasaule]] | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{flaga|Itālija}} [[Itālijas Deivisa kausa izlase|Itālija]] <br> (4. tituls) | čempions_valsts = | čempions_visv = {{flaga|ASV}} [[ASV Deivisa kausa izlase|ASV]] (32 tituli) | TV = | mlapa = {{url|https://www.daviscup.com/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} }} '''Deivisa kauss''' ({{val|en|Davis Cup}}) ir galvenās sacensības vīriešu izlašu [[teniss|tenisā]]. Sacensības organizē [[Starptautiskā Tenisa federācija]] (ITF). Sacensības notiek kopš [[1900]]. gada kā sacensības starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tāda paša tipa turnīrs sievietēm ir [[Billijas Džīnas Kingas kauss]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.daviscup.com/ Deivisa kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101018182625/http://www.daviscup.com/ |date={{dat|2010|10|18||bez}} }} {{en ikona}} {{Teniss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] fk5rcnyd24xwj3eew04nx3q7hmow2tk 4465919 4465918 2026-05-10T00:22:19Z JB82 5605 4465919 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Deivisa kauss | aktuāla_sezona = 2026. gada Deivisa kauss | logo = Davis Cup Praha ČRo 2012-11-28 cropped 1.jpg | pikseļi = | apraksts = Deivisa kauss | sports = [[Teniss]] | kategorija = | dibin = 1900 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | pirmā_sez_bez = (ierakstīt "jā", ja nevēlas veidot saiti "pirmā_sez" ierakstītajam parametram) | komandas = 155 (2026. gadā kopā) | konstruktori = | braucēji = | klases = | riepas = | dzinēji = | valsts = [[ITF]] dalībvalstis | reģions = [[Pasaule]] | kvalif = | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = {{flaga|Itālija}} [[Itālijas Deivisa kausa izlase|Itālija]] <br> (4. tituls) | čempions_valsts = | čempions_visv = {{flaga|ASV}} [[ASV Deivisa kausa izlase|ASV]] (32 tituli) | TV = | mlapa = {{url|https://www.daviscup.com/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} }} '''Deivisa kauss''' ({{val|en|Davis Cup}}) ir galvenās sacensības vīriešu izlašu [[teniss|tenisā]]. Sacensības organizē [[Starptautiskā Tenisa federācija]] (ITF). Sacensības notiek kopš [[1900]]. gada kā sacensības starp [[Lielbritānija|Lielbritāniju]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tāda paša tipa turnīrs sievietēm ir [[Billijas Džīnas Kingas kauss]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.daviscup.com/ Deivisa kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101018182625/http://www.daviscup.com/ |date={{dat|2010|10|18||bez}} }} {{en ikona}} {{Teniss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] 9xtquhvokq72dqrqy7yembm0xk4gcu0 0 106110 4466065 4429434 2026-05-10T10:57:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466065 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas karte Rieksts 1919.jpg|thumb|250px|Latvijas karte 1919. gada beigās ar tālaika dzelzceļu tīklu (J. Rieksta pastkarte).]] [[Attēls:Latvijas dzelzceļu karte 1925.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shematiska karte 1925. gadā.]] [[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]] [[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]] [[Attēls:Latvijas_dzelzcelju_sheema_1940._gadaa.jpg|thumb|250px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]] '''Latvijas dzelzceļi''' ir [[Latvija]]s [[dzelzceļš|dzelzceļu]] transporta sistēma, kas paredzēta pasažieru un kravu pārvadāšanai. 2010. gadā Latvijā bija 1850,8 km publiskas lietošanas platsliežu dzelzceļa līniju (tai skaitā 257,4 km elektrificēti)<ref>[http://www.ldz.lv/?object_id=4461 Latvijas dzelzceļa elektrolīnijām - 60]</ref> un viena 33,4 km gara šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene - Alūksne. Mūsdienās ar dzelzceļa pārvadājumu organizēšanu un nodrošināšanu [[Latvija]]s teritorijā nodarbojas valsts akciju sabiedrība '''“[[Latvijas dzelzceļš]]”''' (LDz). == Vēsture == 1860. gadā atklāja pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe — Daugavpils, kas bija [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa maģistrāles]] daļa. 1861. gadā ekspluatācijā nodeva pirmo iekšzemes dzelzceļa līniju Rīga — Daugavpils. 1868. gadā pabeidza Rīgas — Jelgavas dzelzceļa būvi. 1877. gadā atklāja kustību pa Rīgas — Tukuma dzelzceļu. 1889. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Valkas — Pleskavas dzelzceļu. 1904. gadā ekspluatācijā nodeva privāto [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils — Krustpils — Maskavas dzelzceļu]]. 1915.-1918. gadā Pirmā pasaules kara gados Latvijas teritorijā notika intensīva dzelzceļu pārbūve un jaunu, militāru dzelzceļu būvniecība. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1919. gada 5. augustā tika nodibināta Latvijas '''Dzelzceļu virsvalde''', kas pasažieru pārvadāšanai izveidoja valsts uzņēmumu '''Latvijas dzelzceļi''' (Latvijas valsts dzelzceļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibook.lv/BD_latvijas-dzelzceli-1918-1938-dzelzcelu-virsvalde.aspx?BID=6a7e8dd7-ecaa-4043-b18d-e498842c7442|title=Latvijas dzelzceļi, 1918.-1938 - Dzelzceļu virsvalde - iBook.lv - Grāmatu draugs|website=www.ibook.lv|access-date=2024-01-07}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1921. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze/Ostende. 1923. gadā ieviesa tiešo pasažieru vagonu satiksmi ''[[Nord-Express]]'' maršrutos Rīga—Berlīne—Parīze ar savienojumu Rīga—Maskava. 1925. gadā ekspluatācijā ieviesa Latvijā pirmo pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu. 1925. gadā a/s „Fēnikss” uzsāka jauna tipa pasažieru vagonu būvi. 1925.-1929. gadā notika [[Dzelzceļa līnija Glūda—Liepāja|Liepājas — Glūdas dzelzceļa]] būvniecība. 1930. gadā uzsāka ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu motorvagonu būvniecību un ekspluatāciju. 1933. gadā Liepājas dzelzceļu darbnīcās sāka tvaika lokomotīvju ražošanu. 1937. gadā ekspluatācijā nodeva Rīgas — Ērgļu un Rīgas — Rūjienas dzelzceļa līnijas. 1938. gadā sāka darboties sliežu metināšanas darbnīca. 1940. gadā manevru darbos sāka izmantot lokotraktorus. Starpkaru Latvijas Republikā lielākā daļa valsts dzelzceļu kopš Krievijas Impērijas laikiem izmantoja [[Platsliežu dzelzceļš|1524 mm platuma sliedes]] (jeb Krievijas platuma dzelzceļus, 1970. gados standartizēti kā 1520 mm), taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Vācija [[Oberosts|okupētajā Latvijas daļā]] sāka būvēt [[Normālplatuma dzelzceļš|normālplatuma]] [[Normālplatuma dzelzceļš|(standarta jeb 1435 mm) dzelzceļus]] (līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi|Rīga—Jelgava—Mažeiķi]], [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|Jelgava—Šauļi—Tilzīte]], [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]], [[Dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]—[[Kretinga|Bajori]]/Klaipēda).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Līnijai Rīga-Jelgava 140 gadi|url=https://www.ldz.lv/en/content/l%C4%ABnijai-r%C4%ABga-jelgava-140-gadi|website=Latvijas dzelzceļš|date=2014-03-10|access-date=2026-03-10}}</ref> Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijai 1940. gadā]] līdztekus pastāvēja platsliežu un normālplatuma dzelzceļi, pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām normālplatuma dzelzceļus pārveidoja par 1524 mm platsliežu dzelzceļiem. 1940. gadā [[Latvijas Dzelzceļu virsvalde]] beidza pastāvēt, tās vietā stājās [[PSRS]] Satiksmes ceļu tautas komisariāta pārvalde „Latvijas dzelzceļš”. 1941. gadā pēc vāciešu ienākšanas, pusgada laikā visi Latvijas dzelzceļi tika pārlikti uz Eiropas sliežu platumu un 1942. gadā izveidoja Vācijas satiksmes ceļu direkciju ''Reichsverkehrdirektion Riga''. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas padomju okupācijas]], 1950. gadā elektrificēja Rīgas — Dubultu iecirkni; ekspluatācijā ieviesa RVR ražotus elektrovilcienus. 1957. gadā ekspluatācijā sāka ieviest dīzeļlokomotīves. 1957. gadā pabeidza ritošā sastāva aprīkošanu ar automātiskajām sakabes ierīcēm. 1963. gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas dzelzceļus apvienoja „Baltijas dzelzceļā” (''Прибалтийская железная дорога''). 1964. gadā uzsāka dīzeļvilcienu ekspluatāciju. 1965. gadā pabeidza Rīgas pasažieru stacijas pārbūvi. 1967. gadā uzsāka akumulatoru elektrolokomotīvju ekspluatāciju. 1972. gadā dibināja Informatīvās skaitļošanas centru. 1973. gadā sāka ritošā sastāva sakarsušo bukšu kontroles aparatūras uzstādīšanu Latvijas dzelzceļu līnijās. 1976. gadā notika traģiska katastrofa Juglas stacijā. 1992. gadā valsts uzņēmums „Latvijas dzelzceļš” pārņēma no PSRS Satiksmes ceļu ministrijas Latvijas teritorijā izvietotos sliežu ceļus un dzelzceļa uzņēmumus. 2001. gadā iekšzemes pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai izveidoja a/s „Pasažieru vilciens”. 2003. gadā pabeidza Ventspils dzelzceļa mezgla rekonstrukciju. 2008. gadā pabeidza Eiropas Savienības finansēto elektrovilcienu modernizācijas programmu. == Latvijas mūsdienu dzelzceļa līnijas == {| class="wikitable" ! Dzelzceļa līnija (uzbūvēšanas gads) ! Dzelzceļa iecirkņi mūsdienās ! Agrākie nosaukumi ! Piezīmes |- | [[dzelzceļa līnija Rītupe—Daugavpils|Rītupe—Daugavpils]] (1860) | [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Kārsava|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] | Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi (stacija)|Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (1861) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] <br /> [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]] (1862) | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] | [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] (1866) | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (1868) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] | Torņakalns-Jelgava | |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]] (1871) | valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža <br /> Liepāja—Priekule | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] <br /> [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski) | Netiek izmantota / Neeksistē |- | [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|Mīlgrāvja dzelzceļš]] (1872) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]] (1873) | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]] | [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]] | [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]] | |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]] (1873) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]] | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]] (1877) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]] | [[Pasažieru vilciens Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]] (1889) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]] (1901-1904) | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]<br />[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]] | [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava—(Ribinska)]] (vēsturiski) | Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu) |- | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]] (1903) | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]<br />[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] | | Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]] (1915) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]<br />[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]] (1928) | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] (1937) | Rīga Preču—Saurieši | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta) | Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts. |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (1937) | [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]] | Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts |- | [[Daugavpils apvedceļa līnija|Daugavpils apvedceļi]] | Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km <br /> Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km | | |- | Rīgas savienojošās līnijas | [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] <br /> [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * ''Latvijas dzelzceļi 1918-1938'', Valsts dzelzceļu izdevniecība Rīga 1938 * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone: ''Dzelzceļi Latvijā'', R: Jumava 2009, {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] * [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140329065801/http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] * [http://www.ldz.lv/?object_id=2508 Dzelzceļi kā cariskās Krievijas maģistrāļu noslēdzošie posmi pie Baltijas jūras 1860. — 1919] * [https://web.archive.org/web/20140329024023/http://ldz.lv/?object_id=2509 Latvijas Republikas valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļi” 1919. — 1940.] * [https://web.archive.org/web/20140329031825/http://ldz.lv/?object_id=2565 Latvijas dzelzceļi II Pasaules kara laikā 1939. — 1945.] * [https://web.archive.org/web/20160310191927/http://ldz.lv/?object_id=2566 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991.] * [https://web.archive.org/web/20140329024900/http://ldz.lv/?object_id=2569 Neatkarīga Latvijas dzelzceļa uzņēmuma atjaunošana un valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” nodibināšana 1991. - 1994.] * {{tīmekļa atsauce|url=http://www.parovoz.com/history/abandoned.php|title=Разобранные и законсервированные железные дороги|archiveurl=https://archive.today/20120907114533/http://www.parovoz.com/history/abandoned.php|archivedate=2012-09-07|access-date=2011-06-14}} {{ru ikona}} [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|*]] g4fu651z1613tm6bc284gag17asnbvi 0 106692 4465808 4109966 2026-05-09T18:32:14Z MC2013 40125 4465808 wikitext text/x-wiki '''Lange''' ({{val|de|Lange}} — 'garais/-ā') ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Andrē Lange]] (''André Lange''; 1973) — vācu bobsleja pilots; * [[Jēkabs Lange]] (''Jacob Lang''; 1711—1777) — latviešu mācītājs; * [[Maksis Lange]] (''Max Lange''; 1832—1899) — vācu šahists; * [[Marija Lange]] (''Marie Lang''; 1858—1934) — austriešu feministe, teozofe un izdevēja; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — latviešu tēlniece; * [[Matiass Lange]] (''Mathias Lange''; 1985) — austriešu hokeja vārtsargs; * [[Rūdolfs Lange]] (1910–1945) — vācu kara noziedznieks; * [[Vilfrīds Lange]] (''Wilfried Lange''; 1910—1993) — vācu šahists; * [[Voldemārs Lange]] (1907—1989) — latviešu mežsaimniecības speciālists, botāniķis, dendrologs, kokaugu ekoloģijas, bioloģijas un ģeogrāfiskās izplatības pētnieks. == Skatīt arī == * [[Langs]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] ipbgfzl72pnnr4duw1zwqtbcmbc5udh 0 107343 4465854 4003556 2026-05-09T20:23:01Z Bendžamins 76862 4465854 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[Raits (personvārds)]], vīriešu personvārds * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright'') — Austrālijas futbolists (1992); * [[Billijs Raits]] (''William Wright'') — Anglijas futbolists un futbola treneris (1924—1994); * [[Delons Raits]] (''Delon Wright'') — amerikāņu basketbolists (1992); * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright'') — amerikāņu basketbolists (1985); * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright'') — amerikāņu aktieris (1965); * [[Džo Raits]] (''Joe Wright'') — angļu kinorežisors (1972); * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright'') — angļu režisors, scenārists un producents (1974); * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright'') — amerikāņu arhitekts (1867—1959); * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright'') — meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (1872—1949); * [[Ians Raits]] (''Ian Wright'') — angļu futbolists un komentētājs (1963); * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright'') — Jaunzēlandes un ASV biatlonists (2002); * [[Riks Raits]] (''Rick Wright'') — angļu mūziķis (1943—2008); * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright'') — kanādiešu hokejists (2004). == Skatīt arī == * [[Raita]] {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] jix0wonvo6310gbvia0mo15eo5h9ro7 0 120087 4465713 4289389 2026-05-09T14:12:10Z CommonsDelinker 1319 Attēls "TamilNadu_Logo.svg" aizvietots ar "Seal_of_Tamil_Nadu.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]]"). 4465713 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Tamilnāda | official_name = தமிழ் நாடு | settlement_type = [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = Seal of Tamil Nadu.svg | capital = [[Čennai]] | largest_city = | official_language = [[tamilu valoda]] | spoken_language = | image_map = Tamil Nadu in India (claims hatched).svg | mapsize = | map_caption = Tamilnādas atrašanās vieta Indijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IND}} | established_title = Izveidots | established_date = {{dat|1956|11|1}} | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 130058 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 72147030 | population_as_of = 2011. gadā | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas laiks]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | website = {{URL|http://www.tn.gov.in/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = IN-TN | footnotes = }} '''Tamilnāda''' ({{val|ta|தமிழ் நாடு}}, ''Tamiḻ Nāṭu'', {{izrunā|ˈt̪amɨɻˌnaːɖɯ}} — 'Tamilu zeme') ir [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štats]] valsts dienvidaustrumos. Tamilnāda robežojas ar trim Indijas štatiem — [[Kerala|Keralu]], [[Karnātaka|Karnātaku]] un [[Āndhra Pradēša|Āndhru Pradēšu]], kā arī ar vienu Indijas teritoriju — [[Pudučerri]]. Austrumos Tamilnādu apskalo [[Bengālijas līcis]]. No [[Šrilanka]]s štatu atdala [[Polka šaurums]] un [[Mannāras līcis]]. Tamilnādas administratīvais centrs ir [[Čennai]] (līdz 1996. gadam šī pilsēta bija pazīstama kā Madrasa). 2011. gadā štatā dzīvoja 72,1 miljoni iedzīvotāju. Tamilnādā vairākums iedzīvotāju ir [[tamili]], kas runā [[tamilu valoda|tamilu valodā]]. Tamilnāda, sākotnēji ar nosaukumu '''Madrasa''', izveidota {{dat|1956|11|1||bez}}. Štata teritorija aptuveni sakrīt ar [[tamilu valoda]]s izplatības areālu Indijā. 1969. gadā štata nosaukums tika mainīts no Madrasa uz Tamilnāda. Tās platība ir {{nobr|130 058}} km². Administratīvi sīkāk dalās 32 apgabalos. == Ģeogrāfija == Tamilnādas štata austrumos un dienvidos plešas [[līdzenums|līdzenumi]], bet ziemeļos un rietumos atrodas [[augstumjoslojums|kalnu apgabali]]. Austrumos atrodas auglīgais [[Kāveri]] upes deltas līdzenums. Dienvidos ap [[Maduraja]]s un [[Rāmanātapurama]]s pilsētām atrodas sausi, neauglīgi līdzenumi. Gar štata rietumu robežu stiepjas [[Kardamona kalni]], kas ir daļa no [[Rietumgati]]em. Tamilnāda atrodas [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālajā klimata joslā]]. Pēc [[Kepena klimata klasifikācija]]s tur ir [[savanna]]s klimats (Aw), štata rietumos subtropu kalnu klimats (Cwb). Karstākie mēneši ir maijs un jūnijs, kad vidējā [[gaisa temperatūra]] ir ap 32—33 °C. Reti temperatūra ir zemāka par 20 °C. Izņēmums ir kalnainie reģioni štata rietumos un ziemeļos, kur gaisa temperatūra janvārī var nokristies līdz +3 °C. 15% no Tamilnādas teritorijas klāj meži.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Tamil-Nadu#ref281541 | title= Tamil Nadu – Plant and animal life | publisher= Encyclopædia Britannica | language= en | accessdate= 2019. gada 17. jūlijā}}</ref> Lielākajai daļai Tamilnādas teritorijas raksturīgs [[savanna]]s [[augājs]], vienīgi Kardamona kalnos raksturīgs subalpīnais augājs. Tamilnādā ir vairāki nacionālie parki — [[Indiras Gandijas nacionālais parks]], [[Grashilsas nacionālais parks]], [[Mudumalai nacionālais parks]], [[Mannāras līča jūras nacionālais parks]]. === Lielākās pilsētas (2011) === {| class="wikitable" ! !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits ! !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits |- |1. |[[Čennaja]] | align="right" |4 681 087 |style="text-align:center" |8. |[[Tiruppūra]] | align="right" |444 543 |- |2. |[[Koimbatora]] | align="right" |1 061 447 |style="text-align:center" |9. |[[Avadi]] | align="right" |344 701 |- |3. |[[Maduraja]] | align="right" |1 016 885 |style="text-align:center" |10. |[[Tiruvottijura]] | align="right" |248 059 |- |4. |[[Tiručirappalli]] | align="right" |846 915 |style="text-align:center" |11. |[[Thoothukudi]] | align="right" |237 374 |- |5. |[[Salema (Indija)|Salema]] | align="right" |831 038 |style="text-align:center" |12. |[[Nagerkoila]] | align="right" |224 329 |- |6. |[[Ambattura]] | align="right" |478 134 |style="text-align:center" |13. |[[Tandžavura]] | align="right" |222 619 |- |7. |[[Tirunelveli]] | align="right" |474 838 |style="text-align:center" |14. |[[Pallavarama]] | align="right" |216 308 |} == Vēsture == [[Attēls:Entstehung von Andhra 1953.svg|thumb|270px|Madrasas štata sadalīšana (1953).]] Uzskata, ka auglīgajā [[Kaveri]] upes ielejā jau no apmēram 300. gada p.m.ē. valdījusi [[tamili|tamilu]] [[Čolas dinastija]], bet Indijas pussalas dienvidos valdījusi Pandju dinastija. [[Origens]] no [[Aleksandrija]]s rakstīja, ka pēc Kristus nāves apustulis [[Svētais Toms]] devies uz [[Senā Divupe|Senās Divupes]] un [[Persija]]s zemēm sludināt jauno [[Evaņģēlijs|evaņģēliju]], nokļuvis Indijas dienvidos, kur nogalināts. Jau pirms tam no Ziemeļindijas gar jūras krastu ieceļojuši [[Hinduisms|hindu]] priesteri un [[budisti|budistu]] mūki. 6. gadsimtā tamilu zemi pakļāva [[Pallavas dinastija]] ar galvaspilsētu [[Kančipurama|Kančipuramā]]. 8. gadsimtā viņus uzvarēja [[Čalukju dinastija]]. Ap 850. gadu varu atguva Čolas dinastija, kas savus ziedu laikus sasniedza ap [[1000]]. gadu un pastāvēja līdz pat [[13. gadsimts|13. gadsimtam]], izveidojot vareno Čolas impēriju gan Dienvidindijas, gan [[Šrilanka]]s un mūsdienu [[Malaizija]]s un [[Indonēzija]]s teritorijā. 1218. gadā [[Maduraja]]s pilsētā valdošā Pandju dinastija atjaunoja savu neatkarību, 1279. gadā uzvarēja pēdējo Čolas ķēniņu Radžendru IV un valdīja tamilu zemēs līdz 1311. gadam, kad Maduraju iekaroja Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 1370. gadā Madurajas sultānu sakāva [[Vīdžajnāgara]]s karaspēks. 17. gadsimtā tamilu zeme sadrumstalojās nelielās najaku valstiņās, bet ziemeļu daļu 1686. gadā pakļāva [[moguli]]. 1781. gadā tamilus pakļāva [[Britu Austrumindijas kompānija]], nodibinot Madrasas Prezidentūru, kas paplašinājās pēc diviem kariem ar [[Maisora]]s valdnieku (1790-1792, 1798-1799). Pēc [[Britu Indija]]s sadalīšanās 1947. gadā izveidoja Madrasas štatu. Kad 1953.—1956. gadā štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, no Madrasas atdalīja [[telugu valoda|telugu valodā]] runājošo iedzīvotāju teritorijas, kuras iekļāva [[Āndhra Pradēša]]s štatā, [[Malajalu valoda|malajalu valodā]] — [[Kerala]]s štatā, [[Kannadu valoda|kannadu valodā]] — [[Karnātaka]]s štatā, [[Oriju valoda|oriju valodā]] — [[Orisa]]s štatā. == Reliģijas == {{Pie chart |thumb = left |caption = Reliģijas Tamilnadā (2011)<ref name="census2011">{{Tīmekļa atsauce |title=Population by religion community – 2011 |url=http://www.censusindia.gov.in/2011census/C-01/DDW00C-01%20MDDS.XLS |website=Census of India, 2011 |publisher=The Registrar General & Census Commissioner, India |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150825155850/http://www.censusindia.gov.in/2011census/C-01/DDW00C-01%20MDDS.XLS |archivedate=25 August 2015}}</ref> |label1 = [[hinduisms]] |color1 = Orange |value1 = 87.58 |label2 = [[kristietība]] |color2 = DodgerBlue |value2 = 6.12 |label3 = [[islāms]] |color3 = Green |value3 = 5.86 |label4 = [[džainisms]] |color4 = Brown |value4 = 0.12 |label5 = [[sikhisms]] |color5 = DarkKhaki |value5 = 0.02 |label6 = [[budisms]] |color6 = Yellow |value6 = 0.01 |label7 = citas |color7 = Black |value7 = 0.3 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas štati]] h9buqd7sb9k9331andyt7b6x5spidne 0 134424 4465758 4465011 2026-05-09T16:04:43Z Jānis U. 198 4465758 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † * {{TaksoSaite|Yunnanolepiformes}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == * apakšklase: '''''Antiarchi''''' <small>Cope, 1885</small> † * virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' <small>Zhang, 1984</small> † :::* † dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' <small>Wang, 1987</small> :::* † dzimta: ''[[Silurolepidae]]'' <small>Zhang et al., 2010</small> :* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Gross, 1965</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' <small>Chang, 1978</small> :* † kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et Pan, 1958</small> * virskārta: '''''Euantiarcha''''' <small>Janvier et Pan, 1982</small> † :* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' <small> Berg, 1940</small> † ::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> † ::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' <small>Berg, 1955</small> † ::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small> † :* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' <small>Gross, 1965</small> † ::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † ::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] 1k9wm0707m4obhgp3yb2bb10n8t1fhv 4465759 4465758 2026-05-09T16:07:05Z Jānis U. 198 4465759 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † * {{TaksoSaite|Yunnanolepiformes}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == * apakšklase: '''''Antiarchi''''' <small>Cope, 1885</small> † :* virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' <small>Zhang, 1984</small> † :::* † dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' <small>Wang, 1987</small> :::* † dzimta: ''[[Silurolepidae]]'' <small>Zhang et al., 2010</small> ::* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Gross, 1965</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' <small>Chang, 1978</small> ::* † kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et Pan, 1958</small> :* virskārta: '''''Euantiarcha''''' <small>Janvier et Pan, 1982</small> † ::* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' <small> Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' <small>Berg, 1955</small> † :::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small> † ::* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] 02m73elysohxlwtsmyfkygiab9gqfb9 4465761 4465759 2026-05-09T16:10:38Z Jānis U. 198 4465761 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † * {{TaksoSaite|Yunnanolepiformes}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == Antiarhu sistemātika:<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1110-1111. lpp.</ref> * apakšklase: '''''Antiarchi''''' <small>Cope, 1885</small> † :* virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' <small>Zhang, 1984</small> † :::* † dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' <small>Wang, 1987</small> :::* † dzimta: ''[[Silurolepidae]]'' <small>Zhang et al., 2010</small> ::* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Gross, 1965</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' <small>Chang, 1978</small> ::* † kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et Pan, 1958</small> :* virskārta: '''''Euantiarcha''''' <small>Janvier et Pan, 1982</small> † ::* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' <small> Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' <small>Berg, 1955</small> † :::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small> † ::* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] 39ycvz9upnpnef2tx0a4ll5yqv5hnvs 4465762 4465761 2026-05-09T16:11:23Z Jānis U. 198 4465762 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † * {{TaksoSaite|Yunnanolepiformes}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == Antiarhu sistemātika:<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1110-1111. lpp.</ref> * apakšklase: '''''Antiarchi''''' <small>Cope, 1885</small> † :* virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' <small>Zhang, 1984</small> † :::* † dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' <small>Wang, 1987</small> :::* † dzimta: ''[[Silurolepidae]]'' <small>Zhang et al., 2010</small> ::* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Gross, 1965</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' <small>Chang, 1978</small> ::* † kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et Pan, 1958</small> :* virskārta: ''[[Euantiarcha]]'' <small>Janvier et Pan, 1982</small> † ::* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' <small> Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' <small>Berg, 1955</small> † :::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small> † ::* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] swpa83u2yjq2l7gw1hldu8bavbv4gxv 4465763 4465762 2026-05-09T16:12:23Z Jānis U. 198 4465763 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = Antiarhs ''[[Bothriolepis panderi]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Abrachicondylia}} † * {{TaksoSaite|Euantiarcha}} † | kategorijas = nē | binomial =Antiarchi <small>Cope, 1885</small> }} '''Antiarhi''' (''Antiarchi'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[apakšklase]] vai [[virskārta]], kas dzīvoja [[devons|devona periodā]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|58}}</ref> Antiarhi bija no dažiem [[Centimetrs|centimetriem]] līdz apmēram 1 [[Metrs|metram]] lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] antiarhus izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. == Morfoloģija == [[Galva]]s un [[dzīvnieka ķermenis|ķermeņa]] priekšējo daļu no ārpuses klāj pārkaulojies no kaula bruņuplātnēm veidots [[ārējais skelets]] (ekzoskelets). Ekzoskeleta [[galvas vairogs]] ar divām kustīgām locītavām galvas sānos ir savienots ar ķermeņa jeb rumpja bruņu, kā rezultātā galvas vairogs attiecībā pret [[Zivis|zivs]] rumpi var kustēties vertikālā virzienā. Locītavas galviņa atrodas pie [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kaula]] (paranuchale), bet locītavas iedobums uz [[priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (ADL). Galvas vairogs horizontāli (dorso-ventrāli) saplacināts. [[Acis]] ir satuvinātas un atrodas galvas vairoga vidus daļā izveidotā orbitālā iedobumā. Arī acis ieskauj kaula bruņas - trīs [[sklerotiskie kauli]] (sclr). Vēl orbitālajā iedobumā starp acīm atrodas [[pineālais kauls]] (pineale) ar [[pineālais atvērums|pineālo atvērumu]] centrā un [[rostrālais kauls]] (rostrale) ar diviem [[nāsis|nāsu]] atvērumiem priekšējā daļā. Galvas vairogu veido vidējās nepāra kaula plātnes - [[priekšējais nepāra kauls]] (Prm), [[aizpineālais kauls]] (Pp) un [[pakauša kauls]] (Nu), kā arī sānu pāra kaulu plātnes - [[sānu kauls|sānu kauli]] (La), [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauli]] (Pn) un [[pakaļējais malas kauls|pakaļējie malas kauli]] (Pmg). Galvas vairogs sānos ar locītavas palīdzību ir savienots ar [[žaunu vāks|žaunu vāku]] (Op). [[žoklis|Žokļi]] ir nelieli un vāji attīstīti. Tos veido divi plānu kaula plātnīšu pāri. Ķermeņa bruņa ir garāka, kā citām bruņuzivīm. To no augšpuses sedz divas vidējās nepāra bruņu plātnes (citām bruņuzivīm tikai viena): [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) un [[pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD). Atšķirībā no citām bruņuzivīm antiarhu ķermeņa bruņām nav tādu kaulu, kā [[anterior laterale]], [[interlaterale]] un [[spinale]]. Mugurpuses nepāra bruņu plātņu malās atrodas muguras pāra bruņu plātnes: [[priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL), kurš veidojies saaugot diviem kauliem - [[pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējam sānu-muguras kaulam]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls|pakaļējam sānu kaulam]] (PL). Ķermeņa bruņas [[vēders|vēdera]] daļas priekšpusē atrodas pāra vai nepāra [[pusmēness kauls]] (Sm), kas iespējams varētu būt analogs [[artrodiras|artrodiru]] [[anterior medio-ventrale]] un [[interlateralia]]. Nepāra centrālā vēdera plātne - [[vidējais vēdera kauls]] (MV) ir salīdzinoši neliela un atrodas vēdera daļas vidū. Atsevišķām antiarhu grupām šis kauls vispār var nebūt. Šo kaulu no visām pusēm ieskauj vēdera pāra bruņu plātnes: [[priekšējais vēdera-sānu kauls]] (AVL) un [[pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (PVL). Priekšējā vēdera-sānu kaula priekšpusē ir īpašs atvērums, caur kuru no ķermeņa atiet [[krūšu spura]]. Lielākajai antiarhu daļai arī krūšu spura ir klāta ar bruņu plātnēm, kas ar šarnīrveida locītavu ir pievienota pie priekšējās vēdera-sānu bruņas. Šādas spuras funkcionālais pielietojums pagaidām nav īsti noskaidrots, jo peldēšanai šāda spura nav lietojama. Ķermeņa aizmugurējā ar bruņu plātnēm neklātā daļa, ir klāta ar [[zvīņas|zvīņām]]. Tās dorsālajā pusē atrodas [[muguras spura]]. [[Astes spura]] [[heterocerkālisms|heterocerkāla]]. == Ekoloģija un izplatība == Antiarhi, domājams, dzīvoja [[bentoss|bentisku]] dzīvesveidu. Pārvietojās neveikli. Pārtika no [[bentosa organismi]]em un [[detrīts|detrīta]]. Pārsvarā dzīvoja [[saldūdens]] vai samazināta sāļuma baseinos. Izplatīti bija visos [[kontinents|kontinentos]]. Senākie antiarhi atrasti [[Ķīna]]s [[apakšdevons|apakšējā devona]] nogulumos. [[Latvija|Latvijā]] ir samērā bieži sastopami un izplatīti [[vidusdevons|vidus]] un [[augšdevons|augšdevona]] slāņos. == Sistemātika == Antiarhu sistemātika:<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1110-1111. lpp.</ref> * apakšklase: '''''Antiarchi''''' <small>Cope, 1885</small> † :* virskārta: ''[[Abrachicondylia]]'' <small>Zhang, 1984</small> † :::* † dzimta: ''[[Liujiangolepidae]]'' <small>Wang, 1987</small> :::* † dzimta: ''[[Silurolepidae]]'' <small>Zhang et al., 2010</small> ::* † kārta: ''[[Yunnanolepiformes]]'' <small>Zhang Guorui, 1978</small> :::* † dzimta: ''[[Yunnanolepididae]]'' <small>Gross, 1965</small> :::* † dzimta: ''[[Chuchinolepididae]]'' <small>Chang, 1978</small> ::* † kārta: ''[[Sinolepiformes]]'' :::* † dzimta: ''[[Sinolepididae]]'' <small>Liu et Pan, 1958</small> :* virskārta: ''[[Euantiarcha]]'' <small>Janvier et Pan, 1982</small> † ::* kārta: ''[[Asterolepiformes]]'' <small> Berg, 1940</small> † :::* dzimta: ''[[Asperaspididae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* dzimta: ''[[Asterolepididae]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :::* dzimta: ''[[Lepadolepididae]]'' <small>Berg, 1955</small> † :::* dzimta: ''[[Pterichthyodidae]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :::* dzimta: ''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small> † ::* kārta: ''[[Bothriolepiformes]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] [[Kategorija:Bruņuzivis]] nazg23pgs6asi2bbespvxg989qa82as 0 148263 4465804 4420985 2026-05-09T18:22:14Z ~2026-27841-38 145110 Jauns vārds 4465804 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Selīna Gomesa | Vārds_orig = ''Selena Gomez'' | Attēls = Selena Gomez at the 2024 Toronto International Film Festival 10 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Selīna Gomesa 2024. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|22}} | Vieta_dz = {{Vieta|ASV|Teksasa|Grandprērī}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[poproks]], [[deju popmūzika]], [[elektroniskā popmūzika]] | Nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe, modes dizainere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2002—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Hollywood Records|Hollywood]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Selīna Marta Kļaviņa Gomesa''' ({{val|en|Selena Marta Klavina Gomez}}, {{IPA2|səˈliːnə ˈɡoʊmɛz}}; dzimusi {{dat|1992|7|22}} [[Grandprērī]], [[Teksasa|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])<ref name="birth">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.people.com/people/selena_gomez|title=Celebrity Central – Selena Gomez: Snapshot|publisher=[[People Magazine]]|accessdate=2009-01-30|quote=Birth Date July 22, 1992 Birth Place Grand Prairie, Texas}}</ref> ir amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un [[UNESCO]] Labas gribas vēstniece. Desmit gadu vecumā uzsāka aktrises karjeru, piedaloties TV bērnu seriālā ''Barney & Friends'' (2002—2004). Kļuva pazīstama ar lomu TV seriālā ''Wizards of Waverly Place''. Tāpat ir filmējusies filmās ''Another Cinderella Story'' (2008), ''Wizards of Waverly Place: The Movie'' (2009), ''Princess Protection Program'' (2009), ''Ramona and Beezus'' (2010), ''Monte Carlo'' (2011), ''Spring Breakers'' (2012), ''Getaway'' (2013), ''The Fundamentals of Caring'' (2016), ''The Dead Don't Die'' (2019), "[[Lietaina diena Ņujorkā]]" (''A Rainy Day in New York'', 2019). S. Gomesa ir popgrupas ''Selena Gomez & the Scene'' vokāliste, ar grupu izdevusi divus albumus, tie abi tikuši sertificēti ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas.<ref name="RIAA Platinum">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=selena%20gomez%20&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=on&before=on&startMonth=1&endMonth=8&startYear=2009&endYear=2011&sort=Artist&perPage=25 |title=RIAA — GOLD & PLATINUM |access-date={{dat|2011|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725004244/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=selena+gomez+&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=on&before=on&startMonth=1&endMonth=8&startYear=2009&endYear=2011&sort=Artist&perPage=25 }}</ref> Grupa ir pārdevusi vairāk nekā 1 354 000 savu ierakstu kopiju visā pasaulē.<ref name="ask billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/artist/ak-sent/652083#/column/chartbeat/ask-billboard-from-s-m-to-disney-acts-1005137762.story?page=3|title=Billboard- :|work=[[Billboard]]|accessdate=2011-04-15|archive-date=2011-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20110703141456/http://www.billboard.com/artist/ak-sent/652083#/column/chartbeat/ask-billboard-from-s-m-to-disney-acts-1005137762.story?page=3}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''[[Kiss & Tell]]'' (2009) * ''[[A Year Without Rain]]'' (2010) * ''[[When The Sun Goes Down]]'' (2011) * ''[[Stars Dance]]'' (2013) * ''For You'' (2014) * ''Revival'' (2015) === Singli === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="23"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Pop|Pop]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Slovākija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Krievija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="1" align="left"|[[2009. gads|2009]] |align="left"| "Falling Down" | - | 82 | - | - | - | 69 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''Kiss & Tell'' |- |rowspan="3" align="left"|[[2010. gads|2010]] |align="left"| "Naturally" | 23 | 29 | '''1''' | 12 | 7 | 18 | 46 | 20 | 14 | - | 2 | 36 | 54 | 7 | 56 | - | - | - | 37 | 7 | 10 | - | 9 |- |align="left"| "Round & Round" | - | 24 | 2 | 34 | 47 | 51 | 80 | - | 52 | - | 39 | - | - | 44 | - | - | - | - | 62 | 19 | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''A Year Without Rain'' |- |align="left"| "A Year Without Rain" | - | 35 | '''1''' | - | 78 | 30 | 78 | - | 56 | - | 41 | - | - | - | - | - | - | - | - | 3 | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|[[2011. gads|2011]] |align="left"| "Who Says" | 32 | 21 | '''1''' | 17 | 51 | 17 | 51 | 15 | 44 | - | 90 | - | - | 36 | - | - | - | - | 62 | 8 | - | - | 22 |rowspan="3" align="left"| ''When The Sun Goes Down'' |- |align="left"| "Love You Like A Love Song" | 32 | 22 | '''1''' | 6 | 58 | 10 | 48 | 21 | - | 17 | 3 | 41 | - | 49 | 41 | 14 | 31 | - | - | 15 | 14 | '''1''' | 21 |- |rowspan="1" align="left"|[[2012. gads|2012]] |align="left"| "Hit The Lights" | - | - | - | - | - | 55 | - | - | - | - | 33 | - | - | - | - | - | - | - | - | 11 | - | 63 | - |- |rowspan="2" align="left"|[[2013. gads|2013]] |align="left"| "Come & Get It" | 12 | 6 | '''1''' | 2 | 8 | 6 | 46 | 14 | 58 | 34 | 37 | 40 | 42 | 6 | - | 16 | 34 | 28 | 53 | 2 | 15 | 12 | 13 |rowspan="2" align="left"| ''Stars Dance'' |- |align="left"| "Slow Down" | - | 27 | '''1''' | 7 | - | 29 | 93 | - | - | 31 | - | - | - | 98 | - | - | - | - | 71 | 2 | 40 | '''1''' | 11 |- |rowspan="1" align="left"|[[2014. gads|2014]] |align="left"| "The Heart Wants What It Wants" | 14 | 6 | 35 | 7 | 30 | 6 | 33 | 19 | 53 | 30 | 7 | 23 | 52 | 60 | 53 | 13 | 9 | 15 | 48 | 33 | 23 | - | 9 |rowspan="1" align="left"| ''For You'' |- |rowspan="1" align="left"|[[2015. gads|2015]] |align="left"| "Good For You" | 8 | 5 | 6 | '''1''' | 23 | 8 | 10 | 14 | 29 | 14 | - | 34 | 25 | 23 | 24 | 9 | 11 | 20 | 27 | 25 | 27 | - | 7 |rowspan="1" align="left"| ''TBA'' |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.selenagomez.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gomesa, Selīna}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] ajj5sgmdox7qb4qdyy7rsixe7ruwp6y 4465821 4465804 2026-05-09T19:13:23Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27841-38|~2026-27841-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4260367 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Selīna Gomesa | Vārds_orig = ''Selena Gomez'' | Attēls = Selena Gomez at the 2024 Toronto International Film Festival 10 (cropped).jpg | Att_izm = | Apraksts = Selīna Gomesa 2024. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|22}} | Vieta_dz = {{Vieta|ASV|Teksasa|Grandprērī}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[poproks]], [[deju popmūzika]], [[elektroniskā popmūzika]] | Nodarbošanās = aktrise, dziedātāja, dziesmu autore, mūziķe, modes dizainere | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2002—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Hollywood Records|Hollywood]]'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = S }} '''Selīna Mērija Gomesa''' ({{val|en|Selena Marie Gomez}}, {{IPA2|səˈliːnə ˈɡoʊmɛz}}; dzimusi {{dat|1992|7|22}} [[Grandprērī]], [[Teksasa|Teksasas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])<ref name="birth">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.people.com/people/selena_gomez|title=Celebrity Central – Selena Gomez: Snapshot|publisher=[[People Magazine]]|accessdate=2009-01-30|quote=Birth Date July 22, 1992 Birth Place Grand Prairie, Texas}}</ref> ir amerikāņu [[aktrise]], dziedātāja un [[UNESCO]] Labas gribas vēstniece. Desmit gadu vecumā uzsāka aktrises karjeru, piedaloties TV bērnu seriālā ''Barney & Friends'' (2002—2004). Kļuva pazīstama ar lomu TV seriālā ''Wizards of Waverly Place''. Tāpat ir filmējusies filmās ''Another Cinderella Story'' (2008), ''Wizards of Waverly Place: The Movie'' (2009), ''Princess Protection Program'' (2009), ''Ramona and Beezus'' (2010), ''Monte Carlo'' (2011), ''Spring Breakers'' (2012), ''Getaway'' (2013), ''The Fundamentals of Caring'' (2016), ''The Dead Don't Die'' (2019), "[[Lietaina diena Ņujorkā]]" (''A Rainy Day in New York'', 2019). S. Gomesa ir popgrupas ''Selena Gomez & the Scene'' vokāliste, ar grupu izdevusi divus albumus, tie abi tikuši sertificēti ar zelta disku pēc [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] sistēmas.<ref name="RIAA Platinum">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=selena%20gomez%20&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=on&before=on&startMonth=1&endMonth=8&startYear=2009&endYear=2011&sort=Artist&perPage=25 |title=RIAA — GOLD & PLATINUM |access-date={{dat|2011|05|01||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130725004244/http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?resultpage=1&table=SEARCH_RESULTS&action=&title=&artist=selena+gomez+&format=&debutLP=&category=&sex=&releaseDate=&requestNo=&type=&level=&label=&company=&certificationDate=&awardDescription=&catalogNo=&aSex=&rec_id=&charField=&gold=&platinum=&multiPlat=&level2=&certDate=&album=&id=&after=on&before=on&startMonth=1&endMonth=8&startYear=2009&endYear=2011&sort=Artist&perPage=25 }}</ref> Grupa ir pārdevusi vairāk nekā 1 354 000 savu ierakstu kopiju visā pasaulē.<ref name="ask billboard">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.billboard.com/artist/ak-sent/652083#/column/chartbeat/ask-billboard-from-s-m-to-disney-acts-1005137762.story?page=3|title=Billboard- :|work=[[Billboard]]|accessdate=2011-04-15|archive-date=2011-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20110703141456/http://www.billboard.com/artist/ak-sent/652083#/column/chartbeat/ask-billboard-from-s-m-to-disney-acts-1005137762.story?page=3}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''[[Kiss & Tell]]'' (2009) * ''[[A Year Without Rain]]'' (2010) * ''[[When The Sun Goes Down]]'' (2011) * ''[[Stars Dance]]'' (2013) * ''For You'' (2014) * ''Revival'' (2015) === Singli === {| class="wikitable" style="text-align:center; margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="23"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Pop|Pop]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Slovākija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|F|Flandrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />{{Piezīme|W|Valonija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Krievija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="1" align="left"|[[2009. gads|2009]] |align="left"| "Falling Down" | - | 82 | - | - | - | 69 | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''Kiss & Tell'' |- |rowspan="3" align="left"|[[2010. gads|2010]] |align="left"| "Naturally" | 23 | 29 | '''1''' | 12 | 7 | 18 | 46 | 20 | 14 | - | 2 | 36 | 54 | 7 | 56 | - | - | - | 37 | 7 | 10 | - | 9 |- |align="left"| "Round & Round" | - | 24 | 2 | 34 | 47 | 51 | 80 | - | 52 | - | 39 | - | - | 44 | - | - | - | - | 62 | 19 | - | - | - |rowspan="2" align="left"| ''A Year Without Rain'' |- |align="left"| "A Year Without Rain" | - | 35 | '''1''' | - | 78 | 30 | 78 | - | 56 | - | 41 | - | - | - | - | - | - | - | - | 3 | - | - | - |- |rowspan="2" align="left"|[[2011. gads|2011]] |align="left"| "Who Says" | 32 | 21 | '''1''' | 17 | 51 | 17 | 51 | 15 | 44 | - | 90 | - | - | 36 | - | - | - | - | 62 | 8 | - | - | 22 |rowspan="3" align="left"| ''When The Sun Goes Down'' |- |align="left"| "Love You Like A Love Song" | 32 | 22 | '''1''' | 6 | 58 | 10 | 48 | 21 | - | 17 | 3 | 41 | - | 49 | 41 | 14 | 31 | - | - | 15 | 14 | '''1''' | 21 |- |rowspan="1" align="left"|[[2012. gads|2012]] |align="left"| "Hit The Lights" | - | - | - | - | - | 55 | - | - | - | - | 33 | - | - | - | - | - | - | - | - | 11 | - | 63 | - |- |rowspan="2" align="left"|[[2013. gads|2013]] |align="left"| "Come & Get It" | 12 | 6 | '''1''' | 2 | 8 | 6 | 46 | 14 | 58 | 34 | 37 | 40 | 42 | 6 | - | 16 | 34 | 28 | 53 | 2 | 15 | 12 | 13 |rowspan="2" align="left"| ''Stars Dance'' |- |align="left"| "Slow Down" | - | 27 | '''1''' | 7 | - | 29 | 93 | - | - | 31 | - | - | - | 98 | - | - | - | - | 71 | 2 | 40 | '''1''' | 11 |- |rowspan="1" align="left"|[[2014. gads|2014]] |align="left"| "The Heart Wants What It Wants" | 14 | 6 | 35 | 7 | 30 | 6 | 33 | 19 | 53 | 30 | 7 | 23 | 52 | 60 | 53 | 13 | 9 | 15 | 48 | 33 | 23 | - | 9 |rowspan="1" align="left"| ''For You'' |- |rowspan="1" align="left"|[[2015. gads|2015]] |align="left"| "Good For You" | 8 | 5 | 6 | '''1''' | 23 | 8 | 10 | 14 | 29 | 14 | - | 34 | 25 | 23 | 24 | 9 | 11 | 20 | 27 | 25 | 27 | - | 7 |rowspan="1" align="left"| ''TBA'' |- !colspan="27" style="font-size: 8pt"| "-" norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdots attiecīgajā valstī. |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.selenagomez.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gomesa, Selīna}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Popmūziķi]] ea7f9wl9irrpxcijgitr89a9gnyk6d1 0 162420 4466009 4088319 2026-05-10T07:20:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466009 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Šķaunes baznīca 2001-08-12.jpg | image_size = 250px | caption = Landskoronas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 | map_label = Landskoronas baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 07 | lats = 54 | latNS = N | longd = 28 | longm = 00 | longs = 04 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Krāslavas novads]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķaune]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1828]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Sprukts | website = [http://www.catholic.lv/landskorona/ www.catholic.lv/landskorona] | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1828]] | length = 34m | width = 17m | width_nave = | height_max = | materials = mūra | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem | numurs = 6313 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Šķaunes pagasts|Šķaunes pagasta]] centrā [[Šķaune|Šķaunē]]. == Vēsture == Sākotnēji jau 1696. gadā Šķaunē, toreiz Landskoronā, atradusies [[kapela]], ko bija uzbūvējuši [[Pasiene]]s [[dominikāņi]], sākot [[misija|misiju]] darbu. Vēlāk šajā vietā bijusi [[koks|koka]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kuras celšanas laiks nav zināms, bet tā ir pastāvējusi jau 1769. gadā. Pašreizējā [[mūris|mūra]] baznīca uzcelta 1828. gadā par muižkunga [[Karņicki|Mārtiņa Karņicka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8189|title=Marcins Karņickis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> līdzekļiem. To atjaunoja un paplašināja 1859. gadā.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas [[Romas katoļi|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze pastāv no 1773. gada. Draudzi apkalpo prāvests Andris Sprukts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/draudze/landskoronas-skaunes-vissvetas-trisvienibas-draudze/|title=Landskoronas Vissvētās Trīsvienības draudze|last=|first=|website=katolis.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}</ref> (iepriekš - Aivars Kursītis).<ref name="nosaukums-1" /> Draudzei ir astoņpadsmit [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Vasarsvētki]], Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Svētā Laurencija svētki. Katra mēneša 11. datumā notiek īpaši dievkalpojumi [[Lurda]]s Dievmātes godam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140808164624/http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html |archivedate={{dat|2014|08|08||bez}} }}</ref> == Tehniska informācija == Landskoronas baznīca ir nobalsināta mūra celtne ar cinkota skārda jumtu. Tā ir vairāknavu [[ēka]] ar flīžu grīdu, 34 metrus gara un 17 metrus plata. Dievnams celts, izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Ap baznīcu ir [[metāls|metāla]] [[žogs]]. Baznīcas dārzā atrodas nobalsināts mūra [[zvans|zvanu]] tornis ar zvaniem. 1989. gadā baznīcā noritējuši remontdarbi. Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un zvanu torņiem ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/6313|title=Landskoronas katoļu baznīca|last=|first=|authorlink=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121234841/https://is.mantojums.lv/6313}}</ref> == Interjers == Lielajā altārī ir no [[vitrāža|vitrāžām]] veidota Vissvētākās Trīsvienības [[glezna]] ar [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds statuju. Baznīcā ir redzama Lurdas Dievmātes [[skulptūra]], kas šeit uzstādīta pirmo reizi [[Latgale|Latgalē]]. Landskoronas katoļu baznīcas altāris un vitrāža ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=4&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2|title=Mākslas pieminekļi Landskoronas katoļu baznīcā|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121062909/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=4&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2}}</ref> Landskoronas katoļu baznīcas ērģeles ir iekļautas Latvijas ērģeļu katalogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/landskorona_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Landskoronas baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200220003410/http://www.music.lv/lek/landskorona_apraksts.htm}}</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140808164624/http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html Baznīcas vēsture] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Šķaunes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 8ljv4sb4ipuiufupmrf1ij58spj6912 0 164363 4465718 4295522 2026-05-09T14:28:31Z Ytteroy 50392 4465718 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Dženifere Lava Hjūita | vārds_orig = ''Jennifer Love Hewitt'' | attēls = Jennifer Love Hewitt LF2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Dženifere Lava Hjūita 2008. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|2|21}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Vako}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1989—''pašlaik'' | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | bērni = 3 | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Dženifere Lava Hjūita''' ({{val|en|Jennifer Love Hewitt}}; dzimusi {{dat|1979|2|21}}) ir amerikāņu aktrise, producente, režisore un bijusī dziedātāja un dziesmu autore. Aktrises karjeru uzsāka bērnībā ar lomām dažādās reklāmās un ''Disney Channel'' seriālā ''Kids Incorporated''. Kļuva pazīstama pusaudžu vidū pēc dalības ''Fox'' seriālā ''[[Party of Five]]'' un filmās "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" un tās turpinājumā. Par lomu seriālā "[[Ēnu čuksti]]" Dž. L. Hjūita saņēmusi 2007. un 2008. gadā [[Saturna balva|Saturna balvu]]. Tikusi nominēta [[Zelta globusa balva]]i par lomu filmā "[[Klientu saraksts]]" (''The Client List''). Tāpat darbojusies kā producente dažos projektos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hjūita, Dženifere Lava}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Teksasā dzimušie]] i8xiw71beqz37f9c7v3acbxfg41g53d 0 165159 4465803 4096247 2026-05-09T18:16:55Z ~2026-27841-38 145110 Jaunu izglītību. 4465803 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums |attēla_nos = Egļu gatve 9, Priekuļi.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi |att_izm = |att_apraksts = Tehnikuma galvenā ēka (Aleksandrs Vanags, 1913) |dibin = [[1910. gads|1910. gadā]] |valsts = Latvija |vieta = Egļu gatve 9, [[Priekuļi]], [[Cēsu novads]], LV 4126 |tips = Tehnikums |direktors = Artūrs Sņegovičs |mlapa = https://www.vtdt.lv }} '''Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums''' ir profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš izveidots 2019. gadā, apvienojot '''[[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu tehnikumu]]''' un '''Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu'''. Tā viena daļa atrodas [[Priekuļi|Priekuļos]], otra — [[Cēsis|Cēsu]] pilsētā. Tehnikums dod iespēju iegūt ne tikai profesionālo sagatavotību, bet arī iespēju nodarboties ar sportu, māksliniecisko pašdarbību, piedalīties dažādos novadu un valsts organizētos konkursos un olimpiādēs. == Apgūstamās profesijas == === Mācības pēc pamatskolas === [[Attēls:Egļu gatve 9, Priekuļi 2.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi]][[Attēls:Valmieras iela 19, Cēsis.jpg|thumb|Valmieras iela 19, Cēsis]] Autotransports un mašīnzinības * Automehāniķis * Autovirsbūvju remontatslēdznieks Kokizstrādājumu izgatavošana un dizains * Mēbeļu galdnieks * Apģērbu dizainera asistents Būvniecība * Namdaris * Apdares darbu tehniķi * Arhitektūras tehniķis * Elektrotehniķis * Inženiersistēmu būvtehniķis * Ēku būvtehniķis IT, datorsistēmas un telekomunikācijas * Programmēšanas tehniķis * Datorsistēmu tehniķis Lauksaimniecība * Augkopības tehniķis * Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis Ēdināšanas pakalpojumi * Pavārs * Martas pavārs === Mācības neklātienē === Lauksaimniecība * Augkopības tehniķisi == Tehnikuma vērtības == Profesionalitāte jeb meistarība darbos un vārdos Sadarbība jeb dalīšanās, mācīšanās un strādāšana, sniedzot atbalstu cits citam Atbildība jeb pienākuma apziņa par individuālu un kolektīvu rīcību, lēmumiem un to rezultātiem == Tehnikuma vīzija == Eiropas līmeņa profesionālās izglītības izcilības centrs == Tehnikuma misija == Vadošā mācību iestāde Latvijā, kas nodrošina konkurētspējīgu profesionāļu sagatavošanu, realizējot kvalitatīvas, ilgtspējīgas un inovatīvas mācību programmas == Vēsture == Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums izveidots apvienojot [[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu]], Jāņmuižas profesionālo vidusskolu un Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Katrai no šim skolām ir sava vēsture un savas tradīcijas. == Darbinieki == '''Pasniedzēji''' * Pavisam strādājoši — 65 '''Tehniskie darbinieki''' * Pašlaik strādājoši — 36 == Muzejs == '''Darbības pamatvirzieni''' * Sarakste ar priekuliešiem, rosinot viņu atmiņu un mudinot tās izlikt uz papīra, lai tās saglabātos skolas muzejā. * Savākto materiālu apkopošana pa izlaidumu gadiem un izlikt apskatīšanai. * Salidojumu organizēšana. * Jubileju atzīmēšana. * Absolventu darbības popularizēšana audzēkņu vidū. * Muzejā notikušo pasākumu atspoguļošana rajona avīzē. * Absolventu iesaistīšana skolas darba uzlabošanā. * Tematisku sapulču organizēšana audzēkņu interešu loka paplašināšanai, izmantojot muzejā uzkrātos materiālus. * Materiālu izstādes un tematiskās kursu sapulces, veltītas 16. marta Leģiona dienas atcerei, 25. marta deportāciju atcerei. 11. novembra Lāčplēša dienas atcerei un 18. novembra Latvijas dzimšanas dienas atcerei. * Materiālu sagatavošana par dažādiem tematiem, atkarībā no audzēkņiem uzdoto projektu tematikas. * Materiālu apkopošana par mūsu absolventiem un mācībspēkiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. * Materiālu apkopošana arī par Cēsu rajona iedzīvotājiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120829130426/http://www.kurmacities.lv/latvia_education/info/arodvidusskolas_arodskolas_profesionalas_skolas/60149603085662.html Kur mācīties] * [http://www.vplt.lv/ Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums] * [http://www.niid.lv/lv/niid_list/providerlist/provider/Prieku%C4%BCu+un+J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas+Valsts+tehnikums/?listlevel=&listlocationname=Prieku%C4%BCi Nacionālā izglītības iespēju datu bāze: Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20070621061224/http://www.jpv.edu.lv/ Jāņmuižas Profesionālā vidusskola] [[Kategorija:Profesionālās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Priekuļi]] o23v4p4kh66c1f7yag5zt55icn3pydw 4465819 4465803 2026-05-09T19:12:02Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-27841-38|~2026-27841-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4096247 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums |attēla_nos = Egļu gatve 9, Priekuļi.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi |att_izm = |att_apraksts = Tehnikuma galvenā ēka (Aleksandrs Vanags, 1913) |dibin = [[1910. gads|1910. gadā]] |valsts = Latvija |vieta = Egļu gatve 9, [[Priekuļi]], [[Cēsu novads]], LV 4126 |tips = Tehnikums |direktors = Artūrs Sņegovičs |mlapa = https://www.vtdt.lv }} '''Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums''' ir profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš izveidots 2019. gadā, apvienojot '''[[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu tehnikumu]]''' un '''Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu'''. Tā viena daļa atrodas [[Priekuļi|Priekuļos]], otra — [[Cēsis|Cēsu]] pilsētā. Tehnikums dod iespēju iegūt ne tikai profesionālo sagatavotību, bet arī iespēju nodarboties ar sportu, māksliniecisko pašdarbību, piedalīties dažādos novadu un valsts organizētos konkursos un olimpiādēs. == Apgūstamās profesijas == === Mācības pēc pamatskolas === [[Attēls:Egļu gatve 9, Priekuļi 2.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi]][[Attēls:Valmieras iela 19, Cēsis.jpg|thumb|Valmieras iela 19, Cēsis]] Autotransports un mašīnzinības * Automehāniķis * Autovirsbūvju remontatslēdznieks Kokizstrādājumu izgatavošana un dizains * Mēbeļu galdnieks * Apģērbu dizainera asistents Būvniecība * Namdaris * Apdares darbu tehniķis * Arhitektūras tehniķis * Elektrotehniķis * Inženiersistēmu būvtehniķis * Ēku būvtehniķis IT, datorsistēmas un telekomunikācijas * Programmēšanas tehniķis * Datorsistēmu tehniķis Lauksaimniecība * Augkopības tehniķis * Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis Ēdināšanas pakalpojumi * Pavārs === Mācības neklātienē === Lauksaimniecība * Augkopības tehniķis == Tehnikuma vērtības == Profesionalitāte jeb meistarība darbos un vārdos Sadarbība jeb dalīšanās, mācīšanās un strādāšana, sniedzot atbalstu cits citam Atbildība jeb pienākuma apziņa par individuālu un kolektīvu rīcību, lēmumiem un to rezultātiem == Tehnikuma vīzija == Eiropas līmeņa profesionālās izglītības izcilības centrs == Tehnikuma misija == Vadošā mācību iestāde Latvijā, kas nodrošina konkurētspējīgu profesionāļu sagatavošanu, realizējot kvalitatīvas, ilgtspējīgas un inovatīvas mācību programmas == Vēsture == Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums izveidots apvienojot [[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu]], Jāņmuižas profesionālo vidusskolu un Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Katrai no šim skolām ir sava vēsture un savas tradīcijas. == Darbinieki == '''Pasniedzēji''' * Pavisam strādājoši — 65 '''Tehniskie darbinieki''' * Pašlaik strādājoši — 36 == Muzejs == '''Darbības pamatvirzieni''' * Sarakste ar priekuliešiem, rosinot viņu atmiņu un mudinot tās izlikt uz papīra, lai tās saglabātos skolas muzejā. * Savākto materiālu apkopošana pa izlaidumu gadiem un izlikt apskatīšanai. * Salidojumu organizēšana. * Jubileju atzīmēšana. * Absolventu darbības popularizēšana audzēkņu vidū. * Muzejā notikušo pasākumu atspoguļošana rajona avīzē. * Absolventu iesaistīšana skolas darba uzlabošanā. * Tematisku sapulču organizēšana audzēkņu interešu loka paplašināšanai, izmantojot muzejā uzkrātos materiālus. * Materiālu izstādes un tematiskās kursu sapulces, veltītas 16. marta Leģiona dienas atcerei, 25. marta deportāciju atcerei. 11. novembra Lāčplēša dienas atcerei un 18. novembra Latvijas dzimšanas dienas atcerei. * Materiālu sagatavošana par dažādiem tematiem, atkarībā no audzēkņiem uzdoto projektu tematikas. * Materiālu apkopošana par mūsu absolventiem un mācībspēkiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. * Materiālu apkopošana arī par Cēsu rajona iedzīvotājiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120829130426/http://www.kurmacities.lv/latvia_education/info/arodvidusskolas_arodskolas_profesionalas_skolas/60149603085662.html Kur mācīties] * [http://www.vplt.lv/ Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums] * [http://www.niid.lv/lv/niid_list/providerlist/provider/Prieku%C4%BCu+un+J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas+Valsts+tehnikums/?listlevel=&listlocationname=Prieku%C4%BCi Nacionālā izglītības iespēju datu bāze: Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20070621061224/http://www.jpv.edu.lv/ Jāņmuižas Profesionālā vidusskola] [[Kategorija:Profesionālās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Priekuļi]] 2nr77konhp3dx92ij5vks5nv4rvtmac 4465820 4465819 2026-05-09T19:13:02Z Egilus 27634 Izmetu bezsatura reklāmas sadaļas par vērtībām, misiju un vīziju 4465820 wikitext text/x-wiki {{Augstskolas infokaste |nosaukums = Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums |attēla_nos = Egļu gatve 9, Priekuļi.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi |att_izm = |att_apraksts = Tehnikuma galvenā ēka (Aleksandrs Vanags, 1913) |dibin = [[1910. gads|1910. gadā]] |valsts = Latvija |vieta = Egļu gatve 9, [[Priekuļi]], [[Cēsu novads]], LV 4126 |tips = Tehnikums |direktors = Artūrs Sņegovičs |mlapa = https://www.vtdt.lv }} '''Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums''' ir profesionālās izglītības kompetences centrs, kurš izveidots 2019. gadā, apvienojot '''[[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu tehnikumu]]''' un '''Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu'''. Tā viena daļa atrodas [[Priekuļi|Priekuļos]], otra — [[Cēsis|Cēsu]] pilsētā. Tehnikums dod iespēju iegūt ne tikai profesionālo sagatavotību, bet arī iespēju nodarboties ar sportu, māksliniecisko pašdarbību, piedalīties dažādos novadu un valsts organizētos konkursos un olimpiādēs. == Apgūstamās profesijas == === Mācības pēc pamatskolas === [[Attēls:Egļu gatve 9, Priekuļi 2.jpg|thumb|Egļu gatve 9, Priekuļi]][[Attēls:Valmieras iela 19, Cēsis.jpg|thumb|Valmieras iela 19, Cēsis]] Autotransports un mašīnzinības * Automehāniķis * Autovirsbūvju remontatslēdznieks Kokizstrādājumu izgatavošana un dizains * Mēbeļu galdnieks * Apģērbu dizainera asistents Būvniecība * Namdaris * Apdares darbu tehniķis * Arhitektūras tehniķis * Elektrotehniķis * Inženiersistēmu būvtehniķis * Ēku būvtehniķis IT, datorsistēmas un telekomunikācijas * Programmēšanas tehniķis * Datorsistēmu tehniķis Lauksaimniecība * Augkopības tehniķis * Lauksaimniecības mehanizācijas tehniķis Ēdināšanas pakalpojumi * Pavārs === Mācības neklātienē === Lauksaimniecība * Augkopības tehniķis == Vēsture == Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikums izveidots apvienojot [[Priekuļu lauksaimniecības tehnikums|Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu]], Jāņmuižas profesionālo vidusskolu un Cēsu tehnoloģiju un dizaina vidusskolu. Katrai no šim skolām ir sava vēsture un savas tradīcijas. == Darbinieki == '''Pasniedzēji''' * Pavisam strādājoši — 65 '''Tehniskie darbinieki''' * Pašlaik strādājoši — 36 == Muzejs == '''Darbības pamatvirzieni''' * Sarakste ar priekuliešiem, rosinot viņu atmiņu un mudinot tās izlikt uz papīra, lai tās saglabātos skolas muzejā. * Savākto materiālu apkopošana pa izlaidumu gadiem un izlikt apskatīšanai. * Salidojumu organizēšana. * Jubileju atzīmēšana. * Absolventu darbības popularizēšana audzēkņu vidū. * Muzejā notikušo pasākumu atspoguļošana rajona avīzē. * Absolventu iesaistīšana skolas darba uzlabošanā. * Tematisku sapulču organizēšana audzēkņu interešu loka paplašināšanai, izmantojot muzejā uzkrātos materiālus. * Materiālu izstādes un tematiskās kursu sapulces, veltītas 16. marta Leģiona dienas atcerei, 25. marta deportāciju atcerei. 11. novembra Lāčplēša dienas atcerei un 18. novembra Latvijas dzimšanas dienas atcerei. * Materiālu sagatavošana par dažādiem tematiem, atkarībā no audzēkņiem uzdoto projektu tematikas. * Materiālu apkopošana par mūsu absolventiem un mācībspēkiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. * Materiālu apkopošana arī par Cēsu rajona iedzīvotājiem, kuru darbība ir novērtēta piešķirot augstākos valdības apbalvojumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120829130426/http://www.kurmacities.lv/latvia_education/info/arodvidusskolas_arodskolas_profesionalas_skolas/60149603085662.html Kur mācīties] * [http://www.vplt.lv/ Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums] * [http://www.niid.lv/lv/niid_list/providerlist/provider/Prieku%C4%BCu+un+J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas+Valsts+tehnikums/?listlevel=&listlocationname=Prieku%C4%BCi Nacionālā izglītības iespēju datu bāze: Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20070621061224/http://www.jpv.edu.lv/ Jāņmuižas Profesionālā vidusskola] [[Kategorija:Profesionālās skolas Latvijā]] [[Kategorija:Priekuļi]] q9mq2jsiidz7vw7zm7wtpgyka5rrwms 0 166949 4465705 4336981 2026-05-09T13:53:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465705 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jāzeps Baško | vārds_orig = | attēls = Jezups Baško.jpeg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = 01 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Daugavpils apriņķis|Jasmuižas pagasts|Kastīre|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Preiļu rajons|Rušonas pagasts|Kastīre|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Regīna (1914), Jāzeps Kazimirs (1917-1944), Julians (1919-2004) | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvedis.gif|55px]]<br />[[ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1908 — 1918<br />1918 — 1921<br />1921 — 1940 | valsts = {{karogs|Krievijas Impērija}}<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br />{{LAT}} | struktūra = [[gaisa spēki]] | vienība = | komandēja = [[Latvijas Aviācijas pulks]] | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br /> [[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Vladimira kara skola, Gatčinas kara Aviācijas skola | apbalvojumi = | cits_darbs = lidotājs, zinātnieks }}}} [[Attēls:Jāzeps Baško un lidmašīnas Iļja Muromietis apkalpe.jpg|thumb|270px|Lidmašīnas "Iļja Muromietis" komandieris Jāzeps Baško (vidū) ar apkalpi.]] '''Jāzeps (Jezups) Baško''' ({{dat|1889|01|09|N}}<ref name="auto1">{{tīmekļa atsauce|url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1013|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Jezups-(Jazeps)-Basko|title=Jezups (Jāzeps) Baško|website=timenote.info}}</ref> — {{dat|1946|05|31|N}}) bija [[latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes<ref name="la">Latvian aviation — [http://latvianaviation.com/BB_Basko.html Jezups Basko] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160717195338/http://latvianaviation.com/BB_Basko.html |date={{dat|2016|07|17||bez}} }} {{en ikona}}</ref> lidotājs, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas bruņoto spēku]] ģenerālis (1940). == Dzīvesgājums == Dzimis 1889. gadā [[Jasmuižas pagasts|Jasmuižas pagasta]] (tagad [[Rušonas pagasts|Rušonas pagasta]]) [[Kastīre]]s ciemā zemnieka Staņislava Baško ģimenē. Mācījās Jasmuižas un Preiļu tautskolās, [[Belostoka]]s reālskolā, vēlāk [[Pēterburga]]s Vladimira kara skolā, tad Nikolaja inženieru skolā, Gaiskuģniecības virsnieku skolā (''Офицерская воздухоплавательная школа'', 1911—1912) un Gatčinas kara Aviācijas skolā (''Гатчинская военно-авиационная школа''). 1914. gadā 7. jūlijā Baško paaugstināja par kapteini. Pēc Pirmais pasaules kara sākuma 1914. gada oktobrī J. Baško sāka dienēt bumbvedēju "[[Iļja Muromietis (lidmašīna)|Iļja Muromietis]]" (''Илья Муромец'') eskadriļā. Baško darbojās dažādos frontes iecirkņos, vispirms [[Varšava]]s apkārtnē, pēc 1915. gada [[Sigulda]]s aerodromā. 1917. gada janvārī bumvedēja komandieris J. Baško sasniedza pasaules rekordu, paceļoties 5200 metru augstumā, tā paša gada martā viņu paaugstināja par pulkvedi. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s pievienojās Sarkanajai armijai, bija bumbvedēja "Kijivas Iļja Muromietis" (''Илья Муромец-Киевский'') komandieris. [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] sākumā 1918. gadā nokļuvis poļu gūstā, taču spējis aizbēgt. 1918. gada 8. jūlijā iecelts par lidmašīnu eskadras komandieri. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā dienēja Latvijas Bruņotajos spēkos, bija tehniskās nozares vadītājs (1922), [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas aviācijas diviziona]] komandieris (1923), aviācijas pulka komandieris (1926-1929), [[Latvijas Tehniskā divīzija|tehniskās divīzijas]] štāba priekšnieks un aviācijas inspektors, beidzot armijas aviācijas priekšnieks (1938—1940).<ref name="auto"/> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Baško atgriezās dzimtajā pusē, mēģinot nodarboties ar lauksaimniecību. Miris 1946. gada 31. maijā, apbedīts Kastīres ciema Eikšas kapos.<ref name="auto1"/> == Darbi == * Aeronavigācija, * Gaisa flotes darbība (2 daļās), * Aviācija, * Cīņa ar lidmašīnu katastrofām * Ātruma grafika, * Aviācijas taktika, * Aviācijas darbība piemēros.<ref>[http://preili.lv/page/474?news_id=15770 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā skatāma izstāde „Jāzeps Baško – gaisa fūrmanis”]{{Novecojusi saite}} Ināra Krusta, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs (2014)</ref> == Apbalvojumi == * Jura ierocis * Sv. Jura ordenis, IV šķira, * Sv. Staņislava ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III šķira, * Sv. Annas ordenis, II šķira (ar šķēpiem), III, IV šķira, * [[Svētā Jura krusts|Sv. Jura krusts]], IV šķira, * Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira (1929),<ref name="la" /> * Čehoslovakijas Baltās Lauvas ordenis, III šķira (1933), * Igaunijas Ērgļa krusta ordenis, II, III šķira (1933), * Somijas Baltās rozes ordenis, III šķira (1933), * Polijas “Polonia Restituta” ordenis, III šķira, * Vatikāna Bonemerenti krusts, * [[Aizsargu Nopelnu krusts]] (1935), * [[Viestura ordenis]], II šķira (1939). == Piemiņa == [[Latvijas Nacionālais teātris]] 2017. gadā iestudēja Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" dramatizējumu Indras Rogas režijā par lidotāju Jezupu Baško un teologu [[Francis Trasūns|Franci Trasūnu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/jaunumi/14-septembri-pirmizrade-ingas-abeles-klugu-mukam-i|title=Latvijas Nacionālais teātris|website=teatris.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Baško, Jazeps}} [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas lidotāji]] [[Kategorija:Latvijas ģenerāļi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Viestura ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Ar Somijas Baltās Rozes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Vladimira ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] ivw9279wwbivjv3rkhqz2azslj11qqo 0 168181 4465698 4394908 2026-05-09T13:34:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465698 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Jāns Kross | vārds_orig = ''Jaan Kross'' | attēls = Jaan Kross (1987) by Guenter Prust.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Jāns Kross preses konferences laikā Berlīnē (1987) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | m_dat_alt = | m_gads = 2007 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Igaunija|Tallina}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = igaunis | dzimums = v | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = Igaunijas Tautas rakstnieks (1985)<br />[[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas Balva]] (1999) | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jāns Kross''' ({{val-et|Jaan Kross}}, 1920-2007) bija visvairāk tulkotais [[Igaunija]]s [[rakstnieks]]. Krosu 1977. gadā godalgoja ar Igaunijas PSR Valsts prēmiju un 1985. gadā viņam piešķīra [[Igaunijas PSR Tautas rakstnieks|Igaunijas PSR Tautas rakstnieka]] goda nosaukumu. Viņu 1991. gadā pieteica [[Nobela prēmija]]i literatūrā, tomēr viņš to nesaņēma.<ref>[http://www.guardian.co.uk/books/2003/jul/05/featuresreviews.guardianreview4 Past master. By Ian Thomson. The Guardian, Saturday 5 July 2003]</ref> == Dzīvesgājums == Jāns Kross dzimis [[1920]]. gada 19. februārī [[Tallina|Tallinā]] strādnieka ģimenē, mācījās Jakoba Vestholma ģimnāzijā. 1938. gadā viņš iestājās [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]] un 1940. gadā apprecējās ar studenti Helgu Pedusāri. Otrā pasaules kara laikā Kross izvairījās no iesaukšanas Vācijas karaspēkā un strādāja par militāro tulku. 1944. gada 21. aprīlī viņu aizdomās par nacionālistisku politisku darbību arestēja [[Ostlande]]s reihskomisariāta drošības policija un turēja apcietinājumā Tallinas Centrālcietumā piecus mēnešus. Pēc tam, kad [[Sarkanā armija]] no jauna okupēja Igauniju, Kross izkļuva no cietuma un 1945. gadā pabeidza universitātes juridisko fakultāti un turpināja strādāt universitātē kā mācībspēks. 1945.-1946. gadā viņš bija Starptautisko tiesību katedras docents, līdz 1946. gada janvārī jauno docentu Krosu apcietināja padomju iekšlietu komisariāta (NKVD) darbinieki un deportēja uz [[Padomju Savienība|PSRS]] spaidu darbiem [[Vorkutlags|Vorkutlaga]] akmeņogļu raktuvēs [[Komi Republika|Komi APSR]], vēlāk ķieģeļu rūpnīcā [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] teritorijā. Viņš izšķīrās no pirmās sievas un 1952. gadā nometnē apprecējās ar tulkotāju Helgu Rosu. Šajā laikā viņš sacerēja lielu daļu no saviem vēlāk publicētajiem dzejoļiem. Dzimtenē Jāns Kross atgriezās tikai 1954. gada [[Jāņi|Jāņos]], jau nākamajā gadā viņš sāka ievietot savus dzejoļus igauņu laikrakstos. Tie izpelnījās kritiķu atzinību un pēc pirmā dzejas krājuma izdošanas 1958. gadā Kross tika uzņemts Igaunijas PSR Rakstnieku savienībā. Vairākus gadus viņš nodarbojās ar tulkošanu (cita starpā igauniski tulkoja "[[Alise Brīnumzemē|Alises piedzīvojumi Brīnumzemē]]"), izdeva piecus dzejas krājumus, vēlāk pievērsās vēsturisko stāstu rakstniecībai. 1958. gadā viņš trešo reizi apprecējās ar tulkotāju Elenu Nītu un 1970. gadā iznāca viņa pirmā vēsturiskā novele "Četri monologi par Svēto Jurģi" (''Neli monoloogi Püha Jüri asjus''), kas tika godalgota ar Frīdeberta Tuglasa literāro prēmiju. 1971. gadā Krosu ievēlēja par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, 1976.-1981. gadā viņš bija savienības sekretārs. 1970., 1972., 1977. un 1980. gadā iznāca viņa romāns-hronika četrās daļās "Starp trim mēriem" (''Kolme katku vahel'') par [[Baltazars Rusovs|Baltazaru Rusovu]]. Pats viņš savu literāro darbību salīdzināja ar arheoloģiskajiem izrakumiem. 1978. gadā tika izdots viens no labākajiem viņa romāniem "Ķeizara trakais" (''Keisri hull'') par notikumiem 19. gadsimta sākumā, kurā lasītājs varēja nojaust paralēles par cilvēka attiecībām ar varu Padomju Savienībā. Vēlākajos romānos dominēja autobiogrāfiski elementi. 1984. gadā iznāca romāns "Profesora Martensa aizbraukšana" par igauņu cilmes diplomāta [[Frīdrihs Fromholds Martenss|Frīdriha Martensa]] pēdējo ceļojumu ar [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|vilcienu no Pērnavas uz Valku]]. 1989. gadā viņu ievēlēja par Tartu Universitātes Goda doktoru, 1990. gadā par Helsinku universitātes Goda doktoru. Pēc [[Igaunijas Republika]]s neatkarības atjaunošanas Kross iesaistījās politikā un 1992.-1993. gadā ar saviem 72 gadiem viņš bija Igaunijas parlamenta vecākais deputāts. No 1992. gada tika izdoti viņa darbu tulkojumi angļu valodā — ''The Czar's Madman'' (1992), ''Professor Martens' Departure''' (1994), ''The Conspiracy & Other Stories'' (1995), ''Treading Air'' (2003). 1996. gadā Krosu apbalvoja ar 1. pakāpes Igaunijas Valsts ģerboņa ordeni. 1998. gadā viņu ievēlēja par Tartu Universitātes profesoru mākslas zinātnēs. Par romānu "Lidojums uz vietas" Jāns Kross 1999. gadā saņēma Igaunijas Valsts prēmiju un 1999. gadā ieguva Baltijas asamblejas prēmiju. 2006. gadā Kross saņēma Igaunijas Republikas Kultūras balvu par mūža ieguldījumu literatūrā. Miris Tallinā 2007. gada 27. decembrī. == Darbi == Jāns Kross ir sarakstījis 13 romānus, autobiogrāfiju, 6 dzejas krājumus un eseju grāmatas. Vēsturisko romānu pamattēma ir igauņu, [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un krievu attiecības dažādos gadsimtos. === Dzejas krājumi === # "Söerikastaja" (1958) # "Kivist viiulid" (1964) # "Lauljad laevavööridel" (1966) # "Vihm teeb toredaid asju" (1969) # "Voog ja kolmpii" (1971) # "Põhjatud silmapilgud" (1990) # "Maailma avastamine" (2005) === Noveles === # "Neli monoloogi Püha Jüri asjus" (1970) # "Michelsoni immatrikuleerimine" (1971) # "Pöördtoolitund" (1972) === Romāni === # "Kolme katku vahel" I—IV (1970—1980) # "Keisri hull" (1978) # "Rakvere romaan" (1982) # "Professor Martensi ärasõit" (1984) # "Vastutuulelaev" (1987) # "Wikmani poisid" (1988) # "Väljakaevamised" (1990) # "Tabamatus" (1993) # "Mesmeri ring" (1995) # "Paigallend" (1998) # "Tahtamaa" (2001) === Memuāri === # "Kallid kaasteelised" I (2003) # "Kallid kaasteelised" II (2008) === Latviski izdotie darbi === * Trīs dzejoļi no krājuma "Akmens vijoles" (''Kivist viiulid'', 1964) [http://zagarins.net/jg/jg52/JG52_Dzeja.htm Jaunas balsis igauņu pēckara dzejā trimdā un okupētajā dzimtenē. "Jaunā Gaita" Nr. 52., 1965. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090709072657/http://zagarins.net/jg/jg52/JG52_Dzeja.htm |date={{dat|2009|07|09||bez}} }} (Atdzejojusi Astrīde Ivaska) * "Ar Klio acīm" noveļu krājums. Rīga, Liesma, 1978. 309 lpp.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_ar-klio-acim-jans-kross.aspx?BID=70b9848b-6a65-4b6e-a36a-ca38dfb3891e www.ibook.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> * "Ķeizara trakais". Rīga, Atēna, 1991. 349 lpp.<ref>[http://www.ibook.lv/BD_keizara-trakais-jans-kross.aspx?BID=222d28b8-63e6-4cd7-a4c9-6fccf04fee9a www.ibook.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> * "Lidojums uz vietas." (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Atēna, 2002. 406 lpp.<ref>[http://berelis.wordpress.com/2002/04/03/jans-kross-lidojums-uz-vietas/ G.Berelis. Diena, 03.04.2002.]</ref> * "Profesora Martensa aizbraukšana". (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Atēna, 2011. 355 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.atena.lv/index.php?zoomid=475 |title=www.atena.lv |access-date={{dat|2011|11|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111116194555/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=475 |archivedate={{dat|2011|11|16||bez}} }}</ref> * "Stūrgalvības hronika." (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2012, 1101 lpp. == Literatūra == * Inese Zandere. "Trešais konjaks". (Intervija ar igauņu rakstnieku Jānu Krosu un viņa sievu, rakstnieci Ellenu Nītu). "Rīgas Laiks" Nr.6. 2006. jūnijs 16.-26.lpp. * [http://www.guardian.co.uk/books/2003/jul/05/featuresreviews.guardianreview4 Ian Thomson. Past master. The Guardian, Saturday 5 July 2003] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kross, Jans}} [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2007. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas rakstnieki]] [[Kategorija:Igaunijas dzejnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] 90n94bas3mlwbj8mobv4m1wfd7vmhfv 0 172997 4466011 4336457 2026-05-10T07:32:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466011 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Moss closeup.jpg | att_nosaukums = | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | apakšvalsts =Bryophyta s.l. | apakšvalsts_lv =Sūnaugi | nodalījums =Bryophyta s.s. | nodalījums_lv =Lapu sūnas | iedalījums= | kategorijas = nē }} '''Lapu sūnas''' ({{val|la|Bryophyta}} [[sensu stricto]]) ir [[Sūnaugi|sūnaugu]] grupas sugām bagātākais evolūcijas zars ar apmēram 660 ģintīm un 20 000 sugām no kurām Latvijā droši konstatētas 450<ref>https://du.lv/zinatne/instituti/dzivibas-zinatnu-un-tehnologiju-instituts/taksonu-saraksti/latvijas-sunu-taksonu-saraksts/?fbclid=IwAR2Zo22l-7OMF_yU_HStL7JdXlBYIzM1JzztQ1NmJ0_XdKIZiT8Vwlg7Ik0{{Novecojusi saite}}</ref>. == Raksturojums == Lapu sūnu [[gametofīts]] ir vasas augs, diferencēts stumbrā un lapās. Substrātam tas piestiprināts ar zarainiem daudzšūnu rizoīdiem. Lapas uz stumbra parasti sakārtotas spirāliski, retāk divās vai trijās rindās. Lapas visbiežāk ar dzīslu. Sānzari aizmetas zem lapām. Stumbrā un lapās primitīvi vadaudu elementi<ref name="e-ozolina-augstakie-augi-jeb-kormofiti-in-augstako-augu-sistematika-riga-1973">E. Ozoliņa Augstākie augi jeb Kormofiti.in Augstāko augu sistemātika, Rīga, 1973</ref>. Lapu sūnu [[Gametangiji|gametangiji]] ir grupās galvenā stumbra vai sānzaru galotnēs. Ap gametangijiem augšējās lapas parasti izveido vīkalu, kas pasargā gametangijus no izkalšanas. Lapu sūnas var būt divdzimumu, viendzimumu, vienmājas vai divmāju. Lapu sūnu gametangijiem ir kātiņš. [[Anterīdijs|Anterīdij]]i un [[Arhegonijs|arhegoniju]] (vīrišķie un sievišķie vairošanās orgāni) atveras, kad augšējās sienas šūnas pārgļotojas. Pēc apaugļošanās attīstās sporu vācelīte un tās kātiņš. Sporu vācelītes un kātiņa augšanu un attīstību nodrošina gametofīts (zaļais sunaugs)<ref name="e-ozolina-augstakie-augi-jeb-kormofiti-in-augstako-augu-sistematika-riga-1973" />. [[Attēls:WWB-0265-127.png|thumb|left|Lapu sūnas]] Lapu sūnām ir liela reģenerācijas spēja Tās intensīvi vairojas veģetatīvi gan ar viegli atlūstošiem zariņiem, gan lapām, gan ar dažādiem vairķermeņiem<ref name="e-ozolina-augstakie-augi-jeb-kormofiti-in-augstako-augu-sistematika-riga-1973" />. Lapu sūnas ir izplatītas visās klimata joslās un ir ļoti daudzveidīgas<ref name="e-ozolina-augstakie-augi-jeb-kormofiti-in-augstako-augu-sistematika-riga-1973" />. Arī Latvijā tas ir sugām visbagātākais sūnu nodalījums. Kopš Latvijā uzsākti sūnu pētījumi, [[Brioloģija|briologi]] ir atraduši un noteikuši 450 lapu sūnu sugas<ref>Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023. Daugavpils University Press Saule ISBN 978-9984-14-999-8</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sūnaugi]] at0s17r4e6br8jg7sjzw4agyhy2wdmy 0 176663 4465757 4421739 2026-05-09T15:55:39Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "1967-01_1966年毛泽东林彪周恩来陈伯达.jpg", jo [[c:User:Taivo|Taivo]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation; see [[:c:Commons:Licensing|]] ([[:c:COM:CSD#F1|F1]]): [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Other speedy 4465757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cultural Revolution poster.jpg|thumb|Kultūras revolūcijas propagandas plakāts]] [[Attēls:Red Guards in Tian'anmen Square.jpg|thumb|Sarkanie gvardi Pekinā, 1966. gada 15. septembrī]] [[Attēls:Mao Zedong 19661001.jpg|thumb|Mao apmeklē demonstrāciju Pekinā, 1966. gada 1. oktobrī]] '''Kultūras revolūcija''' ({{val|zh|文化大革命}}, {{zh-p|Wénhuà Dàgémìng}}) bija radikāla [[Ķīnas Komunistiskā partija|Ķīnas Komunistiskās partijas]], armijas un sabiedrības "tīrīšanas" kampaņa, ko 1966. gada pavasarī iesāka [[Ķīnas Tautas Republika]]s diktators [[Mao Dzeduns]], lai atbrīvotos no citādāk domājošajiem partijas vadītājiem. Ap 1969. gadu revolūcijas radikālākais posms beidzās, izveidojot jaunu varas struktūru, kuru atkal pārveidoja pēc armijas augstākās vadības tīrīšanas 1971. gada rudenī. Par Kultūras revolūcijas perioda beigām uzskata Mao nāvi un viņa radikālāko sekotāju arestu 1976. gada rudenī. Kultūras revolūcijas pirmajos divos gados Mao sekotāji no studentu "[[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkano gvardu]]" un Revolucionāro dumpinieku vienībām represēja lielu daļu vecās partijas, valsts, armijas, inteliģences, un kultūras darbinieku, apsūdzot tos [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārā]] darbībā un noskaņojumā. Kā arhaiski un nevienam nevajadzīgi tika iznīcināti vēstures pieminekļi, [[bibliotēka]]s, [[Daoisms|daoistu]] un [[Budisms|budistu]] [[Klosteris|klosteri]] utt. Tiek uzskatīts, ka revolūcijas laikā bojā gāja vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/124119|title=Pēteris Apinis: Latvietis, Tibeta un 1. aprīlis|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|1|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100427040622/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/124119|archivedate={{dat|2010|04|27||bez}}}}</ref> Kustība politiski paralizēja valsti, kā arī negatīvi ietekmēja valsts sociālo un ekonomisko stāvokli. Pirmajam radikālajam posmam sekoja pakāpeniska partijas ietekmes atjaunošana, kurā ietekmi atkal ieguva mērenie politiķi. Par vienu no Kultūras revolūcijas simboliem kļuva Mao citātu [[Mazā sarkanā grāmatiņa]], ko demonstrācijās turēja rokās. == Iemesli == [[Attēls:Liu Shaoqi and Peng Dehuai.jpg|thumb|Lju Šaoči un Pens Dehuajs, 1955]] {{see also|Lielais lēciens uz priekšu}} Kultūras revolūciju izraisīja Mao vēlme atbrīvoties no citādi domājošajiem partijas vadītājiem, un iegūt pilnīgu kontroli pār valsts vadību. Viņa iepriekšējo gadu neveiksmīgās radikālās politikas rezultātā, liela daļa partijas bija zaudējusi ticību Mao idejām. Saprotot šo problēmu, Mao izlēma veikt plašu partijas tīrīšanu. Gan Lielo lēcienu uz priekšu, gan Kultūras revolūciju ietekmēja arī [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas]], Mao cenšoties īstenot savu neatkarīgo kursu. 1964. gada oktobrī veiktā PSRS līdera [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]] atcelšana no amatiem arī kalpoja par biedējošu piemēru. Mao galvenā ideoloģiskā ideja bija "masu līnija", par to, ka partijai ir ideoloģiski jāiedvesmo plašas tautas masas enerģiskā partijas uzdevumu īstenošanā, dodot iespēju pilnībā izpausties masu radošajam spēkam. "Masu līnija" bija palīdzējusi Mao zemnieku armijai uzvarēt [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu karā]] un sagrābt varu, taču to bija daudz grūtāk īstenot valsts industrializācijas un modernizācijas laikā, kā to pierādīja Mao pirmais mēģinājums 1955. gadā uzsākt [[Lielais lēciens uz priekšu|Lielo lēcienu uz priekšu]]. 1956. gada 8. partijas kongresa pirmajā sesijā Mao izlēma daļu savu partijas vadības un varas funkciju uzticēt sev lojālajiem Lju Šaoči un [[Dens Sjaopins|Denam Sjaopinam]]. Tā viņš samazināja savu ikdienas slodzi, kā arī izveidoja stabilu mantošanas sistēmu, lai viņa nāves gadījumā valsts izvairītos no tām cīņām, kas [[destaļinizācija]]s laikā notika PSRS. Problēmas sākās pēc "masu līnijas" iedvesmotā Lielā lēciena uz priekšu izgāšanās un [[Lielais Ķīnas bads|Lielā Ķīnas bada]] sākšanās. Mao reputācija partijā samazinājās. 1959. gada vasaras Centrālkomitejas plēnumā Lušanā viņu atklāti kritizēja sens līdzgaitnieks, Aizsardzības ministrs Pens Dehuajs. Viņu atbrīvoja no amatiem, un par armijas ministru iecēla Mao paklausīgo Liņ Bjao. Lai arī Mao kritiku pārvarēja, šis notikums viņam norādīja uz opozīcijas esamību partijas vadībā. Turpmākās neveiksmes ekonomikā noveda pie tā, ka 1960. gada beigās ekonomikas glābšanu uzņēmās mazāk ideoloģiskais mērenais grupējums, kuru Mao vēlāk kritizēja kā "revizionistus" un "labējos". Politbirojs bija sašķelts radikālā un mērenā kursa aizstāvjos. Arī sabiedrībā un intelektuāļu vidū izvērtās neapmierinātība ar režīma kļūdaini politiku. Lugu par uzticamu ierēdni, ko no amata atlaiž negodīgs imperators, uztvēra par slēptu Mao kritiku un Pena Dehuaja aizstāvību. Lielā lēciena problēmu izvērtēšanai 1962. gada janvārī notika Centrālkomitejas konference, kurā otrs ietekmīgākais cilvēks valstī [[Lju Šaoči]], lai arī tieši nekritizējot Mao, apšaubīja visas Lielā lēciena laikā īstenotās radikālās "masu līnijas" idejas, kļūdās vainojot partijas vadību, tā norādot uz Mao pieņemto lēmumu izgāšanos. Lju Šaoči aicināja partijas augstākos vadītājus uzņemties vainu, tā atjaunojot uzticību pārējā partijā un iedzīvotājos, kas ir nepieciešama, lai turpinātu revolucionāros pārkārtojumus Ķīnā. Tikmēr Mao uzstāja uz savu ideju pareizību, turpmāku masu mobilizācijas nepieciešamību, un visu vainu par neveiksmēm novēla uz zemāka līmeņa partijas darbiniekiem, kas nav pareizi īstenojuši viņa norādījumus. Viņš ierosināja partijas darbiniekiem veikt publisku paškritiku, un atzīt pieļautās kļūdas masu priekša. Kamēr Lju ierosinājumi būtu vecinājuši iekšējo demokrātiju un pieņemto lēmumu kritiku partijā, Mao ierosināja, lai masas izdara spiedienu uz partiju, kurā esot kapitālisma atbalstītāji, kas traucē revolūcijai. Tā arī bija viņa programma, ko izdevās īstenot dažus gadus vēlāk uzsāktajā Kultūras revolūcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010040-2.pdf |title=The Cultural Revolution And The New Political System In China |access-date={{dat|2018|02|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123193006/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010040-2.pdf }}</ref> 1962. gada septembra partijas plēnumā Mao uzstājās ar runu, kurā iepriekšējo gadu neveiksmes izskaidroja ar ārējo un iekšējo šķiras ienaidnieku darbību, kuru "revizionisma" ietekmes mazināšanai sabiedrībā un partijā jāveic izglītošanas kampaņa. Viņš īpaši pieminēja, ka pārizglītošana jāveic arī vadošajiem partijas biedriem. No 1962. gada rudens līdz 1964. gada vidum Mao izvērsa savu sociālistiskās izglītošanas kampaņu, primāri koncentrējoties uz zemniekiem un provinču partijas darbiniekiem, kas bada krīzes gados bija ļāvuši atgriezties pie privātās saimniekošanas. Lju Šaoči ar saviem līdzgaitniekiem šajos gados vairāk uzmanības pievērsa ekonomikas atjaunošanai nevis ideoloģijai. Viņi atjaunoja ekonomikas centralizēto vadību, ideoloģiskās motivācijas vietā liekot uzsvaru uz materiālajiem labumiem, masu entuziasma vietā izvēloties profesionālo pieredzi. Tas noveda pie tā, ka Mao noraidīja 1963. gadā radīto 3. piecgades plānu, kas vairāk sekoja PSRS attīstības modelim, un sāka partijas vadītāju kritiku. Par viņa favorītu šajā laikā bija kļuvis Aizsardzības ministrs Liņ Bjao. 1963. gada decembrī Mao sāka jaunu kampaņu, aicinot partijas un valdības organizācijas mācīties no armijas praktiskā un ideoloģiskā piemēra. Partijas propagandas funkcijas pakāpeniski pārņēma armija, valsts iestādēs ieviesa politiskos komisārus. Šī paralēlās sistēmas veidošana signalizēja, ka Mao ir zaudējis uzticību esošajiem partijas kadriem. 1964. gada 14. jūlijā Mao uzstājās ar plašu Hruščova revizionisma kritiku. Viņš izvirzīja 15 punktu programmu, lai Ķīnā izskaustu revizionismu un novērstu atgriešanos pie kapitālisma. Viņš pauda bažas par revolucionāro mantinieku (jaunās paaudzes) trūkumu partijā, kā arī neuzticamu elementu klātbūtni partijas organizācijās. 1964. gada decembrī premjerministrs [[Džou Eņlajs]] 3. Nacionālajā Tautas kongresā vainoja šķiras ienaidniekus par ekonomikas glābšanai iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. 1965. gada janvāra Centrālkomitejas konferencē Mao pirmo reizi atklāti kritizēja vārdā neminētus augstākā līmeņa partijas vadītājus, kas ejot pa kapitālisma atjaunošanas ceļu un neievērojot "masu līniju". Partijas veterāni esot ideoloģiski bankrotējuši un zaudējuši jaunības entuziasmu. Mao vēlējās visa partijas vadošā aparāta tīrīšanu, lai atbrīvotos no ietekmīgajiem partijas veterāniem. 1965. gada janvārī Mao galīgi izlēma par Lju Šaoči aizvietošanu ar Liņ Bjao.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010044-8.pdf |title=Annex: Mao's China, 1962-71 |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123154524/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010044-8.pdf }}</ref> Kultūras revolūcija aizsākās 1965. gada septembra Centrālkomitejas konferencē, kurā Mao jau aicināja sākt kritizēt partijas vadītājus un veterānus. Galvenais viņa iecerētās partijas tīrīšanas mērķis bija valsts prezidents un Mao vietnieks partijā Lju Šaoči, kā arī partijas ģenerālsekretārs un premjerministra vietnieks Dens Sjaopins. Mao arī aicināja izmeklēt jau iepriekš minēto lugu, kuru viņš uztvēra kā savu kritiku. Pirmais upuris bija Pekinas partijas vadītājs Pen Čens, ko Mao vainoja par to, ka kopš 1964. gada vidus viņš nav atbalstījis partijas tīrīšanas ideju. 1965. gada 10. novembrī Šanhajas presē sākās Pekinas partijas organizācijas kritika. Otrs mērķis bija armijas ģenerālštāba priekšnieks, partijas sekretārs un vicepremjers Lo Žuičins, kurš pretojās Mao mēģinājumiem armiju iesaistīt politikā. Viņu atcēla no militārā amata, taču vēl ļāva saglabāt vicepremjera amatu. Gada beigās arestēja Centrālkomitejas darbinieku Jaņu Šaņkuņu (vēlāko Ķīnas prezidentu).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010023-1.pdf |title=Mao's "Cultural Revolution":Origin and Development |access-date={{dat|2018|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123054020/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010023-1.pdf }}</ref> == Sākums (1966) == [[Attēls:1967-11 1967年 毛泽东接见红卫兵油画.jpg|thumb|Idealizēts Kultūras revolūcijas grupas, Mao un Džou Eņlaja gleznojums]] [[Attēls:1967-02 1966年民众学习毛泽东选集.jpg|thumb|Skolēni ar Mao citātiem]] 1966. gada sākumā Mao izveidoja īpašu Kultūras revolūcijas grupu, kurai uzticēja veikt tīrīšanu partijā un armijā. Grupu veidoja Čens Boda, Kan Šens un Czjan Ciņa (Mao sieva). Februārī Lju Šaoči un Dens Sjaopins apstiprināja Pen Čena sagatavotu ziņojumu, kas atšķīrās no Mao ideoloģiskā kursa. Pen Čenu arestēja marta beigās. Mao nosūtīja vēstuli Liņ Bjao (publiskotu 7. maijā), kurā aicināja armiju kļūt par revolucionāru skolu, kas rūpētos ne tikai par militāro sagatavošanu, bet arī veiktu ideoloģisko darbu un iesaistītos tautsaimniecības projektos. Armija drīz kļuva par galveno varas instrumentu valstī, kamēr partiju pakļāva tīrīšanai. Vēlāk arī armijā izveidoja atsevišķu Kultūras revolūcijas grupu Czjan Ciņas vadībā. Maija Centrālkomitejas sesijā Mao paziņoja, ka revizionisti ieņem partijas augstākos amatus, un 16. maijā Centrālkomiteja pieņēma lēmumu, ko oficiāli uzskata par Kultūras revolūcijas sākuma dienu. Jūnija sākumā vadošie laikraksti sāka rakstīt par Kultūras revolūciju, kurai esot jāceļ iedzīvotāju entuziasms un jāveicina nešaubīga sekošana Mao Dzeduna ideoloģijai. Lai to panāktu, ir "jālikvidē visi monstri un kropļi". 3. jūnijā paziņoja par Pen Čena arestu.<ref>[https://twitter.com/pr_info/lists/peeps-lv Mao's "Cultural Revolution":Origin and Development]</ref> Kampaņas sākums bija vērsts pret intelektuāļiem un augstākās izglītības sistēmu. Visiem studentiem piešķīra sešus mēnešus ilgas brīvdienas, lai viņi varētu iesaistīties Kultūras revolūcijā. Pēc tam, kad Kultūras revolūcijas grupas radikalizētie studenti vasaras sākumā sāka kritizēt un fiziski uzbrukt partijas darbiniekiem, partijas vadība uz universitātēm nosūtīja darba grupas, kuru mērķis bija atjaunot partijas kontroli. Jūlija vidū Mao sāka šīs darba grupas kritizēt par kreiso proletāriešu apspiešanu. No 1. līdz 12. augustam Pekinā notika Centrālkomitejas 11. plēnums, kas pilnībā apstiprināja Mao iepriekš veikto politisko kursu, un 16 punktu Kultūras revolūcijas programmu. Ar galveno runu uzstājās Liņ Bjao, kurš situāciju partijā raksturoja kā strupceļu, kas jāpārvar. Viņš iedalīja partijas kadrus trīs grupās: * No amatiem padzenamie labējie, kas pretojas Mao ideoloģijai un ir zaudējuši revolucionāro dedzību. * Kļūdas pieļāvušie centristi, kam jāiziet pārizglītošana un jāveic paškritika, lai saglabātu amatus. * Kreisie Mao sekotāji, kas ir pilni ar revolucionālo degsmi un pelnījuši ieņemt amatus. Plēnums atļāva studentu radikāļiem kritizēt partijas vadītājus, iecēla Liņu Bjao par vienīgo Mao vietnieku partijā, un nostiprināja premjerministru Džou Eņlaju, kā trešo ietekmīgāko valstī. Lju Šaoči un Denu Sjaopiņu atbrīvoja no amatiem Politbirojā, viņu vietā ieceļot Čenu Bodu un Kan Šenu. 5. augustā Mao personīgi aicināja studentu radikāļus "bombardēt (partijas) štābus". 8. augustā partijas Centrālkomiteja aicināja studentus sākt sabiedrības izmaiņu, cīnoties pret "četriem vecajiem": vecām idejām, veco kultūru, vecajām tradīcijām un vecajiem paradumiem, motivējot cits kreisos iesaistīties, lai pilnībā atklātu un iznīcinātu labējos. Sekojot šiem lēmumiem, 18. augustā milzīgā mītiņā Pekinā oficiāli izveidojās studentu [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkano gvardi]], kas sekojot Mao norādēm "bombardēja" partijas iestādēs un visu, kas viņiem nepatika. Sarkanie gvardi formāli pakļāvās Kultūras revolūcijas grupai un Džou Eņlajam, taču gvardi drīz sāka uzbrukt arī Džou Eņlaja atbalstītājiem partijā. 1966. gada rudenī Sarkano gvardu grupas izklīda pa visu valsti, "izmeklējot" pārkāpumus un piespiežot partijas darbiniekus publiski pazemoties un atzīt savas kļūdas. Kritikas sesijas no publiskiem fiziskiem pazemojumiem un piekaušanām drīz izvērtās sadursmēs starp dažādām gvardu grupām un vietējo iedzīvotāju grupām, kas prasīja upurus. Vietējie partijas vadītāji ar strādnieku, zemnieku un drošības dienestu atbalstu daudzviet ar varu pretojās studentu grupām. Pēc tam, kad augustā un septembrī šādi izdevās atsist pirmo Sarkano gvardu uzbrukumu vilni, oktobrī partijas provinču vadītājus sasauca uz konferenci, kurā Lju Šaoči un Dens Sjaopins uzstājās ar paškritiku, ko atzina par nepietiekošu. Provinču vadītājiem paziņoja, ka tiem arī būs jāveic paškritika, jālabo savas kļūdas un jācenšas atgūt Mao un Liņ Bjao labvēlība. Rūpniecības uzņēmumos, partijas un valsts iestādēs izveidoja "revolucionāro dumpinieku" grupas, kas no iekšienes nodarbojās ar tīrīšanām, atbalstot Sarkanos gvardus. 18. decembrī Czjan Ciņa uzstājās ar runu, kurā kritizēja armiju, partiju un valsts drošības ministriju, vainojot tās asiņainās sadursmēs ar Sarkanajiem gvardiem. Viņa aicināja Sarkanos gvardus sagrābt iestādes Pekinā. Sākās "varas sagrābšana no apakšas". 26. janvārī Czjan Ciņa apsveica Sarkanos gvardus ar Darba ministrijas sagrābšanu, un mudināja sagrābt Arodbiedrību federāciju. Lai arī armijā tika veiktas tīrīšanas, tai tagad uzticēja kontroli pār valsts drošības aparātu. == Anarhija (1967) == [[Attēls:1967-07 1967年毛泽东和林彪.jpg|thumb|Mao un Liņ Bjao, 1967. gada vasara]] Pēc Czjan Ciņas runas partijas aparāts jau vairs netika tīrīts, bet vienkārši sagrauts. [[Šanhaja|Šanhajā]] viņas sekotāji sāka "Janvāra revolūciju", sagrābjot varas iestādes. Vienlaikus, pilsētā izvērsās strādnieku streiks, kas paralizēja Ķīnas komerciālo centru. Streiku kustību nepārdomāti bija iedvesmojusi Czjan Ciņa, savā 26. decembra runā aicinot slikti apmaksātos pagaidu līgumu darbiniekus sacelties pret revizionisko ekspluatāciju. Kad viņi sāka streikot, pieprasot lielākas algas, viņus nosodīja par to, ka viņi sekojot savām īstermiņa interesēm. Strādniekiem daudzviet izmaksāja gada prēmijas un vairāk nekā miljons strādnieku ieradās Pekinā, kur masu mītiņos tiem iedvesa revolucionāru garu.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010039-4.pdf |title=Mao's "Cultural Revolution" in 1967: The Struggle to "Seize Power" |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123193007/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010039-4.pdf }}</ref> Izvirzot saukli par "varas sagrābšanu no apakšas" Mao bija iedomājies, ka vecās partijas un valsts birokrātijas vietā kreisie radikāļi izveidos tautas komūnas pēc [[Parīzes komūna]]s parauga. Problēmas radīja daudzās radikāļu grupas, kas cīnījās ne tikai pret veco birokrātiju, bet arī savā starpā, un tās nespēja varu noturēt. Sarkano gvardu kustība ātri pārvērtās anarhijā, nevis nostiprinot, bet pavājinot Mao varu. Pretestība Sarkano gvardu mēģinājumiem sagrābt varu notika daudzviet Ķīnā, un parasti to īstenoja Mao lojālie iedzīvotāji, kam nebija pieņemama gvardu vardarbība. Jau 15. janvārī varas sagrābšanu Šanhajā nosodīja kā sliktu piemēru. Radikāļiem tagad ieteica nevis pašiem sagrābt varu, bet turpināt novērot un kritizēt esošos vadītājus. 23. janvārī Mao lika armijai aktīvi iesaistīties Kultūras revolūcijā, lai atbalstītu slikti organizētos kreisos radikāļus, taču īstenībā ierobežojot radikāļu vardarbību un daļēji pārņemot valsts administrācijas funkcijas. Tagad radikāliem bija nevis jāsagrābj vara, bet sagrauto partijas iestāžu vietā janvāra beigās jāsāk veidot revolucionārās komitejas, kuras veidoja armijas virsnieki, partijas biedri un radikālo organizāciju pārstāvji. Parasti tas nozīmēja, ka revolucionārajās komitejās dominēja armijas, kā vienīgās nesagrautās varas institūcijas, pārstāvji. Sarkanos gvardus sāka kritizēt kā nepieredzējušus jauniešus, kas tikai nodarbojas ar mītiņiem un kritiku. Presē atkal pozitīvi aprakstīja tos partijas darbiniekus, kas spēj sekot Kultūras revolūcijai. Pekinā radušos trīs Sarkano gvardu štābus apvienoja vienā kongresā. Studentiem un skolēniem paziņoja, ka viņiem no Sarkano gvardu vienībām atgriežoties mācībās, nāksies iziet ideoloģiskās kritikas kursu, ko kontrolēs armija. Martā Mao izlēma, ka armija ir pārāk konservatīva, traucē Kultūras revolūcijas attīstībai un ierobežoja tās tiesības iejaukties radikāļu darbībā. Aprīlī viņš paziņoja, ka revolucionārajās komitejās lielāka vara jādod radikālajiem jauniešiem, kuri joprojām ir Kultūras revolūcijas pamatspēks. Aprīlī atsākās Lju Šaoči kritika, viņu pakļāva publiskai pazemošanai. Armijas ierobežošana noveda radikāļu vardarbības atjaunošanās. Sarkano gvardu vienības sāka savstarpējas sadursmes, kā arī uzbruka armijas vienībām. Kultūras revolūcijas grupa izsauca Sarkano gvardu frakciju vadītājus uz tikšanos, pakļāva viņus kritikai un aizliedza turpmākus uzbrukumus armijai.<ref name="cia.gov"/> 12. maija publikācija partijas laikrakstā atkal pasludināja armiju par galveno vadošo spēku rūpniecībā, lauksaimniecībā un ideoloģiskajā apmācībā. Armija nebija piemērota ideoloģiskajam darbam, tāpēc Mao pavēlēja veikt virsnieku politisko izglītošanu, lai tie spētu labāk identificēt un atbalstīt ideoloģiski pareizās kreisos radikāļu grupas. Viņiem bija jāveic publiska paškritika, tā iegūstot "revolucionāro proletāriešu" piedošana un uzticība. Pēc maija vardarbības, 6. jūnijā Centrālkomiteja, Valsts Padome, Militāro lietu komiteja un Kultūras revolūcijas grupa kopīgā paziņojumā aizliedza īpašuma demolēšanu, laupīšanas un nesankcionētus arestus, taču Mao neatļāva armijai lietot spēku kārtības ieviešanā, tādēļ vardarbība turpinājās. Mao radikālās idejas par jaunu pārvaldes sistēmu, ko radītu "varas sagrābšana no apakšas" nebija piepildījušās. Nedisciplinētie Sarkanie gvardi nebija spējuši sagrābt un noturēt varu. Radikāļu grupas veidoja konfliktējošas "frakcijas", kas cīnījās par varu. Sākās vainīgo meklēšana. Daļa vadītāju vainoja radikāļu anarhismu un sašķeltību, kamēr citi vainoja armiju, un tās nespēju atbalstīt ideoloģiski pareizās radikāļu grupas. Iesākto kursu uz vardarbības samazināšanu jūlijā pārtrauca "[[Uhaņas incidents]]". Konflikta iemesls bija mēģinājumi pārtraukt Sarkano gvardu, strādnieku un partijas darbinieku grupu savstarpējās cīņas [[Uhaņa|Uhaņā]]. Vietējie armijas komandieri sākotnēji bija devuši priekšroku vienai no grupām (katrā no tām bija ap 500 000 cilvēku), kuru no Pekinas atsūtītā delegācija tagad atzina par nepareizu. Vuhaņas militārā apgabala komandieriem lika mainīt savu lēmumu un veikt paškritiku masu priekšā, ko viņi atteicās darīt, izraisot satraukumu Pekinā par armijas lojalitāti. Kultūras revolūcijas grupa šo "dumpi" izmantoja, lai 21. jūlijā sāktu armijas kritikas kampaņu, un aicinātu Sarkanos gvardus sagrābt ieročus un pilnībā likvidēt partijas un armijas vadītāju grupu, kas turpinot iet pa "kapitālisma ceļu". 9. augustā Pekinā Liņ Bjao uzrunāja armijas vadītājus, aicinot tos respektēt revolucionāro haosu, un pakļauties Sarkano gvardu prasībām pēc paškritikas, neatkārtojot Uhaņas incidentu. Mao un Czjan Ciņas iedrošināti bruņoti radikāļi tagad vērsās pret armiju un jaunajām revolucionārajām komitejām, lai attīrītu tās un sagrābtu kontroli. Radikāļi pārņēma Ārlietu ministrijas un Ķīnas vēstniecību darbu, pārvēršot tās par Maoisma propagandas centriem, kurus vietējās varasiestādes parasti izolēja, novedot pie Ķīnas starptautiskā stāvokļa pasliktināšanās. Atriebjoties par Ķīnas diplomātu izraidīšanas no Indonēzijas, radikāļi iebruka un nodedzināja Indonēzijas vēstniecību Pekinā. Viņi nodedzināja Mongolijas vēstnieka mašīnu un iebruka PSRS vēstniecībā. Pēc tam, kad britu koloniālās varas iestādes Honkongā ierobežoja komunistu propagandu, 22. augusta vakarā radikāļi iebruka Lielbritānijas vēstniecības teritorijā, aizdedzināja vēstniecības ēku un piekāva diplomātus. Pieaugošā vardarbība starp dažādiem radikāļu grupējumiem, visu varas orgānu sabrukums, un risks, ka tūlīt sašķelsies arī armija, piespieda Mao, Liņ Bjao un Džou Eņlaju sākt atjaunot minimālu kārtību un ekonomisko aktivitāti valstī, un meklēt zemāka līmeņa grēkāžus, uz kuriem novelt atbildību par haosu. Pagrieziens bija 5. septembra Czjan Ciņas runa, ko izplatīja visās radikāļu grupās un revolucionārajās komitejās. Viņa aizstāvēja valdošo grupu, revolucionārās komitejas un armiju no turpmākiem ultra radikāļu uzbrukumiem, kas cenšoties sagraut Kultūras revolūciju. Īpašai kritikai pakļāva 16. maija grupu, ko pasludināja par kontrrevolucionāru par mēģinājumiem graut Centrālkomitejas un Džou Eņlaja varu. Galvenais runas uzsvars bija uz bruņotas cīņas izbeigšanu pret armijas vienībām. Sarkanajiem gvardiem turpmāk aizliedza ceļot pa valsti, lai piedalītos revolucionāros nemieros, un lika atgriezties savās pilsētās. Jau 1. septembrī pieņēma lēmumu nemaksāt algas rūpnīcu strādniekiem, kas bija pametuši darbavietas, lai iesaistītos radikāļu vienībās. Lai personīgi palīdzētu atjaunot kārtību, septembrī Mao apceļoja valsti, apstiprinot jauno kursu uz kārtības atjaunošanu, izskaidrojot, ka radikāļi ir pārpratuši viņa norādījumus. Septembra beigās vairākus zemāka līmeņa Kultūras revolūcijas grupas darbiniekus par pārāk negatīvu nostāju pret armiju, Ārlietu ministriju un Džou Eņlaju pakļāva tīrīšanām.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71"/> Sākās milzīgo radikāļu grupu pakāpeniska sadalīšana to sastāvdaļās — Sarkano gvardu studentos, rūpnīcu strādniekos, iestāžu darbiniekos, lai tos varētu vieglāk kontrolēt. 17. septembrī armijai aizliedza iesaistīties radikālu frakciju cīņās. 20. septembrī konfliktējošo Pekina Sarkano gvardu vadītāji kopīgi veica paškritikas sesiju, un apņēmās turpmāk strādāt kopā. 1. oktobra runā Liņ Bjao paziņoja, ka kļūdas pieļāvušajiem (gan radikāļiem, gan armijai) vajadzēs laboties un iziet ideoloģisko izglītošanu. Lai arī armijai bija uzdota kārtības kontrole, tai joprojām aizliedza izmantot spēku, kā arī ierobežot radikāļu aktivitātes, tādēļ radikāļu grupu izformēšana ieilga. Partijas darbiniekiem joprojām bija jāiziet ideoloģiskie kursi, kur tiem nācās atzīt savas iepriekšējās kļūdas, taču tas vairs neizvērsās publiskos fiziskos pazemojumos un piekaušanās. Presē parādījās raksti, ka partijas kadri tagad ir attīrīti un var kļūt par revolucionāro komiteju mugurkaulu. Revolucionāro komiteju izveidošanu visās Ķīnas pilsētās un 29 provincēs vajadzēja pabeigt līdz 1968. gada janvārim. Tikai 7 provincēs tādas jau bija izveidotas. Varu vairs "nesagrāba no apakšas", bet komiteju veidošanu, lai novērstu frakciju cīņas, kontrolēja un apstiprināja Pekina. Tā kā trīspusējo revolucionāro komiteju veidošanās sarunas ieilga, līdz 1968. gada sākumam bija izveidotas tikai vēl septiņas komitejas. Gada beigās Mao bija panācis savu mērķi par partijas attīrīšanu. 1966. gada 8. augustā nelielas grupas pasludināšana par ienaidniekiem noveda pie vairāku tūkstošu partijas vadītāju atstādināšanas. Amatus zaudēja 2/3 Politbiroja, puse Centrālkomitejas un 3/4 provinču pirmie sekretāri.<ref name="cia.gov"/> 1968. gadā bija paredzēts sasaukt [[ĶKP 9. kongress|9. partijas kongresu]], kas amatos apstiprinātu Mao lojālistus. == Konstruktīvā fāze (1968) == Gada sākumā sāka ierobežot Kultūras revolūcijas komitejas varu, to vainojot par 1967. gadā notikušo vardarbību, bet armijas komiteju vispār likvidēja. Komitejas ietekme negaidīti atjaunojās martā, kad pēc konflikta ar Czjan Ciņu, arestēja armijas virsnieku grupu. Lielākas tīrīšanas armijā izdevās novērst, lai arī Mao iesāka jaunu kampaņu radikālo organizāciju atbalstam revolucionārajās komitejās. Radikāļu grupas pavasarī sāka sadursmes savā starpā, un jūlija beigās Mao un Liņ Bjao sāka aktīvi ierobežot šo grupu darbību. Mao sūdzējās par radikāļu organizāciju slikto uzvedību Kultūras revolūcijas konstruktīvajā fāzē un pasludināja bruņoto sadursmju aizliegumu. 28. jūlijā viņš pavēlēja armijai pielikt punktu frakciju bruņotām sadursmēm un atjaunot kārtību. Revolucionāro komiteju vadībā partijas pārstāvju vietā aizvien biežāk iecēla armijas virsniekus, un par revolūcijas virzītājspēku jauniešu grupu vietā pasludināja armiju un strādniekus. Sākās partijas aparāta atjaunošana, ko kontrolēja revolucionārās komitejas. Desmitiem miljoniem studentu, pasniedzēju un inteliģentu nosūtīja strādāt uz rūpnīcām un lauku reģioniem. Augusta beigās PSRS militāri apspieda [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], un Ķīnas vadītāji sāka uztraukties, ka varētu sekot padomju uzbrukums Ķīnai. Pēc tam, kad ātri izveidoja pēdējās piecas provinču revolucionārās komitejas, 7. septembrī Džou Eņlajs paziņoja, ka 20 mēnešu cīņas laikā vara ir atņemta kapitālisma sekotājiem un Ķīna ir pilnībā "sarkana". Jaunās "trīs vienā" revolucionārās komitejas un atjaunotā partija joprojām iekļāva partijas veterānus un pragmatiskus armijas virsniekus, kas, lai arī pilnībā lojāli Mao, ne vienmēr spēja saprast viņa radikālās idejas. Viņa cerība, ka revolucionārās masas sagrābs varu, nebija piepildījusies. Jauno partijas struktūru veidot uzdeva revolucionārajām padomēm, kurām diskusiju un pārrunu rezultātā vajadzēja izvirzīt kandidātus. Oktobrī notika pirmais Centrālkomitejas plēnums kopš 1966. gada, kurā paziņoja par 9. partijas kongresa sasaukšanu 1969. gadā. Šajā laikā iezīmējās atšķirības starp Pekinā iznākošo centrālo presi, un revolūcijas radikāļu kontrolēto Šanhajas presi, kas aizstāvēja galēji kreisā kursa un partijas tālāku tīrīšanu turpināšanu. == Stabilizācija (1969) == Miljoniem Sarkano gvardu un studentu, ko nosūtīja strādāt uz provincēm, pievienojās pilsētu inteliģenti un profesionāļi, kas bija zaudējuši darbu samazinātajā valsts un partijas aparātā. Šādi viņiem bija jānokļūst tuvāk masām. Zemnieku protestu dēļ, ātri izbeidza mēģinājumus atjaunot komūnu ēdnīcas un visa privātā īpašuma aizliegšanu. Martā notika bruņotas sadursmes uz Ķīnas-PSRS robežas, un kara draudi piespieda Mao vairāk uzmanības veltīt stabilitātes atjaunošanai. Aprīlī notika [[ĶKP 9. kongress|9. partijas kongress]], kas apstiprināja Liņu Bjao par Mao pēcteci un ievēlēja jaunu Politbiroju un Centrālkomiteju, kuros lielāko grupu (ap 40%) veidoja Liņ Bjao atbalstītāji. Kongresa tēma bija "vienotība", tā signalizējot stabilitātes atjaunošanos. Radikālās Kultūras revolūcijas komitejas varai samazinoties, pieauga premjera Džou Eņlaja ietekme, kam uzticēja partijas kontroli. Augstāko partijas varu veidoja nestabila Mao, Liņ Bjao un Czjan Ciņas atbalstītāju koalīcija. Pakāpeniski sākās armijas ietekmes samazināšana, to pakļaujot un sapludinot ar atjaunoto partiju. Pretēji Mao cerībām, [[Sarkanie gvardi (Ķīna)|Sarkanie gvardi]] un citas jauniešu radikāļu grupas nespēja uzņemties lielu lomu revolucionārajās komitejās un atjaunotajās partijas komitejās. Pastiprinoties kara riskam ar PSRS, par partijas komiteju vadītājiem kļuva galvenokārt armijas pārstāvji. Augustā sākās kampaņa aizsardzības karam pret PSRS, iedzīvotājiem rokot bumbu patversmes un prettanku grāvjus. 1969. gada decembrī Ķīna signalizēja, ka vēlas sākt sarunas ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Radikāļu beigas (1970) == Nepieciešamība nostiprināt armiju, atjaunot sabiedrisko kārtību un partiju, neizbēgami noveda pie Kultūras revolūcijas komitejas varas beigām. Jau 1969. gada beigās sākās vardarbīgo radikāļu grupu darbības izmeklēšana. Daudzus tūkstošus bijušo radikāļu nosūtīja uz darba nometnēm. Kultūras revolūcijas komiteja un tās vadītāji Čens Boda un Kan Šens pazuda no preses.<ref name="Annex: Mao's China, 1962-71"/> Jau 1970. gada sākumā Mao mainīja viedokli par Liņ Bjao, un sāka plānot viņa gāšanu. Vasarā par Pekinas garnizona komandieri iecēla no Liņ Bjao neatkarīgu virsnieku. Partijas plēnumā 1970. gada vasaras beigās, pretēji Mao vēlmēm Liņ Bjao un Čens Boda mēģināja atjaunot likvidēto Valsts priekšsēdētāja (prezidenta) amatu. == Apvērsuma mēģinājums (1971) == Partijas atjaunošana notika Liņ Bjao kontrolētās armijas vadībā, kamēr valdības darbu un ārpolitiku vadīja Džou Eņlajs. Radikālisma vietā atjaunojās konservatīva sistēma, kas koncentrējās uz masu revolucionāro entuziasmu un smagu darbu. Aprīlī Džou Eņlajs ielūdza ASV galda tenisa komandu apmeklēt Ķīnu. Komunistiskā Ķīna beidzot ieņēma vietu ANO, ko līdz tam ieņēma Taivānas nacionālistu trimdas valdība. Lai arī ārēji armijas dominētā sistēma nostiprinājās, 1971. gada sākumā bija skaidrs, ka Liņ Bjao varas laiks tuvojas beigām. Mao nebija pieņemams armijas dominētās partijas modelis, un lai kontroli partijā un valstī atgūtu civilpersonas, viņam vajadzēja atbrīvoties no Liņ Bjao. Armijas nostiprināšanās bija neplānots Kultūras revolūcijas iznākums, kas neapmierināja Mao. Jau 1969. gada pavasarī viņš bija kritizējis armijas pārstāvjus revolucionārajās komitejās par augstprātību un kļūdainu darbu. 9. partijas kongress bija pieņēmis lēmumu, ka atjaunotajā partijā vadībā jāuzņemas nevis revolucionārajiem aktīvistiem, bet vecajiem partijas biedriem, kas esot pietiekami labojušies. Tas nozīmēja arī armijas vadošo pozīciju zaudēšanu. Lai samazinātu armijas pašpārliecību, Mao lika tajā sākt paškritikas kampaņu. 1970. gada martā Mao izlēma no jaunās konstitūcijas projekta likvidēt Valsts priekšsēdētāja (prezidenta) amatu. Liņ Bjao, kopā ar Čen Bodu šim lēmumam nepiekrita, rudenī cenošoties amatu atjaunot, cerot, ka to ieņems Liņ Bjao. Mao panāca nesen ietekmīgā Čen Bodas atbrīvošanu no amatiem, publisku kritiku, kam 1971. gada martā sekoja arests. Mao un Liņ Bjao starpā pastāvēja vairāki nesaskaņu punkti. Armija kontrolēja partijas skolu, kurā nežēlastībā kritušos partijas darbiniekus pakļāva Mao kultam un smagam darbam. Armija aizkavēja viņu atbrīvošanu, lai traucētu viņiem atgūt amatus partijā. Ārpolitikā Mao un Džou Eņlajs atbalstīja attiecību uzsākšanu ar ASV, kamēr Liņ Bjao tam pretojās no kreisi revolucionārās ideoloģijas pozīcijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-36.pdf |title=Policy Issues in the Purge of Lin Piao |access-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170530074310/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/polo-36.pdf }}</ref> 1971. gada sākumā Liņ Bjao dēls, augsts kara aviācijas virsnieks, esot sācis plānot Mao gāšanu un valsts apvērsumu. Pavasarī Mao veica tīrīšanu partijas un tātad arī armijas otrā līmeņa vadītāju vidū, norādot, ka armijai būtu laks pamest politiku. Vasaru Mao pavadīja provincēs, kur jau atklāti runāja par nodomu atlaist Liņ Bjao, Pekinas kontroli atstājot Džou Eņlajam un saviem lojālistiem. Septembra sākumā Liņ Bjao lojālisti esot mēģinājuši nogalināt Mao, kad tas ar vilcienu atgriezās Pekinā. 12. septembrī Mao atgriezās Pekinā un paziņoja par lēmumu atbrīvoties no Liņ Bjao, kurš 13. septembra rītausmā ar lidmašīnu, kurā bija viņa ģimene, mēģināja bēgt uz PSRS. Lidmašīna degvielas trūkuma dēļ, tā dažas stundas vēlāk nokrita [[Mongolijas Tautas Republika]]s teritorijā, Liņ Bjao ar ģimeni gāja bojā. Mao mantinieka sazvērestību un bēgšanu apkaunotais režīms noklusēja un noliedza pāris mēnešus. Vismaz 1000 armijas virsnieku atbrīvoja no amatiem, armiju aizvien vairāk pakļāva partijas kontrolei, samazinot tās ietekmi. Vecās partijas un tagad arī armijas tīrīšanas ierobežoja Mao un Džo Eņlaja izvēles jaunu kadru piesaistē, kas noveda pie iepriekš represēto partijas un valsts darbinieku pakāpeniskas atjaunošanas amatos. == Pēdējā kampaņa (1974) == Agresīvāko radikāļu vara savu maksimumu bija sasniegusi Kultūras revolūcijas sākumā, un pie varas atkal nostiprinājām mērenā kursa pārstāvji, daudzi no kuriem bija cietuši Kultūras revolūcijas pirmajos gados. Pret mērenajiem partijas un armijas kadriem 1974. gadā sākās jauna anti-Konfūcija kampaņa, kuras laikā revolucionārajām masām bija jākritizē partijas aparāts. Valstī atkal ātri iestājās haoss, streiku un mītiņu dēļ samazinājās ražošanas apjomi, uzplauka melnais tirgus, parādījās valsts budžeta deficīts. Iedzīvotāji pieprasīja lielākas algas un labāku dzīvi. Oktobrī Mao nācās paziņot par kampaņas beigām. == Mantinieki (1975—1976) == 1975. gada janvārī sanāca Nacionālais Tautas kongress, kas apstiprināja jauno valsts konstitūciju. Kongresa galvenā tēma bija "vienotība un stabilitāte". Sākās politiskās reabilitācijas, no ieslodzījuma un trimdas atbrīvojot gan Kultūras revolūcijā cietušos partijas un armijas darbiniekus, gan Liņ Bjao apvērsumam sekojošajā tīrīšanā cietušos virsniekus. Zemniekiem atļāva apstrādāt privātos laukus. Kārtības atjaunošanai valstī atkal izmantoja armiju. Džou Eņlajs paziņoja, ka atjaunos izglītības sistēmu un rūpniecības izaugsmi. Mao neizdevās izvēlēties savu pēcteci. Viņš iznīcināja Lju Šaoči un bija sagatavojies iznīcināt Liņ Bjao, pēc kura par mantinieku izvirzījās politiski vājais [[Hua Gofens]]. Viņa dzīves beigās kreisā spārna pārstāvji partijas vadībā bija mazākumā. Vecajiem līderiem acīmredzami tuvojoties nāvei, par aktīvāko režīma pārstāvi izvirzījās Dens Sjaopins.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/LOC-HAK-120-6-18-2.pdf |title=China in 1974-1975: The End Of An Era? |access-date={{dat|2018|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123130227/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/LOC-HAK-120-6-18-2.pdf }}</ref> Lai arī Mao bija akceptējis Dena Sjaopina atjaunošanu amatos, viņš nevēlējās, lai pie varas nāk tie paši "revizionisti" pret kuriem bija vērsta visa Kultūras revolūcija. 1975. gada beigās sākās kritikas kampaņa pret Denu Sjaopinu. 1976. gada 8. janvārī mira Džou Eņlajs, 9. septembrī Mao. == Galerija == <gallery> 1967-01 1966年毛泽东与林彪2.jpg|Mao un Liņ Bjao, 1966 1967-10 1967年毛泽东与林彪.jpg|Mao un Liņ Bjao, 1967 1967-03 1966年12月26日江青周恩来康生接见红卫兵.jpg|Czjan Ciņa, Džou Eņlajs, Kan Šens, 1966.g. 26. decembrī 1967-07 1967年4月20日北京市革命委员会成立 江青.jpg|Czjan Ciņa, 1967.g. 20. aprīlis 1967-03 1967年天津海河民兵学习毛泽东选集.jpg|Kareivji studē Mao citātus 1967-04 1967年上海.jpg|Šanhaja, 1967.g. aprīlis 1967-04 1967年上海造反派庆祝游行.jpg|Šanhaja, 1967.g. aprīlis 1967-04 1967年哈尔滨林业机械厂造反派.jpg|Revolucionārie dumpinieki rūpnīcā 1967-05 上海川沙县革命委员会成立.jpg|Mītiņš 1967-07 1967年4月20日北京市革命委员会成立工人体育场.jpg|Mītiņš par godu Pekinas revolucionārās komitejas izveidošanai 1967-07 1967年北京市革委会第一次全体会议.jpg|Pekinas revolucionārā komiteja 1967-07 1967年4月 民众到印尼驻华大使馆门前抗议游行.jpg|Protests pie Indonēzijas vēstniecības 1967-07 1967年 北京新华印刷厂生产毛泽东语录.jpg|Mao "[[Mazā sarkanā grāmatiņa]]" tipogrāfijā 1967-02 1967年的红卫兵.jpg|Sarkano gvardu demonstrācija </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://chineseposters.net/gallery/theme-07.php Politiskie plakāti, 1966-1968] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180911035324/http://chineseposters.net/gallery/theme-07.php |date={{dat|2018|09|11||bez}} }} * [https://www.gettyimages.com/photos/china-red-guards?mediatype=photography&phrase=china%20red%20guards&sort=mostpopular Sarkano gvardu un Kultūras revolūcijas attēli]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:Komunistisko režīmu politiskās represijas]] jbtocn3dx4d32hz075zti3rf1kmmxvl 0 179248 4465902 4438686 2026-05-09T22:18:25Z Pirags 3757 4465902 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Pildas pagastā|Pilda (nozīmju atdalīšana)|Pilda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pilda | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Pildas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,611 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5367&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 376 | population_density_km2 = auto | latd = 56|latm = 24| lats = 27| latNS = N | longd = 27| longm = 44| longs = 45| longEW = E | elevation_m = 160 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5733 Pilda | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pilda''' ({{val|ltg|Pylda}})<ref name=lgia/> ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pildas pagasts|Pildas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļos pie autoceļa [[P49]] {{nobr|17 km}} no novada centra [[Ludza]]s un {{nobr|283 km}} no [[Rīga]]s. Pildā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, aptieka, ģimenes ārsta prakse, veikals.<ref>{{EncLP}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojusies [[Veženki|Veženku]] sādžā pie Pildas pagasta valdes, Latvijas PSR laikā izveidojās ciema padomes un [[padomju saimniecība]]s «Komunārs» ciemats. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|82 |1970|233 |1979|336 |1989|399 |2000|337 |2011|273 |2021|258 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Pildas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 7z435qowefg8fgmoioe6augu0mganlx 0 182174 4465681 4444267 2026-05-09T13:00:50Z Hellotherehithereh 143973 tituli, Kapteinis, Sponsori 4465681 wikitext text/x-wiki {{Sporta kluba infokaste |bg_color = red |text_color = black |sporta veids = florbols |logo = FK_Kursi_logo.png |klubs nos pilnais = FK Kurši |pilsēta = [[Liepāja]] |līga = [[Elvi florbola līga]] |dibināts = 1997 |halle = [[LOC Manēža]] |krāsas = sarkans, melns |galvenais_treneris = [[Mārtiņš Krūms]] |sport = <!------ Nosaukuma vēsture -------> |name1 = Liepāja |dates1 = 1997.–1999. |name2 = FK Kurši |dates2 = 1999.–2003. ; 2005.–2007. ; 2015.–2017. ; 2020.–2022. |name3 = Kurši (Liepāja) |dates3 = 2003.–2004. |name4 = Kurši |dates4 = 2004.–2005. ; 2007.–2015. |name5 = Kurši/Ekovalis |dates5 = 2017.–2020. |name6 = FK Kurši FSS |dates6 = 2022.–2024. |dates7 = 2024.–''pašlaik'' |name7 = FK Kurši |dates8 = <!------ čempiontituli -------> |uzvaras1 = 2 |līga1 = [[Latvijas florbola 1. līga]] |menedžeris = [[Normunds Krūmiņš]] |kapteinis = [[Ingars Jansons]] |kapteiņa palīgi = [[Krišs Ādolfs Antāns]] |sadarbojas = [[Fat pipe]], [[Liepāja]], [[Liepājas Enerģija]], [[LOC]] }} '''FK Kurši''' ir [[Elvi florbola līga]]s komanda no [[Liepāja]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.floorball.lv/lv/2025/jaunumi/id/8597/liepajas-quot-fk-kursi-fss-quot-uzvar-quot-pargauju-quot|title=Liepājas "FK Kurši FSS" uzvar "Pārgauju"|last=val[at]floorball[dot]lv|first=Val-|website=www.floorball.lv|access-date=2026-03-22|language=lv}}</ref> Mājas spēles tā aizvada [[LOC Manēža|LOC Manēžā]]. Pirmo titulu FK Kurši izcīnīja [[Latvijas florbola 1. līga]]s 2023./2024. gada sezonā. Gadā, kad FK Kurši izcīnīja titulu playoff fāzē, komanda nezaudēja nevienā spēlē un ar perfektu bilanci pabeidza turnīru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fkkursi.lv/ FK Kurši oficiālā mājaslapa] {{Liepāja-aizmetnis}} {{sports-aizmetnis}} {{Elvi florbola līga}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Elvi florbola līga]] [[Kategorija:Sports Liepājā]] 2j2q54kq53ss8vvordw7r0d9u6bzkdi 0 184654 4466090 4457760 2026-05-10T11:53:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466090 wikitext text/x-wiki {{Saimniecības infokaste |name = Latvijas saimniecība |image = Latvias Banka.JPG |width = 250px |caption = [[Latvijas Banka]]s centrālā ēka |currency = 1 [[Eiro]] (EUR) = 100 centi |fixed exchange = |year = Kalendārais gads |organs = |gdp = 40,3 miljardi eiro (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |growth = −0,3 % (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |per capita = 27 100 eiro (IKP uz iedzīvotāju, 2023. gads)<ref name="EU_GDP_PC_2023"/> |sectors = Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins) |components = |inflation = 1,3 % (vidējā gada inflācija, 2024. gads)<ref name="CSP_INFL_2024"/> |poverty = |gini = 35,2 (2010) |labor = 905,5 tūkstoši (2018. gads) |occupations = Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins) |unemployment = 6,6 % (2024. gada septembris)<ref name="CSP_BEZD_2024"/> |average gross salary = 1 685 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |average net salary = 1 221 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |industries = |exports = 18,68 miljardi eiro (preču eksports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-goods = Koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; [[Nafta|minerālais kurināmais, nafta]] un tās pārstrādes produkti<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-partners = [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]], [[Krievija]] (kopā 47,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |imports = 21,68 miljardi eiro (preču imports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-goods = Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-partners = [[Lietuva]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Igaunija]], [[Somija]] (kopā 57,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |debt = 18,8 miljardi eiro (46,6 % no IKP, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |gross external debt = 43 858 milj. eiro (bruto ārējais parāds, 2025. gada III cet.)<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> |revenue = 17,7 mljrd. eiro (vispārējās valdības sektora ieņēmumi, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |credit = |reserves = 5 178 milj. eiro (rezerves aktīvi, 2025. gada decembris)<ref name="LB_RES_2025_12"/> }} '''Latvijas tautsaimniecība''' ir [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskajā telpā integrēta atvērta [[saimniecība]], tai ir nozīmīgi sakari arī ar [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] reģiona valstīm. Lai gan [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008.—2010. gada finanšu krīze]] radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām [[makroekonomika]]s korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz [[fiskālā politika|fiskālo politiku]]. Pēc būtiskā samazinājuma [[IKP]] vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.<ref>[http://www.ebrd.com/documents/strategy-and-policy-coordination/strategy-in-latvia-in-latvian.pdf Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai]</ref> 2023. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, savukārt salīdzināmajās cenās IKP apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 0,3 %.<ref name="CSP_IKP_2023"/> 2024. gadā vidējā gada inflācija Latvijā bija 1,3 %.<ref name="CSP_INFL_2024"/> [[Pasaules Banka]]s ''Doing Business'' 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas [[uzņēmējdarbība]]s uzlabošanā.<ref>http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151116055300/http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf |date={{dat|2015|11|16||bez}} }} Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency</ref> Latvija kopš 1999. gada ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, kopš 2004. gada [[Eiropas Savienība]]s (ES), kopš 2014. gada [[Eirozona]]s dalībvalsts un kopš 2016. gada [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] dalībvalsts. == Latvijas ekonomika == === Aktuālie rādītāji === * 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar 2022. gadu, IKP samazinājās par 0,3%.<ref name="CSP_IKP_2023"/> * 2024. gadā vidējā gada inflācija bija 1,3%.<ref name="CSP_INFL_2024"/> * 2024. gada septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> * 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> * 2024. gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 18,8 miljardi eiro (46,6% no IKP), bet budžeta deficīts bija 1,8% no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> * 2025. gada III ceturksnī bruto ārējais parāds bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> * 2025. gada decembrī rezerves aktīvi bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> === Institūcijas === Latvijas ekonomikas monetāro politiku eirozonas ietvarā īsteno [[Latvijas Banka]].<ref name="LB_institucijas"/> Oficiālo statistiku Latvijā apkopo un publicē [[Centrālā statistikas pārvalde]].<ref name="CSP_institucijas"/> Valsts fiskālās politikas un valsts budžeta izstrādi koordinē [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]].<ref name="FM_institucijas"/> === Iekšzemes kopprodukts === [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html|title=Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī|publisher=Reitingi.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20100829054025/http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html}}</ref> Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4|title=Latvijas IKP 2011. gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā|publisher=apollo.lv|date=|accessdate=2012-03-23|archive-date=2012-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310071702/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4}}</ref> Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē kļuva arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Saskaņā ES statistikas pārvaldes "[[Eurostat]]" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts [[pirktspējas paritāte]]s standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES literatūras balvu |date= 2016. gada 15. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |agency= [[LETA]] |url= http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es |accessdate= 2016. gada 15. jūnijā |archive-date= 2016. gada 16. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160616214925/http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es }}</ref> Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar [http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=32&pr.y=8&sy=2015&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C962%2C213%2C674%2C911%2C676%2C193%2C548%2C122%2C556%2C912%2C678%2C313%2C181%2C419%2C867%2C513%2C682%2C316%2C684%2C913%2C273%2C124%2C868%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C943%2C218%2C686%2C963%2C688%2C616%2C518%2C223%2C728%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C453%2C960%2C968%2C423%2C922%2C935%2C714%2C128%2C862%2C611%2C135%2C321%2C716%2C243%2C456%2C248%2C722%2C469%2C942%2C253%2C718%2C642%2C724%2C643%2C576%2C939%2C936%2C644%2C961%2C819%2C813%2C172%2C199%2C132%2C733%2C646%2C184%2C648%2C524%2C915%2C361%2C134%2C362%2C652%2C364%2C174%2C732%2C328%2C366%2C258%2C734%2C656%2C144%2C654%2C146%2C336%2C463%2C263%2C528%2C268%2C923%2C532%2C738%2C944%2C578%2C176%2C537%2C534%2C742%2C536%2C866%2C429%2C369%2C433%2C744%2C178%2C186%2C436%2C925%2C136%2C869%2C343%2C746%2C158%2C926%2C439%2C466%2C916%2C112%2C664%2C111%2C826%2C298%2C542%2C927%2C967%2C846%2C443%2C299%2C917%2C582%2C544%2C474%2C941%2C754%2C446%2C698%2C666&s=NGDPDPC&grp=0&a= SVF datiem 2015 gadā] Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 [[USD]], Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD. {| class="wikitable" |+ !Gads !2005 !2010 !2015 !2017 !2019 |- |Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018|title=Latvijas statistikas gadagrāmata, 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |13 597,2 |17 937,9 |24 320,3 |27 033,1 |30 476 |} {| class="wikitable" |- !Gads ! 2000{{smallsup|1}} ! 2001{{smallsup|1}} ! 2002{{smallsup|1}} ! 2003{{smallsup|1}} ! 2004{{smallsup|2}} ! 2005{{smallsup|2}} ! 2006{{smallsup|2}} ! 2007{{smallsup|2}} ! 2008{{smallsup|2}} ! 2009{{smallsup|2}} ! 2010{{smallsup|2}} ! 2011{{smallsup|2}} ! 2012{{smallsup|2}} ! 2013{{smallsup|2}} ! 2014{{smallsup|2}} ! 2015{{smallsup|2}} ! 2016{{smallsup|2}} ! 2017{{smallsup|2}} ! 2018{{smallsup|2}} ! 2019{{smallsup|2}} |- |Latvijas <br>IKP izmaiņas | 6,9% | 8,0% | 6,5% | 7,2% | 8,9% | 10,2% | 11,6% | 9,8% | −3,2% | −14,2% | −2,9% | 5,0% | 4,8% | 4,2% | 2,4% | 2,7% | 2,0% |4,5% |4,8̥% |2,2% |- |ES IKP izmaiņas | | | | | | 2,1% | 3,3% | 3,1% | 0,4% | −4,4% | 2,1% | 1,7% | −0,5% | 0,2% | 1,6% | 2,2% | 1,9% |2,2 % | | |- | colspan="18" style="text-align:center;" | {{smallsup|1}}[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2000&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=941%2C946%2C939&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=15 Starptautiskā Valūtas Fonda dati]<br /> {{smallsup|2}} [http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115 EUROSTAT dati]<br /> | | | |} 2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro. IKP struktūra 2015. gadā<ref name="ReferenceA">http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf{{Novecojusi saite}} Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4</ref> {| class="wikitable" !IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro |24 377 712 |% |- |Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība |705 611 |2,89 |- |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu |919 916 |3,77 |- |Apstrādes rūpniecība |2 625 146 |10,77 |- |Būvniecība |1 409 167 |5,78 |- |Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |2 989 117 |12,26 |- |Transports un uzglabāšana |2 043 815 |8,38 |- |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |402 844 |1,65 |- |Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |1 031 693 |4,23 |- |Finanšu un apdrošināšanas darbības |1 001 682 |4,11 |- |Operācijas ar nekustamo īpašumu |2 702 594 |11,09 |- |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; |1 886 234 |7,74 |- |Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |1 607 533 |6,59 |- |Izglītība |1 065 148 |4,37 |- |Veselība un sociālā aprūpe |702 631 |2,88 |- |Māksla, izklaide un atpūta |472 246 |1,94 |- |Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) |2 812 335 |11,54 |} === Valsts budžets === Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi). 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no IKP. Vispārējās valdības sektora ieņēmumi bija 17,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 18,4 miljardi eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> Latvijas konsolidētais budžets eiro<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/ Valsts budžets, LFM mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" !Gads !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 |- |Ieņēmumi |5 389 870 241 |5 997 502 797 |6 835 941 796 |6 940 932 646 |7 049 465 047 |7 292 362 812 |- |Izdevumi |6 630 665 950 |6 578 915 728 |6 720 775 896 |6 949 197 813 |7 361 723 417 |7 639 162 021 |- |Finansiālā bilance % no IKP |<nowiki>-6,8</nowiki> | -2,9 |0,5 | -0,04 | -1,3 | -1,4 |} ==== Nodokļu sistēma ==== {{pamatraksts|Latvijas Republikas nodokļu sistēma}} Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: # Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 — 23 % # Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme # Nekustamā īpašuma nodoklis — izmantot divu veidu nodokļu bāzes — nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2—3% # Pievienotās vērtības nodoklis — tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %. # Akcīzes nodoklis — '''specifisks patēriņa nodoklis''', ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti — alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums. # Muitas nodoklis; # Dabas resursu nodoklis — '''mērķis''' ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. # Izložu un azartspēļu nodoklis — apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%. # Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — likme ir '''34,09%''', no kuriem darba devējs maksā '''23,59%,''' bet darba ņēmējs -'''10,50%'''. # Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009. gada 1. janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO₂ izmešu daudzuma uz vienu kilometru. # Elektroenerģijas nodoklis — maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu. # Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro. # Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — maksā atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm³). # Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma. # Subsidētās elektronerģijas nodoklis # Solidaritātes nodoklis.<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_un_nodevu_sistema_latvija/ Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā] FM mājaslapa </ref> Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index |title=2016 International Tax Competitiveness Index |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161119171247/http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index }}</ref> ==== Valsts budžeta izlietojums ==== [[Attēls:Valsts budžeta izdevumi 2017.png|thumb|408x408px|Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums]] {| class="wikitable" !Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg |title=Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072618/https://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg }}</ref> !% !EUR |- |Sociālā aizsardzība |34 |2 845 205 756 |- |Tautsaimniecība |9,5 |792 264 535 |- |Lauksaimniecība |7,5 |625 099 515 |- |Transports |4,4 |369 458 016 |- |Atpūta, kultūra un reliģija |1,8 |154 188 521 |- |Aizsardzība |5,4 |449 721 768 |- |Veselība |9,7 |813 694 925 |- |Vides aizsardzība |0,5 |41 059 072 |- |Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana |0,1 |8 249 012 |- |Sabiedriskā kārtība un drošība |6,9 |575 106 635 |- |Izglītība |8,1 |678 239 480 |- |Valsts pārvalde |0,4 |32 295 246 |- |Citi valsts izdevumi |5 |421 672 467 |- |Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā |6,7 |561 189 893 |} === Ārvalstu ieguldījumi un valsts parāds === Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa [[Kapitālieguldījums|kapitālieguldījumu]] bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko [[peļņa|peļņu]] — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums [[banka]]i. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|author=2010. gada 3. jūnijs 15:17|url=http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas|title=Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs|publisher=Db.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010. gada 25. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20100725165630/http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas}}</ref> Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html|title=Ārējā tirdzniecība&nbsp;— Galvenie rādītāji &#124; Latvijas statistika|publisher=Csb.gov.lv|date=2010-06-21|accessdate=2011-09-22}}</ref> [[Valsts parāds]] 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.<ref name="autogenerated2" /> Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.<ref name="autogenerated2" /> Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem bruto ārējais parāds 2025. gada III ceturksnī bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2025. gada decembrī bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> 2013. gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu ieguldījumu projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums [http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf "European Attractivness Survey 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607180348/http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf |date={{dat|2016|06|07||bez}} }}". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu ieguldījumu projekti. Salīdzinājumam — 2012. gadā tika īstenoti septiņi, 2011. gadā — 14, 2010. gadā — astoņi, 2009. gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008. gadā. No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem ieguldījumu projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā. No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā. Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012. gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.<ref>[http://www.nozare.lv/nozares/allsearch/item/20140527080033020C20CCA390CCDDF5/ Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits] LETA biznesa portāls 27.05.2014.</ref> 2015. gadā pieauga ĀTI (ārvalstu tiešo ieguldījumu) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014. gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015. gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015. gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).<ref name=":6" /> Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.<ref>https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072530/https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis |date={{dat|2019|12|19||bez}} }} Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī</ref> {| class="wikitable" !Gads !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2014 !2015 |- |Valsts parāds % no IKP |9,0 |19,8 |36,9 |44,5 |42,0 |40,8 |38,5 |33,5 |} Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)% Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis — Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%. Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts<ref>[http://www.liaa.gov.lv/en/trade/latvia-facts-0 Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" |Fitch Ratings Moody’s Standard & Poor’s R&I |A- (Perspektīva: Stabils) A3 (Perspektīva: Stabils) A- (Perspektīva: Stabils) BBB+ (Perspektīva: Stabils) |} === Eksports un imports === 2010.—2012. gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.—2012. gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf |title=Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1 |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072527/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf }}</ref> Lielāko eksportētāju sarakstā ir spēcīgi savas nozares uzņēmumi — "Latvijas finieris", "Mikrotīkls", "Valmieras stikla šķiedra", "Grindeks", "Olainfarm" u.c<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/infografika-latvijas-lielakie-precu-eksportetaji-latvijas-finieris-mikrotikls-un-citi.d?id=50037083|title=Infografika: Latvijas lielākie preču eksportētāji – 'Latvijas finieris', 'Mikrotīkls' un citi". Delfi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>[[Attēls:Precu-eksports-dinamika.jpg|thumb|467x467px|Preču eksports, dinamika pa valstīm]] [[Attēls:Pakalpojumu-eksports.png|thumb|467x467px|Pakalpojumu eksporta dinamika, CSP]] 2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 21,68 miljardu eiro vērtībā; tirdzniecības bilance bija negatīva, imports par aptuveni 3,0 miljardiem eiro pārsniedza eksportu.<ref name="CSP_AT_2024"/> 2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro — par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 11,39 miljardus eiro (palielinājums par 1,03 miljardiem eiro jeb 10,0 %), bet importa — 14,03 miljardus eiro (pieaugums par 1,78 miljardiem eiro jeb 14,5 %). 2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība — par 7,3 % un importa vērtība — par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās [[tirdzniecības bilance]] nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %. 2017. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā — 8,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 %|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.<ref name=":5">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Koks, koksnes izstrādājumi |140 695 |14,8 |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |104 074 |10,9 |- |Minerālprodukti |50 272 |5,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |71 154 |7,5 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |54 273 |5,7 |- |Graudaugu produkti |45 589 |4,8 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |58 351 |6,1 |- |Dzelzs un tērauds |23 598 |2,5 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |26 329 |2,8 |- |Farmācijas produkti |42 947 |4,5 |} Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri: * augu valsts produktu eksports lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes, * pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %, * ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %, * minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %, Svarīgākās preces Latvijas importā 2017. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 % CSP mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |140 827 |11,8 |- |Minerālprodukti |87 307 |7,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |153 197 |12,9 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |113 932 |9,6 |- |Farmācijas produkti |51 349 |4,3 |- |Plastmasas un to izstrādājumi |45 633 |3,8 |- |Dzelzs un tērauds |29 357 |2,5 |- |Koks un koka izstrādājumi; kokogle |38 119 |3,2 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |44 005 |3,7 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |29 357 |2,5 |} === Nodarbinātība un bezdarbs === 2024. gada septembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> [[Attēls:Latvija nodarbinātie-bezdarbnieki 15-74.svg|thumb|433x433px|Nodarbināto un bezdarbnieku skaita un IKP izmaiņas (1996—2017) 2010. gada salīdzināmajās cenās (miljardos EUR) [http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=a79839fe-11ba-4ecd-8cc3-4035692c5fc8 Latvijas Statistika]]] [[Attēls:Bezdarbnieku-skaits-lv-regionos.png|thumb|433x433px|Bezdarba dinamika Latvijas reģionos, CSP]] Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15—74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 62,9 % iedzīvotāju. Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES — 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html|title=2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9 % iedzīvotāju|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180328232907/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html}}</ref> Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % — tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā — 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā — 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) — kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk — 12,3 % — strādāja vienkāršajās profesijās.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_17_darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2015_gada_16_00_lv_en.pdf Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā].</ref> {| class="wikitable" !Gads !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 |- |Bezdarba līmenis % |16,2 |15,0 |11,9 |10,8 |9,9 |9,5 |8,5 |7,7 |6,9 |} ==== Nodarbinātība sabiedriskajā sektorā ==== 2016. gada III ceturksnī no visiem 894 288 nodarbinātiem privātā sektorā nodarbināti 608 151 darbinieki, sabiedriskajā 286 137 darbinieki, no tiem valsts budžeta iestādēs 59 968 darbinieki, bet 63 tūkstoši — dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "[[Rīgas satiksme]]", "[[Rīgas namu pārvaldnieks]]" u.c. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]], "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]", [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]], Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi. 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%.Vidēji ES dalībvalstīs 6,90%.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286164-infografika-cik-liela-ir-valsts-parvalde/ Cik liela ir valsts pārvalde]</ref> === Iedzīvotāju ienākumi === Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010. gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014. gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro, 2016. gadā par 5 % 859 eiro un 2017. gadā palielinājās līdz 925 eiro un 2018. gadā sasniedza 1004 EUR. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, bet vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā — 1321 eiro, Lietuvā 927 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=Darba samaksas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī|website=Centrālā statistikas pārvalde|access-date=2019-01-23|language=lv}}</ref> Krievijā — 565 eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/2459352.html|title=Росстат: средняя зарплата в России за I полугодие 2018 года выросла на 11%|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Baltkrievijā — 357 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |title=О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г. |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030064231/http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} }}</ref> Augstākais atalgojums saglabājās Rīgā (1128 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (702 eiro).<ref name=":8" /> Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa republikas pilsētās un novados, 2009—2017 (eiro) bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 <ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__dsamaksa/DS0070_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 Latvijas Statistika]</ref> <br /> {| class="wikitable" !Gads !2000 !2005 !2010 !2015 !2016 !2017 !2018 |- |Vidējā bruto mēnešalga valstī EUR<ref name=":9" /> |213 |350 |633 |818 |859 |925 |1004 |- |Vidējā pensija |82 |115 |250 |273 |280 |289 |320 |} Vidējā bruto darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2018. gadā<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=CSP preses relīzeː Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> {| class="wikitable" |1. | |Finanšu un apdrošināšanas darbības |2020 |- |2. | |Informācijas un komunikāciju pakalpojumi |1549 |- |3. | |Elektroeneŗgija un gāzes apgāde |1373 |- |4. | |Valsts pārvalde un aizsardzība |1226 |- |5. | |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |1163 |- |6. | |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |1114 |- |7. | |Ūdens apgāde |1108 |- |8. | |Transports un uzglabāšana |1008 |- |9. | |'''''Vidēji valstī''''' |'''''1004''''' |- |10. | |Veselība un sociālā aprūpe |978 |- |11. | |Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |968 |- |12. | |Apstrādes rūpniecība |960 |- |13. | |Būvniecība |941 |- |14. | |Tirdzniecība, automobiļu remonts |912 |- |15. | |Administratīvo dienestu darbība |869 |- |16. | |Māksla, izklaide, atpūta |857 |- |17. | |Operācijas ar nekustamo īpašumu |856 |- |18. | |Izglītība |829 |- |19. | |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |708 |} 2018. gada 1. janvārī normāla darba laika ietvaros minimālā alga bija 430 EUR. === Finanšu sektors === [[Attēls:Algu-struktura.png|thumb|376x376px]] Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus [[lats|latu]], Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku [[pamatkapitāls]] 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=265361 Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.—2016. gadam]</ref> Latvijas banku sektors 2017. gada desmit mēnešos strādāja ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Oktobra beigās kopējais banku sektorā piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedza 20,1 miljardu eiro. Savukārt kopējais kredītportfeļa atlikums oktobra beigās veidoja 14,7 miljardus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-desmit-menesos-nopelna-255-miljonus-eiro.d?id=49499579|title=Bankas desmit mēnešos nopelna 255 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2017-11-30|date=2017-11-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pēc aktīvu vērtības lielākās Latvijas bankas 2018. gadā ir: # [[Swedbank|Swedbank Latvija]], kas izveidojusies no 1995. gadā dibinātās [[Hansabanka]]s. Tās akciju kontrolpaketi 1998. gadā iegādājās Zviedrijas ''FöreningsSparbanken'', kas 2005. gadā pārpirka visas Hansabankas akcijas, padarot to par savu meitas uzņēmumu. 2006. gadā banku pārdēvēja par ''Swedbank Latvija''. # [[Rietumu Banka]], ko 1992. gadā nodibināja [[Leonīds Esterkins]]. Bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus. # [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]], kas izveidojusies no 1993. gada septembrī dibinātās [[Unibanka|Latvijas Universālās bankas]] (Latvijas Unibankas), kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Kad to pārņēma Zviedrijā dibinātā ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB) banka, 2005. gadā banku pārdēvēja par SEB Unibanku, 2008. gadā par SEB banku. # [[Nordea|Nordea Bank AB Latvijas filiāle]], kas kā Dānijas ''Nordea Bank'' filiāle Latvijā darbu uzsāka 1992. gada aprīlī.<ref>Latvijas Lielākās Bankas</ref> === Inflācija === Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010. gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011. gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012. gadā — 1,6%. 2013. gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014. gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015. gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.<ref name=":6" /> Savukārt 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/17580-2017gada-videja-inflacija-straujaka-pedejos-gados|title=2017. gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Mežsaimniecība == [[Attēls:Mežs.jpg|thumb|250px|Mežs Baldones apkārtnē.]] No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem [[mežs|meži]]. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] daudz tika stādīti priežu meži, un [[Latvijas PSR]] laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m³ gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> {| class="wikitable" !Gads !1923 !1935 !1949 !1961 !1973 !1983 !1990 !2000 !2005 !2010 |- |Latvijas mežainums % no kopējās platības |27 |27 |30 |38 |40 |43 |49 |50 |51 |52 |} Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs — trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi — valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf|title=Meža nozare, skaitļos un faktos. 2018.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919183054/https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf}}</ref> Tā, piemēram, 2018. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunojusi valsts mežus 8800 hektāru platībā, iestādot 24,5 miljonus jaunu koku jeb vairāk nekā 12 kokus uz katru Latvijas iedzīvotāju. Kopumā gadā valsts meži atjaunoti 15 200 hektāru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/4262-pern-lvm-mezos-iestaditi-24-5-miljoni-jaunu-koku|title=PĒRN LVM MEŽOS IESTĀDĪTI 24,5 MILJONI JAUNU KOKU|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.<ref>http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912204746/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs</ref> Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums [[AS Latvijas Valsts Meži]] (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.<ref>http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa</ref> == Lauksaimniecība == 2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums — 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf |title=LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga |access-date={{dat|2016|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110214138/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf }}</ref> === Augkopības produkcija === Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Graudkopība ==== [[Graudaugi|Graudaugu]] galveno kultūru — [[kvieši|kviešu]] — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. [[Mieži|Miežu]] sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Saimnieciski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.—129. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> [[Attēls:Graudu-kopraza.png|thumb|334x334px|Graudu kopraža Latvijā pa atsevišķiem gadiem miljonos tonnu]] Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši kapitālieguldījumus, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā — 672 tūkst. 2019. gadā 724,3 tūkstoši hektāru.<ref>[http://graudi.lv/graudi/news?page=2016-03-31-03&lang=LV Graudi.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0|title=2019. gads ieiet Latvijas vēsturē ar lielāko graudu kopražu, Forbes|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929134228/https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0}}</ref> Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi līdz divām — trijām reizēm no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..<ref name=":7" />[[Attēls:Graudu kulšana netālu no Dobeles .jpg|alt=|thumb|324x324px|Graudu kulšana Zemgalē]]2019. gadā ar graudaugiem apsēti 724,3 tūkstoši hektāru un iegūta lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē 3,2 miljonu tonnu. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm — 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā. Lielākais graudaugu produktu eksports ir uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums — 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":10" /> Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā [[Latraps]] — apgrozījums 2018. gadā 222,65 miljoni EUR. ==== Rapša audzēšana ==== [[Attēls:Flowering raps field near Abolini - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg|324x324px|thumb|right|Ziedošu [[rapsis|rapšu]] lauks netālu no [[Jēkabnieki]]em]] 2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.<ref name=":10" /> ==== Kartupeļu, dārzeņu, augļu-ogu audzēšana ==== 2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk. Lielākās saimniecības — uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā). [http://www.darzeni.lv/lat/aktuali/ BALTIJAS DĀRZEŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208191201/http://www.darzeni.lv/lat/aktuali |date={{dat|2016|12|08||bez}} }}, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro [http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ Mārupes siltumnīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912221637/http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} 8,5 milj eiro ==== Lopkopības produkcija ==== Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Piena lopkopība ==== [[Attēls:Agrofirma-tervete.jpg|thumb|325x325px|Agrofirma Tērvete liellopu komplekss]] [[Piena lopkopība Latvijā]] ir viena no nozīmīgākajām [[lauksaimniecība]]s apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.<ref>Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. ''Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference'' No. 21. Jelgava: 2010. 123.—129 pp.</ref> 2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).<ref>http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160328031118/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf |date={{dat|2016|03|28||bez}} }} Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums</ref> 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> ==== Olu ražošana ==== 2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu — par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada — 272 olas. Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː * [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo, AS] — 45,9 milj * [http://www.vistas.lv/ Putnu fabrika Ķekava], AS — 40,8 milj * [http://lielzeltini.lv/en/ LIELZELTIŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}, SIA — 34,6 milj. ==== Gaļas ražošana ==== 2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.<ref name=":7" /> === Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts === No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ''ar ražošanu saistītie maksājumi'' ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet ''no ražošanas atdalītie maksājumi'' ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī. Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc [[vienotas platības maksājuma shēma]]s (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un [[papildu valsts tiešie maksājumi]] (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> == Zivsaimniecības nozare == 2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001. gadā. Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013. gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014. gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013. gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku. Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%. 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%. Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv |title=ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā |access-date={{dat|2016|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180411025825/http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv }}</ref> Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados.<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/article/post/57d27c6a851d1 Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi] </ref> Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve 2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugusi par 69,5%. Kopumā 2016. gada deviņos mēnešos nozvejoti 83,9 tūkstoši tonnu zivju, tostarp Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoti 44,3 tūkstoši tonnu zivju, kas ir 52,8% no kopējā nozvejas apmēra un par 6,2% jeb 2,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/zivju-nozveja-devinos-menesos-pieaugusi-par-69-5.d?id=48316571 Zivju nozveja deviņos mēnešos pieaugusi par 69,5%] LETA Delfi</ref> Ievērojamākie nozares uzņēmumi — [http://www.baltreids.lv/en/about-company/ Baltreids] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207072451/http://www.baltreids.lv/en/about-company |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} [http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php Zvejnieku saimniecība IRBE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109125219/http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} [http://www.bradava.lv/en/ Bradava] [http://kaija.lv/en/ Karavela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161015002121/http://kaija.lv/en/ |date={{dat|2016|10|15||bez}} }} [http://vergi.lv/ Verģi] [http://www.brivaisvilnis.lv/ Brīvais vilnis] == Apstrādes rūpniecība == Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.<ref name="ReferenceA" /> 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam. [[Attēls:Apstrades rupniecibas struktura.jpg|thumb|353x353px|Apstrādes rūpniecības struktūra 2017. gads]] 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pieauga par 11,5%. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/rupnieciba/57498-fm-decembri-saglabajas-strauja-apstrades-rupniecibas-izaugsme-un-2017-gads-kopuma-loti-veiksmigs-visam-rupniecibas-nozarem|title=Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm. Finanšu Ministrijas mājaslapa.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka ražošanas apmēra pieaugumu būtiski ietekmēja produkcijas eksporta kāpums — par 10,8%, no tā uz eiro zonu — par 26,1%. Ārējos tirgos pārdots divas trešdaļas no kopējās saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/rupniecibas-produkcijas-izlaide-pern-latvija-pieaug-par-4-9.d?id=48478051 Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%] Delfi 2017. gada 3. februāris</ref> Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā<ref name=":0">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU</ref> === Kokapstrāde === [[Attēls:Granulu rūpnīca pie Gulbenes.jpg|thumb|250px|Koksnes granulu rūpnīca netālu no [[Gulbene]]s]] '''Kokapstrāde''' ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts |title=Nozaru ekspertu padomes mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151128190953/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts }}</ref> Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas ''Grannul'' un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā<ref>[http://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413125115/https://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf |date={{dat|2018|04|13||bez}} }} Arnold Dale Ekman & Co AB</ref> 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Lielākie uzņēmumi * [[Latvijas Finieris]] (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro) * ''[[Kronospan|Kronospan Riga]]'' (Kokskaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto koksnes skaidu plātņu ražotājs, apgrozījums 178 mlj gadā) * [http://www.kurekss.lv/en Kurekss] * [http://www.storaenso.com/products-and-services/wood-supply/wood-supply-latvia Stora Enso Latvija] * [[Verems]] * [http://gk.lv/home/ Gaujas Koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127030717/https://gk.lv/home/ |date={{dat|2020|11|27||bez}} }} * [http://pata.lv/ Pata AB] * [http://www.bsw.co.uk/locations/latvia BSW] * [http://www.akz.lv AKZ] * [http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums Kronus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170807012004/http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums |date={{dat|2017|08|07||bez}} }} (lielākais koka palešu ražotājs Latvijā) * [https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv NewFuels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024213827/https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} — (lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, atrodas Rēzeknē, saražo 240 000 tonnu granulu gadā) * [http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php Kokasptrādes grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823094822/http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} — (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā, Madonas nov., Bērzaunes pag.) * [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā). * [https://www.jeld-wen.lv/jeld-wen_lv_lv/ Jeld-Wen Latvija] (dāņu JELD-WEN Europe ietilpstošs uzņēmums, kas ir vadošais piegādātājs Eiropas durvju tirgū) * [https://www.stali.lv Staļi] (viens no lielākajiem Latvijas koka logu un durvju ražotājiem, kā arī kokapstrādes blakus produktu izmantotājs granulu ražošanai) === Pārtikas un dzērienu ražošana === [[Attēls:Cēsu alus.JPG|thumb|200px|Cēsu alus produkcija]] '''Pārtikas un dzērienu ražošana''' ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences — pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008. gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009. gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010. gadā — vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011. gadā par 40%, 2012. gadā — jau par 55%).<ref>[https://businessnetwork.lv/uznemejdarbibas-kompetences-centrs/jaunumi/lauksaimnieciba-partikas-un-dzerienu-razosana-2015-draudi-un-iespejas-24192 Lauksaimniecība — pārtikas un dzērienu ražošana 2015 — draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[Latvijas Balzams]], [http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 Jaunalko,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706105732/http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} [[Cēsu alus]], [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] (alkohola ražotāji, alus ražotāji) * [http://www.vistas.lv/en/ Putnu fabrika Ķekava], [http://lielzeltini.lv/en/ Lielzeltiņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }} [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo] (vistu produkcija un olu ražotāji) * [[Laima (zīmols)|Laima]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]] (saldumu ražotāji) * ''[[Food Union]]'' (grupa kurā ietilpst [[Rīgas piena kombināts]] un [http://www.foodunion.lv/lv/lv/valmieras-piens Valmieras Piens], grupa nodarbina aptuveni 800 darbiniekus, apgrozījums 2015. gadā 125 miljoni eiro. — piena produktu ražotāji) * [[Rīgas Miesnieks]], [[Rēzeknes Gaļas kombināts]], [[Kurzemes gaļsaimnieks]] (gaļas pārstrādes uzņēmumi) * [http://kaija.lv/lv/ Karavela], [http://www.gamma-a.lv/lv Gamma-A] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520193149/http://www.gamma-a.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}, Brīvais vilnis (zivju pārstrādes uzņēmumi) * [[Dobeles dzirnavnieks]], Antaris, [http://www.rigas-dzirnavnieks.lv/en Rīgas Dzirnavnieks] (miltu izstrādājumu ražotāji) * [http://alojas.eu/en/ Aloja-Starkelsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160529011618/http://alojas.eu/en |date={{dat|2016|05|29||bez}} }} (cietes ražotājs) * [http://www.cido.lv/baudijums/?ok Cido grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005318/http://www.cido.lv/baudijums/?ok |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (bezalhokolisko dzērienu ražotājs) * ''[[Puratos]]'', * [http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ Spilva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181031070547/http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ |date={{dat|2018|10|31||bez}} }} (augļu-dārzeņu konservu ražošana) * [http://www.preilusiers.lv/ Preiļu Siers] (piena produktu ražošana) === Metālu un to izstrādājumu ražošana === '''Metālapstrāde''' ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 — 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.<ref>[http://www.masoc.lv/nozare/par-nozari Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija — Par nozari]</ref> Lielāki uzņēmumi: * [http://www.jensenmetal.lv/ Jensen Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017133738/http://www.jensenmetal.lv/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku) * [[KVV Liepājas Metalurgs|AS KVV Liepājas Metalurgs]] * [http://www.dinex.dk/lv-lv Dinex Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618131313/http://www.dinex.dk/lv-lv |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem) * [https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ AKG Thermotechnik Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929210224/https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ |date={{dat|2020|09|29||bez}} }} (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem) * [http://www.leax.com/en/locations/leax-baltix-leax-rezekne.html Leax Baltix] (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai) * [http://www.portofventspils.lv/en/malmar-sheet-metal Malmar sheet metal] (detaļas Volvo un Renault) * [[Attēls:Peruza.png|thumb|262x262px|Peruza - ražo automatizētās līnijas zivju pārstrādei]][http://distribution.severstal.com/lat/ Severstaļlat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161126185149/http://distribution.severstal.com/lat/ |date={{dat|2016|11|26||bez}} }} * [http://www.vikom.lv/ Vikom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426023109/http://www.vikom.lv/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [https://www.ipt.lv/ IPT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028173311/https://www.ipt.lv/ |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (plazmas griešanas iekārtas) * [http://www.sbc.lv/en/ S.B.C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409014804/http://www.sbc.lv/en/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx East Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531101748/http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.) * [http://www.izoterms.lv/ Izoterms] (cauruļvadi, metālkonstrukcijas) * [[Grandeg]] (granulu apkures katli) * [http://www.bzt.lv/lv Baltic Zinc Technics] (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi) * [http://www.baltrotors.lv/ Baltrotors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522170703/http://www.baltrotors.lv/ |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} (ražo hidrauliskos rotatorus, 98% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 45 valstīm) * [http://www.valpro.lv/en/ Valpro] (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija) * [http://www.belmast.lv/lv Belmast] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160627040335/http://www.belmast.lv/lv |date={{dat|2016|06|27||bez}} }} (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi) * Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma [http://lyngson.no/ Lyngson] ražotne Latvijā — ūdens apkures radiatori) * Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana) * [http://www.kmmmetals.com/lat KMM metāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415181032/http://www.kmmmetals.com/lat |date={{dat|2016|04|15||bez}} }} * [http://caljan.com/ Caljan Rite-Hite Latvia] — Dānijas konveijeru uzņēmuma ražotne Liepājā * [http://www.kl.lv/ Krāsainie lējumi] (dažāda veida sakausējumi un metāla formas) * Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde) * [http://www.tolmets.lv/ Tolmets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611170205/http://www.tolmets.lv/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} (metāllūžņu pārstrāde) * Dīlers (metāla sakausējumi) * [http://www.arta-f.lv/page/show/home Arta-F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160620041300/http://www.arta-f.lv/page/show/home |date={{dat|2016|06|20||bez}} }} (rāvējslēdzēji, sprādzes) * [http://peruza.com/ Peruza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190602074524/http://peruza.com/ |date={{dat|2019|06|02||bez}} }} (iekārtas zivju pārstrādei) * [https://www.lesjofors.lv/ Lesjofors Springs LV] (atsperu ražošana) * Brabantia Latvia (veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošana) === Ķīmiskā rūpniecība === '''Ķīmiskā rūpniecība''' veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Lielāki uzņēmumi: * [[Attēls:Img 6026 debesis-1-.jpg|thumb|250px|Valmieras stikla šķiedras rūpnīca]][[Valmieras stikla šķiedra]] (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, [[Siets|sieti]]). 2016. gada 124 miljoni eiro apgrozījums. Produkcija eksportēta uz 41 pasaules valsti, eksporta īpatsvaram veidojot 97%, pieder uzņēmumi Lielbritānijā un ražotne ASV) * [http://tenaglass.lv/ Tenachem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208174349/http://tenaglass.lv/ |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} (ietilpst ''Soudal'' koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā) * [http://www.z-light.lv/en/ Light Guide Optics International] (viens no Eiropā vadošajiiem uzņēmumiem medicīnā pielietojamas stikla šķiedras izstrādājumu ražošanā) * [http://www.biolar.lv/ Biolar] (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija) *[https://www.groglass.com/about/ Groglss] (apstrādāts stikls, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanai, elektronisko displeju ekrāniem un arhitektūras risinājumiem) * [http://spodriba.lv/en/ Spodrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410010700/http://spodriba.lv/en/ |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi) * [http://www.balticcandles.com/ Baltic Candles] (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču) * [http://www.crosschem.lv/lv/ Cross Chem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709213823/http://crosschem.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} (autoķīmija) * [http://www.rilak.lv/lv/ Rīgas krāsu un laku fabrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160502133744/http://www.rilak.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|02||bez}} }} (krāsas un lakas) * [http://www.jpplus.lv/en/ Jaunpagasts Plus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817160409/http://jpplus.lv/en/ |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols) * [http://www.aga.lv/lv/index.html Aga] (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts) * [http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa/ Bio-Venta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711155048/http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} (biodīzeļdegvielas ražošana) * [http://www.stenders-cosmetics.com/ Stenders] (kosmētika, ziepes) * [http://www.elmemesser.lv/ Elme Messer] (rūpnieciskās gāzes) * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] (parfimērijas un kosmētika) * [http://www.ppeserviss.lv/ PPE Serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110191556/http://ppeserviss.lv/ |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} (dažādu veidu līmju ražošana) * [https://www.madaracosmetics.com/ Madara Cosmetics] (kosmētika — galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi) * [http://www.petbaltija.lv/lv/par-uznemumu/pet-baltija/ PET Baltija] — Lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. === Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare === Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, [[bezvadu tehnoloģiju ierīces]], būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011. gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.<ref>http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160610075147/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas |date={{dat|2016|06|10||bez}} }} Nozaru ekspertu padome</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[SAF Tehnika]] (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana) * [[Mikrotīkls]] (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons) * [http://bsi.lv/en/products/ Baltic Scientific Instruments] (laboratorijas instrumenti, ko izmanto atomenerģētikā, kosmiskajā izpētē, ģeoloģijā, vides monitoringā) * [http://www.rebir.lv/lv Rebir] (elektroinstrumentu ražošana) * [http://www.jauda.com/lv Jauda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531203849/http://www.jauda.com/lv |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas) * [[Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca]] (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.) * [[HansaMatrix|Hansa Matrix]] (Elektronisko komponenšu izgatavošana) * [http://www.rikon.lv/ Rikon] (izgatavo dažādu ostu tehniku) * [http://www.dpr.lv/ Ditton pievadķēžu rūpnīca] (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.) * [http://www.sidrabe.com/ Sidrabe] (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas) * [http://www.volburg.lv/index.php?lang=en Volburg] (elektroniskās ierīces un moduļi) * [https://web.archive.org/web/20200511150146/https://www.uavfactory.com/ UAV Factory] (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25&nbsp;kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū) * [http://massportal.com/ Mass Portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124162144/http://massportal.com/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} (3D printeri) * [https://web.archive.org/web/20171025000013/http://www.vizulo.com/en/vizulo/about-vizulo Vizulo] — (LED apgaismojuma ražotājs) * [https://catchbox.com/ Catchbox] — mikrofonu ražotājs, eksportē produkciju uz 45 valstīm *[[JZ Microphones]] - mikrofonu ražošana === Būvmateriālu ražošana === Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [https://www.upb.lv/lv UPB Group] (būvkonstrukciju ražošana) * [http://www.aeroc.lv/ Aeroc] — (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas Gumijas fabrika] (gumijas masas, gumijas izstrādājumi) * [http://tenapors.lv/ Tenapors] (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi) * [http://www.axon-cable.com/en/07_contacts/01_worldwide/sia/index.aspx Axon Cable]{{Novecojusi saite}} (kabeļi, to savienotājelementi) * [http://www.glaskek.lv/en Glaskek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707201346/http://www.glaskek.lv/en |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (logu sistēmas) * [http://www.cemex.lv/ Cemex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618115127/http://www.cemex.lv/ |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (betons, cements, otrā lielākā pasaules betona ražotāja Cemex grupas uzņēmums Brocēnos, ražotnē investēti 300 miljoni eiro) * [http://www.knauf.lv/www/lv/index.php Knauf] (gruntis, špakteles, apmetumi) * [http://www.sakret.lv/ Sakret] (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas — Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) * [http://www.lode.lv/lv/ Lode] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601205731/http://www.lode.lv/lv |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} (ķieģeļi, celtniecības bloki) * [http://moba.lv/ Mobil asfalts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007042753/http://moba.lv/ |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} (asfaltbetons, ceļu emulsija) * [http://www.mbbetons.lv/ Dzelzbetons MB] (dzelzsbetons) * [http://www.nexisfibers.com/ Nexis Fibers] (stikla šķiedra) * [http://www.val-and.lv/ Valmiera-Andren] (rezervuāri, cauruļvadi) === Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija === '''Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija''' veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts |title=Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160703043151/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts }}</ref> Lielākie uzņēmumi * [http://www.tetrapak.com/lv Tetra Pak] — (Nīderlandes ''Tetra Laval Holdings BV'' piederošais SIA ''Tetra Pak'' eksportē kartona iepakojumu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Brazīliju un Itāliju.<ref>http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36</ref>) * [http://www.storaensopack.lv/ Stora Enso Packaging] * [http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava Smurfit Kappa Baltic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170423175623/http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava |date={{dat|2017|04|23||bez}} }} (Īrijas uzņēmuma Smurfitt Kappa ražotne Jelgavā ražo gofrētā kartona izstrādājumus) * [https://www.livoniaprint.lv/ Livonia Print] * [http://www.pgm.lv/en/ Poligrāfijas grupa Mūkusala] * [http://www.jt.lv/?lang=en Jelgavas tipogrāfija] * [http://www.unitedpress.lv/ Unitedpress tipogrāfija] * [http://www.dardedze.lv/en/ Dardedze hologrāfija] * Izdevēji ([[Zvaigzne ABC|Zvaigzne]], [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]) * [[Printful]] (apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums, ar ražotnēm Latvijā, ASV, Kanādā, Meksikā, grupa kopā nodarbina 1800 cilvēku tai skaitā trešā daļa Latvijā) * [http://www.pnbaltic.eu/ SIA PNB Print] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022024159/http://www.pnbaltic.eu/ |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} * [http://dpn.eu/ SIA Dizaina un poligrāfijas nams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161127224023/http://dpn.eu/ |date={{dat|2016|11|27||bez}} }} * [http://www.liepajaspapirs.lv/ AS Liepājas papīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161010110034/http://liepajaspapirs.lv/ |date={{dat|2016|10|10||bez}} }} * [http://www.vangenechten.com/lv AS VG Kvadra Pak] * [http://www.immer-digital.com/en/ AS Immer Digital] * [http://zemgus.lv/ Zemgus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529071150/http://zemgus.lv/ |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} === Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana === Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [[Ogres trikotāža]] * [[Attēls:Lauma Fabric 2013 - panoramio.jpg|thumb|322x322px|Lauma Fabric rūpnīca]][http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 Kwintet Production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113020329/http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} (profesionālie apģērbi) * [http://www.baltic-leads.com/en/company/dinaburga-teks-sia-20018397.html Dinaburga Teks] * [https://www.66north.com/?gclid=COz_5tSHpc0CFWQNcwod-5YPRw 66 North Baltic] * Rita * [http://www.laumafabrics.com/ Lauma Fabrics] (ražo sieviešu veļu, apgrozījums 2016. gadā 32 miljoni eiro.) * [http://www.mezroze.lv/ Mežroze] ([[gultas veļa]]) * [http://www.rosme.lv/en/ New Rosme] * [http://lauma.lv/en/home/ Lauma Lingerie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612070849/http://lauma.lv/en/home/ |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} (sieviešu veļa) * [http://www.orhideja.net/ Orhideja] (sieviešu veļa) * [http://www.vova.lv/index.php?lang=en V.O.V.A] * [http://www.tonus.lv/en/ Tonus Elast]{{Novecojusi saite}} (medicīnas trikotāža) * [https://lindstromgroup.com/lv/ Lindstrom] (industriālie tekstila izstrādājumi: [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ darba apģērbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072532/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ paklāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072529/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ industriālie dvieļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072542/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}) * Kuldīgas Tekstils (dažādi apģērbi Skandināvijas tirgum) === Transportlīdzekļu ražošana === Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.riga-shipyard.com/ Rīgas Kuģu būvētava] (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana) * [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]] (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves) * [http://www.bucherindustries.com/ Bucher Schoerling Baltic] (ielu tīrāmās mašīnas) * Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori). * [http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ Pelegrin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200912041917/http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ |date={{dat|2020|09|12||bez}} }} (pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas) * [http://dartz.us/ Dartz Motors] — (ekskluzīvas SUV bruņumašīnas) * [https://www.anytec.eu/ Anytec Productions] (atpūtas un sporta laivu razošana) === Farmaceitisko vielu ražošana === Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. [[Attēls:Grindex - panoramio.jpg|thumb|283x283px|Grindex farmaceitiskā rūpnīca Rīgā]] Lielāki uzņēmumi: * [[Grindeks|Grindex]] ([http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612015117/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.) * [[Olainfarm]] (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti) * [http://www.silvanols.com/europe/lv/lv/ Silvanols]{{Novecojusi saite}} (bezrecepšu medikamenti, [[uztura bagātinātāji]]) * [https://web.archive.org/web/20150402053541/http://www.rff.lv/ Rīgas farmaceitiskā fabrika] (recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji) * [http://www.pharmidea.lv/lv/ Pharmidea] (nodarbojas ar sterilo zāļu formu izstrādi, ražošanu un pārdošanu vairāk kā 50 starptautiskajos eksporta tirgos.) === Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana === '''Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana''' veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.evopipes.com/ Evopipes] (caurules kabeļiem, ūdensapgādei) * [http://www.rotons.lv/ Rotons] (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.) * [http://www.poliurs.lv/en/ Poliurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417191753/http://www.poliurs.lv/en/ |date={{dat|2016|04|17||bez}} }} (plastmasas caurules u.c.) * [http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php Sunningdale Tech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160621002313/http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php |date={{dat|2016|06|21||bez}} }} (plastmasas detaļas) * [http://www.fedak-films.com/ Fedak-Films] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829190357/http://www.fedak-films.com/ |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} (polimēra filmas) * [http://www.scc.lv/en/membership/membership-directory/hgf-riga-sia HGF Rīga] (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti — Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.) * [http://www.paa.lv/lv/PAA-par-mums PAA] (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā) * [http://www.rubrig.com/ Rubrig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628074654/http://rubrig.com/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} (gumijas segumu ražotne, pārstrādā lietotas autoriepas) * [http://www.vispool.com/en/about-us/ Vispool] (vannas) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas gumijas fabrika] (gumijas izstrādājumi) === Mēbeļu ražošana === Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%. Lielākie uzņēmumi * [http://www.avoti.lv/lv/ Avoti SWF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607011754/http://www.avoti.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|07||bez}} }} (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs) * [http://www.dailrade.lv/en Daiļrade Koks] (mēbeles) * [http://www.eliza-k.lv/ Elīza-K] (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā) * [http://www.pinus.lv/ Pinus GB] (mēbeles) * [http://www.wenden.lv/en/ Wenden Furniture] * [http://dizozols.lv/lv/kontakti/ Dižozols plus] (ražo dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem) <ref>https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, [[Latvijas Banka]]s ekonomists 15.01.2013.</ref> == Kūdras ieguves un pārstrādes nozare == Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. Latvija 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju. Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz — aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk — kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm. Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē — kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām. Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā. Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.<ref>[http://www.latvijaskudra.lv/lv/aktualitates/1184-ieskats_kudras_ieguves_nozare_latvija.html Latvijas kūdras asociācija, mājaslapa]</ref> Lielākie uzņēmumi - [http://www.laflora.lv/lv/ Laflora] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622140131/http://www.laflora.lv/lv/ |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} - [http://www.silukudra.lv/ Silukūdra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170714085732/http://www.silukudra.lv/ |date={{dat|2017|07|14||bez}} }} - [http://klasmann-deilmann.com/en/company/further-companies/production/ Klasmann-Deilmann Latvia] - [http://www.pindstrup.com/professional Pindstrup Latvia] == Tranzīta nozare == [[Attēls:Ventspils osta.jpg|thumb|250px|Ventspils osta]] Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).<ref>[http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409060144/http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} ''Baltic News Network'', 2015. gada 12. maijs</ref> Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra [[prāmis|prāmju satiksme]] savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt [[konteinerpārvadājumi|konteinerpārvadājumus]] uz daudzām citām [[Baltijas jūra]]s ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas [[Eiropas Savienības TEN-T tīkls|Eiropas Savienības TEN-T tīklā]]. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: [[ANO]] autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, [[Eirāzijas transporta koridori|Eirāzijas transporta koridoros]] EATL un [[Dzelzceļu sadraudzības organizācija]]s tīklos OSZD. Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi [[nafta]]s un viens naftas produktu [[maģistrālais cauruļvads]] uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē [[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome]]. Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas [[brīvosta]]s statusā, Liepājas osta ir [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Mazās ostas — [[Skultes osta|Skulte]], [[Mērsraga osta|Mērsrags]], [[Salacgrīvas osta|Salacgrīva]], [[Pāvilostas osta|Pāvilosta]], [[Rojas osta|Roja]], [[Jūrmalas osta|Jūrmala]] un [[Engures osta|Engure]] galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā [[jahta|jahtu]] ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.<ref>http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170322175852/http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& |date={{dat|2017|03|22||bez}} }} Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija</ref> === Kuģniecība === [[Latvijas kuģniecība|Lielākais]] kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir [[Latvijas kuģniecība|A/S Latvijas kuģniecība]]. Kopš 2002. gada 26. jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „[[Ventspils nafta]]” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un ''handy'' tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ |title=A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114735/http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ }}</ref> == Aviācijas nozare == [[Attēls:Lidostas Rīga pasažieru skaits.jpg|thumb|466x466px|Lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaits pa mēnešiem un gadiem]] Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|Starptautiskās gaisa transporta asociācijas]] (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. ''Oxford Economics'' veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).<ref>https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf{{Novecojusi saite}} EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011</ref> Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “[[Latvijas gaisa satiksme]]” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „[[Air Baltic Corporation]]” (turpmāk — ''airBaltic''). Kopš 2005. gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. [[Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|thumb|250px|Air Baltic lidmašīna Boeing 757-200 paceļas Rīgas lidostā]] airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju [[Ralfs Dītrihs Montāgs-Girmess|Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu]], kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.<ref>http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701204943/http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} Latvijas Satiksmes Ministrija ''20.04.2016''</ref> Air Baltic apgrozījums 2016. gadā sasniedza 286 miljonus eiro.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-apsver-lidmasinu-iegadi-no-brazilijas-embraer-vesta-reuters.d?id=48925175 'airBaltic' apsver lidmašīnu iegādi Delfi 2017-06-06]</ref> Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas [[valsts akciju sabiedrība]] (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.<ref name=":1">http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618215055/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} Starptautiskā Lidosta Rīga</ref> == IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare == Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā 2013. gadā radīja 3,7 % no IKP un valsts budžetam nodokļos ienesa 5,9 % (2015). Tā ir augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē notika uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. [[Attēls:Ikt-nozare-apgrozijums.png|thumb|249x249px|Latvijas IKT nozares apgrozījums pa gadiem.]] IKT nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, nopelnīja 271,81 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošināja gandrīz 31 tūkstoti cilvēku. Nozarē 2019. gadā bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no kuriem vairākums jeb 64,13% bija saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādāja telekomunikāciju sektorā. IKT produktu eksports veidoja 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošināja IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ikt-nozares-uznemumu-apgrozijums-pern-parsniedzis-divus-miljardus-eiro.d?id=52455939 Delfi - Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro]</ref> === IT nozare === IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksportēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi. Lielākie IT uzņēmumi Latvijā: * [https://www.tieto.lv/ Tieto Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160501065519/https://www.tieto.lv/ |date={{dat|2016|05|01||bez}} }} (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus) * [https://www.accenture.com/lv-en/ Accenture Latvia branch] * [http://squalio.com/en DPA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629130329/http://squalio.com/en |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} * [http://www.exigenservices.lv/ Exigen Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160528210730/http://www.exigenservices.lv/ |date={{dat|2016|05|28||bez}} }} * [https://www.tilde.lv/ Tilde] * [http://www.ideaportriga.com/ Idea Port Riga] * [http://ctco.lv/ CTCO] * [https://www.evolutiongaming.com/who-we-are Evolution Latvia, SIA] (89,94 milj. eiro 2019. gads) * [http://www.x-infotech.com/en/ X Infotech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161121083426/http://www.x-infotech.com/en/ |date={{dat|2016|11|21||bez}} }} === Telesakari un sakari === [[Telesakaru|Telesakari]] nozarē Latvijā 2016. gadā apgrozījums bija 1 084 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telesakaru un interneta sastādīja 848 milj. EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lbgpp/2017/raksti/1000000440613|title=Latvijas biznesa gada pārskats. www.firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Fiksēto telesakaru līderis ir ''[https://www.lattelecom.lv/ Lattelecom]'', kas aizņem 80% kopējā tirgus. ''Lattelecom'' ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem. Mobilo telesakaru jomā darbojas trīs mobilie operatori — ''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]'', ''[[Tele2]]'' un ''[[Bite (sakaru operators)|Bite Latvija]]'', kur ''LMT'' un ''Tele2'' katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.<ref>http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180916050326/http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ |date={{dat|2018|09|16||bez}} }} 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS</ref> 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos — vidēji 70 % mājsaimniecību. Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra, kas tai nodrošina auɡstu vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, 2015. gadā tas sasniedza 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē tolaik 5,6 Mb sekundē).<ref>https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406181924/https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review</ref> == Enerģētikas nozare == 2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3,1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12,5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt. Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81—84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74—91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50—65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30—35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports. Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports. Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15—19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14—15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32—37%. Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0,8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4,1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0,5% (IKP audzis par 2,5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410,6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310,6. Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū. === Elektroenerģijas tirgus === Elektroenerģijas patēriņš veido 8—10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10—50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48—52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47—52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20—40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28—36%). Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]] (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56—80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu. Neto imports veido 20—40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).<ref name=":2" /> === Elektroenerģijas ražošana === 92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder [[Latvenergo|A/S Latvenergo]]. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un [[Aiviekstes HES]]. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. [[Attēls:Rīgas HES (11).jpg|thumb|250px|Rīgas HES]] Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma. Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW. Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW. Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. ''feed-in'' tarifu). Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009. gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009. gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.<ref name=":3">[http://energetika-lv.wikidot.com/industrija Enerģētika Latvijā]</ref> === Starpsavienojumu izveide === Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi. * Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei. * Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs. * Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.<ref name=":2" /> === Dabas gāzes tirgus === No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27—31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42—48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23—26%), kā arī mājsaimniecības (25—30%). Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.<ref name=":2" /> Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma [[Latvijas Gāze|AS "Latvijas gāze"]], kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido ''de facto'' dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "[[Gazprom]]" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).<ref name=":3" /> === Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā === Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).<ref name=":2">https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.</ref> == Tūrisma nozare == [[Attēls:Old Riga, Latvia.jpeg|thumb|250px|Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā]] Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)<ref name=":5" /> Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_30_turisms_latvija_2015_15_00__lv_en.pdf TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums]</ref> Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1% no IKP Par 12,2% palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8%. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.. 2015. gadā par aptuveni 30% samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā. 2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6%, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm — Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6%), ASV (par 24%), Somijas (par 22,2%), Dānijas (par 21,6%), kā arī no Polijas (par 19,6%),Spānijas (par 18,1%) un Itālijas (par 16,4%).<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/3-ceturksni-turistu-mitnes-uznemto-viesu-skaits-audzis-par-103-42988.html 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % — CSP] </ref> Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.<ref name=":4">[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_31_turisma_statistikas_aktualitates_16_00_lv.pdf Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP]</ref> No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%) Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaudzis-turistu-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits-41858.html Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits] CSP 25.05.2015 </ref> No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9%, Jūrmalā — 9,4%, Ventspilī — 2,8%, Liepājā — 2,4%, Siguldas novadā — 1,9%, un Daugavpilī — 1,1% viesu. == Būvniecības nozare == Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. — 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā — 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.—2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.<ref>[http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala SEB Būvniecības nozare — sadrumstalota un sezonāla,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} [http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date=14.11.2016 }}</ref> Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā) * [http://www.bmgs.lv/en BMGS, AS] — 100,5 milj * [http://www.skontobuve.lv/en/ SKONTO BŪVE], SIA — 91,0 milj * [http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv UPB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161202150517/http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv |date={{dat|2016|12|02||bez}} }}, AS — 86,9 milj * [http://binders.lv/en/ BINDERS], Ceļu būves firma SIA — 70,13 milj * [http://merks.lv/en/ MERKS] — 67,9 milj * [http://www.lau.lv/pub/ LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107042158/http://www.lau.lv/pub/ |date={{dat|2016|11|07||bez}} }} — 63,8 milj == Tirdzniecības nozare == 2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk — par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/raksti/1000000440616#/ Firmas.lv datu bāze — lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā]</ref>) [https://www.rimi.lv/ RIMI LATVIA], SIA — pārtikas tirdzniecība — 785,2 mlj [https://www.e-maxima.lv/Pages/ MAXIMA Latvija], SIA — pārtikas tirdzniecība — 688,8 milj Samsung Electronics Baltics — sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība — 291,5 milj [http://sanitex.lv/ Sanitex], SIA — saimniecības preču vairumtirdzniecība — 253,4 milj [http://elagrotrade.lv/ Elagro Trade], SIA — Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika — 148,9 milj == Biznesa pakalpojumu centru nozare == Salīdzinoši jauna nozare Latvijā, kas sākās “SEB Global Services” atverot SEB biznesa pakalpojumu centru 2006. gadā, Rīgā, kura funkcijas — maksājumu apstrāde un daļa no SEB globālo finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas. Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18. aprīlī — ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri. Pašlaik kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru. Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati). Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse). Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā — 7,75% (ABSL Latvia dati). Pienesums IKP — 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati). Vidējā bruto alga 2019. gadā sektorā — 1657 EUR. == Latvijas saimniecības vēsture == === 20. gadsimta sākums === 20. gadsimta sākumā Latvijas rūpniecības galvenās nozares bija metālapstrāde, mašīnbūve, elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un kokapstrāde. ~30% uzņēmumu (ar >100 strādniekiem katrā) strādāja ~80% strādnieku un tur ražoja ~79% rūpniecības produkcijas. Rūpniecības uzņēmumi atradās gk. Rīgā (>70%) un Liepājā (~12%). 1900.-1903. gada pasaules ekonomiskā krīze ietekmēja arī Latvijas rūpniecību. Ražošana strauji sašaurinājās, pasliktinājās strādnieku dzīves apstākļi. Rīgā vien krīzes laikā bija >10 tūkst. bezdarbnieku (katrs sestais strādnieks). Taču no 1909 rūpnieciskā ražošana Latvijā uzplauka. 1913 (salīdzinājumā ar 1900) rūpniecības uzņēmumu skaits palielinājās 1,6 reizes. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija > 60 tūkst. strādnieku, bet 1913 ~110 tūkst. strādnieku. Rūpniecības attīstību veicināja arī bankas. No 1909. gada Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, atsākās rūpniecības ēku celtniecība un plaša dzīvojamo namu celtniecība. [[Krievu-Baltijas vagonu fabrika]], kuras ražošanas apjoms 1908.-1914. gadā palielinājās 2,9 reizes, kļuva par universālu mašīnbūves uzņēmumu. Tur sāka ražot arī automobiļus (1908. gadā izgatavoja 170 vieglos un smagos automobiļus), lauksaimniecības mašīnas un lidmašīnas (1915. gadā šajā fabrikā pirmoreiz pasaulē tika uzbūvēta un izmēģināta kāpurķēžu kaujas mašīna). Tika modernizēts arī vagonbūves uzņēmums "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]]". Kuģubūves un mašīnbūves rūpnīca "Lange un dēls" ražoja upju kuģus un liellaivas. Vispārējās elektrības kompānijas rūpnīcas (lielākā no tām elektrotehniskā fabrika "[[Unions]]") būtiski palielināja dažādu elektroiekārtu ražošanu. Tā laika lielākajā Latvijas uzņēmumā — gumijas, gutaperčas un linoleja izstrādājumu rūpnīcā "[[Provodņiks]]" — strādāja 14 tūkst. cilvēku. Tā bija viena no četrām lielākām gumijas rūpnīcām pasaulē un ieņēma 2.vietu pasaulē lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepu ražošanā. 20. gadsimta sākumā Rīgas rūpnīcas un fabrikas ražoja ~5% no Krievijas Impērijas rūpniecības kopprodukcijas, kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedza 1,5% no impērijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas rūpniecībā izmantoja no Rietumeiropas ievestās izejvielas un pusfabrikātus (~65%), bet saražoto produkciju realizēja Krievijas tirgū (tikai 7% gatavās produkcijas pārdeva ārzemēs). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915.-1916. gadā rūpniecības uzņēmumi un iekārtas, kā arī liela daļa kvalificēto strādnieku no Latvijas tika evakuēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569|title=Letonika, Rūpniecība|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> === Latvijas Republikas laiks (1918—1940) === [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” ražotais pasažieru vagons. No 1925. līdz 1931. gadam divās Latvijas rūpnīcās kopā saražoja 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.]] [[Attēls:Liepājā 1933. gadā būvētā lokomotīve Tk-243.jpg|thumb|250px|Liepājā būvētā lokomotīve Tk-243 (1933). Pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma tika izgatavotas 20 šādas lokomotīves.]] [[Attēls:1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.jpg|thumb|250px|1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma saimnieciskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija. Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.—1937. gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā atjaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, [[VEF|Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF)]], kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „[[Minox]]”. 1925. gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «[[Laima (zīmols)|Laima]]», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, [[VEF]], Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un [[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā. ^{[[Latvijas ekonomika#cite note-:7-53|[53]]]}<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem — kopā ar Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161120140533/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju |date={{dat|2016|11|20||bez}} }} Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET</ref> Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju no 1922. līdz 1938. gadam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.<ref>[http://imgur.com/Z8l5nWY The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.]</ref> {| class="wikitable" !Valsts !IKP uz iedz. 1922. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1929. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1938. gads |- |Lielbritānija |4637 |Šveice |6332 |Šveice |6390 |- |Šveice |4618 |Nīderlande |5689 |Lielbritānija |6266 |- |Nīderlande |4599 |Lielbritānija |5503 |Dānija |5762 |- |Beļģija |4413 |Dānija |5075 |Nīderlande |5250 |- |Dānija |4166 |Beļģija |5054 |Vācija |4994 |- |Francija |3610 |Francija |4710 |Beļģija |4832 |- |Vācija |3331 |Vācija |4051 |Zviedrija |4725 |- |Zviedrija |2906 |Zviedrija |3869 |Francija |4466 |- |Austrija |2877 |Austrija |3699 |Norvēģija |4337 |- |Norvēģija |2784 |Norvēģija |3472 |'''Latvija''' |'''4048''' |- |Itālija |2631 |Itālija |3093 |Igaunija |3771 |- |Īrija |2598 |Čehija |3042 |Somija |3589 |- |Igaunija |2311 |Īrija |2824 |Austrija |3559 |- |Spānija |2284 |Igaunija |2802 |Itālija |3316 |- |Somija |2058 |'''Latvija''' |'''2798''' |Īrija |3052 |- |Čehija |2006 |Spānija |2739 |Grieķija |2677 |- |Grieķija |1963 |Somija |2717 |Ungārija |2655 |- |'''Latvija''' |'''1929''' |Ungārija |2476 |Polija |2396 |- |Portugāle |1430 |Grieķija |2342 |Spānija |1790 |- |Polija |1382 |Polija |1994 |Portugāle |1747 |- |Dienvidslāvija |1057 |Portugāle |1610 |Dienvidslāvija |1356 |} [[Attēls:2016 Minox C 8.jpg|thumb|226x226px|VEF Minox kamera - mazākā pasaulē fotokamera 30-os gados.]] Tā kā PSRS, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un anektēja Latviju, tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķīrās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940. gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes)<ref>Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. — 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991</ref> {| class="wikitable" !Produkcijas veids !Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz. |- |Sviests |10 reizes |- |Šīferis |6 reizes |- |Kokvilnas audumi |5 reizes |- |Zīda audumi |5 reizes |- |Rūpn. pārstrādāta gaļa |4 reizes |- |Papīrs |3 reizes |- |Minerālmēsli |3 reizes |- |Cements |2,2 reizes |- |Veļas trikotāža |2 reizes |- |Smalkais cukurs |2 reizes |- |Elektroenerģija |2 reizes |- |Koksne |1,8 reizes |- |Vilnas audumi |1,8 reizes |- |Logu stikls |1,8 reizes |- |Linu audumi |1,7 reizes |} === Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990) === {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]], salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, relatīvā ziņā strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki. IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" !Valsts !1938 !1990 |- |Somija |3589 |25500 |- |Dānija |5762 |25100 |- |Austrija |3559 |21000 |- |Latvija |4048 |7500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|ražošanas apvienību “Komutators”]] (p/k-211), Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” (p/k G-4740), Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu (p/k- 8298), Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” (p/k-233), Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> 80 — 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.]</ref> Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika dislocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/okupacijas_biedribas_gramata.pdf Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs]</ref> Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm — cukuru, ziepēm, cigaretēm utt.. Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ |title=Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953—1985 |access-date={{dat|2016|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160918135859/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ }}</ref> Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās. Lai gan kopējie ražošanas apjomi visās nozarēs turpināja augt, iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepieauga. Turpinājās jau 40. gados nostiprinātā sistēma, kad visa no Latvijas tautsaimniecības gūtā peļņa neatgriezeniski tika novirzīta PSRS budžetā. Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.—1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. gada rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.—1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf |title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2016|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113012157/http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf }}</ref> Ilgstošā līdzekļu neieguldīšana sociālajā infrastruktūrā deva savus rezultātus. To, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi kā cituviet PSRS, daudzās jomās realitāte vairs neapliecināja. Dzīvojamā fonda nolietojums 1987. gadā Latvijā bija 34%, bet PSRS vidēji 17%. Avārijas stāvoklī bija 11% ēku (PSRS vidēji 4%). Īpaši sarežģīta situācija bija laukos, kur avārijas stāvoklī bija 23—40% dzīvojamo ēku.<ref>[http://www.delfi.lv/autori/?id=45567134][http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-tautsaimniecibas-vesture-ka-velesanam-rezerveja-virsplana-desas.d?id=48730139 Jānis Bagātais]</ref> === Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991—2004) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi — IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju. Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas, augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī. Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi. 1990. gada novembrī Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt tās bijušie īpašnieki un viņu mantinieki. 1992. gadā lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991. novembrī sākās zemes reforma pilsētās. 1993. gadā atjaunoja 1937. gada Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993. gada 1. jūnijā).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=Latvijas%20Republika%20II/32629 www.letonika.lv — Latvijas Republika II]</ref> Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992. gadā ieviesa savu nacionālo valūtu — sākumā tas bija [[Latvijas rublis]], bet no 1993. gada — [[Latvijas lats]] (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993. gadā un 36% 1994. gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9%. Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991. gada 30. oktobrī tika pieņemts likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu. 1994. gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo Latvijas ekonomiku skāra [[1995. gada Latvijas banku krīze]]. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2,1%. [[1998. gada Latvijas banku krīze|1998. gada Latvijas banku krīzi]] izraisīja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos. === Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004. gadu) === Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no [["Baltijas tīģeri"|"Baltijas tīģeriem"]]. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu — komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006. gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos — no 2003. līdz 2007. gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem. Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā — strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008. gada 2.ceturkšņa līdz 2010. gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009. gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā — salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010. gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors. Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010. gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012. gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf |title=PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170604040503/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}</ref> Neskatoties uz [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz [[Āfrika]]s un [[Āzija]]s valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro. Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni [[lats|latu]], tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.<ref>http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā</ref> 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijas attīstībā plānoja investēt 4,4 miljardus eiro. 2016. gadā turpinājās vai sākās tādas ES fondu aktivitātes kā ''Jaunu produktu ieviešana ražošanā'' (atbalsts iekārtu iegādei), ''Starptautiskās konkurētspējas veicināšana'' (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), ''Nodarbināto apmācības'', ''Kompetences centri'', ''Biznesa inkubatori'' un ''Daudzdzīvokļu māju siltināšana''.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu, būtiski saruka starpība starp Latviju un Eiropas Savienību, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieauga algas, ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro. Toties 2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1373 eiro, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro 2022. gadā. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-menesalga-uz-papira-latvija-pern-pieauga-par-75-lidz-1373-eiro.a498767/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā pērn pieauga par 7,5% – līdz 1373 eiro] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> {| class="wikitable" !Gads !2004 !2015 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |vidējā neto alga, eiro |214 |606 |742 |793 |841 |939 |1006 |- |vidējā bruto alga, eiro | | |1004 |1076 |1143 |1277 |1373 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas ekonomika]] * [[Latvijas Banka]] * [[Centrālā statistikas pārvalde]] * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts budžets]] == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="CSP_IKP_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/20753-iekszemes-kopprodukts-2023 |title=Iekšzemes kopprodukts 2023. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-02-29 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="EU_GDP_PC_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/eu-countries/latvia_lv |title=Latvija — ekonomika (IKP uz vienu iedzīvotāju) |publisher=Eiropas Savienība |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_INFL_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada |title=Patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-01-10 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_BEZD_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20963-bezdarbs-2024-gada-septembri |title=Bezdarbs 2024. gada septembrī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-10-21 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_ALGA_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/22343-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-4-ceturksni-un |title=2024. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 685 eiro mēnesī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-02-27 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_AT_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/22401-latvijas-areja |title=2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|2|19||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="CSP_BUDZ_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/valdibas-finanses/preses-relizes/24759-valsts-budzeta-deficita |title=2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|10|21||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/126 |title=Ārējais parāds, bruto ārējais parāds (kopā), atlikums perioda beigās |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_RES_2025_12">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/121 |title=Starptautisko rezervju matrica, rezerves aktīvi (I.A), Latvijas Banka |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/par-mums |title=Par Latvijas Banku |publisher=Latvijas Banka |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv |title=Centrālā statistikas pārvalde |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="FM_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fm.gov.lv/lv |title=Finanšu ministrija |publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija |access-date=2026-01-10 }}</ref> }} [[Kategorija:Latvijas saimniecība| ]] c9rct9i0ibnaqyvwnk2lhk1dkv37rgq 0 191579 4465891 4288511 2026-05-09T21:13:23Z Bendžamins 76862 /* 3. kārta */ 4465891 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2012. gada NHL drafts | logo = 2012_NHL_Draft.png | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2012]]. gada [[22. jūnijs|22]].—[[23. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Pitsburga}} | network = | first = {{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]] | first_t = [[Edmontonas "Oilers"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | latv1_nr = 14 | latv1 = [[Zemgus Girgensons]] | latv2_nr = 52 | latv2 = [[Teodors Bļugers]] | overall = 211 | draftlist = [[NHL drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | next_year = [[2013. gada NHL drafts|2013]] }} '''2012. gada NHL drafts''' bija 50. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[NHL drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2012. gads|2012]]. gada [[22. jūnijs|22]]. un [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Pitsburga|Pitsburgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 211 spēlētāji septiņās kārtās. Jau pirms drafta tika paredzēts, ka tā pirmajā kārtā tiks izvēlēts latviešu uzbrucējs [[Zemgus Girgensons]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/31012012-girgensons_4_labakais_centrs_espn_versija|title= Girgensons – 4. labākais centrs ESPN versijā|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Juris Miņins |date= {{dat|2012|1|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> tādējādi kļūstot par visu laiku visaugstāk draftēto Latvijas hokejistu. Drafta kandidātu lokā bija arī [[Teodors Bļugers]] (tika izraudzīts ar augsto 52. numuru), [[Ainārs Podziņš]], kā arī [[Ņikita Jevpalovs]] un [[Roberts Lipsbergs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=79333|title= CSS Final Rankings|accessdate= {{dat|2012|6|19||bez}}|author= Central Scouting Services |publisher= NHL.com}} {{en ikona}}</ref> Iepriekšējā reize, kad draftā tika izvēlēts vairāk nekā viens Latvijas hokejists, bija [[2006. gada NHL drafts|2006]]. gadā. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |2 |{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Marijs]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |3 |{{flaga|ASV}} [[Alekss Galčeņuks]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Grifins Reinharts]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |5 |{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Railijs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |6 |{{flaga|Zviedrija}} [[Hampuss Lindholms]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |7 |{{flaga|Kanāda}} [[Metjū Damba]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |8 |{{flaga|Kanāda}} [[Deriks Puljo]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |9 |{{flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Sleiters Kūkuks]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |11 |{{flaga|Zviedrija}} [[Filips Fošbergs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |12 |{{flaga|Krievija}} [[Mihails Grigorenko]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |13 |{{flaga|Čehija}} [[Radeks Faksa]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |14 |{{flaga|Latvija}} [[Zemgus Girgensons]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |15 |{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Sīsī]] |[[Otavas "Senators"]] |- |16 |{{flaga|Kanāda}} [[Toms Vilsons]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |17 |{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hertls]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |18 |{{flaga|Somija}} [[Teuvo Tereveinens]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |19 |{{flaga|Krievija}} [[Andrejs Vasiļevskis]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |20 |{{flaga|Kanāda}} [[Skots Lotons]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Marks Džankevskis]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |22 |{{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Maiks Matesons]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Malkolms Sabens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Džordans Šmalcs]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gonss]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |27 |{{flaga|ASV}} [[Henriks Samuelsons]] |[[Fīniksas "Coyotes"]] |- |28 |{{flaga|ASV}} [[Breidijs Šejs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |29 |{{flaga|ASV}} [[Stefans Mato]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[Taners Pīrsons]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |31 |{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Dansks]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |33 |{{flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Kolbergs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |34 |{{Flaga|Somija}} [[Ville Poka]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |49 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Frks]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |52 |{{flaga|Latvija}} [[Teodors Bļugers]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |55 |{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Tīrnijs]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |60 |{{flaga|Kanāda}} [[Deimons Seversons]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |62 |{{flaga|Somija}} [[Jonass Korpisalo]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |64 |{{Flaga|Francija}} [[Timotē Bozons]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |74 |{{flaga|Somija}} [[Esa Lindels]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |77 |{{Flaga|Kanāda}} [[Čendlers Stīvensons]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |78 |{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Gostisbērs]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |81 |{{flaga|Zviedrija}} [[Oskars Sundkvists]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |83 |{{flaga|Kanāda}} [[Mets Marijs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |85 |{{Flaga|ASV}} [[Mets Grizliks]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |87 |{{flaga|Dānija}} [[Frederiks Andersens]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |89 |{{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Leipsiks]] |[[Našvilas "Predators"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |93 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Gustafsons (1992)|Ēriks Gustafsons]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |95 |{{flaga|Kanāda}} [[Džošs Andersons]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |120 |{{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Sleivins]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |121 |{{Flaga|Krievija}} [[Nikolajs Prohorkins]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |130 |{{flaga|ASV}} [[Konors Helebaks]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |151 |{{flaga|Kanāda}} [[Kolins Millers]] |[[Losandželosas "Kings"]] |} == 6. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |156 |{{Flaga|Kanāda}} [[Konors Brauns]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |158 |{{Flaga|Šveice}} [[Kristofs Berči]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |163 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Līnuss Ulmarks]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |171 |{{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Hika]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |176 |{{flaga|Somija}} [[Peteri Lindbūms]] |[[Sentluisas "Blues"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |196 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Mīkaels Vikstrands]] |[[Otavas "Senators"]] |- |202 |{{flaga|Krievija}} [[Ņikita Gusevs]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |209 |{{Flaga|Zviedrija}} [[Viktors Lēvs]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2012. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] g27nkwnh6uh4ipl5ntlsmuax88j9lq6 0 195716 4465722 4327652 2026-05-09T14:42:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465722 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Peterss | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Peterss.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 03 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Briņķu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 25 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} [[Attēls:Jēkabs Peterss un Fēlikss Dzeržinskis.jpg|thumb|270px|Jēkabs Peterss kopā ar Feliksu Dzeržinski.]] '''Jēkabs Peterss''' (1886—1938) bija [[latvieši|latviešu]] [[komunists]] un profesionāls [[revolucionārs]], pēc tam [[Padomju Savienība|padomju]] valsts un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|partijas]] darbinieks. Viens no [[KSPFR]] [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) izveidotājiem un vadītājiem [[Krievija|Krievijā]] (1917—1918) un [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] (1920—1929). == Dzīvesgājums == Dzimis [[1886]]. gada 3. decembrī [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] [[Briņķu pagasts|Briņķu pagasta]] zemnieka Kristapa Petera ģimenē. 1904. gadā sāka strādāt [[Liepāja|Liepājā]], kur iestājās [[LSDSP]]. [[1905. gada revolūcija]]s laikā piedalījās strādnieku streikos, 1907. gada martā Petersu apcietināja, bet 1908. gadā Rīgas kara tiesa viņu attaisnoja. 1909. gadā viņš emigrēja uz [[Hamburga|Hamburgu]], no turienes 1910. gadā uz [[Londona|Londonu]], kur darbojās Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) grupā, Britānijas sociālistiskajā partijā un latviešu Komunistiskajā klubā. 1910. gada 23. decembrī [[Skotlendjards]] apcietināja Petersu sakarā ar aizdomām par saistību ar Haundsdičas laupīšanu 16.—17. decembrī, bet atbrīvoja pēc skaidrojuma, ka laupīšanu it kā veicis viņa brālēns Fricis Svars. Viņu vēlreiz apcietināja pēc 1911. gada 3. janvāra [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma]], kurā latviešu teroristi veselu dienu atšaudījās pret britu policijas, vēlāk armijas vienībām. Pēc pieciem mēnešiem Petersu tomēr atbrīvoja pierādījumu trūkuma dēļ. 1913. gadā viņš apprecējās ar Londonas baņķiera Meizija Frīmena (''Maisie Freeman'') meitu Meju un viņiem piedzima meita.<ref>[http://www.fsb.ru/fsb/history/author/single.htm!id%3D10318146@fsbPublication.html Елена Съянова. "Яков Петерс, которого мы не знаем"] "Известия", 2003. gada 14. oktobrī</ref> Šajā laikā viņš bija kādas angļu tirdzniecības kompānijas importa daļas vadītājs.<ref>Bessie Beatty. The red heart of Russia. 1918. P. 136.</ref> Pēc [[Februāra revolūcija]]s caur [[Murmanska|Murmansku]] un [[Sanktpēterburga|Petrogradu]] Jēkabs Peterss atgriezās Latvijā, kur tika ievēlēts par LSD Centrālkomitejas locekli un pārstāvi pie Krievijas boļševiku partijas CK. 1917. gada augustā bija [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] Kara revolucionārās komitejas loceklis, pēc [[Rīgas operācija]]s pārcēlās uz [[Valmiera|Valmieru]], kur bija [[Iskolats|Iskolata]] loceklis un strādāja laikraksta "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" redakcijā. [[Oktobra revolūcija]]s laikā bija [[Petrogradas Kara revolucionārā komiteja|Petrogradas Kara revolucionārās komitejas]] loceklis, no 1917. gada decembra Viskrievijas Ārkārtas komitejas (čekas) kolēģijas loceklis un tās priekšsēdētāja [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] palīgs, priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs (1918. gada 6. jūlijā—22. augustā), vēlāk vietnieks. Kā čekas vadītājs 1918. gada jūlijā vadīja [[Kreiso eseru sacelšanās|kreiso eseru dumpja]] apspiešanu, augustā piedalījās tā sauktās [[Lokarta sazvērestība]]s atklāšanā un vadīja izmeklēšanu pēc atentāta pret [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]]. Bija viens no trim [[Revolucionārais tribunāls|Revolucionārā tribunāla]] priekšsēdētājiem. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1919. gadā viņš bija Petrogradas, vēlāk [[Kijiva]]s nocietinātā rajona komandants un atbildīgais par karastāvokļa ieviešanu Krievijas dzelzceļu tīklā. 1920.—1922. gadā Petersu nosūtīja uz [[Taškenta|Taškentu]], kur viņš bija VĀK pilnvarotais pārstāvis [[Turkestānas APSR]] un vietējās boļševiku partijas Centrālkomitejas biroja loceklis. 1922. gada februārī viņš atgriezās [[Maskava|Maskavā]] un vadīja Valsts politiskās pārvaldes (pārdēvētās čekas) Austrumu nodaļu, kura organizēja čekistu darbu [[Kaukāzs|Kaukāza]], [[Krima]]s, [[Turkestāna]]s, [[Baškīrija]]s un [[Tatarstāna]]s reģionos, kā arī [[Buhāras Tautas Padomju Republika|Buhāras]] un [[Horezmas Tautas Padomju Republika|Horezmas]] Tautas Republikās. Rakstīja memuārus par čekas izveidi. 1929. gadā Petersu atlaida no darba Apvienotajā valsts politiskajā pārvaldē un 1930. gadā ievēlēja par boļševiku partijas Centrālās kontroles komisijas locekli un Strādnieku—zemnieku inspekcijas prezidija locekli. Tāpat kā daudzi PSRS represīvās sistēmas veidotāji, Jēkabs Peterss pats bija tās upuris — [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1937. gada 27. novembrī viņu apcietināja [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] ietvaros ar apsūdzību "piederībā (latviešu) [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārai]] organizācijai". Nāvessodu izpildīja [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie Maskavas 1938. gada 25. aprīlī.<ref>[http://lists.memo.ru/d26/f130.htm Жертвы политического террора в СССР.]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Петерс Я. Воспоминания о работе в ВЧК в первый год революции // Пролетарская революция. — 1924. — № 10 (33). — С.5 — 32. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20121007052958/http://hrono.ru/biograf/peters_ya.html Петерс Яков Христофорович] * [https://web.archive.org/web/20070313230431/http://www.swolkov.narod.ru/doc/kt/pr01.htm Беседа с Петерсом. Утро Москвы, 4 ноября 1918, № 81] == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peterss, Jēkabs}} [[Kategorija:Kuldīgas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:PSRS militārpersonas]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] deiigzs6vsftrq9bfmnvagyinz2roxy 0 197554 4465940 4273171 2026-05-10T03:33:19Z Treisijs 347 4465940 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|etnosu|reliģiju|karaīti}} {{Tautas infokaste |attēls=[[File:Qaraylar.jpg|240px]] Feodosijas karaīmi (1837) |tauta = Karaīmi |skaits = ~2000 |vieta = {{UKR}}: 1196 (2001)<br/>{{POL}}: 346 (2011)<br/>{{LTU}}: 241 (2011)<br/>{{KAZ}}: 231 (2009)<br/>{{RUS}}: 205 (2010) |valoda = [[krievu valoda]], [[ukraiņu valoda]], [[poļu valoda]], [[krievu valoda]], [[lietuviešu valoda]], [[karaīmu valoda]] |reliģija = [[karaīti|karaīmisms]] |grupas = |radi = [[krimčaki]] }} '''Karaīmi''' ir [[tjurku valodas|tjurku]] cilmes valodā runājoša tauta, kas praktizē specifisku [[jūdaisms|jūdaisma]] paveidu — [[karaīti|karaīmismu]]. Dzīvo galvenokārt [[Krima|Krimā]], [[Ukraina]]s pilsētās [[Haliča|Haličā]] un [[Lucka|Luckā]], kā arī [[Lietuva]]s [[Traķi|Traķu]] apkārtnē.<ref>{{PZT|333}}</ref> Sporādiski arī Polijā, Kazahstānā un Krievijā. Kopējais skaits tiek lēsts aptuveni 2000. Sadzīvē runā galvenokārt mītnes zemes valodās, kā arī kādā no [[karaīmu valoda]]s dialektiem. == Etnonīms == Karaīmu [[etnonīms]] ''къарай/karaj'' vai ''къарайлар/karajlar'' cēlies no [[senebreju valoda]]s קָרָאִים‏‎ (''karaim'') — ‘lasošie’. Rietumu literatūrā karaīmu apzīmēšanai nereti izmanto lokalizētu reliģiskās piederības terminu «Krimas karaīti». Atšķirībā no pārējās karaītu kopienas, kas lielākoties dzīvo [[Izraēla|Izraēlā]] un uzskata sevi par [[ebreji]]em, Ukrainas, Lietuvas un Polijas karaīti uzskata sevi par atsevišķu etnosu. == Vēsture == Pirmās ziņas kar karaīmu kopienu Krimā ir 13. gadsimta un tiek uzskatīts, ka tie uz Krimu pārcēlušies kopā ar [[krimčaki]]em. 14. gadsimta beigās vairākas karaīmu un [[Krimas tatāri|tatāru]] ģimenes tika izmitinātas [[Traķi|Traķu]] apkārtnē, no kurienes gadu gaitā karaīmi izplatījās arī [[Galīcija|Galīcijā]] un [[Polija|Polijā]]. == Valoda == Karaīmi lielākoties ikdienā runā mītnes zemes valodā. [[Karaīmu valoda|Karaīmu valodā]], kas pēc izcelsmes ir tuva vienam no [[Krimas tatāru valoda]]s dialektiem, ir divas atšķirīgi dialektu grupas — Krimas dialekts un Lietuvas un Galicijas dialekti. Karaīmu valodu mūsdienās prot ap 90 cilvēku, no tiem ap 50 runā Lietuvas dialektā, Galicijas dialektā — 6 cilvēki, bet Krimas dialektā — ap 30. Rakstība kirilicā (Krimā) un latīņu alfabētā (Lietuvā), ceremoniālos tekstos un kapu plāksnēs izmanto [[ebreju alfabēts|ebreju alfabētu]]. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karaīmi| ]] j5qjm63arz8moqvmlt41h7dmyed6zj6 0 197573 4465945 4464000 2026-05-10T03:35:45Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Karaīmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465945 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ādolfs Joffe | vārds_orig = ''Адольф Абрамович Иоффе'' | attēls = Adolf Abramovich Ioffe.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1883 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Simferopole]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1927 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība|PSRS]] (tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[karaīms]] | nodarbošanās = ārsts, diplomāts | darbības_gadi = | dzimums = V. | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | kategorijas = | citas daļas = | partija = | piezīmes = }} '''Ādolfs Joffe''' ({{Val-ru|Адольф Абрамович Иоффе}}, {{val-fr|Adolf Joffé}}, 1883-1927) bija [[karaīmi (tauta)|karaīmu]] izcelsmes [[Krievija]]s revolucionārs un [[PSRS|padomju]] diplomāts. Krievijas delegācijas vadītājs [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera sarunās]] (1919-1920). Apsūdzēts [[trockis]]mā, izdarīja pašnāvību. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Ioffe Abram power of Attorney.jpg|thumb|280px|Pilnvara, kura [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] pilnvaroja Joffi miera sarunām ar trīs Baltijas valstu valdībām.]] Dzimis 1883. gada 22. oktobrī Simferopolē turīgā [[Krima]]s [[Karaīmi (tauta)|karaīmu]] ģimenē. Kā 19 gadīgs jauneklis iestājās Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Studēja medicīnu [[Berlīne]]s Humbolta universitātē, interesējās par psihoanalīzi. [[1905. gada revolūcija]]s laikā atgriezās Krievijā un piedalījās sabiedriskajās aktivitātēs, tādēļ bija spiests emigrēt uz [[Vīne|Vīni]], kur pabeidza medicīnas studijas. Vīnē viņš iepazinās ar [[Trockis|Leonu Trocki]], kas kļuva par viņa draugu un atbalstītāju. Emigrācijā kopā ar Trocki izdeva laikrakstu "Pravda" (1906-1912), brauciena laikā uz Odesu viņu apcietināja un izsūtīja uz Toboļskas guberņu [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur viņš strādāja par ārstu. Pēc [[Februāra revolūcija]]s viņš aizbēga no izsūtījuma un pievienojās boļševiku vadībai, kas gatavoja Petrogradas apvērsumu. No 1917. gada 19. augusta līdz 1918. gada 8. martam Joffe bija [[PSKP|VK(b)P]] Centrālkomitejas sekretārs, līdztekus vadīja [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] delegāciju. Pēc miera līguma noslēgšanas 1918. gada aprīlī viņu iecēla par [[Krievijas PFSR]] vēstnieku [[Vācijas Impērija|Vācijas impērijā]], kur viņš Ļeņina uzdevumā parakstīja [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanos]]. 1918. gada novembrī pēc apsūdzības [[Novembra revolūcija|sacelšanās organizēšanā]] viņu kopā ar visu vēstniecības personālu izraidīja no Vācijas. 1919. gada 2. decembrī Joffi iecēla par Krievijas delegācijas vadītāju pamiera un miera sarunām ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Igauniju, Latviju un Lietuvu]]. No 1920. gada 13. septembra līdz 1921. gada 18. martam viņš vadīja Padomju Krievijas delegāciju sarunās ar Poliju, kas beidzās ar [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanu. 1922. gadā viņš bija Krievijas delegācijas loceklis [[Dženova]]s konferencē, pēc tam pirmais [[Padomju Savienība|PSRS]] vēstnieks [[Ķīna]]s republikā (1922-1924) un pārstāvis Japānā. Pēc slimošanas perioda viņu iecēla par vēstnieku Lielbritānijā, pēc tam [[Austrija|Austrijā]]. 1926. gadā Joffe veselības pasliktināšanās dēļ pārtrauca diplomātisko karjeru un atgriezās Maskavā, kur strādāja Koncesiju lietu Valsts komitejā un lasīja lekcijas starptautiskajās attiecībās Maskavas universitātē. Pēc [[Staļins|Staļina]] uzvaras politiskajā cīņā pār Trocki un viņa izslēgšanas no boļševiku partijas, Joffe 1927. gada 16. novembrī Maskavā nošāvās. [[Lielais terors|Lielā terora laikā]] viņa kapavieta tika iznīcināta un atjaunota tikai 1956. gadā. Joffes tuviniekus apcietināja uz izsūtīja uz soda nometnēm. Viņa sieva Marija un meita Nadežda ieslodzījumā atradās 20 gadus,<ref>[http://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/author7e46.html?id=128 Сайт Центра им. А. Сахарова]</ref> dēlu Vladimiru 1937. gadā nošāva.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/index9.htm |title=Сайт «Мемориала» |access-date={{dat|2012|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2014|02|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222161345/http://lists.memo.ru/index9.htm }}</ref> == Literatūra == * Maria Joffe: ''One Long Night: A Tale of Truth''. New Park Publications 1977 {{ISBN|0-902030-93-0}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Joffe, Adolfs}} [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:PSRS diplomāti]] [[Kategorija:Krievijas diplomāti]] [[Kategorija:Pašnāvību veikušie politiķi]] [[Kategorija:Simferopolē dzimušie]] [[Kategorija:Karaīmi]] tgxy8v7vf2frmpaxdeovfyb8kkjzwod 0 208529 4465948 3883904 2026-05-10T03:36:26Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Karaīmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465948 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Jehudi Menuhins |Attēls = YehudiMenuhinStageDoorCanteen.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = Jehudi Menuhins 1943. gada filmā ''[[Stage Door Canteen]]'' |Fons = instrumentālists_bez_vokāla |Dz_vārds = |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat|1916|04|22|}} |Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}} |Miris = {{dat|1999|03|12}} |Vieta_mr = {{vieta|Vācija|Berlīne}} |Instrumenti = [[vijole]] |Žanrs = [[klasiskā mūzika]] |Nodarbošanās = [[vijolnieks]], [[diriģents]] |Gadi = |Izdevējkompānija = |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.menuhin.org/ www.menuhin.org] |Dzimums = V }} '''Jehudi Menuhins''' (''Yehudi Menuhin''; dzimis {{dat|1916|04|22}}, miris {{dat|1999|03|12}}) bija amerikāņu vijolnieks, kurš lielāko daļu savas dzīves un karjeras aizvadīja [[Lielbritānija|Lielbritānijā]]. Viņš piedzima [[Ņujorka|Ņujorkā]] ebreju izcelsmes vecākiem, kas bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ieceļojuši no toreizējās [[Baltkrievija]]s teritorijas, bet 1970. gadā kļuva par [[Šveice]]s pilsoni, savukārt 1985. gadā — par Lielbritānijas pilsoni. Menuhins tika uzskatīts par brīnumbērnu un jau 11 gadu vecumā koncertēja Ņujorkas [[Karnegi zāle|Karnegi zālē]]. Manuhins darbojās arī kā diriģents. 1962. gadā viņš atvēra savu vijoļskolu [[Londona|Londonā]]. 1965. gadā Menuhinam vēl kā amerikānim piešķīra [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]]. == Ārējās saites == {{commonscat|Yehudi Menuhin|Jehudi Menuhins}} * [http://www.menuhin.org Jehudi Menuhina oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Menuhins, Jehudi}} [[Kategorija:1916. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Vijolnieki]] [[Kategorija:Diriģenti]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Karaīmi]] bfcubk108bx496jyxvdppso7e8e5ita 0 209459 4465832 4114036 2026-05-09T19:28:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465832 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = Katōļu Dzeive | image_file = K DZ.jpg | image_size = 200px | image_caption = 2007. gada aprīļa numura (Nr. 4.) vāks | editor = Andris Ševels<ref name="catholic.lv">http://www.catholic.lv/main.php?parent=1052{{Novecojusi saite}}</ref> | staff_writer = Maruta Latkovska | frequency = reizi mēnesī, jūlijs/augusts - apvienots | category = reliģiski sabiedrisks izdevums | company = SIA „Žurnāls „Katōļu Dzeive”” | founded = 1926 | firstdate = {{dat|1926|03|01|N}} | country = [[Latvija]] | language = [[latgaliešu valoda|latgaliešu]], [[latviešu valoda|latviešu]] | website = | issn = 1407 - 6020 |finaldate = 2014. gada decembris}} [[Attēls:K DZ 1940.PNG|thumb|200px|left|1940. gadā izdots viens no pēdējiem "Katōļu Dzeives" žurnāla numuriem pirms padomju vara to aizliedza gandrīz uz 50 gadiem, līdz 1989. gadam<!-- . (Attēlā 1940. gada izdevums, Nr. 4-8) -->]] [[Attēls:K DZ logo.jpg|70px|thumb|Žurnāla logo]] '''"Katōļu Dzeive"''' ({{val|lv|Katoļu dzīve}}) bija [[Romas katoļu baznīca]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s reliģiski sabiedrisks izdevums, kurš iznāca reizi mēnesī kopš 1924. gada. Žurnāla tēmas bija ne tikai par katoļu baznīcu, draudžu aktivitātēm un garīgo dzīvi, bet arī par Latgales kultūrvēsturi, valodu, izglītību, mākslu, mūziku, lauksaimniecību, psiholoģiskām problēmām u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2056/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110917024617/http://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2056/ }}</ref> Žurnāla redakcija atradās [[Viļāni|Viļānos]], Kārklu ielā 6, bet tas tika drukāts [[Rēzekne|Rēzeknē]].<ref name="catholic.lv"/> 2014. gada decembrī tika paziņots, ka žurnāls pārtrauc savu darbību.<ref>Darbību pārtrauc žurnāls «Katōļu Dzeive». Lsm.lv. 2014. g. 3. decembrī. http://www.lsm.lv/lv/raksts/kulturpolitika/kultura/darbiibu-partrauc-zhurnals-katlju-dzeive.a108711/ </ref> == Vēsture == Pirmais žurnāla numurs iznāca 1926. gada martā. Līdz 1940. gadam tas tika izdots Rīgā. Sākumā neregulāri, bet vēlāk — reizi mēnesī. Raksti tajā bija tikai latgaliešu rakstu valodā. Par pirmo žurnāla galveno redaktoru 1926. gadā kļuva [[Dominiks Jaudzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/360|title=Dominiks Jaudzems|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 19.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127081121/https://latgalesdati.du.lv/persona/360}}</ref>, kurš redaktora amatā nostrādāja līdz 1928. gadam. No 1929. gada redaktora amatā stājās [[Aleksandrs Novickis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/570|title=Aleksandrs Novickis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 19.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210225224901/https://latgalesdati.du.lv/persona/570}}</ref>, kurš šajā amatā atradās līdz 1938. gadam. No 1938. līdz 1940. gadam žurnāla redaktors bija [[Pēteris Laurinovičs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1147|title=Pēteris Laurinovičs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 19.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210128153656/https://latgalesdati.du.lv/persona/1147}}</ref>. Pēc 1940. gada padomju vara žurnāla izdošanu aizliedza, un nākamais izdevums iznāca tikai 1989. gadā, kad izdošanas aizliegumu atcēla. Kopš žurnāla atjaunošanas tas tiek izdots nevis Rīgā, bet Viļānos. No 1989. līdz 1999. gadam to izdeva Rīgas metropolijas kūrija, bet kopš 1999. gada — SIA "Žurnāls "Katōļu Dzeive"". Žurnāla ilggadēja redaktore ir [[Maruta Latkovska]] <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/2546|title=Maruta Latkovska|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 19.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|10|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211027074504/http://latgalesdati.du.lv/persona/2546}}</ref>. Kopš 2000. gada galvenais redaktors ir katoļu baznīcas priesteris [[Andris Ševels]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/4626|title=Andris Ševels|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 19.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210127203335/https://latgalesdati.du.lv/persona/4626}}</ref>. 2010. gadā tapa pirmais "Katōļu Dzeives" izdevums digitālā versijā — PDF formātā, ko lasītāji var saņemt savā e-pastā. 2011. gadā par godu žurnāla izdošanas 85. gadadienai, [[Rēzekne]]s Centrālajā bibliotēkā tika izveidota izstāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=547:katolu-dzeive-garigais-mantojums&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=276 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304111955/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=547:katolu-dzeive-garigais-mantojums&catid=163:par-izstadem-cb&Itemid=276 }}</ref> Veidoti vienotā noformējuma stilā, katra mēneša izdevuma vāks izcēlās ar tematisku attēlu un moto: <center><gallery perrow="3"> Attēls:K DZ Septembris 2007.jpg|2007. gada septembra izdevuma vāks Attēls:K DZ 2008 novembris.jpg| Uz 2008. gada novembra vāka attēlota "[[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales Māra]]" Attēls:K DZ novembris 2010 Nr11.jpg|2010. gada novembra (Nr. 11) izdevuma vāks Attēls:K DZ 2012 Aprilis.jpg|2012. gada aprīļa (Nr. 4) izdevuma vāks. Ar vārdiem: ''Kristus ir augšāmcēlies, lai dāvātu mums brīvību!'' Attēls:K DZ Maijs2012.jpg|2012. gada maija (Nr. 5) izdevuma vāks Attēls:K DZ novembris 2012.jpg|2012. gada novembra izdevuma vāks ar [[Māte Terēze|Māti Terēzi]] un moto: ''Svētums nav greznība, bet mans un tavs pienākums'' </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Bijušie laikraksti latgaliešu valodā]] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] 3mxisqqvc5zphof2jb11g189u2s1luv 4 223186 4465996 4277463 2026-05-10T06:32:04Z Biafra 13794 4465996 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Treaty of Windsor.jpg|150x150px|Vindzoras līgums]] </div> * [[1386. gads|1386]]. — [[Anglija]] un [[Portugāle]] noslēdza [[Vindzoras līgums|Vindzoras līgumu]] <small>(attēlā)</small>, izveidojot senāko diplomātisko aliansi, kas joprojām ir spēkā. * [[1877. gads|1877]]. — [[Rumānija]] pasludināja neatkarību no [[Osmaņu impērija]]s. * [[1936. gads|1936]]. — [[Benito Musolīni]] paziņoja par [[Etiopija]]s pievienošanu [[Itālija]]i. * [[1955. gads|1955]]. — [[Rietumvācija|VFR]] iestājās [[NATO]]. * [[1970. gads|1970]]. — [[Vjetnamas karš]]: [[Vašingtona|Vašingtonā]], [[Baltais nams|Baltā nama]] priekšā, sapulcējās 75 000 līdz 100 000 pretkara protestētāju. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=May|Day=9}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|5-09]] </noinclude> cr8pthyqlr5csbpmq7p7eargnd35myf 3 227119 4465830 4461551 2026-05-09T19:23:42Z MC2013 40125 /* Atsauces uz grāmatam */ jauna sadaļa 4465830 wikitext text/x-wiki == Akadēmijas balva == Sveiks! Paldies par līdzšinējo devumu :) Par šo [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lab%C4%81kais_re%C5%BEisors_(Amerikas_Kinoakad%C4%93mijas_balva)&curid=49610&diff=2076588&oldid=1957612 izmaiņu]: tos sarakstus labāk veidot [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|šādā formā]] (protams, var iekļaut filmas nosaukumu latviski). Vikipēdijas rakstos (tekstā, nevis sadaļās Atsauces un Ārējās saites) tomēr nevajadzētu būt linkiem uz ārējiem resursiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:04, 9 septembrī, 2013 (EEST) -- Papildinot tabulu, vadījos pēc tieši Tevis saglabātās versijas, kā īstā standarta. Paskaties savu labojumu 19.janvārī. Tur ir tieši tā, kā es turpināju. Nu labi, nestrīdēšos, ja esi mainījis domas, varu izdzēst visas ārējas saites tabulā. Bet latviskos nosaukumus var atstāt? Bez tam, Tevis norāditajā paraugā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)]] ir pilns ar kļūdām. Filmu nosaukumi piesaistīti nepareizi, piem., Dizraeli, Kas nogalina lakstīgalu, Gandijs, Rejs, Milks -piesaistīti nevis filmām, bet personām vai gramatām. Citā lapā par labākajām aktrisēm - dažām filmām piesaistītas dziesmas un albūmi. Ja es to redzu, vai man labot, vai pieņemt, ka tā vajag? Pie reizes vēl viens jautājums. Bieži tekstos redzu, ka gadu skaitļiem un datumiem pievienotas saites bez nekādas vajadzības, bet valstu infokastēs pievienota saite uz [[ūdens]] kā ķīmisko vielu, piem., Somijai. Vai ir kāda vienošanās un loģisks izskaidrojums, ka tā vajag? Piem., angļu Vikipēdijā ir skaidrots, ka nevajadzīgas saites nevajag pievienot.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 17:02, 9 septembrī, 2013 (EEST) :Es neesmu mainījis domas, vienkārši Akadēmijas sarakstu sakārtošanai nav bijis laika (es jau sen to esmu gribējis izdarīt). Latviskos nosaukums obligāti jāatstāj (es vienkārši esmu pārāk liels sliņķis, lai šādos puslīdz apjomīgos sarakstos viņus liktu). Protams, arī ja saites ir nepareizas, tās arī var un vajag izlabot uz pareizām. Par saitēm — kā nu kurš to lieto. Es pats saiti uz gadiem (un datumiem) ielieku biogrāfijas rakstos infokastē un pirmajā teikumā pie dzimis/miris, turpmāk cenšos nelikt; daži liek arī tekstā. It kā mums ir laikam vienošanās, ka liekam saiti, pirmoreiz rakstā pieminot šo tematu un tālāk neliekam (vismaz tajā pašā rindkopā vai sadaļā). Bet tur, protams, ir jāskatās no konteksta. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 17:35, 9 septembrī, 2013 (EEST) ::gadu saites - labāk mazāk. un tādus 'ūdens' noteikti nevajag. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:18, 9 septembrī, 2013 (EEST) == Veidne:Nobela prēmijas laureāti fizikā == ScAvenger, liels paldies, par palīdzību! --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 16:06, 11 decembrī, 2013 (EET) == Filmas == Sveika! Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filips_S%C4%ABmors_Hofmans&diff=prev&oldid=2127888 šo izmaiņu]: es tomēr ieteiktu atstāt filmu nosaukumus oriģinālvalodā (kā [[Denzels Vašingtons|Vašingtona]] rakstā). Iemesli tam var būt visdažādākie, kaut vai, piemēram, ja tiek pieminēta "[[Brīvības cena]]" un nebūtu raksts lv wiki, tad daļa cilvēku nesaprastu, par kuru filmu iet runa, ja viņi to pazīst kā "Bēgšanu no Šoušenkas". --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 15:15, 3 februārī, 2014 (EET) ::Ieliku atpakaļ nosaukumus angliski. Pilnīgi piekrītu, ka tā ir labāk. Žēl, ka agrāk nezināju, ka tas ir princips, jo dažādos rakstos pieeja ir dažāda. Bet man ir 2 jautājumi: 1)ko darīt ar "Oskars" balvas navigācijas veidnēm? Vai tur arī likt klāt oriģinālos nosaukumus? Iznāks ļoti garas veidnes. 2) Un vēl jautājums par krievu filmām. Uztaisīju 3 rakstus par krievu režisoriem, bet filmu nosaukumus ieliku tikai latviski. Vai salikt tur visur iekšā arī krieviski?--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 17:15, 3 februārī, 2014 (EET) :::1) ieteiktu tur nelikt (bet citur pēc iespējas jā), 2) vecām padomju filmām varbūt arī var nelikt, tām jau ļoti iegājušies latviski nosaukumi, bet kopumā, nedomāju ka pret nosaukumiem kirilicā būtu jābūt citai attieksmei, kā pret nosaukumiem latīņu alfabētā. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:57, 3 februārī, 2014 (EET) ::::Labi, tā arī darīšu. Tikai, cik vecām padomju filmām? Piem., rakstā [[Eldars Rjazanovs]], kam likt, kam nelikt? Varbūt turpmāk likt visām, lai ir konsekventa pieeja?--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:33, 3 februārī, 2014 (EET) Par nosaukumu "Nāves pierādījums". Filmas "Death Proof" imdb lapas sadaļā ''Trivia'' skaidri norādīta alūzija uz angļu valodas vārdu ''bulletproof'' jeb ložu drošs. Nosaukums norāda uz automašīnu izturību, spējot pasargāt šoferi no nāves briesām, tādēļ uzskatu, ka piemērotāks nosaukums latviešu valodā ir "Nāves drošs". 2016. gada 13. marts, plkst. 15.23 (EET) :{{ping|‎Arnobari}} filmu nosaukumus parasti nevis tieši iztulko, bet meklē internetā, zem kāda nosaukuma filma rādīta (vai pieminēta presē) Latvijā. Es parasti izmantoju resursu Filmas oho.lv - [http://filmas.oho.lv/?ftext=Death+Proof šai gadījumā]. Bet drošības pēc iesaistīsim diskusijā {{ping|Edgars2007}} vai es pamatoti atcēlu Arnobari labojumu rakstā [[Kventins Tarantīno]]? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 15.37 (EET) {{ping|MC2013}}Nedomāju, ka oho.lv ir uzticamākais resurss. Par šo nosaukumu rakstījis arī [http://www.diena.lv/arhivs/tarantino-nr-5-13168991 Normunds Naumanis], apstiprinot mani ieteikto labojumu.[[Dalībnieks:Arnobari|Arnobari]] ([[Dalībnieka diskusija:Arnobari|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 15.43 (EET) :{{ping|Arnobari}} šajā gadījumā korekti būs "Nāves pierādījums". Arī Naumaņa rakstā kā oficiālais nosaukums ir minēts tas, nevis "Nāves drošs". Ar to mums ir jārēķinās Vikipēdijā, kur mums ir jāsaglabā visādi tulkotāju/izplatītāju ļapsusi, kaut vai tā pati [[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitāte]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 16.06 (EET) ::Skaidrs, paldies par skaidrojumu! Bēdīgi, bet neko darīt.[[Dalībnieks:Arnobari|Arnobari]] ([[Dalībnieka diskusija:Arnobari|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 16.16 (EET) == Specefekti == Sveika! Mēs, veči, [[:Kategorijas diskusija:Specefektu meistari|šeit]] nevajam neko prātīgu izdomāt, kas mums abiem ietu pie sirds. Varbūt Tev ir kādi priekšlikumi? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:19, 4 maijā, 2014 (EEST) == Aktīvie lietotāji == Attiecībā par [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Tulkojums kodā|šo ierakstu]]: varbūt liksies saistoši [[Lietotāja diskusija:IndulisMX#Aktīvie lietotāji|šis te]] (tur gan bija cita problēma, bet mana tagadējā atbilde varbūt liksies interesanta). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:27, 1 augustā, 2014 (EEST) :Jā, es pamanīju, ka nu viss ir pareizi, daudzskaitlis arī ir tur, kur vajag. Paldies!--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 14:37, 1 augustā, 2014 (EEST) ::Nē, es biju domājis, ka Tu to lapu izmanto, lai apskatītos cik izmaiņas esi veikusi 30 dienās, tad nu es izdomāju, ka varbūt ir vēlme pēc plašākas statistikas un lai nerakstītu divreiz vienu un to pašu, iedevu tev saiti uz attiecīgā lietotāja diskusiju. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:49, 1 augustā, 2014 (EEST) :::Viss kārtībā, statistika man patīk.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 15:04, 1 augustā, 2014 (EEST) == 2014. gada labākais jaunais lietotājs latviešu valodas Vikipēdijā == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2014. gada labākais jaunais lietotājs latviešu valodas Vikipēdijā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2014. gada labāko jauno lietotāju latviešu valodas Vikipēdijā |} :Paldies par pozitīvo novērtējumu! ::Apsveicu, kolēģi {{ping|Français anonyme}}! Turpināsim darboties! :)--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:44, 17 janvārī, 2015 (EET) :::Paldies par apsveikumu, vēlu jums jaunus panākumus 2015 gadā. --Français anonyme 02:13, 18 janvārī, 2015 (EET) == e-pasts == Pārbaudi lūdzu savu wiki e-pastu. Paldies! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:52, 1 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Kikos}} Vakar pamanīju e-pastu it kā no tevis. Bet tā kā inbox sistēma uzrādīja brīdinājumu "Esiet uzmanīgi ar šo ziņojumu! Mūsu sistēma nevar apliecināt, ka šis ziņojums ir tiešām nosūtīts no inbox.lv. Ieteicams labāk izvairīties no sajā ziņojumā esošu saišu atvēršanas vai atbildes vēstules nosūtīšanas" padomāju, ka kāds jokdaris nezin kāpēc raksta tavā vārdā. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:36, 1 aprīlī, 2015 (EEST) ::Apstiprinu autentiskumu :) Tātad: kāda ir Tava pozitīvā atbilde? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 09:13, 2 aprīlī, 2015 (EEST) :::Paldies par uzticēšanos, bet mana pieredze ir pārāk maza, lai varētu ko jēdzīgu pateikt. Bez tam, tas ir darba laikā, un tāpēc uz priekšu nevaru ieplānot, vai vispār būtu iespējams.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 10:13, 2 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Žēl! Iepriekšējā diskusijas sadaļa gan vēsta ko citu :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:14, 2 aprīlī, 2015 (EEST) == Stāsts == Vai Tu, lūdzu, nevarētu ieskatīties FRK diskusijā ”Stāsts krievu valodā”? Varbūt Tev ar tiem stāstu apzīmējumiem nācis vairāk saskarties, un vari dot savu slēdzienu? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 21.32 (EEST) :{{ping|Zuiks}} neesmu nekāda literatūras speciāliste, un varbūt tāpēc man liekas pašsaprotami, ka ''Повесть'' ir garais stāsts, bet ''Рассказ'' ir īsais stāsts. Tā jau ir iedalīts arī rakstā [[Stāsts]]. Paskatījos arī atsevišķus piemērus mūsu pašu Vikipēdijā. Viens no tiem ir rakstā par Bulgakovu nosauktais garais stāsts "Suņa sirds" - atbilstoši kvievu Vikipēdijā tas ir nosaukts ''Повесть''.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST) ::Nu paldies Tev. Tad pie tādiem apzīmējumiem arī palieku. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) :::Man skolā mācīja, ka povestj ir novele, bet tas laika gaitā var būt mainījies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 17. aprīlis, plkst. 01.17 (EEST) ::::{{ping|Feens}} es gan vairs neatceros, ko skolā mācīja...:) Bet krievu Vikipēdijā izlasot rakstu ''Повесть'' rodas visai loģisks secinājums, ka šī forma atbilst mūsu garajam stāstam.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 00.01 (EEST) :::::{{ping|MC2013}} Neuzstāju, ka man taisnība. :) Arī žanru klasifikācijas mēdz mainīties. Starp citu, ja lasi krieviski, tad tepat vikipēdijā rakstā (izcēlumi mani) ''По́весть — прозаический жанр, занимающий по объёму текста промежуточное место между романом и рассказом..... В зарубежном литературоведении специфически русскому понятию «повесть» коррелирует «короткий роман» (англ. '''short novel''') и '''novella''' (которую не следует путать с омонимом «новелла» русской традиции, означающим «короткий рассказ».'' --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 00.15 (EEST) == Lūgums == Es būtu ļoti pateicīgs, ja Tu ieskatītos [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dalībnieks:Zuiks/Smilšu_kaste manā smilšu kastē], kur top tulkotais raksts par brāļiem Strugackiem, konkrēti sadaļā ”Bibliogrāfija”. Cik lielā mērā šo no krievu lapas paņemto samērā plašo informāciju vajadzētu iekļaut latviskajā tulkojumā? <small>(attiecībā par nosaukumiem latviski: tādus esmu licis tur, kur izdevies tos sameklēt jau iztulkotus latviski, vai arī tur, kur tulkojums ir triviāls — bet varbūt nevajadzēja, varbūt visur atstāt tikai krieviskos oriģinālnosaukumus?)</small> Ja atstāj tikai krievu nosaukumus, tad visa bibliogrāfijas sadaļa praktiski ir krieviski. Diez, vai ir jēga sīki uzskaitīt visu viņu veikumu, varbūt norādīt tikai latviski tulkotos darbus? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 3. maijs, plkst. 18.40 (EEST) :Par to, cik daudz vajag, es neteikšu, bet nedomāju, ka ir problēma atstāt visu krieviski (kam nav latviski). <small>Tagad izlasīja mazo tekstu: "triviālos" nosaukumus es ieteiktu netulkot, savā diskusiju lapā jau teicu.</small> --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 18.48 (EEST) ::{{ping|Zuiks}} es jau gaidīju, ka tu ķersies Strugackiem klāt :) Nezinu, vai ir pieņemts izdarīt labojumus citu smilšu kastēs? Ja tomēr es ko laboju (jau ieraudzīju drukas kļūdu - nav Mājlapa, bet Mājaslapa), tad tas tev traucēs ko papildināt. Kā darām? Varbūt man pagaidīt, kad būs nopublicēts?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Labot var droši (es jau hronoloģijā izmaiņas redzēšu), ja vajag, var [kvadrātiekavās] pierakstīt kādas piezīmes. Līdz bibliogrāfijai vajadzētu būt daudzmaz normāli, tālāk vēl neesmu noslīpējis. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 3. maijs, plkst. 19.35 (EEST) ::::{{ping|Zuiks}} labāk tomēr pagaidīšu tavu gala versiju. Ko varu ieteikt - nevajag krievu tekstu vārds vārdā tulkot. Krievu teksts veidots drīzāk kā eseja par rakstnieku daiļradi, tas nav enciklopēdisks. Netulko visas tās muļķības, paņem sausus faktus. Pirms "Daiļrades" derētu par izcelsmi, ģimeni, agrīnajiem gadiem (nedaudz no tā ir angļu vikipēdijā). Nodaļa "Daiļrade" būtu jāsadala apakšnodaļās - piemēram, pa gadiem vai daiļrades posmiem. Nesadalītu tekstu grūti lasīt. Mājaslapu nevajag kā atsevišķu nodaļu. Bildes jāliek labajā pusē un ne tik lielas. ... Jā, es zinu - dot padomus ir vieglāk, nekā pašai rakstīt :)--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 22.58 (EEST) :::::Paldies. Par tām apakšnodaļām biju domājis, nevarēju tikai saprast, kā sadalīt. Bildes, protams, šobrīd vēl ir nevietā. Par neenciklopēdiskumu Tavs padoms ļoti vērtīgs. — vēlreiz pajautāšu, kā ar to bibliogrāfiju? Tiešām krieviski uzskaitīt līdz pēdējam sīkumam? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 4. maijs, plkst. 10.47 (EEST) ::{{ping|Zuiks}} par bibliogrāfiju - varbūt šādi: ja ir tulkots latviski, sarakstā norādīt, piemēram, ”Ugunīgo mākoņu valstībā” (''Страна багровых туч'', 1959), bet ja nav tulkojuma - tad tikai krieviski. {{ping|Edgars2007}} es gan īsti nezinu, vai krievu nosaukumi jāliek slīprakstā, vai jāatstāj taisni pēdiņās?). Pašam nevajag tulkot nosaukumus. Pie darbu ekranizācijām jāiztulko režisoru un aktieru vārdi (droši vien tu to jau taisījies darīt).--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 13.33 (EEST) :::Pie bibliogrāfijas vari likt, cik tu pats gribi (te taču ir brīvprātīgā Vikipēdija :)). Vai nu liec svarīgāko (pie īsiem rakstiem par autoriem), vai visus darbus (ja raksts ir garš). Man personīgi patīk pilni saraksti. Tā kā tev jau salikti gandrīz visi, ārā jau nu gan nedzēs.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 14.16 (EEST) ::::Kāpēc lai nosaukumu krieviski liktu pēdiņās? Ja nav latviski, tad slīpajā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :::::{{ping|Edgars2007}} šis jautājums man radās pēc tava labojuma manā rakstā [[Iļja Franks]], kur tu aizvāci manu slīprakstu un uztaisīji krievu burtus taisnus! :) [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=I%C4%BCja_Franks&type=revision&diff=2507842&oldid=2505911 šeit!] --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 19.16 (EEST) ::::::Tāpēc, ka CAPSLOCK-otos burtu ''savārstījumus'' neliekam slīprakstā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 20.03 (EEST) :::::Tikai krieviski tā kā galīgi nebūtu pareizi - pēc noteikumiem un priekšrakstiem ir pirmajā pozīcijā jābūt transliterācijai vai tulkojumam (manuprāt nebūs nekas traks, ja tiks iztulkots burtiski) un tikai kā opcija oriģinālforma iekavās. Kas būs, ja kāds saņemsies izveidot izvērstu rakstu par piem. [[Omārs Haijams|Omāru Haijamu]] un nosaukumus liks persiešu oriģinālrakstībā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 15.15 (EEST) ::::::Paskatījos rakstus kategorijā ”Krievu rakstnieki”. Ļoti daudziem ir nosaukumu latviskie tulkojumi, gan tādiem darbiem, kas tiešām tulkoti latviski, gan tādiem, pat kuriem nešķiet, ka tie būtu tulkoti (nav par tādiem dzirdēts). Akuņinam vispār visi darbu nosaukumi tikai latviski. — Jā, Kikos, piekrītu, ka tikai krieviski nebūtu labi. Pie tam šodien laikam ir daļa gados jaunāku ļaužu, kas krievu valodu praktiski nesaprot. — Tad acīmredzot palikšu pie tāda varianta, ka vispirms pēdiņās ir latviskais tulkojums (latviski tulkotajiem darbiem tāds jau eksistē, diezgan daudziem citiem darbiem ir atrodami tulkojumi latviskos rakstos par Strugackiem, daudziem darbiem iespējami manis pirmīt pieminētie triviālie tulkojumi, krieviski atstājot tikai tādus, ko neriskēju iztulkot), pēc tam kursīvā oriģinālnosaukums. Galu galā pēc tam katrs var mainīt, kā vien ienāk prātā. Atvainošos, ka nopingoju vēl {{ping|ScAvenger|Papuass}}, varbūt ir vēl viedoklis. Paldies visiem, kas palīdz. Piedod par Tavas diskusijas piespamošanu, varbūt vajadzēja sākt citur, bet nu jau par vēlu. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 4. maijs, plkst. 16.52 (EEST) :Būtu jauki, ja mēs vienotos, kā darīt ar nosaukumiem (varbūt jābalso?). Varbūt esmu palaidusi garām jau izdiskutētu jautājumu? Pie filmu nosaukumiem, cik es esmu novērojusi, pieeja ir '''netulkot pašiem filmu nosaukumus''' - ja filma nav rādīta Latvijā un nav dabūjusi nosaukumu latviski. Vai ar grāmatām būtu citādi? Nav jau grūti pašiem iztulkot no populārākajām valodām, bet vai drīkst? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 19.32 (EEST) ::Par transliterāciju es piekrītu, kaut gan arī tas netiek darīts vienmēr. Par tulkošanu '''uz paša roku''' — NĒ! Tas, ka tā ticis darīts līdz šim, nenozīmē, ka jāvāra putra arī turpmāk. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 20.03 (EEST) :::Smags jautājums. Vairāk tomēr piekrītu Edgaram par nosaukumu (ne)tulkošanu. Ja grāmata iznākusi latviski, liekam kā pirmo latvisko nosaukumu un obligāti iekavās oriģinālo. Ja nav iznākusi latviski — tad tikai oriģinālnosaukumu (paliek jautājums, vai vajag transliterēt no krievu alfabēta, jo to vairums latviešu lasītāju tomēr daudzmaz pazīst). Oriģinālformām jābūt jebkurā gadījumā, kaut vai, lai varētu ērti meklēt internetā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 21.01 (EEST) == E-pasts == Labrīt! Tev pienācis e-pasts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) :{{ping|Papuass}} e-pasts pienāca, bet nekāds teksts tur nav ierakstīts. :)--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 15.49 (EEST) ::Interesanti, iespējams, ka epasta sistēma to uzskatījusi par atbildes citātu un paslēpusi, varbūt vajag tur paklikšināties. Jebkurā gadījumā: jautājums ir par šo [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016/Rezultāti]] un pēc tam vajadzētu e-pastā atbildēt par iespēju balvu saņemt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST) ::Pamēģināju nosūtīt vēlreiz. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 18.44 (EEST) :::{{ping|Papuass}} atkal tas pats - teksta nav. Pirms tam atbildēju e-pastā uz iepriekšējo e-mailu. Vai to izdevās saņemt?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 17. jūnijs, plkst. 09.31 (EEST) ::::Mistika :) Neko nesaņēmu - ieliku ziņojuma tematā savu e-pastu, lūdzu, uzraksti pa tiešo. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 17. jūnijs, plkst. 10.50 (EEST) == Raksta atsaistīšana == {{ping|Edgars2007|Papuass|Zuiks}} lūdzu kāds atsaistiet "Jermaks" pāradresāciju uz "Romualds Jermaks". Tad es varētu uzrakstīt par atamanu Jermaku, kura vārds parādās vairākos rakstos (piemēram [[Sibīrijas haniste]], [[Tjumeņa]] u.c.). Tur, uzklikšķinot uz Jermaku, nonākam pie Romualda.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 15.36 (EEST) :{{Done}}.ja tas ir tas, ko Tu gribēji. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 17.01 (EEST) ::bet varbūt Jermaku pārsaukt par Jermaku Timofejeviču, kā daudzās citās vikipēdijās (bet ne visās)?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 15.40 (EEST) :::Paldies!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 17.09 (EEST) == Pieraksta veids atstarpēm == {{ping|Meistars Joda|Edgars2007}} atsaucoties uz labojumu un komentāru [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEons_%C4%92rvings&type=revision&diff=3110831&oldid=3110829 šeit], tiešām gribētu noskaidrot, kā vajag. Veicu to iepriekšējo labojumu, jo noskatījos no Edgara - viņa labojumu rakstā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrijs_Krug%C4%BCaks&type=revision&diff=3110460&oldid=3045240 par Andriju Krugļaku].--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 14.39 (EEST) :Jo Andrija rakstā bija nepareizs br tags: <nowiki><br/></nowiki>. Abi varianti (<nowiki><br></nowiki> un <nowiki><br /></nowiki>) ir vienlīdz labi. {{tq|satura apjoma samazināšanai}} - nē. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 15.12 (EEST) ::Paldies, tagad skaidrs.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 15.32 (EEST) == Par vikidatiem == {{ping|Papuass|Edgars2007}} vai varat palīdzēt? Par manu rakstu [[Armens Džigarhanjans]] kopš vakardienas nāk paziņojumi par tā pievienošanu vikidatiem. Pēc paziņojuma skatos, ka pazudušas visas citu valodu vikisaites pie raksta. Vakar tās atjaunoju, bet šodien atkal tas pats - vikisaites pazudušas. Nu jau kādi 6 paziņojumi atnākuši, ka raksts pievienots vikidatiem. Vai to var apturēt? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.26 (EEST) :Tur kaut kāds vandalisms notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.36 (EEST) ::Attiecīgais ieraksts tagad ir aizsargāts pret anonīmiem labojumiem, nevajadzētu vairs būt problēmām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.50 (EEST) :::Paldies!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 23.29 (EEST) == Informācija par dzīvesbiedriem infokastēs == {{ping|Edgars2007|Papuass|Biafra|Meistars Joda}} Gribētu ierosināt infokastēs veikt izmaiņas, lai varētu tur labāk ietvert informāciju par dzīvesbiedriem. 1) Piemēram, rakstā [[Stīvens Sondheims]] parādās automātiski dzīvesbiedre, bet viņam bija dzīvesbiedrs. Rakstā [[Žans Kokto]] laikam jau tāpēc vispār nekas nav norādīts. 2) Nevaram arī ielikt informāciju par partnerattiecībām, kā tas bieži ir ietverts angļu valodā infokastēs. Mums sanāk, ka varam norādīt tikai reģistrētu laulību.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 28. novembris, plkst. 13.41 (EET) :{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. novembris, plkst. 19.35 (EET) == Stefania Turkewich == Hello MC2013, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 2. marts, plkst. 21.36 (EET) == Par iekavu kļūdām == {{ping|Edgars2007}} vai pēc tam, kad esmu izlabojusi tava bota pamanītās iekavu kļūdas, es varu savā diskusiju lapā nodzēst bota zinojumus? Lai nebūtu tik saraibināta diskusiju lapa. Sen jau būtu nodzēsusi, ja kaut kur nebūtu izlasījusi, ka nav labi no diskusiju lapām patvaļīgi dzēst.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.22 (EEST) :Pēc izlabošanas droši var tīrīt ārā, tie tehniskie bota ziņojumi nevienam nākotnē nevar noderēt. Tāpat var dzēst arī klaju vandalismu un tamlīdzīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) == Par &amp;nbsp; == * {{ping|Edgars2007|Baisulis|Biafra}} vai kāds nevarētu paskaidrot, kāpēc bieži rakstos parādas šāda zīme &amp;nbsp; ? Daži dalībnieki to ieliek, citi atkal nodzēš. Kas ir ar to jadara?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.24 (EEST) Tā laikam ir tukšuma zīme, kas parādās tikai ieskatoties pie koda labojumiem. Ceru, ka sapratāt jautājumu.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.27 (EEST) :[[:en:Non-breaking space|Nesaraujamā atstarpe]]. Atšķiras no parastās atstarpes ar to, ka teksts tajā vietā netiek pārnests jaunā rindiņā. Lietojama, piemēram, starp mērvienības skaitli un apzīmējumu, vai kā atdalošā atstarpe lieliem skaitļiem. Citādi slikti izskatās, kad "5" ir vienā rindiņā un "km" nākamajā, vai arī "50 000 000" tiek sadalīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Spēlmaņu nakts iestudējumu informācija == Sveiciens! Kā, Jūsuprāt, būtu labāk norādīt saites uz informāciju par iestudējumu Izrādes.lv, kur var apskatīties plašāku informāciju par konkorēto iestudējumu, kur redzams pilns mākslinieku sastāvs, kritiķu recenzijas, skatītāju vērtējums un, ja iestudējums vēl ir repertuārā,- izrāžu laiki un saites uz biļešu iegādes vietām? [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 00.24 (EET) :Žēl bija, ka jāatceļ, bet tā tomēr nav pieņemts likt saites - dubultās kvadrātiekavas kādam nosaukumam liek tad, ja ir iespēja nokļūt uz citu vikipēdijas rakstu, piemēram, ja ir cita vikipēdijas lapa, kurā stāstīts par šo izrādi. Bet, ja citas lapas nav, tad var aiz izrādes nosaukuma ielikt atsauci. Kā to dara, var izlasīt [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs šeit], sadaļā "Atsauces". Vai arī var izvēlēties lapas, kurā rakstāt, augšpusē rīku joslā zem "Veidnes", piemērak "Tīmekļa atsauce" - tad parādās lodziņš, kurā ieliek nosaukumu, linku, izdevēju. Bet laikam diezgan nesaprotami skaidroju. Mēģiniet tajā Vikipēdijas pamācībā palasīt. Lai veicas!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 00.51 (EET) ::Pievienoju saites iestudējumiem kā atsauces. Tiesa ne visiem, lai, ja nav korekti, atkal nebūtu viss jāatkārto. Vai šādi ir pieņemami? [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 01.25 (EET) :::Gandrīz :) Atsauces parasti liek teikuma beigās, ja vien nav vajadzības pasvītrot, ka tās neattiecas uz visu teikumu. Un atsaucēm noteikti nav jābūt starp treknraksta vai slīpraksta apzīmējumiem. Bet tas viss jau ir tikai stila lieta, vairs ne kļūda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 11.10 (EET) ::::Jāieliek tā atsauce aiz pēdiņām - lai iznāktu "Šekspīrs"[3] un nevis "Šekspīrs[3]" --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 19.47 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] Paldies par ieguldījumu, lai arī sanāca piedzīvot izmaiņu atcelšanu. Tās saites ir vērtīgas, jo Vikipēdijā atsevišķi raksti par 99% izrādām netaps. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 11.04 (EET) :::::Veicu labojumus pēc norādītājiem ieteikumiem: [[Spēlmaņu nakts 2019/2020]] :::::Ja viss ir Ok, tad šādā stilā pievienošu arī pārējām SN lapām atsauces uz iestudējumiem Izrādes.lv, Latvijas teātru katalogu. [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 14.11 (EET) ::Jā, rakstā viss labi. Paldies, ka papildini Spēlmaņu nakts rakstus. Tā turpināt!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 20.03 (EET) == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.38 (EEST) == Atsauces uz grāmatam == {{ping|Edgars2007|Biafra|Papuass}} lūdzu, vai kāds būtu tik laipns un palīdzētu? Vajadzētu paskatīties manis izveidoto rakstu [[Marija Lange]]. Netieku galā ar atsaucēm. Angļu tekstā, no kurienes tulkoju un ņēmu atsauces, tur atsauces strādā - no Citations pārlec uz attiecīgo atsauci Bibliography. Bet latviešu valodā - tikai dažas atsauces pārlec uz literatūras sarakstu. Pārējās nesaistās kopā ar literatūras sarakstu. Izlasīju pamācību par atsaucēm, bet nesaprotu, ko šajā gadījumā vajag darīt. Ļoti gribētos uzzināt, kur kļūdījos. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 22.23 (EEST) ouptr5rpj02kbhnyiokhquz7ixnmfte 4465833 4465830 2026-05-09T19:32:07Z Egilus 27634 /* Atsauces uz grāmatam */ Atbilde 4465833 wikitext text/x-wiki == Akadēmijas balva == Sveiks! Paldies par līdzšinējo devumu :) Par šo [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lab%C4%81kais_re%C5%BEisors_(Amerikas_Kinoakad%C4%93mijas_balva)&curid=49610&diff=2076588&oldid=1957612 izmaiņu]: tos sarakstus labāk veidot [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|šādā formā]] (protams, var iekļaut filmas nosaukumu latviski). Vikipēdijas rakstos (tekstā, nevis sadaļās Atsauces un Ārējās saites) tomēr nevajadzētu būt linkiem uz ārējiem resursiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 11:04, 9 septembrī, 2013 (EEST) -- Papildinot tabulu, vadījos pēc tieši Tevis saglabātās versijas, kā īstā standarta. Paskaties savu labojumu 19.janvārī. Tur ir tieši tā, kā es turpināju. Nu labi, nestrīdēšos, ja esi mainījis domas, varu izdzēst visas ārējas saites tabulā. Bet latviskos nosaukumus var atstāt? Bez tam, Tevis norāditajā paraugā [[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)]] ir pilns ar kļūdām. Filmu nosaukumi piesaistīti nepareizi, piem., Dizraeli, Kas nogalina lakstīgalu, Gandijs, Rejs, Milks -piesaistīti nevis filmām, bet personām vai gramatām. Citā lapā par labākajām aktrisēm - dažām filmām piesaistītas dziesmas un albūmi. Ja es to redzu, vai man labot, vai pieņemt, ka tā vajag? Pie reizes vēl viens jautājums. Bieži tekstos redzu, ka gadu skaitļiem un datumiem pievienotas saites bez nekādas vajadzības, bet valstu infokastēs pievienota saite uz [[ūdens]] kā ķīmisko vielu, piem., Somijai. Vai ir kāda vienošanās un loģisks izskaidrojums, ka tā vajag? Piem., angļu Vikipēdijā ir skaidrots, ka nevajadzīgas saites nevajag pievienot.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 17:02, 9 septembrī, 2013 (EEST) :Es neesmu mainījis domas, vienkārši Akadēmijas sarakstu sakārtošanai nav bijis laika (es jau sen to esmu gribējis izdarīt). Latviskos nosaukums obligāti jāatstāj (es vienkārši esmu pārāk liels sliņķis, lai šādos puslīdz apjomīgos sarakstos viņus liktu). Protams, arī ja saites ir nepareizas, tās arī var un vajag izlabot uz pareizām. Par saitēm — kā nu kurš to lieto. Es pats saiti uz gadiem (un datumiem) ielieku biogrāfijas rakstos infokastē un pirmajā teikumā pie dzimis/miris, turpmāk cenšos nelikt; daži liek arī tekstā. It kā mums ir laikam vienošanās, ka liekam saiti, pirmoreiz rakstā pieminot šo tematu un tālāk neliekam (vismaz tajā pašā rindkopā vai sadaļā). Bet tur, protams, ir jāskatās no konteksta. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 17:35, 9 septembrī, 2013 (EEST) ::gadu saites - labāk mazāk. un tādus 'ūdens' noteikti nevajag. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:18, 9 septembrī, 2013 (EEST) == Veidne:Nobela prēmijas laureāti fizikā == ScAvenger, liels paldies, par palīdzību! --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 16:06, 11 decembrī, 2013 (EET) == Filmas == Sveika! Attiecībā uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filips_S%C4%ABmors_Hofmans&diff=prev&oldid=2127888 šo izmaiņu]: es tomēr ieteiktu atstāt filmu nosaukumus oriģinālvalodā (kā [[Denzels Vašingtons|Vašingtona]] rakstā). Iemesli tam var būt visdažādākie, kaut vai, piemēram, ja tiek pieminēta "[[Brīvības cena]]" un nebūtu raksts lv wiki, tad daļa cilvēku nesaprastu, par kuru filmu iet runa, ja viņi to pazīst kā "Bēgšanu no Šoušenkas". --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 15:15, 3 februārī, 2014 (EET) ::Ieliku atpakaļ nosaukumus angliski. Pilnīgi piekrītu, ka tā ir labāk. Žēl, ka agrāk nezināju, ka tas ir princips, jo dažādos rakstos pieeja ir dažāda. Bet man ir 2 jautājumi: 1)ko darīt ar "Oskars" balvas navigācijas veidnēm? Vai tur arī likt klāt oriģinālos nosaukumus? Iznāks ļoti garas veidnes. 2) Un vēl jautājums par krievu filmām. Uztaisīju 3 rakstus par krievu režisoriem, bet filmu nosaukumus ieliku tikai latviski. Vai salikt tur visur iekšā arī krieviski?--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 17:15, 3 februārī, 2014 (EET) :::1) ieteiktu tur nelikt (bet citur pēc iespējas jā), 2) vecām padomju filmām varbūt arī var nelikt, tām jau ļoti iegājušies latviski nosaukumi, bet kopumā, nedomāju ka pret nosaukumiem kirilicā būtu jābūt citai attieksmei, kā pret nosaukumiem latīņu alfabētā. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 20:57, 3 februārī, 2014 (EET) ::::Labi, tā arī darīšu. Tikai, cik vecām padomju filmām? Piem., rakstā [[Eldars Rjazanovs]], kam likt, kam nelikt? Varbūt turpmāk likt visām, lai ir konsekventa pieeja?--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 21:33, 3 februārī, 2014 (EET) Par nosaukumu "Nāves pierādījums". Filmas "Death Proof" imdb lapas sadaļā ''Trivia'' skaidri norādīta alūzija uz angļu valodas vārdu ''bulletproof'' jeb ložu drošs. Nosaukums norāda uz automašīnu izturību, spējot pasargāt šoferi no nāves briesām, tādēļ uzskatu, ka piemērotāks nosaukums latviešu valodā ir "Nāves drošs". 2016. gada 13. marts, plkst. 15.23 (EET) :{{ping|‎Arnobari}} filmu nosaukumus parasti nevis tieši iztulko, bet meklē internetā, zem kāda nosaukuma filma rādīta (vai pieminēta presē) Latvijā. Es parasti izmantoju resursu Filmas oho.lv - [http://filmas.oho.lv/?ftext=Death+Proof šai gadījumā]. Bet drošības pēc iesaistīsim diskusijā {{ping|Edgars2007}} vai es pamatoti atcēlu Arnobari labojumu rakstā [[Kventins Tarantīno]]? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 15.37 (EET) {{ping|MC2013}}Nedomāju, ka oho.lv ir uzticamākais resurss. Par šo nosaukumu rakstījis arī [http://www.diena.lv/arhivs/tarantino-nr-5-13168991 Normunds Naumanis], apstiprinot mani ieteikto labojumu.[[Dalībnieks:Arnobari|Arnobari]] ([[Dalībnieka diskusija:Arnobari|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 15.43 (EET) :{{ping|Arnobari}} šajā gadījumā korekti būs "Nāves pierādījums". Arī Naumaņa rakstā kā oficiālais nosaukums ir minēts tas, nevis "Nāves drošs". Ar to mums ir jārēķinās Vikipēdijā, kur mums ir jāsaglabā visādi tulkotāju/izplatītāju ļapsusi, kaut vai tā pati [[Gravitācija (2013. gada filma)|Gravitāte]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 16.06 (EET) ::Skaidrs, paldies par skaidrojumu! Bēdīgi, bet neko darīt.[[Dalībnieks:Arnobari|Arnobari]] ([[Dalībnieka diskusija:Arnobari|diskusija]]) 2016. gada 13. marts, plkst. 16.16 (EET) == Specefekti == Sveika! Mēs, veči, [[:Kategorijas diskusija:Specefektu meistari|šeit]] nevajam neko prātīgu izdomāt, kas mums abiem ietu pie sirds. Varbūt Tev ir kādi priekšlikumi? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 10:19, 4 maijā, 2014 (EEST) == Aktīvie lietotāji == Attiecībā par [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Tulkojums kodā|šo ierakstu]]: varbūt liksies saistoši [[Lietotāja diskusija:IndulisMX#Aktīvie lietotāji|šis te]] (tur gan bija cita problēma, bet mana tagadējā atbilde varbūt liksies interesanta). --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:27, 1 augustā, 2014 (EEST) :Jā, es pamanīju, ka nu viss ir pareizi, daudzskaitlis arī ir tur, kur vajag. Paldies!--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 14:37, 1 augustā, 2014 (EEST) ::Nē, es biju domājis, ka Tu to lapu izmanto, lai apskatītos cik izmaiņas esi veikusi 30 dienās, tad nu es izdomāju, ka varbūt ir vēlme pēc plašākas statistikas un lai nerakstītu divreiz vienu un to pašu, iedevu tev saiti uz attiecīgā lietotāja diskusiju. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 14:49, 1 augustā, 2014 (EEST) :::Viss kārtībā, statistika man patīk.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 15:04, 1 augustā, 2014 (EEST) == 2014. gada labākais jaunais lietotājs latviešu valodas Vikipēdijā == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};" |rowspan="2" valign="middle" | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}} |rowspan="2" | |style="font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''2014. gada labākais jaunais lietotājs latviešu valodas Vikipēdijā''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2014. gada latviešu valodas Vikipēdijas labāko jauno lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2014. gada labāko jauno lietotāju latviešu valodas Vikipēdijā |} :Paldies par pozitīvo novērtējumu! ::Apsveicu, kolēģi {{ping|Français anonyme}}! Turpināsim darboties! :)--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 20:44, 17 janvārī, 2015 (EET) :::Paldies par apsveikumu, vēlu jums jaunus panākumus 2015 gadā. --Français anonyme 02:13, 18 janvārī, 2015 (EET) == e-pasts == Pārbaudi lūdzu savu wiki e-pastu. Paldies! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 21:52, 1 aprīlī, 2015 (EEST) :{{ping|Kikos}} Vakar pamanīju e-pastu it kā no tevis. Bet tā kā inbox sistēma uzrādīja brīdinājumu "Esiet uzmanīgi ar šo ziņojumu! Mūsu sistēma nevar apliecināt, ka šis ziņojums ir tiešām nosūtīts no inbox.lv. Ieteicams labāk izvairīties no sajā ziņojumā esošu saišu atvēršanas vai atbildes vēstules nosūtīšanas" padomāju, ka kāds jokdaris nezin kāpēc raksta tavā vārdā. --[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 22:36, 1 aprīlī, 2015 (EEST) ::Apstiprinu autentiskumu :) Tātad: kāda ir Tava pozitīvā atbilde? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 09:13, 2 aprīlī, 2015 (EEST) :::Paldies par uzticēšanos, bet mana pieredze ir pārāk maza, lai varētu ko jēdzīgu pateikt. Bez tam, tas ir darba laikā, un tāpēc uz priekšu nevaru ieplānot, vai vispār būtu iespējams.--[[Lietotājs:MC2013|MC2013]] ([[Lietotāja diskusija:MC2013|diskusija]]) 10:13, 2 aprīlī, 2015 (EEST) ::::Žēl! Iepriekšējā diskusijas sadaļa gan vēsta ko citu :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:14, 2 aprīlī, 2015 (EEST) == Stāsts == Vai Tu, lūdzu, nevarētu ieskatīties FRK diskusijā ”Stāsts krievu valodā”? Varbūt Tev ar tiem stāstu apzīmējumiem nācis vairāk saskarties, un vari dot savu slēdzienu? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 21.32 (EEST) :{{ping|Zuiks}} neesmu nekāda literatūras speciāliste, un varbūt tāpēc man liekas pašsaprotami, ka ''Повесть'' ir garais stāsts, bet ''Рассказ'' ir īsais stāsts. Tā jau ir iedalīts arī rakstā [[Stāsts]]. Paskatījos arī atsevišķus piemērus mūsu pašu Vikipēdijā. Viens no tiem ir rakstā par Bulgakovu nosauktais garais stāsts "Suņa sirds" - atbilstoši kvievu Vikipēdijā tas ir nosaukts ''Повесть''.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 23.23 (EEST) ::Nu paldies Tev. Tad pie tādiem apzīmējumiem arī palieku. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 16. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) :::Man skolā mācīja, ka povestj ir novele, bet tas laika gaitā var būt mainījies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 17. aprīlis, plkst. 01.17 (EEST) ::::{{ping|Feens}} es gan vairs neatceros, ko skolā mācīja...:) Bet krievu Vikipēdijā izlasot rakstu ''Повесть'' rodas visai loģisks secinājums, ka šī forma atbilst mūsu garajam stāstam.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 00.01 (EEST) :::::{{ping|MC2013}} Neuzstāju, ka man taisnība. :) Arī žanru klasifikācijas mēdz mainīties. Starp citu, ja lasi krieviski, tad tepat vikipēdijā rakstā (izcēlumi mani) ''По́весть — прозаический жанр, занимающий по объёму текста промежуточное место между романом и рассказом..... В зарубежном литературоведении специфически русскому понятию «повесть» коррелирует «короткий роман» (англ. '''short novel''') и '''novella''' (которую не следует путать с омонимом «новелла» русской традиции, означающим «короткий рассказ».'' --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 18. aprīlis, plkst. 00.15 (EEST) == Lūgums == Es būtu ļoti pateicīgs, ja Tu ieskatītos [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dalībnieks:Zuiks/Smilšu_kaste manā smilšu kastē], kur top tulkotais raksts par brāļiem Strugackiem, konkrēti sadaļā ”Bibliogrāfija”. Cik lielā mērā šo no krievu lapas paņemto samērā plašo informāciju vajadzētu iekļaut latviskajā tulkojumā? <small>(attiecībā par nosaukumiem latviski: tādus esmu licis tur, kur izdevies tos sameklēt jau iztulkotus latviski, vai arī tur, kur tulkojums ir triviāls — bet varbūt nevajadzēja, varbūt visur atstāt tikai krieviskos oriģinālnosaukumus?)</small> Ja atstāj tikai krievu nosaukumus, tad visa bibliogrāfijas sadaļa praktiski ir krieviski. Diez, vai ir jēga sīki uzskaitīt visu viņu veikumu, varbūt norādīt tikai latviski tulkotos darbus? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 3. maijs, plkst. 18.40 (EEST) :Par to, cik daudz vajag, es neteikšu, bet nedomāju, ka ir problēma atstāt visu krieviski (kam nav latviski). <small>Tagad izlasīja mazo tekstu: "triviālos" nosaukumus es ieteiktu netulkot, savā diskusiju lapā jau teicu.</small> --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 18.48 (EEST) ::{{ping|Zuiks}} es jau gaidīju, ka tu ķersies Strugackiem klāt :) Nezinu, vai ir pieņemts izdarīt labojumus citu smilšu kastēs? Ja tomēr es ko laboju (jau ieraudzīju drukas kļūdu - nav Mājlapa, bet Mājaslapa), tad tas tev traucēs ko papildināt. Kā darām? Varbūt man pagaidīt, kad būs nopublicēts?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 19.16 (EEST) :::Labot var droši (es jau hronoloģijā izmaiņas redzēšu), ja vajag, var [kvadrātiekavās] pierakstīt kādas piezīmes. Līdz bibliogrāfijai vajadzētu būt daudzmaz normāli, tālāk vēl neesmu noslīpējis. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 3. maijs, plkst. 19.35 (EEST) ::::{{ping|Zuiks}} labāk tomēr pagaidīšu tavu gala versiju. Ko varu ieteikt - nevajag krievu tekstu vārds vārdā tulkot. Krievu teksts veidots drīzāk kā eseja par rakstnieku daiļradi, tas nav enciklopēdisks. Netulko visas tās muļķības, paņem sausus faktus. Pirms "Daiļrades" derētu par izcelsmi, ģimeni, agrīnajiem gadiem (nedaudz no tā ir angļu vikipēdijā). Nodaļa "Daiļrade" būtu jāsadala apakšnodaļās - piemēram, pa gadiem vai daiļrades posmiem. Nesadalītu tekstu grūti lasīt. Mājaslapu nevajag kā atsevišķu nodaļu. Bildes jāliek labajā pusē un ne tik lielas. ... Jā, es zinu - dot padomus ir vieglāk, nekā pašai rakstīt :)--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 3. maijs, plkst. 22.58 (EEST) :::::Paldies. Par tām apakšnodaļām biju domājis, nevarēju tikai saprast, kā sadalīt. Bildes, protams, šobrīd vēl ir nevietā. Par neenciklopēdiskumu Tavs padoms ļoti vērtīgs. — vēlreiz pajautāšu, kā ar to bibliogrāfiju? Tiešām krieviski uzskaitīt līdz pēdējam sīkumam? [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 4. maijs, plkst. 10.47 (EEST) ::{{ping|Zuiks}} par bibliogrāfiju - varbūt šādi: ja ir tulkots latviski, sarakstā norādīt, piemēram, ”Ugunīgo mākoņu valstībā” (''Страна багровых туч'', 1959), bet ja nav tulkojuma - tad tikai krieviski. {{ping|Edgars2007}} es gan īsti nezinu, vai krievu nosaukumi jāliek slīprakstā, vai jāatstāj taisni pēdiņās?). Pašam nevajag tulkot nosaukumus. Pie darbu ekranizācijām jāiztulko režisoru un aktieru vārdi (droši vien tu to jau taisījies darīt).--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 13.33 (EEST) :::Pie bibliogrāfijas vari likt, cik tu pats gribi (te taču ir brīvprātīgā Vikipēdija :)). Vai nu liec svarīgāko (pie īsiem rakstiem par autoriem), vai visus darbus (ja raksts ir garš). Man personīgi patīk pilni saraksti. Tā kā tev jau salikti gandrīz visi, ārā jau nu gan nedzēs.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 14.16 (EEST) ::::Kāpēc lai nosaukumu krieviski liktu pēdiņās? Ja nav latviski, tad slīpajā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 14.36 (EEST) :::::{{ping|Edgars2007}} šis jautājums man radās pēc tava labojuma manā rakstā [[Iļja Franks]], kur tu aizvāci manu slīprakstu un uztaisīji krievu burtus taisnus! :) [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=I%C4%BCja_Franks&type=revision&diff=2507842&oldid=2505911 šeit!] --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 19.16 (EEST) ::::::Tāpēc, ka CAPSLOCK-otos burtu ''savārstījumus'' neliekam slīprakstā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 20.03 (EEST) :::::Tikai krieviski tā kā galīgi nebūtu pareizi - pēc noteikumiem un priekšrakstiem ir pirmajā pozīcijā jābūt transliterācijai vai tulkojumam (manuprāt nebūs nekas traks, ja tiks iztulkots burtiski) un tikai kā opcija oriģinālforma iekavās. Kas būs, ja kāds saņemsies izveidot izvērstu rakstu par piem. [[Omārs Haijams|Omāru Haijamu]] un nosaukumus liks persiešu oriģinālrakstībā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 15.15 (EEST) ::::::Paskatījos rakstus kategorijā ”Krievu rakstnieki”. Ļoti daudziem ir nosaukumu latviskie tulkojumi, gan tādiem darbiem, kas tiešām tulkoti latviski, gan tādiem, pat kuriem nešķiet, ka tie būtu tulkoti (nav par tādiem dzirdēts). Akuņinam vispār visi darbu nosaukumi tikai latviski. — Jā, Kikos, piekrītu, ka tikai krieviski nebūtu labi. Pie tam šodien laikam ir daļa gados jaunāku ļaužu, kas krievu valodu praktiski nesaprot. — Tad acīmredzot palikšu pie tāda varianta, ka vispirms pēdiņās ir latviskais tulkojums (latviski tulkotajiem darbiem tāds jau eksistē, diezgan daudziem citiem darbiem ir atrodami tulkojumi latviskos rakstos par Strugackiem, daudziem darbiem iespējami manis pirmīt pieminētie triviālie tulkojumi, krieviski atstājot tikai tādus, ko neriskēju iztulkot), pēc tam kursīvā oriģinālnosaukums. Galu galā pēc tam katrs var mainīt, kā vien ienāk prātā. Atvainošos, ka nopingoju vēl {{ping|ScAvenger|Papuass}}, varbūt ir vēl viedoklis. Paldies visiem, kas palīdz. Piedod par Tavas diskusijas piespamošanu, varbūt vajadzēja sākt citur, bet nu jau par vēlu. [[Dalībnieks:Zuiks|'''<span style="letter-spacing:1px;color:#668A8A; padding:0 2px 0 1px;">Zuiks</span>''']]<span>[[Dalībnieka diskusija:Zuiks|<span style="color:#009999;">&#9742;</span>]]</span> 2016. gada 4. maijs, plkst. 16.52 (EEST) :Būtu jauki, ja mēs vienotos, kā darīt ar nosaukumiem (varbūt jābalso?). Varbūt esmu palaidusi garām jau izdiskutētu jautājumu? Pie filmu nosaukumiem, cik es esmu novērojusi, pieeja ir '''netulkot pašiem filmu nosaukumus''' - ja filma nav rādīta Latvijā un nav dabūjusi nosaukumu latviski. Vai ar grāmatām būtu citādi? Nav jau grūti pašiem iztulkot no populārākajām valodām, bet vai drīkst? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 19.32 (EEST) ::Par transliterāciju es piekrītu, kaut gan arī tas netiek darīts vienmēr. Par tulkošanu '''uz paša roku''' — NĒ! Tas, ka tā ticis darīts līdz šim, nenozīmē, ka jāvāra putra arī turpmāk. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 20.03 (EEST) :::Smags jautājums. Vairāk tomēr piekrītu Edgaram par nosaukumu (ne)tulkošanu. Ja grāmata iznākusi latviski, liekam kā pirmo latvisko nosaukumu un obligāti iekavās oriģinālo. Ja nav iznākusi latviski — tad tikai oriģinālnosaukumu (paliek jautājums, vai vajag transliterēt no krievu alfabēta, jo to vairums latviešu lasītāju tomēr daudzmaz pazīst). Oriģinālformām jābūt jebkurā gadījumā, kaut vai, lai varētu ērti meklēt internetā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2016. gada 4. maijs, plkst. 21.01 (EEST) == E-pasts == Labrīt! Tev pienācis e-pasts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST) :{{ping|Papuass}} e-pasts pienāca, bet nekāds teksts tur nav ierakstīts. :)--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 15.49 (EEST) ::Interesanti, iespējams, ka epasta sistēma to uzskatījusi par atbildes citātu un paslēpusi, varbūt vajag tur paklikšināties. Jebkurā gadījumā: jautājums ir par šo [[Vikipēdija:Centrālās un Austrumeiropas pavasaris 2016/Rezultāti]] un pēc tam vajadzētu e-pastā atbildēt par iespēju balvu saņemt :) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST) ::Pamēģināju nosūtīt vēlreiz. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 16. jūnijs, plkst. 18.44 (EEST) :::{{ping|Papuass}} atkal tas pats - teksta nav. Pirms tam atbildēju e-pastā uz iepriekšējo e-mailu. Vai to izdevās saņemt?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2016. gada 17. jūnijs, plkst. 09.31 (EEST) ::::Mistika :) Neko nesaņēmu - ieliku ziņojuma tematā savu e-pastu, lūdzu, uzraksti pa tiešo. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 17. jūnijs, plkst. 10.50 (EEST) == Raksta atsaistīšana == {{ping|Edgars2007|Papuass|Zuiks}} lūdzu kāds atsaistiet "Jermaks" pāradresāciju uz "Romualds Jermaks". Tad es varētu uzrakstīt par atamanu Jermaku, kura vārds parādās vairākos rakstos (piemēram [[Sibīrijas haniste]], [[Tjumeņa]] u.c.). Tur, uzklikšķinot uz Jermaku, nonākam pie Romualda.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 15.36 (EEST) :{{Done}}.ja tas ir tas, ko Tu gribēji. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 17.01 (EEST) ::bet varbūt Jermaku pārsaukt par Jermaku Timofejeviču, kā daudzās citās vikipēdijās (bet ne visās)?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 15.40 (EEST) :::Paldies!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 5. maijs, plkst. 17.09 (EEST) == Pieraksta veids atstarpēm == {{ping|Meistars Joda|Edgars2007}} atsaucoties uz labojumu un komentāru [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=D%C5%BEons_%C4%92rvings&type=revision&diff=3110831&oldid=3110829 šeit], tiešām gribētu noskaidrot, kā vajag. Veicu to iepriekšējo labojumu, jo noskatījos no Edgara - viņa labojumu rakstā [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrijs_Krug%C4%BCaks&type=revision&diff=3110460&oldid=3045240 par Andriju Krugļaku].--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 14.39 (EEST) :Jo Andrija rakstā bija nepareizs br tags: <nowiki><br/></nowiki>. Abi varianti (<nowiki><br></nowiki> un <nowiki><br /></nowiki>) ir vienlīdz labi. {{tq|satura apjoma samazināšanai}} - nē. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 15.12 (EEST) ::Paldies, tagad skaidrs.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2019. gada 15. septembris, plkst. 15.32 (EEST) == Par vikidatiem == {{ping|Papuass|Edgars2007}} vai varat palīdzēt? Par manu rakstu [[Armens Džigarhanjans]] kopš vakardienas nāk paziņojumi par tā pievienošanu vikidatiem. Pēc paziņojuma skatos, ka pazudušas visas citu valodu vikisaites pie raksta. Vakar tās atjaunoju, bet šodien atkal tas pats - vikisaites pazudušas. Nu jau kādi 6 paziņojumi atnākuši, ka raksts pievienots vikidatiem. Vai to var apturēt? --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.26 (EEST) :Tur kaut kāds vandalisms notiek. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.36 (EEST) ::Attiecīgais ieraksts tagad ir aizsargāts pret anonīmiem labojumiem, nevajadzētu vairs būt problēmām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 11.50 (EEST) :::Paldies!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 14. aprīlis, plkst. 23.29 (EEST) == Informācija par dzīvesbiedriem infokastēs == {{ping|Edgars2007|Papuass|Biafra|Meistars Joda}} Gribētu ierosināt infokastēs veikt izmaiņas, lai varētu tur labāk ietvert informāciju par dzīvesbiedriem. 1) Piemēram, rakstā [[Stīvens Sondheims]] parādās automātiski dzīvesbiedre, bet viņam bija dzīvesbiedrs. Rakstā [[Žans Kokto]] laikam jau tāpēc vispār nekas nav norādīts. 2) Nevaram arī ielikt informāciju par partnerattiecībām, kā tas bieži ir ietverts angļu valodā infokastēs. Mums sanāk, ka varam norādīt tikai reģistrētu laulību.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2021. gada 28. novembris, plkst. 13.41 (EET) :{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. novembris, plkst. 19.35 (EET) == Stefania Turkewich == Hello MC2013, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]? Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 2. marts, plkst. 21.36 (EET) == Par iekavu kļūdām == {{ping|Edgars2007}} vai pēc tam, kad esmu izlabojusi tava bota pamanītās iekavu kļūdas, es varu savā diskusiju lapā nodzēst bota zinojumus? Lai nebūtu tik saraibināta diskusiju lapa. Sen jau būtu nodzēsusi, ja kaut kur nebūtu izlasījusi, ka nav labi no diskusiju lapām patvaļīgi dzēst.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.22 (EEST) :Pēc izlabošanas droši var tīrīt ārā, tie tehniskie bota ziņojumi nevienam nākotnē nevar noderēt. Tāpat var dzēst arī klaju vandalismu un tamlīdzīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 13.28 (EEST) == Par &amp;nbsp; == * {{ping|Edgars2007|Baisulis|Biafra}} vai kāds nevarētu paskaidrot, kāpēc bieži rakstos parādas šāda zīme &amp;nbsp; ? Daži dalībnieki to ieliek, citi atkal nodzēš. Kas ir ar to jadara?--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.24 (EEST) Tā laikam ir tukšuma zīme, kas parādās tikai ieskatoties pie koda labojumiem. Ceru, ka sapratāt jautājumu.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.27 (EEST) :[[:en:Non-breaking space|Nesaraujamā atstarpe]]. Atšķiras no parastās atstarpes ar to, ka teksts tajā vietā netiek pārnests jaunā rindiņā. Lietojama, piemēram, starp mērvienības skaitli un apzīmējumu, vai kā atdalošā atstarpe lieliem skaitļiem. Citādi slikti izskatās, kad "5" ir vienā rindiņā un "km" nākamajā, vai arī "50 000 000" tiek sadalīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 10. aprīlis, plkst. 12.58 (EEST) == The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2022 Wikipedia Asian Month Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''The Wikipedia Asian Month 2022 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Thanks for participating Wikipedia Asian Month 2022. We are grateful of your dedication to Wikimedia movement and hope you join us next year! :Wish you all the best! </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikipedia_Asian_Month_2022/Regular_Barnstars_Receiver&oldid=24454024 --> == Spēlmaņu nakts iestudējumu informācija == Sveiciens! Kā, Jūsuprāt, būtu labāk norādīt saites uz informāciju par iestudējumu Izrādes.lv, kur var apskatīties plašāku informāciju par konkorēto iestudējumu, kur redzams pilns mākslinieku sastāvs, kritiķu recenzijas, skatītāju vērtējums un, ja iestudējums vēl ir repertuārā,- izrāžu laiki un saites uz biļešu iegādes vietām? [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 00.24 (EET) :Žēl bija, ka jāatceļ, bet tā tomēr nav pieņemts likt saites - dubultās kvadrātiekavas kādam nosaukumam liek tad, ja ir iespēja nokļūt uz citu vikipēdijas rakstu, piemēram, ja ir cita vikipēdijas lapa, kurā stāstīts par šo izrādi. Bet, ja citas lapas nav, tad var aiz izrādes nosaukuma ielikt atsauci. Kā to dara, var izlasīt [https://lv.wikipedia.org/wiki/Pal%C4%ABdz%C4%ABba:Saturs šeit], sadaļā "Atsauces". Vai arī var izvēlēties lapas, kurā rakstāt, augšpusē rīku joslā zem "Veidnes", piemērak "Tīmekļa atsauce" - tad parādās lodziņš, kurā ieliek nosaukumu, linku, izdevēju. Bet laikam diezgan nesaprotami skaidroju. Mēģiniet tajā Vikipēdijas pamācībā palasīt. Lai veicas!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 00.51 (EET) ::Pievienoju saites iestudējumiem kā atsauces. Tiesa ne visiem, lai, ja nav korekti, atkal nebūtu viss jāatkārto. Vai šādi ir pieņemami? [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 01.25 (EET) :::Gandrīz :) Atsauces parasti liek teikuma beigās, ja vien nav vajadzības pasvītrot, ka tās neattiecas uz visu teikumu. Un atsaucēm noteikti nav jābūt starp treknraksta vai slīpraksta apzīmējumiem. Bet tas viss jau ir tikai stila lieta, vairs ne kļūda. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 11.10 (EET) ::::Jāieliek tā atsauce aiz pēdiņām - lai iznāktu "Šekspīrs"[3] un nevis "Šekspīrs[3]" --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 2. marts, plkst. 19.47 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] Paldies par ieguldījumu, lai arī sanāca piedzīvot izmaiņu atcelšanu. Tās saites ir vērtīgas, jo Vikipēdijā atsevišķi raksti par 99% izrādām netaps. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 11.04 (EET) :::::Veicu labojumus pēc norādītājiem ieteikumiem: [[Spēlmaņu nakts 2019/2020]] :::::Ja viss ir Ok, tad šādā stilā pievienošu arī pārējām SN lapām atsauces uz iestudējumiem Izrādes.lv, Latvijas teātru katalogu. [[Dalībnieks:Kristaps.skujins|Kristaps.skujins]] ([[Dalībnieka diskusija:Kristaps.skujins|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 14.11 (EET) ::Jā, rakstā viss labi. Paldies, ka papildini Spēlmaņu nakts rakstus. Tā turpināt!--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2023. gada 3. marts, plkst. 20.03 (EET) == Invite to Join Wikipedia Asian Month 2023 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''You are receiving this message because you participated in the [[:m:Wikipedia Asian Month 2022|Wikipedia Asian Month 2022]] as an organizer or editor.'' [[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|thumb|Join the Wikipedia Asian Month 2023 ]] <big>Dear all,</big> <big>The '''[[:m:Wikipedia Asian Month Home|Wikipedia Asian Month 2023]]'''[1] is coming !</big> <big>The campaign start within a flexible 30 days from November to December. Following with the changes of the rules made by last year, the wish to have more people get to know Asia and Asian related topic is the same! </big>'''<big>Click [[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|"Here"]] to Organize/Join a WAM Event.</big>''' '''1. Propose "Focus Theme" related to Asia !''' If you are based somewhere in Asia, or have specific passion on an Asian topic, please propose your "Focus Theme" by October 25th. The WAM international team will select 5 themes. Please propose your focus theme through [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link this link][2]. '''2. Enhancing existing articles can also count as part of campaign contribution.''' Any edits, including creating new articles or adding new content to existing articles, over 3000 bytes in total would be able to get a reward. Last year, due to this change of rules, the Programs & Events Dashboard was suggested. However, according to community survey of 2022, Fountain Tool is still the best platform for tracking edit and points. You don’t need to create any Dashboard. For the tracking of editing existing article, the international team is currently designing a form. Will soon publish to the main page of WAM 2023. '''3. More flexible campaign time''' The contribution duration would remain 30days, but we extended the overall campaign timeline to 2 months. All organizers can decide when to start their WAM as long as the whole duration is within November 1st to December 31th. It means that you can participate in WAM based on the needs of your local community. '''Timetable''' * October 1st, 2023 : Publish International Campaign Page of the Year * October 5th to 25th, 2023 : Call for focus themes of WAM 2023. * Before 29 October, 2023: Complete '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2023/Join an Event|Registration]]''' [3] of Each language Wikipedia. * November 1st, UTC 00:00 to December 31th, UTC 00:00, 2023: Running the Campaign. (Find your local campaign for the actual event date.) * January 1st to March 15th, 2024: Auditing of each language Wikipedia. * March 30th, 2024: Deadline of reporting statistics and eligible editors to the International Team * April 1st to May 15th, 2024: The international team distributes Barnstars and Certificates to eligible editors of each event. For your information, the main page of Wikipedia Asian Month is currently undertaking a reconstruction for archiving purpose. For the 2023 event please bookmarked this page. We hope you will enjoy Wikipedia Asian Month! If you have any inquiry, feel free to contact us by info@asianmonth.wiki [4]. <big> We look forward to your participation. Cheers!!! WAM 2023 International Team</big> [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023 [2] https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfPLz8kvSP_0LlI4vGRHAP2ydJPnLY__1hb9-p8AsRcS2R2NQ/viewform?usp=sf_link [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2023/Join_an_Event [4] info@asianmonth.wiki </div> <!-- Message sent by User:Joycewikiwiki@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Joycewikiwiki/Wikipedia_Asian_Month_2023_Message_receiver_main&oldid=25753309 --> == Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="border: 3px solid #32AFAF; background-color: #EEEEEE; margin:0 auto; padding:20px 20px; width:70%;{{border-radius|1em}} {{box-shadow|0.1em|0.1em|0.5em|rgba(0,0,0,0.75)}}" class="plainlinks">[[File:2023_Wikipedia_Asian_Month_Barnstar.png|left|180px]] {{Center|{{resize|150%|'''''Wikipedia Asian Month 2023 Barnstar'''''}}}} <div style="color: #333333; margin-left:220px; font-size:110%; "> Dear {{ROOTPAGENAME}} : :Congratulations! Thank you so much for participating in the Wikipedia Asian Month 2023. We are very grateful for your dedication to the Wikimedia movement and effort in promoting Asian content. Hope to see you again this year and celebrate the 10th year of Wikipedia Asian Month together. :Sincerely, </div> <div style="color: #333333; text-align:right; font-size:120%; ">Wikipedia Asian Month International Team</div> </div> {{clear}} </div> <!-- Message sent by User:Theredunicorn@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Theredunicorn/WAM2023_Ambassador_MassMessage_Receiver_1&oldid=26163882 --> == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Balsošana un divas konferences == sveiks! : rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem ! * šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs]. * tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam. * un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]] : --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.38 (EEST) == Atsauces uz grāmatam == {{ping|Edgars2007|Biafra|Papuass}} lūdzu, vai kāds būtu tik laipns un palīdzētu? Vajadzētu paskatīties manis izveidoto rakstu [[Marija Lange]]. Netieku galā ar atsaucēm. Angļu tekstā, no kurienes tulkoju un ņēmu atsauces, tur atsauces strādā - no Citations pārlec uz attiecīgo atsauci Bibliography. Bet latviešu valodā - tikai dažas atsauces pārlec uz literatūras sarakstu. Pārējās nesaistās kopā ar literatūras sarakstu. Izlasīju pamācību par atsaucēm, bet nesaprotu, ko šajā gadījumā vajag darīt. Ļoti gribētos uzzināt, kur kļūdījos. [[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 22.23 (EEST) :Cik saprotu, tā nav tava, bet tehnikas kļūda. Es arī pagājušajā reizē ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alb%C4%81nijas_islamiz%C4%81cija&diff=prev&oldid=4463406]) atmetu cerību citātus kaut kā pārlikt un tikai padzēsu garos anglu citātus no tekstiem, nolēmis, ka kas grib, lai pats lasa. Pie viena apvienojot tos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 22.32 (EEST) 0vqnlr4gteb7t1i7kup4dnhthphjf38 0 229058 4466029 2728799 2026-05-10T08:44:24Z Meistars Joda 781 /* Dalībvalstis */ 4466029 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss 2005 |tēma = ''"Let's Get Loud"'' |attēls = JESC 2005 logo.svg.png |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|2005|11|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Belgium}} [[RTBF]], VRT |vieta = [[Ethias Arēna]], {{BEL}} |uzvarētājs = {{flag|Baltkrievija}} [[Ksenia Sitnik]] "My vmeste" |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 16 |valstis, kas debitē = {{flag|Krievija}}<br />{{flag|Serbija un Melnkalne}}. |valstis, kas atgriežas = nav |valstis, kas izstājās = {{flag|Kipra}}<br />{{flag|Francija}}<br />{{flag|Polija}}<br />{{flag|Šveice}}. |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = JESC 2005 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2005. gada konkursā |koncerts = [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2004. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2004]] |nākamais = [[2006. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss|2006 ►]] }} '''2005. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss''' bija 3. [[Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Beļģija|Beļģijā]], [[Haselta|Haseltā]]. Par 2005. gada uzvarētājiem kļuva [[Baltkrievija]]. == Dalībvalstis == {| class="wikitable" |- ! Nr. ! Valstis ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{flag|Grieķija}} | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | [[Alexandros]] un [[Kalli]] | "Tora einai i seira mas" (Tώρα είναι η σειρά μας) | "Tagad ir mūsu kārta" | 6 | 88 |- | 02 | {{flag|Dānija}} | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | Nicolai | "Shake Shake Shake" | "Krati, krati, krati" | 4 | 121 |- | 03 | {{flag|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Lorena Jelusić]] | "Rock Baby" | "Roka mazulis" | 12 | 36 |- | 04 | {{flag|Rumānija}} | [[Rumāņu valoda|Rumāņu]] | [[Alina Eremia]] | "Țurai!" | "Jē" | 5 | 89 |- | 05 | {{flag|Lielbritānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Joni Fuller]] | "How Does It Feel?" | "Kā tas sajuta" | 14 | 28 |- | 06 | {{flag|Zviedrija}} | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | [[M+]] | "Gränslös kärlek" | "Bezgalīga mīlestība" | 15 | 22 |- | 07 | {{flag|Krievija}} | [[Krievu valoda|Krievu]] | [[Vladislav Krutskikh]] | "Doroga k solntsu" (Дорога к солнцу) | "Ceļš uz sauli" | 9 | 66 |- | 08 | {{flag|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Denis Dimoski]] | "Rodendeski baknež" (Родендески бакнеж) | "Dzimšanas dienas skūpsts" | 8 | 68 |- | 09 | {{flag|Nīderlande}} | [[Holandiešu valoda|Holnadiešu]] | [[Tess]] | "Stupid" | "Stulbs" | 7 | 82 |- | 10 | {{flag|Serbija un Melnkalne}} | [[Melnkalniešu valoda|Melnkalniešu]] | [[Filip Vučić]] | "Ljubav pa fudbal" (Љубав па фудбал) | "Mīlestība kā futbolā" | 13 | 29 |- | 11 | {{flag|Latvija}} | [[Latviešu valoda|Latviešu]] | [[Kids4Rock]] | "Es esmu maza jauka meitene" | — | 11 | 50 |- | 12 | {{flag|Beļģija}} | [[Franču valoda|Franču]] | [[Lindsay]] | "Mes rêves" | "Mans sapnis" | 10 | 63 |- | 13 | {{flag|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Thea & Draugi]] | "Make It Right!" | "Padariet to labi" | 16 | 18 |- | 14 | {{flag|Norvēģija}} | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | [[Malin Reitan]] | "Sommer og skolefri" | "Vasara un nav skolas" | 3 | 123 |- | 15 | {{flag|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Antonio José]] | "Te traigo flores" | "Es nesu tev ziedu" | 2 | 146 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | '''16''' | '''{{flag|Baltkrievija}}''' | '''[[Krievu valoda|Krievu]]''' | '''[[Ksenia Sitnik]]''' | '''"My vmeste" (Мы вместе)''' | '''"Mēs esam kopā"''' | '''1''' | '''149''' |} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss}} [[Kategorija:Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] n4lxk3qb5ceyp0wkxyuj9mpyx8wzpc8 0 241434 4465783 3811212 2026-05-09T17:13:51Z Kikos 3705 /* */ 4465783 wikitext text/x-wiki [[File:Muromian-map.png|thumb|200px|Aptuvena etnolingvistiskā situācija 9. gs. Austrumeiropā. Volgas somu tautas, kas apzīmētas kā ''Merya'', ''Murom'' un ''Meshchera'' ir izmirušas.<ref>{{cite book |title=The Cambridge History of Early Inner Asia |last=Sinor |first=Denis |authorlink= |coauthors= |year=1990 |publisher=Cambridge University Press |location= |isbn=0-521-24304-1 |page=151 |url=http://books.google.com/books?id=ST6TRNuWmHsC&pg=RA1-PA151&lpg }}</ref> Līdz mūsdienām izdzīvojuši marieši un mordvieši.]] '''Volgas somu valodas''' ir grupa, ko dažkārt izšķir [[somugru valodas|somugru valodu]] [[ģenealoģija|ģenealoģijā]]. Pie šīs grupas pieder [[mordviešu valoda]], kurai ir divi literārās valodas varianti, [[Erzju valoda|erzja]] un [[Mokšu valoda|mokša]] (pēc cita uzskata erzju mordviešu un mokšu mordviešu ir divas patstāvīgas valodas),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.erzan.ru/news/razlichiya-mezhdu-erzyanskim-i-mokshanskim-yazykami-sushchestvenny |title=erzan.ru – РАЗЛИЧИЯ МЕЖДУ ЭРЗЯНСКИМ И МОКШАНСКИМ ЯЗЫКАМИ СУЩЕСТВЕННЫ |access-date={{dat|2014|08|18||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304192047/http://www.erzan.ru/news/razlichiya-mezhdu-erzyanskim-i-mokshanskim-yazykami-sushchestvenny }}</ref> un [[mariešu valoda]], kurai ir divi standartizēti varianti – kalnu mariešu un pļavu mariešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |title=AILAB – Somugru valodu saime |access-date={{dat|2014|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131221022636/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |archivedate={{dat|2013|12|21||bez}} }}</ref> Saskaņā ar 2010. gada [[Krievija]]s tautas skaitīšanas rezultātiem, kā ziņo ''Ethnologue'', Volgas somu valodām ir sekojošs runātāju skaits:<ref>[https://www.ethnologue.com/subgroups/uralic Ethnologue – Uralic]</ref> *kalnu un pļavu mariešu – 338 000 *erzju un mokšu mordviešu – 431 700 == Atsauces == {{atsauces}} {{Urāliešu valodas}} [[Kategorija:Somugru valodas]] moqqpwii8447o0psyg1c2cla05ws6gb 0 241438 4465780 3440882 2026-05-09T17:10:50Z Kikos 3705 /* Atsauces */ 4465780 wikitext text/x-wiki '''Permiešu valodas''' ir valodu grupa [[urāliešu valodas|urāliešu virssaimes]] [[somugru valodas|somugru saimē]]. Dažās klasifikācijās somugru saimē līdzās [[ugru valodas|ugru atzaram]] otrs lielais atzars ir somu-permiešu grupa, kas tālāk dalās permiešu un somu-[[Volgas somu valodas|Volgas somu]] grupās (pēdējā no pieminētajām tālāk dalās vēl sīkāk), taču precīzas attiecības starp somugru valodām ir strīdīgs jautājums.<ref name="SalmTax"> Salminen, Tapani (2002): [http://www.helsinki.fi/~tasalmin/kuzn.html''Problems in the taxonomy of the Uralic languages in the light of modern comparative studies'']</ref> Permiešu grupā ir divas valodas — [[komi valoda]] (ko dažkārt klasificē kā divas atsevišķas valodas — komi-zirjāņu un komi-permiešu), kas tiek lietota [[Krievija]]s [[Komi|Komi Republikā]] un [[udmurtu valoda]], kas tiek lietota Krievijas [[Udmurtija|Udmurtijas Republikā]].<ref name="ailab">{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |title=AILAB – Somugru valodu saime |access-date={{dat|2014|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131221022636/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/VALODA/v5-6.htm |archivedate={{dat|2013|12|21||bez}} }}</ref> Saskaņā ar 2010. gada [[Krievija]]s tautas skaitīšanas rezultātiem<ref>[https://www.ethnologue.com/subgroups/uralic Ethnologue — Uralic]</ref>, permiešu valodām piederošo udmurtu valodu prata 324 000 cilvēki, komi-permiešu valodu — 63 100 cilvēki, bet komi-zirjāņu valodu — 156 000 cilvēki. == Iezīmes == Urāliešu valodām neraksturīgi, udmurtu valodā ([[tatāru valoda]]s ietekmē) ir fiksēts uzsvars uz pēdējās zilbes. Komi-zirjāņu valodā tas ir fiksēts uz pirmās zilbes, bet komi-permiešu valodā tas ir mainīgs.<ref name="ailab" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Urāliešu valodas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Somugru valodas]] 2zpp47rqpuacoomtdpyba37c6pjrf0d 0 243396 4465720 4286318 2026-05-09T14:31:01Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Simeon_Bekbulatovich.png" aizvietots ar "Portrait_of_unknown_Polish_magnate_(Niasviž_Castle_gallery).png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4465720 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5" |+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Simeons Bekbulatovičs'''<br />'''''Симеóн Бекбулáтович''''' |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Portrait of unknown Polish magnate (Niasviž Castle gallery).png|200px]] |- | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | Cars Simeons |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pie varas''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1575 - 1576 |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Kronēšana''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1575 |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Priekšgājējs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ivans IV]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Pēctecis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ivans IV]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dinastija''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Čingishans|Čingishana]] dzimta |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Bekbulats]] |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | pēc 1540<br />[[Astrahaņa|Astrahaņā]]? |- | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris''' | style="vertical-align: top; text-align: left;" | {{dat|1616|01|05}}<br />[[Maskava|Maskavā]] |} '''Simeons Bekbulatovičs''' ({{val|ru|Симеóн Бекбулáтович}}) jeb '''hans Sainbulats''' ({{val|ru|Саин-Булат хан}}, {{val|tt|ساین بولاط}}, miris 1616. gadā) bija [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] vasalis, [[Kasimovas hani|Kasimovas hans]] (1567—1573) no [[Čingishans|Čingishana]] dzimtas. Viens no [[Krievija]]s karaspēka pavēlniekiem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] trešajā posmā (1571-1573). Uz neilgu laiku kronēts par Visas Krievzemes lielkņazu un caru (1575-1576), pēc tam [[Tveras kņazi|Tveras lielkņazs]] (1576-1585). Viņa kronēšana par visas Krievijas valdnieku historiogrāfijā tiek uzskatīta par iezīmi Krievijas tapšanai par [[Eirāzija]]s lielvalsti un [[Zelta Orda]]s politisko mantinieci.<ref>[http://www.spsl.nsc.ru/history/vernad/vol5/vgv515.htm ''Вернадский Г. В.'' Московское царство. — I. Основание русской евразийской империи (5 часть)] (krieviski)</ref> ==Izcelsme == Cēlies no [[Čingishans|Čingishana]] dzimtas. Viņa vecvectēvs Šeihs Ahmats bija [[Zelta Orda|Dižās Ordas]] pēdējais hans (1491–1502), bet vectēvs Ismails bija [[Nogaju Orda|Lielās Nogaju Ordas valdnieks]] (starp Volgu un Urāliem), kas 1554. gadā bija spiests sevi atzīt par Krievijas cara vasali. Viņa tēvs Bekbulats (miris ap 1566) kļuva par vienu no Ivana IV karavadoņiem, kas piedalījās 1563. gada karagājienā uz [[Smoļenska|Smoļensku]] pret lietuviešiem. == Dzīvesgājums == Dzimis pēc 1540. gada hana Bekbulata (''Бек-Булат'') ģimenē, ap 1565. gadu minēts kā kā [[Astrahaņa]]s hana dēls (''царевич астраханский''). Par militārajiem nopelniem Krievijas cars viņu iecēla par Kasimovas hanu (''царь касимовский'', 1567—1573), un kā cara Ivana IV vasalis viņš komandēja Krievijas armijas "lielo pulku" (galveno triecienvienību) Livonijas kara laikā (1571-1573). 1573. gadā krievi hana [[Sainbulats|Sainbulata]] vadībā ieņēma Veisenšteinas ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie Lodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |title=Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович |access-date={{dat|2014|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |archivedate={{dat|2014|03|22||bez}} }}</ref> 1573. gadā hans Sainbulats pārgāja [[pareizticība|pareizticībā]] un pieņēma Simeona Bekbulatoviča vārdu. Tā paša gada vasarā viņš apprecējās ar [[Mstislavas kņazi|Mstislavas kņaza]] Fjodora Ivanoviča meitu Anastasiju, kas bija Krievijas cara Ivana IV radiniece. Pēc [[Opričņina]]s režīma (1565–1572) atcelšanas 1575. gada rudenī Semjonu Bekbulatoviču kronēja par Visas Krievzemes lielkņazu. Viņam nodeva [[Zemste]]s pārvaldīšanu un iekšzemes likumu izdošanu, bet [[Ivans IV|Ivans Vasiļjevičs]] savās zemēs lika sevi dēvēt par [[Maskavas kņazi|Maskavas]], [[Pleskavas kņazi|Pleskavas]] un [[Rostovas kņazi|Rostovas]] kņazu (''князь Московский, Псковский и Ростовский'') ar rezidenci Staricā (''Старица''). 1576. gada vasarā Ivans IV atkal atņēma caram Semeonam nodotās pilnvaras un pazemināja viņu par [[Tveras kņazi|Tveras lielkņazu]]. [[Boriss Godunovs]] pēc nākšanas pie varas baidījās, ka Simeons Bekbulatovičs var tikt atjaunots cara tronī, tādēļ atņēma viņam Tveras lielkņaza titulu un zemes valdījumus, pēc 1585. gada izsūtīja uz nomaļu vietu. Kad Maskavas bajāri Romanovi un Beļski nostājās pret caru Godunovu, viņi 1598. gada pavasarī vēlējās atjaunot Simeonu Krievijas cara tronī. Šajā laikā bijušais cars Simeons pēkšņi zaudēja redzi, iespējams, ka indēšanas vai acu izduršanas dēļ. Lai nodrošinātos pret viņa iespējamo nonākšanu pie varas, 1606. gada aprīlī [[Viltusdmitrijs I]] aklo Simeonu Bekbulatoviču iesvētīja par mūku Stefanu [[Belozerska]]s Kirila klosterī (''Кирилло-Белозерский монастырь''), bet cars [[Vasilijs IV Šuiskis]] viņu 1606. gada 29. maijā lika izsūtīt uz [[Solovecu salas|Solovecu salām]]. Pēc cara Šuiska nāves 1612. gada 25. jūlijā Simeonu apžēloja un ļāva atgriezties Kirila klosterī, pēc tam [[Maskava|Maskavā]]. Miris 1616. gada 5. janvārī Maskavā, apglabāts Semjona klosterī blakus sievai. == Literatūra == * Ostrowski, Donald (2013). "Simeon Bekbulatovich's Remarkable Career as Tatar Khan, Grand Prince of Rus', and Monastic Elder". Russian History 39 (3): 269–299. doi:10.1163/18763316-03903001. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rusk.ru/st.php?idar=800138 Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] (krieviski) * [http://www.spsl.nsc.ru/history/vernad/vol5/vgv515.htm ''Вернадский Г. В.'' Московское царство. — I. Основание русской евразийской империи (5 часть). — Гл. 5. Последствия опричнины и конец Ливонской войны] * [http://www.hrono.ru/land/kasimhan.html Касимовское «царство» // проект «Хронос»] {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Joans IV]] | virsraksts = [[Krievijas cariste|Visas Krievijas lielkņazs]] | periods = 1575.-1576. | pēc = [[Joans IV]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bekbulatoviczs, Semions}} [[Kategorija:1616. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas cari]] [[Kategorija:Tatāri]] n4t6o8yq98gmkfsnioatciyu95natq6 0 245936 4465766 4465348 2026-05-09T16:42:29Z LFR1000 86129 4465766 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalna stacija (Rīga)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = File:57aut n.png |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 60 283 (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela - Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā "Ķīpsala – Torņakalna stacija"''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]]. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]]. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 6g24w8mo5qon0hyjkfj2yl6chbb6weg 4465774 4465766 2026-05-09T17:03:55Z LFR1000 86129 4465774 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalna stacija (Rīga)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = [[File:A57 no-11-05-2026.png|A57 no-11-05-2026]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 60 283 (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela - Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā "Ķīpsala – Torņakalna stacija"''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]]. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]]. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 4ahwuqy9iqvsblgqh4310apdejcuof4 4466059 4465774 2026-05-10T10:37:48Z Luvigas36437 87875 4466059 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = [[File:A57 no-11-05-2026.png|A57 no-11-05-2026]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 60 283 (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela - Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā "Ķīpsala – Torņakalna stacija"''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]]. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]]. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] hv3wsfbizsd8bom3jx28k2rgobliosn 4466060 4466059 2026-05-10T10:38:00Z Luvigas36437 87875 4466060 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte = File:A57 no-11-05-2026.png |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 34 (11 / 11 / 5 / 7) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 60 283 (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920002056/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:57aut n.png|thumb|57. autobusa maršruts "Abrenes iela - Ķīpsala" līdz 2026. gada 8. maijam.]] '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta (Rīga)|Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> . 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' - 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē divi autobusi. Maršruts kursē visu dienu. Līdz 2026. gada 8. maijā bija tikai viens autobuss maršrutā un kursēja rīta un vakarā sastrēgumstundās un agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. No 5. marta līdz 2020. gada 13. martam maršrutā kursēja mazas ietilpības autobusi (minibusi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ |title=1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu |access-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180221235357/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ }}</ref> Kustību maršrutā nodrošināja RP SIA "[[Rīgas Mikroautobusu satiksme]]", kas bija [[Rīgas satiksme|RP SIA "Rīgas satiksmes"]] apakšuzņēmums. Sākoties [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijai Latvijā]], maršrutu atkal pārņēma RP SIA "Rīgas satiksme". Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas '''57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā "Ķīpsala – Torņakalna stacija"''', un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-11-maija-57-autobuss-kurses-biezak-un-savienos-kipsalu-ar-tornakalna-staciju-1/|title=No 11. maija 57. autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:57. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[Attēls:57. autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss iebrauc Abrenes ielas galapunktā]] Virzienā '''Torņakalna stacija''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vilkaines iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Torņakalna stacija''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]], [[Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]], [[Akmeņu iela (Rīga)|Akmeņu iela]], [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas iela]], [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]], [[Vilkaines iela]]. Virzienā Uz Parku '''Ķīpsala''' — '''Balasta dambis''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Balasta dambis]]. Virzienā No Parka '''Ķīpsala''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. == Pieturvietas == 57. autobusa maršrutā pavisam kopā ir 34 pieturas. Virzienā '''Torņakalna stacija — Ķīpsala''' ir 11 pieturas, virzienā '''Ķīpsala – Torņakalna stacija''' ir 11 pieturas, '''Ķīpsala — Ķīpsala''' ir 5 pieturas, virzienā '''Ķīpsala –''' '''Balasta dambis''' ir 7 pieturas {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |- | align="center" | 2 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" | 3 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 4 | [[Uzvaras parks]] |x |- | align="center" | 5 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" |7 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 9 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 10 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 11 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras parks]] | |- | align="center" | 9 | [[Nacionālā bibliotēka]] |x |- | align="center" | 10 | [[Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs]] |x |- | align="center" |11 |[[Torņakalns (stacija)|Torņakalna stacija]] | |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" |1 |[[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |x |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |x |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] (Ķīpsalas iela) |x |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] (K. Valdemāra iela) | |- | align="center" | 7 | [[Balasta dambis]] |x |} |} '''Iepriekšējie pieturvietu nosaukumi''' Z.A. Meierovica bulvāris (pārdēvēta par "Nacionālais teātris")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] 31mom1pz0j1dxy05l74p0d59frqx44e 0 261070 4465953 2825863 2026-05-10T03:57:46Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Sports Tukumā]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465953 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = black | bg_color = #F36E21 | pašr_sezona = | team = HASC Tukums | logo = Hasc.png | logosize = 220px | city = {{vieta|Latvija|Tukums}} | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | founded = [[2014. gads|2014]] | dissolved = [[2015]] | operated = | arena = Tukuma ledus halle | ietilpība = | colors = {{color box|#F36E21}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM =Vesa Surenkin | coach = | coach2 = | captain = | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 0 }} '''HASC Tukums''' ir bijušais [[hokejs|hokeja]] klubs no [[Tukums|Tukuma]], kas piedalījās [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas hokeja čempionāta virslīgā]]. Tas izveidots [[2014]]. gadā. Komanda tika izveidota [[Jūrmala|Jūrmalā]], pirmajā sezonā mājas spēles aizvadot [[Majoru sporta laukums|Majoru ledus hallē]], taču pēc [[2014-15 Latvijas hokeja līga|2014.—15.]] gada sezonas komanda pārcēlās uz [[Tukums|Tukumu]]. [[2015-16 Latvijas hokeja līga|2015.—16.]] gada sezonā pēc sešām aizvadītām spēlēm finansiālu iemeslu dēļ dalību no čempionāta atsauca. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||2||1||1||26||73||193||9||7. vieta|| zaudējums ceturtdaļfinālā, 0—3 ([[HK Liepāja]]) || {{flaga|Latvija}} [[Eduards Ivanovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs|E.Lipsbergs]], {{flaga|Latvija}} [[Augusts Valdis Vasiļonoks|A.V.Vasiļonoks]] |} == Līderi == === Kluba spēlētāju rekordi === ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Edgars Lipsbergs]] un [[Augusts Valdis Vasiļonoks]], 16 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Vladislavs Koniševs]], 14 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Edgars Lipsbergs]], 27 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Vladislavs Koniševs]], 54 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Kristaps Jākobsons]], 10 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Iļja Kajuns]] un [[Vjačeslavs Kuzmičjovs]], 2 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Edgars Lipsbergs]] un [[Ivans Boiko]], 3 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Edgars Lipsbergs]], 4 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Iļja Kajuns]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Vjačeslavs Kuzmičjovs]], 3 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]]) === Komandas treneri === * [[Vjačeslavs Nazarovs]] (2014) * [[Valērijs Kuļibaba]] (2015) * [[Vesa Surenkins]] (2015) === Kapteiņi === * [[Eduards Ivanovs]] (2014—2015) == Ārējās saites == * [http://www.eliteprospects.com/team.php?team=17694 Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} [[Kategorija:Bijušie Latvijas hokeja klubi]] [[Kategorija:Sports Jūrmalā]] [[Kategorija:Sports Tukumā]] e707iqwuc4z9ik8j9rj9p2y9ktvzcu4 0 263396 4465897 3948931 2026-05-09T21:55:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465897 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Klēmenss fon Meternihs | vārds_orģ = ''Klemens von Metternich'' | attēls = Prince Metternich by Lawrence.jpeg | att_izm = | apraksts = Klēmensa fon Meterniha 1815. gada portrets <!------ Pirmais amats ------> | amats = Austrijas impērijas kanclers | term_sākums = {{dat|1821|5|25|N}} | term_beigas = {{dat|1848|3|13|N}} | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = Austrijas impērijas ārlietu ministrs | term_sākums2 = {{dat|1809|10|8|N}} | term_beigas2 = {{dat|1848|3|13|N}} | monarhs2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1773|5|15}} | dzim_vieta = [[Koblenca]], [[Trīras kūrfirstiste]], [[Svētā Romas impērija]]<br>([[Reinzeme-Pfalca]], {{GER}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = {{mdv|1859|6|11|1773|5|15}} | mir_vieta = [[Vīne]], [[Austrijas impērija]]<br>({{AUT}}) | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Strasbūras Universitāte]] * [[Maincas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = Signatur Klemens Wenzel Lothar von Metternich.PNG | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Klēmenss Vencels fon Meternihs''' ({{val|de|Klemens Wenzel Nepomuk Lothar, Fürst von Metternich-Winneburg zu Beilstein}}; dzimis {{dat|1773|5|15}}, miris {{dat|1859|6|11}}) bija [[Austrijas impērija]]s politiķis un valstsvīrs. Laikā no 1801. līdz 1809. gadam bijis Austrijas vēstnieks un sūtnis vairākās Eiropas valstīs. 1809. gadā kļuvis par Austrijas impērijas ārlietu ministru, 1821. gadā — valsts kancleru. Abus amatus saglabājis līdz [[1848. gada revolūcija]]i. Bija faktiskais [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] vadītājs 1814.—1815. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.emersonkent.com/historic_documents/congress_of_vienna_1815.htm|title=Final Act of the Congress of Vienna 1815|publisher=emersonkent.com}}</ref> kurā notika vienošanās par jaunajām valstu robežām un starpvalstu attiecībām pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] karu izraisītajām politiskajām pārmaiņām. Tiek uzskatīts par vienu no sava laika ievērojamākajiem diplomātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://biography.yourdictionary.com/klemens-von-metternich|title=Klemens von Metternich Facts|publisher=yourdictionary.com}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.emersonkent.com/history_notes/klemens_von_metternich.htm Klemens von Metternich] Conservative, Sophisticate, Skilled Diplomat, emersonkent.com {{en}} * [http://www.napoleon.org/en/reading_room/biographies/files/476525.asp METTERNICH-Winneburg-zu Beilstein, Clemens Wenzel Lothar, Graf von (1773-1859)] BIOGRAPHIES, napoleon.org {{en}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Meternihs, Klēmenss fon}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1773. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1859. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas cilvēki]] [[Kategorija:Diplomāti]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] 1n62d7v2o1pe8qq66gywio6m4xhwqjf 0 277751 4465915 4327634 2026-05-09T23:38:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465915 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Konstantīns Mežulis | attēls = | amats = [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1931]]. gads | term_beigas = [[1932]]. gads | dzim_dati ={{dat|1904|10|23}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Dricānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1938|2|8|1904|10|23}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb =Albīne Mežule | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Konstantīns Mežulis''' ({{dat|1904|10|23|N|bez}} — {{dat|1938|02|08|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Konstantīns Mežulis piedzima {{dat|1904|12|23||bez}} [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Konstantīns Mežulis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 18. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/536 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Laimīga ir tā skola... | first = Velta | last = Knospe | publisher = Liesma | date = 1976. gada oktobrī }}</ref> Jaunības gados iesaistījies [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbībā, 1919. gadā dibinājis [[Komjaunatne]]s šūniņu. Par politisko darbību 1920. gada martā arestēts.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Viņš neklusēja, kad vajadzēja runāt | first = A. | last = Buls | publisher = [[Padomju Jaunatne]] | date = 1965. gada 7. septembrī }}</ref> 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no Nabadzīgo strādnieku un zemnieku saraksta. Jau pirmajā sēdē pievienojies Strādnieku un zemnieku frakcijai.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ievēlēts Saeimas jaunais prezidijs | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1931. gada 4. novembrī | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> 1932. gada aprīlī nolicis deputāta mandātu. Nelegāli emigrējis uz [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="ld" /> {{dat|1938|02|08||bez}} [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tā sauktās [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mežulis, Konstantīns}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 5diqbiuxgwq8adnzjgyl0c7xge3g1b0 0 278139 4465717 4465656 2026-05-09T14:23:54Z Meistars Joda 781 4465717 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alfons Noviks | attēls = Noviks Alfons.jpg | att_izm = | amats = [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s priekšnieks | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati = {{dat|1908|2|13}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Mērdzenes pagasts|Silagaiļi|5s=Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1996|3|12|1908|2|13}} | mir_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | tautība = | partija = [[Latgales Progresistu partija]]<br />[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfons Noviks''' ({{dat|1908|2|13|N}} — {{dat|1996|3|12|N}}) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] politiskais darbinieks un čekists, [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja|Latvijas PSR Valsts drošības ministrija]]s vadītājs no 1940. līdz 1953. gadam. 1995. gadā notiesāts par [[genocīds|genocīdu]] un noziegumiem pret cilvēci. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Mērdzenes pagasts|Mihalovas pagasta]] [[Silagaiļi (Mērdzenes pagasts)|Silagaiļu]] [[Sādža|sādžā]] mazzemnieka ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf |title=Olga Krēgere. Ieskats ‘‘padomju Dzimtenes nodevēju’’ sarakstā. 1944. gads, Ludzas apriņķis |access-date={{dat|2015|04|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909135940/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/99-120-Kregere-Ieskats.pdf }}</ref> Jau 1920. gados tika savervēts [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|padomju izlūkdienestu]] darbā. Par [[Komunisms|komunistisku]] darbību 1926. gadā izslēgts no [[Aglonas ģimnāzija]]s.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 |title="Latgales dati" — Alfons Noviks |access-date={{dat|2015|03|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160331185356/http://latgalesdati.du.lv/persona/1234 }}</ref> Studēja [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē]], nepabeidzot studijas. No 1928. gada strādāja muitā, vēlāk par kantoristu celtniecībā. 1930. gada decembrī tika uzņemts [[Latgales Progresistu partija|Latgales Progresistu partijā]], savukārt 1932. gada jūlijā pievienojās tobrīd nelegālajai [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistiskajai partijai]]. No 1932. līdz 1933. gadam dienēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] obligātajā dienestā. No 1933. gada augusta bija kompartijas amatā [[Daugavpils|Daugavpilī]], novembrī arestēts un vēlāk notiesāts uz 8 gadiem katorgā. Amnestēts 1938. gada novembrī. No 1939. gada marta — noliktavas vadītājs. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada jūnijā Noviks tika iecelts par Iekšlietu ministrijas Valsts drošības pārvaldes vadītāju. Bija [[Tautas Saeima|Tautas Saeimas]] (1940—1941) deputāts.<ref name="ld" /> Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS kļuva par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju, no 1941. gada 26. februāra — Latvijas PSR Valsts drošības komisārs. No 1940. līdz 1954. gadam bija [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās padomes]] deputāts. Pēc [[Barbarosa (plāns)|Trešā reiha uzbrukuma Padomju Savienībai]] strādāja centrālajā ''[[NKVD]]'' aparātā, vadīja padomju Latvijas nodaļu. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|atkārtotās ienākšanas Latvijā]] Noviks atkal kļuva par Latvijas Iekšlietu Tautas komisariāta vadītāju. 1945. gada 9. septembrī paaugstināts par [[ģenerālmajors|ģenerālmajoru]]. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves 1953. gadā tika pārcelts uz LPSR rūpniecības ministriju par ministra vietnieku kadru jautājumos. No 1954. gada janvāra bija LPSR Zemkopības ministra vietnieks. Kopš 1955. gada pensijā. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] 1994. gada 15. martā Noviks tika apcietināts. 1995. gada 13. decembrī notiesāts ar [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]] par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci — parakstīja pavēles par [[1949. gada marta deportācijas|Latvijas iedzīvotāju deportācijām]] (1949—1953). 1996. gada 12. martā miris [[Rīgas centrālcietums|Rīgas centrālcietumā]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/cekists-no-merdzenes-stasts-par-alfonu-noviku.a408466/ Čekists no Mērdzenes. Stāsts par Alfonu Noviku, Kaspars Strods] {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Noviks, Alfons}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1996. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas noziedznieki]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]] hf35zxfor3k0aktflrcatrszvtns1bv 0 278949 4465707 4244150 2026-05-09T13:57:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465707 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jāzeps Roskošs | attēls =Jāzeps Roskošs.png | amats =[[1. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1925]]. gads | dzim_dati ={{dat|1891|11|13}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Ludzas apriņķis|Bērzpils pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1960|07|28|1891|11|13}} | mir_vieta ={{vieta|Apvienotā Karaliste|Bredforda}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]], [[Latgales Demokrātiskā zemnieku apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jāzeps Roskošs''' ({{dat|1891|11|13|N|bez}} — {{dat|1960|07|28|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[1. Saeima]]s deputāts, [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes]] un [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšsēdētājs. == Biogrāfija == Jāzeps Roskošs piedzima {{dat|1891|11|13||bez}} [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]].<ref name="ldg">{{LDG 1918|73}}</ref><ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jāzeps Roskošs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/2931 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācījies [[Domopole]]s pamatskolā, [[Rēzekne]]s tirdzniecības skolā un komercskolā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā 1915. gadā iesaukts [[Krievijas armija|Krievijas armijā]].<ref name="ldg" /> 1918. gada sākumā no [[Rumānija]]s atgriezās [[Latgale|Latgalē]]. Strādāja par skolotāju Latgales skolotāju sagatavošanas kursos. 1919. gada vasarā, [[Latvijas brīvības cīņas|Neatkarības kara]] laikā šķērsoja fronti un [[Rīga|Rīgā]] brīvprātīgi iestājās [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]]. 1920. gada sākumā no dienesta atbrīvots.<ref name="ldg" /> Pēc kara kļuva par sevišķu uzdevumu ierēdni Valsts informācijas birojā. No biroja likvidēšanas līdz 1922. gada rudenim bija [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] biedra sekretārs Latgales lietās. No 1922. līdz 1925. gadam strādāja [[1. Saeima|1. Saeimā]].<ref name="ldg" /> Ievēlēts no [[Latgales Kristīgo zemnieku savienība]]s, bet kopā ar [[Antons Dzenis|Antonu Dzeni]] un [[Francis Trasuns|Franci Trasunu]] 1924. gada aprīlī atšķēlās no partijas, izveidojot Latgales Demokrātu frakciju. Pēc darba parlamentā ieņēma amatus Zemes bankas padomē, [[Latvijas Banka]]s diskonta komisijā, Ministru kabineta likvidācijas komisijā un Valsts zemju fonda paplašināšanas komisijā.<ref name="ldg" /> No 1924. līdz 1940. gadam bija laikraksta "Zemnieka Balss" redaktors.<ref name="ld" /> No 1927. līdz 1932. gadam Roskošs bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|LR Iekšlietu ministrija]]s Latgales lietu nodaļas vadītājs. No 1932. līdz 1934. gadam — [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] priekšsēdētājs, no 1934. līdz 1936. gadam — [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] priekšsēdētājs.<ref name="ld" /> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā devies trimdā. Miris [[Bredforda|Bredfordā]] {{dat|1960|07|28||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Nekrologs | publisher = Londonas Avīze | date = 1960. gada 12. augustā | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0738{{!}}article:DIVL351{{!}}page:7{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0738{{!}}article:DIVL351{{!}}page:7{{!}}issueType:P }}</ref> Apbedīts {{dat||08|02||bez}}.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Miris bijušais Saeimas deputāts | publisher = Londonas Avīze | date = 1960. gada 5. augustā | accessdate = 2015. gada 28. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0737{{!}}article:DIVL47{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1960n0737{{!}}article:DIVL47{{!}}issueType:P }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{1. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Roskošs, Jāzeps}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1960. gadā mirušie]] [[Kategorija:Balvu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Kristīgo zemnieku un katoļu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latgales Demokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]] p8s4d0azhnwai0h92m3ssutb6h3xx1z 0 279412 4465885 4363522 2026-05-09T20:56:15Z Bendžamins 76862 4465885 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada jūnijs}} '''Naits''' ({{val|en|Knight}} — ‘[[bruņinieks]]’) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. 2014. gadā uzvārds pēc popularitātes ierindojās 88. vietā [[Anglija|Anglijā]] un 206. vietā [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Knight Surname Origin & Meaning |url=https://forebears.io/surnames/knight#meaning |access-date=2022-06-05 |website=forebears.io}}</ref> Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Eriks Naits]] (''Eric Knight''; 1897—1943) — angļu rakstnieks; * [[Korbans Naits]] (''Corban Knight''; 1990) — Kanādas hokejists; * [[Spensers Naits]] (''Spencer Knight''; 2001) — ASV hokejists; * [[Stīvens Naits]] (''Steven Knight''; 1959) — angļu scenārists, kinoproducents un režisors. == Atsauces == {{atsauces}} {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] l57fg521t4dcmmckgxlwk1w6wuzwao2 0 281297 4465669 3674497 2026-05-09T12:11:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465669 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Opincāns | attēls =Jānis Opincāns ap 1925.jpg | amats =[[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1925]]. gads | term_beigas = [[1931]]. gads | dzim_dati ={{dat|1899|03|25||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Bērzgales pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1973. gadā (73—74 gadu vecumā) | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Mežvidi|3s=Mežvidi (Mežvidu pagasts)|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]], [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Opincāns''' ({{val-ltg|Jōņs Opyncāns}}; dzimis {{dat|1899|03|25||bez}}, miris 1973. gadā) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] literāts un politiķis. Pazīstams arī ar pseidonīmu '''Mycānu Jōņs'''. Bijis [[2. Saeima|2.]] un [[3. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesgājums == Jānis Opincāns piedzima {{dat|1899|03|25||bez}} [[Bērzgales pagasts|Bērzgales pagasta]] [[Micāni|Micānu]] ciemā<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Jōņs Opincāns | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 15. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/1574 }}{{Novecojusi saite}}</ref> zemnieka Jāņa Opincāna ģimenē. Agrā jaunībā devās uz [[Pēterburga|Pēterburgu]], kur jau kādu laiku dzīvoja viņa brālis. 1917. gadā absolvēja Petrogradas Ņevas komercskolu un sāka studēt tieslietas [[Petrogradas Universitāte|Petrogradas Universitātē]], bet studijas nepabeidza. Kopā ar Vladislavu Zeimaļi (1898–1938) un Jōni Zvīdru (1895–1920) izdeva žurnālu "Gunkurs". 1919. gadā [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā atgriezās dzimtenē, kopā ar V. Zeimaļi, J. Zvīdru un Ādolfu Zarkeviču (1897–1963) darbojās Rēzeknē iznākošā komunistu laikraksta "Taisniba" redakcijā. Darbojies arī kara revolucionārajā tribunālā,<ref name="Strods">[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/alkohols-skandali-un-politika-stasts-par-starpkaru-laika-deputatu-jani-opincanu.a400555/ Alkohols, skandāli un politika. Stāsts par starpkaru laika deputātu Jāni Opincānu] Kaspars Strods lsm.lv 2021. gada 18. aprīlī</ref> kopā ar Sarkano armiju aizbēga uz Padomju Krieviju, kur dibināja literāri politisko un zinātnisko žurnālu latgaliešu rakstu valodā "Lismia".<ref name="ld" /> 1921. gadā atgriezās Latvijā un sāka studijas [[Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]s Filozofijas nodaļā, bet 1926. gadā pārgāja uz Tautsaimniecības un juridisko zinātņu fakultāti. 1923. gadā kopā ar domubiedriem dibināja žurnālu "Reits", rakstīja arī dažādus literārus tekstus, 1923. gadā Rēzeknes tipogrāfija "Gromota" iespieda viņa lugu "Dzeiwes reits".<ref name="Strods"/> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (LSDSP) saraksta. No partijas atšķēlās un izveidoja [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija|Latgales Sociāldemokrātisko strādnieku un zemnieku partiju]] un tās frakciju Saeimā. No tās saraksta 1928. gadā ievēlēts [[3. Saeima|3. Saeimā]].<ref>{{LDG 1918|66}}</ref> Nepiedienīgās uzvedības dēļ laikraksti J. Opincānam veltīja tādus epitetus kā "deputāts-žūpa", "alkoholiķis", "skandālists", "avantūrists", "piedzīvojumu meklētājs", "parazīts" u.c. 1931. gada februārī viņš piekāva savu civilsievu Teklu Solimu (1898–?), kuru pēc incidenta nogādāja slimnīcā.<ref name="Strods"/> 1931. gadā par Saeimas sēdes traucēšanu, "kunga prātā" esošajam Latgales tautas kalpam nācās parlamenta namu pamest kārtībsargu pavadībā, [[4. Saeima|4. Saeimā]] viņš ievēlēts netika. 1934. gada 23. jūlijā tiesa viņam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu. Vēlāk strādāja par mežsaimniecības grāmatvedi Jelgavā, Strenčos un Kārsavā. Pēc Otrā pasaules kara J. Opincāns 1950. gados strādāja par galveno grāmatvedi [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] kolhozā "Kutuzovs".<ref name="Strods"/> Miris 1973. gadā [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidu]] ciemā.<ref name="ld" /> Apglabāts Sila kapos.<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{2. Saeima}} {{3. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Opincāns, Jānis}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1974. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:3. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latgaliski rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] e5l2eghmyyk2yi8j5opiy1bs2czye8v 0 281516 4465974 4370484 2026-05-10T05:30:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465974 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Kvelbergs | attēls = | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1876|09|10||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kandavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1945. gadā (68—69 gadu vecumā) | mir_vieta =[[Kandava]] (tagad {{LVA}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Kristīgā nacionālā savienība]], [[Nacionālā zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija =[[jurisprudence|jurists]] | alma_mater =[[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Kvelbergs''' (dzimis {{dat|1876|09|10||bez}}, miris 1945. gadā) bija [[Latvija]]s jurists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[2. Saeima]]s deputāts. Vadīja [[Nacionālā zemnieku savienība|Nacionālo zemnieku savienību]]. == Dzīvesgājums == Kārlis Kvelbergs piedzima {{dat|1876|09|10||bez}} [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Kārlis Kvelbergs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6177 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1902. gadā pabeidza [[Maskavas Universitāte]]s Juridisko fakultāti.<ref name="ldg">{{LDG 1918|60}}</ref> Sāka strādāt [[Liepājas apgabaltiesa|Liepājas apgabaltiesā]], kur pildīja izmeklēšanas tiesneša un prokurora biedra pienākumus. 1906. gadā strādāja par notāru [[Ventspils|Ventspilī]].<ref name="ldg" /> No 1907. līdz 1910. gadam bija Vitebskas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], tad līdz 1917. gadam — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]].<ref name="ld" /><ref name="ldg" /> Vācu okupācijas laikā (no 1918. gada februāra līdz decembrim) bija Daugavpils apriņķa pārstāvis Vācu divīzijas štābā.<ref name="ld" /> No 1918. līdz 1922. gadam bija Tiesu palātas prokurors.<ref name="ldg" /> [[Latvijas Republika]]s pirmsākumos bija [[Tautas padome]]s loceklis Latgales frakcijā.<ref name="ld" /> 1920. gadā kandidēja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās no [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgās nacionālās savienības]] saraksta, nav ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 6. daļa | first = Edmunds | last = Griģis | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | date = 2015. gada 29. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-6-dala/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150302231648/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-6-dala/ | archivedate = 2015. gada 2. Marts }}</ref> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Nacionālā zemnieku savienība|Nacionālās zemnieku savienības]] saraksta. Parlamentā strādāja līdz 1928. gadam.<ref name="ld" /> 1930. gadā kļuva par [[Latgales apgabaltiesa]]s miertiesnesi, no 1930. līdz 1937. gadam bija apgabaltiesas loceklis.<ref name="ld" /> {{dat|1937|08|26||bez}} devās pensijā.<ref name="ld" /> Miris 1945. gadā [[Kandava|Kandavā]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kvelbergs, Kārlis}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] ijy016z7qrkt99w23edmu6lq8pa43qx 10 286204 4465924 4465422 2026-05-10T02:10:06Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4465924 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 29neu6ov27obbmel5q3c97dgx4884u5 0 287579 4465685 4405249 2026-05-09T13:13:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465685 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Zarumba | vārds_orig = | attēls = Jānis Zarumba.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = pirms 1940. gada | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1976 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}}<br />{{USSR}} | nodarbošanās = [[futbols|futbolists]], [[basketbols|basketbolists]], [[šahs|šahists]], [[grāmatvedība|grāmatvedis]] }} '''Jānis Rūdolfs Zarumba''' ({{dat|1907|12|29|N}} [[Rīga]] — {{dat|1976|1|17|N}} [[Rīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Janis-Zarumba |title=Nekropole: Jānis Zarumba |access-date={{dat|2015|07|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160314092146/https://nekropole.info/lv/Janis-Zarumba |archivedate={{dat|2016|03|14||bez}} }}</ref>) bija [[Latvija]]s [[sports|sportists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1907. gadā Rīgā Andreja un Bertas Alvīnes, dzimušas Nadziņas, ģimenē.<ref>[https://kazhe.lv/futbols/personas/janis-rudolfs-zarumba Latvijas futbola vēsture 1907-1940]</ref> Pēc [[Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija]]s beigšanas (1926) divus gadus studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas fakultātē]] (1928-1929)<ref>[http://www.archiv.org.lv/studenti/index.php?id=1&kods=1&rinda=0&uzvards=Zarumba&vards=&dzimg=&dzim=&fakultate=&matrikula=&lieta=&gads=&apraksts= LVVA Studentu datubāze]</ref> un apliecinājis sevi kā ļoti daudzpusīgu sportistu. Vairākus gadus sargāja sporta kluba "[[Universitātes Sports (futbola klubs)|Universitātes Sports]]" pirmās futbola komandas vārtus. 1933. gadā [[Turīna|Turīnā]] bija Latvijas studentu futbola izlases vārtsargs [[Universiāde|Pasaules studentu spēlēs]].<ref>A. Riekstiņš "Kā latvju studenti uz Itāliju brauca", laikraksts "Lauku Avīze", 13.07.1993</ref> Labās spēles un uzvārdu sakritības dēļ [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] līdzjutēji Zarumbu iesaukuši par "Zamoru" — tā laika labākā [[Spānija]]s vārtsarga [[:en:Ricardo Zamora|Rikardo Zamoras]] vārdā. Tāpat bija basketbolists [[Latvijas Universitāte]]s klubā "Gongs",<ref>"Latvijas meistarsacīkstēs basketbolā", laikraksts "Stadions", 30.10.1933</ref> kā arī piedalījās šaha un [[bridžs|bridža]] turnīros. 1933. gadā viņu ievēlēja Latvijas Šaha savienības valdē,<ref>"Šacha savienības jauna vadība", žurnāls "Sporta Pasaule", 03.04.1933</ref> bet 1935. un 1937. gados [[Latvijas Basketbola savienība]]s revīzijas komisijā.<ref>"Basketbola jaunā vadība", laikraksts "Sporta Pasaule", 08.08.1935</ref><ref>"Basketbolistu saimes pateicība Valsts Prezidentam Dr. K. Ulmanim", laikraksts "Sporta Pasaule", 18.11.1937</ref> 1930. gados strādāja par Latvijas kara invalīdu savienības grāmatvedi. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, pēc kara nokļuva [[Padomju okupācijas zona Vācijā|Padomju okupācijas zonā]] un 1945. gadā no [[Rostoka]]s atgriezās Rīgā.<ref>laikraksts "Latviešu Vēstnesis", Nr. 79, 09.01.1946</ref> 1950. gados bija [[Krustpils]] cukura fabrikas galvenais grāmatvedis, viņa brīvdomīgais raksturs bija par iemeslu vairākkārtējām represijām no padomju varas iestāžu puses. 1957. gadā 1. aprīlī viņu arestēja un piesprieda trīs gadu ieslodzījumu soda nometnēs par pretpadomju [[propaganda|propagandu]] un aģitāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lists.memo.ru/d13/f171.htm |title=Списки жертв — Мемориал |access-date={{dat|2015|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2011|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110131104137/http://lists.memo.ru/d13/f171.htm }}</ref> 1959. gadā atbrīvots un atgriezies Rīgā.<ref>laikraksts "Austrālijas Latvietis", 07.03.1959</ref> Mūža pēdējos gados strādāja par naktssargu un vairs nepiedalījās šaha turnīros. Miris 1976. gadā pēc [[smadzeņu trieka]]s, apglabāts Rīgas Meža kapos. == Vietas Latvijas šaha čempionātā == * [[1930. gada Latvijas čempionāts šahā|1930. gads]] — 10. vieta 2. virsturnīrā. * [[1932. gada Latvijas čempionāts šahā|1932. gads]] — 2.-3. vieta 2. virsturnīrā. * [[1946. gada Latvijas čempionāts šahā|1946. gads]] — 10.-12. vieta. * [[1957. gada Latvijas čempionāts šahā|1957. gads]] — 13.-14. vieta. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ilmārs Balodis "Miris J. R. Zarumba" laikrakstā "Laiks", 18.02.1976. * Nekrologs "Tā viņi aiziet" laikrakstā "Austrālijas Latvietis", 07.03.1976. * Encyclopedia of Latvian chessplayers : 1900-2000 / compiled by Val Zemitis ; editors, J. Vitomskis ... [et al. ]. [ASV : b. n.], 2009 2 sēj. : il., portr. ; 29 cm. {{DEFAULTSORT:Zarumba, Jānis}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1976. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Latvijas futbola vārtsargi]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Bridžs]] m7xhmsxeb29d7antwbk215gzyqmyeht 2 289224 4465856 4465400 2026-05-09T20:32:12Z Krišjānis 51961 4465856 wikitext text/x-wiki Viens no 1360. *12. maijs - Zviedrija *13. maijs - Francija *14. maijs - Jaunzēlande *15. maijs - Dienvidkoreja, Kotdivuāra, Japāna *18. maijs - Brazīlija, Austrija *19. maijs - Portugāle *21. maijs - Maroka, Vācija, Norvēģija *22. maijs - Anglija *26. maijs - ASV *29. maijs - Kolumbija rstenc1cycumv6robxddq7xlcjvdoj1 0 291451 4465904 4439070 2026-05-09T22:26:39Z Pirags 3757 pap 4465904 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņukši | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Ņukšu baznīca. Church at Ņukši. July, 2015.jpg | image_caption = [[Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca|Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila baznīca]] Ņukšos | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Ņukšu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0,477 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=5321&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 249 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27| lats = 22| latNS = N | longd = 27| longm = 44| longs = 32| longEW = E | elevation_m = 145 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5730 Ņukši | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ņukši''', agrāk arī '''Pilda''',<ref>{{Latvijas ceļu karte}}</ref> ir ciems [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ņukšu pagasts|Ņukšu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā [[Ilža (upe)|Ilžas]] upes krastā pie autoceļa [[P49]] {{nobr|12,5 km}} no novada centra [[Ludza]]s un {{nobr|281 km}} no Rīgas. Ņukšos atrodas pagasta pārvalde, tautas nams, bibliotēka, feldšeru-vecmāšu punkts,<ref>[http://www.ludza.lv/wp-content/uploads/2012/08/Info_par_med_pakalp.pdf Ludzas novads. Informācija par medicīnas pakalpojumiem]{{Novecojusi saite}}</ref> pasts, veikals, [[Pildas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca|Pildas katoļu baznīca]]. Baznīcas altāris (18. gadsimts) un divi sānu altāri (ap 1700. gadu) ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.<ref>{{EncLP|2|128}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pildas otrā 6-klasīgā pamatskola 1937.jpg|thumb|left|Pildas otrā 6-klasīgā pamatskolas ēka Ņukšos (1937).]] Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Ņukšu muižas ''(Niukszi, Njukschi)'' centru. 1917. gadā dibināta Ņukšu pamatskola, bet pirmā latviešu mācību iestāde apkaimē bija [[Tribuki|Tribuku]] 4. klasīgā pamatskola, kuru vēlāk pārdēvēja par 2. Pildas 4-klasīgo pamatskolu. 1936. gadā Pildas 2. pamatskolu pārdēvēja par 1. pakāpes skolu. Pēc kara Ņukšos izveidojās Kaļiņina [[kolhozs|kolhoza]] ciemats. 1940. gados darbojās Ņukšu nepilnā vidusskola, 1950-1960. gados – Pildas otrā 7-gadīgā skola. 1970. gadu beigās Ņukšu skolai pievienoja Veseru pamatskolu. 1992. gadā Pildas 2. astoņgadīgo skolu pārdēvēja par Ņukšu pamatskolu, kurā strādāja 15 pedagogi. 2011. gadā Ņukšu pamatskolu pievienoja Pildas pamatskolai.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/uksu-pamatskola/ Ņukšu (Tribuku, Veseru, 2. Pildas) skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|20 |1970|61 |1979|166 |1989|284 |2000|259 |2011|190 |2021|174 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Ņukšu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ņukšu pagasts]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] d99yu7yp2v2s81fgkjwznb7rse8fcpr 0 292703 4466038 4062139 2026-05-10T09:47:40Z Neptune, the Mystic 66337 /* Diskogrāfija */ Update (https://metalinjection.net/new-music/darkthrone-stays-grim-on-pre-historic-metal-new-album-due-out-in-may) 4466038 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Darkthrone'' |Attēls = Darkthrone crop.png |Att_izm = 250px |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Norvēģija}} [[Oslo]], [[Norvēģija]] |Žanrs = [[nāves metāls]], [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnais metāls]]. |Gadi = 1986—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Peaceville Records]]''<br />''[[Moonfog Productions]]'' |Mlapa = |Dalībnieki = ''Nocturno Culto'', ''Fenriz'' |Bij_dalībnieki = }} '''''Darkthrone''''' ir [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] grupa no [[Norvēģija|Norvēģijas]], kas tiek uzskatīta par vienu no šī žanra spilgtākajām pārstāvēm.{{nepieciešama atsauce}} Grupas 1990. gadu sākumā izdotie albumi, nereti tiek uzskatīti par vieniem no t.s. ''melnā metāla otrā viļņa'' ietekmīgākajiem žanra paraugiem.{{nepieciešama atsauce}} == Karjera == ''Darkthrone'' ir izveidojusies 1986. gadā [[Oslo]] piepilsētā un sākotnēji spēlēja [[nāves metāls|nāves metālu]]. 1991. gadā grupa izteikti sāka pārņemt melnajam metālam raksturīgo spēles stilu un estētiku, tostarp pseidonīmus. Abi grupas līderi — [[Teds Skjellums]] (''Nocturno Culto'') un Gilve Nagels (''Fenriz'') ir palikuši nemainīgi visu grupas pastāvēšanas laiku. Lielāko grupas pastāvēšanas laiku viņi ir bijuši arī vienīgie grupas dalībnieki, tāpēc ''Darkthrone'' ir zināma kā studijas grupa, kas tikpat kā nav uzstājusies koncertos. Sākot ar 2005. gadu grupas skanējumā atkal ir novērojamas izmaiņas un pēdējie izdotie albumi satur ļoti daudz ietekmes no klasiskā [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] un [[Pankroks|pankroka]]. Savukārt grupas 2019. gada albums [[Old Star]] demonstrē strauju pagriezienu [[Dūmmetāls|dūmmetāla]] virzienā == Diskogrāfija == * 1991 ''[[Soulside Journey]]''. * 1992 ''[[A Blaze in the Northern Sky]]'' * 1993 ''[[Under the Funeral Moon]]'' * 1994 ''[[Transilvanian Hunger]]'' * 1995 ''[[Panzerfaust]]'' * 1996 ''[[Total Death]]'' * 1999 ''[[Ravishing Grimness]]'' * 2001 ''[[Plaguewielder]]'' * 2003 ''[[Hate Them]]'' * 2004 ''[[Sardonic Wrath]]'' * 2006 ''[[The Cult is Alive]]'' * 2007 ''[[F.O.A.D]]'' * 2008 ''[[Dark Thrones and Black Flags]]'' * 2010 ''[[Circle the Wagons]]'' * 2013 ''[[The Underground Resistance]]'' * 2016 ''[[Arctic Thunder]]'' * 2019 ''[[Old Star]]'' * 2021 ''[[Eternal Hails...]] * 2022 ''[[Astral Fortress]]'' * 2024 ''[[It Beckons Us All.......]]'' * 2026 ''[[Pre-Historic Metal]]'' {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas melnā metāla grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Norvēģijas rokgrupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] kcdne2mxc4uxpbf8xvbyt0nkkf3uy8d 0 313741 4465969 4167605 2026-05-10T05:17:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465969 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputātu|citu personu ar šādu vārdu|Kārlis Irbe}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Irbe | attēls = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[1. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1925]]. gads <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati ={{dat|1885|01|16||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Šķēde|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1966|11|2|1885|10|16|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Kristīgā nacionālā savienība]] | dzīvesb =Erna Irbe | profesija =mācītājs | alma_mater =[[Tartu Universitāte]] | reliģija =[[luterisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Irbe''' ({{dat|1885|01|16|N|bez}} — {{dat|1966|11|2|N|bez}}) bija [[Latvija]]s luterāņu garīdznieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[1. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Kārlis Irbe piedzima {{dat|1885|01|16||bez}} [[Šķēde]]s muižā rentnieku Ernesta un Annas ģimenē. Mācījies [[Naudītes pagasts|Naudītes pagasta]] skolā un [[Jelgava]]s ģimnāzijā, kuru absolvēja ar Uzslavas rakstu. Pēc tam studēja teoloģiju [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], zināšanas papildināja [[Berlīne]]s un [[Leipciga]]s universitātēs.<ref name="brkdb">{{Tīmekļa atsauce | title = Irbe Kārlis | publisher = Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze | accessdate = 2016. gada 23. aprīlī | url = http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=423 }}</ref> Kārlis Irbe mācītāja kandidāta gadu kalpoja Jelgavā pie mācītāja Jāņa Reinharda, ordinēts Jelgavā {{dat|1910|02|28||bez}}. Viņa ordinācija notika latviešu valodā, kaut arī tolaik luterāņu mācītāju ordinācijas parasti notika vācu valodā.<ref name="brkdb" /> 1911. gadā Kurzemes konsistorija nosūtīja Irbi uz Strūžānu draudzi [[Latgale|Latgalē]]. 1913. gadā Irbes vadībā tika uzsākta [[Balvu luterāņu baznīca]]s celtniecība. Tā tika iesvētīta 1915. gada maijā. Balvu luterāņu baznīcā ir uzstādīta piemiņas plāksne Kārlim Irbem.<ref name="brkdb" /> 1918. gadā Irbe īslaicīgi nonāca [[Rīga|Rīgā]], kur kalpoja Sv. Trīsvienības draudzē. No 1922. gada līdz 1936. gada decembrim Irbe bija par Latgales iecirkņa prāvests ar uzdevumu rūpēties par latviešu luterāņu draudžu izveidošanu Latgalē.<ref name="brkdb" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]], kurā strādāja līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1925. gadam bija [[Saeima]]s deputāts.<ref name="ldg">{{LDG 1918|51}}</ref> Pārstāvējis [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgo nacionālo savienību]]. Kandidējis arī [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeimas vēlēšanās]] 1925. gadā un [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanās]] 1931. gadā.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Kārlis Irbe | publisher = Latgales dati | accessdate = 2016. gada 23. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/1797 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pret Irbi kā pret garīdznieku tika veiktas represijas. {{dat|1946|02|26||bez}} viņš tika arestēts un pusotru gadu pavadīja t.s. «[[Stūra māja|Stūra mājā]]». Viņš tika notiesāts uz 10 gadiem un izsūtīts uz [[Karaghandi|Karagandu]].<ref name="brkdb" /> [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada martā]] uz Krieviju tika izsūtīta Irbes ģimene — sieva Erna un dēli Jānis un Paulis. 1955. gadā, izbeidzoties ieslodzījuma termiņam, Kārlis Irbe nonāca pie ģimenes [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]]. 1956. gadā Irbe un viņa jaunākais dēls Paulis atgriezās Latvijā. Vēlāk atgriezās arī sieva Erna un dēls Jānis.<ref name="brkdb" /> Mūža pēdējos gadus Irbe pavadīja, kalpojot Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē. Kārlis Irbe nomira {{dat|1966|11|2||bez}} un tika apbedīts Sv. Trīsvienības draudzes kapsētā blakus baznīcai.<ref name="brkdb" /> Ģimene vēlējās viņu apbedīt [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] līdzās radiniekam, mācītājam [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlim Irbem]], taču nesaņēma atļauju.<ref name="brkdb" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Irbe, Kārlis}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu garīdznieki]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] tl04oxx5o8era31t2s40e3jmfmb2ujm 0 323300 4465858 4088049 2026-05-09T20:35:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465858 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ketija Birzule | piktogramma_1 = Sailing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Burāšana | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1998|10|30}} | dz_viet = | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Latvieši|Latviete]] | dzīvesvieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | garums = | svars = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Burāšana]] | disciplīna = | treneris = | bij_treneri = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Ketija Birzule''' (dzimusi {{dat|1998|10|30}})<ref name="burusports">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.burusports.lv/sportists/ketija-birzule-lat-151/|title=Ketija Birzule LAT151|publisher=burusports.lv|accessdate={{dat|2016|7|6||bez}}|archive-date={{dat|2016|09|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160902043122/http://www.burusports.lv/sportists/ketija-birzule-lat-151/}}</ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[burātāja]]. Arī viņas tēvs [[Māris Birzulis]] un pusbrālis nodarbojas ar burāšanu. Pati ar burāšanu sākusi nodarboties 9 gadu vecumā, 13 gadu vecumā sākusi piedalīties sacensībās.<ref name="sailing">{{Tīmekļa atsauce|url=https://members.sailing.org/biog.php?unique=1467792470.0894&memberid=384441&js=1|title=Ketija Birzule|publisher=sailing.org|accessdate={{dat|2016|7|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gadā uzvarējusi Latvijas Jaunatnes olimpiādē. Piedalījusies [[2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskās spēles|2014. gada vasaras jaunatnes olimpiskajās spēlēs]], kur ieguvusi 12. vietu. 2015. gadā kļuvusi par Baltijas kausa čempioni RS:X klasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/615441-olimpiete_ketija_birzule_par_latviju_ar_lielo_l|title=Olimpiete Ketija Birzule: Par Latviju ar lielo L!|publisher=tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|7|6||bez}}|archive-date={{dat|2016|07|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160708182334/http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/615441-olimpiete_ketija_birzule_par_latviju_ar_lielo_l}}</ref> 2016. gada jūnijā tika paziņots, ka K. Birzule startēs {{oss|V=2016|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/sports/news/vasaras-olimpiskas-speles/zinas/latvija-pec-12-gadu-partraukuma-tiks-parstaveta-olimpiskajas-burasanas-sacensibas.d?id=47621105|title=Latvija pēc 12 gadu pārtraukuma tiks pārstāvēta olimpiskajās burāšanas sacensībās|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2016|7|6||bez}}}}</ref> 17 gadu vecumā startējot olimpiskajās spēlēs, viņa ieguva 24. vietu RS:X klasē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{Latvija 2016 VOS}} {{DEFAULTSORT:Birzule, Ketija}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas burātāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] q5qes5itmmd714bziemsh2qpldduuz1 0 324624 4465907 4463624 2026-05-09T22:52:04Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienotas saites un kategorijas 4465907 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Vikentijs Latkovskis | attēls =Vikentijs Latkovskis.jpg | att_izm = | amats =[[Tautas Saeima]]s deputāts | term_sākums = | term_beigas = | dzim_dati ={{dat|1899|6|20}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dagdas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1983|11|5|1899|6|20}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]]/[[PSKP]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vikentijs Latkovskis''' (1899—1983) bija [[Latgalieši|latgaliešu]] izcelsmes [[Latvieši|latviešu]] skolotājs, [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|padomju izlūkdienesta]] aģents, politiķis un [[Latvijas PSR]] valsts un partijas darbinieks. Latvijas iekšlietu ministra biedrs un Politiskās policijas priekšnieks [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Augusta Kirhenšteina valdībā]] (1940).<ref>"Jaunais ministru kabinets." Latgolas Vōrds. 1940. gada 27. jūnijā</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1899. gada 20. jūnijā [[Dagdas pagasts|Dagdas pagastā]]. Pirmo Latgales skolotāju kursu dalībnieks [[Rēzekne|Rēzeknē]] (1918). Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] strādāja par skolotāju. Līdztekus kopš 1921. gada darbojās kā [[Padomju Krievija]]s, vēlāk [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|PSRS izlūkdienesta]] aģents.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4247 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2016|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160915111952/http://latgalesdati.du.lv/persona/4247 }}</ref> Bija [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] valdes loceklis (1928—1931), vēlāk cietuma inspektors izglītības jautājumos. Mācījās [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā]], bija studentu biedrības "Montānija" loceklis. Viņa svainis bija [[Broņislavs Trubiņš]]. No [[Progresīvā tautas apvienība|Progresīvās tautas apvienības]] (vēlāk [[Latgales Zemnieku progresīvā apvienība]]) V. Latkovskis kandidēja [[3. Saeimas vēlēšanas|3.]] un [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanās]], tomēr ievēlēts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-ganu-zena-lidz-padomju-ministram-stasts-par-vikentiju-latkovski.a428222/|title=No ganu zēna līdz padomju ministram. Stāsts par Vikentiju Latkovski|last=Strods|first=Kaspars}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] bija t.s. [[Tautas Saeima]]s deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala, uz īsu brīdi ieņēma iekšlietu ministra [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] vietnieka (biedra) posteni [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Augusta Kirhenšteina valdībā]]. Bija nozīmēts arī par Latvijas Republikas Politiskās policijas priekšnieku, bet drīz viņa funkcijas pārņēma no Krievijas atbraukušais [[Semjons Šustins]], kas līdz oficiālajai valsts aneksijai augustā konspirācijas nolūkos darbojās ar izdomātu uzvārdu "Silnieks".<ref>[https://nekropole.info/lv/Simons-Sustins nekropole.info]</ref> Pēc [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome|Latvijas PSR Tautas komisāru padomes]] izveides 1940. gada 30. augustā Vikentiju Latkovski arī oficiāli nomainīja LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta ([[NKVD]]) Valsts drošības pārvaldes priekšnieks Semjons Šustins. Savukārt Vikentijs Latkovskis bija [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāts (1940—1941). Atgriežoties Latvijā pēc evakuācijas uz PSRS iekšējiem apgabaliem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, V. Latkovskis turpināja pildīt LPSR pārtikas rūpniecības tautas komisāra (vēlāk ministra) amatu. Šajā ministrijā turpinājis darboties līdz pat aiziešanai pensijā 1971. gadā. Miris 1983. gada 5. novembrī.<ref>Vikentijs Latkovskis. [[Cīņa (avīze)|Cīņa]], 1983. gada 10. novembrī</ref> == Literatūra == * Gore, I., Stranga, A. Latvijas neatkarības mijkrēslis. Okupācija. Rīga: 1992. — 177. lpp. * Kursītis, St. Atmiņu ceļos. Rēzekne, 1994. == Atsauces == {{atsauces}} {{Tautas Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Latkovskis, Vikentijs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krāslavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] [[Kategorija:Latgales Zemnieku progresīvās apvienības politiķi]] [[Kategorija:Progresīvās tautas apvienības politiķi]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK darbinieki]] fs929mwl0uqxzema3q9cekmgbce2ynq 0 327753 4466058 4421624 2026-05-10T10:36:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466058 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LU Dabas māja.jpg|thumb|LU Dabas māja Rīgā, Jelgavas ielā 1]] '''Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte''' bija viena no [[Latvijas Universitāte]]s fakultātēm, kas dibināta vienlaikus ar Latvijas Universitāti 1919. gadā. Bioloģiju tad varēja apgūt Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē Dabas zinātņu nodaļā. Kopš 1994. gada tā piedāvāja augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā bakalaura, maģistra un doktora programmā, kā arī profesionālo apmācību pamatskolas ķīmijas un vidusskolas [[bioloģija]]s skolotāja programmā. 2024. gadā Bioloģijas fakultāti apvienoja ar [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]], izveidojot [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte|Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par-mums/struktura/fakultates/medicinas-un-dzivibas-zinatnu-fakultate/ |title=Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte |accessdate=2024-08-10 |work= |publisher=lu.lv |date= }}</ref> == Struktūra un vadošie docētāji == Bioloģijas fakultātē bija septiņas katedras: * Augu fizioloģijas katedra * Botānikas un ekoloģijas katedra * Molekulārās bioloģijas katedra * Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra * Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra * Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra * Hidrobioloģijas katedra == Vēsture == LU Bioloģijas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Reorganizācijas komisija izveidoja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. 1919. gada 16. septembrī tika ievēlēts tās pirmais dekāns prof. [[Lejnieks|Edgars Lejnieks]] un fakultātes kodola locekļi. 1. oktobrī sasaukta pirmā studentu sapulce un pirmās lekcijas notika jau 4. oktobrī. Taču darbu pārtrauca [[Bermontiāde|Bermonta uzbrukums Rīgai]] 8. oktobrī, kas ierāva karadarbībā gan fakultātes pasniedzējus, gan studentus. Darbs atsākās 13. novembrī Kronvalda bulvārī 4. bijušajā [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] laboratoriju korpusā. [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|thumb|Bioloģijas fakultātes ēka (1928 - 1982) Alberta ielā 10]] Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā varēja apgūt [[Botānika|botāniku]], [[Zooloģija|zooloģiju]], [[Ģeogrāfija|ģeogrāfiju]] un [[Ģeoloģija|ģeoloģiju]]. Zinātniskā darba veikšanai un studentu apmācībai tika izveidoti atsevišķi institūti un [[LU botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]]. 1928. gadā Dabas zinātņu nodaļa pārgāja uz bijušās [[N. Mironova komercskola]]s telpām Alberta ielā 10. Vēl 1939. gadā tās apakšvienības atradās Rīgā 4 ēkās bez savas sanāksmju telpas. * 1920. gadā izveidoja Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu ar Zoofizioloģijas nodaļu, tā direktors bija prof. [[Naums Lebedinskis|N. Lebedinskis]]. 1927. gadā tajā izveidoja Dzīvnieku fizioloģijas nodaļu, ko vadīja vec. doc. L. Āboliņš. 1939. gadā institūtā darbojās: prof. N. Lebedinskis, privātdocents O. Grotāns, asistente A. Rēdliha, jaun. asist. J. Immeis; agrāk darbojušies: asistente A. Dauvarte t, subasist. V. Melderis, subasist. E. Tauriņš. Dzīvnieku fizioloģijas nodaļā darbojas: vec. doc. L. Āboliņš, vec. asistente A. Kroģe, subasistente A. Bērtiņa, subasist. J. Kazaks. * 1923. gadā izveidoja Sistemātiskās zooloģijas institūtu. 1924. gadā pie institūta noorganizēja Hidrobioloģisko staciju, kas pētīja jūru un saldūdeņus. 1925. gadā N. Transehe vadībā izveidota Latvijas Ornitoloģijas centrāle putnu aizsardzības popularizēšanai, faunistiska materiāla vākšanai un putnu gredzenošanai. 1939. gadā institutā darbojās: prof. [[Strands|E. Strands]] (direktors), doc. [[Nikolajs Tranzē|N. Tranzē]], privatdoc. O. Trauberga; agrāk darbojās prof. [[Gvido Šneiders|G. Šneiders]]. Hidrobioloģiskajā stacijā darbojās prof. E. Strands, subasist. B. Bērziņš, laborants N. Sizovs; agrāk — vec. asist. V. Ozoliņš. * 1919. gadā rudenī tika izveidota LU Botānikas laboratorija, kas 1927. gadā pārdēvēta par Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu. To vadīja prof. [[Nikolajs Malta]]. Institūta zinātniskā darbība ietvēra pētījumus [[Ziedaugi|ziedaugu]] un [[Sporaugi|sporaugu]] sistemātikā un morfoloģijā, [[Latvijas flora|Latvijas floras izpēti]], augu [[ģenētika]]s pētījumus. Institūtā tika izveidots Latvijas [[herbārijs]] (''Herbarium Latvicum'' (RIG)). Tā veidošanai tika iepirktas kolekcijas no privātpersonām un zinātniskām iestādēm, arī ārvalstīs. Ar šo institūtu saistīts arī [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs]], kura izveidotājs un direktors bija Nikolajs Malta. Institūtā 1939. gadā strādāja prof. N. Malta, doc. [[Aleksandrs Zāmelis|A. Zāmelis]], doc. [[Pauls Galenieks|P. Galenieks]], privātdoc. [[Heinrihs Skuja|H. Skuja]], asist. Edvards Jansons, jaun. asist. [[Helēna Ledus Starca|H. Starca (Ledus)]], [[Emīlija Ozoliņa|E. Ozoliņa]], preperators V. Vanags. Botāniskajā dārzā bez N. Maltas darbojās doc. A. Zāmelis, jaun. asist. [[Aleksandrs Melderis|A. Melderis]], laborants E. Melderis un dārznieki M. Pālens, V. Irbe, K. Mednītis. * 1927. gadā izveidoja Augu fizioloģijas un anatomijas institūtu (arī no Botānikas laboratorijas). To vadīja prof. O. Trebū (1927—1934) un [[Kārlis Ābele|K. Ābele]]. Tajā pētīja [[Augu fizioloģija|augu fizioloģiju]], anatomiju un [[Citoloģija|citoloģij]]u. Institūtā 1939. gadā strādāja vec. doc. K. Ābele, vec. doc. M. J. Tauja (Tīlmane), privātdoc. [[Veģis|A. Veģis]], asist. Arv. Apinis, subasistenti J. Pāvulāns, V. Slanķis, B. Veģe. Institūts atradās Rīgā Kandavas ielā, [[LU botāniskais dārzs|LU Botāniskajā dārzā]].<ref>K. Kundziņš. Latvijas Universitātes priekšvēsture, viņas nodibināšana un pirmie pieci gadi. Latvijas Universitāte 1919 — 1929. Rīga, 1929.</ref><ref>N. Malta. IV Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte. Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada septembrī Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs — Latvijas Valsts Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā bēgļu gaitās uz ārzemēm devās prof. K. Ābele, prof. N. Malta, prof. H. Skuja, priv. doc. [[Veģis|A. Veģis]], asist. A. Melderis, asist. [[Helēna Ledus Starca|H. Ledus]] un daudzi citi. [[Attēls:Latvijas_Universit%C4%81tes_Biolo%C4%A3ijas_fakult%C4%81te_(1901._arh._J._Kohs),_A.Kronvalda_bulv%C4%81ris_4,_R%C4%ABga,_Latvia_-_panoramio.jpg|thumb|Bioloģijas fakultātes ēka (1982 - 2015) Kronvalda bulvārī 4 (celta 1901. gadā, arhitekts J.Kohs).]] Pēc kara LVU Dabaszinātņu fakultāti sadalīja Bioloģijas un [[augsne]]s zinību fakultātē, [[Ģeogrāfijas fakultāte|Ģeogrāfijas]] un Ģeoloģijas fakultātēs, bet 1953. gadā Bioloģijas un augsnes zinības fakultāti pārdēvēja par Bioloģijas fakultāti.<ref>[http://www.lu.lv/bf/par-bf/bf-vesture/ Bioloģijas fakultātes vēsture] no lu.lv</ref> Zinātniskais un mācību darbs notika katedrās. 1982. gadā Bioloģijas fakultāte atkal pārcēlās uz Kronvalda bulvāri 4, 1992. gadā Bioloģijas fakultātē bija 5 katedras — Augu fizioloģijas un mikrobioloģijas, Botānikas un ekoloģijas, Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas, Zooloģijas un ģenētikas katedra. Fakultātē strādāja 29 docētāji, no tiem 4 profesori, 22 docenti, 2 lektori un 1 asistents.<ref>J. Aivars, V. Egle, H. Mauriņa, E. Vimba A. Volkova. Bioloģijas fakultāte. Latvijas Universitāte 75. Rīga, 1994</ref> [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s laikā 1990. gadā Latvijas Universitātē notika pāreja no kursu sistēmas uz programmu sistēmu, tika ieviesti 2 akadēmiskie grādi — bakalaura un maģistra. 1994. gadā biologu izlaidumā diplomus saņēma gan biologi ar piecgadīgo akadēmisko izglītību, gan pirmie bioloģijas bakalauri, kuru studiju ilgums bija četri gadi. Šai laikā Universitātē integrēja [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Molekulārās bioloģijas institūtu, Hidrobioloģijas institūtu un Bioloģijas institūtu, vēlāk arī citus zinātniski pētnieciskos centrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bf.lu.lv/par-mums/biologijas-fakultate/vesture/|title=Vēsture|website=www.bf.lu.lv|access-date={{dat|2021|01|19||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210803193337/https://www.bf.lu.lv/par-mums/biologijas-fakultate/vesture/}}</ref> Kopš 2015. gada fakultāte atrodas [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]] Jelgavas ielā 1 [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē. == Dekāni == * [[Edgars Lejnieks]] (1919—1923, 1925—1927, 1932—1933) * [[Nikolajs Malta]] (1923—1925, 1928—1930, 1933—1935) * Reinholds Putniņš (1927—1928) * [[Fricis Gulbis]] (1930—1932, 1936—1938, 1940, 1941—1943) * Arnolds Liberts (1935—1936) * [[Leons Āboliņš]] (1938—1939) * [[Pauls Galenieks]] (1944—1950) * Marta Aizpuriete (1950—1960) * Rita Eglīte<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/?tx_calendarize_calendar%5Bindex%5D=267103&cHash=166475d9c995108ed59af5d70ad220f0|title=Notikums|website=www.lu.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> (1960—1965) * [[Rihards Kondratovičs]] (1965—1970) * [[Edgars Vimba]] (1970—1974) * Vilnis Egle (1974—1997) * [[Indriķis Muižnieks]] (1997—2000) * Uldis Kondratovičs (2001—2010) * Nils Rostoks (2010—2018) * Didzis Elferts (2018-2021) * Līga Ozoliņa-Molla (p.i.) (2022-2024) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.bf.lu.lv/ Fakultātes mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190502161726/https://www.bf.lu.lv/ |date={{dat|2019|05|02||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190502161711/https://www.lu.lv/studijas/fakultates/biologijas-fakultate/ Fakultātes sadaļa LU mājas lapā] * Dekānu saraksts [http://priede.bf.lu.lv/parbf/vesture/dekani.shtml Biologu dekāni un viņu darbi] {{Latvijas Universitātes fakultātes}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes fakultātes]] gd40q5gtp2r1k82il43d8h65dhkmxeg 0 346770 4465835 4299739 2026-05-09T19:37:18Z Pirags 3757 /* 30px Austrijas Otrā republika (1945 — pašlaik) 30px */ 4465835 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Austrijas kanclers|Austrijas kancleri]]''', kopš [[1918]]. gada, kad tika izveidots šis amats. Kanclers ir [[Austrija]]s valdības galva. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Vācu Austrijas Republika]] (1918 — 1919) [[Attēls:AustriaCoA-1918.svg|30px]] === {{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #ce000c| || '''1.''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''<br />''Karl Renner''<br /><small>(1870–1950)</small> || [[1918]]. gada [[30. oktobris]] — [[1919]]. gada [[21. oktobris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |} === [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrijas Pirmā republika]] (1919 — 1934) [[Attēls:Austria Bundesadler 1919-1934.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #000000 | [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) / [[Austriešu Tautas partija]] (ÖVP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D81E05 | [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #ce000c| || '''(1.)''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''<br />''Karl Renner''<br /><small>(1870–1950)</small> || [[1919]]. gada [[21. oktobris]] — [[1920]]. gada [[7. jūlijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #000000| || '''2.''' || [[Attēls:Michael Mayr.jpg|80px]] || '''[[Mihaels Mairs]]'''<br />''Michael Mayr''<br /><small>(1864–1922)</small> || [[1920]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1921]]. gada [[21. jūnijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''<br />''Johann Schober''<br /><small>(1874–1932)</small> || [[1921]]. gada [[21. jūnijs]] — [[1922]]. gada [[26. janvāris]] || Bez partijas || |- | style="background: #000000| || — || [[Attēls:Walter Breisky (1871–1944) 1927 © Georg Fayer (1892–1950) OeNB 10449491.jpg|80px]] || [[Valters Breiski]]<br />''Walter Breisky''<br /><small>(1871–1944)</small> || [[1922]]. gada [[26. janvāris]] — [[27. janvāris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || ''Pagaidu kanclers'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''(3.)''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''<br />''Johann Schober''<br /><small>(1874–1932)</small> || [[1922]]. gada [[27. janvāris]] — [[31. maijs]] || Bez partijas || |- | style="background: #000000| || '''4.''' || [[Attēls:Wenzl Weis - Ignaz Seipel.jpg|80px]] || '''[[Ignācs Zaipels]]'''<br />''Ignaz Seipel''<br /><small>(1876–1932)</small> || [[1922]]. gada [[31. maijs]] — [[1924]]. gada [[20. novembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || '''5.''' || [[Attēls:Rudolf Ramek Svenska Dagbladets årsbok 1924.png|80px]] || '''[[Rūdolfs Rameks]]'''<br />''Rudolf Ramek''<br /><small>(1881–1941)</small> || [[1924]]. gada [[20. novembris]] — [[1926]]. gada [[20. oktobris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || '''(4.)''' || [[Attēls:Wenzl Weis - Ignaz Seipel.jpg|80px]] || '''[[Ignācs Zaipels]]'''<br />''Ignaz Seipel''<br /><small>(1876–1932)</small> || [[1926]]. gada [[20. oktobris]] — [[1929]]. gada [[4. maijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || '''6.''' || [[Attēls:WP Ernst Streeruwitz.jpg|80px]] || '''[[Ernsts Steeruvics]]'''<br />''Ernst Streeruwitz''<br /><small>(1874–1952)</small> || [[1929]]. gada [[4. maijs]] — [[26. septembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #DDDDDD| || '''(3.)''' || [[Attēls:Schober.png|80px]] || '''[[Johans Šobers]]'''<br />''Johann Schober''<br /><small>(1874–1932)</small> || [[1929]]. gada [[26. septembris]] — [[1930]]. gada [[30. septembris]] || Bez partijas || |- | style="background: #000000| || '''7.''' || [[Attēls:Carl Vaugoin (1933).jpg|80px]] || '''[[Karls Vogoins]]'''<br />''Carl Vaugoin''<br /><small>(1873–1949)</small> || [[1930]]. gada [[30. septembris]] — [[4. decembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || '''8.''' || [[Attēls:OttoEnder1929.jpg|80px]] || '''[[Oto Enders]]'''<br />''Otto Ender''<br /><small>(1875–1960)</small> || [[1930]]. gada [[4. decembris]] — [[1931]]. gada [[20. jūnijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || '''9.''' || [[Attēls:Buresch, Karl, Chancellor of Austria, Agence Mondial, BNF Gallica.jpg|80px]] || '''[[Karls Burešs]]'''<br />''Karl Buresch''<br /><small>(1878–1936)</small> || [[1931]]. gada [[20. jūnijs]] — [[1932]]. gada [[20. maijs]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #000000| || rowspan="2" | '''10.''' || rowspan="2" | [[Attēls:Engelbert Dollfuss.png|80px]] || rowspan="2" | '''[[Engelberts Dollfuss]]'''<br />''Engelbert Dollfuß''<br /><small>(1892–1934)</small> || [[1932]]. gada [[20. maijs]] — [[1933]]. gada [[21. septembris]] || [[Kristīgi Sociālā partija (Austrija)|Kristīgi Sociālā partija]] (CS) || |- | style="background: #D81E05| || [[1933]]. gada [[21. septembris]] — [[1934]]. gada [[1. maijs]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || |} === [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrijas Federatīvā Valsts]] (1934 — 1938) [[Attēls:Österreich-Wappen (1934-1938).svg|30px]] === {{legend| #D81E05 | [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #964B00 | [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistiskā partija]] (NSDAP) |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #D81E05| || '''(10.)''' || [[Attēls:Engelbert Dollfuss.png|80px]] || '''[[Engelberts Dollfuss]]'''<br />''Engelbert Dollfuß''<br /><small>(1892–1934)</small> || [[1934]]. gada [[1. maijs]] — [[25. jūlijs]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || |- | style="background: #D81E05| || '''11.''' || [[Attēls:Kurt Schuschnigg 1934.jpg|80px]] || '''[[Kurts Šušnigs]]'''<br />''Kurt Schuschnigg''<br /><small>(1897–1977)</small> || [[1934]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1938]]. gada [[11. marts]] || [[Tēvzemes spēks (Austrija)|Tēvzemes spēks]] (VF) || |- | style="background: #964B00| || '''12.''' || [[Attēls:Bundesarchiv Bild 119-5243, Wien, Arthur Seyß-Inquart.jpg|80px]] || '''[[Artūrs Zeiss-Inkvarts]]'''<br />''Arthur Seyss-Inquart''<br /><small>(1892–1946)</small> || [[1938]]. gada [[11. marts]] — [[13. marts]] || [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacistiskā partija]] (NSDAP) |- !colspan="8" | [[1938]]. gada [[12. marts|12. martā]] [[Nacistiskā Vācija]] anektēja Austriju. Neatkarība tika atjaunota [[1945]]. gadā |} === [[Attēls:Flag of Austria.svg|30px]] [[Austrija|Austrijas Otrā republika]] (1945 — pašlaik) [[Attēls:Coat of arms of Austria.svg|30px]] === {{legend| #ce000c | [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #000000 | [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #ce000c| || '''(1.)''' || [[Attēls:Karl Renner 1905.jpg|80px]] || '''[[Kārlis Renners]]'''<br />''Karl Renner''<br /><small>(1870–1950)</small> || [[1945]]. gada [[27. aprīlis]] — [[20. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #000000| || '''13.''' || [[Attēls:Figl leopold 01b.jpg|80px]] || '''[[Leopolds Figls]]'''<br />''Leopold Figl''<br /><small>(1902–1965)</small> || [[1945]]. gada [[20. decembris]] — [[1953]]. gada [[2. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''14.''' || [[Attēls:Julius-Raab-1961.jpg|80px]] || '''[[Jūliuss Raabs]]'''<br />''Julius Raab''<br /><small>(1891–1964)</small> || [[1953]]. gada [[2. aprīlis]] — [[1961]]. gada [[11. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''15.''' || [[Attēls:Alfons Gorbach 1965.jpg|80px]] || '''[[Alfonss Gorbahs]]'''<br />''Alfons Gorbach''<br /><small>(1898–1972)</small> || [[1961]]. gada [[11. aprīlis]] — [[1964]]. gada [[2. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''16.''' || [[Attēls:Bundesarchiv B 145 Bild-F020439-0011, Detail Bundeskanzler Josef Klaus.jpg|80px]] || '''[[Jozefs Klauss]]'''<br />''Josef Klaus''<br /><small>(1910–2001)</small> || [[1964]]. gada [[2. aprīlis]] — [[1970]]. gada [[21. aprīlis]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #ce000c| || '''17.''' || [[Attēls:Kreisky-Koechler-Vienna-1980 Crop.jpg|80px]] || '''[[Bruno Kreiskis]]'''<br />''Bruno Kreisky''<br /><small>(1911–1990) || [[1970]]. gada [[21. aprīlis]] — [[1983]]. gada [[24. maijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #ce000c| || '''18.''' || [[Attēls:Fred Sinowatz.jpg|80px]] || '''[[Freds Zinovacs]]'''<br />''Fred Sinowatz''<br /><small>(1929–2008) || [[1983]]. gada [[24. maijs]] — [[1986]]. gada [[16. jūnijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #ce000c| || '''19.''' || [[Attēls:Franz-vranitzky-01.jpg|80px]] || '''[[Freds Vranickis]]'''<br />''Franz Vranitzky''<br /><small>(1937) || [[1986]]. gada [[16. jūnijs]] — [[1997]]. gada [[28. janvāris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #ce000c| || '''20.''' || [[Attēls:Bundeskanzler Viktor Klima.JPG|80px]] || '''[[Viktors Kļima]]'''<br />''Viktor Klima''<br /><small>(1947) || [[1997]]. gada [[28. janvāris]] — [[2000]]. gada [[4. februāris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #000000| || '''21.''' || [[Attēls:Wolfgang Schuessel 2005-12.jpg|80px]] || '''[[Volfgangs Šūsels]]'''<br />''Wolfgang Schüssel''<br /><small>(1945) || [[2000]]. gada [[4. februāris]] — [[2007]]. gada [[11. janvāris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #ce000c| || '''22.''' || [[Attēls:Wpfdc award Alfred Gusenbauer.jpg|80px]] || '''[[Alfrēds Gusenbauers]]'''<br />''Alfred Gusenbauer''<br /><small>(1960) || [[2007]]. gada [[11. janvāris]] — [[2008]]. gada [[2. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #ce000c| || '''23.''' || [[Attēls:Werner Faymann 2015.jpg|80px]] || '''[[Verners Feimans]]'''<br />''Werner Faymann''<br /><small>(1960) || [[2008]]. gada [[2. decembris]] — [[2016]]. gada [[9. maijs]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #000000| || — || [[Attēls:Reinhold Mitterlehner 2016.jpg|80px]] || '''[[Reinhold Miterlehners]]'''<br />''Reinhold Mitterlehner''<br /><small>(1955) || [[2016]]. gada [[9. maijs]] — [[17. maijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers'' |- | style="background: #ce000c| || '''24.''' || [[Attēls:Christian Kern 2016 (portrait).jpg|80px]] || '''[[Kristiāns Kerns]]'''<br />''Christian Kern''<br /><small>(1966) || [[2016]]. gada [[17. maijs]] — [[2017]]. gada [[18. decembris]] || [[Austrijas Sociāldemokrātiskā partija|Sociāldemokrātiskā partija]] (SDAPÖ/SPÖ) || |- | style="background: #000000| || '''25.''' || [[Attēls:Sebastian Kurz (2018-02-28) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sebastiāns Kurcs]]'''<br />''Sebastian Kurz''<br /><small>(1986) || [[2017]]. gada [[18. decembris]] — [[2019]]. gada [[28. maijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || ''—'' || [[Attēls:2017 Finanzminister Hartwig Löger (39136614571) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Hārtvigs Logers]]'''<br />''Hartwig Löger''<br /><small>(1965) || [[2019]]. gada [[28. maijs]] — [[3. jūnijs]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''26.''' || [[Attēls:Brigitte Bierlein 2018 (coloured portrait crop).jpg|80px]] || '''[[Brigite Bīrlaina]]'''<br />''Brigitte Bierlein''<br /><small>(1949–2024) || [[2019]]. gada [[3. jūnijs]] — [[2020]]. gada [[7. janvāris]] || Neatkarīgā || |- | style="background: #000000| || '''(25.)''' || [[Attēls:Sebastian Kurz (2018-02-28) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Sebastiāns Kurcs]]'''<br />''Sebastian Kurz''<br /><small>(1986) || [[2020]]. gada [[7. janvāris]] — [[2021]]. gada [[11. oktobris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''27.''' || [[Attēls:Alexander Schallenberg (51029203647).jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Šallenbergs]]'''<br />''Alexander Schallenberg''<br /><small>(1969) || [[2021]]. gada [[11. oktobris]] — [[6. decembris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''28.''' || [[Attēls:2020 Karl Nehammer Ministerrat am 8.1.2020 (49351366976) (cropped) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Karls Nēhammers]]'''<br />''Karl Nehammer''<br /><small>(1972) || [[2021]]. gada [[6. decembris]] — [[2025]]. gada [[10. janvāris]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |- | style="background: #000000| || '''—''' || [[Attēls:Alexander Schallenberg (51029203647).jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Šallenbergs]]'''<br />''Alexander Schallenberg''<br /><small>(1969) || [[2025]]. gada [[10. janvāris]] — [[3. marts]] || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || ''pagaidu kanclers'' |- | style="background: #000000| || '''29.''' || [[Attēls:2025 Christian Stocker (54362633314) (cropped).jpg|80px]] || '''[[Kristians Štokers]]'''<br />''Christian Stocker''<br /><small>(1960) || [[2025]]. gada [[3. marts]] — ''pašlaik'' || [[Austrijas Tautas partija]] (ÖVP) || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Austrijas kancleri| ]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] 4aotmuk95gu9wslvmt03s6x6hbt1n0z 0 347552 4465887 3813589 2026-05-09T20:58:35Z ~2026-28147-46 145140 /* Uzskaitījums */ 4465887 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Serbu Republika]]s prezidenti''', kopš tās izveidošanas [[1992]]. gadā. Serbu Republika ir valstisks veidojums [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā, kas izveidojās pēc [[Deitona]]s miera līguma parakstīšanas. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|30px]] Serbu Republika (1992 — mūsdienas) [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|30px]]=== {{colbegin|2}} {{legend| #38659C | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #CD00CD | [[Serbu Nacionālā apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #4682B4 | [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C50200 | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #38659C| || '''1.''' || [[File:Evstafiev-Radovan Karadzic 3MAR94.jpg|80px]] || '''[[Radovans Karadžičs]]''' <br/>''Радован Караџић''<br/><small>(1945)</small> || [[1992]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || rowspan="2"| '''2.''' || rowspan="2"| [[File:Biljana Plavsic.JPG|80px]] || rowspan="2"| '''[[Biļana Plavšiča]]''' <br/>''Биљана Плавшић''<br/><small>(1930)</small> || rowspan="2"| [[1996]]. gada [[19. jūlijs]] — [[1998]]. gada [[4. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] <small>(līdz 1997. gadam)</small> || |- | style="background: #CD00CD| || [[Serbu Nacionālā apvienība]] <small>(no 1997. gada)</small> || |- | style="background: #4682B4| || '''3.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Nikola Poplašens]]''' <br/>''Никола Поплашен''<br/><small>(1951)</small> || [[1998]]. gada [[4. novembris]] — [[1999]]. gada [[2. septembris]] || [[Serbu Republikas Serbu Radikālā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''4.''' || [[File:Mirko Sarovic (Cropped).jpg|80px]] || '''[[Mirko Šarovičs]]''' <br/>''Мирко Шаровић''<br/><small>(1956)</small> || [[2000]]. gada [[26. janvāris]] — [[2002]]. gada [[28. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''5.''' || [[File:Dragan Čavić cropped.jpg|80px]] || '''[[Dragans Čavičs]]''' <br/>''Драган Чавић''<br/><small>(1958)</small> || [[2002]]. gada [[28. novembris]] — [[2006]]. gada [[9. novembris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''6.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Milans Jeličs]]''' <br/>''Милан Јелић''<br/><small>(1956–2007)</small> || [[2006]]. gada [[9. novembris]] — [[2007]]. gada [[30. septembris]] <small>(miris esot amatā)</small> || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Igor Radojicic Crop.jpg|80px]] || [[Igors Radojičičs]] <br/>''Игор Радојичић''<br/><small>(1966)</small> || [[2007]]. gada [[1. oktobris]] — [[28. decembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''7.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Raiko Kuzmanovičs]]''' <br/>''Рајко Кузмановић''<br/><small>(1931)</small> || [[2007]]. gada [[28. decembris]] — [[2010]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''8.''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2010]]. gada [[15. novembris]] — [[2018]]. gada [[19. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''9.''' || [[File:Željka Cvijanović 2019.jpg|80px]] || '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br/>''Жељка Цвијановић''<br/><small>(1967)</small> || [[2018]]. gada [[19. novembris]] — [[2022]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''(8.)''' || [[File:Milorad Dodik (2022-11-28).jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Милорад Додик''<br/><small>(1959)</small> || [[2022]]. gada [[15. novembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ana Trišiča-Babiča]]''' <br/>''Ана Тришић Бабић''<br/><small>(1967)</small> || [[2025]]. gada [[18. oktobris]] — [[2026]]. gada [[17. februāris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #C50200| || '''10.''' || [[File:Siniša Karan.png|80px]] || '''[[Siniša Karans]]''' <br/>''Синиша Каран''<br/><small>(1962)</small> || [[2026]]. gada [[17. februāris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |} == Skatīt arī == * [[Serbu Republikas premjerministru uzskaitījums]] [[Kategorija:Serbu Republika|Prezidenti]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] hssuloqivpaxobhij7hzej9kef33653 0 347601 4465906 4253550 2026-05-09T22:41:40Z ~2026-28147-46 145140 /* Uzskaitījums */ 4465906 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Serbu Republika]]s premjerministri''', kopš tās izveidošanas [[1992]]. gadā. Serbu Republika ir valstisks veidojums [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] teritorijā, kas izveidojās pēc [[Deitona]]s miera līguma parakstīšanas. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of the Republika Srpska.svg|30px]] [[Serbu Republika]] (1992 — mūsdienas) [[Attēls:Seal of Republika Srpska.svg|30px]]=== {{legend| #38659C | [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C50200 | [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #432E8B | [[Demokrātiskā Progresa partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" |- !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Piezīmes |- | style="background: #38659C| || '''1.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Branko Deričs]]''' <br/>''Branko Đerić'' <br/><small>(1948)</small> || [[1992]]. gada [[22. aprīlis]] — [[1993]]. gada [[20. janvāris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''2.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vladimirs Lukičs]]''' <br/>''Vladimir Lukić'' <br/><small>(1933)</small> || [[1993]]. gada [[20. janvāris]] — [[1994]]. gada [[18. augusts]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''3.''' || [[File:Dusan Kozic Crop.jpg|80px]] || '''[[Dušans Kozičs]]''' <br/>''Dušan Kozić'' <br/><small>(1958)</small> || [[1994]]. gada [[18. augusts]] — [[1995]]. gada [[16. oktobris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''4.''' || [[File:Rajko Kasagic crop.jpg|80px]] || '''[[Raiko Kasagičs]]''' <br/>''Rajko Kasagić'' <br/><small>(1942)</small> || [[1995]]. gada [[16. oktobris]] — [[1996]]. gada [[18. maijs]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''5.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Goiko Kličkovičs]]''' <br/>''Gojko Kličković'' <br/><small>(1955)</small> || [[1996]]. gada [[18. maijs]] — [[1998]]. gada [[31. janvāris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''6.''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Milorad Dodik'' <br/><small>(1959)</small> || [[1998]]. gada [[31. janvāris]] — [[2001]]. gada [[16. janvāris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #432E8B| || '''7.''' || [[File:Mladen Ivanic.jpg|80px]] || '''[[Mladens Ivaničs]]''' <br/>''Mladen Ivanić'' <br/><small>(1958)</small> || [[2001]]. gada [[16. janvāris]] — [[2003]]. gada [[17. janvāris]] || [[Demokrātiskā Progresa partija]] || |- | style="background: #432E8B| || '''8.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Dragans Mikeričs]]''' <br/>''Dragan Mikerević'' <br/><small>(1955)</small> || [[2003]]. gada [[17. janvāris]] — [[2005]]. gada [[17. februāris]] || [[Demokrātiskā Progresa partija]] || |- | style="background: #38659C| || '''9.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pero Bukejlovičs]]''' <br/>''Pero Bukejlović'' <br/><small>(1946)</small> || [[2005]]. gada [[17. februāris]] — [[2006]]. gada [[28. februāris]] || [[Serbu Demokrātiskā partija (Bosnija un Hercegovina)|Serbu Demokrātiskā partija]] || |- | style="background: #C50200| || '''(6.)''' || [[File:Milorad Dodik mod cropped.jpg|80px]] || '''[[Milorads Dodiks]]''' <br/>''Milorad Dodik'' <br/><small>(1959)</small> || [[2006]]. gada [[28. februāris]] — [[2010]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[File:Антон Касиповић.jpg|80px]] || [[Antons Kasipovičs]] <br/>''Anton Kasipović'' <br/><small>(1956)</small> || [[2010]]. gada [[15. novembris]] — [[29. decembris]] || Bez partijas || ''pagaidu premjerministrs'' |- | style="background: #C50200| || '''10.''' || [[File:Aleksandar Džombić crop.jpg|80px]] || '''[[Alesandars Džombičs]]''' <br/>''Aleksandar Džombić'' <br/><small>(1968)</small> || [[2010]]. gada [[29. decembris]] — [[2013]]. gada [[12. marts]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''11.''' ||[[File:Željka Cvijanović 2019.jpg|80px]]|| '''[[Žeļka Cvijanoviča]]''' <br/>''Željka Cvijanović'' <br/><small>(1967)</small> || [[2013]]. gada [[12. marts]] — [[2018]]. gada [[15. novembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || — ||[[File:Srebrenka Golić (cropped).jpg|80px]]|| '''[[Srebrenka Goliča]]''' <br/>''Srebrenka Golić'' <br/><small>(1958)</small> || [[2018]]. gada [[15. novembris]] — [[18. decembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''12.''' ||[[File:Radovan Višković.jpg|80px]]|| '''[[Radovans Viškovičs]]''' <br/>''Radovan Višković'' <br/><small>(1964)</small> || [[2018]]. gada [[18. decembris]] — [[2025]]. gada [[2. septembris]] || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |- | style="background: #C50200| || '''13.''' ||[[File:Savo Minić in 2026 (cropped).jpg|80px]]|| '''[[Savo Miničs]]''' <br/>''Savo Minić'' <br/><small>(1974)</small> || [[2025]]. gada [[2. septembris]] — ''pašlaik'' || [[Neatkarīgo Sociāldemokrātu apvienība]] || |} == Skatīt arī == * [[Serbu Republikas prezidentu uzskaitījums]] [[Kategorija:Serbu Republika|Premjerministri]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] b8m28afbtzh2zr88czccjs0b6m20lxh 0 350057 4465760 4124088 2026-05-09T16:09:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465760 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Chendytes_lawi.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Anseriformes | kārta_lv = Zosveidīgie | dzimta = Anatidae | dzimta_lv = Pīļu dzimta | apakšdzimta = Merginae | apakšdzimta_lv = Gauru apakšdzimta | ģints=Chendytes | ģints_lv=Kalifornijas jūras pīles | ģints_r= Kalifornijas jūras pīle | suga = Chendytes lawi | suga_lv = Kalifornijas jūras pīle | binomial = †Chendytes lawi <br/><small>([[Loye Holmes Miller|Miller]], 1925)</small> | kategorijas = nē }} '''Kalifornijas jūras pīle''' (''Chendytes lawi'') ir izmirusi, aizvēsturiska [[pīļu dzimta]]s (''Anatidae'') nelidojoša jūras pīle. Tā ir bijusi plaši izplatīta [[pleistocēns|pleistocēna]] epohā un [[holocēns|holocēna]] epohas sākumā [[Ziemeļamerika]]s rietumkrastā: [[Kalifornija]]s krastos, [[Čenela salas|Čenela salās]] un, iespējams, [[Oregona]]s krastos. Kalifornijas jūras pīle izmira 450.—250. gados pirms mūsu ēras.<ref name=ncbi>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2393816/ The protracted Holocene extinction of California's flightless sea duck (Chendytes lawi) and its implications for the Pleistocene overkill hypothesis]</ref> Tā ir vienīgā zināmā suga '''Kalifornijas pīļu ģintī''' (''Chendytes'').<ref name=sora>[https://sora.unm.edu/sites/default/files/journals/condor/v027n04/p0145-p0147.pdf Chendytes, a Diving Goose from the California Pleistocene]</ref> Tās tuvākie radinieki ir [[pūkpīles]].<ref>[https://books.google.lv/books?id=fnV3CAAAQBAJ&pg=PA31&lpg=PA31&dq=Chendytes+lawi+was+a+goose-sized+flightless+sea+duck,&source=bl&ots=ey7nZKEV-t&sig=Gymxg3s2DCt7ZhAvkv-Cp5Zijf0&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwjqm4-w4dXTAhUGFiwKHQ9UAuoQ6AEISzAF#v=onepage&q=Chendytes%20lawi%20was%20a%20goose-sized%20flightless%20sea%20duck%2C&f=false Ecology and Conservation of North American Sea Ducks]</ref> == Izmiršana == [[arheoloģija|Arheoloģiskie]] atradumi 14 senajās apmetnēs Kalifornijas piekrastē liecina, ka cilvēki medījuši un izmantojuši pārtikai Kalifornijas jūras pīles vismaz 8000 gadus.<ref name=ncbi/> Jaunākās putna kaulu [[fosilija]]s, kas atrastas Kalifornijas [[Venturas apgabals|Venturas apgabalā]], ir saglabājušās no 770.—400. gadiem pirms mūsu ēras. Arī šīs fosilijas tika atrastas senā cilvēku apmetnē. Visticamākais, suga izmira pārāk intensīvu medību dēļ, taču izdzīvošanas spējas ietekmēja arī vides izmaiņas. Pīles tūkstošiem gadu lieliski jutās neapdzīvotajās Čenela salās, kurās nebija arī sauszemes [[plēsēji|plēsēju]]. Cilvēku ierašanās un apmešanās salās pirms 13 000 gadiem izmainīja drošo vidi. Ne tikai uzsākās nekontrolētas medības, bet līdz ar cilvēkiem ieradās plēsēji. Putni bija spiesti pamest vecās, drošās ligzdošanas vietas un apmesties mazākās salās.<ref name=ncbi/><ref>[http://buffaloparrot.smfforfree3.com/index.php?topic=1078.0;wap2 BrokenWing: Law's Diving-goose]</ref> == Izskats un īpašības == Kalifornijas jūras pīle ir bijis liels [[ūdensputns]]. To augumā var salīdzināt ar [[Kanādas zoss|Kanādas zosi]], kuras ķermeņa garums var sasniegt 110 [[centimetrs|cm]], svars 5,5 [[kilograms|kg]].<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/canada-goose/branta-canadensis/ |title=ARKive: Canada goose (Branta canadensis |access-date={{dat|2017|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170525110255/http://www.arkive.org/canada-goose/branta-canadensis/ |archivedate={{dat|2017|05|25||bez}} }}</ref> Tipiska [[zoss]] ļoti labi jūtas uz [[sauszeme]]s un labi staigā, bet slikti nirst. Tai ir slaida ķermeņa uzbūve un gurnu [[anatomija]] ļauj tai nostāties samērā vertikāli, uzlabojot spējas staigāt. Tomēr Kalifornijas jūras pīlei ir atšķirīga anatomija, līdzīga [[jūras pīles|jūras pīlēm]], kas liecina par lieliskām niršanas spējām. Tādēļ šo sugu sauc arī par '''nirējzosi'''.<ref name=sora/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://www.bioone.org/doi/abs/10.1080/02724634.2014.994745 Flightless Diving Duck (Aves, Anatidae) from the Pleistocene of Shiriya, Northeast Japan] *[https://www.beautyofbirds.com/seaducks.html Beauty of Birds: Seaducks]{{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Gauru apakšdzimta]] [[Kategorija:Aizvēsturiskie putni]] [[Kategorija:Izmirušie nelidojošie putni]] 7l6z7prnnq0ya7fynrv2zvktkkr7w1q 0 353634 4465861 4465395 2026-05-09T20:43:35Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4465861 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste | name = 2017. gada NHL drafts | logo = | logosize = | image = | imagesize = | caption = | date = [[2017]]. gada [[23. jūnijs|23]].-[[24. jūnijs]] | time = | location = {{vieta|ASV|Čikāga}} | network = | first = {{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] | first_t = [[Ņūdžersijas "Devils"]] | first_l = Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti | first_r = 30 | most = | fewest = | overall = 217 | draftlist = [[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] | prev_year = [[2016. gada NHL drafts|2016]] | next_year = [[2018. gada NHL drafts|2018]] }} '''2017. gada NHL drafts''' bija 55. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2017. gads|2017]]. gada [[23. jūnijs|23. jūnijā]] [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopā tika draftēti 217 spēlētāji septiņās kārtās. == 1. kārta == {| class="wikitable" ! width=30px |Nr. ! width=210px |Spēlētājs ! width=180px |Komanda |- |1 |{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |2 |{{flaga|Kanāda}} [[Nolans Patriks]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |3 |{{flaga|Somija}} [[Miro Heiskanens]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |5 |{{flaga|Zviedrija}} [[Eliāšs Petešons]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |6 |{{flaga|Kanāda}} [[Kodijs Glass]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |7 |{{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |8 |{{flaga|ASV}} [[Keisijs Mitelštats]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Rasmusens]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |10 |{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Tipets]] |[[Floridas "Panthers"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Gabriels Vilardi]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |11 |{{flaga|Čehija}} [[Martins Nečass]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |14 |{{flaga|Kanāda}} [[Kalans Fūts]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |15 |{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Brenstrēms]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |16 |{{flaga|Somija}} [[Jūso Velimeki]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |17 |{{flaga|Zviedrija}} [[Timotijs Liljegrens]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |18 |{{flaga|Somija}} [[Urho Vākanainens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Džošs Noriss]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |20 |{{flaga|Kanāda}} [[Roberts Tomass]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |21 |{{flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |22 |{{flaga|ASV}} [[Kailers Jamamoto]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |23 |{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Olivjē Žozefs]] |[[Arizonas "Coyotes"]] |- |24 |{{flaga|Somija}} [[Kristians Vesalainens]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |25 |{{flaga|ASV}} [[Raiens Pēlings]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |26 |{{flaga|ASV}} [[Džeiks Otindžers]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Morgans Frosts]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |28 |{{flaga|Kanāda}} [[Šeins Bouerss]] |[[Otavas "Senators"]] |- |29 |{{flaga|Somija}} [[Henri Jokiharju]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |30 |{{flaga|Somija}} [[Ēli Tolvanens]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |31 |{{flaga|Krievija}} [[Klims Kostins]] |[[Sentluisas "Blues"]] |} == 2. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |36 |{{Flaga|SWE}} [[Jespers Bokvists]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |39 |{{Flaga|ASV}} [[Džeisons Robertsons]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |45 |{{flaga|Francija}} [[Aleksandrs Teksjē]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |49 |{{Flaga|Kanāda}} [[Mario Ferrāro]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |50 |{{Flaga|Kanāda}} [[Makss Komtuā]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |78 |{{Flaga|Kanāda}} [[Stjuarts Skiners]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |} == 4. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |103 |{{Flaga|ASV}} [[Maikijs Andersons]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |111 |{{Flaga|ASV}} [[Džeremijs Sveimens]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |117 |{{Flaga|SWE}} [[Emīls Bemstrems]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |136 |{{Flaga|Vācija}} [[Leons Gavanke]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |143 |{{Flaga|SVK}} [[Marians Studeničs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |152 |{{Flaga|SLO}} [[Jans Drozgs]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |} {{Hokejs-aizmetnis}} {{NHLdrafts}} [[Kategorija:2017. gads sportā]] [[Kategorija:NHL drafts]] p4lo4ayscm0asizoxlmeoawyads3bst 0 354986 4465908 4118052 2026-05-09T22:53:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465908 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{noitalics|"Komisārs Megrē"}} | bgcolour = | color text = | image = | caption = | alt = | show_name_2 = | genre = [[noziegums|kriminālā]] [[drāmas filma|drāma]] | creator = | based_on = pēc [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] darbu motīviem | developer = | writer = [[Stjuarts Harkurts]] | director = | creative_director = | presenter = | starring = * [[Rovans Atkinsons]] * [[Lūsija Kou]] * [[Šons Dingvols]] * Leo Stārs * [[Eidans Makārdls]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = [[Semjuels Sims]] | country = Apvienotā Karaliste | language = angļu | num_series = 2 | num_episodes = 3 | list_episodes = | executive_producer = * Pols Agets * Stjuarts Harkurts * Bens Latams Džonss * Džons Simenons * [[Barnabijs Tompsons]] | producer = Džeremijs Gvilts | editor = | location = * [[Budapešta]], Ungārija * [[Sentendre]], Ungārija | cinematography = | camera = | runtime = 90 minūtes | company = * ''[[Ealing Studios]]'' * ''Maigret Productions'' | distributor = | channel = [[ITV]] | picture_format = [[16:9]] [[1080i]] | audio_format = [[Stereo skaņa|Stereo]] | first_run = | first_aired = {{dat|2016|3|28|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = http://www.itv.com/hub/maigret/ | website_title = Oficiālā mājaslapa | production_website = }} '''"Komisārs Megrē"''' (''Maigret'') ir britu [[televīzijas seriāls]], ko translē kanālā [[ITV]]. Pirmās sērijas pirmizrāde bija {{dat|2016|3|28||bez}}. Seriāls ir [[Žoržs Simenons|Žorža Simenona]] romānu adaptācija par franču detektīvu [[Žils Megrē|Žilu Megrē]], kuru atveido [[Rovans Atkinsons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.itv.com/presscentre/press-releases/rowan-atkinson-starts-filming-itv-drama-maigret|title=Rowan Atkinson starts filming ITV drama Maigret|work=[[ITV]]|accessdate=2015. gada 25. decembris}}</ref> {{dat|2016|6|17||bez}} pēc pirmās sezonas panākumiem kanāls ITV pasūtīja vēl divas sērijas, kuru produkcija norisinājās no 2016. gada novembra līdz 2017. gada februārim.<ref name="2017eps">{{Tīmekļa atsauce|title=ITV Press Centre - "ITV commissions further Maigret films starring Rowan Atkinson"|url=http://www.itv.com/presscentre/press-releases/itv-commissions-further-maigret-films-starring-rowan-atkinson|website=ITV Press Centre|accessdate=17 June 2016}}</ref> Seriāla epizodes filmētas vairākās [[Ungārija]]s pilsētās , kas ļoti līdzinās [[Parīze]]i 1950. gados. == Galvenajās lomās == * [[Rovans Atkinsons]] — [[Žils Megrē|galvenais komisārs Žils Megrē]] * [[Lūsija Kou]] — Megrē kundze * [[Šons Dingvols]] — inspektors Žanvjē * Leo Stārs — inspektors Lapuāns * [[Eidans Makārdls]] — tiesnesis Komeljū<ref>[http://www.radiotimes.com/news/2016-12-25/meet-the-cast-of-maigrets-dead-man Radio Times: Meet the cast of Maigret's Dead Man]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Marks Hīps]] — doktors Muē == Sēriju uzskaitījums == {| class="wikitable" ! style="padding: 0px 8px" width="70px" colspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px" width="70px" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px" width="200px" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | style="width:12px; background:#438D80;"| | align="center"| '''1''' | align="center"| 2 | style="text-align: center; top" | {{dat|2016|3|28|N|bez}} | style="text-align: center; top" | {{dat|2016|12|25|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#347C17;"| | align="center"| '''2''' | align="center"| 2 | style="text-align: center; top" | {{dat|2017|4|16|N|bez}} | style="text-align: center; top" | TBA |} == 1. sezona (2016)== {| class="wikitable plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" |- ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Nosaukums ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Režisors ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Scenārists ! style="background:#438D80; color:#fff;"| Pirmā pārraide |- {{Episode list |EpisodeNumber = 1 |EpisodeNumber2 = 1 |Title = Komisārs Megrē izliek lamatas<br>Maigret Sets a Trap |DirectedBy = Ešlijs Pīrss |WrittenBy = Stjuarts Harkūrs |OriginalAirDate = {{dat|2016|3|28||bez}} |ShortSummary = pēc romāna "Megrē izliek lamatas" motīviem.<br>Uz komisāru Megrē tiek izdarīts spiediens no priekšniecības un preses saistībā ar neatklātām vairākām sieviešu slepkavībām, kuras vieno tikai matu krāsa. Lietai neattīstoties Megrē izliek lamatas sūtot ielās pārģērbtas policistes. Izliktās lamatas dod svarīgu lietišķo pierādījumu, kas noved pie aizdomās turamā ar apburošu sievu un māti, bet sestā slepkavība, kamēr aizdomās turamais ir apcietinājumā, liek policijas priekšniecībai šaubīties Megrē teorijā un izmeklēšana tiek norīkota citam policijas komisāram. {{colbegin}} * [[Keitija Laionsa]] — Magī kundze * [[Deivids Dousons]] — Marsels Monsīns * [[Fiona Šova]] — Monsīni kundze (Marsela māte) * [[Rebeka Naita]] — Ivonna Monsīna (Marsela sieva) * [[Rufuss Vraits]] — ministrs Morels * Īva Džeina Villisa — Marta Jusserand (Policiste) {{colend}} |LineColor = 785023 }} {{Episode list |EpisodeNumber = 2 |EpisodeNumber2 = 2 |Title = Komisārs Megrē: mirušais<br>Maigret's Dead Man |DirectedBy = Džons Īsts |WrittenBy = Stjuarts Harkūrs |OriginalAirDate = {{dat|2016|12|25||bez}} |ShortSummary = pēc romāna "Megrē: mirušais" motīviem.<br>Kādu rītu satraukts vīrietis zvana uz policiju, lai paziņotu komisāram Megrē, par to ka viņš tiek izsekots, lai nogalinātu. Pirms Megrē noskaidro visu sīkāk, vīrietis noliek klausuli. Tajā pašā naktī vīrietis tiek atrasts miris, viņš ir nodurts un seja sasista tā, ka tik tikko var identificēt personu. Pārdzīvojot, ka nav spējis izglābt šo vīrieti, Megrē nolemj atrast slepkavu. {{colbegin}} * Īans Pulstons Deiviss — inspektors Kolombanī * Katja Bokora — medmāsa * Maikls Fidžeralds — viesnīcas pārzinis * Pīters Šuelers — Žans Pols * [[Anamarija Marinka]] — Marija * Natali Armina — Nina * Filips Stārniers — tulks * [[Džons Laits]] — Žans Dakūrs {{colend}} |LineColor = 785023 }} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] ke13dawgunis5xmor5bvs3ym7xaeti0 0 360271 4465960 4030303 2026-05-10T04:58:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465960 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kārlis Balodis''', arī '''Kārlis Balods''' (1893—1938) bija latviešu padomju darbinieks. [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pilsētas un apriņķa izpildkomitejas priekšēdētājs]] [[Stučkas valdība]]s laikā (1919). == Dzīves gājums == Dzimis 1893. gada 2. janvārī [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].<ref>[http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/18%20almanax/zilvinska%20.htm Новые материалы о самоуправлении Динабурга – Даугавпилса в конце XIX – начале XX века] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170404073520/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/18%20almanax/zilvinska%20.htm |date={{dat|2017|04|04||bez}} }} Людмила Жилвинская (krieviski)</ref> Nepabeidzis mācības skolā, pievienojās [[Latvijas sociāldemokrātija]]i. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā viņu 1919. gada janvārī iecēla par Padomju Latvijas armijas ieņemtās Daugavpils pilsētas un apriņķa izpildkomitejas priekšēdētāju. Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada maijā Stučkas valdība pārcēlās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], varu Daugavpilī pārņēma revolucionārā padome (''ревком''), kuru līdz 1919. gada augustam vadīja Kārlis Balodis, pēc tam [[Pēteris Allens]]. Pēc [[Latgales atbrīvošana]]s kauju beigām pārcēlās uz dzīvi Krievijā, 1930. gados kā ''Карл Карлович Баллод'' vadīja [[Kominterne]]s izpildkomitejas sekretariāta sakaru dienesta apakšnodaļu. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 20. janvārī apcietināja, apvainoja spiegošanā un 1938. gada 20. janvārī piesprieda nāvessodu nošaujot.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/6257 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Stefans Češeiko-Sohackis]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | periods = 1919. gada janvāris — 1919. gada augusts | pēc = [[Pēteris Allens]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Kārlis}} {{Daugavpils pašvaldības vadītāji}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] h99y86n1lokg4t642q9ejf3leeufxf4 0 361397 4465704 4062034 2026-05-09T13:48:45Z Meistars Joda 781 4465704 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Utāns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1959|8|4}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) | m_dat_alt = {{dat|2022|6|13}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[gleznotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | bērni = | piezīmes = }} '''Juris Utāns''' (dzimis {{dat|1959|8|4}} Rīgā, miris {{dat|2022|6|13}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/muziba-devies-gleznotajs-un-pedagogs-juris-utans/|title=Mūžībā devies gleznotājs un pedagogs Juris Utāns|website=tv3.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[glezniecība|gleznotājs]]. Strādājis kritiskā reālisma, sociāli aktīvas un politiskas mākslas laukā. Jura Utāna darbiem raksturīgs humors un ironija par sabiedrībā aktuāliem, rezonējošiem notikumiem. Viņš pārstāvēja laikmetīgās mākslas virzienu, dēvētu par reportāžmākslu. == Izglītība == 1984. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu. Studējis meistardarbnīcā pie [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduarda Kalniņa]] un [[Boriss Bērziņš|Borisa Bērziņa]]. [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedrs no 1985. gada. Personālizstādes Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā LU ieguvis [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu pedagoģijā.<ref name=":0" /> == Nozīmīgākās personālizstādes Latvijā == [[Attēls:JurisUtāns.jpg|thumb|left|Juris Utāns pie savām gleznām izstāžu zālē "Arsenāls"]] * 2012. "Utāns glezno un uzvar" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zālē "Arsenāls"]]; * 2013./2014. "Flai - Ļetalka - Fly" [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs|Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā]]; * 2016. "Invāzija" Mūkusalas Mākslas salonā. Mākslinieks paralēli profesionālajai darbībai bija [[Latvijas Universitāte]]s mācībspēks no 1987. gada (kopš 2015. gada asociētais profesors vizuāli plastiskajā mākslā).<ref>[https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/8cc517d3c93bf6cc4b072c85794f7613/ Juris Utāns]{{Novecojusi saite}}</ref> Juris Utāns strādājis arī kā [[pastmarka|pastmarku]] un [[monēta|monētu]] [[dizains|dizaina]] autors. Mākslinieka glezna "Pieturā" atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja]] kolekcijā, sadaļā Latvijas Māksla 1985.-2000.<ref> [http://www.ppmf.lu.lv/zinas/t/40319/ Asoc. profesora Jura Utāna glezna Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunajā patstāvīgajā ekspozīcijā]{{Novecojusi saite}}</ref> Laikā no 2017.-2022. gadam glezna "Pieturā" tika eksponēta muzeja baltajā zālē un iekļauta mākslas video projektā "Vienas gleznas stāsts". == Galerija == <gallery caption="Latvijas pastmarkas, kuras darinājis Juris Utāns"> Attēls:Stamps of Latvia, 2006-07.jpg| Attēls:Stamps of Latvia, 2006-05.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Utāns, Juris}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] 398zd50wj3z52umihthbafl7twbr4ma 4465709 4465704 2026-05-09T14:02:19Z Meistars Joda 781 4465709 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Juris Utāns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1959|8|4}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Rīga]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) | m_dat_alt = {{mdv|2022|6|13|1959|8|4}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[gleznotājs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | alma_mater = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | bērni = | piezīmes = }} '''Juris Utāns''' (dzimis {{dat|1959|8|4}} Rīgā, miris {{dat|2022|6|13}})<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/muziba-devies-gleznotajs-un-pedagogs-juris-utans/|title=Mūžībā devies gleznotājs un pedagogs Juris Utāns|website=tv3.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[glezniecība|gleznotājs]]. Strādājis kritiskā reālisma, sociāli aktīvas un politiskas mākslas laukā. Jura Utāna darbiem raksturīgs humors un ironija par sabiedrībā aktuāliem, rezonējošiem notikumiem. Viņš pārstāvēja laikmetīgās mākslas virzienu, dēvētu par reportāžmākslu. == Izglītība == 1984. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu. Studējis meistardarbnīcā pie [[Eduards Kalniņš (gleznotājs)|Eduarda Kalniņa]] un [[Boriss Bērziņš|Borisa Bērziņa]]. [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedrs no 1985. gada. Personālizstādes Latvijā un ārzemēs. 1994. gadā LU ieguvis [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] grādu pedagoģijā.<ref name=":0" /> == Nozīmīgākās personālizstādes Latvijā == [[Attēls:JurisUtāns.jpg|thumb|left|Juris Utāns pie savām gleznām izstāžu zālē "Arsenāls"]] * 2012. "Utāns glezno un uzvar" Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zālē "Arsenāls"]]; * 2013./2014. "Flai - Ļetalka - Fly" [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs|Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā]]; * 2016. "Invāzija" Mūkusalas Mākslas salonā. Mākslinieks paralēli profesionālajai darbībai bija [[Latvijas Universitāte]]s mācībspēks no 1987. gada (kopš 2015. gada asociētais profesors vizuāli plastiskajā mākslā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lms.lv/aktualitates/seru-vestis/juris-utans-04-08-1959-13-06-2022/|title=Juris Utāns (04.08.1959. – 13.06.2022.)|last=LMS|website=Latvijas Mākslinieku Savienība|access-date=2026-05-09|date=2022-06-15|language=en-US}}</ref> Juris Utāns strādājis arī kā [[pastmarka|pastmarku]] un [[monēta|monētu]] [[dizains|dizaina]] autors. Mākslinieka glezna "Pieturā" atrodas [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja]] kolekcijā, sadaļā Latvijas Māksla 1985.-2000.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/pirmo-bernu-balvu-maksla-sanem-makslinieks-juris-utans.a259247/|title=Pirmo Bērnu balvu mākslā saņem mākslinieks Juris Utāns|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-09|language=lv}}</ref> Laikā no 2017.-2022. gadam glezna "Pieturā" tika eksponēta muzeja baltajā zālē un iekļauta mākslas video projektā "Vienas gleznas stāsts".<ref>https://satori.lv/article/vienas-gleznas-stasts-juris-utans-pietura-1987</ref> == Galerija == <gallery caption="Latvijas pastmarkas, kuras darinājis Juris Utāns"> Attēls:Stamps of Latvia, 2006-07.jpg| Attēls:Stamps of Latvia, 2006-05.jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Utāns, Juris}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] 4bafsp3faowdqcfgpxxq34dk7ckho7k 0 364739 4465769 4454291 2026-05-09T16:47:45Z Papuass 88 pievienoju [[Kategorija:Simtgadnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465769 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''David Attenborough'' | attēls = Bærekraftsprisen 2018 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Deivids Atenboro 2018. gadā | dz_gads =1926 | dz_mēnesis =5 | dz_diena =8 | dz_vieta =[[Londona]], {{GBR}} | m_gads = | m_mēnesis= | m_diena= | m_vieta = | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | dzimums = V | darba_vietas = [[BBC]], [[Apvienotā Karaliste]] | alma_mater =[[Londonas Ekonomikas skola]], [[Kembridžas Universitāte]]s Klēras koledža | zinātne =[[dabaszinātnieks]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi =[[Britu Impērijas ordenis]]<br />''[[BAFTA Fellowship]]'' (1980)<br />Maikla Faradeja balva (2003)<br />Fonsekas balva (2010) | paraksts = David Attenborough's signature.svg | piezīmes = {{Listen|embed=yes|filename=Sir David Attenborough BBC Radio4 Desert Island Discs 29 Jan 2012 b01b8yy0.flac|title=<center>Deivida Atenboro balss</center>|type=speech|description=<center>[[:Attēls:Sir David Attenborough BBC Radio4 Desert Island Discs 29 Jan 2012 b01b8yy0.flac|ierakstīta 2012. gadā]] BBC Radio 4''</center>}} }} '''Sers Frederiks Deivids Atenboro''' ({{val|en|Sir David Frederick Attenborough}}; dzimis {{dat|1926|5|8||bez}}) ir [[angļi|angļu]] [[dabaszinātnieks]] un [[televīzija]]s pārraižu veidotājs. Viņš ir zināms kā daudzu [[dokumentālais kino|dokumentālo filmu]] par [[daba|dabu]] autors un ierunātājs, sadarbojoties ar britu raidorganizāciju [[BBC]]. Atenboro tiek uzskatīts par vienu no pasaulē pazīstamākajiem dabaszinātniekiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/arts/livingicons/bio01.shtml |title=Biography: Sir David Attenborough |author= |date= |website= |publisher=BBC |accessdate=19 February 2016}}</ref> pateicoties izglītojošām filmām, kurās tiek stāstīts par [[dzīvnieki]]em, [[augi]]em un citām [[dzīvība]]s formām. Viņam par godu ir nosauktas vismaz piecpadsmit dažādas augu un dzīvnieku sugas un dzimtas, kā arī vairākas izmirušas sugas.<ref name="Dijkstra2016">{{publikācijas atsauce|last=Dijkstra|first=Klaas-Douwe B.|year=2016|title=Natural history: Restore our sense of species|journal=Nature|volume=533|issue=7602|pages=172–174|issn=0028-0836}}</ref> Viņš tiek uzskatīts par britu "nacionālo vērtību",<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Waldemayer |first=Winston |url=https://www.newscientist.com/blogs/shortsharpscience/2009/01/eye-burrowing-worms-national-t.html |title=Short Sharp Science: Eye-burrowing worms, national treasures... and creationism |work=New Scientist |date=28 January 2009 |accessdate=6 November 2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090303002041/https://www.newscientist.com/blogs/shortsharpscience/2009/01/eye-burrowing-worms-national-t.html |archivedate={{dat|2009|03|03||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/news/4413130/Sir-David-Attenborough-Man-was-given-permission-to-exploit-the-natural-world-by-the-Bible.html |title=Sir David Attenborough: 'Man was given permission to exploit the natural world by the Bible' |work=The Daily Telegraph |date= 31 January 2009|accessdate=6 November 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/news/uknews/2982907/Margaret-Thatcher-Richard-Branson-and-Judi-Dench-picked-as-National-Treasures.html |title=Margaret Thatcher, Richard Branson and Judi Dench picked as National Treasures |work=Daily Telegraph |date=18 September 2008 |location=London | accessdate=6 November 2017}}</ref> kā arī 2002. gadā BBC rīkotā aptaujā viņš tika atzīts par vienu no 100 ievērojamākajiem britiem.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/tv_and_radio/2208532.stm |title=BBC reveals 100 great British heroes |date=22 August 2002 |access-date=6 November 2017}}</ref> 1980. gadā Deividam Atenboro piešķirta ''[[BAFTA Fellowship]]'' balva. Vēlāk saņēmis vēl četras [[BAFTA televīzijas balva]]s, kā arī trīs [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. Deivida Atenboro vecākais brālis bija angļu [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]] [[Ričards Atenboro]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.richardattenborough.com/Biography/ |title=Richard Attenborough biography |publisher=Richardattenborough.com |accessdate=6 November 2017}}</ref> bet jaunākais brālis Džons Atenboro ieņēma vadošu amatu ''[[Alfa Romeo]]'' uzņēmumā. == Filmas par savvaļas dzīvniekiem == {{div col}} * "Life on Earth" (Dzīve uz Zemes, 1979) * "The Living Planet" (Dzīvā planēta, 1984) * "Lost Worlds, Vanished Lives" (Pazudušās pasaules, izzudušās dzīves, 1989) * "The Trials of Life" (Dzīves izmēģinājumi, 1990) * "Life in the Freezer" (Dzīve saldētavā, 1993) * "The Private Life of Plants" (Augu privātā dzīve, 1995) * "The Life of Birds" (Putnu dzīve, 1998) * "State of the Planet" (Planētas stāvoklis, 2000) * "The Blue Planet" (Zilā planēta, 2001) * "The Life of Mammals" (Zīdītāju dzīve, 2002) * "Life in the Undergrowth" (Dzīve pamežā, 2005) * "Planet Earth" (Planēta Zeme, 2006) * "Are We Changing Planet Earth?" (2006) * "Life in Cold Blood" (2008) * "Charles Darwin and the Tree of Life" (2009) * "Uncovering Our Earliest Ancestor: The Link" (2009) * "First Life" (2010) * "Madagascar" (2011) * "Flying Monsters 3D with David Attenborough " (2011) * "Frozen Planet" (2011) * "Kingdom of Plants 3D" (2012) * "Galapagos 3D" (2013) * "Africa" (2013) * "Micro Monsters 3D" (2013) * "Rise of Animals: Triumph of the Vertebrates" (2013) * "David Attenborough's Natural History Museum Alive" (2014) * "Great Barrier Reef with David Attenborough " (2015—2016) * "Attenborough's Passion Projects" (2016) * "Planet Earth 2" (Planēta Zeme 2, 2016) * "Natural World" (2000—2007, 2017) * "Blue Planet II" (2017) * "Extinction: The Facts" (2020) * "Planet Earth III" (Planēta Zeme 3, 2023) * "Our Planet II" (Mūsu Planēta 2, 2023) * "Prehistoric Planet 2" (2023) * "Wild Isles" (Mežonīgās salas, 2023) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{IMDB|0041003}} * {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20120501235151/http://www.bbc.co.uk/bbcfour/audiointerviews/profilepages/attenboroughd1.shtml |date=1 May 2012 |title=BBC interviews with Attenborough in 1976 and 1998 }} * [https://www.pbs.org/lifeofbirds/sirdavid/index.html PBS interview with Attenborough in 1998] * [https://www.youtube.com/watch?v=fK0rXRmC4DQ#t=100 People and Planet: David Attenborough], video of the 2011 [[Royal Society of Arts|RSA]] President's Lecture * [https://www.bbc.co.uk/programmes/p00942qy David Attenborough] interview on BBC Radio 4 ''[[Desert Island Discs]]'', 27 December 1998. *[http://www.radiotimes.com/news/2016-10-13/david-attenborough-humanity-must-come-to-its-senses-or-face-environmental-disaster David Attenborough: humanity must come to its senses or face environmental disaster]. ''[[Radio Times]]''. 13 October 2016. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Atenboro, Deivids}} [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu zinātnieki]] [[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Ar Britu Impērijas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] amcc6cwvvhco4noqvo2fl4yslyhkxy4 0 366512 4465983 4171603 2026-05-10T05:50:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465983 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Tarziers | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Valkas apriņķis|Druvienas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1918 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = šaha problēmists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = Anna Tarziere (1867—1934) | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Tarziers''' (dzimis {{dat|1860|2|26}}, miris {{dat|1918|4|4}}) bija latviešu skolotājs, dzejnieks, šahists un [[Šaha kompozīcija|šaha problēmists]].<ref name=IB>{{Publikācijas atsauce |last1=Blauss |first1=Imants |year=1977 |title=No Latvijas šaha vēstures. K. Tarziers — pirmās latviešu šaha grāmatas autors |journal=Šahs |publisher=LPSR šaha federācija |volume= |issue=Nr. 5/1977 |pages=24.-26. lpp |url= |doi= }}</ref> == Biogrāfija == Kārlis Tarziers dzimis 1860. gadā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Druvienas pagasts|Druvienas pagasta]] "Prēdeļos".<ref group=P>Šajās mājās 1871. gadā piedzima arī pazīstamais rakstnieks un dzejnieks [[Jānis Poruks]].</ref> 1877. gadā beidzis [[Pagastskola|pagastskolu]] un pēc tam divus gadus tajā strādājis par palīgskolotāju. No 1879. līdz 1881. gadam Valkā mācījies Cimzes skolotāju seminārā. Vispirms no 1881. līdz 1884. gadam Tarziers strādājis par palīgskolotāju [[Tirza]]s draudzes skolā, bet pēc tam, līdz 1895. gadam bijis skolotājs [[Sinole]]s pagastskolā.<ref name=IB /> Skolēnu vidū ieguvis laba matemātiķa slavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/15079 |title=Kāds tīrradnis Vidzemes vidienē |author= Dr. philol. Jāzeps Rudzītis |accessdate=2017-12-03 |work= |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=1999-12-30 |language= }}</ref> Pedagoga pienākumi bija tikai daļa no Tarziera darbības. Viņa interešu loks bija daudz plašāks. Viņš rakstīja dzeju, vadīja mūzikas kapelu, bija folkloras vācējs. 1887. gadā [[Dzelzava|Dzelzavā]] viņš izdeva savu dzejoļu krājumu "Stariņi". Kārlis Tarziers kopā ar skolotāju Vilni Samu (1869-1917) tiek uzskatīti par pirmajiem deju un rotaļu popularizētājiem.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu tautas deja vēstures ceļos |url=http://visc.gov.lv/intizglitiba/dokumenti/metmat/latv_taut_deja_vest_celos.pdf |last=Mažāne |first=Ilze |year=2016 |publisher=Valsts izglītības satura centra redakcija |location= |isbn= |page=6 |pages= |language= |access-date={{dat|2017|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170822063425/http://visc.gov.lv/intizglitiba/dokumenti/metmat/latv_taut_deja_vest_celos.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170822063425/http://visc.gov.lv/intizglitiba/dokumenti/metmat/latv_taut_deja_vest_celos.pdf |date={{dat|2017|08|22||bez}} }}</ref> 1890. gadā Valmierā iznāca viņu sastādītā grāmata "Rotaļas mājai un skolai". Tad Tarziers uzrakstīja un 1892. gada publicēja pirmo šaha grāmatu latviešu valodā "Īsa šahspēles mācība". To iespieda [[Lejasciems|Lejasciemā]], tās izdevējs un priekšvārda autors bija bibliotekārs [[Jānis Misiņš]], viņa draugs vēl no Tirzas laika.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=Misiņš |first1=Jānis |year=1946 |title=Atskats |journal=Karogs |publisher= |volume= |issue=Nr. 1/1946 |pages=92. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_karo1946n01%7cpage:100%7cissueType:P |doi= |access-date={{dat|2017|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_karo1946n01%7cpage:100%7cissueType:P |accessdate={{dat|2017|12|03||bez}} |archivedate={{dat|2019|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp%7cissue:/p_001_karo1946n01%7cpage:100%7cissueType:P }}</ref> 1895. gadā K. Tarziers pārcēlās uz [[Velēna (ciems)|Velēnu]], kur līdz mūža galam bija draudzes skolotājs un ērģelnieks. Viņš noorganizēja kori un rīkoja koncertus, lai par iegūtiem līdzekļiem palīdzētu [[Emilis Melngailis|Emilim Melngailim]] nomaksāt studijas Sanktpēterburgas konservatorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://garamantas.lv/lv/file/455118/1742-Janis-Kucers-7-0097 |title=Jāņa Kučera folkloras vākums |accessdate=2021-01-24 |work= |publisher=garamantas.lv |date=1985-1-8 |language= |archive-date=2021-01-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210129114535/http://garamantas.lv/lv/file/455118/1742-Janis-Kucers-7-0097 }}</ref> Kārlis Tarziers nomira 1918. gada 4. aprīlī un tika apglabāts Velēnas kapos. == Šaha kompozīcija == Jau 1886. gadā Tarziera vārds parādījās žurnāla [[Austrums (mēnešraksts)|"Austrums"]] šaha uzdevumu risinātāju sarakstos, bet viņa pirmais uzdevums tika iespiests "Austruma" 1894. gada decembra numurā. Sākumā Tarziers sastādīja divvilčus, bet vēlāk pārgāja uz trīsvilčiem, kas kļuva par viņa mīļāko žanru. Ražens viņam bija 1913. gads, kad viņš laikrakstā "[[Dzimtenes Vēstnesis]]" publicēja vairāk par pusi no saviem trīsvilčiem un par 16. oktobrī publicēto trīsvilci saņēma dalītu trešo godalgu laikraksta gada konkursā. Pavisam zināmi 22 viņa uzdevumi, tai skaitā 17 trīsvilči.<ref name=IB /> === Piemērs === {{Šaha diagramma | fen = 8/3r3q/1R4B1/1pp5/kP6/P1p5/1pNP3p/1Q5K | align = tleft | clear = | header = '''№ 1. K. Tarziers'''<br> ''Dzimtenes Vēstnesis'', 1913<br>3. godalga (dalīta) | footer ={{center|'''Mats 3 gājienos'''}} | size = 22 | numbers = both | letters = both | reverse = }} '''Uzdevuma risinājums:''' : 1. Za1! (draud 2. Ta6# un 2. Dc2+ Kxa3 Db3#) : 1. ... Kxa3 2. Da2+ Kxa2/Kxb4 3. Ta6#/Zc2# : 1. ... Dxg6 2. Dc2+ Dxc2/Kxa3 3. Ta6#/Db3# {{clear}} == Bibliogrāfija == * {{Grāmatas atsauce |title=Stariņi: dzejolīši |last=Tarziers |first=Kārlis |last2= |first2= |year=1887 |publisher=Ulps |location=Rīga |isbn= |page= |pages= |language= }} * {{Grāmatas atsauce |title=Rotaļas mājai un skolai |last=Sams |first=Voldemārs |last2=Tarziers |first2=Kārlis |year=1890 |publisher=E.G. Freya ģeneralkom. |location=Valmiera |isbn= |page= |pages= |language= }} * {{Grāmatas atsauce |title=Īsa šahspēles mācība |last=Tarziers |first=Kārlis |last2= |first2= |year=1892 |publisher=J. Misiņš |location=Lejasciems |isbn= |page= |pages= |language= }} == Piezīmes == {{Atsauces|group=P}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://garamantas.lv/lv/site/search?search=Tarziers Kārļa Tarziera dainu vākums vietnē garamantas.lv]{{Novecojusi saite}} * [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A='Tarseers' K. Tarziera šaha kompozīcijas mājas lapā PDB] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tarziers, Kārlis}} [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Šaha problēmisti]] [[Kategorija:Gulbenes novadā dzimušie]] mnf585sdwttyvjk38hvdg8tayusrpbc 0 366829 4465726 4042659 2026-05-09T15:09:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465726 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jūlija Ļaha | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|9|14}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[kostīmu māksliniece]] | darbības gadi = 1997—''pašlaik'' | dzīvesbiedrs = [[Ivars Lūsis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Jūlija Ļaha''' (dzimusi {{dat|1979|9|14}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5556|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020-03-11}}{{Novecojusi saite}}</ref>) ir [[Latvija|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un kostīmu māksliniece. Izglītību ieguvusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] un [[Daugavpils Mākslas koledža|Daugavpils Mākslas koledžā]]. Strādājusi [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]] (1997—2006) un [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2006—2009). Veidojusi arī kostīmus Liepājas teātra un Daugavpils teātra izrādēm. Filmējusies Santas lomā seriālā "[[UgunsGrēks]]" un Ingrīdas lomā daudzsēriju filmā “[[Likteņa līdumnieki]]”.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/aktrise-ar-cigana-dabu-69124|title=Aktrise ar čigāna dabu|publisher=liepājniekiem.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ļaha, Jūlija}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils teātra aktieri]] [[Kategorija:Liepājas teātra aktieri]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] drmelni4dfzqhqgb4hyzzb91df4c0h3 0 369767 4465765 4011571 2026-05-09T16:27:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465765 wikitext text/x-wiki {{mākslas darba infokaste/wikidata}} '''"Kalpone ar piena krūzi"''' ({{val|nl|De Melkmeid, Het Melkmeisje}}) ir nīderlandiešu gleznotāja [[Jans Vermērs|Jana Vermēra]] eļļas krāsas glezna. Tā atrodas ''[[Rijksmuseum Amsterdam|Rijksmuseum]]'' kolekcijā [[Amsterdama|Amsterdamā]], Nīderlandē, kur to uzskata par "neapšaubāmi vienu no muzeja labākajiem eksponātiem".<ref name=Rijksmuseum-Milkmaid>{{tīmekļa atsauce |title=The Milkmaid, Johannes Vermeer, c 1660 - Rijksmuseum |url=https://www.rijksmuseum.nl/en/collection/SK-A-2344|work=[[Rijksmuseum Amsterdam]]|accessdate=17 September 2009}}</ref> Gleznas pabeigšanas datums dažādos avotos norādīts atšķirīgs. ''Rijksmuseum'' to novērtējuši kā aptuveni 1658. gadu. Saskaņā ar [[Metropoles mākslas muzejs|Metropoles mākslas muzeja]] Ņujorkā pētījumiem, tā tapusi 1657. vai 1658. gadā.<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009>{{tīmekļa atsauce |title=Vermeer's Masterpiece ''The Milkmaid'' (September 10–November 29, 2009) |url=http://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2009/vermeer |work= [[Metropoles mākslas muzejs]] |accessdate=13 September 2009}}</ref> Tīmekļa vietne ''Essential Vermeer'' norāda plašāku periodu: 1658—1661.<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid>{{tīmekļa atsauce |title=The Milkmaid by Johannes Vermeer |url=http://www.essentialvermeer.com/catalogue/milkmaid.html |work=Essential Vermeer|accessdate=13 September 2009}}</ref> == Apraksts un komentāri == Lai arī oriģinālvalodas tradicionālajā nosaukumā sieviete tiek nosaukta par kalponi, kas slauc govis, tajā ir attēlota mājas vai virtuves istabene, zema ranga iekštelpu kalpone,<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid /> kas vienkāršā telpā uzmanīgi lej pienu uz galda esošā tukšā māla traukā. Uz galda atrodas arī dažādu veidu maize. Viņa ir jauna, spēcīgi būvēta sieviete ar tīru linu cepuri, zilu priekšautu un pār platiem apakšdelmiem atlocītām piedurknēm. Aiz viņas muguras uz grīdas atrodas kāju sildītājs; uz sienas ir [[Delftas keramika|Delftas flīzes]], uz kurām attēlots [[Kupidons]] (skatītājam pa kreisi) un tēls ar stabu (pa labi). No loga gleznas kreisajā pusē plūst spoža gaisma.<ref name=krhdcs>{{tīmekļa atsauce | last = Rosenberg | first = Karen | date = 11 September 2009 | title = A Humble Domestic Crosses the Sea | publisher = ''[[The New York Times]]'' | url = https://www.nytimes.com/2009/09/11/arts/design/11vermeer.html?em=&pagewanted=print | accessdate = 13 September 2009}}</ref> Glezna sniedz pārsteidzošu ilūziju, sniedzot ne tikai detalizāciju, bet arī radot sajūtu par sievietes un galda svaru. "Gaisma, lai arī spoža, neizdzēš rupjās maizes garozas tekstūras un neizlīdzina kalpones plato vidukli vai noapaļoto plecu apjomu", ''[[The New York Times]]'' rakstīja mākslas kritiķe Karena Rozenberga. Tomēr pusei sievietes sejas esot ēnā, "nav iespējams pateikt, vai viņas nodurtās acis un sakniebtās lūpas izsaka skumjas vai koncentrēšanos," viņa rakstīja.<ref name=krhdcs/> [[Metropoles mākslas muzejs|Metropoles mākslas muzeja]] Eiropas gleznu departamenta kurators, divu Vermēra izstāžu organizators, Volters Lītke izteicies, ka "tas ir mazliet kā [[Mona Liza|Monas Lizas]] efekts" mūsdienu skatītājiem. "Mūsdienu auditorijai viņā ir mazliet noslēpumainība. Viņa veic savus ikdienas pienākumus, nedaudz smaidot. Un mūsu reakcija ir "Par ko gan viņa domā?'"<ref name=CTPost-Met-2009>{{tīmekļa atsauce | last = Boros | first = Phyllis A.S. | date = 13 September 2009 | title = Vermeer's 'Milkmaid' cause for celebration at MMA | work = [[Connecticut Post]] | url = http://www.ctpost.com/default/article/Vermeer-s-Milkmaid-cause-for-celebration-at-MMA-212061.php | accessdate = 13 September 2009 | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109024808/https://www.ctpost.com/default/article/Vermeer-s-Milkmaid-cause-for-celebration-at-MMA-212061.php }}</ref> == Īpašnieki == [[Attēls:CartoonsDeMinisterPRinkEnDeMilkmaid1907.jpg|thumb|350px|1907. gada nīderlandiešu karikatūra, kuras autors Jans Rinke attēlojis domstarpības par to, vai valstij būtu jānopērk glezna, lai nepieļautu tās nonākšanu kāda bagāta amerikāņu mākslas kolekcionāra rokās. Valdība iegādājās gleznu un tā nonāca ''[[Rijksmuseum]]'' īpašumā.]] [[Pīters van Reivens]] (1624–1674), Vermēra Delftas patrons (un pēc viņa nāves 21 gleznotāja darba īpašnieks), visticamāk gleznu nopirka tieši no mākslinieka. Lītke apšauba, ka viņš būtu gleznu pasūtījis.<ref name=WNYC-Lopate-Liedtke-2009>{{tīmekļa atsauce |title=Vermeer's The Milkmaid |url=http://www.wnyc.org/story/59185-vermeers-the-milkmaid/ |date= 19 September 2009|last=Lopate|first=Leonard |work=[[The Leonard Lopate Show]] |publisher=[[WNYC]] radio station |format=Audio interview with [[Walter Liedtke]]|accessdate=19 September 2009}}</ref> Pēc viņa nāves, visticamāk, to mantoja viņa atraitne, Marija de Kneita, iespējams, viņu meita, Magdelene van Reivena (1655—1681) un noteikti viņa znots [[Jakobs Disiuss]] (1653–1695),<ref name=delftschool>{{grāmatas atsauce |last1=Liedtke |first1=Walter |first2= Michiel C. |last2=Plomp |first3=Axel |last3=Ruger |title=Vermeer and the Delft School |url=https://archive.org/details/bub_gb_EZxWaNlQKiYC |publisher=Yale University Press |date=2001 |location=New Haven and London |pages=[https://archive.org/details/bub_gb_EZxWaNlQKiYC/page/n386 372], 374 |isbn=0-87099-973-7}}</ref><ref>[http://www.essentialvermeer.com/clients_patrons/the_dissius_collection.html Dissius collection sale] retrieved June 4, 2010</ref> kura īpašums 1696. gadā tika izpārdots kopā ar citām mākslinieka gleznām. Izsoles ieraksti gleznu aprakstīja kā "ārkārtīgi labu" un darbs tika pārdots par otru augstāko cenu no šīs izsoles gleznām (175 [[guldenis|guldeņiem]], ko pārspēja tikai 200 guldeņi par Vermēra pilsētas ainavu "[[Delftas skats]]".<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009/><ref name=EssentialVermeer-Milkmaid/>) 1765. gadā gleznu izsolīja [[Lēnderts Pīters de Nēfvils]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bibliotheque-numerique.inha.fr/collection/13744-catalogus-van-schilderyen-van-wylen-de-heer-pieter/ |title=Catalogue of paintings by the late Pieter de Neufville, nr. 65 |access-date={{dat|2017|12|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925092132/http://bibliotheque-numerique.inha.fr/collection/13744-catalogus-van-schilderyen-van-wylen-de-heer-pieter/ }}</ref> "Slavenā kalpone, Delftas Vermēra izveicīgais darbs" pabija vismaz piecās Amsterdamas kolekcijās, pirms tā kļuva par daļu no tā, ko Metropoles mākslas muzejs nosauca par "vienu no Nīderlandes mākslas lieliskākajām kolekcijām", kura piederēja Lukretijai Johannai van Vinterei (1785–1845). 1822. gadā viņa ieprecējās Sikstu kolekcionāru ģimenē un 1908. gadā divi viņas dēli pārdeva gleznu (kā slavenās Sikstu kolekcijas daļu, kopā 39 darbus) ''Rijksmuseum'', kas iegādājās tos ar atbalstu no Nīderlandes valdības un Rembranta biedrības,<ref name=MetMuseum-Exhibition-2009/> bet neiztiekot bez sabiedrības kritikas un apspriešanas un parlamenta ģenerālsekretāra iejaukšanās.<ref name=EssentialVermeer-Milkmaid/> == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == === Monogrāfijas === * Bonafoux, Pascal, and Johannes Vermeer van Delft. ''Vermeer.'' New York: Konecky & Konecky, 1992. {{ISBN|978-1-568-52308-8}} {{OCLC|249850444}} * Cant, Serena, and Jan Vermeer van Delft. ''Vermeer and His World, 1632-1675.'' London: Quercus, 2009. {{ISBN|978-1-849-16005-6}} {{OCLC|699202293}} * Franits, Wayne E. ''The Cambridge Companion to Vermeer.'' Cambridge: Cambridge University Press, 2001. {{ISBN|978-0-521-65330-5}} {{OCLC|45284708}} * Franits, Wayne E. ''Dutch Seventeenth-Century Genre Painting: Its Stylistic and Thematic Evolution.'' New Haven, Conn: Yale University Press, 2004. {{ISBN|978-0-300-10237-6}} {{OCLC|473754188}} * Gaskell, Ivan, and Michiel Jonker. ''Vermeer Studies: [Proceedings of the Symposia "New Vermer Studies" Held in 1995 in Washington, and in 1996 in The Hague].'' Washington: National Gallery of Art, 1998. Vol. 55. {{ISBN|978-0-300-07521-2}} {{OCLC|631981597}} * Gowing, Lawrence, and Johannes Vermeer. ''Vermeer.'' Berkeley, Calif: University of California Press, 1997. {{ISBN|978-0-520-21276-3}} {{OCLC|36857459}} * Henderson, Jasper, Victor Schiferli, and Lynne Richards. ''Vermeer: The Life and Work of a Master.'' Amsterdam: Rijksmuseum, 2011. {{ISBN|978-9-086-89068-2}} {{OCLC|763023437}} - Translated from the Dutch from Lynne Richards. * Koningsberger, Hans. ''The World of Vermeer, 1632-1675.'' Time-Life ''Library of Art'' series. Amsterdam: Time-Life Books, 1985. {{ISBN|978-0-900-65858-7}} {{OCLC|13302281}} * Metropolitan Museum of Art (New York, N.Y.), and Liedtke, Walter A. ''The Milkmaid by Johannes Vermeer / Walter Liedtke.'' New York: The Metropolitan Museum of Art, 2009 {{OCLC|839735356}} ** {{MMoAobject|121680|The Milkmaid by Johannes Vermeer}} - 2009 exhibition catalogue * Plomp, Michiel, et al. ''Vermeer and the Delft School / Walter Liedtke.'' New York : The Metropolitan Museum of Art, 2001. {{ISBN|978-0-870-99973-4}} {{OCLC|819761194}} ** {{MMoAobject|65202|Vermeer and the Delft School}} - 2001 exhibition catalog * Pollock, Griselda. ''Differencing the Canon Feminist Desire and the Writing of Art's Histories.'' London: Routledge, 1999. {{ISBN|978-1-135-08440-0}} {{OCLC|842262336}} * Rand, Harry. 1998. "Wat maakte de 'Keukenmeid' van Vermeer?" ''Bulletin Van Het Rijksmuseum.'' 46, no. 2-3: 275-278. {{ISSN|0165-9510}} {{OCLC|772557024}} * [[Simon Schama|Schama, Simon]]. ''[[The Embarrassment of Riches: An Interpretation of Dutch Culture in the Golden Age]].'' New York: Knopf, 1987. {{ISBN|978-0-394-51075-0}} {{OCLC|14132010}} * Vermeer, Johannes, and Taco Dibbits. ''Milkmaid by Vermeer and Dutch Genre Painting Masterworks from the Rijksmuseum Amsterdam: Exhibition, The National Art Center, 26 September-17 December 2007.'' Tokyo: Tokyo Shimbun, 2007. {{OCLC|690709724}} - 2007 exhibition catalog * Wheelock, Arthur K. ''Vermeer & the Art of Painting.'' New Haven: Yale University Press, 1995. {{ISBN|978-0-300-06239-7}} {{OCLC|31409512}} * Wheelock, Arthur K., and Johannes Vermeer. ''Vermeer: The Complete Works.'' New York: H.N. Abrams, 1997. {{ISBN|978-0-810-92751-3}} {{OCLC|36178954}} === Multimediji === * Liedtke, Walter. ''[http://www.metmuseum.org/metmedia/audio/exhibitions/045-special-exhibition-vermeers-masterpiece-ithe-milkmaidi Special Exhibition: Vermeer’s Masterpiece, The Milkmaid]'' on Vermeer’s Masterpiece ''The Milkmaid'' exhibit (September 10, 2009 – November 29, 2009). Audio. Ietver stenogrammu. * Liedtke, Walter. ''[https://www.youtube.com/watch?v=JfMlEx5l5V0 Vermeer’s Masterpiece The Milkmaid: Discreet Object of Desire: A Curatorial Talk]'' by [[Walter Liedtke]], Curator, Department of European Paintings, The Metropolitan Museum of Art, New York. September 26, 2009. Video. (72 min) * Lopate, Leonard. [http://www.wnyc.org/story/59185-vermeers-the-milkmaid/ Vermeer's ''The Milkmaid''], ''[[The Leonard Lopate Show]].'' [[WNYC]]. September 18, 2009. Audio intervija ar Volteru Lītki, Vermēra izstādes kuratoru. (18 min) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20120713054441/http://www.rijksmuseum.nl/aria/aria_assets/SK-A-2344?lang=en&context_space=&context_id= ''The Milkmaid''] ''[[Rijksmuseum]]'' vietnē * [http://www.metmuseum.org/exhibitions/listings/2009/vermeer Vermeer's Masterpiece: ''The Milkmaid''] [[Metropoles mākslas muzejs]] - 2009. gada Vermēra izstāde * [http://www.essentialvermeer.com/catalogue/milkmaid.html ''The Milkmaid''] at [http://www.essentialvermeer.com/ ''Essential Vermeer''] - detalizēta interaktīva gleznas "Kalpone ar piena krūzi" analīze * [http://colourlex.com/project/vermeer-the-milkmaid/ Johannes Vermeer, ''The Milkmaid''] ''[http://colourlex.com/ ColourLex]'' vietnē {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Johannesa Vermēra gleznas]] 1z3c0flsshbuwuiyppz7cvh6k5w6v4h 0 375169 4465786 4407659 2026-05-09T17:19:44Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "1955授衔2.jpg", jo [[c:User:Taivo|Taivo]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Copyright violation; see [[:c:Commons:Licensing|]] ([[:c:COM:CSD#F1|F1]]): [[:c:Commons:Deletion requests/File:Hu and Liu 1955.jpg|]]). 4465786 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{vikisaites+}} [[Attēls:Backyard furnace4.jpg|thumb|Metāla kausēšana laukos]] [[Attēls:People's commune canteen.jpg|thumb|Komūnas ēdnīca]] '''Lielais lēciens uz priekšu''' ({{val|zh|大跃进}}, {{zh-p|Dà Yuèjìn}}) bija starp 1958. un 1960. gadu īstenota komunistiskās Ķīnas vadoņa [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] kampaņa, kuras mērķis bija rekordīsā laikā industrializēt pārapdzīvoto un mazattīstīto valsti. Kampaņas izgāšanās ātri noveda pie valsts ekonomikas daļēja sabrukuma un [[Lielais Ķīnas bads|Lielā Ķīnas bada]], kurā mira virs 30 miljoniem cilvēku. Politiskās nesaskaņas augstākajā vadībā 1966. gadā noveda pie [[Kultūras revolūcija]]s sākuma. 1958. gadā Mao bija gatavs radikāliem soļiem, lai celtu Ķīnas izaugsmes tempus. Lai arī industrializācijas programma ar PSRS atbalstu noritēja veiksmīgi, problēmas sagādāja [[lauksaimniecība]]. Papildus iedzīvotāju ēdināšanai, Ķīna paļāvās uz pārtikas eksportu, lai iegūtu līdzekļus PSRS kredītu atmaksai un nepieciešamo preču importam. Neapmierināts ar PSRS stila ekonomikas attīstību, kas viņam šķita pārāk lēna, Mao izlēma kolektivizēt milzīgos Ķīnas darbaspēka resursus ātrai izaugsmei. Kampaņa iezīmēja PSRS un Ķīnas nesaskaņu saasināšanos, kas 1960. gadā noveda pie atklāta ideoloģiskā konflikta un sadarbības izbeigšanas, Ķīnai izvēloties atšķirīgu attīstības ceļu. Jau 1958. gada beigās Lielais lēciens uz priekšu bija izgāzies, nākamajos gados Ķīnas valdībai svārstoties starp radikālo un mēreno attīstības kursu. Pēc haosa un bada, 1962. gadā Ķīna savā attīstībā atradās turpat, kur 1957. gadā. Lai arī Mao autoritāte bija cietusi, Ķīnas komunistiskais režīms uzskatīja, ka pārvarot šo krīzi, tas demonstrējis savu spēju izdzīvot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP10X00001R000100010012-3.pdf |title=Problems and Prospects in Communist China |access-date={{dat|2018|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123103427/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP10X00001R000100010012-3.pdf }}</ref> == Priekšvēsture == Pēc uzvaras [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu karā]] un [[Ķīnas Tautas Republika]]s pasludināšanas 1949. gadā, Mao apzinājās valsts ekonomisko vājumu, kā arī to, ka palīdzību tā var gaidīt tikai no [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ar [[Josifs Staļins|Staļinu]] ķīniešu komunistiem bija vairāk nekā 20 gadus ilgas un konfliktu pilnas attiecības. Mao nevēlējās pakļauties Maskavas kontrolei un uzskatīja, ka pats ir attīstījis unikālu, Āzijai piemērotu [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] formu. Tikmēr Staļins gandrīz līdz pēdējam brīdim uzturēja labas attiecības ar [[Dzjans Dzješi|Dzjana Dzješi]] valdību. Par spīti abu pušu šaubām, 1950. gada februārī PSRS un Ķīna noslēdza draudzības un sadarbības līgumu, ar kuru PSRS izsniedza 300 miljonus lielu kredītu. Pie vēl ciešākas abu režīmu sadarbības noveda [[Korejas karš|Korejas kara]] sākums. Lai arī Staļins atbalstīja karu un ķīniešus ar ieročiem, viņš par tiem prasīja samaksu. Pēc pilsoņu kara beigām Ķīnā sākās strauja [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]], kas bija mazāk saistīta ar komunistu politiku un vairāk ar miera atjaunošanos valstī, ko vairākas desmitgades bija sašķēlis un plosījis karš. Pēc iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanas pāri palika ievērojams produkcijas daudzums, ko valsts varēja pārdot PSRS, tā iegūstot līdzekļus industrializācijai. Līdz 1967. gadam Padomju Savienība bija apņēmusies Ķīnā uzcelt vismaz 291 rūpnīcu un dažādus militāros objektus. Draudus radīja nepārtraukti augošais iedzīvotāju skaits, kuru vajadzību apmierināšanai bija jānodrošina vēl straujāka ekonomikas izaugsme, vai jāsāk ierobežot dzimstību. 80% iedzīvotāju bija zemnieki, un aramzemes platība uz vienu iedzīvotāju bija tikai 0,35 [[Akrs|akri]], salīdzinot ar 1,9 akriem ASV. Lai arī Ķīna ir liela, plaša tās teritorijas daļa nav piemērota lauksaimniecībai augsnes un klimata problēmu dēļ. Ražu celšana esošajās zemēs prasīja lielus ieguldījumus mehanizācijā un mēslojumā. No 1952. līdz 1957. gadam Ķīnas ekonomika auga par vidēji 6% gadā, taču iedzīvotāju patēriņa apjoms pieauga tikai par 1,9% gadā, joprojām atpaliekot no 1933. gada līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP69B00369R000200120014-6.pdf |title=Economic Sources of Political Frustration in Mainland China |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123143510/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP69B00369R000200120014-6.pdf }}</ref> 1950. gada jūnijā Mao paziņoja, ka pēc trim sagatavošanās gadiem sekos desmit darba gadi, kuru laikā izveidosies moderna sociālistiska valsts. 1953. gadā parādījās vairākas problēmas. Izgāzās pirmie mēģinājumi veidot lauksaimniecības kooperatīvus. Maskavas iespējas atbalstīt Ķīnas industrializāciju izrādījās ierobežotas. Tautas skaitīšana uzrādīja, ka valstī ir par 100 miljoniem vairāk iedzīvotāju, nekā domāts, un to skaits pieauga par 2% gadā (šajā laikā iedzīvotāju skaits ir ap 650 miljoniem.) Dažādu iemeslu dēļ 1. piecgades (1953—1957) plānu publicēja tikai 1955. gada jūlijā. Šis dokuments paredzēja, ka industrializācijai, kas sekos PSRS modelim, vajadzēs vismaz 15 gadus un ekonomiskās lielvaras stāvokli Ķīnai izdosies sasniegt pēc 40-50 gadiem.<ref name="cia.gov">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010019-6.pdf |title=Communist China's Domestic Crisis: The Road To 1964 |access-date={{dat|2018|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123154533/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010019-6.pdf }}</ref> Līdz 1957. gadam 1/3 zemnieku bija jābūt organizētiem kooperatīvos, bet līdz 1967. gadam bija jāizveido kolektivizēta un mehanizēta lauksaimniecība. == Pirmā fāze (1955—1957) == Neapmierināts ar plāna mērenajiem mērķiem un padomju nelielajām iespējām palīdzēt, jau 1955. gada 31. jūlijā Mao sāka uzstāties ar runām, kas turpinājās līdz 1956. gada sākumam. Viņš kritizēja plānu un atbalstīja ātru, ideoloģiska entuziasma pilnu ekonomikas attīstību, kurā motivētas masas aizstātu tehnoloģiju trūkumu. Lauksaimniecības socializāciju un kolektivizāciju viņš ierosināja veikt viena gada laikā paredzēto 15 gadu vietā. Ņemot vērā Ķīnas lauksaimniecības problēmas, ko radīja milzīgais iedzīvotāju skaits, nelielais lauksaimniecībai piemērotās zemes daudzums, arhaiskās darba metodes, Mao paziņoja, ka zemnieku organizēšana komūnās un roku darbs ātri sasniegs tos pašus rezultātus, ko citās valstīs dod traktori, kombaini un cita tehnika, kuras Ķīnai nebija. Paralēli zemnieku kolektivizācijai viņš aicināja sākt kampaņu straujai industriju attīstībai un publiskoja savu 12 gadu plānu, kurā paredzēja līdz 1967. gadam dubultot lauksaimniecības ražas, kā arī tehnoloģiski panākt Rietumu industriālās valstis. Jāņem vērā, ka arī PSRS, kurā pie varas nostiprinājās [[Ņikita Hruščovs]], šajā laikā sākās lauksaimniecības kampaņas ar nereāliem mērķiem. Taču, kamēr Hruščovs, balstoties neveiksmīgajā padomju pieredzē, noraidīja komūnas, Mao uzskatīja, ka tieši tās palīdzēs Ķīnas īpašajos apstākļos sasniegt sociālismu. 1955. gada beigās laukos sākās plaša apūdeņošanas kanālu rakšana, un 1956. gada sākumā sākās lielu zemnieku komūnu dibināšanas vilnis. Jau septembra 8. partijas kongresā "labējā konservatīvisma" kritikai pievienojās "kreisā avantūrisma" kritika. Kongress kritizēja "tendenci visu visur darīt uzreiz, neņemot vērā reālos apstākļus". Pretēji Mao cerībām, lauksaimniecības izaugsme bija minimāla, un gada beigās viņa kampaņu piebremzēja. Ekonomiku stabilizēja mērenu politiķu grupa premjerministra [[Džou Eņlajs|Džou Eņlaja]] vadībā, kas valsts attīstībā vēlējās sekot PSRS modelim, nevis ideoloģiskām kampaņām. Šī grupa izstrādāja 2. piecgades plānu (1958—62) Džou aizstāvēja mērenāku izaugsmi, vieglās rūpniecības attīstību, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī privāto piemājas zemkopību un produktu tirdzniecību. Komūnu lielumu ieteica samazināt līdz 100 mājsaimniecībām. Šajā laikā saasinājās Mao attiecības ar Hruščovu, kurš necieta ķīniešu vēlmes uz līdzvērtīgu ietekmi komunistiskajā kustībā, Polijas un Ungārijas nacionālo komunistu atbalstu, kā arī ķīniešu vēlmi veidot savu, no padomju bloka neatkarīgu ekonomiku. 1957. gadā Hruščovs pirmo reizi piedraudēja atsaukt padomju tehniskos ekspertus no Ķīnas. Ņemot vērā Staļina kritiku un [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Ungārijas revolūciju]], Mao 1957. gada februārī aizsāka "simts ziedu" kampaņu, aicinot intelektuāļus kritizēt partijas kļūdas. Jau pēc dažām nedēļām, redzot, kā tiek kritizēts viss komunistiskais režīms, kampaņu pārtrauca, bet kritiķus nosauca par "labējiem". <gallery> Stamp of China.1955.Scott244.jpg|Padomju industriālā palīdzība, 1955 April 1960 enlarged meeting of the Political Bureau of the CPC Central Committee.jpg|Politbiroja apspriede, 1960 </gallery> == Lielais lēciens uz priekšu (1957—1958) == {{see also|Lielais Ķīnas bads}} 1957. gada vidū Ķīna atradās situācijā, kurā tās iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, pārtikas ieguve stagnēja un sabiedrībā pieauga atklāta režīma kritika. Oktobrī sanāca Centrālkomitejas plēnums, kam nācās atzīt Mao 12 gadu programmas un 100 ziedu kampaņas neveiksmes. Mao, reaģējot uz pieļautajām kļūdām, atgriezās pie sākotnējā radikālisma. Pret partijas kritiķiem sāka ideoloģisku kampaņu, daudzus intelektuāļus nosūtīja labošanas darbos uz laukiem. Neapmierināts ar mēreno ekonomikas attīstību, citu partijas vadītāju atbalstīts Mao sāka plānot radikālo Lielo lēcienu uz priekšu. Viņš atgriezās pie idejas par masīvu darbaspēka mobilizāciju un koncentrāciju mērķu ātrai sasniegšanai. Zemnieku sadzīšana lauksaimniecības komūnās nodrošinātu to darba kontroli, kā arī apmierinātu viņu pārtikas pamatvajadzības. Lielo un dārgo industriālo projektu vietā Mao aizstāvēja ideju par mazām reģionu rūpnīciņām un darbnīcām. 1957. gada 2. decembrī Mao tuvākais atbalstītājs, viņa vietnieks partijā Lju Šaoči, uzstājās ar runu, kurā, ņemot vērā, ka PSRS ražošanas apjomos 15 gados apsteigs ASV, Ķīnai 15 gados būtu jāapsteidz Lielbritānija tērauda un citu smagās rūpniecības produktu ražošanā. Visur parādījās lozungs "Apsteigt Lielbritāniju 15 gados!". 1958. gada sākumā partija apstiprināja trīs galvenos konceptus: Ķīnas individuālo ceļu uz sociālismu, Lielo lēcienu uz priekšu un zemnieku komūnu veidošanu. Šajā laikā Mao tuvākais atbalstītājs bija viņa vietnieks partijā Lju Šaoči, kurš paziņoja, ka pareizā politiskā līnija, masu entuziasms un sociālistiskā apziņa novedīs pie lielākas graudu, ogļu un tērauda ražošanas. Sekošana Mao ideoloģijai un masu entuziasms aizstāja profesionālu racionālo pieredzi. Partijas aktīvisti uzņēmumos aizstāja tehniskos darbiniekus, kurus kritizēja kā "negatīvi noskaņoto kliķi". Presē sāka parādīties aizvien optimistiskāki mērķi. Iegūtās ražas apjoms 1958. gadā varētu pieaugt par 20%, industrijas pieaugums varētu sasniegt 33%. Uzņēmumi un provinces apņēmās apsteigt Lielbritāniju 5 vai 10 gados. Iespējams, sekojot 1957. gadā Hruščova radītajiem teritoriālajiem sovnarhoziem, 1958. gada aprīlī Ķīna pieņēma lēmumu par uzņēmumu decentralizāciju, gandrīz 80% ministriju pakļautībā esošo uzņēmumu nododot provinču padotībā. 1958. gada maijā, partijas 8. kongresa otrajā sesijā Lju Šaoci uzstājās ar referātu, kurā kritizēja ekonomikas attīstību pēdējo gadu laikā. Sociālistiskās ražošanas pieaugumam 1956. gadā sekojusi atkāpšanās 1957. gada pirmajā pusē, kam rudenī sekoja jauns pieaugums. Daži partijas biedri traucējot attīstībai izvērsties par Lielo lēcienu uz priekšu. Lju izvirzīja vairāku punktu programmu: * Mobilizēt visus pozitīvos faktorus un pareizi kontrolēt iedzīvotājos pastāvošās pretrunas. * Konsolidēt un attīstīt sociālistisko īpašuma formu, tautas un kolektīvo īpašuma formu, kā arī konsolidēt proletariāta diktatūru un proletāriešu internacionālo solidaritāti. * Soli pa solim īstenot tehnoloģiju un kultūras revolūciju, vienlaikus pabeidzot sociālistisko revolūciju ekonomikas, politikas un ideoloģijas frontēs. * Attīstīt rūpniecību un lauksaimniecību vienlaikus, prioritāti dodot smagajai rūpniecībai. * Centralizētā vadībā, ar vispārējo plānošanu, pareizo darba dalīšanu un koordinēšanu, attīstīt nacionālās un vietējās nozares, lielos, vidējos un mazos uzņēmumus attīstot vienlaikus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010007-9.pdf |title="Great Leap Forward" in Communist China |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123013821/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP85T00875R001000010007-9.pdf }}</ref> Sesijā arī apstiprināja 12 gadu lauksaimniecības programmas labotos mērķus, kuru tagad paredzēja īstenot īsākā termiņā. Sekojot partijas aicinājumiem, provincēs izveidoja tūkstošiem nelielu ražošanas uzņēmumu. Visredzamākais Lielā lēciena simbols bija komūnas. Partijas žurnāls "Sarkanais Karogs" rakstīja: "Mums jāgrauj kapitālistiskā sociālā dzīve, kas celta uz šķiru ekspluatācijas bāzes, un vienlaikus mums jāgrauj ģimene, kas celta uz šķiru ekspluatācijas bāzes. Individuālais mājas darbs ģimenē arī ir individuālās produktivitātes palieka. Sociālistiskā sabiedrībā indivīdam vairs nebūs jāuztraucas par savu nespēju nodibināt vai saglabāt vienkāršo ģimenes modeli. Sociālistiskā un komunistiskā kolektīvā ikviens pie darba ķeras ar prieku, un visi kopīgi un prātīgi dalās darba augļos."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP78-02771R000100370010-7.pdf |title="Big Leap" Falters Because of Mismanagement |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170122222511/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP78-02771R000100370010-7.pdf }}</ref> Jaundibinātās komūnas dažu mēnešu laikā pārņēma visu zemnieku privāto zemi, lopus un darbarīkus. Par viņu ēdināšanu turpmāk rūpējās komūnas ēdnīcas. No zemniekiem šādi iegūtos graudus valsts varēja pārdot, lai iegūtu naudu industrializācijai. Zemkopībā uzsvaru lika uz dziļo aršanu un ciešāku rīsa stādīšanu, kas it kā ļaušot dubultot ražas 1958. un 1959. gadā. Nākamā bija rūpniecības kārta. Sekojot Mao 1958. gada augustā izteiktajam aicinājumam celt dzelzs un tērauda ražošanu, visā valstī ap 50 miljoni cilvēku būvēja primitīvas kausētavas, kurās sameta visus metāla priekšmetus un instrumentus, tās kurinot ar koka mēbelēm. Rezultātā viņi ieguva bezvērtīgu dzelzi, kas nebija tālāk izmantojams. Tā vietā, lai apstrādātu laukus, zemnieki kurināja kausētavas, izraisot darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā. Lai arī valdība informēja, ka Ķīna ir dubultojusi tērauda ieguvi, valstij nācās Rietumeiropā iepirkt pusmiljonu tonnu augstas kvalitātes tērauda. 1958. gada beigās pat lielākajiem entuziastiem šo kampaņu izgāšanās bija acīmredzama, un lielāku uzmanību steidzami atkal pievērsa lauksaimniecībai. Dziļās lauku aršanas vietā komūnām tagad ieteica koncentrēties uz tradicionālajām aršanas metodēm un vairāk pievērsties dabīgā mēslojuma ražošanai, zvejošanai un dārzeņu audzēšanai. == Atkāpšanās (1958—1959) == 1958. gada jūlija beigās Pekinu apmeklēja Hruščovs, kurš brīdināja, ka balstoties uz padomju pieredzi, komūnas izgāzīsies. Pēc viņa aizbraukšanas Mao uzsāka jaunu komūnu organizēšanas kampaņu, bet padomju prese drīz sāka kritizēt ķīniešus. Bezjēdzīgās metāla kausētavas sāka kritizēt lielo metalurģijas uzņēmumu vadītāji, un drīz šo kampaņu izbeidza. Novembrī sāka samazināt arī lauksaimniecības ambiciozos plānus. Sākās neapmierinātība ar jaunizveidotajām komūnām. Partijas zemākā līmeņa darbinieki izrādīja pasīvu pretestību, nevēloties tajās iestāties un ignorējot komunālās ēdnīcas. 1958. gada decembra sākumā, ņemot vērā visu kampaņu neveiksmi un sarežģīto situāciju tautsaimniecībā, partijas vadība publiski paziņoja, ka attīstītas sociālistiskās valsts celtniecība tomēr aizņems 15, 20 vai vairāk gadus. Komūnas vairs neuzskatīja par īsāko ceļu uz komunismu. Ideoloģiskā un praktiskā Mao ideju izgāšanās arī noveda pie viņa atkāpšanās no Ķīnas Tautas Priekšsēdētāja (formālā valsts prezidenta) amata, ko ieņēma Lju Šaoči, taču Mao saglabāja daudz svarīgāko partijas vadītāja amatu. Presē sākās zemākā līmeņa partijas darbinieku kritika, kas esot pārspīlējuši pozitīvos sasniegumus un izgāzuši visu kampaņu. Izrādījās, ka komūnu organizēšanu esot veikuši daži utopisti, bet Mao vienmēr esot vēlējies lēnāku attīstību.<ref name="cia.gov"/> Partijas publisko atteikšanos no Lielā lēciena radikālajiem mērķiem PSRS uztvēra pozitīvi, un 1959. gadā sāka strauji palielināt rūpniecisko objektu un militāro tehnoloģiju piegādes Ķīnai. Pie varas atkal atgriezās kampaņas laikā apklusinātie mēreno attīstības kursu aizstāvošie politiķi Džou Eņlaja vadībā, kurš savās runās uzsvēra PSRS vadošo piemēru komunisma celtniecībā un atļāvās kritizēt dažādus Lielā lēciena ideoloģiskos aspektus. Arī Mao atbalstīja šo kursu, iesakot daudz mērenākus attīstības mērķus, privāto zemnieku saimniecību atjaunošanu un komūnas ēdnīcu likvidēšanu. 1959. gada maijā viņš atzina, ka lauksaimniecības uzlabošanā būs nepieciešama iepriekš noniecinātā mehanizācija, nevis mobilizētu masu darbs. Spiedienu uz Ķīnu atjaunoja PSRS, kas pēkšņi pārtrauca ieroču modernizācijas programmu. Lai arī propaganda Lielā lēciena neveiksmes turpināja dažādi slēpt, lielo solījumu izgāšanās bija tik acīmredzama, ka 1959. gada vidū Mao pozīcijas partijas vadībā sašķobījās. Jūlija beigās sākās Centrālkomitejas sapulce Lušanā, kas iezīmēja svarīgu pagrieziena punktu. Ar asu Lielā lēciena un Mao kritiku negaidīti uzstājās politbiroja loceklis, aizsardzības ministrs, maršals Pens Dehuajs. Partijas vadība saliedējās ap Mao, maršala kritiku nosodot kā labējo oportūnismu, kas ir līdzvērtīgs modernajam revizionismam (Hruščovam). Partija pasludināja Mao idejas par īsto marksismu-ļeņinismu un izbeidza iepriekšējo mēnešu laikā pieciesto Lielā lēciena kritiku. Strauji pastiprinājās Mao [[personības kults]], viņu pasludinot par spožāko marksisma-ļeņinisma teorētiķi un revolucionāru. == Ilgais lēciens (1959—1960) == Komunistiskā režīma ideoloģija ņēma pārsvaru pār veselo saprātu, partijas un valdības vadītājiem atkal atkārtojot tās pašas kļūdas, kuras viņi paši bija pieļāvuši un kritizējuši 1958. gadā. Neilgi pēc Lušanas konferences tika publicēts lozungs, ka Lielais lēciens turpināsies visu nākamo desmitgadi. Jaunais aizsardzības ministrs Liņs Bjao publiski solīja lojalitāti Mao, presē sākās Mao slavināšana. Kulta pastiprināšanās no vienas puses bija vērsta uz Mao varas pozīcijas atjaunošanu, bet no otras, tā iezīmēja [[Ķīnas—PSRS ideoloģiskās nesaskaņas|ideoloģisko saišu saraušanu ar PSRS]], Mao kļūstot par neatkarīgu marksisma-ļeņinisma ideologu, kas vairs necieta padomju kritiku. Tika uzsvērts viņa "atklājums", ka cilvēku ideoloģiskais entuziasms straujā sociālisma celtniecībā ir daudz svarīgāks par materiālo kompensāciju. Mao jaunā politika noteica, ka atšķirībā no iepriekšējā kursa uz smago industrializāciju, ekonomikas attīstība tagad balstīsies lauksaimniecībā, kuru nepieciešams mehanizēt. Lai to sasniegtu, atkal sāka izmantot 1958. gada masu mobilizācijas metodes. 1959. gada beigās sākās partijas tīrīšana no konservatīvajiem "labējiem oportūnistiem", kurus pasludināja par Lielā lēciena pretiniekiem. Tai sekoja iedzīvotāju sociālistiskās izglītošanas kampaņa, lai celtu entuziasmu, un sasniegtu izvirzīto 50% pieaugumu tērauda ražošanā un 10% pieaugumu graudu un kokvilnas ražošanā. Jaunais Ķīnas Statistikas pārvaldes vadītājs paziņoja, ka statistikai jākalpo partijas līnijai, un nepārsteidzoši, izrādījās, ka 1959. gada graudu raža tiešām pieaugusi par 10%, sasniedzot 275 miljonus tonnu. Vēlāk nācās atzīt, ka raža bija tikai 160 miljoni tonnu. Atkal atjaunotās zemnieku komūnas, kurās strādājošo skaits sasniedza 70 miljonus, nodarbināja apūdeņošanas projektos un mēslojuma gatavošanai nākamajai sezonai. Tika īstenotas visdīvainākās idejas, lai ātri sasniegtu izvirzītos produkcijas ražošanas apjomus. Aizsākās plaša cūku audzēšanas kampaņa, lai iegūtu ne tikai gaļu, bet arī trūkstošos mēslus lauksaimniecībai. Lauku mēslošanā plaši izmantoja arī cilvēku fekālijas. Zemniekus atkal sadzina komūnās, atjaunojot komūnu ēdnīcas. Atsākās mēģinājumi komūnas veidot arī pilsētās. Pēc 1959. gada beigās Hruščova uzsāktās ķīniešu iekšpolitikas un ārpolitikas kritikas, 1960. gada aprīlī, atzīmējot [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dzimšanas dienu, Ķīnas komunistiskā partija atbildēja ar vairākām publikācijām, kurās kritizēja padomju uzvedību. 1960. gada Polijas un Rumānijas kompartiju kongresos Hruščovs turpināja ķīniešu, un personīgi Mao kritiku, un augustā pavēlēja visiem padomju speciālistiem nekavējoties pamest Ķīnu. Iesāktās rūpnīcas palika pusuzceltas. 1960. gada vidū neraža, kampaņu izgāšanās un Hruščova veiktā tehnisko speciālistu atsaukšana izraisīja badu un tautsaimniecības krīzi. == Atkāpšanās (1960—1962) == Reaģējot uz pārtikas trūkumu, 1960. gada beigās pārtikas graudu normas samazināja par 10%. Oktobra beigās atkal pieņēma lēmumu par zemnieku komūnu režīma atvieglošanu, ļaujot zemniekiem vismaz daļēji nodarboties ar privāto saimniekošanu un brīvo tirdzniecību. Lai pārliecinātu zemniekus, ka pēc dažiem mēnešiem šo politiku atkal nemainīs, viņiem izsniedza rakstisku apliecinājumu, ka privāto zemi viņi drīkstēs apsaimniekot vismaz septiņus gadus. Pārtikas trūkums un plašais bads dažās provincēs izraisīja zemnieku nemierus. 1961. gada sākumā valsts iztērēja valūtas rezerves, lai ārzemēs iepirktu pārtiku. Uz bada skartajiem valsts ziemeļu un austrumu reģioniem nosūtīja medicīnas studentus, lai daļēji ierobežotu slimību epidēmijas novārdzināto iedzīvotāju vidū. Armijas lojalitāti nodrošināja, palielinot kareivju pārtikas normas. Aizsardzības ministru Liņu Bjao presē sāka cildināt arī kā ideologu, un dažu gadu laikā viņš apsteidza oficiālo Mao varas mantinieku Lju Šaoči, kļūstot par jauno mantinieku. Lju Šaoči zaudēja visu varu un dzīvību Kultūras revolūcijas laikā. Tā kā Mao un partijas vadība nespēja atzīt savas kļūdas, badu un pārējās neveiksmes novēla uz buržuāziskajiem sabotieriem, sliktajiem elementiem un šķiras ienaidniekiem. Atsākās plašas tīrīšanas provinču partijas kadru vidū, uz kuriem novēla visu atbildību un nespēju izprast Mao vadošos norādījumus. Vietējos partijas darbiniekus apvainoja datu pārspīlēšanā, tā maldinot augstāko vadību, kas "pazaudēja ceļu" un pieņēma kļūdainus lēmumus. Dažviet zemākā līmeņa darbiniekus sodīja ar nāvi, vairākus provinču vadītājus atcēla no amatiem. 1961. gadā zemnieku komūnas atkal sāka sabrukt, plaši atjaunojās individuālā saimniekošana un tirdzniecība. Zemnieki sāka atteikties pārdot valstij graudus par noteiktajām cenām. Pilsētās likvidēja daudzas ar zaudējumiem strādājošās rūpnīcas, pakāpeniski nosūtot līdz 30 miljoniem pilsētu strādnieku darbā uz laukiem. Atjaunojās režīma sadarbība ar zinātniekiem un inženieriem, kam pēc PSRS atbalsta zaudējuma vajadzēja nodrošināt valsts industriālo attīstību. Viņiem 5/6 sava laika turpmāk bija jāvelta savam tiešajam darbam un tikai 1/6 politiskajām studijām.<ref name="cia.gov"/> Šajā laikā Ķīna turpināja ideoloģisko konfliktu ar PSRS, kas nepārtraukti svārstījās starp vēlmi atjaunot attiecības, un abpusējiem apvainojumiem. [[PSKP 22. kongress|PSKP 22. kongresā]] Hruščovs kritizēja savus pretiniekus kā staļinistus, un aicināja visas komunistiskās partijas atbrīvoties no staļinistiem. Mao dzimšanas dienas priekšvakarā "Pravda" rakstīja, ka viņš cieš no senilitātes. No savas puses Ķīna Hruščovu kritizēja par Ķīnas ekonomikas graušanu, padomju lauksaimniecības kampaņu neveiksmēm un jauna personības kulta veidošanu. 1962. gada sākumā partija atjaunoja mērenu kursu, publiski veicot paškritikas kampaņu un atvainojoties iedzīvotājiem par kļūdām. Ideoloģiskais konflikts ar PSRS pierima, abām pusēm uzsākot jaunas sarunas. Ekonomiskās nestabilitātes un bada nomocītie [[Siņdzjana]]s iedzīvotāji bēga uz PSRS, bet dienvidos izvērsās bēgšana uz [[Honkonga|Honkongu]]. Šīs problēmas pastiprināja bailes, ka ķīniešu nacionālisti no Taivānas varētu veikt desantu Ķīnā. 1962. gada jūnija beigās ASV pa diplomātiskajiem kanāliem informēja, ka tā neatbalstīs nacionālistu militārās operācijas. Mao atguva pašpārliecinātību un atkal radikalizēja valsts politiku. == Lielā gaita uz priekšu (1962—1963) == 1962. gada septembra beigās Centrālkomitejas plēnumā pieņēma trīs galvenos lēmumus: atsākt ideoloģisku uzbrukumu PSRS "revizionistiem", īstenot šķiru cīņas kampaņu valsts iekšienē un uzsākt no PSRS neatkarīgas ekonomikas attīstības programmu. Ieilgušās nesaskaņas ar Indiju 1962. gada oktobrī atrisināja ar īsu un uzvaru nesošu [[Ķīnas—Indijas karš|Ķīnas—Indijas karu]]. Virkne mēreni noskaņoto partijas vadītāju šajā laikā izskaidroja iepriekšējos gados pieļautās kļūdas. Pārliekā koncentrēšanās uz industrializāciju un metalurģiju noveda pie tā, ka 1/3 no saražotā tērauda bija nederīga. Tehniskās pieredzes un detaļu trūkums traucēja pilnā apjomā izvērst ražošanu PSRS celtajās rūpnīcās. Badu izskaidroja ar trīs neražas un klimata katastrofu gadiem. Tādējādi valsts ekonomikai atkal būs jākoncentrējas uz lauksaimniecības attīstīšanu. Komūnas, lai arī laba ideja, esot radītās pārāk ātri un pārāk lielas. Par galveno ekonomikas grāvēju pasludināja Hruščovu. Lielā lēciena neveiksmes, kā arī partijas kursa nepārtrauktās izmaiņas bija nopietni iedragājušas partijas prestižu iedzīvotāju vidū. Pret cinisko noskaņojumu 1963. gada pavasarī sākās jauna šķiru cīņas kampaņa, kuras mērķis bija apklusināt visas kritikas izpausmes kā naidīgas valstij. Atkal sākās cīņa pret pēdējos divos gados atļauto privāto zemkopību un tirdzniecību, kas bija sasniegusi 25% no kopējās lauksaimniecības. Valsts iepirka ap 5 miljoniem tonnu graudu ārzemēs. 1962. gada novembrī noslēdza tirdzniecības līgumu ar Japānu, un pastiprinājās tirdzniecības kontaktu veidošana ar Rietumiem. Pēc tam, kad 2. piecgades plāns bija ignorēts, 1962. gada novembri valdība paziņoja, ka izstrādās 3. piecgades plānu (1963—67), kas noteiks jauno, stabilo attīstības kursu. Ar jaunu spēku atsākās Mao kults. Gada sākumā partija pielika visus propagandas spēkus labas ražas sasniegšanai. Lai risinātu pārapdzīvotības un bezdarba problēmu, 1963. gada februārī sākās plaša dzimstības ierobežošanas kampaņa, atņemot pabalstus ģimenēm, kurās bija vairāk par trīs bērniem. Nestabilās lauksaimniecības ražas nespēja izturēt situāciju, kurā iedzīvotāju skaits katru gadu palielinājās par 15 miljoniem. Ņemot vērā kārtējo neražu un nespēju laicīgi radīt 3. piecgades plānu, rožaino straujās izaugsmes propagandu nomainīja reālāks tonis par to, ka izaugsmei būs nepieciešamāks ilgs laiks. 1965. gadā Ķīnas [[nacionālais kopprodukts]] sasniedza 1958. gada līmeni. Redzot Mao veikto ideoloģiskās kontroles pastiprināšanu, CIP analītiķi 1964. gadā prognozēja, ka 1966. gadā varētu sākties jauns radikālas attīstības posms.<ref name="cia.gov"/> Mao vēlme nostiprināt savu varu noveda pie [[Kultūras revolūcija]]s 1966. gadā, kas primāri bija vērsta pret partijas centrālo aparātu un augstākajiem valsts vadītājiem, ar kuriem viņam bija radušās nesaskaņas Lielā lēciena laikā. == Izgāšanās iemesli == Neņemot vērā to, ka lielākā daļa komunistisko kampaņu parasti izgāžas, Lielā lēciena izgāšanos var izskaidrot ar vairākiem iemesliem: * Ideoloģijas diktētā komūnu izveidošana un daudzās metālkausētavas noveda pie neefektīvas darbaspēka izmantošanas un graujošām lauku apstrādāšanas metodēm. * Industrializāciju apdraudēja aizvien pieaugošās ideoloģiskās nesaskaņas ar PSRS, kas noveda pie padomju speciālistu atsaukšanas 1960. gadā un modernizācijā ieguldīto līdzekļu zaudēšanas, Ķīnai nespējot saviem spēkiem pabeigt rūpnīcu celtniecību. * Biežās ideoloģiskā kursa maiņas, nepārtrauktā un traucējošā partijas ideologu iejaukšanās rūpniecībā un lauksaimniecībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001400020001-3.pdf |title=Communist China: Bleak Short-run Economic Prospects |access-date={{dat|2018|02|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170123132415/https://www.cia.gov/library/readingroom/docs/CIA-RDP79T01003A001400020001-3.pdf }}</ref> Lielais lēciens uz priekšu sarežģīja Ķīnas iespējas atkopties no tā izraisītās krīzes. Izpostītā lauksaimniecība ar grūtībām spēja apmierināt nepārtraukti pieaugošā iedzīvotāju skaita pārtikas vajadzības. Nepārdomātās lauksaimniecības metodes bija izpostījušas augsni. PSRS tehnisko ekspertu zaudēšana noveda pie daudzu rūpnīcu slēgšanas vai [[Strādāšana|strādāšanu]] ar mazākām jaudām. Trūka industriālo iekārtu tehniskā servisa un detaļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://pro.magnumphotos.com/Catalogue/Henri-Cartier-Bresson/1958/CHINA-The-Great-Leap-Forward-1958-NN142462.html Fotoalbums "Great Leap Forward"] * [https://chineseposters.net/themes/great-leap-forward.php Propagandas plakāti, 1958-1961] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180508024023/http://chineseposters.net/themes/great-leap-forward.php |date={{dat|2018|05|08||bez}} }} [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] 9sgp2d3nhigos01tc9e1ou1wl4z9mhb 0 399000 4466034 4285476 2026-05-10T09:23:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466034 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Latvijas Nedzirdīgo savienība | bgcolor = | fgcolor = | image = [[Attēls:Latvijas_Nedzirdīgo_savienības_logo.jpeg]] | image_border = | size = | alt = | caption = Latvijas Nedzirdīgo savienības logo | map = | msize = | malt = | mcaption = | abbreviation = LNS | motto = | formation = 1920 | extinction = | type = [[NVO]] | status = | purpose = | headquarters = [[Elvīras iela|Elvīras iela 19]], [[Rīga]] | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | lat = 56.9463752 | latNS = N | longd = 24.0484066 | longEW = E | membership = 1701 biedrs (2017. gada 1. janvārī) | language = [[latviešu valoda|latviešu]], [[latviešu zīmju valoda|latviešu zīmju]] | leader_title = Prezidents | leader_name = Edgars Vorslovs | main_organ = | parent_organization = | affiliations = Eiropas Nedzirdīgo savienība (EUD), Pasaules nedzirdīgo federācija (WFD) | num_staff = | budget = | website = [http://www.lns.lv LNS.LV] }} '''Latvijas Nedzirdīgo savienība''' (saīsināti '''LNS''') ir [[NVO|nevalstiska organizācija]], kuras galvenais mērķis ir sekmēt [[Latvija]]s iedzīvotāju ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā. Tajā brīvprātīgi darbojas gan nedzirdīgi, gan dzirdīgi cilvēki, kas pārvalda [[Latviešu zīmju valoda|latviešu zīmju valodu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Par LNS|url=https://www.lns.lv/lat/par_mums/|website=LNS|publisher=Latvijas Nedzirdīgo savienība|accessdate=2018. gada 25. jūnijā|date=2009. gada 6. oktobrī|archive-date={{dat|2018|06|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180624001640/http://www.lns.lv/lat/par_mums}}</ref> Šobrīd LNS darbības pamatā ir [[ANO]] konvencijas “Par personu ar invaliditāti tiesībām” īstenošanas pārraudzība Latvijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lns.lv/lat/par_mums/vesture/?doc=17384|title=Informatīvais izdevums “Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība” laikmetu griežos: no 1. līdz 19. kongresam””|last=|first=|publisher=Latvijas Nedzirdīgo savienība|website=LNS.LV|accessdate=2018. gada 25. jūnijā|date=2017. gada 28. augustā|archive-date=2020. gada 10. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20200810211721/http://www.lns.lv/lat/par_mums/vesture/?doc=17384}}</ref> == Vēsture == === Pirmsākumi (1920—1944) === Par Latvijas Nedzirdīgo savienības dibināšanas gadu uzskata 1920.&nbsp;gada 19.&nbsp;maiju, kad reģistrēta '''[[Rīga]]s Kurlmēmo biedrība''' — pirmā nedzirdīgus cilvēkus pārstāvoša organizācija Latvijā. Šī organizācija 1929.&nbsp;gada 23.&nbsp;janvarī pārreģistrēta par '''Rīgas Kurlmēmo biedrību "Immanuel"''', kurā bijuši 115 biedri. Līdztekus darbojās [[Jelgava]]s Kurlmēmo biedrība (dibināta 1920.&nbsp;gada 30.&nbsp;novembrī), Vispārīgā Kurlmēmo biedrība (dibināta 1928.&nbsp;gada 25.&nbsp;jūlijā Rīgā) un Vidzemes Kurlmēmo biedrība (dibināta 1929.&nbsp;gada 21.&nbsp;augustā Rīgā), kuras mājvieta atradās [[Valmiera|Valmierā]].<ref name="Buklets">{{grāmatas atsauce|title=Biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība” laikmetu griežos: no 1. līdz 19. kongresam|last=|first=|publisher=Latvijas Nedzirdīgo savienība|year=|isbn=978-9934-8705-0-7|url=https://www.lns.lv/files/text/buklets_LNS_kongr.pdf|location=Rīga|date=2017|pages=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1930. gada 30.&nbsp;novembrī Rīgā, [[Lielā ģilde|Lielās ģildes]] ēkā notika Latvijas Pirmais kurlmēmo kongress, ko organizēja "Immanuel" un Vidzemes Kurlmēmo biedrība. Tajā pieņēma lēmumu izveidot kopīgu Latvijas Nedzirdīgo savienību. Pusgadu vēlāk, 1931. gada 19. maijā, '''Latvijas Nedzirdīgo savienība''' tika oficiāli dibināta un reģistrēta. Tās pirmais priekšsēdētājs bija tēlnieks [[Vilhelms Treijs]]. Paralēli turpināja darboties biedrība "Immanuel" un Vispārīgā kurlmēmo biedrība, kuras 1933. gada 24. oktobrī apvienojās Rīgas Nedzirdīgo biedrībā, un Vidzemes Kurlmēmo biedrība, kura papildināja savus statūtus, norādot, ka darbojas visā Latvijas teritorijā.<ref name=Buklets /> [[2. pasaules karš]] daļēji paralizēja biedrību darbu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā daudzas biedrības aizliedza, taču 1942. gadā tika atjaunota 1935. gadā dibinātā biedrība '''"Nedzirdīgo sports"''', kurā bija ap 230 biedru.<ref name="Buklets" /> === Padomju okupācijas laiks (1944—1990) === [[Padomju Savienība|PSRS]] institūcijas neatzina starpkaru perioda organizācijas, tomēr 1944. gada 16. oktobrī tika piešķirts finansējums biedrībai "Nedzirdīgo sports", kas sākotnēji turpināja būt nedzirdīgo biedrošanās pamats. 1945.&nbsp;gada 8.&nbsp;maijā biedrību pārsauca par '''Latvijas Kurlmēmo biedrību'''.<ref name=Buklets /> 1945. gada 5. novembrī notika '''Latvijas Nedzirdīgo biedrības''' ('''LNB''') dibināšanas sēde, kad tika pieņemti biedrības statūti. Biedrību vadīja ar [[Latvijas PSR]] Sociālās nodrošināšanas Tautas komisāra lēmumu ieceltā Roza Kuzņecova no [[Maskava|Maskavas]]. ==== Valsts mēroga biedrība ==== 1949. gada 28. janvārī biedrība kārtējo reizi mainīja nosaukumu un kļuva par '''Latvijas PSR Kurlmēmo biedrību''', kas jau tā paša gada 9. — 11. jūlijā organizēja pirmo kongresu. 1952. gada 25. marta atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām LPSR nedzirdīgo biedrībām. 1954. gada biedrība nodibināja savu avīzi "Kopsolī". 1962. gadā, biedrības 6. kongresa laikā, biedrība tika pārdēvēta pēdējoreiz šajā periodā par '''Latvijas PSR Nedzirdīgo biedrību''', uzsverot, ka "daudzi jaunieši esot atbrīvojušies no kurlmēmuma" un "kurlmēmuma kā tāda Latvijas PSR vairs nav".<ref name="Buklets" /> Padomju periodā strauji pieauga biedru skaits, tika dibinātas jaunas biedrības reģionos, izveidoti mācību ražošanas kombināti, panākta iespēja nedzirdīgajiem iegūt vidējo izglītību, 1969. gadā uzcelts kultūras nams "Rītausma" Rīgā. Kopumā padomju periodā notika 12 biedrības kongresi.<ref name=Buklets /> ==== Izglītības organizēšana ==== 1952. gada 4. martā Latvijas PSR valdība pieņēma lēmumu "Par pasākumiem cīņai pret kurlumu un kurlmēmumu, kā arī kurlmēmo un kurlo apkalpošanas uzlabošanu", ar kuru tika izveidots kurlmēmo apmācības tīkls visā republikas teritorijā. No 1954. gada 10. marta apmācības tīkls tika papildināts ar darbnīcām, kur cilvēki varēja iegūt profesiju un strādāt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=234978|title=Par izglītības jautājumos pieņemto republikas Valdības lēmumu un rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-17|date=1993-04-17|language=lv}}</ref> === Neatkarības laiks (no 1990. gada) === [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] vēsmas jau iezīmējās LNB 12. kongresā, taču nozīmīgākas jaunā laika posma tendences iezīmējās periodā starp šo un nākamo kongresu, kā arī nākamajā kongresā. 1992. gadā LNB kļuva par [[Pasaules Nedzirdīgo federācija]]s biedri. 1993. gada 16. — 17. oktobrī notiekošajā 13. kongresā organizācija ieguva tagadējo nosaukumu '''"Latvijas Nedzirdīgo savienība"'''. 1994. gadā tika izveidota struktūrvienība LNS Surdotehniskās palīdzības centrs un LNS ieguva savu logo. Dažādās darbavietās vēl 1990.&nbsp;gadu sākumā bija nodarbināti simtiem nedzirdīgu un vājdzirdīgu cilvēku, bet valsts neatkarības periodā nedzirdīgo rūpniecības nozare lēnām iznīka.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kalniņš|first=Ivars|date=2009-07-01|title=NEDZIRDĪGIE SKENĒ GRĀMATAS|url=http://www.lns.lv/files/text/Kopsoli_07_2009_1.pdf|journal=Kopsolī|volume=#7(979)|pages=6|issn=1407 - 0170|via=}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2004. gadā LNS kļuva par [[Eiropas Nedzirdīgo savienība]]s (EUD) biedri.<ref name="Buklets" /> Šajā laikā posmā LNS īstenoja vairākus [[Eiropas Savienība]]s projektus, lai uzlabotu nedzirdīgu cilvēku dzīves kvalitāti. Tika uzbūvēti sociālie rehabilitācijas centri Rīgā un [[Liepāja|Liepājā]], uzsākta diplomētu [[zīmju valoda]]s tulku sagatavošana, izveidoja vairākas savienībai pakļautas [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA.]]<ref name="Buklets" /> == Iekšējā struktūra == Augstākā LNS pārvaldes institūcija ir biedru sapulce, kuras pienākumus pilda kongress, kas sanāk reizi četros gados. Visiem LNS biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās, tie tiek izvirzīti biedrību kopsapulcēs, proporcionāli biedrības biedru skaitam. Kongress ievēl LNS domi, kura savukārt ievēl izpildvaras īstenotāju LNS valdi. Valdes priekšsēdētājs ir arī LNS prezidents.<ref name=Statūti>{{tīmekļa atsauce|title=Biedrības „LATVIJAS NEDZIRDĪGO SAVIENĪBA” STATŪTI|url=https://www.lns.lv/lat/par_mums/statuti/|website=LNS.LV|publisher=LNS|accessdate=2018. gada 25. jūnijā|date=Statūti apstiprināti LNS 18. kongresā 2013. gada 18. augustā.|archive-date=2019. gada 8. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20191208082758/http://www.lns.lv/lat/par_mums/statuti/}}</ref> LNS dibinājusi vairākas SIA ar noteiktām funkcijām: SIA "LNS Rehabilitācijas centrs", kas sniedz surdotulka, sociālās rehabilitācijas, pieaugušo izglītības pakalpojumu, nodarbojas ar zīmju valodas un nedzirdīgo kultūras veicināšanu,<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kas ir Rehabilitācijas centrs|url=http://rc.lns.lv/par/|website=Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centrs|accessdate=2018. gada 25. jūnijā}}</ref> SIA "LNS Surdotehniskās palīdzības centrs", kas nodrošina Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem ar dzirdes problēmām nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus un kvalificētu speciālistu konsultācijas,<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Surdotehniskās palīdzības centrs|url=http://surdocentrs.lv/|website=LNS Surdotehniskās palīdzības centrs|accessdate=2018. gada 25. jūnijā|archive-date={{dat|2018|07|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180706125518/http://surdocentrs.lv/}}</ref> SIA „LNS Nekustamie īpašumi”, kas apsaimnieko LNS piederošos nekustamos īpašumus, un SIA „LNS Dane”, kas izveidojusies uz 1952. gadā izveidotā [[Daugavpils]] Mācību ražošanas uzņēmuma bāzes un specializējusies šūšanas nozarē. == Teritoriālā struktūra == Latvijas Nedzirdīgo savienību pašlaik veido astoņas reģionālās biedrības, vairākām no kurām ir teritoriālās grupas. Pašlaik (2023. gadā) pastāv Daugavpils, [[Kuldīga]]s, [[Liepāja]]s, [[Rēzekne]]s, Rīgas, [[Smiltene]]s, Valmieras un [[Ventspils]] reģionālās biedrības. Reģionālās biedrības pastāvējušas arī citās pilsētās. Visnesenāk (2017. gada 31. decembrī) tā likvidēta [[Pļaviņas|Pļaviņās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lns.lv/lat/jaunumi/lns_valdes_un_domes_zinas/?doc=17056|title=Valdes sēdē lemj par nekustamajiem īpašumiem (video)|last=LNS|first=Informācijas nodaļa|website=LNS.LV|access-date=2018. gada 27. jūnijā|date=2017. gada 1. novembrī}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tās bijušas arī Jelgavā (slēgta 1974. gadā), Cēsīs, Līvānos un Alūksnē.<ref name="Buklets" /> Vislielākā ir Rīgas reģionālā biedrība ar 1079 biedriem (2017. gada 1. janvārī), kurai ir 14 teritoriālās grupas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, Kurzemes rajonā, Latgales priekšpilsētā, Vidzemes priekšpilsētā, Ziemeļu rajonā, bijušajā Rīgas rajonā, Jūrmalā, Tukumā, Jelgavā, Pļaviņās un [[Rīgas Raiņa vidusskola|Rīgas Raiņa vidusskolā]], kā arī atsevišķas grupas: mākslinieku kopa „Cerība”, LNS grupa un grupa "Tilts" (cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, kuri ikdienā nelieto zīmju valodu).<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Rīgas reģionālā biedrība|url=https://www.lns.lv/lat/biedribas/rigas_regionala_biedriba/|website=LNS|publisher=Latvijas Nedzirdīgo savienība|accessdate=2018. gada 25. jūnijā|archive-date={{dat|2017|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170803010928/http://www.lns.lv/lat/biedribas/rigas_regionala_biedriba/}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Reģionālā biedrība!! Biedru skaits |- | [[Daugavpils]]|| 97 |- | [[Kuldīga]]|| 80 |- | [[Liepāja]]|| 93 |- | [[Rēzekne]]|| 100 |- | [[Rīga]]|| 1079 |- | [[Smiltene]]|| 67 |- | [[Valmiera]]|| 96 |- | [[Ventspils]]|| 42 |} == Galerija == <gallery>LNS EKU KOMPLEKSS.jpg|LNS administrācijas ēka Latvijas Nedzirdīgo savienības Surdotehniskās palīdzības centrs.jpg|LNS Surdotehniskās palīdzības centrs LNS Rehabilitācijas centrs.jpg|LNS Rehabilitācijas centrs </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.lns.lv Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.facebook.com/lns.lv/ LNS Facebook lapa] * [https://www.draugiem.lv/lns/ LNS Draugiem.lv lapa] * [https://twitter.com/LNS_Latvia LNS Twitter profils] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|N]] 1wa8dnns51bgj4hj1i3696fsea4neu2 0 401042 4466033 2894989 2026-05-10T09:09:07Z Meistars Joda 781 4466033 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Keiptaunas dzelzceļa stacija | tips = stacija | attēls = Cape Town station, Adderley Street.jpg | attēla_apraksts = Keiptaunas dzelzceļa stacija mūsdienās | līnijā = | atvērta = 1863 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 24 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 24 | adrese = Aderlijas iela, Keiptauna, 8000 | latd = 33 | latm = 55 | lats = 20 | latNS = S | longd = 18 | longm = 25 | longs = 35 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} [[Attēls:Cape Town Station, Interior 1.jpg|thumb|Keiptaunas dzelzceļa stacija (pirms pārbūves)]] '''Keiptaunas dzelzceļa stacija''' ({{val|en|Cape Town railway station}}) ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] stacija [[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Tā atrodas starp Aderlijas un [[Stranda iela|Stranda]] ielām. == Vilcienu tīkls == Stacija apkalpo Keiptauna—[[Johannesburga]], [[Dienvidu līnija (Keiptauna)|Dienvidu līniju]], [[Centrālā līnija (Keiptauna)|Centrālo līniju]] un [[Ziemeļu līnija (Keiptauna)|Ziemeļu līniju]], kā arī vienu vietējo līniju. == Vēsture == === Pirmatnējā stacija === [[Attēls:1 Cape Towns First Train Station - viewed from Castle - Cape Archives 3.jpg|thumb|Keiptaunas pirmā dzelzceļa stacija. Ap 1870. gadu]] [[Attēls:Cape Town station 1875 Cape Archives b.jpg|thumb|Keiptaunas dzelzceļa stacija 1875. gadā]] Staciju atklāja 1863. gadā, tā bija elementāra koka būve. Dzelzceļa tīkls tolaik bija tā pirmsākumos, un pirmā stacija bija maza un vienkārša. === Viktorijas laika stacija === [[Attēls:2 Cape Towns Second Train Station - viewed from Adderley Street - Cape Archives 1900.jpg|thumb|Keiptaunas otrā dzelzceļa stacija ap 1900. gadu]] 1875. gadā [[Kāpu kolonija|Kāpu]] [[premjerministrs]] [[Džons Molteno]] uzsāka pamatīgas akmens būves celtniecību, kas kalpotu kā galvenā stacijā drīz gaidāmajam lielajam dzelzceļu tīklam. Laukums tai tika izvēlēts netālu no Aderlijas ielas gala (tā ir arī pašreizējā stacijas atrašanās vieta). Tajā atradās arī nesen izveidotā Kāpu kolonijas dzelzceļa pārvaldītāja uzņēmuma galvenā mītne. Nākamajos gados tika veiktas vairākas paplašināšanās.<ref name="atlanticrail"/> === Pašreizējā stacija === Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1960. gados, Viktorijas laika staciju nojauca [[aparteīds]], lai atbrīvotu vietu jaunai stacijai. Jaunā stacija ļāva valdībai [[Rasu segregācija|segregēt rases]].<ref name="xchange.org"/> Pašreizējā stacijas ēka tika pārbūvēta, gatavojoties [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]]. Pārbūves mērķis bija uzlabot izskatu, kā arī komfortu, uzlabot piekļuvi, informācijas pieejamību un drošību pirms 2010. gada FIFA Pasaules kausa.<ref name="engineeringn"/><ref name="designingsa"/> == Atsauces == {{commons category|Cape Town station|Keiptaunas dzelzceļa stacija}} [[Kategorija:Keiptauna]] [[Kategorija:Transports Dienvidāfrikā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Dienvidāfrikā]] 2yuhza8ickqoqnsfj3t3hhjr4razrhk 4466088 4466033 2026-05-10T11:51:47Z DJ EV 31928 /* Atsauces */ ? 4466088 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Keiptaunas dzelzceļa stacija | tips = stacija | attēls = Cape Town station, Adderley Street.jpg | attēla_apraksts = Keiptaunas dzelzceļa stacija mūsdienās | līnijā = | atvērta = 1863 | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = 24 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = 24 | adrese = Aderlijas iela, Keiptauna, 8000 | latd = 33 | latm = 55 | lats = 20 | latNS = S | longd = 18 | longm = 25 | longs = 35 | longEW = E | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} [[Attēls:Cape Town Station, Interior 1.jpg|thumb|Keiptaunas dzelzceļa stacija (pirms pārbūves)]] '''Keiptaunas dzelzceļa stacija''' ({{val|en|Cape Town railway station}}) ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] stacija [[Keiptauna|Keiptaunā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Tā atrodas starp Aderlijas un [[Stranda iela|Stranda]] ielām. == Vilcienu tīkls == Stacija apkalpo Keiptauna—[[Johannesburga]], [[Dienvidu līnija (Keiptauna)|Dienvidu līniju]], [[Centrālā līnija (Keiptauna)|Centrālo līniju]] un [[Ziemeļu līnija (Keiptauna)|Ziemeļu līniju]], kā arī vienu vietējo līniju. == Vēsture == === Pirmatnējā stacija === [[Attēls:1 Cape Towns First Train Station - viewed from Castle - Cape Archives 3.jpg|thumb|Keiptaunas pirmā dzelzceļa stacija. Ap 1870. gadu]] [[Attēls:Cape Town station 1875 Cape Archives b.jpg|thumb|Keiptaunas dzelzceļa stacija 1875. gadā]] Staciju atklāja 1863. gadā, tā bija elementāra koka būve. Dzelzceļa tīkls tolaik bija tā pirmsākumos, un pirmā stacija bija maza un vienkārša. === Viktorijas laika stacija === [[Attēls:2 Cape Towns Second Train Station - viewed from Adderley Street - Cape Archives 1900.jpg|thumb|Keiptaunas otrā dzelzceļa stacija ap 1900. gadu]] 1875. gadā [[Kāpu kolonija|Kāpu]] [[premjerministrs]] [[Džons Molteno]] uzsāka pamatīgas akmens būves celtniecību, kas kalpotu kā galvenā stacijā drīz gaidāmajam lielajam dzelzceļu tīklam. Laukums tai tika izvēlēts netālu no Aderlijas ielas gala (tā ir arī pašreizējā stacijas atrašanās vieta). Tajā atradās arī nesen izveidotā Kāpu kolonijas dzelzceļa pārvaldītāja uzņēmuma galvenā mītne. Nākamajos gados tika veiktas vairākas paplašināšanās.<ref name="atlanticrail"/> === Pašreizējā stacija === Gandrīz gadsimtu vēlāk, 1960. gados, Viktorijas laika staciju nojauca [[aparteīds]], lai atbrīvotu vietu jaunai stacijai. Jaunā stacija ļāva valdībai [[Rasu segregācija|segregēt rases]].<ref name="xchange.org"/> Pašreizējā stacijas ēka tika pārbūvēta, gatavojoties [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausam]]. Pārbūves mērķis bija uzlabot izskatu, kā arī komfortu, uzlabot piekļuvi, informācijas pieejamību un drošību pirms 2010. gada FIFA Pasaules kausa.<ref name="engineeringn"/><ref name="designingsa"/> == Atsauces == {{commons category|Cape Town station|Keiptaunas dzelzceļa stacija}} {{atsauces|refs= <ref name="atlanticrail">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atlanticrail.co.za/stations_history.php|title=History of Stations on the Cape Town to Simonstown line {{!}} Atlantic Rail Heritage Steam Train Cape Town|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171219100241/http://www.atlanticrail.co.za/stations_history.php|archivedate={{dat|2017|12|19|bez}}|website=www.atlanticrail.co.za|language=angļu|access-date={{dat|2018|7|13|bez}}}}</ref> <ref name="xchange.org">http://www.xchange.org.za/index.php?option=com_content&task=view&id=13&Itemid=33 (angļu){{dead link|date=2016. gada novembris |bot=InternetArchiveBot |fix-attempted=yes }}</ref> <ref name="engineeringn">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.engineeringnews.co.za/article/station-gets-r418-million-facelift-ahead-of-2010-2009-04-10|title=Station gets R418-million facelift ahead of 2010|last=Tomaza|first=Karla|work=Engineering News|access-date={{dat|2017|9|1||bez}}|language=angļu}}</ref> <ref name="designingsa">{{Tīmekļa atsauce|url=http://designingsouthafrica.com/viewport/63/ |title=Archived copy |accessdate={{dat|2012|3|2|bez}} |deadurl=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120311130502/http://designingsouthafrica.com/viewport/63/ |archivedate={{dat|2012|3|11|bez}} |df= |language=angļu}}{{dead link}}</ref> }} [[Kategorija:Keiptauna]] [[Kategorija:Transports Dienvidāfrikā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Dienvidāfrikā]] emrj56u43pcqj3a2i2g167kkkdsskem 0 401431 4465691 4201621 2026-05-09T13:18:17Z Bendžamins 76862 4465691 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Olimpa krišana | oriģinālnos = ''Olympus Has Fallen'' | attēls = Olympus_Has_Fallen_poster.jpg | att_izm = | paraksts = Filmas plakāts | žanrs = [[Asa sižeta filma]] | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = * Antuāns Fukva * [[Džerards Batlers]] * [[Alans Sīgels]] * [[Eds Katels]] III * [[Marks Džills]]<ref name="olimpa">http://bestfilm.eu/filmas/olimpa</ref> | scenārijs = * [[Kreitons Rotenbergs]] * [[Katrīna Benedikte]] | galvenajās lomās = * [[Džerards Batlers]] * [[Ārons Ekharts]] * [[Morgans Frīmens]] * [[Angela Baseta]] * [[Melisa Leo]] * [[Roberts Fosters]] * [[Finlijs Džakobsens]] * [[Dilans Makdermots]] * [[Riks Jūns]]<ref name="olimpa" /> | mūzika = [[Trevors Moriss]] | operators = | montāža = | studija = * [[Millennium Films]] * [[Nu Image]] | izplatītājs = [[FilmDistrict]] | izdošana = {{Filmas datums|2013|03|22|}} (ASV) * {{Filmas datums|2013|05|17|}} (Latvijā)<ref>https://www.forumcinemas.lv/event/301108/title/olimpa_kri%C5%A1ana/</ref> | ilgums = 119 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|70 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|170.2 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = [[Londonas krišana]] | imdb = https://www.imdb.com/title/tt2302755/?ref_=nv_sr_1 }} '''Olimpa krišana''' ({{val|en|Olympus Has Fallen}}) ir 2013. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Džerards Batlers]], [[Ārons Ekharts]], [[Morgans Frīmens]], [[Angela Baseta]], [[Melisa Leo]], [[Roberts Fosters]], [[Finlijs Džakobsens]] un [[Dilans Makdermots]]. Filmas turpinājums "[[Londonas krišana]]" (London Has Fallen) iznāca 2016. gadā. Filma stāsta par [[terorisms|teroristu]] uzbrukumu [[Baltais nams|Baltajam namam]]. Uzbrukuma laikā [[ASV prezidents]] tiek sagrābts par ķīlnieku.<ref>https://tv.lattelecom.lv/lv/trilleris/hd_olympus_has_fallen/{{Novecojusi saite}}</ref> Vienīgais cilvēks, kurš spēj viņu glābt, ir bijušais prezidenta apsardzes priekšnieks Maiks Bennings.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baltaisruncis.lv/blogs/filma-olimpa-krisana/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140724063844/http://www.baltaisruncis.lv/blogs/filma-olimpa-krisana/ |archivedate={{dat|2014|07|24||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2013. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Politiskie trilleri]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] l9otfq2c63i10y3w9ybiltioq8scf1b 0 402749 4465767 4201103 2026-05-09T16:44:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465767 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kameņecas muiža | native_name = | former_names = ''Kamieniec/Каменец'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Kameņecas_pils_Jaunaglonā_2000-10-14.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = [[Romas Katoļu baznīca]] | location = [[Jaunaglona]], [[Aglonas pagasts]], [[Preiļu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.1616836 | latNS = N | longd = 27.0109873 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18. gadsimts, 20. gadsimts | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Kameņecas muiža''' ({{val|pl|Kamieniec}}, {{val|ru|Каменец}}) bija [[Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi|Latgales muiža]], kas atradās mūsdienu [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Jaunaglona]]s ciemā. == Vēsture == [[Attēls:Orda Napoleon - Kamieniec Inflancki, Pałac Reuttów.png|thumb|left|Kameņecas muiža ([[Napoleons Orda]], 1876).]] Muižas komplekss kopā ar zirgu staļļiem, kapellu un muižu ietverošo mūra sētu ir celts 18. gadsimtā<!-- [[neogotika]]s stilā (?) -->. 20. gadsimtā pārbūvēts. To apdzīvojušas [[Felkerzāmi|Felkerzāmu]], tad [[Pavloviči|Pavloviču]] un, visbeidzot, [[Rauti|Reutu]] muižnieku dzimtas. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] 1927. gadā tajā tika iekārtots katoļu sieviešu klosteris un ģimnāzija, kas darbojās no 1929. gada 18. novembrim līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tās direktors bija monsinjors [[Aloizs Broks]]. Klosterī un ģimnāzijā darbojās [[Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācija|Jēzus kongregācijas māsas]], kas Jaunaglonā no [[Vīne]]s ieradās pēc arhibīskapa [[Antonijs Springovičs|Antonija Springoviča]] aicinājuma. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā muižā izveidoja Aglonas mehanizācijas skolu, tad lauksaimniecības skolu, vēlāk Jaunaglonas vidusskolu. Skola kā [[Viduslatgales Profesionālā vidusskola|Viduslatgales Profesionālās vidusskolas]] struktūrvienība tika likvidēta 2015. gadā. Mūsdienās muižu apsaimnieko Aglonas katoļu draudze. Bijušais muižas parks atrodas valsts aizsardzībā.<ref>[https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_pieminekli_dendrologiskie_stadijumi/jaunaglonas_parks/ Dabas aizsardzības parvalde — Jaunaglonas parks]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://latgalesdati.du.lv/foto/1221 Napoleona Ordas Kameņecas muižas akvarelis]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aglonas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] ny31jgq24bvslzhujyie3clfqi329r7 0 403478 4465984 4012375 2026-05-10T05:56:29Z Biafra 13794 aktualizēts par sacensību programmu. 4465984 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2005 World Championships in Athletics 4.jpg|thumb|Soļošana [[2005. gada Pasaules čempiontāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempiontātā vieglatlētikā]]]] '''Soļošana''' ir garas distances [[vieglatlētika]]s disciplīna. Soļošana atšķiras no [[skriešana]]s ar to, ka soļojot nepieciešams veikt soļu secību tā, lai ar cilvēka aci nebūtu saskatāma kontakta zaudēšana ar zemi (vismaz vienai kājai vienmēr jābūt kontaktā ar zemi). Uz priekšu izvirzītajai kājai jābūt iztaisnotai (t.i. nesaliektai ceļgalos), sākot ar pirmo pieskārienu zemei.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.racewalkingassociation.org.uk/Rule230.html|title=Racewalking. Rule - 230|accessdate={{dat|2018|8|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180811042400/http://www.racewalkingassociation.org.uk/Rule230.html|archivedate={{dat|2018|08|11||bez}}}}</ref> Noteikumu izpildi uzrauga sacensību [[Tiesnesis (sports)|tiesneši]], kas sportistus, kuri noteikumus neievēro, brīdina un diskvalificē. Soļošana notiek ārpus stadiona, visbiežāk pa pilsētas pa ielām, tomēr finišs parasti notiek vieglatlētikas [[Stadions|stadionā]]. [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpiskajās spēlēs]] ilgstoši bija divas soļošanas distances: [[20 kilometru soļošana]] (vīriešiem un sievietēm) un [[50 kilometru soļošana]] (tikai vīriešiem). Kopš [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] vīrieši vairs nesacenšas 50 km distancē, bet no [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajām spēlēm]] programmā ir iekļauta jauktu dzimumu soļošanas pāru stafete. Savukārt, [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] gan 20, gan 50 kilometru soļošanas distanci veica gan vīrieši, gan sievietes (sākot no [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempoināta]]), taču kopš [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionāta]] abi dzimumi sacenšas [[35 km soļošana]]s distancē, kas aizstājusi 50 km. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vieglatlētikas Disciplīnas}} [[Kategorija:Vieglatlētikas disciplīnas]] [[Kategorija:Fiziski vingrinājumi]] 8el0thdoleiwi6x0kxcsah03wp1b7bc 0 413453 4465693 4201623 2026-05-09T13:18:33Z Bendžamins 76862 4465693 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kreilis | oriģinālnos = ''Southpaw'' | attēls = Southpaw poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = sporta filma, drāma | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = * [[Tods Bleks]] * [[Džeisons Blūmentāls]] * [[Stīvs Tišs]] * [[Pīters Ričs]] * [[Alans Ričs]] * [[Džerijs Je]] * Antuāns Fukva | scenārijs = [[Kurts Saters]] | aktieri = * [[Džeiks Jillenhols]] * [[Forests Vaitekers]] * [[Reičela Makadamsa]] * [[Neomija Herisa]] * [[50 Cent]] * [[Ūna Lorensa]] | mūzika = [[Džeimss Horners]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Wanda Media|Wanda Pictures]]'' * ''[[Riche Productions]]'' * ''[[Escape Artists]]'' * ''[[Fuqua Films]]'' | izplatītājs = ''[[The Weinstein Company]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2015|6|15|Šanhajas filmu festivāls|2015|7|24|ASV|2015|8|21|Latvija|}} | ilgums = 121 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/southpaw-2015|title=Southpaw|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 24, 2018|archive-date={{dat|2020|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200322111022/https://bbfc.co.uk/releases/southpaw-2015}}</ref> | valsts = * {{USA}} * {{CHI}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=southpaw2015.htm|title=Southpaw (2015) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 24, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|92 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Kreilis"''' ({{val|en|Southpaw}}) ir 2015. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Ķīna]]s sporta [[drāmas filma]], kuras režisors un viens no producentiem ir [[Antuāns Fukva]]. Galvenās lomas atveido [[Džeiks Jillenhols]], [[Forests Vaitekers]], [[Reičela Makadamsa]], [[Neomija Herisa]], [[50 Cent]] un [[Ūna Lorensa]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|6|15||bez}} Šanhajas filmu festivālā. Pēc tam, kad nāvējošs negadījuma rezultātā bokseris nokļūst uz iznīcināšanas ceļa, viņam jācīnās, lai atgūtu meitu no bērnu aizsardzības dienestiem, kā arī, lai atjaunotu savu profesionālo karjeru. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Boksa filmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] 4m8tu1qx2l3p8pvwpe4nwna5iq1cb26 10 413574 4465797 4465323 2026-05-09T18:01:44Z EdgarsBot 50781 upd 4465797 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-05-09 18:01:44{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Ēriks Barons|t|h|d}} || 2026-05-01 05:49:49 || 8 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Mašīntulkojums || 15 (16.05.2026) |- | {{page-multi|page=Kongo Republikas prezidentu uzskaitījums|t|h|d}} || 2026-05-02 18:31:57 || 6 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>termiņš uzlabošanai.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (17.05.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 5kl4qbz5a4rhq36hao1q7lmo678tfcq 0 414043 4465690 4201620 2026-05-09T13:18:09Z Bendžamins 76862 4465690 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Snaiperis | oriģinālnos = ''Shooter'' | attēls = Shooter2007Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = asa sižeta filma, trilleris | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = [[Lorenco di Bonaventura]] | scenārijs = [[Džonatans Lemkins]] | aktieri = * [[Marks Volbergs]] * [[Maikls Penja]] * [[Denijs Glovers]] * [[Keita Mara]] * [[Eliass Koteass]] | mūzika = [[Marks Mancina]] | operators = | montāža = | studija = ''[[di Bonaventura Pictures]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošana = {{dat|2007|3|23||bez}} | ilgums = 123 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/shooter-2007|title=Shooter|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=December 1, 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|61 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=shooter.htm|title=Shooter (2007) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= December 1, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|95,7 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Snaiperis"''' ({{val|en|Shooter}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trillera filma]], kura režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Marks Volbergs]], [[Maikls Penja]], [[Denijs Glovers]], [[Keita Mara]] un [[Eliass Koteass]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2007|3|23||bez}}. Snaiperis, kurš dzīvo mierā, tiek atsaukts atpakaļ darbībā pēc tam, kad viņš uzzina par plānu nogalināt prezidentu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] [[Kategorija:Politiskie trilleri]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] nuega77tv6s7zw9h4czutbwfpietsit 4 415707 4465796 4465321 2026-05-09T18:01:09Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4465796 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|05|09||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199419}}] | {{formatnum:1350}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13696}}] | 2009-02-13 | 2026-05-09 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:171791}}] | {{formatnum:10532}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7959}}] | 2007-12-03 | 2026-05-09 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122922}}] | {{formatnum:956}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14814}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:113425}}] | {{formatnum:9988}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9721}}] | 2007-11-24 | 2026-05-09 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:111887}}] | {{formatnum:9896}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1877}}] | 2009-10-02 | 2026-05-09 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:86827}}] | {{formatnum:7312}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6599}}] | 2005-10-30 | 2026-05-09 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:69517}}] | {{formatnum:10546}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2139}}] | 2009-05-24 | 2026-05-04 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68569}}] | {{formatnum:1785}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3269}}] | 2005-07-26 | 2026-05-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58808}}] | {{formatnum:1192}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-04-30 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:50626}}] | {{formatnum:7424}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6303}}] | 2018-06-22 | 2026-05-09 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:48824}}] | {{formatnum:1574}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3515}}] | 2006-05-03 | 2026-05-07 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:47883}}] | {{formatnum:4775}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:388}}] | 2007-01-07 | 2026-05-09 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1899}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2990}}] | 2007-04-26 | 2026-02-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:43114}}] | {{formatnum:4614}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1485}}] | 2015-03-11 | 2026-05-09 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42101}}] | {{formatnum:1916}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-02-25 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38137}}] | {{formatnum:5003}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:769}}] | 2013-03-30 | 2026-05-09 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:30939}}] | {{formatnum:3718}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:611}}] | 2020-05-10 | 2026-05-09 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29761}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28838}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 22. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:27896}}] | {{formatnum:8063}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4130}}] | 2023-01-18 | 2026-05-09 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:27}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-03-16 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:25883}}] | {{formatnum:4646}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:892}}] | 2015-08-30 | 2026-05-09 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23787}}] | {{formatnum:33}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-04-30 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19349}}] | {{formatnum:2721}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-05-06 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18703}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15573}}] | {{formatnum:1315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-05-07 |- | 31. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:14810}}] | {{formatnum:2271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1966}}] | 2005-07-30 | 2026-05-09 |- | 32. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:14487}}] | {{formatnum:3304}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1324}}] | 2014-07-27 | 2026-05-08 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14415}}] | {{formatnum:551}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2334}}] | 2011-08-03 | 2026-05-08 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14135}}] | {{formatnum:751}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:231}}] | 2013-06-21 | 2026-05-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13195}}] | {{formatnum:1001}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-05-09 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10582}}] | {{formatnum:2097}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:387}}] | 2021-07-27 | 2026-05-03 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10516}}] | {{formatnum:233}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-04-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10091}}] | {{formatnum:278}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:376}}] | 2012-05-17 | 2026-05-06 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9535}}] | {{formatnum:264}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:211}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6695}}] | {{formatnum:164}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-05-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6519}}] | {{formatnum:834}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:118}}] | 2017-05-11 | 2026-04-28 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6234}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6204}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-01-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5575}}] | {{formatnum:104}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-05-07 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 5ih1us61yp10guj1xn6z9dmk0g8nbvc 0 418902 4465751 4257861 2026-05-09T15:31:10Z Jānis U. 198 4465751 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Asterolepis ornata-2.JPG | att_nosaukums = ''A. ornata'' fosilijas ([[Latvijas Dabas muzejs|LDM]]) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | suga = Asterolepis ornata | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis ornata''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā [[Frānas stāvs|frāna]] [[Gaujas svīta|Gaujas svītā]] un skaitās ''[[Asterolepis]]'' ģints tipveida suga. Sugai nosaukumu 1840. gadā deva E. Eihvalds. Šī ir vienīgā asterolepidīdu suga, kurai ir atrastas veselu eksemplāru [[fosilijas]] un pirmā bruņuzivju suga, kurai ir atrasti un aprakstīti mazuļi dažādās vecuma stadijās. Šai sugai ir arī stratigrāfiska nozīme, jo pēc tās atradumiem ir izdalīta ''Asterolepis ornata'' ihtiozona, kas atbilst Gaujas svītai. == Izpētes vēsture == Pirmās ziņas par asterolepidīdiem nāk no Eihvada 1840., 1844., un 1845. gadu publikācijām, kurās zem ''Asterolepis ornata'' nosaukuma tika aprakstīti atšķirīgu zivju kauli no dažāda vecuma [[galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] nogulumiem. Šo nosaukumu viņš piešķīra ''[[Bothriolepis panderi]]'' un ''[[Plourdosteus trautscholdi]]'' no [[Ilmeņa ezers|Ilmeņa ezera]] smilšakmeņiem, ''[[Bothriolepis ornata]]'' un [[Coccosteus]] sp. no [[Prikšas upe]]s atsegumiem, ''[[Byssacanthus dilatatus]]'' no [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Slavjankas upe]]s atsegumiem u.c. Tā kā publikācijās nebija attēlu, tad šīs sugas nosaukums ilgus gadus tika piedēvēts dažādu atšķirīgu ģinšu pārstāvjiem. Pirmo ''Asterolepis ornata'' nosaukumu mūsdienu izpratnē pielietoja [[Luijs Agasi]] [[Krimulda]]s stratotipa atsegumos atrastajām fosilijām (1844- 1845). Taču Agasi pieļāva kļūdu uzskatot savu ''Chelonichtys'' ģinti identisku Asterolepis ģintij. Turklāt vairākus Asterolepis kaulus viņš pieskaitīja citām ģintīm. Pirmo Asterolepis rekonstrukciju izveidoja [[Kristians Panders|K. Panders]], izmantojot Rozenberga Latvijā ievākto kolekciju. Taču ilgus gadus ''A. ornata'' apraksts un rekonstrukcija netika publicēti, kas palēlināja šīs sugas izpēti. Panders kopumā izveidoja pareizu rekonstrukciju, taču nepamanīja morfoloģiskas atšķirības starp ''A. ornata'' un ''[[Pterichthyodes milleri]]'' un aprakstīja tos zem viena ''A. ornata'' nosaukuma. Uz šīm atšķirībām 1860. gadā norādīja Eihvalds, taču viņš atkal pieļāva iepriekšējo gadu kļūdas, apvienojot zem Asterolepis nosaukuma kokosteīdu, botriolepīdu un bisakantīdu kaulus. Pēc Eihvalda ilgu laiku asterolepidīdi netika pētīti un tikai 1900. gadā [[Rohons]] ļoti shematiski aprakstīja dažus ''A. ornata'' kaulus, kas vēlāk gan tika attiecināti uz citu sugu ''[[Asterolepis radiata]]''. Jauns Baltijas asterolepidīdu izpētes periods sākās 1930. gados ar [[Valters Roberts Gross|V. Grosa]] publikācijām (Gross W. 1931., 1933., 1940., 1941., 1942.). Viņš izveidoja jaunu [[galvas vairogs|galvas vairoga]] un ķemeņa dorsālās puses rekonstrukciju, kas atšķīrās no Pandera rekonstrukcijas. Kopā ar rekonstrukciju Gross aprakstīja galvas vairoga un vidukļa bruņu kaulus, ilustrējot tos ar precīziem zīmējumiem, kā arī detalizēti aprakstīja bruņu plātņu mikrostruktūru, locītavu uzbūvi un krūšu spuru kustību shēmu. 1957. gadā lietuviešu paleontoloģe [[V. Karatajūte-Talimā]] rekonstrukciju papildināja ar ķermeņa vēdera puses rekonstrukciju, un, analizējot vidukļa bruņu un peldspuru formu, aprakstīja aserolepidīdu [[Dzīvesveids|dzīvesveidu]]. 1963. gadā autore, aprakstot PSRS teritorijas asterolepidīdus, pielietoja kaulu precīzus mērījumus un proporcijas, kā sugu raksturojošus faktorus. Pēc tam, kad 1970. gadā [[Lodes māla raktuves|Lodes māla raktuvēs]] V. Kuršs atrada veselas ''A. ornata'' fosilijas, [[Ļ Ļarska]] savā asterolepidīdiem veltītajā monogrāfijā (1981. g.) aprakstīja arī ''A. ornata'' astes daļu un izveidoja sānu rekonstrukciju, iekļaujot tajā arī astes daļu. 1980. gadu otrajā pusē J. Upenieks un I. Upeniece Lodes māla raktuvēs atrada ''A. ornata'' veselu mazuļu fosilijas, kas bija pasaulē pirmie zināmie bruņuzivju mazuļu fosilie atradumi, un publicēja kopīgu rakstu (1992.g.), kurā tika izveidota ''A. ornata'' mazuļu dorsālā un ventrālā rekonstrukcija, kā arī tika aprakstīta mazuļu uzbūve un ķermeņa proporcijas. Bet savā promocijas darbā (2011. g.) I. Upeniece publicēja ''A. ornata'' attīstību no brīža, kad sāk veidoties bruņas līdz pieaugušām zivīm, izdalot piecas attīstības stadijas. Vēl 1996. gadā Ivanovs kopā ar citiem paleontologiem publicēja jaunu ''A. ornata'' astes daļas rekonstrukciju, precizējot jutīgās līnijas izvietojumu astes daļā. == Apraksts == Šīs ir liela izmēra zivis (60-65 cm.). Galvas vairoga maksimālais garums 7—8 cm. Vidukļa bruņas dorsālā puse ir ap 30 cm. gara un astes daļas garuma arī ir ap 30 cm. === Galvas vairogs === [[Galvas vairogs]] ir izliekts, platums ir lielāks par garumu. Attiecība starp platumu (mērot starp aizmugurējiem sānu stūriem) un garumu ir 98-155. Priekšējā daļa ir mazāk izliekta, nekā aizmugurējā daļa. [[Orbitālais atvērums]] ir samērā liels. Tā platums pieaugušiem eksemplāriem ir 2x lielāks par garumu. Orbitālā atvēruma priekšējā un aizmugurējā mala ir vienāda garuma. Priekšējā mala ir nedaudz ieliekta, bet aizmugurējā mala taisna vai arī nedaudz ieliekta. [[Suborbitālais atvērums]] būtiski mazāks par orbitālo. Galvas vairoga rostrālā mala gandrīz 3x īsāka par skausta malu, un nedaudz ieliekta. Skausta mala ir taisna vai nedauz izliekta. ''[[Postmarginale]]'' ir šaurs un garš. [[Pineālā plātnīte]] ir asimetriska, tās priekšējā mala 2x īsāka par aizmugurējo. [[Rostrālā plātnīte]] šaura, priekšējā daļā ieliekta. [[Nāsu atvere]]s atrodas rostrāles priekšējā sieniņā. ''[[Postpineale]]'' priekšējā mala ir taisna vai nedaudz ieliekta. ''[[Nuchale]]'' ir plata, velvēta. Uz [[paramarginālā riba|paramarginālās ribas]] no iekšpuses ir dziļa piltuve. === Vidukļa bruņas === [[Ārējā plecu josla]] ir salīdzinoši zema. Sānu sieniņa nav augsta, vidusdaļā 5—6 cm. Ārējās plecu joslas augstums [[tergālais stūris|tergālā stūra]] un dorsālās sieniņas malas līmenī ir apmēram vienāds. Tergālais stūris ir vāji izteikts un atrodas nedaudz uz priekšu no ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' sānu stūriem, apmēram 1/4 garuma no dorsālās sieniņas priekšējas malas. Dorsomediālā riba ir labi attīstīta, nedaudz nogludināta tergālā stūra priekšpusē. Ārējās plecu joslas dorsālās sieniņas platuma attiecība ''[[ADL]]'' un ''[[MxL]]'' savienojuma līmenī pret tās garumu ir no 51 līdz 82. ''AMD'' platuma un garuma proporcijas un forma stipri variē. ''AMD'' aizmugurējā daļa nedaudz īsāka par priekšējo. Priekšējā mala ir taisna un šaura. ''[[PMD]]'' priekšējā daļā ir salīdzinoši plata un plakana, bet aizmugurējā daļā velvēta. Aizmugurējā mala ir izliekta, bet pie viduslīnijas var izveidoties neliels ieliekums. ''ADL'' dorsālās sieniņas garums apmēram 2,5 reizes pārsniedz platumu. Sānu sieniņas garums pārsniedz platumu 7 reizes. ''MxL'' dorsālās sieniņas garums 2x lielāks par platumu, tur pretī sānu sieniņas garums 3,5-4,0 reizes lielāks par platumu. ''[[AVL]]'' sānu sieniņas garums 5x pārsniedz tās augstumu. Ārējās plecu joslas vēdera daļa ir plakana un nedaudz garāka par muguras daļu. Tās priekšējā mala sasniedz galvas vairoga orbitālā atvēruma līmeni, bet aizmugurējā mala ir nedaudz īsāka par muguras sieniņas aizmugurējo malu uz mediālās līnijas. Ārējās plecu joslas ventrālās sieniņas platuma proporcija mērot to ''AVL'' un ''[[PVL]]'' savienojuma vietā pret garumu ir 50-61. ''PVL'' ventrālās sieniņas garums 2x pārsniedz platumu. === Plecu spuras === [[Plecu spura|Plecu spuru]] garums variē, bet pieaugušām zivīm nesasniedz vidukļa bruņu aizmugurējo malu. Proksimālais un distālais segmenti ir apmēram vienāda garuma. Proksimālā segmenta platums 2x mazāks par garumu. === Astes daļa === [[Aste]] ir heterocerkāla. [[Astes daļa]] ir klāta ar ieapaļām un rombiskām [[Zvīņas|zvīņām]]. Ieapaļās zvīņas ir ornamentētas ar pauguriņiem un īsiem valnīšiem. Rombiskās zvīņas ir gludas, bez ornamentējuma. Astes daļā ir viena [[muguras spura]]. Tā atrodas astes daļas priekšpusē, nedaudz aiz vidukļa bruņu aizmugurējās malas. Muguras spuras priekšējā mala ir klāta ar izstieptām trīsstūra formas [[kores zvīņas|kores zvīņām]]. Sānu spuras ir klātas ar ieapaļām ornamentētām zvīņām. Uz astes daļas muguras atrodas mediāla šķautne ar divām sirpjveida formas kores zvīņu rindām.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 72-73. lpp.</ref> == Izplatība == ''Asterolepis ornata'' ir izplatīti Baltijā: [[Latvija|Latvijā]] [[Gauja]]s un tās pieteku atsegumos, [[Abava]]s atsegumos, vairāku urbumu serdēs; [[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Piuza]]s upes (Jiksi atsegums); [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] pie [[Pečori]]em (Pačkovkas ciems). Ģeoloģiskā izplatība: [[Augšdevons|Augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāva]] Švjantojas horizonta [[Gaujas svīta]]. == Atspoguļojums kultūrā == [[Attēls:Poster2014.jpg|thumb|180px|left|Dabas koncetzāles afiša.]] [[Attēls:Marka brunuzivs.jpg|thumb|280px|right|Aploksne un pastmarka ar pirmās dienas zīmogu (''A. ornata'').]] ''Asterolepis ornata'' sugas pētījumu senā vēsture un atradumu unikālā saglabāšanās pakāpe ir atstājusi iespaidu arī [[Latvija]]s [[Kultūra|kultūrā]]. Šīs sugas fosiliju fotogrāfijas un rekonstrukcijas ir izdaiļojušas dažādu grāmatu un žurnālu vākus, izveidojot kaut ko līdzīgu bruņuzivju attēlošanas trendam. Reizēm tā kalpo arī par Latvijas Dabas muzeja simbolu. Tā 2015. gadā par godu Latvijas Dabas muzeja 170. gadadienai Latvijas pasts izdeva [[Pastmarka|pastmarku]] un speciālu aploksni, kas 2015. gada 20. februārī tika zīmogota ar pirmās dienas zīmogu, uz kuras bija attēlotas ''Asterolepis ornata'' fosilijas.<ref>[http://www.la.lv/iznak-brunuzivij-veltita-pastmarka Lauku Avīze]</ref> Bet 2014. gada 9. augustā [[Dabas koncertzāle]] rīkoja muzikālu pasākumu "Bruņuzivs Asterolepis ornata".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.geo.lu.lv/zinas/t/10273/ |title=LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte |access-date={{dat|2019|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190418153249/https://www.geo.lu.lv/zinas/t/10273/ |archivedate={{dat|2019|04|18||bez}} }}</ref> Pasākumā tika veikts mēģinajums apvienot mūziku, dabu un zinātni. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] rjh663m5i8nwrap9d474emmcdvo1vt4 0 421078 4465913 4034989 2026-05-09T23:31:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465913 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Konstance Benislavska | vārds_orig = | attēls =Konstance Benislavska no Rikiem.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1747 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Inflantijas vaivadija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1806 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvijas poļi|Latvijas poliete]] | dzimums = S | vecāki = Ādams Riks | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Pēteris Benislavskis | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = muižniece |rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = dzeja | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Konstance Benislavska''' (1747—1806) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] cilmes [[Latgale]]s dzejniece. Zosulu muižas īpašniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1747. gada 6 janvārī Rogaižu (''Rogajsz'') muižas īpašnieka Ādama [[Rekes|Rika]] (''Adam Ryck'') ģimenē. Apprecējusies ar Bēržu un Zosulu muižu īpašnieku Pēteri Benislavski (''Piotr Benisławski''). Zosulu muiža ({{val|pl|Zosoły}}) atradusies [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]], tolaik [[Marienhauzena]]s stārastijā. Zināms, ka laulības dzīvē viņa dzemdējusi 22 reizes, taču izauguši tikai astoņi bērni — divas meitas un seši dēli. Zosulā viņa likusi celt slimnīcu, kur bez maksas varētu uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi seši nabadzīgi ļaudis. Vēlāk šādas aprūpes saņēmēju vietu skaitu vīrs palielināja līdz astoņiem, dēlam Antonam uzliekot par pienākumu pabeigt iesākto slimnīcas celtniecību. Mirusi 1806. gada 8. novembrī, apbedīta [[Pasienes baznīca|Pasienes baznīcā]].<ref>[http://literatura.lv/lg/person/view/28668?slug=Konstance-Benislavska literatura.lv]{{Novecojusi saite}} [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == [[Attēls:Piešni sobiespiewane 1776.jpg|thumb|270px|"Sev dziedātās dziesmas" 1776. gada izdevums.]] Konstances Benislavskas sarakstītās dzejas jeb dziesmas izdotas grāmatā ar nosaukumu "Sev dziedātās dziesmas" ({{val|pl|Piešni sobiespiewane}}). Tā iespiesta Viļņā 1776. gadā, 1958. gadā to atkārtoti izdeva Ļubļinas Katoļu Universitātes zinātniskās literatūras apgāds. Viņas dzejas paraugi ievietoti vairākos Polijas nacionālās dzejas izdevumos. Par viņas dzeju iznākuši arī pētnieciskie raksti. Fragmentus no Konstances Benislavskas dzejoļu krājuma „Sev dzīdōtōs dzīsmes” latgaliski tulkojis Lazdukalna pagastā dzīvojošais novadpētnieks Leonards Rakickis un tie ievietoti „Tāvu zemes kalendārā 2008” (2007) == Piemiņas plāksne == Pasienes baznīcā atrodama piemiņas plāksne ar uzrakstu poļu un latviešu valodā: "Tev, Jēzu, mana dvēsele sīkā Ar mīlas bultu pretīm tvīka." In memoriam Konstance Benislavska no Riku dzimtas 1747-1806 Latgales muižniece Reliģiska dzejniece Nabago aprūpētēja R.I.P.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/2029 Latgales dati]{{Novecojusi saite}}, [[Henrihs Soms]], [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātes]] Latgales Pētniecības institūts</ref> == Ārējās saites == * [http://rcin.org.pl/dlibra/docmetadata?id=3758&from=publication Digital Repository of Scientific Institutes] digitalizēta dzejas grāmata {{poliski}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Benislavska, Konstance}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Latgalē dzimušie]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] 2man8bs6dynu3lug5vg8yd0182pzu38 0 423936 4465694 4201625 2026-05-09T13:18:43Z Bendžamins 76862 4465694 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Lieliskais septiņnieks | attēls = Magnificent Seven 2016.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Magnificent Seven'' | žanrs = asa sižeta filma, vesterns | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = * [[Rodžers Birnbaums]] * [[Tods Bleks]] | scenārija autors = * [[Niks Pizolato]] * [[Ričards Venks]] | galvenajās lomās = * [[Denzels Vašingtons]] * [[Kriss Prats]] * [[Ītans Hoks]] * [[Vinsents D'Onofrio]] * [[Lī Bjun-huns]] * [[Manuels Garsija-Ralfo]] * [[Mārtins Sensmeiers]] * [[Pīters Sarsgārds]] * [[Heilija Beneta]] | mūzika = * [[Džeimss Horners]] * [[Saimons Frenglens]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[Village Roadshow Pictures]]'' * ''[[LStar Capital]]'' * ''[[Pin High Productions]]'' * ''[[Escape Artists]]'' * ''[[Fuqua Films]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2016|9|8|Toronto kinofestivāls|2016|9|23|ASV}} | ilgums = 130 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/magnificent-seven-2016|title=The Magnificent Seven|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 23, 2019|archive-date={{dat|2019|03|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190323230156/http://www.bbfc.co.uk/releases/magnificent-seven-2016}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=themagnificentseven.htm|title=The Magnificent Seven (2016)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 23, 2019}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|162,4 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Lieliskais septiņnieks"''' ({{val|en|The Magnificent Seven}}) ir 2016. gada ASV [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[vesterns]], kas veidots kā rīmeiks [[Lieliskais septiņnieks (1960. gada filma)|1960. gada filmai ar tādu pašu nosaukumu]]. Filmas režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Denzels Vašingtons]], [[Kriss Prats]], [[Ītans Hoks]], [[Vinsents D'Onofrio]], [[Lī Bjun-huns]], [[Manuels Garsija-Ralfo]], [[Mārtins Sensmeiers]], [[Pīters Sarsgārds]] un [[Heilija Beneta]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2016|9|8||bez}} Toronto kinofestivālā. Septiņi bruņoti vīri [[Mežonīgie rietumi|Mežonīgajos rietumos]] sanāk kopā, lai palīdzētu nabadzīgam ciemam cīnīties pret mežonīgiem zagļiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2016. gada filmas]] [[Kategorija:ASV vesterni]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Village Roadshow Pictures filmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] d9mnwvw8aafpury2hbqywm7qfdyczx4 0 425014 4466064 4413588 2026-05-10T10:55:55Z Votre Provocateur 111653 Nav izolēts 4466064 wikitext text/x-wiki {| style="float: right; margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 85%; width: 220px;" | colspan="2" style="background-color: #efefef; border-bottom:1px #aaa solid; font-size; smaller; text-align: center;" | '''Zaļā Ukraina''' |- | colspan="2" style="text-align: center;" | {| style="background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" |} [[Attēls:Flag_of_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karogs — populārākā no versijām]] |- | colspan="2" |<center>'''Etniskais karogs'''</center><ref>«Далекий Схід» — Харбин, 1931.</ref> |- | ::: Zaļā krāsa — taiga, ::: zilā — debesis un jūra, ::: dzeltenā — labības lauki. ::: Cita versija bija zaļš karogs ar zili dzeltenu nodalījumu. |- | colspan="2" style="text-align: center;" | {| style="background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" |} [[Attēls:Map_of_the_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karte]] |} '''Zaļā Ukraina''' ({{val|uk|Зелена Україна}}), arī '''Zeļenijkļins''' (''Зелений Клин'') vai '''Zakitaiščina''' (''Закитайщина'') ir [[Krievijas Impērija]]s un [[Krievija]]s Tālo Austrumu dienvidu teritorijas vēsturiskais nosaukums ([[Amūras apgabals]], [[Piejūras novads]], [[Habarovskas novads]], daļēji [[Sahalīnas apgabals]] un [[Saha|Saha Republika]]), kas dažkārt joprojām tiek izmantots Krievijas [[ukraiņi|ukraiņu]] asociāciju dokumentos (piemēram, "Zaļā Kļina ukraiņi"). [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Zaļās Ukrainas teritorijā notika Tālo Austrumu Visukraiņu kongress un bija mēģinājumi tur izveidot Ukraiņu Tālo Austrumu republiku. Sākotnēji par kļinu ukraiņi sauca iedalītu zemes gabalu, bet XIX gadsimta beigās tā sāka saukt arī ukraiņu apdzīvotās zemes uz austrumiem no Ukrainas pamatteritorijas.<ref>[http://www.novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf Синяков С. Украинская история как пространство современного творчества] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808195146/http://novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }} (рус.) // Вісник Національного технічного університету України «Київський політехнічний інститут». Філософія. Психологія. Педагогіка : науковий журнал. — Київ, 2011. — В. 2. — С. 151−158. — ISSN 0201-744X Киевский политехнический институт</ref> Ir arī versija, ka šī vārda cita nozīme — ķīlis — apzīmē Zaļās Ukrainas ķīļveidīgās ģeogrāfiskās kontūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=zX6_0K9koUs|title=Історична правда. Унікальні спогади українців у Росії|last=|publisher=ЗІК|website=|date=24.08.14}}</ref> Vietās, kur ukraiņu un citas [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] valodas pārzina mazāk, biežāk lieto apzīmējumu "Zaļā Ukraina". Pastāv arī Dzeltenā Ukraina (vidus un lejas [[Pievolga]]), Aveņkrāsas Ukraina<ref>''Білий Д. Д.'' Малиновий клин (Нариси з історії українського населення Кубані) — Київ: Україна, 1994.</ref> ([[Kubaņa]]) un Pelēkā Ukraina<ref>''Сергійчук В.'' Українці в імперії — Київ: 1992.</ref> (Rietumsibīrijas dienvidi un Ziemeļu Kazahstāna). == Priekšvēsture == Saskaņā ar [[Aigunas līgums|Aigunas līgumu]] 1858. gadā un [[Pekinas līgums(1860)|Pekinas līgumu]] 1860. gadā, Krievija atņēma [[Ķīna]]i ap 600 tūkstošus km² Tālajos Austrumos. Šīs zemes bija maz apdzīvotas, un steidzīgi izveidotie armijas posteņi stāvēja vientuļi nekontrolējamā milzīgā mežainā platībā. Uz turieni piespiedu kārtā tika pārvietota daļa Aizbaikāla [[kazaki|kazaku]], tomēr vēl 1880. gadā Usūrijas un Amūras novados bija tikai 50 000 iedzīvotāju, no tiem 17 000 krievi (ieskaitot ukraiņus un baltkrievus). 1883. gadā tika atklāta [[tvaikonis|tvaikoņu]] līnija no [[Odesa]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]], kas strauji palielināja iedzīvotāju skaitu. Līdz [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūvei 1903. gadā Odesa palika galvenā Krievijas [[Eiropa]]s daļas saikne ar jauniegūtajām zemēm, kas noteica sākotnējo lielo ukraiņu īpatsvaru migrācijā. Pamatā pārvietošanās notika no pārapdzīvotajām Čerņigovas, Poltavas un Harkivas guberņām, jo jaunajiem kolonistiem bez maksas deva lielus zemes gabalus, ja tiem bija līdzi sākuma nauda un darbarīki.<ref name="Volynec">[http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html ''Алексей Волынец'' Дальневосточная Украина] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150522023549/http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html |date={{dat|2015|05|22||bez}} }} // Русская планета, 21 мая 2014.</ref><ref name="liva">[http://liva.com.ua/zakitajshhina.-ukraina-na-dalnem-vostoke.html «Закитайщина». «Другая Украина» на Дальнем Востоке]</ref> == Krievijas Impērijā == [[Attēls:Subdivisions of the Russian Empire by largest ethnolinguistic group (1897).svg|thumb|250x250px|Krievijas Impērijas izplatītākās valodas pa reģioniem 1897. gadā. Ar koši dzelteno krāsu apzīmēta ukraiņu valoda.]] Zaļās Ukrainas jēdziens parādījās XIX gadsimta beigās — XX gadsimta sākumā, pateicoties ukraiņu masveida migrācijai uz Krievijas Tālo Austrumu reģiona dienvidiem. Sākotnēji Zaļā Ukraina apzīmēja Pieamūras un Usūrijas novada teritoriju, kura kļuva par galveno ukraiņu pārcelšanās rajonu Tālajos Austrumos šajā laika posmā. Saskaņā ar Krievijas Impērijas tautas skaitīšanu, 1897. gadā no 223 tūkstošiem Piejūras apgabala iedzīvotāju 33 tūkstoši (15% iedzīvotāju) norādīja ukraiņu (tolaik sauktu "mazkrievu") valodu kā savu dzimto valodu, lai gan jau tolaik bija novērojama ukraiņu valodas aizvietošana sadzīvē ar krievu valodu vai abu valodu sajaukums ("[[suržiks]]"). Dienvidusūrijskas apriņķī mazkrievu bija 25%, pret 33% krievu, 18% korejiešu un 17% ķīniešu.<ref name="demoscope">[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97.php?reg=112 Приморская обл. // Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и регионам.] Demoscope Weekly. — ISSN 1726-2887</ref> Saskaņā ar padomju vēsturnieka V. Kabuzana datiem, 1883-1905. gados uz Tālajiem Austrumiem pārcēlās 172 876 cilvēku, 109 510 cilvēku, jeb 63,4% no tiem nāca no Mazkrievijas provincēm.<ref name="etno.us.org.ua">Кабузан В. М. «Переселення українців у Далекосхідний край» // Український історичний журнал. — 1971.</ref><ref name="chornomaz">{{Tīmekļa atsauce |url=http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |title=В'ячеслав Чорномаз. Українці на Далекому Сходi (1883-1922) |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140406002955/http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |archivedate={{dat|2014|04|06||bez}} }}</ref> Turpinoties šim procesam, pēc Krievijas pētnieka A. Meņšikova datiem,<ref name="chornomaz" /><ref>Меньшиков A. A. Материалы по обследованию крестьянских хозяйств Приморской области. — Саратов, 1912.</ref> no 22122 ģimenēm, kas 1858—1914. gadā pārcēlās uz Piejūras apgabalu, 15 475 (70%) bija no [[Ukraina]]s. Saskaņā ar 1926. gada Vissavienības tautas skaitīšanu Tālo Austrumu novadā, 315 203 cilvēki identificēja sevi kā ukraiņus, kas sastādīja 18,1% reģiona iedzīvotāju.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_26.php?reg=1348 Дальне-Восточный край // Всесоюзная перепись населения 1926 года. Национальный состав населения по регионам РСФСР.] Демоскоп Weekly. — ISSN 1726—2887</ref> Viens no tālaika korespondentiem, I. Illičs-Svitičs 1905. gadā tā aprakstīja Nikoļskas-Usūrijskas (tagad [[Usurijska]]s jeb Usūrijskas) pilsētu: <blockquote> Tas ir liels mazkrievu ciems. Galvenā un vecākā iela ir Nikoļskaja. Balti mālu namiņi stiepjas abpus gar visu ielu, dažviet vēl joprojām ar salmiem klāti. Pilsētas galā, pie Rakovkas un Suputinkas saplūšanas, kā bieži arī īstajā Ukrainā, ierīkots dīķis, pie kura gaumīgi iekārtojušās dzirnaviņas, tā ka sanāktu gluži tā pati aina, kurā "vectēvs" vienā dziesmā mulsina jaunavu — "gan dīķītis, gan dzirnavas, gan ķiršu dārziņš”, ja vēl tas pēdējais būtu klāt. Starp krievu iedzīvotājiem, atskaitot kazakus, mazkrievi ir tādā pārsvarā, ka lauku iedzīvotājus pilsētnieks, tā sacīt, inteliģents, citādi kā par "hohliem" nesauc. Un patiešām, starp poltaviešiem, čerņigoviešiem, kijiviešiem, volīniešiem un citiem ukraiņiem iebraucēji no lielkrievu guberņām pilnīgi pazūd, kā tādi plankumiņi galvenajā mazkrievu elementā. Tirdzniecības dienā tirgus, piemēram, Nikolskas-Usūrijskā, visai atgādina kādu Ukrainas miestu; tāda pati ragainu vēršu masa, kas slinki gremo zāli blakus vezumiem, kuri pildīti ar miltu, putraimu, speķa, cūkgaļas maisiem utt.; tās pašas Ukrainas drēbes uz ļaudīm. Visur dzirdama jautrā, enerģiskā, dzīvīgā mazkrievu izloksne, un karstā vasaras dienā var nodomāt, ka atrodies kaut kur Mirgorodā, Rešetilovkā vai Gogoļa laika Soročincos. </blockquote> Tomēr līdz 1905. gadam, kad tika atcelts Krievijā kopš 1863. gada pastāvošais aizliegums iespiest presi un grāmatas ukraiņu valodā, kurš pieļāva tikai ierobežotu daiļliteratūras eksistenci (jo tika paziņots, ka nekādas atsevišķas ukraiņu jeb mazkrievu valodas nav),<ref>[https://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_literature/4655/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Литературная энциклопедия] / В. М. Фриче, А. В. Луначарский. — Москва: Издательство Коммунистической академии, 1929—1939. — Т. 11</ref> un faktiski vienīgais atļautais ukraiņu valodas lietojums kultūrā bija teātris, nekādas praktiska ukraiņu pašorganizēšanās nenotika un pilnībā aizliegumi tika atcelti tikai 1917. gadā pēc [[Februāra revolūcija]]s, kad arī sākās legāla nacionālā atmoda gan Ukrainā, gan citās ukraiņu apdzīvotajās teritorijās. == 1917—1922 == [[Attēls:Українська_демонстрація_у_Владивостоці.jpg|thumb|250x250px|Ukraiņu kolonna (pa kreisi) kā daļa no 1. maija demonstrācijas Vladivostokā (1917)]] [[Attēls:Yuri_Mova.jpg|thumb|'''Jurijs Hluško-Mova''', Ukraiņu novada sekretariāta vadītājs (1920)]] Pirmais Tālo Austrumu Visukraiņu kongress notika 1917. gada 11. jūnijā Nikoļskā-Usurijskā. Kongresā tika izveidotas vairākas komisijas, kas izstrādāja primārās rīcības taktiku Zaļās Ukrainas organizācijām. Kā galvenais tika dots uzdevums paplašināt propagandas darbu ukraiņu vidū un īpaši starp lauciniekiem un karavīriem. Šim nolūkam tika atzīts, ka visur nepieciešams atvērt biedrības „Prosvit” ("Apgaismošana") pulciņus, ukraiņu bibliotēkas un skolas, aizsākt drukāt ukraiņu masu laikrakstus un rīkot īpašas lekcijas par ukraiņu problēmām. Lai "paceltu ukraiņu nacionālo pašapziņu un izkliedētu pagātnes hipnozi, kad krievu vara aktīvi veica [[pārkrievošana|pārkrievošanu]] un cīnījās ar ukraiņu nacionālo kustību"{{sfn|''Андрусяк М.''|1931|name=andr}}. Tika arī nolemts no Pagaidu valdības pieprasīt Ukrainai un Zaļajai Ukrainai nacionālu autonomiju un Krievijas valdībā izveidot īpašu ukraiņu lietu ministriju. To pašu pieprasīja arī [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]] [[Kijiva|Kijivā]], bet tikai priekš Ukrainas. Tika nolemts uzsākt valsts institūciju izveidi Zaļajā Ukrainā un izveidot savus nacionālos bruņotos spēkus. Kongresā izveidotajai Tālo Austrumu novada Padomei bija jākļūst par Zaļās Ukrainas augstāko reprezentatīvo orgānu. Citviet reprezentatīvā vara atradās apriņķa Padomju rokās (kopā tās bija izveidotas desmit, tostarp Aizbaikālā un Mandžūrijā). Izpildvara tika nodota novada sekretariātam, kura darbības statūti bija jāpieņem nākamajā kongresā. Tajā pašā laikā bija paredzēta tā izveide. Ukraiņu skolas tiešām sāka atvērt, neskatoties uz skolotāju un mācību grāmatu trūkumu. Daudzās Tālo Austrumu pilsētās sāka izdot ukraiņu laikrakstus. Plašāk pazīstamie no tiem bija "''Ščire slovo''" un "''Ukraiņec v Zeļonom Kļiņe''" [[Vladivostoka|Vladivostokā]], "''Ranok''" [[Habarovska|Habarovskā]], "''Amurskij ukraiņec''" [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]] un "''Zasiv''" [[Harbina|Harbinā]]. Tomēr vēl 1926. gadā lasītpratēju starp ukraiņiem bija tikai 42%, un tikai 2% lasīt prata ukraiņu valodā.<ref name="Volynec" /> Otro Visukraiņu Tālo Austrumu kongresu, kurš tika sasaukts 1918. gada janvārī, stipri ietekmēja Ukrainas neatkarības pasludināšana. Kongress pasludināja pievienoties tai kolonijas statusā. Sekojošais [[Padomju Krievija]]s konflikts ar Ukrainu pastiprināja [[lielinieki|pretboļševistisko]] noslieci kongresā.<ref>[http://esu.com.ua/search_articles.php?id=16799 Енциклопедія Сучасної України]</ref> Vienīgā palīdzība, ko Ukraina spēja sniegt savai pašpasludinātajai kolonijai, bija nosūtīt tai grāmatas ukraiņu valodā. Kad kļuva skaidrs, ka arī Zaļās Ukrainas iemītnieki no savas puses nav gatavi doties karot uz Ukrainu tās atbalstam, trešais kongress pieņēma lēmumu iestāties par neatkarīgas ukraiņu valsts izveidi Tālajos Austrumos. Tomēr šai idejai pretojās [[Sibīrija|Sibīriju]] kontrolējošais pašpasludinātais [[Baltā kustība|"balto"]] virspavēlnieks [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaks]], kurš pārņēma savā rīcībā jaunveidotos ukraiņu bruņotos spēkus.<ref>[https://zn.ua/SOCIETY/za_sibiryu,_gde_solntse_vshodit,_ili_pochemu_ne_sostoyalas_v_zelenom_kline_vtoraya_ukraina.html За Сибирью, где солнце всходит, или почему не состоялась в зеленом Клине вторая Украина]</ref> Ukraiņu vadība par atbildi sāka partizāņu akcijas pret "baltajiem", kuri savukārt arestēja tās līderus. Pēc Kolčaka režīma krišanas ukraiņiem izdevās rast saprašanos ar Aizbaikālu kontrolējošo atamanu Semjonovu par valsti Tālajos Austrumos, kurā ukraiņi, kazaki un burjati baudītu nacionālās un teritoriālās autonomijas tiesības. Taču 1921. gadā boļševikiem izdevās pārņemt savā kontrolē teritoriju. == Padomju Savienībā == 1921. gadā Zaļās Ukrainas zemes tika iekļautas [[Tālo Austrumu Republika]]s sastāvā, 1922. gadā tās nokļuva [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā un tika sadalītas pa [[Krievijas PFSR]] apgabaliem un novadiem. Jau 1922. gadā visi aktīvākie ukraiņu nacionālisti bija arestēti, 1924. gadā [[Čita|Čitā]] pret gandrīz 200 cilvēkiem sākās tiesas process, kurā tos apvainoja orientācijā uz Rietumiem un sadarbībā ar Ukrainas neboļševistiskajām varas iestādēm.<ref name="Volynec" /> Šis deukrainizācijas process Tālajos Austrumos laika ziņā sakrita ar [[Ukrainizācija|ukrainizāciju]] pašā Ukrainā. Pārkrievošanas apstākļos un etnisko represiju dēļ pēc XX gs. 30. gadiem praktiski tika izbeigta ukraiņu valodas oficiāla lietošana. Cilvēku skaits, kas sauca sevi par ukraiņiem Tālajos Austrumos, būtiski neizmainījās, taču to procents vairākkārtīgi kritās (1923. gadā — 346 tūkstoši jeb 34%, 1970. — 377 jeb 7%). Sākoties [[pārkārtošanās]] reformām, atdzīvojās arī ukraiņu nacionālā kustība, kura tomēr vairs nesasniedza tādus mērogus kā 1917.—1918. gados.<ref name="Volynec" /> == Krievijas Federācijā == [[Attēls: Набір поштових марок "Пам'яті Української Далекосхідної республіки".jpg|thumb|Pastmarku komplekts "Ukrainas Tālo Austrumu Republikas piemiņai". [[Ukraina]] (2021)]] 1992. gadā tika nodibināta Krievijas ukraiņu apvienība, kura tika reģistrēta 1994. gadā, un 1995. gadā Ukraina un Krievija parakstīja līgumu par kultūras sadarbību. 1995. gadā Krievijas Tālajos Austrumos bija 74 ukraiņu organizācijas, 16 no tām reliģiskas, vairums no kurām eksistēja legāli. Tomēr XXI gadsimtā, pieaugot etniskajai spriedzei Krievijā, ukraiņu organizācijas un kultūras iestādes Krievijā, sākot no Maskavas, sāka likvidēt, vainojot tās ekstrēmismā.<ref>[https://gordonua.com/news/politics/osnovatel-ukrainskoy-biblioteki-v-moskve-direktor-ekstremistska-absurd-ee-naznachili-dlya-ochistki-ot-ukrainskogo-nacionalizma-104203.html Основатель украинской библиотеки в Москве: Директор — экстремистка? Абсурд. Ее назначили для очистки от украинского национализма]</ref><ref>[https://www.unian.ua/politics/435493-chomu-rosiya-vzyalasya-za-likvidatsiyu-ukrajinskih-organizatsiy.html Чому Росія взялася за ліквідацію українських організацій?]</ref> Krievijas ukraiņu apvienība pēc ilgstoša spiediena ar tiesas lēmumu tika likvidēta 2012. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |title=Аскольд С. Лозинський: Росія в наступі |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180221162241/http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |archivedate={{dat|2018|02|21||bez}} }}</ref> Šādos apstākļos 2002. gada tautas skaitīšanas rezultāti ievērojami atšķīrās no 2010. gada: ja 2002. gadā Piejūras novadā sevi atzina par ukraiņiem 94 tūkstoši cilvēku, tad 2010. gadā vairs tikai 50 tūkstoši cilvēku. Tāpat Habarovskas novadā ukraiņu skaits šajos 8 gados kritās no 49 līdz 27 tūkstošiem cilvēku un Amūras novadā — no 31 līdz 17 tūkstošiem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2002) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2006|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061104083455/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2010) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724092059/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx }}</ref> Sākās fiziski uzbrukumi ukraiņu aktīvistiem, tā, 2004. gadā Vladivostokā tika noslepkavots ukraiņu kora "Gorļica" un Ukrainas pareizticīgās baznīcas vietējās draudzes vadītājs A. Kriļs.<ref>[http://kobza.com.ua/svitovyj-kongres-ukrajinciv/4234-porushennia-prav-ukraintsiv-v-rosii-pidhotovano-klhp-sku.html ІІІ. Вбивства активістів українського культурно-просвітнього руху]</ref><ref>[http://kobza.com.ua/povidomlennja-redakciji/1678-pro-anatolija-krylja.html Про Анатолія Криля]</ref> Pēc Krievijas militārās iejaukšanās Ukrainā sākuma 2014. gadā atlikušie Tālo Austrumu ukraiņi vairumā demonstrē lojalitāti Krievijai.<ref name="liva" /> == Zaļā Ukraina daiļliteratūrā == 1936. gadā ukraiņu rakstnieks Ivans Bagrjanijs, kuram bija piespriesti pieci gadi koncentrācijas nometnēs, aizbēga un slēpās Zaļajā Ukrainā. Šī dzīves perioda iespaidi atspoguļoti 1944. gadā rakstītajā romānā „Zvēru ķērāji” (vēlāk pazīstams arī kā „Tīģeru ķērāji”). == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra un dokumenti == * [https://web.archive.org/web/20110901124655/http://etno.uaweb.org/lib/zklyn_1.html Андрусяк М. Державні змагання українців на Далекому Сході в 1917−1920 рр.] * [https://archive.today/20130126115539/www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=1942&n=100 ''Ефименко А., к.ф.н.'' Сибирская Украина: несостоявшийся альянс Дальневосточные «самостийники» и колчаковская контрразведка // Журнал «Родина», № 7, 2006.] * [http://vybory.org/articles/54.html ''Курас Л. В.'' Украинская этническая группировка в Харбине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123625/http://vybory.org/articles/54.html |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} // vybory.org, 13.01.2003. * ''Черномаз В. А.'' Украинское национальное движение на Дальнем Востоке (1917—1917-1922 гг.): дисс. на соискание степени канд. ист. наук. Владивосток, 2005. * ''Марунчак М.'' Українці в СРСР поза кордонами УРСР — Вінніпег, 1974. * [https://reibert.info/threads/zelenij-klin.228413/ Тема «Зелений Клин»] // Сайт «Reibert.info» февраль−ноябрь 2012 * [http://io.ua/29763761p Світлина «Колона українців на першотравневій демонстрації». Хабаровськ, Далекий Схід, 1917 рік] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123631/https://io.ua/29763761p |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} Сайт «Музей УНР» (muzejunr.io.ua) 18 декабря 2014. [[Kategorija:Tālo Austrumu federālais apgabals]] 8rf5cnfwq0cy2lvytjw8o4utqdysd7f 0 432582 4465917 4432183 2026-05-10T00:20:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465917 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kovaļovka | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4721 |title=Informācija par objektu: Kovaļovka |accessdate={{dat|2021|01|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = | latd = 56.3631 | latNS = N | longd = 27.0432 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kovaļovka''' ir ciems [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 231 km attālumā no [[Rīga]]s. Kovaļovkā dzimis [[Juris Gaigals]] (1931^_2018), gleznotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5614|title=Juris Gaigals|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 6.martā}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vecticībnieku ciemats, 1897. gadā bija 13 sētas ar 113 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Silmalas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Silmalas pagasts]] ovr7jxgdw1w0y5djfr9jgxayderey8r 0 432604 4465920 4432206 2026-05-10T00:26:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465920 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kožanki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Šķaunes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4084 |title=Informācija par objektu: Kožanki |accessdate={{dat|2020|11|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 3 | population_density_km2 = | latd = 56.1517 | latNS = N | longd = 27.9523 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kožanki''' ir ciems [[Šķaunes pagasts|Šķaunes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 312 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa [[V607|V607 (Zamšoviki^_Tīmaņi^_Zirgi)]]. Kožanku ciemā dzimis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1173|title=Jānis Meikšāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Jānis Meikšāns]] (1909-1942), sabiedriskais darbinieks, bijis Šķaunes pagasta vecākais, padomju represiju upuris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Meiksans-09.02.1909|title=Jānis Meikšāns|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 10 sētas ar 99 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Šķaunes pagasta ciemi}} 4xafmkfep6epoqhfvof656c93qae5jg 0 432714 4465954 4432327 2026-05-10T04:01:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465954 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurteņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4722 |title=Informācija par objektu: Kurteņi |accessdate={{dat|2021|01|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 13 | population_density_km2 = | latd = 56.4683 | latNS = N | longd = 27.1482 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kurteņi''' ir ciems [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 236 km attālumā no [[Rīga]]s. Kurteņos dzīvojis dzejnieks [[Vincents Čepuļs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7666|title=Vincents Čepuļs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 22.janvārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> (1939^_2015), publicējies dzejas almanahā "Rēzekne", literatūras almanahā "Olūts", periodikā (Mōras Zeme, Rēzeknes Vēstis), iznācis viens dzejoļu krājums<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mīlesteiba lelōka par gryutumu|last=Čepuļs|first=Vincents|publisher=|year=2015|isbn=|location=|pages=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 11 sētas ar 74 cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Silmalas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Silmalas pagasts]] p4fp4wwalmo9d1i88ka7hgsrhtcm0kd 0 440781 4465689 4201617 2026-05-09T13:17:59Z Bendžamins 76862 4465689 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Treniņa diena | attēls = Training Day Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Training Day'' | žanrs = kriminālfilma, trilleris | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = * [[Bobijs Ņūmaiers]] * [[Džefrijs Silvers]] | scenārija autors = [[Deivids Eijers]] | galvenajās lomās = * [[Denzels Vašingtons]] * [[Ītans Hoks]] * [[Eva Mendesa]] * [[Skots Glenns]] * [[Klifs Kērtiss]] * ''[[Dr. Dre]]'' * ''[[Snoop Dogg]]'' | mūzika = [[Marks Mansina]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Village Roadshow Pictures]]'' * ''[[Outlaw Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2001|9|2|Venēcijas kinofestivāls|2001|10|5|ASV}} | ilgums = 122 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/far-heaven-2002|title=Training Day|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=September 2, 2019|archive-date={{dat|2019|09|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190902162341/https://bbfc.co.uk/releases/far-heaven-2002}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|45 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|104,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=trainingday.htm|title=Training Day (2001) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= September 2, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Treniņa diena"''' ({{val|en|Training Day}}) ir 2001. gada ASV [[krimināltrillera filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Denzels Vašingtons]], [[Ītans Hoks]], [[Eva Mendesa]], [[Skots Glenns]], [[Klifs Kērtiss]], ''[[Dr. Dre]]'' un ''[[Snoop Dogg]]''. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2001|9|2||bez}} Venēcijas kinofestivālā. Denzels Vašingtons par savu lomu filmā ieguva [[74. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]"; Ītans Hoks nominēts balvai kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]". Pieredzējušais detektīvs Alonzo Heriss salikts vienā pārī ar jaunu policistu Džeiku Hoitu, kuram tā ir pirmā diena [[Losandželosas policijas departaments|Losandželosas policijas departamenta]] narkotiku nodaļā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2001. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Neo-noir]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Village Roadshow Pictures filmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] lak34laieowdgqvu31ln28q11ge07rt 0 444873 4465985 4165889 2026-05-10T05:59:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465985 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Oskars Ādamsons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Mazsalacas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1958 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = ārsts, sabiedriskais darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Oskars Ādamsons''' (1884—1958) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 16. februārī [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]]. 1904. gadā beidza [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] un strādāja par skolotāju [[Biķernieku draudze]]s skolā (1904—1905), bet no 1905. līdz 1909. gadam [[Dona]]s apgabala latviešu kolonijā. No 1909. līdz 1911. gadam studēja [[Maskavas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, no 1912. līdz 1914. gadam viņš turpināja studijas [[Berne]]s Universitātē, kur 1914. gada 13. jūlijā aizstāvēja dr. med. disertāciju par operācijas lauka apstrādi-[[Dezinfekcija|dezinfekciju]] ar benzīnu un alkoholu. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada strādāja [[Maskavas guberņa]]s Broņņicas apriņķī par zemstes ārstu un sanatorijas vadītāju. Pēc [[Februāra revolūcija]]s atgriezās dzimtenē un no 1917. gada 13. marta vadīja [[Vidzemes Zemes padome]]s Sanitāro nodaļu, pēc 1917. gada septembra darbojās Rīgas [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais blokā]], 18. decembrī parakstīja tā pārstāvju lūgumu Oberosta virspavēlniekam atļaut sasaukt sapulci Latvijas nākotnes apspriešanai. 1919. gadā vadīja [[Latvijas SPR]] Veselības daļu.<ref>Vīksna A. Veselības aizsardzības jautājumi Latvijā (1918—1919). Rīga, 1974. </ref> Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija [[Rēzeknes Pedagoģiskā skola|Rēzeknes Pedagoģiskās skolas]] direktors (1920—1924) un Rēzeknes skolu ārsts (1924—1926). Vēlāk strādāja par Latvijas skolotāju slimo kases ārstu (1926—1934) un [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]]s direktoru (1928—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma strādāja privātpraksē (1934—1940).<ref>[http://biographien.lv/A_dizc.html biographien.lv] no "Latvijas medicīniska personāla saraksts", Rīga: 1929.; 1939.</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ādamsonu ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s docentu, viņš lasīja lekcijas darba higiēnā un sociālajā medicīnā. Vācu okupācijas laikā strādāja par ārstu Rīgā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur bija [[Baltijas Universitāte]]s Fizioloģijas un Fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītājs (1947—1949). 1949. gadā Dr. K. Ādamsons kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV. Miris 1958. gada 30. aprīlī [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/1735 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbi == * Ādamsons K. Medicīniskās palīdzības noorganizēšana. "Nākotnes spēks", 1929, nr. 1, 3.—8. lpp. * Ādamsons K. Balneoloģiskā ārstēšanās. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 145.—149. lpp. * Ādamsons K. Dr. Chaims Gridzinskis. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 182.—183. lpp. * Ādamsons K. Kas katram jāzina par sirdi un sirds slimībām, bet ko parasti nezin. Dienas lapa, 02.15.1934.; 02.22.1934.; 03.01.1934.; Cukurslimība. Dienas lapa, 04.12.1934.; Difterijas apkarošana. Dienas lapa, 04.26.1934.; Darba nozīme veselības kopšanā. Dienas lapa, 05.03.1934.; Kādam jābūt mūsu svaram. Sievietes pasaule, 05.15.1936.; Par mazasinību. Sievietes pasaule, 12.01.1936.; Ādamsons K. Maiorkas vijolīte. Sievietes pasaule, 07.01.1937.; C vitamīns mūsu uztura vielās. Sievietes pasaule, 08.15.1937.; Laika maiņas slimības. Sievietes pasaule, 10.15.1937.; Par žultsakmeņiem. Sievietes pasaule, 12.01.1937.; Kā cīnīties pret nogurumu. Sievietes pasaule, 01.15.1938. * Ādamsoni A. un K. Aizrādījumi slimo kopšanai mājās. Rīga: Kultūras Draugs, 1936. * Ādamsons K. Tautas veselība atkarībā no dzīvokļa. Tautas veselība, 1927, 5. burtnīca, 104. lpp. * Ādamsons K. Gripa-infuence. Nākotnes spēks, 1927, nr. 1, 19.—24. lpp.; Vitamīnu trūkums ziemas barībā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; Muša kā slimību izplatītāja. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 151.—152. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kā izsargāt bērnus no saaukstēšanās pavasarī. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 202.—203. lpp.; Bērnu veselības uzraudzība skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 236.—238. lpp.; Vasaras mēnešos vairāk gaisa un saules. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 244.—245. lpp.; Kādā vecumā visvairāk slimo skolotāji? Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 260.—261. lpp.; Asinssērga un izsargāšanās no tās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 6; Barība. Nākotnes spēks, 1927, nr. 7, 8, 9, 10; Vēlreiz par bērnu veselības uzraudzīšanu skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 9; Lipīgās slimības. Nākotnes spēks, 1927, nr. 11, 540.—548. lpp., nr. 12, 598.—606. lpp. Tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1928, nr. 1, 19.—26. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kas katram jāzina par sirdsslimībām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 6, 294.—298. lpp.; Skolēnu brokastis. Nākotnes spēks, 1928, nr. 8, 407.—410. lpp.; Vēlreiz par skolēnu brokastīm. Nākotnes spēks, 1928, nr. 10, 509.—513. lpp. * Ādamsons K. Latvijas skolotāju kopējās slimo kases bērnu apskates. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; 1927, nr. 3, 134.—137. lpp.; 1928, nr. 7, 370. lpp. * Ādamsons K. Skolas bērnu vidējais garums un svars Rīgā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 131.—133. lpp. * Ādamsons K. Cilvēka miesas temperatūra. Nākotnes spēks, 1931, nr. 4, 188.—193. lpp.; Kā pavadīt brīvo laiku. Nākotnes spēks, 1931, nr. 7, 329—334. lpp.; Par badošanos. Nākotnes spēks, 1931, nr. 8, 386.—388. lpp.; Ārstnieciskās palīdzības organizēšana slimo kasēs. Nākotnes spēks, 1931, nr. 9, 438.—448. lpp.; Skolotāji un tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1931, nr. 12, 560.—564. lpp.<ref>[http://medhistrigensia.mvm.lv/wp-content/uploads/2015/02/Gravere_K_Adamsons_bernu_veslibas_aizsardziba.pdf Rita Grāvere. Kārļa Ādamsona (1884—1958) devums bērnu veselības aizsardzībā 20. gs. 20. gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191103152244/http://medhistrigensia.mvm.lv/wp-content/uploads/2015/02/Gravere_K_Adamsons_bernu_veslibas_aizsardziba.pdf |date={{dat|2019|11|03||bez}} }} LU Zinātniskie raksti 800. sējums (2014)</ref> == Literatūra == * Kārlis Oskars Ādamsons. no: Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 342. lpp.; * Dr. Kārlis Ādamsons sen. LĀZA apkārtraksts 1958, Nr. 59. * Pirmā Rēzeknes paidagoģisko kursu vadītāja Dr. K. Ādamsona 60 gadi. Daugavas Vēstnesis. 1944. 22. februārī == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Kārlis}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] phw9hrpnee1tgmsr69qof6c75rprdxu 0 450019 4465976 3713441 2026-05-10T05:34:38Z Biafra 13794 Gints Fogels 4465976 wikitext text/x-wiki '''Fogels''' var būt: * [[Ernests Fogels]]; * [[Gints Fogels]]; * [[Johans Fogels]]. == Skatīt arī == * [[Fogelis]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 6plzpaw78gtxuht1we7ywd51ft7j14x 0 450418 4465837 4236201 2026-05-09T19:51:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465837 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimirs Šļakota | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1993 | prezidents = | amats2 = [[Latvijas Republikas mežu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas mežu valsts ministrs]] | term_sākums2 = 1991 | term_beigas2 = 1995 | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]]<br>[[Valdis Birkavs]]<br>[[Māris Gailis]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1947|11|30|}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes apriņķis|Kaunatas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] * [[Latvijas Tautas fronte]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aija | bērni = trīs meitas | profesija = mežsaimnieks | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kazimirs Šļakota''' (dzimis {{dat|1947|11|30||bez}}<ref name="balvu-regiona-kulturvestures-datu-baze">[http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=444 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze]</ref> [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]]) ir latviešu [[Mežsaimniecība|mežsaimnieks]], sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993) un [[Latvijas Republikas mežu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas mežu valsts ministrs]] (1991—1995). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1947|10|30||bez}} [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē, viens no brāļiem [[Voldemārs Šļakota]], uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. Mācījās [[Kaunatas vidusskola|Kaunatas vidusskolā]], tad [[Viļakas vidusskola|Viļakas vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultātē]]. Strādāja [[Viļaka]]s mežrūpniecībā par meistaru. Pēc karadienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] 1973. gadā sāka strādāt par mežzini Viļakas mežrūpniecības [[Liepna]]s mežniecībā. Pēc gada K. Šļakota kļuva par Viļakas mežrūpniecības direktora vietnieku, vēl pēc gada — par direktoru, bet 1985. gadā viņu iecēla par [[Balvi|Balvu]] starpsaimniecību meža kombināta direktoru.<ref name="balvu-regiona-kulturvestures-datu-baze" /> Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs, izstājies 1988. gadā. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā K. Šļakotu ievēlēja par [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) Balvu rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, viņš izveidoja LTF Balvu nodaļas laikrakstu "Balvu Atmoda". 1990. gadā viņu atkārtotā balsošanā ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 108. Viļakas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā K. Šļakota balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Līdztekus deputāta darbam K. Šļakota bija [[Latvijas Republikas mežu ministrs]] (1991—1995) [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa vadītajā valdībā]]. [[Latvijas mežu valsts ministrs|Mežu valsts ministra]] amatu saglabāja arī sekojošajās [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa]] vadītajās valdībās. 1995. gadā atkāpās no ministra amata. 1995. gadā K. Šļakota kļuva par "[[Latvijas Universālā banka|Latvijas Universālās bankas]]" "Rīdzenes" filiāles pārvaldnieku (1995—1997), bet 1997. gadā par AS "SEB Latvijas Unibanka" viceprezidentu.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/1638 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2009. gada bija Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants, dzīvoja [[Žīguri|Žīguros]].<ref>[https://lvportals.lv/viedokli/209162-taisnigums-ir-pamats-valsts-attistibai-2010 Taisnīgums ir pamats valsts attīstībai] lvportals.lv 2010. gada 4. maijā</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā K. Šļakotu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Šļakota, Kazimirs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] lewzh29vveymr52tyu9z26jrgohbnl1 0 451966 4465755 3180036 2026-05-09T15:44:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465755 wikitext text/x-wiki '''KEDGE Biznesa skola''' ({{val-en|KEDGE Business School}}) ir [[Eiropa]]s biznesa augstskola ar vairākām universitātes pilsētiņām, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]], [[Bordo]], [[Marseļa|Marseļā]], [[Tulona|Tulonā]], [[Dakara|Dakarā]], [[Sudžou]] un [[Šanhaja|Šanhajā]]. ''Kedge'' dibināta 2013. gadā, apvienojot divas vecākas biznesa skolas.<ref>[https://student.kedge.edu/about-kedge/kedge-group/kedge-history KEDGE History]</ref> ''[[The Financial Times]]'' 2019. gadā skolu Eiropas biznesa skolu vidū ierindoja 31. vietā.<ref>[https://www.laprovence.com/article/economie/5800269/marseille-kedge-ameliore-encore-son-rang-dans-le-classement-du-financial-times-2019.html Marseille : Kedge améliore encore son rang dans le classement du Financial Times 2019]</ref> Skolas programmas ir trīskārši akreditētas — atbilstoši starptautiskajiem [[AMBA]], [[EQUIS]] un [[AACSB]] standartiem.<ref>{{en}}[http://www.mba.today/guide/triple-accreditation-business-schools Triple accredited business schools (AACSB, AMBA, EQUIS)]</ref> Skolas absolventu vidū ir tāda līmeņa uzņēmēji un politiķi kā bijušais ''Danone'' izpilddirektors Daniels Karaso. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://kedge.edu/ Oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170528201927/https://kedge.edu/ |date={{dat|2017|05|28||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas augstskolas]] cjw1lk5tbuy2c6mn3naby9i6ig95sl8 0 458028 4465987 4362910 2026-05-10T06:12:16Z Biafra 13794 Olimpiada Ivanova 4465987 wikitext text/x-wiki '''Ivanova''' ([[krievu valoda|krievu]] un {{val|bg|Ивано́ва}}; vīriešu dzimtē [[Ivanovs]] (''Ивано́в'')) ir [[krievu valoda|krievu]] vai [[bulgāru valoda|bulgāru]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēks ar šo uzvārdu: * [[Antonija Ivanova]] (''Антония Иванова''; 1931—2004) — bulgāru šahiste; * [[Daniela Ivanova]] (2002) — latviešu svarcēlāja; * [[Gaļina Ivanova]] (''Галина Иванова''; dzimusi 1968) — bulgāru cīkstone; * [[Jeļena Ivanova]] (''Елена Иванова''; 1901—2005) — krievu paleontoloģe; * [[Nataļja Ivanova]] (''Наталья Иванова''; dzimusi 1969) — krievu cīkstone; * [[Olimpiada Ivanova]] (''Олимпиада Иванова''; dzimusi 1970) — krievu vieglatlēte, soļotāja; * [[Veranika Ivanova]] (''Вераніка Іванова''; dzimusi 1996) — baltkrievu cīkstone. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Krievu uzvārdi]] [[Kategorija:Bulgāru uzvārdi]] 26enqjopqciieybiwytdjm1pzb3j3o4 0 461667 4465846 3412708 2026-05-09T19:58:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465846 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pieturas punktu|apdzīvoto vietu|Kazradži}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste |nosaukums = Kazradži |tips = Pieturas punkts |attēls = <!-- tikai attēla nosaukums --> |attēla_apraksts = <!-- attēla paraksts --> |karte = Latvijas dzelzceļi |pushpin_label_position = top |līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] |atvērta = <!-- tikai gadaskaitlis --> |slēgta = 1948 |citi_nosaukumi = Žirkovka, Subinaita |stacijas_tips = pasažieru |platformas = <!-- tikai skaitlis --> |platformu_tips = |sliežu_ceļi = 1 |adrese = Dzelzceļa māja 717. km, [[Subinaite]], [[Sakstagala pagasts]] |latd = 56 |latm = 33 |lats = 20 |latNS = N |longd = 27 |longm = 4 |longs = 43 |longEW = E |tuvākās_stacijas = [[Sakstagals (stacija)|Sakstagals]] (5 km)<br />[[Viļāni (stacija)|Viļāni]] (9 km) |tuvākie_pp_un_cp = [[Skrinda (stacija)|Skrinda]] (10 km) |attālums_līdz_Rīgai = 207 }} '''Kazradži''' ir slēgts [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]. Sāka darboties [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā '''Sirkovkas''' ('''Žirkovkas''') stacija. 1931. gada 1. septembrī te atklāja dzelzceļa pieturas vietu '''"Subinaita"''',<ref>{{Cite web|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4490|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kopš 1934. gada 15. maija tās nosaukums tika mainīts uz "Kazradžiem".<ref>{{Cite web|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1217|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pietura "Kazradži" pastāvēja līdz 1948. gadam.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 104. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]] 6li2rwuu9u23qifjovm9vpicf6ll78v 0 461721 4465702 3230650 2026-05-09T13:46:37Z Jānis U. 198 4465702 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepis}} † * {{TaksoSaite|Briagalepis}} † * {{TaksoSaite|Grossilepis}} † * {{TaksoSaite|Monarolepis}} † * {{TaksoSaite|Vietnamaspis}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepididae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīdi''' (''Bothriolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - ''Bothriolepis'' un ''Grossilepis''. == Aprasts == Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja [[bruņu kārba|bruņu kārbu]] un garu, vāji heterocerkālu [[Astes spura|astes daļu]]. [[Zvīņas|Zvīņu]] sega ir stipri reducēta, [[kores zvīņas|kores zvīņu]] nav. [[Krūšu spura]] ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo. Botriolepidīdus raksturo [[galvas vairogs|galvas vairoga]] sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra [[aizpineālais kauls]] (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga [[sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Attiecīgi [[pakauša kauls]] (Nu) veido [[orbitālais atvērums|orbitālā atvēruma]] aizmugurējās malas daļu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir ar platu priekšējo malu. ''[[Processus obstans]]'' uz [[ADL]] ir labi attīstīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Pusmēness kauls]] (Sm) ir nepāra. == Sistemātika == * dzimta: '''''Bothriolepididae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † ::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † [[Kategorija:Antiarhi]] 93rcubol8q8w8rqlu6top2ccugm0wsv 4465703 4465702 2026-05-09T13:47:35Z Jānis U. 198 4465703 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Livnolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Monarolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepididae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīdi''' (''Bothriolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - ''Bothriolepis'' un ''Grossilepis''. == Aprasts == Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja [[bruņu kārba|bruņu kārbu]] un garu, vāji heterocerkālu [[Astes spura|astes daļu]]. [[Zvīņas|Zvīņu]] sega ir stipri reducēta, [[kores zvīņas|kores zvīņu]] nav. [[Krūšu spura]] ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo. Botriolepidīdus raksturo [[galvas vairogs|galvas vairoga]] sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra [[aizpineālais kauls]] (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga [[sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Attiecīgi [[pakauša kauls]] (Nu) veido [[orbitālais atvērums|orbitālā atvēruma]] aizmugurējās malas daļu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir ar platu priekšējo malu. ''[[Processus obstans]]'' uz [[ADL]] ir labi attīstīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Pusmēness kauls]] (Sm) ir nepāra. == Sistemātika == * dzimta: '''''Bothriolepididae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † ::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † [[Kategorija:Antiarhi]] 26mnttw30q0hoezfd61jixer42jj0l2 4465706 4465703 2026-05-09T13:56:26Z Jānis U. 198 4465706 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Livnolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Monarolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepididae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīdi''' (''Bothriolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - ''Bothriolepis'' un ''Grossilepis''. == Aprasts == Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja [[bruņu kārba|bruņu kārbu]] un garu, vāji heterocerkālu [[Astes spura|astes daļu]]. [[Zvīņas|Zvīņu]] sega ir stipri reducēta, [[kores zvīņas|kores zvīņu]] nav. [[Krūšu spura]] ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo. Botriolepidīdus raksturo [[galvas vairogs|galvas vairoga]] sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra [[aizpineālais kauls]] (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga [[sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Attiecīgi [[pakauša kauls]] (Nu) veido [[orbitālais atvērums|orbitālā atvēruma]] aizmugurējās malas daļu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir ar platu priekšējo malu. ''[[Processus obstans]]'' uz [[ADL]] ir labi attīstīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Pusmēness kauls]] (Sm) ir nepāra. == Sistemātika == * dzimta: '''''Bothriolepididae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † ::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] fy762o6r65t0jc1kx6xs384vb4wa58v 4465708 4465706 2026-05-09T13:57:40Z Jānis U. 198 4465708 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Livnolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Monarolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepididae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīdi''' (''Bothriolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - ''Bothriolepis'' un ''Grossilepis''. == Aprasts == Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja [[bruņu kārba|bruņu kārbu]] un garu, vāji heterocerkālu [[Astes spura|astes daļu]]. [[Zvīņas|Zvīņu]] sega ir stipri reducēta, [[kores zvīņas|kores zvīņu]] nav. [[Krūšu spura]] ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo. Botriolepidīdus raksturo [[galvas vairogs|galvas vairoga]] sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra [[aizpineālais kauls]] (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga [[sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Attiecīgi [[pakauša kauls]] (Nu) veido [[orbitālais atvērums|orbitālā atvēruma]] aizmugurējās malas daļu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir ar platu priekšējo malu. ''[[Processus obstans]]'' uz [[ADL]] ir labi attīstīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Pusmēness kauls]] (Sm) ir nepāra. == Sistemātika == * dzimta: '''''Bothriolepididae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † ::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] i87s6j5dtyei3xl1tn8hf9w53kfen3e 4465732 4465708 2026-05-09T15:21:46Z Jānis U. 198 4465732 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Bothriolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Livnolepidinae}} † * {{TaksoSaite|Monarolepidinae}} † | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepididae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīdi''' (''Bothriolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Botriolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Latvijā ir zināmas divas botriolepidīdu ģintis - ''Bothriolepis'' un ''Grossilepis''. == Aprasts == Ķermenis ar ne pārāk garu horizontāli saplacinātu rumpja [[bruņu kārba|bruņu kārbu]] un garu, vāji heterocerkālu [[Astes spura|astes daļu]]. [[Zvīņas|Zvīņu]] sega ir stipri reducēta, [[kores zvīņas|kores zvīņu]] nav. [[Krūšu spura]] ir gara un sniedzas aiz rumpja bruņu kārbas aizmugurējās malas. Spuras distālais segments daudz šaurāks un īsāks par proksimālo. Botriolepidīdus raksturo [[galvas vairogs|galvas vairoga]] sešstūrainā forma ar samērā izteiktiem stūriem, kā arī neliela izmēra [[aizpineālais kauls]] (Pp), kurš nesaskaras ar galvas vairoga [[sānu kauls|sānu kauliem]] (La). Attiecīgi [[pakauša kauls]] (Nu) veido [[orbitālais atvērums|orbitālā atvēruma]] aizmugurējās malas daļu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir ar platu priekšējo malu. ''[[Processus obstans]]'' uz [[ADL]] ir labi attīstīti. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Pusmēness kauls]] (Sm) ir nepāra. == Sistemātika == * dzimta: '''''Bothriolepididae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † ::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † :* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † ::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † ::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. [[Kategorija:Antiarhi]] n83820nim13bfheadx8farkobr123lb 0 461729 4465745 3230686 2026-05-09T15:28:12Z Jānis U. 198 4465745 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Asterolepis ornata-2.JPG | att_nosaukums = ''[[Asterolepis ornata]]'' veselie skeleti no [[Lodes māla raktuves|Lodes]]. | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | iedalījums = * {{TaksoSaite|Asterolepis}} † * {{TaksoSaite|Pambulaspis}} † | kategorijas = nē | binomial =Asterolepididae <small>Traquair, 1888</small> }} '''Asterolepidīdi''' (''Asterolepididae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Antiarhi|antiarhu]] dzimta, kas dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Asterolepidīdi bija no dažiem centimetriem līdz apmēram 1 metram lielas zivis. [[Stratigrāfija|Stratigrāfijā]] tos izmanto devona ģeoloģisko slāņu vecuma noteikšanai. Asterolepidīdi ir sastopami arī [[Latvija]]s devona nogulumos. == Aprasts == Ķermenis horizontāli saplacināts, rumpja [[bruņu kārba]] salīdzinoši liela. [[Krūšu spura]]s nesasniedz bruņu kārbas aizmugurējo malu, taču ir garākas, nekā [[pterihtīdi]]em. Krūšu spuru bruņa sadalīta divos segmentos: proksimālajā un distālajā. Proksimālais segments ir garāks un platāks par distālo. [[Galvas vairogs]] trapecveidīgs ar īsu preorbitālo daļu. [[Pakaļējais sānu-muguras kauls]] (PDL) un [[pakaļējais sānu kauls]] (PL) ir saauguši kopā, izveidojot kopīgu [[sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējā vidējā muguras kaula]] (AMD) aizmugurējā sānu mala visā garumā uzguļ MxL malai. == Sistemātika == Dzimtā ir divas ģintis. Atsevišķi pētnieki pie asterolepidīdiem pieskaita arī [[remigolepji|remigolepjus]] (''Remigolepis''), kuriem krūšu spuru bruņas nav dalītas proksimālajā un distālajā daļā, bet abas šīs daļas ir saaugušas vienā. Savukārt, citi remigolepjus iedala atsevišķā dzimtā (''[[Remigolepididae]]'' <small>Stensiö, 1931</small>), kaut arī galvas vairoga uzbūve tiem ir līdzīga. [[Kategorija:Antiarhi]] k68z8atltildsu0fftd4ztyd4u8pf0v 0 461732 4465747 4257858 2026-05-09T15:28:47Z Jānis U. 198 4465747 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Asterolepis ornata-2.JPG | att_nosaukums = ''[[Asterolepis ornata]]'' fosilijas ([[Latvijas Dabas muzejs|LDM]]) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | ģints_lv = Asterolepji | kategorijas = nē | binomial =Asterolepis <small>Eichwald 1840</small> }} '''Asterolepji''' (''Asterolepis'') ir izmirusi [[Antiarhi|antiarhu]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints no [[Amerika]]s un [[Eirāzija]]s [[Devons|devona]] nogulumiem. Tās bija horizontāli saplacinātas [[Bentoss|bentosa]] detrītēdājas [[zivis]], kas dzīvoja [[saldūdens]] vai [[sājūdens]] piekrastes rajonos. [[Galva|Galvu]] un ķermeņa lielāko daļu klāja bruņu plātnes, bet astes daļu samērā biezas [[zvīņas]]. Ģinti pirmo reizi aprakstīja un nosaukumu deva [[Kārlis Eduards Eihvalds]] 1840. gadā. Nosaukums Asterolepis veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārdiem ''aster'' — zvaigzne un ''lepis'' — zvīņas, sakarā ar zvaigžņveida ornamentējumu uz kaula bruņu plātnēm. Ģints tipveida suga ir ''[[Asterolepis ornata]]''. == Apraksts == [[Galvas vairogs]] trapecveidīgs. Vairogs sašaurinās no aizmugurējās malas uz priekšējo. [[Orbitālais atvērums]] ir samērā liels. [[Suborbitālais atvērums]] ir mazāks par orbitālo. Gar priekšējo malu stiepjas šaura gluda josla. Galvas vairoga priekšējā mala centrālajā daļā ir ieliekta. ''[[Praemediale]]'' īsa. ''[[Postpineale]]'' ir salīdzinoši liels un sānos robežojas ar ''[[laterale]]''. ''Laterale'' ir šaura, īpaši [[Acs|acu]] atvērumu vietā. Paralēli [[skausts|skausta]] malai ir attīstītas vidusbedrīšu jūtīgā kanāla vagas. [[Otiko-okcipitālais padziļinājums]] galvas vairoga iekšpusē ir ļoti liels. Postorbitālā riba no ''laterale'' pāriet uz ''postpineale''. Paramarginālajā ribā vai arī tās sānos ir piltuvveida padziļinājums. Galvas vairoga savienojumā ar vidukļa bruņu ''[[postmarginale]]'' ar aizmugurējo malu uzguļ uz [[ADL]] ''[[processus obstans]]''.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 72-73. lpp.</ref> Vidukļa bruņa ir salīdzinoši gara, plata un zema, veidojot bruņu kārbu. [[priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] uzguļ uz [[MxL]] visā aizmugurējās malas garumā. AMD priekšējā mala ir īsa. MxL pieaugušām zivīm nav sadalīta [[PDL]] un PL plātnēs, veidojot vienotu kaulu. [[ADL]] savienojuma sieniņā ir trīsstūrveida padziļinājums. ADL, MxL, [[AVL]], un [[PVL]] sānu sieniņas ir zemas. Subcefālā daļa ir īsa. ''[[Semilunare]]'' veido pāru kauli. [[PMD]] iekšējā pusē ir konusveida dzelksnis un piltuvveida padziļinājums. [[Krūšu spura]]s ir samērā īsas un nesasniedz vidukļa bruņas aizmugurējo malu. Tās klāj savstarpēji saaugušas bruņu plātnes, un vidusdaļā veido šarnīrveida savienojumu, kas sadala krūšu peldspuru proksimālajā un distālajā segmentā. Terminālā plātne pieaugušiem īpatņiem ir liela ar dorsāliem un ventrāliem proksimālajiem izaugumiem. Astes daļa ir gara ar heterocerkālu [[Astes spura|astes spuru]]. Atsevišķām sugām ir labi attīstītas apaļīgas un rombiskas zvīņas. Uz muguras ir labi attīstīta zvīņām klāta [[muguras spura]]. [[vēdera spuras|Vēdera]] un [[anālā spura]] asterolepjiem nav zināma. [[Attēls:Asterolepis maxima.JPG|thumb|370px|''Asterolepis maxima'' [[priekšējais vidējais muguras kauls]].]] == Sistemātika == '''Asterolepis''' <small>Eichwald 1840</small> * ''Asterolepis alticristata'' <small>Downs, Daeschler, Lo, Carey & Shubin, 2019</small> * ''Asterolepis chadwicki'' <small>Wells, 1964</small> * ''[[Asterolepis dellei]]'' <small>Gross, 1940</small> * ''[[Asterolepis essica]]'' <small>Lyarskaja, 1981</small> * ''[[Asterolepis estonica]]'' <small>Gross, 1940</small> * ''Asterolepis maxima'' <small>Agassiz, 1844</small> * ''Asterolepis orcadensis'' <small>Watson, 1932 ex Traquair MS</small> * ''[[Asterolepis ornata]]'' <small>Eichwad, 1840</small> * ''[[Asterolepis radiata]]'' <small>Rohon, 1900</small> * ''Asterolepis saevesoederberghi'' <small>Stensiö & Säve-Söderbergh, 1938</small> * ''Asterolepis scabra'' <small>Woodward, 1891</small> * ''Asterolepis sinensis'' <small>P'an Kiang, 1964</small> * ''Asterolepis syasiensis'' <small>Lyarskaja, 1981</small> * ''Asterolepis thule'' <small>Watson, 1932</small> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 3r1s0jv44u1jasfxs2n2must0pc9orw 0 462204 4465733 4353669 2026-05-09T15:22:12Z Jānis U. 198 4465733 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis canadensis, armoured division.jpg | att_nosaukums = ''[[Bothriolepis canadensis]]'' fosilija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepis <small>Eichwald 1840</small> }} '''Botriolepji''' (''Bothriolepis'') ir izmirusi [[Antiarhi|antiarhu]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kas [[Devons|devona]] periodā bija plaši izplatīta visā pasaulē ar lielāko sugu skaitu antiarhu starpā. Ģinti pirmo reizi aprakstīja un nosaukumu deva [[Kārlis Eduards Eihvalds]] 1840. gadā. Nosaukums Bothriolepis veidots no [[Grieķu valoda|grieķu]] vārdiem ''βόθρος'' — bedrīte un ''λεπῐ́ς'' — zvīņas, sakarā ar bedrainu ornamentējumu uz kaula bruņu plātnēm. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''Bothriolepis ornata''. Ģints ir plaši sastopama [[Latvija]]s devona nogulumos. [[Attēls:Bothriolepis NT small.jpg|thumb|300px|Botriolepja rekonstrukcija]] == Apraksts == Dažāda izmēra zivis, var sasniegt līdz 1 m garumu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) sašaurinās no sānu stūriem virzienā uz priekšējo un aizmugurējo galu. Uz tā aizmugurējās sānu malas uzguļ [[sānu jauktais kauls]] (MxL). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (PMD) stipri sašaurinās virzienā uz priekšējo galu. MxL plātnes dorsālā daļa ir platāka, nekā [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējam sānu-muguras kaulam]] (ADL). Sutūrās šuves starp dorsālajām un ventrālajām rumpja bruņu plātnēm ir samērā šauras. Ornamentējums ir samērā rupjš, juvenīlām formām sīki šūnains, pieaugušajiem īpatņiem šūnains vai apvienots īsos valnīšos un tuberkulās, kas bieži vien ir izvietojas koncentriski vai radiāli.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 164. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepju ģintī ir zināmas vairāk, kā 100 sugu. Šajā sarakstā ir minētas dažas no tām. * Bothriolepis :* ''[[Bothriolepis canadensis]]'' <small>Whiteaves 1880</small> :* ''[[Bothriolepis cellulosa]]'' <small>(Pander, 1846)</small> :* ''[[Bothriolepis ciecere]]'' <small>Lyarskaya, 1974</small> :* ''[[Bothriolepis curonica]]'' <small>Gross, 1942</small> :* ''[[Bothriolepis evaldi]]'' <small>Lyarskaya, 1986</small> :* ''[[Bothriolepis heckeri]]'' <small>Lukševičs, 2001</small> :* ''[[Bothriolepis jani]]'' <small>Lukševičs, 1986</small> :* ''[[Bothriolepis leptocheira]]'' <small>Traquair, 1893</small> :* ''[[Bothriolepis maxima]]'' <small>Gross, 1933</small> :* ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small> :* ''[[Bothriolepis ornata]]'' <small>Eichwald, 1840</small> :* ''[[Bothriolepis panderi]]'' <small>Lahusen, 1880</small> :* ''[[Bothriolepis prima]]'' <small>Gross, 1942</small> :* ''[[Bothriolepis traudscholdi]]'' <small>Jaekel, 1927</small> u.c. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] h8161kiphmi81r07k1scykyoicn8zkl 0 462603 4465956 4462997 2026-05-10T04:28:03Z Treisijs 347 /* Sports */ 4465956 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1199,6 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 344,6 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,3 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,7 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,2 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 23,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 11,1 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,5 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,2 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,3 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 56,5 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,4 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,8 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,9 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 8,0 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,5 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,3 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,2 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,4 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,5 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,9 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 4,0 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586—1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs * [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks * [[Milda Bulle]] (1893—1938), skolotāja, komuniste * [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Ansons]] (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Imants Feltiņš]] (1928—2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks {{div col end}} == Saimniecība == Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Jaunpils castle.jpg|Jaunpils pils Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Kaņieris 2019 10.jpg|Kaņieris Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] ia7qiykwr58057v9ukjndagohslrjq3 4465958 4465956 2026-05-10T04:41:15Z Treisijs 347 /* Attēli */ Jaunpils pils un Kaņieris ir jau šajā rakstā attēloti, tāpēc šīs bildes izņēmu 4465958 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1199,6 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 344,6 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,3 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,7 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,2 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 23,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 11,1 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,5 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,2 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,3 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 56,5 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,4 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,8 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,9 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 8,0 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,5 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,3 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,2 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,4 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,5 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,9 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 4,0 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586—1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821—1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829—1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] (pazīstams arī kā Dainu tēvs) (1835—1923), folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. * [[Kārlis Bergs]] (1843—1902), zoologs * [[Jānis Kade]] (1858—1923), skolotājs un mūziķis * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863—1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865—1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965), mācītājs un folklorists * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871—1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936), grāmatizdevējs un rakstnieks * [[Milda Bulle]] (1893—1938), skolotāja, komuniste * [[Valters Sadovskis]] (1882—1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883—1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886—1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888—?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889—1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889—1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889—1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890—1978), diplomāts * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895—?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905—1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Ansons]] (1911—1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Imants Feltiņš]] (1928—2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929—2008), aktrise * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks {{div col end}} == Saimniecība == Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 5ptcaug7k7hxcal1l8zaydq1wtlby6g 4465973 4465958 2026-05-10T05:28:00Z Treisijs 347 /* Ievērojami novadnieki */ 4465973 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1199,6 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 344,6 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,3 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,7 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,2 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 23,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 11,1 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,5 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,2 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,3 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 56,5 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,4 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,8 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,9 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 8,0 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,5 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,3 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,2 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,4 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,5 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,9 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 4,0 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586–1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821–1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829–1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] jeb Dainu tēvs (1835–1923), folklorists, rakstnieks un publicists; viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem * [[Kārlis Bergs]] (1843–1902), zoologs * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853–1916), valodnieks * [[Jānis Kade]] (1858–1923), skolotājs un mūziķis * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] (1859–1903), rakstnieks, folklorists * [[Matīss Siliņš]] (1861–1942), etnogrāfs, kartogrāfs * [[Osvalds Kilpe]] (1862–1915), psihologs, filozofs * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863–1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865–1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865–1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870–1965), mācītājs un folklorists * [[Jānis Linde]] (1870–1942), rakstnieks, dramaturgs * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871–1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871–1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873–1936), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Atis Freināts]] (1882–1955), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Valters Sadovskis]] (1882–1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883–1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885–1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886–1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886–1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887–1925), politiķis * [[Vilis Šūmanis]] (1887–1948), diplomāts * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888–?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889–1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889–1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889–1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890–1978), diplomāts * [[Milda Bulle]] (1892–1938), skolotāja, komuniste * [[Ģertrūde fon den Brinkena]] (1892–1982), vācbaltiešu rakstniece * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895–?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905–1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Katlaps]] (1907–1968), aktieris, teātra režisors * [[Ansis Artums]] (1908–1997), gleznotājs * [[Žanis Ansons]] (1911–1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Kārlis Ķezbers]] (1914–2006), rakstnieks, žurnālists * [[Harijs Gulbis]] (1926–2019), rakstnieks, dramaturgs * [[Imants Feltiņš]] (1928–2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929–2008), aktrise * [[Ilgonis Bērsons]] (1931), literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks * [[Georgs Andrejevs]] (1932–2022), politiķis, diplomāts * [[Imants Ziedonis]] (1933–2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Arvis Grods]] (1933–2005), rakstnieks * [[Armands Krauliņš]] (1939–2022), basketbola treneris * [[Vitolds Mašnovskis]] (1942–2024), kultūras vēsturnieks, enciklopēdists * [[Laima Līvena]] (1943–2006), dzejniece, tulkotāja * [[Jānis Baltvilks]] (1944–2003), dzejnieks * [[Māra Zālīte]] (1952), dzejniece, dramaturģe * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Dainis Kūla]] (1959), vieglatlēts * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks * [[Kārlis Lācis]] (1977), komponists, pianists * [[Maija Doveika]] (1980), aktrise * [[Jānis Znotiņš]] (1983), režisors, aktieris * [[Kristaps Blanks]] (1986), futbolists * [[Ronalds Arājs]] (1987), vieglatlēts {{div col end}} == Saimniecība == Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 0bii76wmcmavbqrj76sub937kvm288r 4465978 4465973 2026-05-10T05:39:06Z Treisijs 347 /* Ievērojami novadnieki */ 4465978 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1199,6 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 344,6 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,3 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,7 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,2 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 23,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 11,1 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,5 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,2 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,3 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 56,5 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,4 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,8 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,9 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 8,0 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,5 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,3 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,2 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,4 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,5 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,9 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 4,0 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586–1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821–1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829–1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] jeb Dainu tēvs (1835–1923), folklorists, rakstnieks un publicists; viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem * [[Kārlis Bergs]] (1843–1902), zoologs * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853–1916), valodnieks * [[Jānis Kade]] (1858–1923), skolotājs un mūziķis * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] (1859–1903), rakstnieks, folklorists * [[Matīss Siliņš]] (1861–1942), etnogrāfs, kartogrāfs * [[Osvalds Kilpe]] (1862–1915), psihologs, filozofs * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863–1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865–1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865–1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870–1965), mācītājs un folklorists * [[Jānis Linde]] (1870–1942), rakstnieks, dramaturgs * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871–1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871–1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873–1936), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Atis Freināts]] (1882–1955), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Valters Sadovskis]] (1882–1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883–1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885–1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886–1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886–1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887–1925), politiķis * [[Vilis Šūmanis]] (1887–1948), diplomāts * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888–?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889–1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889–1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889–1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890–1978), diplomāts * [[Milda Bulle]] (1892–1938), skolotāja, komuniste * [[Ģertrūde fon den Brinkena]] (1892–1982), vācbaltiešu rakstniece * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895–?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905–1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Katlaps]] (1907–1968), aktieris, teātra režisors * [[Ansis Artums]] (1908–1997), gleznotājs * [[Žanis Ansons]] (1911–1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Kārlis Ķezbers]] (1914–2006), rakstnieks, žurnālists * [[Harijs Gulbis]] (1926–2019), rakstnieks, dramaturgs * [[Imants Feltiņš]] (1928–2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929–2008), aktrise * [[Ilgonis Bērsons]] (1931), literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks * [[Georgs Andrejevs]] (1932–2022), politiķis, diplomāts * [[Imants Ziedonis]] (1933–2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Arvis Grods]] (1933–2005), rakstnieks * [[Armands Krauliņš]] (1939–2022), basketbola treneris * [[Vitolds Mašnovskis]] (1942–2024), kultūras vēsturnieks, enciklopēdists * [[Laima Līvena]] (1943–2006), dzejniece, tulkotāja * [[Jānis Baltvilks]] (1944–2003), dzejnieks * [[Māra Zālīte]] (1952), dzejniece, dramaturģe * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Dainis Kūla]] (1959), vieglatlēts * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks * [[Kārlis Lācis]] (1977), komponists, pianists * [[Mārtiņš Staķis]] (1979), politiķis * [[Maija Doveika]] (1980), aktrise * [[Jānis Znotiņš]] (1983), režisors, aktieris * [[Kristaps Blanks]] (1986), futbolists * [[Ronalds Arājs]] (1987), vieglatlēts * [[Samanta Tīna]] (1989), dziedātāja {{div col end}} == Saimniecība == Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] 829i1pjqva3bkahvs1c710sa1btqjpr 4465997 4465978 2026-05-10T06:35:29Z Treisijs 347 /* Administratīvais iedalījums */ 4465997 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Tukuma novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Tukuma novads | karte = Tukuma novads karte 2021.png | karte2 = Tukuma novads 2021.png | karte2_apraksts = Tukuma novads | ģerboņa_attēls = Tukuma novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Tukuma novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Tukuma novads.png | karoga_nosaukums = Tukuma novada karogs | centrs = Tukums | mērs = [[Gundars Važa]] | mērs_partija = [[LRA]] | mērs_gads = | platība = 2450 | iedzīvotāji = 43439 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 43439/ 2450 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://www.tukums.lv/ }} '''Tukuma novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s rietumu daļā, pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Tas ietilpst [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums|Tukuma]] pilsēta. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot bijušos [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Kandavas novads|Kandavas]] un [[Jaunpils novads|Jaunpils novadus]]. Šāda administratīvā teritorija atjaunoja plašāku Tukuma apkārtnes pašvaldību telpu, kas pirms 2009. gada reformas bija saistīta ar [[Tukuma rajons|Tukuma rajonu]]. Tukuma novads robežojas ar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]], [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]]. Tā teritorija aptver piekrasti, Tukuma apkārtni, [[Abavas senleja]]s apvidu un plašas lauku teritorijas [[Kurzeme]]s austrumu daļā un [[Zemgale]]s rietumu daļā. Novadam raksturīga daudzveidīga dabas un kultūrvēsturiskā vide, lauksaimniecība, uzņēmējdarbība un tūrisma potenciāls, īpaši piekrastes, Abavas senlejas, vēsturisko centru un kultūras pieminekļu dēļ. Novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Reģionālā mērogā Tukuma novads ir nozīmīgs satiksmes, pakalpojumu, izglītības, kultūras un tūrisma centrs starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], Rīgas līča piekrasti un Kurzemes iekšzemi. == Vēsture == [[Attēls:Siliņupes apmetne.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Siliņupes apmetne]]s piemiņas akmens]] Mūsdienu Tukuma novada teritorija vēsturiski veidojusies [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares joslā, aptverot [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti, [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s apkārtni, [[Jaunpils]] apvidu, [[Abavas senleja|Abavas senleju]] un plašas lauku teritorijas. Šajā teritorijā dažādos laikmetos krustojušās [[lībieši|lībiešu]], [[kurši|kuršu]], [[zemgaļi|zemgaļu]], [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] un [[latvieši|latviešu]] apdzīvotības, saimnieciskās dzīves un pārvaldes tradīcijas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|35}}</ref> Par senāko apdzīvotību liecina arheoloģiskie pieminekļi, tostarp [[pilskalns|pilskalni]], senās [[apmetne (arheoloģija)|apmetnes]] un [[kapulauki]]. Viena no nozīmīgākajām senākās apdzīvotības liecībām ir [[Siliņupes apmetne|Siliņupes akmens laikmeta apmetne]] pie [[Lapmežciems|Lapmežciema]], kas datēta ar 3.–2. gadu tūkstoti p. m. ē.; tajā atrasti akmens, krama, kaula, dzintara un koka priekšmeti, zvejas un medību rīki, kā arī māla trauki. Kandavas pilsētas un apkārtnes vēsturiskās saknes saistāmas ar [[neolīts|neolītu]] un [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetu]], par ko liecina kuršu un lībiešu arheoloģijas pieminekļi Kandavas, [[Matkule]]s, [[Čāpuļu pilskalns|Čāpuļu]] un plašākā Abavas senlejas apvidū. Kandavas vārds rakstītajos avotos zināms kopš 1230. gada, savukārt Tukuma vārds, rakstīts kā ''Tuckemen'', pirmo reizi minēts 1253. gada pavasarī noslēgtajā kuršu zemju dalīšanas līgumā starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] Livonijā. Tukuma nosaukumu valodnieki saista ar lībisku izcelsmi, skaidrojot to kā norādi uz kalnainu vietu vai “gala zemi” — vietu, kur robežojas Kurzeme un Zemgale. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tagadējā Tukuma novada teritorija nonāca [[Livonija]]s politiskajā un militārajā telpā. 13. gadsimta [[Livonijas krusta kari|krusta karu]] un zemju dalīšanas rezultātā kuršu, lībiešu un zemgaļu apdzīvotās teritorijas pakāpeniski tika iekļautas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]], [[Livonijas bīskapija]]s un ar tām saistīto pārvaldes struktūru ietekmes zonā.<ref name="LPE" /> Nozīmīgi nocietināti centri izveidojās Tukumā, Kandavā un Jaunpilī. [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma Livonijas ordeņa pils]] celtniecība tradicionāli tiek saistīta ar 13. gadsimta beigām, iespējams, ar 1277. gadu; līdz mūsdienām saglabājies pils mūra fragments un tornis, kas ir viena no senākajām mūra celtnēm Tukumā. Kandava Livonijas ordeņa varas laikā bija nozīmīgs pārvaldes un satiksmes punkts pie ceļa no Rīgas uz Kurzemi un [[Prūsija|Prūsiju]]. 13. gadsimta otrajā pusē vai 14. gadsimta sākumā pie šī ceļa tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|mūra pils]], kas kā [[Kandavas fogteja|ordeņa fogta]] jeb apgabala pārvaldnieka rezidence pirmoreiz minēta 1312. gadā. Pie pils 14. gadsimtā izveidojās amatnieku, tirgotāju un pils kalpotāju apmetne ar baznīcu, kapsētu un tirgus laukumu. [[Jaunpils pils]] celtniecības sākums vēsturiskajā tradīcijā saistīts ar 1301. gadu, bet rakstītajos avotos tā pirmoreiz minēta ordeņa piļu sarakstos 1411. gadā; vēlāk pils kļuva par vienu no nozīmīgākajiem viduslaiku un muižu laika arhitektūras pieminekļiem tagadējā Tukuma novada teritorijā. [[Attēls:6 Jaunpils-pils3-5apr08.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Jaunpils pils]]]] Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma 16. gadsimtā lielākā daļa tagadējā Tukuma novada teritorijas iekļāvās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], kas pastāvēja no 1561./1562. līdz 1795. gadam. Šajā laikā Tukumam, Kandavai un Jaunpilij saglabājās nozīme kā vietējiem pārvaldes, muižu saimniecības, amatniecības un satiksmes punktiem. Kandava pēc hercogistes izveidošanas kļuva par pilskunga iecirkņa centru, bet īpašs uzplaukums tai saistāms ar hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laiku, kad Kandavā un tās apkārtnē tika ierīkotas manufaktūras, tostarp pulvera dzirnavas, darvas cepļi un austuves. 18. gadsimtā Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskā patstāvība pakāpeniski samazinājās, pieaugot [[Krievijas Impērija]]s ietekmei. 1783. gadā hercogiste bija spiesta atteikties no [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]], ko Krievija pievienoja [[Vidzemes guberņa]]i; ar šo teritoriju vēsturiski saistāma arī [[Kaņieris|Kaņiera]] ezera un Lapmežciema apkārtne.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> 1795. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes iekļaušanas Krievijas Impērijā tagadējā Tukuma novada lielākā daļa nonāca [[Kurzemes guberņa]]s pārvaldes sistēmā. Tajā pašā gadā tika izveidots [[Tukuma apriņķis]] ar centru Tukumā, kas nostiprināja Tukuma administratīvo nozīmi reģionā. 19. gadsimtā [[Tukums]] attīstījās kā vietējais administratīvais, saimnieciskais un satiksmes centrs. 1800. gadā tika apstiprinātas pilsētas robežas, 1806. gadā atvērta pirmā skola, 1860. gadā pilsētā parādījās pirmās bruģētās ielas, 1875. gadā — ielu apgaismojums, bet 1877. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija]]. Šie procesi veicināja pilsētas izaugsmi un tās saikni ar [[Rīga|Rīgu]] un citiem [[Kurzeme]]s centriem. [[Kandava|Kandavā]] pēc [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] Kurzemē 1817. gadā izveidojās pagasti ar zemnieku pašpārvaldēm, pieauga amatniecības, tirdzniecības un sīkražošanas nozīme, bet 19. gadsimta otrajā pusē pilsētas apbūvi un infrastruktūru ietekmēja ugunsgrēki, ielu bruģēšana, tiltu būve un satiksmes attīstība. Pēc [[Latvija|Latvijas Republikas]] proklamēšanas 1918. gadā Tukuma, Kandavas, Jaunpils un piekrastes teritorijas iekļāvās neatkarīgās Latvijas administratīvajā, saimnieciskajā un sabiedriskajā sistēmā. Starpkaru periodā Tukums saglabāja apriņķa centra nozīmi, bet lauku teritorijās būtiska bija agrārā reforma, pagastu pašvaldību darbība, kooperācija un sabiedrisko organizāciju attīstība. 1923. gadā sākās Tukuma elektrifikācija, bet 1925. gadā tika apstiprināts [[Tukuma ģerbonis]]. Kandava pilsētas tiesības bija ieguvusi 1917. gadā, un arī tai starpkaru periodā nostiprinājās vietējā pārvalde, izglītības, amatniecības un tirdzniecības funkcijas. [[Attēls:Latviešu leģiona karavīru brāļu kapi.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls]] 20. gadsimta vidū novada teritoriju smagi skāra [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]] un [[Otrais pasaules karš]]. 1940. gadā [[Padomju Savienība]]s īstenotā okupācija un aneksija pārtrauca Latvijas Republikas neatkarīgo valsts dzīvi; tai sekoja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas okupācija]] un kara beigās — [[Latvijas PSR|padomju okupācijas režīma]] atjaunošana. Kara noslēguma posmā Tukuma novada rietumu un dienvidrietumu apkārtne atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kara darbības areālā. Padomju okupācijas laikā teritoriju skāra represijas, kolektivizācija, administratīvo robežu pārmaiņas, industrializācija un demogrāfiskas pārmaiņas. Pie dzelzceļa stacijas [[Tukums II]] atrodas piemiņas vieta [[1941. gada jūnija deportācijas|1941]]. un [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada deportācijās]] izsūtītajiem Tukuma un apkārtnes iedzīvotājiem, bet [[Lestenes Brāļu kapi|Lestenes Brāļu kapu]] memoriāls ir nozīmīga Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņas vieta. Pēc Otrā pasaules kara tagadējā Tukuma novada teritorija tika iekļauta [[Latvijas PSR]] administratīvajā sistēmā. Šajā laikā tika likvidēta agrākā apriņķu un pagastu pārvaldes sistēma, veidoti rajoni, ciema padomes, kolhozi un padomju saimniecības. Tukums attīstījās kā [[Tukuma rajons|Tukuma rajona]] centrs, bet Kandava no 1950. gada bija [[Kandavas rajons|Kandavas rajona]] centrs, līdz 1960. gadā to iekļāva Tukuma rajonā. Padomju periodā vietējā saimnieciskā dzīve tika pārkārtota atbilstoši centralizētās plānošanas principiem; līdzās lauksaimniecībai attīstījās rūpnieciskā ražošana, izglītības un kultūras iestāžu tīkls, taču šīs pārmaiņas notika okupācijas režīma politiskās kontroles apstākļos. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990.–1991. gadā Tukuma apkārtnē tika atjaunota demokrātiska pašvaldību pārvalde, bet administratīvās robežas turpināja mainīties. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Latvijā tika likvidētas rajonu pašvaldības un izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar novadiem un republikas pilsētām; sākotnēji tika izveidotas 118 pašvaldību administratīvās teritorijas — 9 republikas pilsētas un 109 novadi. Vēsturiskā Tukuma rajona teritorijā pēc reformas pastāvēja vairākas atsevišķas pašvaldības, tas ir, [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma]], [[Engures novads|Engures]], [[Jaunpils novads|Jaunpils]] un [[Kandavas novads]]. Mūsdienu Tukuma novads izveidots 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā, apvienojot Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novadus. Jaunā apvienotā pašvaldība darbu sāka 2021. gada 1. jūlijā, un par tās administratīvo centru noteikta Tukuma pilsēta. Pašreizējā Tukuma novadā ietilpst divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. == Ģeogrāfija == Tukuma novads atrodas [[Latvija]]s rietumu daļā, Baltijas jūras [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē, [[Kurzemes plānošanas reģions|Kurzemes plānošanas reģionā]]. Novada administratīvais centrs ir [[Tukums]]. Administratīvi novadu veido divas pilsētas — [[Tukums]] un [[Kandava]] — un 21 pagasts: [[Cēres pagasts|Cēres]], [[Degoles pagasts|Degoles]], [[Džūkstes pagasts|Džūkstes]], [[Engures pagasts|Engures]], [[Irlavas pagasts|Irlavas]], [[Jaunpils pagasts|Jaunpils]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]], [[Kandavas pagasts|Kandavas]], [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema]], [[Lestenes pagasts|Lestenes]], [[Matkules pagasts|Matkules]], [[Pūres pagasts|Pūres]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Tumes pagasts|Tumes]], [[Vānes pagasts|Vānes]], [[Viesatu pagasts|Viesatu]], [[Zantes pagasts|Zantes]], [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Zentenes pagasts]]. Novada kopējā platība ir 2450,22 km², no tās 2373,21 km² ir sauszemes teritorija. Tukuma novads robežojas ar [[Jūrmala]]s valstspilsētu, [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Dobeles novads|Dobeles]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] un [[Talsu novads|Talsu novadu]], bet ziemeļaustrumos tam ir aptuveni 50 km gara krasta līnija gar Rīgas līci. [[Attēls:Smiltiņkalns.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Smiltiņu kalns]] ir augstākais punkts Tukuma novadā]] Reljefa ziņā Tukuma novads ir daudzveidīgs, jo tā teritorijā saskaras [[Piejūras zemiene]], [[Austrumkursas augstiene]] un [[Viduslatvijas zemiene]]. Ziemeļaustrumu daļa ietilpst Piejūras zemienes [[Engures līdzenums|Engures līdzenumā]], kur sastopami [[Baltijas jūra]]s agrāko attīstības stadiju erozijas un akumulācijas līdzenumi, smilšaini glaciofluviāli un glaciolimniski nogulumi, kāpu grēdas, senkrasta vaļņi un piejūras zemienēm raksturīgs kankaru un vigu reljefs. [[Lapmežciems|Lapmežciema]] un [[Kaņieris|Kaņiera]] apkārtnē piekrastes ainava saistīta arī ar Piejūras zemienes [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumu]]. Austrumu un dienvidaustrumu malā novada teritorija iestiepjas Viduslatvijas zemienē, galvenokārt [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] apvidū, bet atsevišķās dienvidaustrumu daļās — arī [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] virzienā. Lielākā novada daļa atrodas Austrumkursas augstienē. Tajā ietilpst [[Vanemas pauguraine]] novada ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, [[Abavas senleja]]s apvidus centrālajā un rietumu daļā, [[Spārnenes viļņotais līdzenums]] dienvidrietumu virzienā un [[Saldus pauguraine]] tālākajā rietumu un dienvidrietumu daļā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Abavas senleja ir nozīmīga ģeomorfoloģiska josla, kas saistīta ar [[Abava]]s–[[Slocene]]s senielejas sistēmu, Abavas pieteku [[Imula]]s un [[Amula]]s lejteces posmiem, kā arī ar citām ieleju un pazeminājumu formām. Augstākie un ainaviski izteiksmīgākie pauguri atrodas novada paugurainajās daļās; Zantes pagastā esošais [[Smiltiņu kalns]] jeb Ķīķerkalns sasniedz ap 153–155 m virs jūras līmeņa, bet Tukuma un [[Milzkalne]]s apkārtnē izceļas [[Milzukalns|Milzukalna]] (119 m) ainava.<ref name="LME">{{LME|3|566}}</ref> Novada ģeoloģisko uzbūvi un mūsdienu reljefu lielā mērā noteikuši ledāja un pēcleduslaikmeta procesi. Austrumkursas augstienes daļā raksturīgi lēzeni viļņoti [[morēna]]s līdzenumi, ledāja malas veidojumu joslas un vaļņi, kā arī ledājkušanas ūdeņu veidotas noteces ielejas. Piekrastes joslā nozīmīgas ir [[kāpas]], bijušie krasta vaļņi, [[lagūnu tipa ezers|lagūnu tipa ezeri]], [[mitrājs|mitrāji]] un piejūras meži, savukārt pārmitrajās zemienēs izveidojušies [[purvs|purvi]], tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis|Ķemeru–Smārdes tīreļa]] apkārtnē. Novada augsnēs dominē [[podzolaugsne]]s un [[podzolētā glejaugsne|podzolētās glejaugsnes]]; ziemeļaustrumu piekrastē raksturīgas podzolu un podzolētās glejaugsnes, bet Abavas krastos sastopamas [[aluviālā augsne|aluviālās augsnes]]. Tukuma novadā sastopami dažādi [[derīgie izrakteņi]] — [[dolomīts]], [[māls]], [[smiltis|smilts]], [[grants]], smilts-grants, saldūdens [[kaļķakmens|kaļķiezis]], [[sapropelis]] un [[kūdra]]. Purvu teritorijās atrodas ievērojamas kūdras krātuves, bet pie Kandavas, [[Čužu purvs|Čužu purva]] apkārtnē, sastopami [[sērvavots|sēravoti]] un sērūdeņi. Pēc LVĢMC datiem 2024. gadā Tukuma novadā bija reģistrētas 190 derīgo izrakteņu atradnes; smilts ieguve notika 133 atradnēs, smilts-grants ieguve — 101 atradnē, bet sapropelis tika iegūts 29 atradnēs. Lielākā daļa šo atradņu pēc platības izvietota [[Slampes pagasts|Slampes]], [[Smārdes pagasts|Smārdes]], [[Sēmes pagasts|Sēmes]], [[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu]] un [[Tumes pagasts|Tumes pagastos]]. Pašvaldības izsniegto atļauju sarakstos kā smilts un smilts-grants ieguves vietas minētas arī [[Praviņas]], [[Kažoki (Slampes pagasts)|Kažoki]], [[Pūre]], [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]], [[Sēme]], [[Smārde]] un citi karjeru apvidi. Tukuma novada klimats ir mēreni vēss un samērā mitrs, ar izteiktu Rīgas līča ietekmi piekrastē un [[kontinentāls klimats|kontinentālākām iezīmēm]] iekšzemes paugurainēs un līdzenumos. Piekrastē ziemas parasti ir maigākas, vasaras vēsākas un sniega sega nepastāvīgāka, savukārt iekšzemē biežāk novērojamas lielākas [[gaisa temperatūra|temperatūras]] svārstības. Klimatiskās standarta normas periodā no 1991. līdz 2020. gadam Tukuma novada gada vidējā gaisa temperatūra bija ap +7,0 °C; vissiltākais mēnesis bija [[jūlijs]] ar vidējo temperatūru +17,7 °C, bet visaukstākais bija [[februāris]] ar −2,6 °C. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] šajā periodā bija 658,3 mm; visvairāk nokrišņu vidēji bija jūlijā, bet vismazāk — [[marts|martā]]. [[Bezsala periods]] novadā vidēji ilgst aptuveni 140–170 dienas atkarībā no attāluma līdz jūrai. [[Attēls:Kaņieris 2019 10.jpg|thumbnail|upright=1.0|[[Kaņieris]]]] Novada hidrogrāfisko tīklu veido Rīgas līča piekraste, upes, ezeri, purvi un mākslīgas ūdenstilpes. Lielākā daļa Tukuma novada ūdensobjektu ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā, bet austrumu un dienvidu daļa — [[Lielupe]]s upju baseina apgabalā. Lielākās upes ir [[Abava]], [[Slocene]], [[Lāčupe (Rīgas līča pieteka)|Lāčupe]] un [[Imula]]. Ventas baseinā nozīmīgākā upe ir Abava ar pietekām [[Viesata|Viesatu]], [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzeli]], [[Pūre (upe)|Pūri]], [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupi]], [[Amula|Amulu]] un [[Imula|Imulu]]; Lielupes baseina virzienā plūst [[Džūkste (upe)|Džūkste]] un [[Slampe (upe)|Slampe]], bet Rīgas līča piekrastes noteces sistēmā nozīmīgas ir Slocene un Lāčupe. Tukuma novadā atrodas daļa [[Engures ezers|Engures ezera]] (19,1 km²), kas ir viens no lielākajiem Latvijas ezeriem, kā arī [[Kaņieris]] (11,2 km²), [[Valguma ezers]] (0,6 km²), [[Sēmes ezers]] (0,5 km²), [[Pālansu ezers]], [[Rideļu dzirnavezers]], [[Seklis (Tumes pagasts)|Seklis]], [[Purdīķis]], [[Glūdainis]], [[Duņieris]], [[Dzirciema ezers]] un citi ezeri. Rīgas līča piekraste ir viena no novada nozīmīgākajām dabas un ainavu telpām. Piekrastē sastopamas smilšainas pludmales, kāpas, piejūras meži, zvejniekciemi, lagūnu tipa ezeri un mitrāji. [[Engures ezers]] un [[Kaņieris]] ir sekli piejūras ezeri ar augstu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]]; Kaņieris atrodas [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] teritorijā un ir nozīmīga putnu novērošanas vieta. Piejūras ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē [[aizaugšana]] un [[eitrofikācija]], tāpēc šo teritoriju apsaimniekošanā būtiska ir ūdens kvalitātes, piekrastes biotopu un putnu dzīvotņu saglabāšana. Zemes izmantošanā Tukuma novadā dominē [[mežs|meža]] zemes un [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]]. 2023. gadā meža zemes aizņēma aptuveni 45% jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — aptuveni 40% jeb {{nobr|96 680 ha}}.<ref name="LPE" /><ref name="LME" /> Pārējo teritoriju veido purvi, ūdensobjekti, krūmāji, apbūves un pagalmu zemes, ceļi un citas zemes. Šāda zemes lietojuma struktūra nosaka novada ainavu raksturu — mežu, lauksaimniecības zemju, pauguraiņu, upju ieleju, purvu un piekrastes ainavu mozaīku. Ainaviski nozīmīgas teritorijas ir Rīgas līča piekraste, Engures ezera un Kaņiera apkārtne, Abavas senleja, Ziemeļkurzemes un Austrumkursas pauguraiņu ainavas Tukuma, Lamiņu, Zvāres un Dzirciema apkārtnē, Milzukalna apkārtne, Apsauju ezera apkārtne un Viesatas upesloku teritorija. Latvijas ainavu atlantā Tukuma novadā izceltas nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgas teritorijas, tostarp [[Lielais Ķemeru tīrelis]], piejūras ainavas un [[Abavas senleja]]s ainava. Abavas senielejas ainava [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]] raksturota kā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums ar izteiktām terasētām nogāzēm, pieteku dziļajām ielejām, gravām, palienām un mežu un lauku miju. Tukuma novadā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un ''[[Natura 2000]]'' teritorijas. [[Ķemeru nacionālais parks]] daļēji ietilpst Tukuma novadā; tas ir nacionālais parks, ''Natura 2000'' teritorija un starptautiskas nozīmes [[Rāmsaras konvencija|Rāmsaras mitrājs]] {{nobr|36 184 ha}} platībā. Parks izveidots dabas, kultūrvēsturisko un kūrortu vērtību saglabāšanai, tostarp minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzībai. Novada piekrastes ūdeņos nozīmīga ir arī aizsargājamā jūras teritorija “[[Rīgas līča rietumu piekraste]]”, kas izveidota zemūdens dzīvotņu un putnu sugu aizsardzībai. Nozīmīgs ir dabas parks “[[Engures ezers (dabas parks)|Engures ezers]]”, kas atrodas Rīgas līča rietumu piekrastē Tukuma un Talsu novadā un ietver Engures ezeru, zemes ap to, piekrastes posmu un mežus starp ezeru un jūru. Dabas parka platība ir ap {{nobr|12 579–12 580 ha}}; tas ir ''Natura 2000'' teritorija un Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgs mitrājs. Teritorija izveidota ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai; dabas parkā ligzdo 186 putnu sugas un konstatētas vismaz 844 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas. Dabas parks “[[Abavas senleja (dabas parks)|Abavas senleja]]” aizsargā Abavas ieleju un tai piegulošās pļavu, nogāžu, mežu un upju ieleju ainavas. Tas dibināts 1999. gadā, bet teritorija aizsardzībā atrodas jau kopš 1957. gada; dabas parka platība ir {{nobr|14 933 ha}}. Abavas senlejai raksturīgi stāvi krasti, dolomītu atsegumi, terasētas nogāzes, avoti, ūdenskritumi, alas, daudzveidīgas pļavas un floras ziņā bagātas dzīvotnes. Pie Kandavas atrodas [[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purvs]] — kalcifils pārejas purvs ar sēravotiem un Latvijā īpaši nozīmīgu [[krūmu čuža]]s augteni. == Administratīvais iedalījums == {{Location map+ | Tukuma novads |relief= 0 |caption = Pilsētas (ar lielajiem burtiem) un pagasti Tukuma novadā (ar punktiem atzīmēti pagastu centru atrašanās vietas) |float = right |width = 550 |places = {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.966667 |long= 23.153333 |position = top |label= '''[[Tukums|TUKUMS]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = top |label= '''[[Kandava|KANDAVA]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.107222 |long= 22.869444 |position = left |label= '''[[Cēres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.902222 |long= 23.127778 |position = bottom |label= '''[[Degoles pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.791389 |long= 23.244167 |position = right |label= '''[[Džūkstes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.161111 |long= 23.229722 |position = left |label= '''[[Engures pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.875556 |long= 22.993611 |position = bottom |label= '''[[Irlavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.731389 |long= 23.0125 |position = top |label= '''[[Jaunpils pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.973333 |long= 22.931389 |position = bottom |label= '''[[Jaunsātu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.0375 |long= 22.775 |position = bottom |label= '''[[Kandavas pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.001111 |long= 23.515 |position = left |label= '''[[Lapmežciema pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.775833 |long= 23.142222 |position = top |label= '''[[Lestenes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.983056 |long= 22.596667 |position = left |label= '''[[Matkules pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.035833 |long= 22.906944 |position = top |label= '''[[Pūres pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.042222 |long= 23.1275 |position = top |label= '''[[Sēmes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.850278 |long= 23.2975 |position = top |label= '''[[Slampes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.955 |long= 23.338056 |position = top |label= '''[[Smārdes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.936944 |long= 23.0875 |position = top |label= '''[[Tumes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.9225 |long= 22.560278 |position = right |label= '''[[Vānes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.796389 |long= 22.848333 |position = top |label= '''[[Viesatu pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.836389 |long= 22.738889 |position = top |label= '''[[Zantes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 56.928333 |long= 22.794444 |position = bottom |label= '''[[Zemītes pagasts]]''' }} {{VietasKarte~| Tukuma novads |lat= 57.134444 |long= 22.9775 |position = right |label= '''[[Zentenes pagasts]]''' }} }} Tukuma novads sastāv no 23 administratīvajām teritorijām (2 pilsētām un 21 pagasta). {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pilsēta || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|15px]] [[Tukums]] || 13,6 || 16 182 || 1189,9 || — |- | [[Attēls:Kandava COA.svg|15px]] [[Kandava]] || 9,5 || 3232 || 340,2 || — |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Pagasts || Platība (km²) || Iedzīvotāju skaits<br />(01.01.2025.) || Blīvums<br />(cilv./km²) || Admin.<br />centrs |- | [[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Cēres pagasts]] || 47,8 || 436 || 9,1 || [[Cēre]] |- | [[Attēls:Degoles pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Degoles pagasts]] || 67,4 || 578 || 8,6 || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] |- | [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|15px]] [[Džūkstes pagasts]] || 184,5 || 1298 || 7,0 || [[Džūkste]] |- | [[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Engures pagasts]] || 132,8 || 2696 || 20,3 || [[Engure]] |- | [[Attēls:Irlavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Irlavas pagasts]] || 114,0 || 1214 || 10,6 || [[Irlava]] |- | [[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|15px]] [[Jaunpils pagasts]] || 157,1 || 1753 || 11,2 || [[Jaunpils]] |- | [[Attēls:Jaunsātu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Jaunsātu pagasts]] || 95,3 || 767 || 8,0 || [[Abavnieki]] |- | [[Attēls:Kandavas pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Kandavas pagasts]] || 167,8 || 1212 || 7,2 || [[Kandava]] |- | [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|15px]] [[Lapmežciema pagasts]] || 49,0 || 2189 || 44,7 || [[Lapmežciems]] |- | [[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Lestenes pagasts]] || 83,9 || 527 || 6,3 || [[Lestene]] |- | [[Attēls:Matkules pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Matkules pagasts]] || 63,1 || 482 || 7,6 || [[Matkule]] |- | [[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|15px]] [[Pūres pagasts]] || 102,2 || 1287 || 12,6 || [[Pūre]] |- | [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|15px]] [[Sēmes pagasts]] || 145,0 || 1133|| 7,8 || [[Sēme]] |- | [[Attēls:Slampes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Slampes pagasts]] || 155,1 || 1672 || 10,8 || [[Slampe]] |- | [[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|15px]] [[Smārdes pagasts]] || 214,7 || 2626 || 12,2 || [[Smārde]] |- | [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|15px]] [[Tumes pagasts]] || 111,8 || 1684 || 15,1 || [[Tume]] |- | [[Attēls:Vānes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Vānes pagasts]] || 166,4 || 682 || 4,1 || [[Vāne]] |- | [[Attēls:Viesatu pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Viesatu pagasts]] || 52,4 || 329 || 6,3 || [[Viesatas]] |- | [[Attēls:Zantes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zantes pagasts]] || 96,2 || 424 || 4,4 || [[Zante]] |- | [[Attēls:Zemītes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zemītes pagasts]] || 98,2 || 564 || 5,7 || [[Zemīte]] |- | [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|15px]] [[Zentenes pagasts]] || 122,6 || 471 || 3,8 || [[Zentene]] |} Lielākā daļa no pagastiem atrodas vēsturiskajā [[Kurzeme]]s novadā, izņemot Jaunpils, Lestenes, Džūkstes un Slampes pagastus, kas atrodas [[Zemgale]]s novadā. == Pašvaldība == {{pamatraksts|2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas}} [[Attēls:Tukuma novada dome.jpg|thumb|Tukuma novada domes ēka]] [[2021. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma novada domē]] tika ievēlēti 6 politiskie saraksti — politiskā partija "[[Latvijas Reģionu apvienība]]" (8 vietas), [[Latvijas Zaļā partija]] (3 vietas), politiskā partija "[[Tukuma pilsētai un novadam]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Vienotība]]" (2 vietas), politiskā partija "[[Latvijas Zemnieku savienība]]" (2 vietas) un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] (2 vietas).<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tukuma-novada-parliecinosu-vairakumu-iegust-lra.a407769/|title= Tukuma novadā pārliecinošu vairākumu iegūst LRA|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=6 June 2021|accessdate=6 June 2021}}</ref> Savukārt par jaunizveidotā Tukuma novada domes priekšsēdētāju tika ievēlēts līdzšinējais [[Engures novads|Engures novada]] domes priekšsēdētājs [[Gundars Važa]] no Latvijas Reģionu apvienības.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/velesanas2021/tukuma-novada-dome-varu-parnem-no-lra-ieveletais-lidzsinejais-engures-novada-mers-vaza/|title=Tukuma novada domē varu pārņem no LRA ievēlētais līdzšinējais Engures novada mērs Važa|work=skaties.lv|publisher=[[LETA]]|date=1 July 2021|accessdate=4 July 2021}}</ref> == Iedzīvotāji == Tukuma novads ir viens no lielākajiem [[Latvijas novadi]]em pēc iedzīvotāju skaita. 2025. gada sākumā novadā dzīvoja {{nobr|43 439}} pastāvīgie iedzīvotāji; pēc iedzīvotāju skaita tas bija trešais lielākais starp Latvijas novadiem. Pēdējos gados iedzīvotāju skaits novadā ir samazinājies. 2023. gada sākumā tas bija {{nobr|44 545}}, 2024. gada sākumā — {{nobr|44 094}}, bet 2025. gada sākumā — {{nobr|43 439}} iedzīvotāji. Tādējādi divu gadu laikā iedzīvotāju skaits saruka par 1106 cilvēkiem. Ilgākā laika posmā iedzīvotāju skaita samazinājums ir vēl izteiktāks. Pašreizējās Tukuma novada teritorijā 2009. gada sākumā dzīvoja {{nobr|51 485}} iedzīvotāji, bet 2021. gada sākumā — 44 193 iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka laikā no 2009. līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 7074 cilvēkiem jeb aptuveni 13,7 %. Tukuma novada attīstības dokumentos norādīts, ka kopš 2016. gada gan [[dabiskais pieaugums]], gan [[migrācijas saldo]] jaunizveidotā novada teritorijā bijuši negatīvi, bet negatīvais migrācijas saldo kumulatīvi gandrīz divkārt pārsniedzis negatīvo dabisko pieaugumu. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|50339 |1959|50823 |1967|53233 |1970|53371 |1979|55443 |1989|58575 |2000|55531 |2011|49524 |2021|44193 }} Iedzīvotāju izvietojums novadā ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir [[Tukums|Tukuma]] pilsētā, kas ir novada administratīvais, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centrs. 2026. gada 1. janvāri Tukumā bija {{nobr|17 009}} reģistrēti iedzīvotāji, Kandavā — 3358, Engures pagastā — 2862, Smārdes pagastā — 2460, Lapmežciema pagastā — 2321, Jaunpils pagastā — 1817, Tumes pagastā — 1735 un Slampes pagastā — 1706. Mazāk apdzīvotos pagastos iedzīvotāju skaits bija ievērojami zemāks, piemēram, Viesatu pagastā — 352, Cēres pagastā — 440, Zantes pagastā — 450 un Zentenes pagastā — 464. Šāda izvietojuma struktūra atspoguļo gan Tukuma kā galvenā novada centra nozīmi, gan blīvāku apdzīvotību pie lielākajiem pakalpojumu, satiksmes un piekrastes centriem. Vecumstruktūrā Tukuma novadam, līdzīgi kā daudzām Latvijas reģionālajām pašvaldībām, raksturīgs darbspējas vecuma iedzīvotāju pārsvars un vienlaikus arī sabiedrības novecošanās. 2026. gada 1. janvārī novadā bija 6792 personas līdz darbspējas vecumam, {{nobr|28 665}} personas darbspējas vecumā un 9524 personas pēc darbspējas vecuma. Tas nozīmē, ka aptuveni divas trešdaļas reģistrēto iedzīvotāju bija darbspējas vecumā, bet senioru skaits pārsniedza bērnu un jauniešu skaitu līdz darbspējas vecumam. Attīstības plānošanas dokumentos šī disproporcija minēta kā viens no demogrāfiskās slodzes un iedzīvotāju novecošanās rādītājiem. {{bar box |width = 400px |float = right |title = Tukuma novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (38429) |green |87.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (2651) |red |6.0}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (701) |black |1.6}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (572) |blue |1.3}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (364) |yellow|0.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (296) |pink |0.7}} {{bar percent|[[Čigāni]] (264) |violet|0.6}} {{bar percent|[[Igauņi]] (14) |purple|0.0}} {{bar percent|[[Ebreji]] (9) |orange|0.0}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (705) |grey |1.6}} }} Tukuma novada etniskais sastāvs ir salīdzinoši viendabīgs, un tajā izteikti dominē [[latvieši]]. 2026. gada 1. janvārī novadā bija {{nobr|38 989}} [[latvieši]], 2767 [[krievi]], 691 [[baltkrievi|baltkrievs]] un 641 [[ukraiņi|ukrainis]]; vēl 1776 personas bija iekļautas kategorijā “pārējie”. Tādējādi latvieši veidoja lielāko daļu novada iedzīvotāju, savukārt krievi, baltkrievi, ukraiņi un citas tautības — salīdzinoši nelielāku iedzīvotāju daļu. Iedzīvotāju skaita samazinājumu nosaka gan negatīvs dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. 2025. gada sākumā Tukuma novadā iedzīvotāju skaits gada laikā bija samazinājies par 655 cilvēkiem; no šī samazinājuma 332 veidoja negatīvais dabiskais pieaugums, bet 323 — negatīvais migrācijas saldo. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kritumu gandrīz līdzīgā mērā noteica gan mirušo skaita pārsvars pār dzimušajiem, gan lielāks izbraukušo nekā iebraukušo skaits. Demogrāfiskās pārmaiņas novadā cieši saistītas ar apdzīvojuma struktūru, nodarbinātības iespējām, mājokļu pieejamību, pakalpojumu sasniedzamību un transporta sakariem starp Tukumu, Rīgu, piekrasti un Kurzemes iekšzemi. Reģionālās attīstības dokumentos īpaši uzsvērts depopulācijas risks nomaļākajos pagastos, savukārt Rīgas tuvums, dzelzceļa un autoceļu savienojumi, kā arī Tukuma kā reģionāla centra funkcijas var mazināt šo tendenci, ja novads spēj nodrošināt pievilcīgus dzīves apstākļus, darbavietas un pakalpojumu pieejamību. === Apdzīvotās vietas === {{pamatraksts|Tukuma novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025</ref> |- | 1. || '''[[Tukums]]''' || Pilsēta || — || 17 299 |- | 2. || '''[[Kandava]]''' || Pilsēta || — || 3502 |- | 3. || [[Engure]] || Ciems || Engures || 1419 |- | 4. || [[Lapmežciems]] || Ciems || Lapmežciema || 1293 |- | 5. || [[Slampe]] || Ciems || Slampes || 794 |- | 6. || [[Jaunpils]] || Ciems || Jaunpils || 803 |- | 7. || [[Ragaciems]] || Ciems || Lapmežciema || 600 |- | 8. || [[Smārde]] || Ciems || Smārdes || 594 |- | 9. || [[Pūre]] || Ciems || Pūres || 583 |- | 10. || [[Tume]] || Ciems || Tumes || 565 |} === Ievērojami novadnieki === {{div col}} * [[Volmārs fon Fārensbahs]] (1586–1633), karavīrs politiķis * [[Kārlis fon Meks]] (1821–1876), uzņēmējs * [[Kārlis Vilhelms Kupfers]] (1829–1902), anatoms * [[Krišjānis Barons]] jeb Dainu tēvs (1835–1923), folklorists, rakstnieks un publicists; viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem * [[Kārlis Bergs]] (1843–1902), zoologs * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853–1916), valodnieks * [[Jānis Kade]] (1858–1923), skolotājs un mūziķis * [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] (1859–1903), rakstnieks, folklorists * [[Matīss Siliņš]] (1861–1942), etnogrāfs, kartogrāfs * [[Osvalds Kilpe]] (1862–1915), psihologs, filozofs * [[Aleksandrs Hanss Bernevics]] (1863–1935), vācbaltiešu luterāņu mācītājs * [[Jēkabs Klaviers]] (1865–1937), karavīrs * [[Teodors Zeiferts]] (1865–1929), dzejnieks un literatūrkritiķis * [[Ludis Bērziņš]] (1870–1965), mācītājs un folklorists * [[Jānis Linde]] (1870–1942), rakstnieks, dramaturgs * [[Ernests Birznieks-Upītis]] (1871–1960), rakstnieks * [[Gustavs Zemgals]] (1871–1939), otrais Latvijas Valsts prezidents * [[Ansis Gulbis]] (1873–1936), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Atis Freināts]] (1882–1955), grāmatizdevējs, rakstnieks * [[Valters Sadovskis]] (1882–1956), politiķis * [[Oskars Dankers]] (1883–1965), ģenerālis * [[Ludvigs Sēja]] (1885–1962), diplomāts * [[Kārlis Fihtenbergs]] (1886–1919), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks * [[Jānis Straubergs]] (1886–1952), skolotājs un kultūrvēsturnieks * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887–1925), politiķis * [[Vilis Šūmanis]] (1887–1948), diplomāts * [[Ernests Gulbis (politiķis)|Ernests Gulbis]] (1888–?), politiķis * [[Ernests Eferts-Klusais]] (1889–1927), rakstnieks, literatūrkritiķis, sabiedriskais darbinieks * [[Ādolfs Bļodnieks]] (1889–1962), politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1933—1934) * [[Kārlis Straubergs]] (1889–1962), folklorists un filologs * [[Roberts Liepiņš]] (1890–1978), diplomāts * [[Milda Bulle]] (1892–1938), skolotāja, komuniste * [[Ģertrūde fon den Brinkena]] (1892–1982), vācbaltiešu rakstniece * [[Arnolds Artums-Hartmanis]] (1895–?), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants * [[Valdis Lukss]] (1905–1985), dzejnieks, žurnālists un politiskais darbinieks * [[Žanis Katlaps]] (1907–1968), aktieris, teātra režisors * [[Ansis Artums]] (1908–1997), gleznotājs * [[Žanis Ansons]] (1911–1968), latviešu leģiona virsseržants * [[Kārlis Ķezbers]] (1914–2006), rakstnieks, žurnālists * [[Harijs Gulbis]] (1926–2019), rakstnieks, dramaturgs * [[Imants Feltiņš]] (1928–2006), fiziķis * [[Vija Artmane]] (1929–2008), aktrise * [[Ilgonis Bērsons]] (1931), literatūrzinātnieks, kritiķis, dzejnieks * [[Georgs Andrejevs]] (1932–2022), politiķis, diplomāts * [[Imants Ziedonis]] (1933–2013), dzejnieks, publicists, tulkotājs, scenārists * [[Arvis Grods]] (1933–2005), rakstnieks * [[Armands Krauliņš]] (1939–2022), basketbola treneris * [[Vitolds Mašnovskis]] (1942–2024), kultūras vēsturnieks, enciklopēdists * [[Laima Līvena]] (1943–2006), dzejniece, tulkotāja * [[Jānis Baltvilks]] (1944–2003), dzejnieks * [[Māra Zālīte]] (1952), dzejniece, dramaturģe * [[Ligita Gintere]] (1956), pedagoģe, politiķe, pašvaldības darbiniece * [[Dainis Kūla]] (1959), vieglatlēts * [[Modris Liepiņš]] (1966), vieglatlēts * [[Rihards Bargais]] (1969), dzejnieks * [[Kārlis Lācis]] (1977), komponists, pianists * [[Mārtiņš Staķis]] (1979), politiķis * [[Maija Doveika]] (1980), aktrise * [[Jānis Znotiņš]] (1983), režisors, aktieris * [[Kristaps Blanks]] (1986), futbolists * [[Ronalds Arājs]] (1987), vieglatlēts * [[Samanta Tīna]] (1989), dziedātāja {{div col end}} == Saimniecība == Tukuma novada [[saimniecība|saimniecību]] raksturo daudznozaru struktūra, kurā apvienojas [[lauksaimniecība]], [[pārtikas ražošana]] un [[pārtikas pārtrāde|pārstrāde]], [[kokapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvniecība]], [[metālapstrāde]], [[tirdzniecība]], [[pakalpojumi]], [[transports]], [[loģistika]], [[tūrisms]], [[zivsaimniecība]] un arī radošās industrijas. Novada ekonomisko attīstību ietekmē tā novietojums starp [[Rīgas aglomerācija|Rīgas aglomerāciju]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti un [[Kurzeme]]s iekšzemi, kā arī [[Tukums|Tukuma]] pilsētas loma kā administratīvajam, pakalpojumu, izglītības un satiksmes centram. Uzņēmēju aptaujā, kas izmantota Tukuma novada attīstības programmas sagatavošanā, kā būtiskākie novada ekonomiskā profila virzieni minēti [[lauksaimniecība]], [[tūrisms]], [[pārtikas rūpniecība]], [[kokapstrāde]], [[vieglā rūpniecība]], [[būvniecība]], [[tirdzniecība]], [[zivsaimniecība]], [[metālapstrāde]], [[mežsaimniecība]], [[būvmateriālu ražošana]], [[transports]], [[telesakari]], [[loģistika]], kā arī [[ieguves rūpniecība]] un [[karjeru izstrāde]]. [[Lauksaimniecība]] ir viena no tradicionāli nozīmīgākajām Tukuma novada tautsaimniecības nozarēm, īpaši pagastu teritorijās ārpus [[Tukums|Tukuma]] un [[Kandava]]s. To veicina plašas [[aramzeme|lauksaimniecībā izmantojamās zemes]], lauku apdzīvojuma struktūra un novada atrašanās [[Kurzeme]]s un [[Zemgale]]s saskares teritorijā. Meža zemes aizņēma aptuveni 45 % jeb {{nobr|108 665 ha}} no novada teritorijas, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme — ap 40 % jeb {{nobr|96 680 ha}}, tādēļ novada saimnieciskajā ainavā būtiska vieta ir gan lauksaimniecībai, gan [[mežsaimniecība]]i. Lauksaimniecība novadā saistīta ar [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]], vietējo izejvielu izmantošanu un pārtikas produktu pārstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos investoru piesaistei īpaši izcelta lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu pārstrāde, [[zivjrūpniecība]], [[tūrisms]], [[rekreācija]] un ūdens resursu, īpaši jūras, izmantošana ekonomiskajā darbībā. Tajos kā būtisks attīstības priekšnoteikums minēta arī mājokļu joma, jo mājokļu pieejamība un [[Rīga]]s tuvums ietekmē [[darbaspēks|darbaspēka]] piesaisti un [[uzņēmējdarbība]]s attīstību. Piekrastes pagastos nozīme ir [[zivsaimniecība]]i, [[zivju pārstrāde]]i un ar jūru saistītai uzņēmējdarbībai. Īpaša loma ir [[Engures osta]]i, kas raksturota kā zvejas un [[jahta|jahtu]] osta un nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti. Tukuma novads šajā kontekstā ir viens no piejūras reģioniem ar augstu zivju pārstrādes uzņēmumu koncentrāciju; Engures ostas teritorijā vēsturiski darbojas zivju apstrādes uzņēmums, piekrastes zvejniecības uzņēmumi, zvejas tīklu ražošana, kā arī ar [[kuģubūve|kuģu un laivu būvi]] saistīti uzņēmumi. Ostas infrastruktūrā pēdējos gados attīstīti arī jahtu apkalpošanas pakalpojumi, piestātnes un ar atpūtas kuģošanu saistīta infrastruktūra. [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] nozīmīga vieta ir [[pārtikas pārstrāde]]i, [[kokapstrāde]]i, [[būvmateriālu ražošana]]i, [[metālapstrāde]]i un ar lauksaimniecību saistītai ražošanai. Pēc [[Nodarbinātības valsts aģentūra]]s apkopotās informācijas, Tukuma novada teritorijā bija reģistrēti 4426 komercdarbības veicēji. Kā uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2023. gadā minēti “[[Tukuma Piens]]”, “[[Timberex Group]]”, “[[Puratos Latvia]]”, “[[Vilomix Baltic]]”, “[[Dekšņi (uzņēmums)|Dekšņi]]”, “[[Vītoli AMI]]” un “[[CSK Steel]]”. Šie uzņēmumi raksturo novada rūpniecisko un agroindustriālo specializāciju, kurā nozīmīga vieta ir [[piena pārstrāde]]i, pārtikas sastāvdaļu un [[dzīvnieku barība]]s ražošanai, [[komateriāli|kokmateriālu]], [[būvniecība]]s un [[metālapstrāde]]s produkcijai, kā arī ar šīm nozarēm saistītiem pakalpojumiem. [[Pakalpojums|Pakalpojumu]] sektors koncentrējas galvenokārt Tukumā, Kandavā un lielākajos pagastu centros. Tajā ietilpst [[mazumtirdzniecība]], [[sabiedriskā ēdināšana]], [[izmitināšana]], [[finanses|finanšu]], [[remonts|remonta]], [[nekustamais īpašums|nekustamā īpašuma]], [[transports|transporta]], [[izglītība]]s, [[veselības aprūpe]]s, sociālie, pašvaldības un citi publiskie pakalpojumi. Tukums kā novada centrs nodrošina lielāko administratīvo un publisko pakalpojumu koncentrāciju, savukārt Kandava, piekrastes ciemi un lielākie pagastu centri pilda vietēja mēroga pakalpojumu un nodarbinātības centru funkcijas. Transporta un loģistikas nozīmi pastiprina novada savienojumi ar Rīgu, [[Jūrmala|Jūrmalu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Ventspils|Ventspili]] un citiem Kurzemes reģiona centriem. [[Tūrisms]] ir viena no Tukuma novada atpazīstamākajām saimniecības un pakalpojumu nozarēm. To veicina [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekraste, [[Ķemeru nacionālais parks|Ķemeru nacionālā parka]] un [[Abavas senleja]]s dabas teritorijas, [[Tukums|Tukuma]], [[Kandava]]s un [[Jaunpils]] kultūrvēsturiskais mantojums, muižas un pilis, muzeji, amatniecība, gastronomija, lauku tūrisms, aktīvā atpūta un kultūras pasākumi. Tukuma tūrisma informācijas centrs ir Tukuma novada pašvaldības struktūrvienība, kas īsteno pašvaldības funkcijas uzņēmējdarbības sekmēšanā, tūrisma uzņēmējdarbības attīstības veicināšanā, dabas un kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Centra uzturētajā tūrisma vietnē apkopota informācija par apskates objektiem, naktsmītnēm, ēdināšanas uzņēmumiem, aktīvās atpūtas iespējām un pasākumiem Tukumā un apkārtnē. Novada tūrisma piedāvājumā nozīmīga vieta ir Tukuma vecpilsētai, [[Tukuma viduslaiku pils|Tukuma pils]] tornim, [[Durbes muiža|Durbes pilij]], [[Tukuma Mākslas muzejs|Tukuma Mākslas muzejam]] un citām [[Tukuma muzejs|Tukuma muzeja]] struktūrvienībām, kā arī Kandavas un Jaunpils kultūrvēsturiskajiem objektiem. Tukuma pils tornis atrodas pilsētas vecākajā mūra ēkā un darbojas kā muzejs, kas stāsta par Tukuma vēsturi, savukārt Durbes pilī skatāmi rekonstruēti vēsturiskie interjeri un kultūrvēsturiskas izstādes. [[Tukuma muzejs]], kas dibināts 1935. gadā, apvieno vairākas struktūrvienības, tostarp Tukuma Mākslas muzeju, Durbes pili, Tukuma pils torni, [[Tukuma Audēju darbnīca|Tukuma Audēju darbnīcu]], [[Pastariņa muzejs|Pastariņa muzeju]] un [[Džūkstes Pasaku muzejs|Džūkstes Pasaku muzeju]]. [[Nodarbinātība|Nodarbinātību]] Tukuma novadā nosaka gan vietējā uzņēmējdarbības struktūra, gan darbaspēka kustība uz Rīgu, Jūrmalu un citām tuvējām ekonomiskās aktivitātes teritorijām. Darba vietas nodrošina ražošanas, lauksaimniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, izglītības, veselības aprūpes, pašvaldības iestāžu un sezonālā tūrisma sektors. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 2024. gada 30. septembrī Tukuma novadā bija 960 reģistrēti bezdarbnieki, bet reģistrētā [[bezdarba līmenis]] darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū bija 3,5 %. Darba tirgū nozīmīgas ir gan vienkāršās profesijas, gan pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, speciālistu, vecāko speciālistu, iekārtu un mašīnu operatoru, izstrādājumu montieru, amatnieku un vadītāju vakances. Nodarbinātības valsts aģentūras Jūrmalas filiālē, kuras darbības teritorijā ietilpst arī Tukuma klientu apkalpošanas centrs, 2024. gada trešajā ceturksnī bija reģistrētas 857 brīvas darba vietas; jāņem vērā, ka šis rādītājs raksturo filiāles teritoriju kopumā, nevis tikai Tukuma novadu. Lielākās vakanču grupas bija vienkāršās profesijas, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, speciālisti, kā arī iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri. === Transports === Lielākā daļa autoceļu krustojas ap [[Tukums|Tukuma pilsētu]]. Pašā Tukuma pilsētas centra krustojas trīs reģionālās nozīmes autoceļi — {{P ceļš|98}} (Jelgava (Tušķi)—Tukums), {{P ceļš|121}} (Tukums—Kuldīga), {{P ceļš|131}} (Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka). Tukuma pilsētas dienvidrietumos, [[Līdums (Tumes pagasts)|Līdumā]], galvenais autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga—Ventspils), kas šķērso visu Tukuma novadu, krustojas ar autoceļu P121. Turpat netālu uz dienvidiem, autoceļš P121 krustojas ar autoceļu {{P ceļš|104}} (Tukums—Auce—Lietuvas robeža (Vītiņi)). Uz dienvidiem no [[Lidosta "Jūrmala"|Lidostas "Jūrmalas"]] A10 šoseja krustojas ar autoceļu P98. Pie [[Līgas dzirnavas|Līgas dzirnavām]] A10 autoceļš krustojas ar autoceļu {{P ceļš|130}} (Līgas—Kandava—Veģi). Novada otrā pilsētā [[Kandava|Kandavā]] krustojas autoceļi P130 un {{P ceļš|109}} (Kandava—Saldus). [[Zemīte|Zemītē]] autoceļu P109 divās daļās sadala autoceļš P121. Gar [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrasti iet divi autoceļi ({{P ceļš|128}} (Sloka—Talsi) un P131), kas savā starpā krustojas uz dienvidrietumiem no [[Ķesterciems|Ķesterciema]]. Novada dienvidus šķērso arī autoceļš {{A ceļš|9}} (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tukumā atrodas arī [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II]], gala punkts. Kopumā uz šīs dzelzceļa līnijas Tukuma novadā atrodas divi dzelzceļa pieturas punkti — [[Smārde (stacija)|Smārde]], [[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]], kā arī divas stacijas — [[Tukums I]] un [[Tukums II]]. Novada dienvidus šķērso arī [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]], taču uz tās, Tukuma novadā, neatrodas neviens pieturas punkts. <gallery> P121 pie Sātiem.jpg|Autoceļš P121 pie Sātiem 1RK7458.jpg|Autoceļš P109 Zemītē Tukums-1 stacija 2021 (2).jpg|Tukuma I dzelzceļa stacija Tukums-2 stacija 2021 (2).jpg|Tukums II dzelzceļa stacija </gallery> === Tūrisms === ==== Apskates objekti ==== {{Nepilnīga nodaļa}} [[Attēls: Kaives ozols 2001-05-20.jpg|thumb|Kaives Senču ozols 2001. gada maijā.]] * '''[[Kaives Senču ozols]]''': [[Kaive (Sēmes pagasts)|Kaive]]s apkārtnē, Tukuma novada [[Sēmes pagasts|Sēmes pagastā]] ir apjomīgākais [[dižkoks]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]], vienpadsmitais resnākais koks [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] (kopējais apkārtmērs 10,2 metri). Pētnieku vidū vēl joprojām valda nevienprātība par tā patieso vecumu, bet tiek pieļauts, ka dižkoks varētu būt 500—1000 gadu vecs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.daba.gov.lv/lv/kaives-sencu-ozols|title= Kaives Senču ozols|work=daba.gov.lv|publisher=[[Dabas aizsardzības pārvalde]]|date=21 November 2020|accessdate=7 June 2021}}</ref> * '''[[Cinevilla|Kinopilsēta "''Cinevilla''"]]''': Tukuma novada [[Slampes pagasts|Slampes pagastā]] atrodas Baltijā lielākais publiskais brīvdabas filmēšanas laukums ar kopējo platību 150 [[hektārs|hektāri]], kurā savulaik ir uzņemtas tādas populāras latviešu spēlfilmas kā "[[Rīgas sargi]]", "[[Rūdolfa mantojums]]" un "[[Nameja gredzens (filma)|Nameja gredzens]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Kino-vietas/Kinopilseta-Cinevilla|title= Kinopilsēta "Cinevilla"|work=visittukums.lv|publisher= Tukuma tūrisma informācijas centrs |date=|accessdate=7 June 2021}}</ref> == Kultūra == === Izglītība === Kopumā 2024. gada februārī Tukuma novada pašvaldībā darbojās 20 [[Vispārējā izglītība|vispārējās izglītības]] iestādes:<ref name="skolutikls">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.tukums.lv/lv/jaunums/turpinas-skolu-tikla-sakartosana-tukuma-novada-pasvaldiba-0|title= Turpinās skolu tīkla sakārtošana Tukuma novada pašvaldībā|first=|last=|work=tukums.lv|publisher=Tukuma novada pašvaldības administrācija|date=29 February 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> * 3 sākumskolas (Zemītes sākumskola, Sēmes sākumskola, Milzkalnes sākumskola); * 11 pamatskolas (Cēres pamatskola, Zantes pamatskola, Džūkstes pamatskola, Irlavas pamatskola, Tumes pamatskola, Smārdes pamatskola, Pūres pamatskola, Lapmežciema pamatskola, [[Tukuma 3. pamatskola]], [[Kandavas Reģionālā pamatskola]], [[Tukuma Ernesta Birznieka-Upīša 1. pamatskola|Tukuma Ernesta Birznieka – Upīša 1. pamatskola]]); * 5 vidusskolas (Jaunpils vidusskola, Engures vidusskola, [[Zemgales vidusskola (Tukuma novads)|Zemgales vidusskola]], Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola, [[Tukuma 2. vidusskola]]); * 1 Valsts ģimnāzija – [[Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija]]. Līdzīgi kā citviet [[Latvija|Latvijā]] arī Tukuma novadā katru gadu ir novērojams skolēnu skaita samazinājums, par ko liecina fakts, ka pēdējos gados pašvaldības teritorijā ir slēgtas vairākas mazās skolas, vai samazināts to izglītības pakāpes statuss.<ref name="skolutikls"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.01.2024-par-spiti-iedzivotaju-protestiem-no-gada-sakuma-slegta-vanes-sakumskola.a539696/|title= Par spīti iedzīvotāju protestiem no gada sākuma slēgta Vānes sākumskola|first=Monta|last=Bērziņa|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=21 January 2024|accessdate=19 October 2024}}</ref> === Sports un sabiedriskā dzīve === Tukuma novadā sporta un sabiedriskās dzīves attīstību nodrošina pašvaldības sporta infrastruktūra, profesionālās ievirzes sporta izglītība, izglītības iestāžu sporta bāzes, sporta klubi, nevalstiskās organizācijas un vietējo kopienu iniciatīvas. Sporta dzīve koncentrējas galvenokārt [[Tukums|Tukumā]], [[Kandava|Kandavā]] un lielākajos pagastu centros, taču aktīvās atpūtas iespējas cieši saistītas arī ar novada dabas vidi — Rīgas līča piekrasti, Abavas senleju, mežiem, ezeriem, upju ielejām un lauku teritorijām. Nozīmīga loma novada sporta sistēmā ir [[Tukuma Sporta skola]]i, kas dibināta 1954. gadā un īsteno profesionālās ievirzes sporta programmas [[basketbols|basketbolā]], [[ložu šaušana|ložu šaušanā]], [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[volejbols|volejbolā]], [[futbols|futbolā]] un [[māksla vingrošana|mākslas vingrošanā]]. Sporta skolas un novada sporta bāzu vidū ir [[Tukuma Sporta halle]], [[Tukuma mākslīgais futbola laukums]], [[Tukuma Sporta skolas šautuve]], [[Tukuma Sporta skola]], kā arī vairākas izglītības iestāžu sporta zāles un laukumi Tukumā, [[Tumes pagasts|Tumes]] un [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]]. Novada sporta infrastruktūru veido sporta halles, stadioni, skolu sporta zāles, āra laukumi, šautuve, mākslīgā seguma futbola laukumi, ledus halle, kā arī aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas objekti. Tukumā nozīmīga sporta vieta ir [[Tukuma pilsētas stadions]] Kuldīgas ielā 74, kur notiek vieglatlētikas sacensības un citi sporta pasākumi, kā arī futbola laukumi, kurus izmanto futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”. “Lauktehnikas” stadions ir viens no būtiskiem Tukuma āra sporta objektiem; tā atjaunošanas darbos paredzēta vieglatlētikas stadiona mākslīgā seguma atjaunošana un papildināšana, kā arī dabīgā zāliena futbola laukuma izveide. Sporta infrastruktūrā īpaša vieta ir [[Tukuma Ledus halle]]i Stadiona ielā 3, kas darbojas kā pašvaldības kapitālsabiedrība. Tās pamatdarbības virzieni ietver sporta nodarbības, sporta objektu darbību, sporta klubu darbību, fitnesa centru darbību, izklaides un atpūtas pakalpojumus, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Ledus halle nodrošina [[hokejs|hokeja]] un [[daiļslidošana]]s infrastruktūru, un [[Latvijas Hokeja federācija]]s arēnu datubāzē tai norādītas 1526 skatītāju vietas; halles tīmekļvietnē savukārt precizēts, ka ledus arēnā ir 58 × 28 m laukums, 820 sēdvietas un tikpat daudz stāvvietu. Ārpus Tukuma pilsētas sporta infrastruktūru papildina [[Kandavas sporta halle]], [[Irlavas sporta nams]] un sporta objekti citos pagastos. Kandavas sporta hallē pieejama sporta zāle, sporta laukumi, trenažieru zāle, kā arī galda teniss, novuss, šahs un dambrete. Irlavas sporta nams tiek izmantots sporta, atpūtas un nakšņošanas vajadzībām; tajā ir sporta zāle, sporta laukumi, peldvieta, piknika un telšu vietas, semināru telpa, pirts un sportistu naktsmītne ar 50 gultasvietām. Novadā tiek attīstīta arī jauna sporta infrastruktūra. Tukumā plānota [[Tukuma sportas manēža|sporta manēža]], kuras galvenajā telpā paredzēts 200 m skriešanas aplis, 60 m skrejceļi un vieglatlētikas sektori tāllēkšanai, augstlēkšanai, lodes grūšanai un citiem vieglatlētikas veidiem. Apļa centrā paredzēta komandu sporta zona, kas primāri domāta [[florbols|florbolam]], bet būs piemērota arī basketbolam, volejbolam, iekštelpu futbolam un tenisam; papildus paredzētas tribīnes, savienojums ar [[Tukuma 2. vidusskola]]s ēku, trenažieru zona, cīņas sporta zāle un multifunkcionāla grupu treniņu zāle. {| class="wikitable" align="right" |+ Tukuma novada sporta komandas (2026. gadā) |- ! Komanda !! Sporta veids !! Līga (līmenis) |- | [[FK Tukums 2000]] || futbols || [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] (1.) |- | [[FK Irlava/I.S.A.M.]] || florbols || [[Elvi florbola līga|Florbola līga]] (1.) |- | [[FK Tukums 2000/Talsi]] || sieviešu futbols || [[Altero.lv Sieviešu 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Kandava/Turība]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[BS Tukums/TSS]] || basketbols || [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālā līga]] (2.) |- | [[SK Slampe/Zevid]] || florbols || [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[Irlava/Tukums]] || sieviešu florbols || [[Latvijas sieviešu florbola 1. līga|1. līga]] (2.) |- | [[BK Jaunpils]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |- | [[Kandavas BJSS]] || basketbols || [[Reģionālā basketbola līga|Reģionālā līga]] (3.) |} Populārākie un plašāk pārstāvētie sporta veidi Tukuma novadā ir [[futbols]], [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[hokejs]] un [[slidošana]], kā arī [[florbols]], [[ložu šaušana]], [[mākslas vingrošana]], [[novuss]], [[galda teniss]], [[šahs]], [[dambrete]], [[orientēšanās]], [[riteņbraukšana]], [[BMX]], [[motosports]], [[autosports]], [[jāšanas sports]], [[cīņas sports|cīņas sporta]] veidi, [[spēka sports]], [[airēšana]], [[SUP airēšana]], [[šautriņu mešana]], [[skriešana]], [[disku golfs]] un citi aktīvās atpūtas veidi. Par sporta veidu daudzveidību liecina gan Tukuma Sporta skolas programmas, gan pašvaldības sporta portālā norādītās nodarbību un sacensību iespējas. Sporta dzīvē nozīmīga loma ir sporta klubiem un biedrībām. Pašvaldības sporta klubu sarakstā minētas organizācijas, kas pārstāv orientēšanos, basketbolu, spēka sportu, jāšanas sportu, motosportu, šautriņu mešanu, BMX, florbolu, breiku un citus sporta veidus. Starp novadā zināmākajām sporta organizācijām ir futbola klubs “[[FK Tukums 2000|Tukums 2000]]”, hokeja klubs “[[Tukums (hokeja klubs)|Tukums]]”, florbola klubs “[[Irlava (florbola klubs)|Irlava]]”, basketbola klubi un skolas, Tukuma vieglatlētikas klubs, Tukuma šaušanas sporta klubs un citas organizācijas. Šāda klubu daudzveidība nodrošina iespējas bērnu un jauniešu sportam, amatieru sportam, sacensību sportam, veterānu sportam un veselīga dzīvesveida aktivitātēm. Tukuma novadā notiek arī vietēja un novada mēroga sacensības. Pašvaldības sporta portāls apkopo informāciju par Tukuma novada čempionātiem un sacensībām, tostarp futbolā, galda tenisā, novusā, volejbolā, basketbolā, florbolā un telpu futbolā. Sporta pasākumu koordinācijā iesaistīta Tukuma novada pašvaldības Kultūras, sporta un komunikāciju nodaļa, sporta speciālists un sporta organizators. Sabiedriskajā dzīvē nozīmīga vieta ir nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem un vietējo kopienu iniciatīvām. Tukuma novadā darbojas [[Tukuma Nevalstisko Organizāciju Apvienība]], kuras darbības veids ir biedrorganizāciju izglītošana, koordinēšana, konsultēšana un atbalstīšana. Pašvaldības publicētajā biedrību sarakstā minētas senioru, bērnu un jauniešu, ģimeņu, cilvēku ar invaliditāti, profesionālās, sieviešu, labdarības, kultūras mantojuma, baznīcu atjaunošanas, vides sakārtošanas un vietējo kopienu biedrības. To darbība aptver brīvā laika organizēšanu, sociālo atbalstu, jauniešu iniciatīvas, kultūras un vides aktivitātes, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu un vietējās identitātes uzturēšanu. Viena no sabiedriskās līdzdalības vietām ir NVO māja Tukumā, Talsu ielā 20, kur darbojas un sadarbojas vairākas sabiedriskās organizācijas. Pašvaldības publikācijās šī vieta minēta kā NVO māja, kurā pieejami materiāli par biedrību darbību un kur kopienas organizācijas īsteno savas aktivitātes. Pašvaldība atbalsta sabiedrisko organizāciju un vietējo kopienu aktivitātes ar projektu konkursiem un līdzfinansējuma programmām. NVO iniciatīvu konkursa mērķis ir atbalstīt NVO aktivitātes Tukuma novadā, veicināt organizāciju savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldību, sekmēt iedzīvotāju aktivitāti, stiprināt piederības sajūtu novadam un veicināt Tukuma novada atpazīstamību ārpus tā administratīvās teritorijas. Savukārt projektu konkurss “Darām paši” paredzēts iedzīvotāju iesaistei savas dzīves vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā, atbalstot sabiedriska labuma projektus, kas ir nozīmīgi vietējai sabiedrībai vai tās daļai. Iedzīvotāju līdzdalību vietējo jautājumu apspriešanā papildina arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tukuma novadā šādas padomes darbojas vairākās teritorijās, un 2026. gadā pašvaldība informēja par Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta konsultatīvo padomju apvienošanu vienā Kandavas pilsētas un Kandavas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, lai stiprinātu sadarbību un padarītu iedzīvotāju līdzdalību efektīvāku. Līdzīgas padomes un to sēdes tiek organizētas arī citās novada teritorijās, piemēram, Matkules un Pūres pagastā. === Reliģija === {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Kandava, Sabiles iela Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera.jpg|Starpiņupītes izteka no Kaņiera ezera Cinneville - Prototype of Old Riga - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Vecrīga Cinevillā Tukums (22).jpg|Brīvības laukums Tukumā </gallery> == Skatīt arī == * [[Tukuma apriņķis]] (1819—1949) * [[Tukuma rajons]] (1949—2009) * [[Tukuma novads (2009—2021)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://tukums.lv/lv/ Tukuma novada pašvaldības oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} * [http://www.visittukums.lv/lv Tukuma tūrisma informācijas centra oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Tukuma novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] n6fwigxiaef17nl28qyqez63uecrzfv 0 464403 4465776 4002894 2026-05-09T17:07:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465776 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kanstancins Jezavitavs | attēls = Konstantīns Jezovitovs.jpg | att_izmērs = 135px | att_nosaukums = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 05 | dz_vieta = [[Dvinska]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Minska]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]]<br>(tagad {{BLR}}) | tautība = [[Latvijas baltkrievs]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kanstancins Jezavitavs''' ({{val|be|Канстанці́н Бары́савіч Езаві́таў}}) jeb '''Konstantīns Jezovitovs''' ({{val|ru|Константи́н Бори́сович Езови́тов}}, 1893—1946), arī '''Kastuss Jezavitavs''' ({{val|be|Касту́сь Езаві́таў}})<ref>Павлов, М. Поэт и генерал Кастусь Езавитов. Динабург N 11-12 (23 янв. 1993), с.6.</ref> bija [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] pedagogs un sabiedriskais darbinieks, publicists un izdevējs. [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s kara ministrs (1918), Latvijas baltkrievu skolu inspektors un Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs (1920—1925).<ref>Apine Ilga. Izcilākais Latvijas baltkrievs. [[Diena]], 1994. gada 8. janvārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 5. novembrī [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Ieguva pedagoga izglītību [[Vitebska]]s skolotāju institūtā. Pirmā pasaules kara laikā beidza [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovskas]] kara skolu, 1916. gadā kā podpraporščiks dienēja 151. Pjatigorskas kājnieku pulkā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada jūlijā iesaistījās baltkrievu nacionālajā kustībā un darbojās Baltkrievu sociālistu federālistu partijā, bija Baltkrievu Centrālās militārās padomes izpildkomitejas priekšsēža vietnieks. 1917. gada decembrī piedalījās Pirmajā Visbaltkrievijas kongresā Minskā.<ref name="Atmiņas">[http://pawet.net/library/history/bel_history/_bnr/10206_1/%D0%92%D0%BE%D1%81%D0%BF%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F.html Езовитов К. Б. Воспоминания. Предисловие А. Хацкевича. Нёман. 1993. № 3. С. 132—162.]</ref> Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada martā pukvedis Jezavitavs bija Baltkrievijas Tautas Republikas (BTR) Radas loceklis, kara ministrs. Pēc Minskas zaudēšanas kopā ar BTR valdību atkāpās uz Grodņu un tad uz Kauņu, kur koordinēja baltkrievu cīņas pret boļševikiem un poļiem. 1919. gadā Jezavitavs bija BTR emigrācijas valdības diplomātiskais pārstāvis Latvijā un Igaunijā, 1920. gada oktobrī sekmēja ģenerāļa [[Bulaks-Balahovičs|Bulaka-Balahoviča]] BTR armijas atsevišķās vienības izveidi.<ref name="Atmiņas"/> Pēc [[Padomju-poļu karš|Padomju-poļu kara]] beigām 1921. gadā K. Jezavitavs bija viens no Latvijas baltkrievu biedrības ''Батьковщина'' (Tēvzeme) dibinātājiem. [[Ludza]]s baltkrievu ģimnāzijas direktors, baltkrievu skolu inspektors, Baltkrievu pārvaldes loceklis Izglītības ministrijā, Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs. Žurnāla "Belaruskaja škola v Latvii" (Baltkrievu skola Latvijā) redaktors un izdevējs. 1924. gada jūlijā K. Jezavitavu kopā ar 7 citiem biedrības ''Батьковщина'' vadītājiem apcietināja un apsūdzēja nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt Latgali no Latvijas. 1925. gada 4. aprīlī Latgales apgabaltiesā nolasīja gala spriedumu, kurā visus apsūdzētos attaisnoja un atbrīvoja.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/notikums/2981 "Baltkrievu prāva" Daugavpilī]{{Novecojusi saite}}</ref> No 1925. gada Jezavitavs sadarbojās ar PSRS sūtniecību Rīgā, sakarā ar apsūdzību sadarbībā ar komunistiem viņu 1930. gadā draudēja izraidīt no Latvijas.<ref>“Komunistu K. Jezovitovu izraidīs.” Latvijas Sargs. 31.07.1930.</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Jezavitavs sadarbojies ar [[NKVD]], bet vācu okupācijas laikā ar baltkrievu emigrantiem Berlīnē un Minskā. 1944. gada 27. jūnijā viņš piedalījās Otrajā Visbaltkrievijas kongresā, ievēlēts par Baltkrievijas Centrālās Radas (BCR) locekli. 1944. gada augustā viņu evakuēja uz Berlīni, kur viņu iecēla par BCR militārās nodaļas vadītāju un Baltkrievijas Novada aizsardzības spēku ģenerālmajoru.<ref name="Atmiņas"/> 1945. gada aprīlī PSRS militārās pretizlūkošanas vienība ''[[Смерш]]'' viņu Vācijā apcietināja<ref>Jēkabsons, Ē. Baltkrievu sabiedriski politiskā darbība Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.—1945. gadā. Grām.: Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 306.-332.lpp.</ref> un pārveda uz Maskavu, bet novembrī uz Minsku, kur tiesāja par piedalīšanos baltkrievu kontrevolucionārā nacionālistiskā organizācijā.<ref name="Atmiņas"/> Miris pēc pratināšanām 1946. gada 23. maijā cietuma slimnīcā Minskā.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/4361 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Literatūra == * Беларуская энцыклапедыя: У 18 т. Т. 6: Дадаізм — Застава / Рэдкал.: Г. П. Пашкоў і інш. — Мн.: БелЭн, 1998. — С. 382—383. — 576 с. ISBN 985-11-0106-0. (baltkrieviski) * Езавитов Константин Борисович, о нём. Полоцк (Кливленд, США). — 1992. — № 5 (15). — С. 16—23. Белорусский журнал в Америке, на бел. яз. * Володько С. Белорусский министр из Даугавпилса. СМ-сегодня. — 1994. — 23 мар. — С. 6. == Darbi == * [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307073904|article:DIVL444|page:65|issueType:undefined Konstantins Jezovitovs. Baltkrievi Latvijā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307073904{{!}}article:DIVL444{{!}}page:65{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados. Red. [[Alfrēds Bīlmanis]], Julijs Izaks, Lizete Skalbe, Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 53 lpp. * Латышские сказки. Πер. К. Езовитова и Р. Раюмнец, под ред., с прим. и вступ. Я. Страуяна, пред. А. Курция, переплет и суперобл. по рис. худ. Н. Струнке. М.; Л.: Издательство «Academia», 1933. 1 л. фронт., 500, [4] с. (Latviešu pasakas Jezovitova tulkojumā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jezovitovs, Konstantīns}} [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas baltkrievi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] p1uoextd6nuhy0lvt7gx0mp7j77a7mc 0 468617 4465675 4465483 2026-05-09T12:37:46Z ~2026-27638-96 145040 /* Tēli */ 4465675 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] gf5i7e3myt3zpj9qf4vhow3oi28mkhr 4465684 4465675 2026-05-09T13:12:16Z ~2026-27638-96 145040 /* Tēli */ 4465684 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] n4haso2l8e55hmiu0gx0c1nrvafpnr3 4465998 4465684 2026-05-10T06:48:05Z Lasks 38532 /* Tēli */ 4465998 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | company = [[Videometra]] | composer = * [[Intars Busulis]] (1.— 5. sezona) * [[Gints Stankēvičs]] (6. — 10. sezona) | country = {{LAT}} | director = [[Raimunds Baņonis]], <br> [[Jurijs Djakonovs]], <br> [[Ričardas Vitkaitis]], <br> [[Māris Bezmers]] | first_aired = {{Dat|2020|08|31|N|bez}} | genre = Drāma | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | last_aired = {{dat|2026|05|07|N|bez}} | producer = [[Rimvīds Martinaitis]], <br> Ieva Salceviča | runtime = 25 minūtes | show_name = Nemīlētie | starring = * [[Rēzija Kalniņa]] * [[Egons Dombrovskis]] * [[Elīna Bojarkina]] * [[Edijs Zalaks]] * [[Artūrs Dīcis]] * [[Gundars Grasbergs]] * [[Klāvs Kristaps Košins]] * [[Mārtiņš Vilsons]] * [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]] * [[Normunds Laizāns]] * [[Januss Johansons]] * [[Eduards Johansons]] * [[Edgars Lipors]] * [[Ivo Martinsons]] | writer = Edvīns Kaleda | image = | num_episodes = 564 | related = Nemīlētie: Svešie<br>Nemīlētie: Nolemtie<br>Nemīlētie: Nolemtie 2<br>Nemīlētie: Nolemtie 3<br>Nemīlētie: Nolemtie 4<br>Nemīlētie: Nolādētie<br>Nemīlētie: Nolādētie 2 <br>Nemīlētie: Nolādētie 3 | num_seasons = 10 | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] }} '''Nemīlētie''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas tika pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2020. gada 31. augusta līdz 2026. gada 7. maijam, tas bija redzams TV3 četras reizes nedēļā — no pirmdienas līdz ceturtdienai, taču servisā Go3 to bija iespējams redzēt ātrāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/series/nemiletie,serial-1915103|title=Nemīlētie|website=Go3|access-date=2022-03-18}}</ref> Seriāls ir veidots pēc [[lietuvieši|lietuviešu]] [[rakstnieks|rakstnieka]] Edvīna Kaledas triloģijas "Nemīlētie", "Svešinieki" un "Nosodītie" motīviem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tv3.lv/izklaide/seriali/serials-nemiletie/par/|title=Attiecību drāma “Nemīlētie” kanālā TV3 jau no 31. augusta!|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Seriāls balstīts uz patiesiem notikumiem, par pamatu ņemot reālu cilvēku dzīves stāstus, kuram ir vairākas daļas. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" |Sezonas nosaukums ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |Nemīlētie |'''1''' |80 |{{dat|2020|8|31|N|bez}} |{{dat|2021|1|21|N|bez}} |- |Nemīlētie: Svešie |'''2''' |57 |{{dat|2021|2|22|N|bez}} |{{dat|2021|6|3|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie |'''3''' |55 |{{dat|2021|9|27|N|bez}} |{{dat|2021|12|30|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 2 |'''4''' |63 |{{dat|2022|1|24|N|bez}} |{{dat|2022|5|9|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 3 |'''5''' |67 |{{dat|2022|9|19|N|bez}} |{{dat|2023|1|13|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolemtie 4 |'''6''' |64 |{{dat|2023|8|28|N|bez}} |{{dat|2023|12|14|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie |'''7''' |63 |{{dat|2024|1|29|N|bez}} |{{dat|2024|5|16|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 2 |'''8''' |59 |{{dat|2024|9|9|N|bez}} |{{dat|2024|12|19|N|bez}} |- |Nemīlētie: Nolādētie 3 |'''9''' |56 |{{dat|2025|2|3|N|bez}} |{{dat|2025|5|7|N|bez}} |} == Sižets == Seriāls ir stāsts par dažādu sociālo slāņu cilvēkiem, kuri krīzes laikā cenšas izdzīvot, kā māk. Tie ir cilvēki, kurus šī finanšu krīze nemaz neskar un var atļauties visu, ko vien sirds kāro, un naudu mierīgi māk nopelnīt — legāli un dažkārt arī nelegāli. Tie ir cilvēki, kuri ar dažādām metodēm cenšas noturēties šajā skarbajā pasaulē un dara visu iespējamo, lai izdzīvotu, citi savukārt upurē sevi, lai sagādātu saviem mīļajiem cilvēkiem visu nepieciešamo skaistai dzīvei un nokļūst nopietnās nepatikšanās, bet daži uzticīgi mīl, lai arī cik ilgi otrs būtu jāgaida atgriežamies mājās. Otrajā sezonā katram varonim nākas sadzīvot ar to, ka paļauties ir iespējams tikai uz sevi, jo visi apkārtējie ir kļuvuši par svešiniekiem. Trešajā sezonā varoņus piemeklē tumši noslēpumi un mīklaini notikumi, kas varoņiem liks saskarties ar smagiem pārbaudījumiem un noziegumi sekos cits pēc cita. Ceturtajā sezonā notikumi norisinās tuvāk mūsdienām un daudziem no varoņiem izdodas tikt gan pie naudas, gan varas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/serials-nemiletie/serials-nemiletie-atgriezas-ar-ceturto-sezonu/|title=Seriāls ”Nemīlētie” atgriežas ar ceturto sezonu|website=tv3.lv|access-date=2022-03-18|language=lv}}</ref> == Tēli == * '''Sofija Zīle''' † ([[Rēzija Kalniņa]]) — Oskara māte, direktore parfimērijas uzņēmumā. Mārtiņa sieva. Pārvācās ar Raimondu uz ASV. Vēlāk gājusi bojā autokatastrofā. * '''Raimonds Katlaps''' ([[Egons Dombrovskis]]) — Sofijas vīrs. Uzņēmējs. Dzīvoja Amerikā kopā ar Sofiju. * '''Ieva Vanaga''' ([[Elīna Bojarkina]]) — Artūra bijusī sieva. Kornēlijas meita. Zanes māsīca. Ir meitiņa Milda. Bija attiecībās ar Makara miesassargu Arni. Bija problēmas ar alkoholu un narkotikām. Nodarbojas ar juvelierizstrādājumu pārdošanu. Ir attiecībās ar advokātu, psihologu Juliusu. * '''Artūrs Vanags''' † ([[Edijs Zalaks]]) — Normunda brālis. Ievas bijušais vīrs. Ir meitiņa Milda. Sēdējis cietumā par seifa aplaupīšanu, pēc tam apžēlots un atbrīvots. Pēc Normunda nāves pārņēma Normunda uzņēmumu. Vandas mīļākais. Pārdeva visu biznesu Koganiem. Pēc Lūkasa nāves paņēma visu Lūkasa naudu un ar Vandu aizbēga uz Kipru. Miris. * '''Oskars Zīle''' † ([[Artūrs Dīcis]]) — uzņēmējs. Makara ienaidnieks. Bija attiecībās ar Nelliju. Abiem ir kopīga meita Melisa. Nodarbojas ar cigarešu kontrabandu. Mārtiņa un Sofijas dēls. Sandras, Žoras un Ivo slepkava. Tika nošauts. * '''Inga Gricmane-Vanaga''' † ([[Dārta Daneviča]]/[[Evita Klimavičiusa]]) — bijusī prostitūta. Normunda sieva, bet tiekas ar Armandu. Nedeva Normundam šķiršanos. Afēriste. Tika noslepkavota savā mājā. * '''Normunds Vanags''' † ([[Ģirts Rāviņš]]) — Artūra brālis. Ingas vīrs. Zanes bijušais. Uzņēmējs. Zīles partneris. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Juris Katlaps''' ([[Toms Liepājnieks|Tom J. Benedict]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/aktieris-toms-liepajnieks-pienemis-sev-holivudas-cienigu-vardu-36513/|title=Aktieris Toms Liepājnieks pieņēmis sev Holivudas cienīgu vārdu|website=www.santa.lv|access-date=2022-03-18}}</ref>) — Raimonda dēls. Ievas mīļākais. Iepriekš nodarbojās ar kokaīna biznesu. * '''Kornēlija''' ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Ievas māte. Pašlaik dzīvo Anglijā. * '''Zane''' ([[Inita Sondore]]/[[Zane Aļļēna]]) — strādāja slimnīcā. Normunda bijusī draudzene. Ievas māsīca. * '''Valērija Makarova''' † ([[Zane Daudziņa]]) — Makara bijusī sieva. Nogalināta slimnīcā. * '''Sigurds Makarovs (Makars)''' † ([[Ģirts Ķesteris]]) — Valērijas bijušais vīrs. Uzņēmējs un slepkava. Pasūtīja Oskara tēva Mārtiņa slepkavību. Zīles ienaidnieks. Tika nogalināts savās mājās. * '''Sandra/Keita''' † ([[Samira Adgezalova]]) — strādāja par prostitūtu. Zīle viņu nogalināja, nožņaudzot un iemetot upē. Keita bija attiecībās ar Lorensu, un bija stāvoklī. Motociklists Tālis nogalināja Keitu pie kažoku veikala. * '''Erlands Laurinovičs jeb Lorenss''' † ([[Gundars Grasbergs]]) — Zīles draugs, partneris. Pāvela, Letīcijas, Lāzera, Armanda un Artūra slepkava. Miris. * '''Gvido Doļskis''' † ([[Egils Melbārdis]]) — korumpēts izmeklētājs. Armatūras slepkava. Miris. * '''Māris Kļava''' † ([[Andrejs Aļeņčevs]]) — Artūra draugs. Gabrielas vīrs. Palīdzēja Artūram ar seifa aplaupīšanu. Strādāja pie Zīles. Tika noslepkavots no Armanda rokas. * '''Žora, Silvers''' † ([[Jurijs Djakonovs]]) — strādāja pie Makara un Raimonda. Zīle kopā ar Normundu Žoru noslepkavoja. Silvers ieradās Latvijā kopā ar savu miesassargu Gazo. Miljonārs no Spānijas, nodarbojās ar narkotiku biznesu. Pēc Rūdolfa pasūtījuma Armands Silveru nošāva. * '''Valts''' ([[Armands Ikalis]]) — Žoras pārinieks. Nodarbojās ar sutenerismu. * '''Daina''' † ([[Ieva Segliņa]]) — Raimonda mīļākā. Mirusi Žoras un Valta dēļ. * '''Mārtiņš''' † ([[Juris Lisners]]) — Oskara tēvs. Strādājis kopā ar Makaru. Nogalināts pēc Makara pasūtījuma. * '''Lūkass Lejnieks''' † ([[Kaspars Zāle]]) — sēdēja cietumā kopā ar Artūru. Artūra draugs. Palīdzēja organizēt [[Cigarete|cigarešu]] kontrabandu [[Maskava|Maskavā]]. Atgriezies Latvijā pēc tam, kad viņu sāka vajāt slepkavas Maskavā. Vēlējās ar Artūru aizbēgt uz [[Kipra|Kipru]]. Snaipera slepkava. Noslepkavots. * '''Gabriela''' † ([[Grēta Trušiņa]]) — Māra sieva. Slimoja ar [[Leikēmija|leikēmiju]]. * '''Rūdolfs Šulcs''' ([[Lauris Subatnieks]]) — uzņēmējs. Brigitas bijušais vīrs. Tomasa un Kūpera tēvs. Strādāja pie Silvera par grāmatvedi. Pēc Silvera nāves atgriezies [[Spānija|Spānijā]]. * '''Brigita''' ([[Elīna Vāne]]) — uzņēmēja. Bijusī Rūdolfa un Viļņa sieva. Tomasa māte. * '''Rinalds Kuperovskis jeb Kūpers''' ([[Klāvs Kristaps Košins]]) — Lorensa un Zīles "labā roka". Rūdolfa dēls, Alises, Agates un Tomasa pusbrālis. Sēdējis cietumā kopā ar Artūru. Santas vīrs. Hūberta un Ingas slepkava. Ķēniņa znots. Pašlaik atrodas Spānijā ar Santu. * '''Alise Kuperova''' ([[Poļina Čerņenoka]]) — Kūpera pusmāsa. Bija Ievas darba kolēģe. Bija iemīlējusies Artūrā. * '''Agate Kuperova''' ([[Ance Muižniece]]) — Alises un Kūpera vecākā pusmāsa. Precējusies ar Kasparu (Krabis). * '''Nellija Berga''' ([[Elīna Avotiņa]]) — medmāsa. Dzīvoja kopā ar Zīli. Ir kopīga meita Melisa. Makara un Malicka slepkava. * '''Melisa''' ([[Krista Prēdele]]) - Nellijas un Oskara Zīles meita. * '''Tomass Šulcs''' ([[Varis Vilciņš]]) — Brigitas un Rūdolfa dēls. Kūpera pusbrālis. Slimoja ar leikēmiju. * '''Vilnis Burneika''' ([[Armands Berģis]]) — žurnālists. Brigitas bijušais vīrs. * '''Gazo''' ([[Kaspars Kambala]]) — Silvera miesassargs. Pēc Silvera nāves pārgāja Rūdolfa pusē. * '''Armands Lugers''' † ([[Kaspars Kārkliņš]]) — profesionāls slepkava. Mārtiņš viņu noalgoja, lai nogalinātu Makaru. Kļuva par Zīles sabiedroto. Ingas mīļākais. Normunda, Silvera, Māra un Tāļa slepkava. Neveiksmīgi centās nogalināt Lorensu. Noslepkavots. * '''Letīcija''' † ([[Madara Viļčuka]]) — Armanda māsa. Bija saderinājusies ar Pāvelu. Centās atriebt sava brāļa nāvi. Teo slepkava. Noslepkavota. * '''Pāvels Hrimenko''' † ([[Aleksandrs Maļikovs]]) — Letīcijas līgavainis. Bija gatavs Letīcijas dēļ darīt jebko. Noslepkavots. * '''Arnis''' † ([[Artūrs Putniņš]]) — Makara miesassargs. Dzīvoja kopā ar Ievu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Malickis''' † ([[Sergejs Timoņins]]) — Makara miesassargs. Noslepkavots. * '''Lelde''' ([[Madara Melne-Tomsone]]) — teātra režisore. Dzīvoja kopā ar Artūru. * '''Renāte''' ([[Zane Dombrovska]]) — prokurore. Bija Makara mīļākā līdz brīdim, kad Makars viņu piekrāpa. * '''Valters Ķēniņš''' ([[Mārtiņš Vilsons]]) — uzņēmējs. Makara biznesa partneris. Emmas bijušais vīrs. Santas tēvs. Izlikās par mirušu, lai atmaskotu savus pretiniekus. Raimondas mīļākais. Kūpera sievastēvs. Sadarbojās ar Kalvi Ozolu, lai iznīcinātu Alfrēdu Koganu. Arestēts par finanšu mahinācijām. * '''Emma Zvaigzne''' ([[Agnese Zeltiņa]]) — Ķēniņa bijusī sieva. Bija attiecības ar Taisonu, no kura arī ir dēls Lūkass. Neilgu laiku bija attiecībās ar Makaru. * '''Henriks Līventāls jeb Taisons''' † ([[Gints Andžāns]]) — Santas vīrs. Ķēniņa znots. Hansa draugs. Bija attiecībās ar Emmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Aplaupīja Artūru. Centās neveiksmīgi nogalināt Ķēniņu. Miris. * '''Santa Līventāle''' ([[Laura Atelsone]]) — Ķēniņa meita. Taisona sieva. Bija stāvoklī no Taisona, bet [[Narkotikas|narkotiku]] pārvadājuma dēļ bērnu zaudēja. Ir attiecībās ar Kūperu. Pašlaik atrodas Spānijā ar Kūperu. * '''Arvis Hansmanis jeb Hanss''' † ([[Jurģis Spulenieks]]) — Taisona draugs. Dzīvoja kopā ar Sarmu. Nodarbojās ar narkotiku kontrabandu. Noslepkavots. * '''Teodors Jansons jeb Teo''' † ([[Viktors Ellers]]) — Kūpera cilvēks. Dzīvoja kopā ar Nelliju. Bija iemīlējies Letīcijā, kas viņu noslepkavoja. * '''Vanda''' ([[Małgorzata Anna Apse]]) — Lūkasa (Emmas dēla) aukle. Piesedza Taisona un Emmas attiecības. Artūra mīļākā. Lūkasa slepkava. Kopā ar Artūru aizbēga uz Kipru. * '''Armatūra''' † ([[Raivis Vidzis]]) — Kūpera cilvēks. Centās nozagt 2 miljonus eiro, kas bija domāti Agates izpirkšanai. Noslepkavots. * '''Žuks''' ([[Juris Kozlovskis]]) — Kūpera cilvēks. Bellas vīrs. Bronsona un Buldozera slepkava. * '''Bella''' ([[Milēna Savkina]]) — Žuka sieva. Pirms tam bija Artūra mīļākā. Pēc izšķiršanās ar Artūru centās veikt pašnāvību. Bija strādājusi Ievas juvelierveikalā par kasieri. * '''Grēta''' ([[Elza Alberiņa]]) — Bellas labākā draudzene. * '''Dadzis''' † ([[Pauls Iklāvs]]) — Kūpera bandas loceklis. Miris. * '''Ivo''' † ([[Mārtiņš Millers]]) — Zīles cilvēks. Sofijas slepkava. Tika noslepkavots savā mājā. * '''Vilis Upenieks jeb Mežainis''' ([[Marģers Eglinskis]]) — dzērājs. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Nodarbojās ar augu vākšanu un čūsku medīšanu. * '''Rimants Valančuks jeb Rimis, Gangsteris''' † ([[Kārlis Artejevs]]) — dzērājs un zaglis. Konfliktēja ar Mežaini. Pieskatīja Lorensa lauku māju. Noslepkavots. * '''Pēteris Butkus''' ([[Jānis Āmanis]]) — korumpēts virsprokurors. Ķēniņa, Makara un Hūberta cilvēks. Annas brālis. Freda Kogana krustdēls. Panāca, ka Renāte tiek atlaista no prokurores amata. * '''Anna Žvīre''' † ([[Anta Aizupe]]) — Pētera māsa. Lorensa kaimiņiene. Bija attiecībās ar Lorensu. Noslepkavota. * '''Šamanis''' † ([[Kārlis Freimanis (aktieris)|Kārlis Freimanis]]) — bandīts. Armatūras brālis. Nolaupīja Kūperu, domādams, ka tas ir nogalinājis Armatūru. Gvido Doļska slepkava. Miris. * '''Zivtiņš''' † ([[Sandis Mikanovskis]]) — Šamaņa cilvēks. Tika sadurts un pēc tam atvests uz slimnīcu. Miris. * '''Lāzers''' † ([[Agris Krapivņickis]]) — Šamaņa cilvēks. Zīles slepkava. Noslepkavots. * '''Kaspars Upenieks jeb Krabis''' ([[Eduards Johansons]]) — Kūpera cilvēks. Bijušais policists. Ir precējies ar Kūpera māsu Agati. Pēc Kūpera aizbraukšanas uz Spāniju pārņēma "Mustanga" vadību. Aizbrauca uz ārzemēm. * '''Jurģis Sudmalis''' † ([[Ģirts Liuziniks]]) — finansists. Agrāk dienējis [[Franču Ārzemnieku leģions|Franču Ārzemnieku leģionā]]. Strādāja pie Ķēniņa. Miris. * '''Juliuss Brants''' ([[Ainārs Ančevskis]]) — advokāts un psihologs. Palīdz Artūram juridiskos jautājumos. Palīdzēja Ievai atbrīvoties no narkotiku atkarības. Ievas mīļākais. * '''Hūberts Doļskis''' † ([[Normunds Bērzs]]) — ģenerālprokurors. Gvido brālis. Miris. * '''Linards Staško''' † ([[Edvīns Klimanovs]]) — kriminālpolicijas priekšnieks. Par kriminālpolicijas priekšnieku kļuva pēc Gvido Doļska nāves. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Marts Žalbis''' † ([[Mārtiņš Brūveris]]) — drošības dienesta vadītājs. Apbalvots ar [[Atzinības krusts|Atzinības krustu]]. Hūberta cilvēks. Miris. * '''Kauls''' † ([[Dainis Gaidelis]]) — bijušais bandīts. Bija slims ar [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Nogalināja Taisonu pēc Makara pasūtījuma, lai slepkavībā vainotu Ķēniņu. Miris. * '''Sarma''' † ([[Anete Bendika]]) — Hansa līgava. Palīdzēja Hansam un Arnim ar narkotiku pārvadāšanu. Mirusi. * '''Vitauts Morics''' ([[Ivars Kļavinskis]]) — policists. Enijas bijušais vīrs. Tima tēvs. Švarca un Stefana draugs. Tika atlaists no darba pēc tam, kad viņa dzīvoklī tika atrastas narkotikas. Pēc tam, kad tika atlaists no policijas, sāka strādāt Lorensa apsardzes firmā "Mustangs". Bija romāns ar Diānu. Vēlāk atjaunots darbā policijā. Aizturēja Alfrēdu Koganu par viņa noziedzīgā grupējuma vadīšanu. Pēc draudiem tikt nogalinātam aizbēga no Latvijas. Tika sašauts un aizvests uz slimnīcu. Pēc sašaušanas kādu laiku atradās komā. Pēc atgūšanās no komas sācis vadīt slepenpolicijas nodaļu. Pēc problēmām personīgajā dzīvē, piedzīvoja sirdstrieku, kādēļ uz laiku pameta darbu slepenpolicijā. * '''Pauls Timiņš''' ([[Aldis Siliņš]]) — korumpēts policists, vēlāk prokurors. Vitauta kolēģis. Renātes meitas bijušais vīrs. Abiem ir kopīgs bērns. * '''Enija Morica''' ([[Anna Klēvere]]) — Vitauta bijusī sieva. Tima māte. Ir problēmas ar alkoholu. Pašlaik uzturas Liepājā. Pēc alkoholisma pārvarēšanas kļuva par veiksmīgu uzņēmēju. Bija saderinājusies ar Alfrēdu Koganu. Dzērumā, aizstāvoties, pie bāra nogalināja Karīnas audžubrāli. * '''Tims Morics''' ([[Kārlis Rūdolfs Ērglis]]) — Vitauta un Enijas dēls. Lūša slepkava. Bija veselības problēmas. Kopā ar Raju nodarbojas ar automašīnu zagšanu. Lauras Koganas līgavainis. Alfrēds Kogans centās viņu nogalināt. Ziedoja savu nieri Vitautam Moricam, lai izglābtu viņa dzīvību. Kopā ar Švarcu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādā slepenpolicijā. * '''Fredis Kogans''' † ([[Andris Morkāns]]) — Koganu ģimenes galva. Pētera krusttēvs. Miris. * '''Nauris Kogans''' ([[Andris Gross]]) — Koganu ģimenes vecākais dēls. Arestēts Zviedrijā par narkotiku kontrabandu. Ievas Koganas bijušais vīrs. Vigo tēvs. * '''Marks Kogans''' † ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Koganu ģimenes otrs vecākais dēls. Bija attiecībās ar Silvu. Iefiltrējās Gunāra Ozola uzņēmumā, lai to izputinātu. Vadīja dzērumā automašīnu ar kuru avarēja un nogalināja bārmeni. Pēc tam, kad uzzināja, ka Alfrēds visu savu mantu grib norakstīt fondam, kopā ar Mesiju izlēma aplaupīt seifu. Noslepkavots. * '''Haris jeb Harijs Kogans''' ([[Valts Skuja]]) — Koganu ģimenes otrs jaunākais dēls. Rasmas bijušais vīrs. Abiem ir kopīga meita Sofija. Bija romāns ar Elīzu, no kuras bija dvīņi. Ir problēmas ar azartspēlēm un alkoholu. Jāņa Baloža un Rajas slepkava. Arestēts par Jāņa Baloža un Raja Kogana slepkavībām. * '''Raja jeb Rajens Kogans''' † ([[Artūrs Irbe (aktieris)|Artūrs Irbe]]) — Koganu ģimenes jaunākais dēls. Nodarbojas ar auto zagšanu. Bija attiecībās ar Līgu, Viktoriju un Dārtu. Tanka un Puņa slepkava. Nozaga no savas ģimenes naudu un dimantus. Gandrīz gāja bojā automašīnas eksplozijā. Strādāja pie Kalvja Ozola. Noslepkavots. * '''Mesija''' † ([[Gatis Gāga]]) — Lorensa cilvēks. Kopā ar Lorensu sēdējis cietumā. Lorensa un Mordas slepkava. Strādāja vienlaicīgi gan pie Kalvja Ozola, gan Alfrēda Kogana. Nogalināts brīdī, kad ar Marku Koganu centās aplaupīt Koganu seifu. * '''Ojārs Lūsis jeb Lūsis''' † ([[Āris Matesovičs]]) — Kūpera cilvēks. Silvas brālis. Bijušais policists. Strādāja "Mustangā". Palīdzēja Vitautam izkļūt no cietuma. Kopā ar Krabi nolaupīja Lauru Koganu. Noslepkavots. * '''Sandris''' ([[Rihards Sniegs]]) — narkodīleris un narkomāns. Bija strādājis kopā ar Kūperu. Vēlāk sadarbojās ar Koganiem. * '''Imants''' ([[Ritvars Gailums]]) — dzērājs. Dzīvoja kopā ar Eniju, līdz apzaga viņas dzīvokli. * '''Edgars''' ([[Ernests Greizis]]) — uzņēmējs. Kogana cilvēks. * '''Burkovskis''' † ([[Jānis Kirmuška]]) — uzņēmējs un krāpnieks. Centās apkrāpt Ķēniņu. Pēc tiesas centās aizbēgt uz ārzemēm, bet pa ceļam uz lidostu viņa mašīnu apturēja Kogani un viņu nolaupīja. Miris. * '''Jurkins''' † ([[Henrijs Arājs]]) — Kūpera cilvēks. Strādāja Mustangā par hakeri. Miris. * '''Ričards''' ([[Rūdolfs Apse]]) — policists. Palīdzēja Kūperam nozagt [[Hašišs|hašišu]] no muitas noliktavas. * '''Snaiperis''' † ([[Vitālijs Jakovļevs]]) — bandīts, kurš pasūtīja Lūkasa slepkavību no Maskavas. Miris. * '''Bronsons''' † ([[Nikita Baikovs]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Buldozers''' † ([[Rolands Brikmanis]]) — Lorensa un Mesijas bandīts, kurš nolaupīja Ķēniņu. Miris. * '''Rasma Kogana''' ([[Telma Auziņa]]) — Hara bijusī sieva. Abiem ir kopīga meita Sofija. Dzīvo Londonā. * '''Alfrēds Kogans''' † ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Freda Kogana brālis. Švarca bioloģiskais tēvs. Uzņēmējs. Pēc brāļa nāves uzņēmās vadību pār Koganu ģimeni. Oskara Jodeiķa, Jāņa, Ievas Koganas un Vigo Kogana slepkava. Bija aizturēts par noziedzīga grupējuma vadīšanu. Pēc Oskara Jodeiķa slepkavības, sāka rādīties halucinācijas. Noslepkavots. * '''Roberts Jodeiķis jeb Švarcs''' ([[Miķelis Žideļūns]]) — Oskara Jodeiķa audžudēls. Alfrēda Kogana bioloģiskais dēls. Sēdēja cietumā kopā ar Raju. Lauras bērnības labākais draugs. Bija attiecības ar Lauru Koganu. Kopā ar Timu un Valdi sāka atriebties Alfrēdam Koganam. Strādāja slepenpolicijā. Pēc tam, kad Mesija uzzināja, ka viņš apzaga Kalvja Ozola seifu, pazuda. Marka Kogana, Mesijas un Alfrēda Kogana slepkava. * '''Oskars Jodeiķis''' † ([[Juris Hiršs]]) — Švarca tēvs. Nozaga no Koganiem naudu. Bēgot tika sašauts. Aizbēga uz ārzemēm. Tika nošauts Alfrēda Kogana mājā. * '''Jānis Balodis''' † ([[Ivo Martinsons]]) — izmeklētājs. Morica priekšnieks. Pēc aiziešanas no darba policijā sāka sadarboties ar Aivo. Bija attiecībās ar Viktoriju. Mēģināja nogalināt Karīnu un Alfrēdu. Ir attiecībās ar Katrīnu. Kopā ar Valdi strādāja pie Ķēniņa. Mēģināja šantažēt Marku un Hari Koganus par avāriju, kurā gāja bojā bārmenis. Noslepkavots. * '''Elīza''' ([[Katrīna Kreile]]) — striptīzdejotāja. Studēja krimināltiesības. Bija romāns ar Hariju, no kura palika stāvoklī. Bīta slepkava. Bija attiecībās ar Vigo Koganu. * '''Stefans Grīga''' † ([[Ivars Auziņš]]) — taksometra šoferis. Vitauta draugs. Palīdzēja izglābt Švarcu no Koganiem. Strādāja pie Koganiem. Uzrakstīja policijā iesniegumu par Alfrēdu Koganu. Veica pašnāvību. * '''Diāna''' ([[Līga Zeļģe]]) — degvielas uzpildes stacijas kasiere. Kūpera brālēna sieva. Gerdas māte. Bija romāns ar Vitautu, no kura palika stāvoklī. Bija problēmas ar narkotikām. * '''Sandra''' ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — striptīza kluba vadītāja. Kārpas bijusī sieva. Apgalvoja, ka ir stāvoklī no Alfrēda Kogana. Bija attiecībās ar Gunāru Ozolu. Aizbēga no valsts pēc tam, kad Rūtiņš aplaupīšanas laikā viņu sašāva. * '''Viktors''' ([[Pēteris Gaudiņš]]) — žurnālists. Marijas tēvs. * '''Marija''' † ([[Anna Terēze Lase]]) — Viktora meita. Elīzas un Lauras draudzene. Mirusi. * '''Reinis''' ([[Māris Bezmers]]) — žurnālists. Viktora draugs un kolēģis. * '''Biruta''' ([[Inta Tirole]]) — Morica kaimiņiene. Izīrēja Moricam istabu. * '''Donāts Bītauts jeb Bīts''' † ([[Rihards Gēcis]]) — bandīts. Harijs viņu pasūtīja, lai nogalinātu Elīzu. Marijas un Elīzas kaimiņienes slepkava. Miris. * '''Silva Lūse''' ([[Ilva Centere]]) — Lūša māsa. Marks viņu notrieca un aizveda pie sevis uz dzīvokli, kur satuvinājās ar viņu. Pēc Lūša nāves sāka strādāt "Komandorā". Pēc tam strādāja prokoratūrā. Renātes kolēģe. * '''Viktorija''' ([[Anna Nele Āboliņa]]) — Rasmas māsa. Bija attiecībās ar Raju, Jāni Balodi un Dēmonu. Nogalināja zagli, kas centās viņu apzagt. * '''Laura Kogana''' ([[Zanda Mankopa]]) — Freda Kogana vienīgā meita. Tika nolaupīta. Tima līgava. Roberta bērnības labākā draudzene. Bija attiecības ar Robertu Švarcu. Aizbēga prom no Latvijas. Pēc tam atgriezās Latvijā. Bija iesaistīta Koganu biznesā. Bija gadījuma attiecībās ar Artūru. * '''Kārlis''' † ([[Anatolijs Fečins]]) — Kūpera brālēns. Diānas vīrs. Gerdas tēvs. Dēmona bērnības draugs. Pēc Lūša nāves kļuva par "Komandora" izpilddirektoru. Atlaists pēc tam, kad atklājās, ka viņš piesavinājās visu Kārpas nozagto naudu. Izglāba Rajam dzīvību no sprādzieniem. Miris. * '''Raimonda Cīrule''' ([[Evija Krūze]]) — politiķe. Valtera Ķēniņa mīļākā. Ģirta Cīruļa bijusī sieva. Arestēta par finanšu mahinācijām. * '''Ģirts Cīrulis''' ([[Krišjānis Salmiņš]]) — politiķis. Raimondas Cīrules bijušais vīrs. Tika šantažēts par mazgadīgas striptīzdejotājas pavedināšanu. * '''Gerda''' ([[Sandija Misika]]) — skolniece. Kārļa un Diānas meita. Strādā ārzemēs. * '''Antons Malkins jeb Malka''' † ([[Ralfs Siliņš]]) — Krabja cilvēks. Kopā ar Kārpu nozaga no firmas "Komandora" mašīnu ar naudu. Tika noslepkavots garāžā. * '''Kārpa''' † ([[Radions Kuzmins]]) — Krabja cilvēks. Sandras vīrs. Kopā ar Malku nozaga no firmas "Komandors" mašīnu ar naudu. Malkas slepkava. Pēc šaušanas Kārpa aizgāja pie Koganiem. Kogani ar Timu piekāva Kārpu pēc tam, kad Laura atpazina viņu kā vienu no nolaupītājiem. Miris. * '''Rūtiņš''' ([[Varis Piņķis]]) — Mesijas cilvēks. Kopā ar Malku, Kārpu un Mesiju nozaga "Komandora" mašīnu ar naudu. Krabis viņu sašāva rokā. Kopā ar Mesiju aplaupīja Gunāru Ozolu. Pēc tam sagūstīts. Bēgšanas laikā sašāva Moricu. Aizbēdzis no valsts, kad Līga viņu sadūra. * '''Šaro''' ([[Uldis Bergmanis]]) — Mesijas cilvēks. Policists. Morica kolēģis. Sašāva Kārpu naudas dēļ. Atklāja, ka nozagtā nauda ir viltota. Sadarbojās ar Sandru. Sadarbojās ar Ģirtu, lai atbrīvotu Alfrēdu. * '''Lija''' ([[Laura Erdlāne]]) — striptīzdejotāja. Agrāk bija afēriste. Bija attiecībās ar Timu. Rakstījusi iesniegumu par Ģirtu. Pēc tam aizlaidās, līdz Alfrēds pasūtīja viņas slepkavību uz ārzemēm. * '''Danute''' ([[Dace Makovska]]) — Mesijas tante. Veterinārārste. Slimo ar cukura diabētu. Strādāja pie Alfrēda par apkopēju. No darba aizgāja pēc tam, kad nozaga no Alfrēda naudu. Izglāba Rūtiņam dzīvību, pēc tam, kad viņu sašāva Krabis. * '''Valdis Atvars''' ([[Edgars Lipors]]) — Simonas vīrs un atraitnis. Kravu šoferis. Rajas krusttēvs. Gunāra pusbrālis. Aivo Ozola slepkava. No Ķēniņa uzzināja, ka Alfrēds bija kopā ar Simonu. Kopā ar Timu un Švarcu nolaupīja Koganiem dimantus. Strādāja pie Ķēniņa. * '''Simona Atvare''' † ([[Jekaterina Frolova]]) — Valda sieva. Alfrēda Kogana mīļākā. Mirusi no kokaīna pārdozēšanas. * '''Aivo Ozols''' † ([[Emīls Kivlenieks]]) — Karīnas draugs. Līgas brālis un Tāļa audžubrālis. Gunāra audžudēls. Sadarbojās ar Raju. Noslepkavots. * '''Gunārs Ozols''' ([[Normunds Laizāns]]) — uzņēmējs. Tāļa tēvs. Līgas un Aivo audžutēvs. Valda pusbrālis. Šantažēja Viktoriju un Jāni Balodi, lai atbrīvotos no Valtera Ķēniņa un Alfrēda Kogana. Kalvja Ozola brālis. Mantoja visu Kalvja naudu un īpašumus. Slimoja ar vēzi. Kārļa slepkava. * '''Karīna Šterna''' ([[Marika Šmukste]]) — policiste un izmeklētāja. Aivo bijusī draudzene. Tika sašauta. Nesekmīgi centās nogalināt Paulu Timiņu. Bija attiecībās ar Jāni Balodi. * '''Līga Ozola''' † ([[Agnija Dreimane]]) — uzņēmēja. Aivo māsa. Tāļa audžumāsa. Gunāra audžumeita. Bija attiecībās ar Raju. Palīdzēja Rūtiņam aizbēgt no Gunāra Ozola mājas. Mirusi. * '''Renāte''' ([[Raimonda Vazdika]]) — prokurore. Silvas kolēģe. Paula Timiņa sievasmāte un bērna vecmāmiņa. * '''Dēmons''' † ([[Andris Krauja]]) — dārgakmeņu uzpircējs. Kārļa bērnības draugs. Kopā ar Raju nozaga daļu no dimantiem, ko pārveda Marks un Valdis. Noslepkavots. * '''Tanks''' † ([[Oskars Kozlovskis]]) — Rajas apsargs. Noslepkavots. * '''Jānis''' † ([[Juris Kozlovskis]]) — Maijas vīrs. Annas tēvs. Kopā ar Maiju ārstēja Timu. Miris. * '''Anna''' ([[Ieva Ertmane]]) — Jāņa un Maijas meita. Diānas draudzene, pēc tam kad, Diāna nopirka viņas dzīvokli. * '''Ķīmiķis''' ([[Ansis Klintsons]]) — narkotiku tirgonis. Ķēniņa cilvēks. Pārdeva kokaīnu, no kā nomira Simona. * '''Dīleris jeb Punis''' † ([[Artūrs Kozels]]) — Hara klasesbiedrs. Narkomāns. Ķīmiķa cilvēks. Pārdeva Harim kokaīnu, no kā nomira Simona. Palīdzēja aplaupīt Marku un Valdi, kad viņi pārveda dimantu kravu. Noslepkavots. * '''Tālis''' ([[Mārtiņš Počs]]) — Gunāra Ozola ārlaulības dēls. Līgas un Aivo audžubrālis. Pēc Aivo nāves sāka strādāt pie Gunāra Ozola. Dēmona slepkava. * '''Vigo Kogans''' † ([[Artis Jančevskis]]) — bokseris. Naura Kogana un Ievas Koganas dēls. Ir attiecībās ar Elīzu. Centās nogalināt Alfrēdu Koganu pēc tam, kad uzzināja, ka viņš ir Vigo mātes slepkava. Strādāja slepenpolicijā. Noslepkavots. * '''Ieva Kogana''' † ([[Astra Kolberga]]) — Naura Kogana bijusī sieva. Vigo māte. Bija problēmas ar alkoholu. Mirusi. * '''Morda''' † ([[Artjoms Gluzunovs]]) — Mesijas un Alfrēda Kogana cilvēks. Kopā ar Mesiju bija pasūtīti, lai nogalinātu Gunāru Ozolu. Miris. * '''Kalvis Ozols''' † ([[Januss Johansons]]) — Gunāra Ozola brālis. Trīsdesmit gadus slēpās ārzemēs. Atgriezās, lai atriebtos Alfrēdam Koganam. Dārtas mīļākais. Noslepkavots. * '''Bārts''' ([[Matīss Kučinskis]]) — Vigo draugs. Gribēja atriebties Koganiem, pēc tam, kad Kogani viņu piekāva. * '''Dārta''' ([[Sanita Pušpure (aktrise)|Sanita Pušpure]]) — Kalvja Ozola mīļākā. Bija attiecībās ar Raju. Kalvja Ozola slepkava. Pēc Kalvja Ozola slepkavības iekrita depresijā un sāka lietot narkotikas. * '''Artūrs''' ([[Artis Drozdovs]]) — Roberta Švarca bērnības labākais draugs. Vigo draugs. Pēc Vitauta sirdstriekas, sāka strādāt slepenpolicijā. Centās iefiltrēties Koganu ģimenē. Bija gadījuma attiecības ar Lauru Koganu. * '''Gints''' ([[Edgars Pujāts]]) — Policijas priekšnieks. * '''Normunds Trumsiņš''' ([[Andis Strods]]) — Dzērājs. Bija attiecībās ar Ievu Koganu. Palīdzēja Vigo atklāt mātes slepkavu. * '''Rolands''' † ([[Reinis Ozoliņš]]) — Bārmenis. Gāja bojā autoavārijā, pēc tam, kad Marks dzērumā brauca ar automašīnu, izraisīja autoavāriju. == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 4tjp9yh780gjnlz1m01pugbv7skrkjz 0 473307 4465911 3807147 2026-05-09T23:02:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465911 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Komsomoļskaja Pravdas salas |attēls = |attēla paraksts = |attēla izmērs = |vietaskarte = Taimiras Dolganu-Ņencu rajons#Krasnojarskas novads#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |position = left |vietējais nosaukums = ''острова Комсомольской Правды'' |izvietojums = [[Laptevu jūra]] |arhipelāgs = |latd=77|latm=20 |lats= |latNS=N |longd=107|longm=00 |longs= |longEW=E |platība = 136 |garums = 43 |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Žoltaja Gorbuška |augstums = 67 |salu skaits = 9 |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Federācijas subjekts |valsts adm vienība = [[Krasnojarskas novads]] |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Komsomoļskaja Pravdas salas''' ({{val|ru|острова Комсомольской Правды}}) ir neapdzīvots arhipelāgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos. Administratīvi ietilpst [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]]. Izvietojies [[Laptevu jūra]]s dienvidrietumos pie [[Taimira]]s pussalas ziemeļaustrumu krasta. Viena no divām salu grupām pasaulē, kas nosaukta laikraksta vārdā (otra ir [[Izvestijas CIK salas]]).<ref>[http://www.bibliotekar.ru/divo/34.htm «ДИВО» русская книга рекордов и достижений. ГЕОГРАФИЧЕСКИЕ НАЗВАНИЯ]</ref> == Ģeogrāfija == Arhipelāgs izstiepts ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā 43 km garumā, no [[Taimira]]s krasta to atdala 5 km platais Kubas Brīvības šaurums. Arhipelāgu veido 9 salas, divas galvenās ir [[Boļšoja]] un [[Samuila sala]], kā arī Dežņova sala, Skala, Mogiļnija, Ovala, Promislovija, Volodarska sala un Stolovidnija. Dažkārt pie Komsomoļskaja Pravdas salām pieskaita arī [[Viļkicka salas]] gar pašu Taimiras piekrasti. Salās galvenokārt paugurains reljefs, augstākais paugurs ir Žoltaja Gorbuška Boļšojas salā 67 m vjl. Arktiskās [[tundra]]s ainava, aug galvenokārt ķērpji un sūnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bigenc.ru/geography/text/2087993 |title=Большая российская энциклопедия. КОМСОМО́ЛЬСКОЙ ПРА́ВДЫ ОСТРОВА́ |access-date={{dat|2020|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001202715/https://bigenc.ru/geography/text/2087993 }}</ref> == Vēsture == Salas 1736. gada augustā atklāja [[Vasīlijs Prončiščevs|Vasīlija Prončiščeva]] ekspedīcija. Nosaukumu '''Samuila salas''' par godu Svētajam Samuilam 1739.—1740. gadā piešķīra [[Haritons Laptevs|Haritona Lapteva]] ekspedīcija.<ref>[http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/4167/ МОЖНО ЛИ НАЙТИ «ЯКУЦК»?]</ref> 1935. gadā, pēc tam, kad pirms gada līdzās arhipelāgam nācās pārziemot trim Ļenas ekspedīcijas kuģiem ''Staļins'', ''Pravda'' un ''Volodarskis'',<ref>[http://www.geolmarshrut.ru/antologiya/?ELEMENT_ID=243 АНТОЛОГИЯ ЭКСПЕДИЦИОННОГО ОЧЕРКА]{{Novecojusi saite}}</ref> tas pārdēvēts tagadējā vārdā par godu [[komjaunatne]]s laikrakstam [[Komsomoļskaja Pravda]].<ref>[https://historicperiodicals.princeton.edu/historic/?a=d&d=vozrozhdenie19350717-01.2.24& Vozrozhdenie, Volume 11, Number 3696, 17 July 1935]{{Novecojusi saite}}</ref> No 1935. līdz 1990. gadiem Samuila salā darbojās polārstacija [[Ostrovsamuila]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.liveinternet.ru/users/stewardess0202/post341112102/ ВАСИЛИЙ ПРОНЧИЩЕВ И СЕМЕН ЧЕЛЮСКИН] * [http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=7&t=5077&p=69136#p73962 К КАРТОГРАФИИ И ГЕОЛОГИИ СЕВЕРНОЙ ЧАСТИ ТАЙМЫРСКОГО ПОЛУОСТРОВА] [[Kategorija:Krievijas salas]] [[Kategorija:Laptevu jūra]] 9dht98mpdq6260653dubt5u30t0u8x6 0 477475 4465896 4313115 2026-05-09T21:49:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465896 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Klāra Kondrova''', dzimusi Vaļuma (dzimusi 1932. gada 17. augustā; mirusi 2019. gada 19. februārī) bija latviešu ārste, sabiedriska darbiniece, Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/11295|title=Klāra Kondrova|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1932. gada 17. augustā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] Dupānu ciemā (tagad [[Dupini (Maltas pagasts)|Dupini]]) zemnieku Ignata Masaļska un Jekaterinas Vaļumas ģimenē. Tēvs bija ar poļu^_latgaļu saknēm, nodarbojies ar biškopību, māte ^_ ukrainiete, apkārtnē pazīstama kā dziedniece, ārstniecības augu zinātāja.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tāvu zemes kalendars 2020|last=|first=|publisher=Latgolas Kuturas centra izdevnīceiba|year=2019|isbn=9789984293288|location=|pages=286}}</ref> Skolas gaitas sākusi 1940. gadā Ziedukalna septiņgadīgajā skolā ([[Vertukšne|Vertukšnē]]), kuru pabeidza 1947. gadā ar uzslavas rakstu. Mācības tika turpinātas [[Maltas vidusskola|Maltas vidusskolā]] un pēc tās absolvēšanas 1951. gadā ^_ [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Ārstniecības fakultātē. Mācījusies pie profesoriem: [[Aleksandrs Bieziņš|Aleksandra Bieziņa]] (1897^_1975), [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] (1899^_1978), [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] (1896^_1958). 1957. gadā pabeidza studijas un ar Veselības aizsardzības ministrijas sadales komisijas lēmumu tika norīkota darbā [[Maltas rajons|Maltas rajona]] slimnīcā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=87}}</ref> Darba gaitas uzsāka 1957. gada augustā kā akušiere^_ginekoloģe slimnīcas Ginekoloģijas^_dzemdību nodaļā. Maltas slimnīcai bija lemts kļūt par jaunās ārstes pirmo un vienīgo darba vietu 55 gadu garumā. 1967. gadā K.Kondrova kļuva par Maltas zonālās slimnīcas (Maltas rajons likvidēts 1960. gadā) galveno ārsti un nostrādāja šajā amatā turpmākos 45 gadus, piedzīvojot virkni reformu un pārveides procesu valsts veselības aizsardzības sistēmā. Līdz pat 2002. gadam Maltas slimnīca pastāvēja kā ārstniecības iestāde, saglabājot Terapijas nodaļu un līdztekus nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumus. 2002. gadā Maltas slimnīcas vietā tomēr tika izveidots [[veselības un sociālās aprūpes centrs "Malta"]], kur K.Kondrova turpināja strādāt par vadītāju un ārsti līdz aiziešanai pelnītā atpūtā 2012. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Maltas pagasts pētījumos un atmiņās|last=|first=|publisher=b.i.|year=2018|isbn=9789934196942|location=Malta|pages=213,-223}}</ref> Klāra Kondrova visu mūžu ir bijusi sabiedriski aktīva, vairākkārt tikusi ievēlēta gan par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas ciema]] (vēlāk pagasta), gan [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] padomes deputāti. Darbojoties komisijās, ir izdevies panākt vairāku ciemata labiekārtošanas projektu īstenošanu, piemēram, [[Rozentova]]s kapličas izbūvi. Organizējot sociālās aprūpes darbu, veiksmīgi sadarbojusies ar ārvalstu sabiedriskajām organizācijām: [[Maltas ordenis|Neatkarīgā Maltas Ordeņa Palīdzības dienestu]], Norvēģijas, Somijas kristiešu labdarības organizācijām, Zviedrijas labdarības misijas pārstāvi Margaritu Rappu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=88,-89}}</ref> Atmodas laikā 1989. gadā K.Kondrova aktīvi iesaistījās un darbojās [[Latvijas Tautas Fronte]]s Maltas atbalsta grupā,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kadiķe|first=A.|date=|title=Maltēnieši klausās un spriež|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P|journal=Darba Karogs 1989. gada 28. janvāris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P}}</ref> 2002. gadā piedalījās [[Latvijas Poļu savienība]]s Maltas nodaļas izveidē, dažus gadus vēlāk kļuva par nodaļas vadītāju un pildīja šo pienākumu vairāk nekā 10 gadus, līdz pat dzīves izskaņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malta.lv/index.php/aktualitates/kultura/item/128-mes-esam-mazini-bet-esam-maltas-polu-biedribai-15-gadu|title=Mēs esam maziņi, bet esam: Maltas Poļu biedrībai - 15 gadu|last=|first=|website=malta.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=2017. gada 10. novembris}}</ref> Klāra Kondrova mirusi 2019. gada 19. februārī, apbedīta Maltas pagasta Rozentovas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Klara-Kondrova|title=Klāra Kondrova|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 9. februārī|date=}}</ref> == Ģimene == Ģimene nodibināta 1958. gadā. Dzīvesbiedrs ^_ Donāts Kondrovs (miris 2023. gada 16. martā), skolotājs, Maltas dambretes kluba ilggadējs vadītājs, Maltas pagasta Goda pilsonis (2002. gadā). Laulībā dzimušas trīs meitas: Aija Kondrova (psiholoģe), Ilze Antoneviča (ārste-radioloģe), Daina (mirusi 1990. gadā, būdama Latvijas Medicīnas akadēmijas 4. kursa studente). Ir trīs mazbērni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=89}}</ref> == Apbalvojumi, pagodinājumi == * 1986. gadā ^_ medaļa "Par darba varonību"<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gailums|first=I|date=|title=Maltas slimnīcas galvenajai ārstei|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P|journal=Znamja Truda 1986. gada 25. decembris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P}}</ref> * 1998. gadā ^_ LR Ministru kabineta Atzinības raksts<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=|title=Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P|journal=Latvijas Vēstnesis 1998. gada 10. novembris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P}}</ref> * 2003. gadā ^_ Maltas pagasta Goda pilsone<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/pagastu-apvienibas/maltas-pagastu-apvieniba/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts. Maltas pagasta Goda pilsoņi|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=}}</ref> * 2010. gadā ^_ Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/30/1/amhr.2016.X.357-392.pdf|title=Nominācijas, avansējumi un godinājumi Latvijas medicīnā: 2001.-2011. gads|last=Vīksna|first=Arnis|website=dspace.rsu.lv|access-date=|date=2021. gada 9. februārī|archive-date=2020. gada 29. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129035254/https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/30/1/amhr.2016.X.357-392.pdf}}</ref> * 2019. gadā ^_ Maltas ciema ielas vienam posmam piešķirts "Klāras Kondrovas ielas" nosaukums<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Elksne-Pavlovska|first=Aleksandra|date=|title=Nosaukta Klāras Kondrovas vārdā|url=|journal=Rēzeknes Vēstis 2019. gada 17. oktobris|volume=|pages=|via=}}</ref> == Atmiņu stāsti == * Kondrova K. Par 55 gadiem, kas veltīti medicīnai// Maltas pagasts pētījumos un atmiņās/ sastād. S.Pīgožne, Sk.Svikša.- Malta:b.i., 2018.-216.-224.lpp. ISBN 9789934196942 * Klāras Kondrovas atmiņu stāsts: 1. daļa (2016. gada 19. novembrī)// Videoklips/ V.Orlovs -https://www.youtube.com/watch?v=AzEE2Ij7llk * Klāras Kondrovas atmiņu stāsts: 2. daļa: Par medicīnas attīstības vēsturi Maltas pagastā (2017. gada 19. septembrī)// Videoklips/ V. Orlovs — https://www.youtube.com/watch?v=Ua0moKhn3iY == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kondrova, Klāra}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] flyb6vgpxkgoy7c85zipwg96gmuum6k 2 490328 4465977 4458802 2026-05-10T05:36:11Z Biafra 13794 4465977 wikitext text/x-wiki == NBA komandu sastāvi == {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{Boston Celtics spēlētāji}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{San Antonio Spurs spēlētāji}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} == NBA čempioni == {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Bucks 2020–21 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{Warriors 2016–17 NBA čempioni}} {{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}} {{Warriors 2014–15 NBA čempioni}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Heat 2011–12 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{Spurs 2004–05 NBA čempioni}} == Olimpiskie čempioni == {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} .. {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} == Pasaules čempioni == {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} == Eiropas čempioni == {{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}} {{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} == Latvijas izlases == === Dāmu === {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} === Vīru === {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} == Latvijas basketbola klubu sastāvi == === Dāmu === {{TTT Rīga spēlētājas}} === Vīru === {{LBL}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{VEF Rīga spēlētāji}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{BK Ventspils spēlētāji}} == Baltijas čempioni == {{Ventspils 2013 BBL}} == Latvijas čempioni == {{LBL čempioni}} {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2018}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2015 LBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{Barons 2010 LBL}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} == Latvijas jaunatnes izlases == === Dāmu U-20 === {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} === Vīru U-20 === {{Latvija vir basket 2017 U-20}} <!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --> {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2004 U-20}} === Vīru U-19 === {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} === Vīru U-18 === {{Latvija vir basket 2019 U-18}} <!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --> {{Latvija vir basket 2018 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --> {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} <!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --> {{Latvija vir basket 2013 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --> {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2008 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2006 U-18}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} === Vīru U-16 === {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{Latvija vir basket 2017 U-16}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} == Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem == 1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' <br> 1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] <br> 1972: '''[[Gints Fogels|Fogels]]''' • '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' <br> 1973: <br> 1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' <br> 1975: <br> 1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' <br> 1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] <br> 1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] <br> 1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' <br> 1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] <br> 1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' <br> 1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] <br> 1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • <u>[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]</u> • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' <br> 1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' <br> 1985: <u>[[Ingus Bankevics|Bankevics]]</u> • <u>[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]</u> • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''<u>[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]</u>''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • <u>[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]</u> • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''<u>[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]</u>''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' <br> 1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] <br> 1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''<u>[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]</u>''' <br> 1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • <u>[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]</u> • <u>[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]</u> <br> 1989: <u>[[Artis Ate|Ate]]</u> • <u>[[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]]</u> • <u>[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]</u> • <u>[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]</u> • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' <br> 1990: <u>[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]</u> • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|Elksnis]] • <u>[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]</u> • <u>[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]</u> • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • <u>[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]</u> • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] <br> 1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • <u>[[Viktors Iļjins|Iļjins]]</u> • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • <u>[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]</u> • <u>[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]</u> • <u>[[Mareks Mejeris|Mejeris]]</u> • <u>[[Nauris Miezis|Miezis]]</u> • <u>[[Uģis Pinete|Pinete]]</u> <br> 1992: <u>[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]</u> • <u>[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]</u> • <u>[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]</u> • <u>[[Renārs Magone|Magone]]</u> • [[Matīss Miknis|Miknis]] • <u>[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]</u> • †[[Jānis Timma|Timma]] • <u>[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]</u> • '''<u>[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]</u>''' <br> 1993: <u>[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]</u> • <u>[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]</u> • <u>[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]</u> • <u>[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]</u> • <u>[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]</u> • <u>[[Roberts Stumbris|Stumbris]]</u> • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' <br> 1994: <u>[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]</u> • <u>''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''</u> • <u>[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]</u> • <u>[[Toms Leimanis|Leimanis]]</u> <br> 1995: <u>[[Dāvis Geks|Geks]]</u> • <u>[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]</u> • <u>[[Iļja Gromovs|Gromovs]]</u> • <u>[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]</u> • <u>[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]</u> • <u>[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]</u> • <u>[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]</u> • <u>[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]</u> • <u>[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]</u> • <u>[[Rolands Šmits|Šmits]]</u> <br> 1996: <u>[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]</u> • <u>[[Klāvs Dubults|Dubults]]</u> • <u>[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]</u> • <u>[[Rihards Lomažs|Lomažs]]</u> • <u>[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]</u> <br> 1997: <u>[[Renārs Birkāns|Birkāns]]</u> • <u>[[Eduards Hāzners|Hāzners]]</u> • <u>[[Verners Kohs|Kohs]]</u> • <u>[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]</u> • <u>[[Zigmārs Raimo|Raimo]]</u> • <u>[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]</u> • <u>[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]</u> • <u>[[Kārlis Žunda|Žunda]]</u> <br> 1998: <u>[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]</u> • <u>[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]</u> • <u>[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]</u> • '''<u>[[Alberts Putāns|Putāns]]</u>''' • <u>[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]</u> • <u>[[Kristers Zoriks|Zoriks]]</u> <br> 1999: <u>[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]</u> • <u>[[Francis Lācis|Lācis]]</u> <br> 2000: <u>[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]</u> • <u>[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]</u> • <u>[[Edvards Mežulis|Mežulis]]</u> • <u>[[Anrijs Miška|Miška]]</u> • <u>[[Niks Salenieks|Salenieks]]</u> • <u>[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]</u> • <u>[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]</u> • <u>[[Artūrs Žagars|Žagars]]</u> <br> 2001: <u>[[Roberts Bērze|Bērze]]</u> • <u>[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]</u> • <u>[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]</u> • <u>[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]</u> • <u>[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]</u> • <u>[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]</u> • '''<u>[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]</u>''' <br> 2002: <u>[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]</u> • <u>[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]</u> • <u>[[Toms Skuja|Skuja]]</u> • <u>[[Ričards Vanags|Vanags]]</u> <br> 2003: <u>[[Raivo Butirins|Butirins]]</u> • <u>[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]</u> <br> 2004: <u>[[Rihards Berkolds|Berkolds]]</u> • <u>[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]</u> <br> 2005: <u>[[Juris Vītols|J. Vītols]]</u> 3gwqguinv3uyz4oh6wgaouf2ro50asg 0 491379 4465957 4250573 2026-05-10T04:31:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465957 wikitext text/x-wiki {{Protestantisms}} [[Attēls:George Fox.jpg|thumb|Kustības dibinātājs Džordžs Fokss S. Čina gleznā.]] [[Attēls:Quaker mitgliederentwicklung weltweit.jpg|thumb|Kvēkeru skaits dažādos reģionos]] '''Kvēkerisms''' (no {{val|en|quake}} — 'drebēt'), arī '''kveikerisms''',<ref>[https://fwccemes.org/quakers/introduction-to-quakers-latvian FWC lapa latviski]</ref> oficiāli — '''Reliģiskā draugu biedrība''',<ref name="faq">[https://www.fgcquaker.org/discover/faqs-about-quakers "FAQs". Friends General Conference.]</ref> ir reliģiska kustība, kuru 17. gadsimtā [[Anglija|Anglijā]], apvienojot jau esošas grupas,<ref name="Brit">[https://www.britannica.com/topic/Society-of-Friends Britannica: Society of Friends]</ref> dibināja [[Džordžs Fokss]]. Izveidojies par atsevišķu konfesiju, kuru parasti ieskaita [[kristietība]]s [[protestantisms|protestantisma]] novirzienos. Arī vairums pašu kvēkeru, tomēr ne visi, uzskata sevi par kristiešiem.<ref name="faq" /> Kopā ar modernistiskiem novirzieniem pasaulē, pēc viņu pašu datiem, 21. gadsimta sākumā bija ap 380 000 kvēkeru, no kuriem ap 150 tūkstošiem dzīvoja [[Kenija|Kenijā]]. Latvijā 2012. gadā bija 10 kvēkeru.<ref name="stat2012">[http://files.ctctcdn.com/be27a135001/f9b92ea7-3eec-4f70-9d71-2fa3dc5f41e2.pdf "Finding Quakers Around the World" (PDF). Friends World Committee for Consultation.] 2012</ref> == Sākotnējais kvēkerisms == Kvēkerisms sakņojas kristietībā un visumā pieder tai, bet ir izgājis no dažu tradicionālo dogmu robežām. Tā sekotāji uzskata, ka dievišķā atklāsme var notikt jebkurā laikā un vietā. Lielākās atšķirības starp kvēkeriem un tradicionālajiem kristiešiem ir šādas: * lielāks uzsvars uz individuālo atbildību; * pārliecība, ka ikkatrs cilvēks var būt tieši saistīts ar dievišķo avotu; * mērķis atgriezties pie sākotnējās baznīcas jeb tīras kristietības bez vēlākiem papildinājumiem. Pēdējā atšķirība satuvināja viņus ar kristiešu [[fundamentālisms|fundamentālistiem]], tomēr kvēkeri, atšķirībā no fundamentālistiem, kā konfesija nenostājās pret apkārtējo pasauli, cenšoties to piesaistīt saviem uzskatiem ar propagandu. Taču pirmajās darbības desmitgadēs kopiena arī nenosodīja savus locekļus, kuri propagandas nolūkos vai neaudzinātības dēļ apzināti provocēja tālaika sabiedrību ar huligāniskiem izlēcieniem. No otras puses, varas iestādes un sabiedrība izturējās pret kvēkeriem noliedzoši, gan nesakrītošo reliģisko dogmu dēļ, gan sabiedrisku iemeslu dēļ, tai skaitā sievietes augstākā statusa dēļ,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sieviesuordinacija.lv/reformacijai-500-1517-2017/margaretas-eskju-fellas-foksas-16141702-biografija?gads=2011&pp= |title=sieviesuordinacija.lv. Mārgaretas Eskjū Fellas Foksas (1614—1702) biogrāfija |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210809211601/https://sieviesuordinacija.lv/reformacijai-500-1517-2017/margaretas-eskju-fellas-foksas-16141702-biografija?gads=2011&pp= }}</ref> un viņi bieži bija pakļauti represijām [[Anglija|Anglijā]] un tās [[Ziemeļamerika]]s kolonijās [[Jaunanglija|Jaunanglijā]].<ref name="Brit"/> Toties jaunveidotajos [[Rodailenda]]s un [[Pensilvānija]]s štatos skaitā nedaudzie kvēkeri no paša sākuma spēlēja lielu, ja ne vadošo lomu. == Klusais periods (18. gadsimts) == Ap 18. gadsimta sākumu kvēkeru un jauno [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] varas iestāžu attiecības nostabilizējās — kvēkeri sāka noslēgties sevī, samazinot publisko aktīvumu, ar to pašu arī varas iestāžu satraukums par viņiem mazinājās. Mazinājās arī kvēkeru skaits, īpaši Britu salās, jo daudziem jauniešiem šķita nepieņemamas kopienas prasības par precēšanos tikai ar vecāku atļauju un tikai kopienas iekšienē.<ref name="Brit" /> Agrīnie kvēkeri atsacījās piedalīties jebkurā karadarbībā, un pateicoties tam, viņiem izdevās uzturēt labākas attiecības ar ASV [[indiāņi]]em nekā citiem kristiešiem.<ref name="Brit" /> Kvēkeri iestājās pret [[verdzība|verdzību]] un spēlēja būtisku lomu tās atcelšanā Anglijā.<ref name="Brit" /> Viņi nezvērēja, jo tas nozīmētu, ka viņi bez zvēresta ne vienmēr saka patiesību. Viņi nepraktizēja speciālus kristiešu rituālos sakramentus, jo bija pārliecināti, ka visa dzīve ir sakramentāla, un pieturējās pie vienkāršības ārējā izskatā. Viņu reliģiskajās sapulcēs, kuras principā varēja notikt jebkurā vietā un laikā, nebija neviena priestera, lūgšanu grāmatas vai ceremonijas: katra klātesošā persona, neatkarīgi no dzimuma, vienlīdzīgi skaitījās esoša Svētā Gara vadībā. Sapulcēs pārsvarā klusēja, taču ja kāds jutās iedvesmots, viņš/viņa varēja teikt īsu uzrunu. == Daudzvirzienu kvēkerisms (no 19. gadsimta) == [[Attēls:BrummanaMissionHouse.jpg|thumb|Kvēkeru misija [[Ramalla|Ramallā]], Palestīnā]] [[Attēls:Friends Ambulance Unit ambulance driver, with his vehicle in Wolfsburg, Germany.jpg|thumb|Angļu kvēkeru sanitāru dienests, Vācija, 1945. gads]] 19. gadsimtā evaņģēlisko simpātiju dēļ kustībā notika vairākas šķelšanās,<ref name="Brit" /> kuru rezultātā pasaulē izplatījušies kvēkeri ar tradicionālā tipa kristiešu dievkalpojumu ar mācītāja vadību, sagatavotu sprediķi un dziedāšanu, īpaši [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. 2012. gadā tikai 11% kvēkeru turējās pie vecās bezpriesteru tradīcijas, bet 89% izvēlējās kristiešu tradicionālo dievkalpojumu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160115151223/http://old.quaker.org.uk/sites/default/files/epistles-and-testimonies-2012.pdf Yearly Meeting of the Religious Society of Friends (Quakers) in Britain (2012). Epistles and Testimonies (PDF).]</ref> Mūsdienās tiek atzīts arī iekļaujošs kvēkerisms, kas satur citu reliģiju saknes, ja tas vadās no kvēkerisma pamatprincipiem.<ref name="faq" /> Pieļauj arī dažādus uzskatus gan dogmās, kā par [[paradīze]]s un [[elle]]s pastāvēšanu un [[Bībele]]s autoritāti, gan zinātnē, kā par [[evolūcija]]s un [[kreacionisms|kreacionisma]] teorijām, gan sadzīvē, kā par militāro dienestu. Šādi jautājumi tiek izšķirti individuāli ar dievišķas apgaismības palīdzību.<ref name="faq" /> === Virzieni === Pašlaik izdala 4 galvenos novirzienus: * Vispārējā Draugu konference, FGC — pārsvarā Ziemeļamerikā, tradicionālisti bez mācītāja dievkalpojumā. Pastāv kopš 1900. gada, ap 32 000 locekļu 2007. gadā.<ref name="2008yearbook">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thearda.com/Denoms/D_1046.asp |title=2008 Yearbook of American & Canadian Churches. The National Council of Churches. |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210618155109/https://thearda.com/denoms/D_1046.asp }}</ref> * Evaņģēliskā Draugu starptautiskā baznīca, EFCI — pieturas pie protestantiskā evaņģēlisma. Atšķirībā no citiem kvēkeriem, tic, ka glābšana var nākt tikai caur [[Kristus]] pieņemšanu, mazāk paļaujas uz iekšējo apgaismību un vairāk uz Bībeli. Vienlaikus pieturas pie citām kvēkeru vērtībām un, tāpat kā citi novirzieni, uzskata, ka tieši viņi ir vistuvākie sākotnējai kvēkeru 17. gadsimta pozīcijai. Pastāv kopš 1947. gada, ar esošo nosaukumu no 2007. gada. Ir lielākais no novirzieniem ar ap 180 000 biedriem. * Draugu Apvienotā sapulce, FUM — galvenokārt Ziemeļamerikā, arī [[Karību reģions|Karību reģionā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. ASV 2007. gadā bija ap 43 000 biedru.<ref name="2008yearbook" /> Ar esošo nosaukumu kopš 1963. gada. Ideoloģiski pieturas pie centrisma starp tradicionālistiem un evaņģēlistiem. Neuzskata sevi par īpašu ticību, kas ļauj iekļaut citu konfesiju uzskatus, tomēr atzīst Kristu par kungu un mācītāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20140908225654/http://fum.org/frequently-asked-questions-about-friends/ FUM.org. Frequently Asked Questions About Friends]</ref> * Konservatīvie Draugi — galvenokārt ASV un Anglijā. Atšķirībā no pārējiem novirzieniem, šīm grupām nav vienotas jumta organizācijas. Pieturas pie tradicionālā stila ar Kristus atzīšanu par kungu, taču neatzīst kristietības rituālus. Iedala pārējos novirzienus liberālajos (FGC) un pastorālajos (evaņģēlisti).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.conservativefriend.org/faq.htm |title=Conservative Friend. Frequently Asked Questions |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210809211604/https://www.conservativefriend.org/faq.htm }}</ref> Skaitliski nelieli. === Dalība kopienā === Iestāšanās daļā kvēkeru draudžu var notikt ne tikai pēc neofīta iniciatīvas, bet arī pēc draudzes locekļu aicinājuma, kuri var aizsākt šo procesu viņa vārdā. Tiek atzīta iestāšanās ģeogrāfiski attālās draudzēs, ja to ideoloģiskais novirziens šķiet kandidātam piemērotāks, tomēr tiek ieteikts izvēlēties tuvāko. Iestāšanās tiek uzskatīta par jau esošā stāvokļa formālu apstiprināšanu.<ref>[https://qfp.quaker.org.uk/chapter/11/ "Membership | Quaker faith & practice". qfp.quaker.org.uk]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Protestantisms]] r5yk3zh0fq3hgox6t0gdrr4gto2dwyv 0 493711 4466017 4347023 2026-05-10T07:59:15Z Vylks 50297 4466017 wikitext text/x-wiki Rakstā uzskaitīti visu [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Gala sastāvi komandām bija jāpaziņo līdz 2002. gada 31. maijam. == A grupa == === {{Fb|DEN}} === Treneris: {{Flaga|Dānija}} [[Mortens Olsens]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tomass Serensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|12|df=y}}|caps=14|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Stigs Tēftings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|14|df=y}}|caps=36|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Renē Henriksens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|27|df=y}}|caps=39|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Martins Laursens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|26|df=y}}|caps=15|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Jans Heince]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|8|17|df=y}}|caps=83|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomass Helvegs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|24|df=y}}|caps=67|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Tomass Gravesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|11|df=y}}|caps=22|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Jespers Grēnkjērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|12|df=y}}|caps=25|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Jons Dāls Tomasons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|29|df=y}}|caps=38|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Martins Jergensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|6|df=y}}|caps=32|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ebe Sands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|7|19|df=y}}|caps=44|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Niklass Jensens (futbolists)|Niklass Jensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|17|df=y}}|caps=8|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Stīvens Lustu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|13|df=y}}|caps=4|club=[[FK Lyn|Lyn]]|clubnat=Norvēģija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Klauss Jensens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|29|df=y}}|caps=13|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Jans Mihaelsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|28|df=y}}|caps=11|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Peters Kērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|11|5|df=y}}|caps=4|club=[[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Kristians Poulsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|2|28|df=y}}|caps=3|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Peters Lēvenkrandss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|29|df=y}}|caps=4|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Deniss Rommedāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|7|22|df=y}}|caps=19|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Kaspers Bēgelunds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|10|8|df=y}}|caps=2|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Peters Madsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|26|df=y}}|caps=4|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Jespers Kristiansens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|24|df=y}}|caps=0|club=[[Vejle BK|Vejle]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Braiens Stīns Nīlsens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|28|df=y}}|caps=65|club=[[Malmö FF]]|clubnat=Zviedrija}} {{nat fs end}} === {{Fb|FRA}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Rožē Lemērs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ulrišs Ramē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|19|df=y}}|caps=11|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Vensāns Kandela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|24|df=y}}|caps=36|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bisente Lizarazū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|9|df=y}}|caps=74|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Patriks Vieira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|23|df=y}}|caps=52|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Filipe Kristanvāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|31|df=y}}|caps=4|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Juri Džorkajefs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|3|9|df=y}}|caps=79|club=[[Bolton Wanderers F.C.|Bolton Wanderers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Klods Makelele]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|18|df=y}}|caps=14|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Marsels Desajī]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|9|7|df=y}}|caps=93|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džibrils Sisē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|8|12|df=y}}|caps=1|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zinedins Zidāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|6|23|df=y}}|caps=73|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Silvēns Viltors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|10|df=y}}|caps=38|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Tjerī Anrī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|17|df=y}}|caps=35|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Mikaēls Silvestrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|9|df=y}}|caps=10|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alēns Bogosjēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|10|27|df=y}}|caps=26|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lilians Tirāms]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|1|df=y}}|caps=73|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Fabjēns Bartēzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|28|df=y}}|caps=47|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Emanuels Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|22|df=y}}|caps=57|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Franks Lebēfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|1|22|df=y}}|caps=47|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Villijs Saņols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|18|df=y}}|caps=9|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Davids Trezegē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|15|df=y}}|caps=36|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristofs Digarī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|24|df=y}}|caps=51|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Žohans Mikū]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|24|df=y}}|caps=14|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Gregorī Kupē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|31|df=y}}|caps=1|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Senegāla}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Bruno Metsu]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Tonī Silvā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|17|df=y}}|caps=15|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Monaco}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Omāts Dafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|12|df=y}}|caps=31|club=[[FC Sochaux-Montbéliard|Sochaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Paps Sārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|7|df=y}}|caps=22|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Paps Maliks Diops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|29|df=y}}|caps=25|club=[[FC Lorient|Lorient]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alasane N'Dūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|12|df=y}}|caps=7|club=[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Aliū Sisē]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|24|df=y}}|caps=20|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Anrī Kamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|10|df=y}}|caps=34|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Amara Traore]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|9|25|df=y}}|caps=12|club=[[FC Gueugnon|Gueugnon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Suleimanē Kamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|12|22|df=y}}|caps=9|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Monaco}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kalidū Fadiga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|30|df=y}}|caps=25|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[El Hadži Diufs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|15|df=y}}|caps=21|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Amdī Fajē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|12|df=y}}|caps=6|club=[[AJ Auxerre|Auxerre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lamine Diata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|2|df=y}}|caps=19|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Musa N'Diaje]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|20|df=y}}|caps=38|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Salīfs Diao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|10|df=y}}|caps=20|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Omārs Dialo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|28|df=y}}|caps=42|club=[[Olympique Khouribga]]|clubnat=Morocco}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Ferdinands Kolī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|10|df=y}}|caps=16|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Paps Tjavs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|2|5|df=y}}|caps=13|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Papa Buba Diops]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|28|df=y}}|caps=12|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Silvians N'Diajē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|25|df=y}}|caps=6|club=[[Lille OSC|Lille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Habībs Bejē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|19|df=y}}|caps=6|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kalidu Sisoko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|28|df=y}}|caps=0|club=[[ASC Jeanne d'Arc]]|clubnat=Senegal}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Mahtars N'Diaje]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|31|df=y}}|caps=11|club=[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs end}} === {{Fb|URY}} === Treneris: {{Flaga|Urugvaja}} [[Viktors Pua]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Fabjans Karini]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|26|df=y}}|caps=35|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gustavo Mendess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|3|df=y}}|caps=44|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Alehandro Lembo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|15|df=y}}|caps=30|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Paolo Montero]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|3|df=y}}|caps=44|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Pablo Garsija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|11|df=y}}|caps=35|club=[[Venezia A.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Dario Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|17|df=y}}|caps=20|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džanni Gigu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|2|22|df=y}}|caps=35|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Gustavo Varela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|14|df=y}}|caps=8|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Dario Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|2|df=y}}|caps=36|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Fabjans O'Nīls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|14|df=y}}|caps=19|club=[[A.C. Perugia Calcio|Perugia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Federico Magaljaness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|22|df=y}}|caps=24|club=[[Venezia F.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Gustavo Munva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|27|df=y}}|caps=8|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Sevastjans Abreu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|17|df=y}}|caps=13|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Gonsaol Sorondo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|9|df=y}}|caps=18|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Nikolass Olivera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|30|df=y}}|caps=25|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Marselo Romero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|4|df=y}}|caps=21|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Mario Regeiro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|9|14|df=y}}|caps=14|club=[[Racing de Santander|Racing Santander]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ričards Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|2|21|df=y}}|caps=12|club=[[Club Nacional de Fútbol|Nacional]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džo Bisera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|17|df=y}}|caps=9|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Alvaro Rekoba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|17|df=y}}|caps=42|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Djego Forlans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|19|df=y}}|caps=4|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Gonsalo de los Santoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|19|df=y}}|caps=29|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Federiko Eldvajens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|25|df=y}}|caps=1|club=[[Peñarol]]|clubnat=Urugvaja}} {{nat fs end}} == B grupa == === {{Fb|Dienvidāfrikas Republika}} === Treneris: {{Flaga|Dienvidāfrika}} [[Džomo Sono]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hanss Vonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|30|df=y}}|caps=29|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Sirils Nzama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|26|df=y}}|caps=19|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bredlijs Kārnels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|21|df=y}}|caps=21|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ārons Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|11|25|df=y}}|caps=22|club=[[Beerschot A.C.|Germinal Beerschot]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Džeikobs Lekgeto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|24|df=y}}|caps=15|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Makbets Sibaja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|25|df=y}}|caps=9|club=[[Jomo Cosmos]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Kvintons Fortune]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|21|df=y}}|caps=39|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Tābo Mngomeni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|24|df=y}}|caps=37|club=[[Orlando Pirates]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Makdonalds Mukansi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|26|df=y}}|caps=7|club=[[PFC Lokomotiv Sofia|Lokomotiv Sofia]]|clubnat=Bulgārija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Benets Mnguni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|18|df=y}}|caps=9|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Džabu Mālangu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Kaizer Chiefs]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Teboho Mokoena]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|10|df=y}}|caps=10|club=[[FC St. Gallen|St. Gallen]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Pjērs Isa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|12|df=y}}|caps=41|club=[[Watford FC|Watford]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Sijabonga Nomvete]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|2|df=y}}|caps=30|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Sibusiso Zuma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|23|df=y}}|caps=22|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Andrē Arendse]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|6|27|df=y}}|caps=49|club=[[Santos Cape Town]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Beni Makkārtijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|12|df=y}}|caps=43|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Delrons Baklijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|7|df=y}}|caps=32|club=[[VfL Bochum]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Lukass Radebe]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|4|12|df=y}}|caps=65|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=GK|name=[[Kelvins Mārlins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|20|df=y}}|caps=2|club=[[Ajax Cape Town]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Stīvens Pinārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|3|17|df=y}}|caps=0|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Tābangs Molefe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|11|df=y}}|caps=5|club=[[Jomo Cosmos]]|clubnat=Dienvidāfrika}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Džordžs Kumantarakiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|27|df=y}}|caps=6|club=[[FC Basel|Basel]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs end}} === {{Fb|PAR}} === Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Čezāre Maldīni]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Luiss Čilaverts]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|7|27|df=y}}|caps=69|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Arke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|2|df=y}}|caps=51|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pedro Sarabia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=40|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Karloss Gamara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|17|df=y}}|caps=76|club=[[Atēnu AEK|AEK Athens]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Selso Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|20|df=y}}|caps=76|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Estanislao Struvajs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|6|25|df=y}}|caps=69|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Ričarts Baess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|31|df=y}}|caps=25|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Gido Alvarenga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|24|df=y}}|caps=18|club=[[Club Léon|Léon]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Roke Santakruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|8|16|df=y}}|caps=24|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Roberto Akunja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|25|df=y}}|caps=77|club=[[Saragosas "Real"|Zaragoza]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Horhe Luiss Kamposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|11|df=y}}|caps=31|club=[[Club Deportivo Universidad Católica|Universidad Católica]]|clubnat=Čīle}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Husto Viljars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|30|df=y}}|caps=8|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Karloss Paredess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|16|df=y}}|caps=41|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Djego Gavilāns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|3|1|df=y}}|caps=21|club=[[Tecos UAG|Tecos]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Karloss Bonets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|2|df=y}}|caps=3|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gustavo Morinigo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|23|df=y}}|caps=11|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Huans Karloss Franko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|17|df=y}}|caps=3|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Hulio Sesars Sasaress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|5|df=y}}|caps=1|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Saniels Sanabrija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|8|df=y}}|caps=6|club=[[Club Libertad|Libertad]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Hosē Kardozo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|19|df=y}}|caps=57|club=[[Deportivo Toluca F.C.|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Deniss Kanisa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|29|df=y}}|caps=49|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rikardo Tavarelji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|2|df=y}}|caps=20|club=[[Club Olimpia|Olimpia]]|clubnat=Paragvaja}} {{nat fs player|no=23|pos=FW|name=[[Nelsons Kveva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|10|df=y}}|caps=11|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs end}} === {{Fb|SLO}} === Treneris: {{Flaga|Slovēnija}} [[Srečko Katanecs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Marko Simeunovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|12|6|df=y}}|caps=43|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Gorans Sankovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|18|df=y}}|caps=5|club=[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]|clubnat=CZE}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Željko Milinovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|12|df=y}}|caps=35|club=[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Muamers Vugdaličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|25|df=y}}|caps=13|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Marinko Galičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|22|df=y}}|caps=65|club=[[NK Koper|Koper]]|clubnat=SLO}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Aleksandrs Knavss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|5|df=y}}|caps=38|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džoni Novaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|9|4|df=y}}|caps=68|club=[[SpVgg Unterhaching]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alešs Čehs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|4|7|df=y}}|caps=71|club=[[Grazer AK]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Milans Ostercs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|4|df=y}}|caps=41|club=[[Hapoel Tel Aviv F.C.|Hapoel Tel Aviv]]|clubnat=Izraēla}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Zlatko Zahovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|1|df=y}}|caps=64|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Mirans Pavlins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|8|df=y}}|caps=45|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Mladens Dabanovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|13|df=y}}|caps=20|club=[[K.S.C. Lokeren Oost-Vlaanderen|Lokeren SNW]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Mladens Rudonja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|7|26|df=y}}|caps=58|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Saša Gajsers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|11|df=y}}|caps=20|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Rajko Tavčars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|21|df=y}}|caps=6|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Senads Tiganjs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|28|df=y}}|caps=3|club=[[NK Olimpija Ljubljana (1911)|Olimpija Ljubljana]]|clubnat=SLO}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Zorans Pavlovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|27|df=y}}|caps=21|club=[[Vīnes "Austria"|Austria Wien]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Milenko Ačimovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|15|df=y}}|caps=39|club=[[Red Star Belgrade]]|clubnat=Dienvidslāvija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Amirs Karičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|31|df=y}}|caps=43|club=[[NK Maribor|Maribor]]|clubnat=SLO}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Nastja Čehs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|26|df=y}}|caps=6|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Sebastjans Cimirotičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|14|df=y}}|caps=12|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Dejans Nemecs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|1|df=y}}|caps=1|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Spasoje Bulajičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|24|df=y}}|caps=15|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Spānija}} === Treneris: {{Flaga|Spānija}} [[Hosē Antonio Kamačo]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ikers Kasiljass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|20|df=y}}|caps=13|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kurro Torress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|27|df=y}}|caps=4|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huanfrans (futbolists, dzimis 1976. gadā)|Huanfrans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|15|df=y}}|caps=7|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Ivans Elgera]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|18|df=y}}|caps=22|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Karless Pujols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|13|df=y}}|caps=8|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fernando Jerro]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|3|23|df=y}}|caps=85|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rauls Gonsaless|Rauls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|27|df=y}}|caps=51|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Rubens Baraha]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Fernando Morjentess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|5|df=y}}|caps=19|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Djego Tristans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|5|df=y}}|caps=7|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Havjers de Pedro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|4|df=y}}|caps=5|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Alberts Luke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|11|df=y}}|caps=0|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Rikardo (futbolists)|Rikardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|30|df=y}}|caps=1|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Davids Albelda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|1|df=y}}|caps=2|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Enrike Romero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|23|df=y}}|caps=3|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Gaiska Mendjeta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|27|df=y}}|caps=32|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Huans Karloss Valerons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|17|df=y}}|caps=20|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Serhio Gonsaless Soriano|Serhio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|10|df=y}}|caps=5|club=[[Akoruņas "Deportivo"|Deportivo La Coruña]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Šavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|25|df=y}}|caps=3|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Migels Anhels Nadāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|28|df=y}}|caps=59|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Luiss Enrike]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|5|8|df=y}}|caps=57|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Huakins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|21|df=y}}|caps=3|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Pedro Kontrerass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|7|df=y}}|caps=0|club=[[Málaga CF|Málaga]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} == C grupa == === {{Fb|BRA}} === Treneris: {{Flaga|Brazīlija}} [[Luišs Felipe Skolari]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Markuss Robertu Silveira Reiss|Markuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|4|df=y}}|caps=15|club=[[Sanpaulu "Palmeiras"|Palmeiras]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kafu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|6|7|df=y}}|caps=103|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Lusiu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|8|df=y}}|caps=15|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Roke Žuniors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|31|df=y}}|caps=17|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Edmilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|10|df=y}}|caps=12|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Robertu Karlušs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|10|df=y}}|caps=84|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Rikardiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|23|df=y}}|caps=3|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Žilbertu Silva]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|7|df=y}}|caps=6|club=[[Clube Atlético Mineiro|Atlético Mineiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ronaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|18|df=y}}|caps=56|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rivaldu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|19|df=y}}|caps=58|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Ronaldiņu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|3|21|df=y}}|caps=24|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Dida]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|7|df=y}}|caps=49|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žuljanu Beleti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|20|df=y}}|caps=10|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Andersons Polga]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|9|df=y}}|caps=5|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Žuzē Klebersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|19|df=y}}|caps=5|club=[[Kuritibas "Atletico Paranaense"|Atlético Paranaense]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Žuniors (futbolists)|Žuniors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|6|20|df=y}}|caps=12|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Denilsons de Oliveira Araužu|Denilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|24|df=y}}|caps=53|club=[[Real Betis]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Vampeta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|13|df=y}}|caps=36|club=[[Sport Club Corinthians Paulista|Corinthians]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Žuniņu Paulista]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|22|df=y}}|caps=43|club=[[Riodežaneiro "Flamengo"|Flamengo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Edilsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|17|df=y}}|caps=17|club=[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Luizao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|14|df=y}}|caps=8|club=[[Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense|Grêmio]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Rožeiru Seni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|22|df=y}}|caps=12|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Kaka (futbolists)|Kaka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|4|22|df=y}}|caps=2|club=[[São Paulo Futebol Clube|São Paulo]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CRI}} === Treneris: {{Flaga|Kostarika}} [[Alehandre Gimaraiss]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Eriks Loniss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|9|9|df=y}}|caps=74|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džerviss Dramonds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|8|df=y}}|caps=38|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Luiss Marīns Muriljo|Luiss Marins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|10|df=y}}|caps=74|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Raits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|20|df=y}}|caps=40|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Hilverto Martiness]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|1|df=y}}|caps=27|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Vilmers Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|8|df=y}}|caps=68|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Rolando Fonseka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|6|df=y}}|caps=79|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Maurisio Soliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|13|df=y}}|caps=84|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Paulo Vančope]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|31|df=y}}|caps=48|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Valters Senteno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|6|df=y}}|caps=49|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[ROnalds Gomess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|1|24|df=y}}|caps=53|club=[[Krētas OFI|OFI Crete]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Vinstons Parkss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|12|df=y}}|caps=3|club=[[Udinese Calcio|Udinese]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Daniels Valjehoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|27|df=y}}|caps=2|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Huanss Hosē Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|6|23|df=y}}|caps=2|club=[[A.D. San Carlos|San Carlos]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Harolds Voliss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|7|df=y}}|caps=54|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Stīvens Braiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|16|df=y}}|caps=33|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Ernans Medfords]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|23|df=y}}|caps=87|club=[[Deportivo Saprissa|Saprissa]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Alvaro Mesens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|24|df=y}}|caps=16|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Rodrigo Kordero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|4|df=y}}|caps=25|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Viljams Sansings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|12|df=y}}|caps=23|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Pablo Činčilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|21|df=y}}|caps=12|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Karloss Kastro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|9|10|df=y}}|caps=22|club=[[Liga Deportiva Alajuelense|Alajuelense]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Lesters Morgans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|2|df=y}}|caps=5|club=[[C.S. Herediano|Herediano]]|clubnat=Kostarika}} {{nat fs end}} === {{Fb|CHN}} === Treneris: {{Flaga|Serbija un Melnkalne}} [[Bora Milutinovičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ans Ci]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|6|21|df=y}}|caps=5|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džans Enhua]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=65|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jans Pu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|30|df=y}}|caps=14|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Wu Čengjings]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|21|df=y}}|caps=53|club=[[Shanghai Greenland Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fans Dži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|6|df=y}}|caps=105|club=[[Dundee F.C.|Dundee]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Šao Čjai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|4|10|df=y}}|caps=18|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Suns Čihai]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|30|df=y}}|caps=59|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Lī Te]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|18|df=y}}|caps=76|club=[[Liaoning Whowin F.C.|Liaoning]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Ma Mingju]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|2|4|df=y}}|caps=91|club=[[Sichuan Guancheng]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Hao Haiduns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|5|9|df=y}}|caps=95|club=[[Dalian Shide F.C.|Dalian Shide]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Jū Genvejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|7|df=y}}|caps=17|club=[[Tianjin Teda FC|Tianjin Teda]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=12|pos=FW|name=[[Su Maodžens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|7|30|df=y}}|caps=43|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Gao Jao]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|13|df=y}}|caps=4|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Lī Veifengs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|1|df=y}}|caps=55|club=[[Shenzhen F.C.|Shenzhen Pingan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Džao Džundže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|18|df=y}}|caps=13|club=[[Liaoning Whowin F.C.|Liaoning Whowin]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Cju Bo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|15|df=y}}|caps=16|club=[[Qingdao Jonoon F.C.|Qingdao Hainiu]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Du Vejs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|2|9|df=y}}|caps=7|club=[[Shanghai Greenland Shenhua F.C.|Shanghai Shenhua]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Lī Sjaopens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|6|20|df=y}}|caps=26|club=[[Shandong Luneng Taishan F.C.|Shandong Luneng]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Cji Huns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|3|df=y}}|caps=36|club=[[Beijing Renhe F.C.|Shanghai Zhongyuan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Jans Čens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|17|df=y}}|caps=26|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Sju Jonluns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|17|df=y}}|caps=20|club=[[Beijing Sinobo Guoan F.C.|Beijing Guoan]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Džjans Džins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|10|7|df=y}}|caps=52|club=[[Tianjin Teda FC|Tianjin Teda]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Ou Čuljans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|26|df=y}}|caps=74|club=[[Yunnan Hongta F.C.|Yunnan Hongta]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs end}} === {{Fb|TUR}} === Treneris: {{Flaga|Turcija}} [[Šenols Ginešs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Rišti Rečbers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|10|df=y}}|caps=64|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Emre Ašiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|13|df=y}}|caps=16|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Bilents Korkmazs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|11|24|df=y}}|caps=68|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Fatihs Akjels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|26|df=y}}|caps=36|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Alpajs Ezalans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|29|df=y}}|caps=62|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=FW|name=[[Arifs Erdems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|2|df=y}}|caps=50|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Okans Buruks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|19|df=y}}|caps=26|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Tugajs Kerimoglu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|24|df=y}}|caps=69|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hakans Šukurs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|1|df=y}}|caps=73|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Jildirajs Baštirks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|24|df=y}}|caps=13|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Hasans Šašs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|1|df=y}}|caps=14|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Imars Čatkičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|15|df=y}}|caps=6|club=[[Gaziantepspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Muzijs Izets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|31|df=y}}|caps=7|club=[[Leicester City FC|Leicester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Tajfurs Havutču]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|23|df=y}}|caps=39|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Nihats Kahvedži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|11|23|df=y}}|caps=11|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Imits Ezats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|30|df=y}}|caps=14|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Ilhans Mansizs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|10|df=y}}|caps=6|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ergins Penbe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|17|df=y}}|caps=21|club=[[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Abdulāhs Erdžans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|8|df=y}}|caps=70|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hakans Insals]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|14|df=y}}|caps=25|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Emre Belezoglu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|9|7|df=y}}|caps=11|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Imits Davala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|30|df=y}}|caps=24|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Zafers Ezgiltekins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|10|df=y}}|caps=1|club=[[MKE Ankaragücü|Ankaragücü]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs end}} == D grupa == === {{Fb|ASV}} === Treneris: {{Flaga|ASV}} [[Brūss Arena]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Breds Frīdels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|8|df=y}}|caps=74|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=MF|name=[[Frenkijs Hejduks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|5|df=y}}|caps=38|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Gregs Berhalters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|1|df=y}}|caps=25|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Pablo Mastroeni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|29|df=y}}|caps=8|club=[[Kolorādo "Rapids"|Colorado Rapids]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džons O'Braiens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|29|df=y}}|caps=13|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Deivids Redžiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|2|df=y}}|caps=28|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Edijs Lūiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|17|df=y}}|caps=38|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Ērnijs Stjuarts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|3|28|df=y}}|caps=77|club=[[NAC Breda]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Džo Makss Mūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|23|df=y}}|caps=95|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Klaudio Reina]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|20|df=y}}|caps=86|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Klints Metiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|25|df=y}}|caps=19|club=[[Ņujorkas "Red Bulls"|MetroStars]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Džefs Agoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|2|df=y}}|caps=127|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Kobi Džonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|6|16|df=y}}|caps=153|club=[[Losandželosas "Galaxy"|LA Galaxy]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Stīvs Čerundolo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|19|df=y}}|caps=10|club=[[Hannover 96]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Džošs Vulfs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|25|df=y}}|caps=16|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Karloss Lamosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|30|df=y}}|caps=26|club=[[Jaunanglijas "Revolution"|New England Revolution]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Damarkuss Bīzlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|5|24|df=y}}|caps=9|club=[[Čikāgas "Fire"|Chicago Fire]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=18|pos=GK|name=[[Keisijs Kellers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|29|df=y}}|caps=58|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=GK|name=[[Tonijs Meola]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|21|df=y}}|caps=98|club=[[Kanzassitijas "Sporting"|Kansas City Wizards]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Braiens Makbraids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|6|19|df=y}}|caps=58|club=[[Kolumbusas "Crew"|Columbus Crew]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Lendons Donovans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|3|4|df=y}}|caps=20|club=[[Sanhosē "Earthquakes"|San Jose Earthquakes]]|clubnat=ASV}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Tonijs Sanē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|1|df=y}}|caps=29|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Edijs Poups]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|24|df=y}}|caps=48|club=[[D.C. United]]|clubnat=ASV}} {{nat fs end}} === {{Fb|KOR}} === Treneris: {{Flaga|Nīderlande}} [[Gīss Hidinks]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Lee Woon-jae]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|26|df=y}}|caps=31|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Hyun Young-min]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|25|df=y}}|caps=8|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Choi Sung-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|25|df=y}}|caps=60|club=[[Suwon Samsung Bluewings]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Choi Jin-cheul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|3|26|df=y}}|caps=15|club=[[Jeonbuk Hyundai Motors]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Kim Nam-il]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|14|df=y}}|caps=23|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Yoo Sang-chul]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|18|df=y}}|caps=93|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Kim Tae-young (footballer born 1970)|Kim Tae-young]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|8|df=y}}|caps=78|club=[[Jeonnam Dragons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Choi Tae-uk]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|13|df=y}}|caps=16|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Seol Ki-hyeon]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|8|df=y}}|caps=31|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Lee Young-pyo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|23|df=y}}|caps=51|club=[[FC Seoul|Anyang LG Cheetahs]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Choi Yong-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|10|df=y}}|caps=58|club=[[JEF United Ichihara Chiba|JEF United Ichihara]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kim Byung-ji]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|8|df=y}}|caps=58|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Lee Eul-yong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|8|df=y}}|caps=19|club=[[Jeju United FC|Bucheon SK]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Lee Chun-soo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|7|9|df=y}}|caps=22|club=[[Ulsan Hyundai FC|Ulsan Hyundai Horangi]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Lee Min-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|6|23|df=y}}|caps=52|club=[[Busan IPark|Busan I'Cons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Cha Du-ri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|25|df=y}}|caps=12|club=[[Korea University]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Yoon Jong-hwan]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|16|df=y}}|caps=36|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Hwang Sun-hong]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|14|df=y}}|caps=97|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ahn Jung-hwan]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|27|df=y}}|caps=19|club=[[A.C. Perugia Calcio|Perugia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Hons Mjonbo]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|12|df=y}}|caps=128|club=[[Pohang Steelers]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Paks Čisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|2|25|df=y}}|caps=33|club=[[Kyoto Sanga FC|Kyoto Purple Sanga]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Song Chong-gug]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|20|df=y}}|caps=27|club=[[Busan IPark|Busan I'Cons]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Choi Eun-sung]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|5|df=y}}|caps=1|club=[[Daejeon Hana Citizen|Daejeon Citizen]]|clubnat=Dienvidkoreja}} {{nat fs end}} === {{Fb|Polija}} === Treneris: {{Flaga|Polija}} [[Ježijs Engels]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ježijs Dudeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|23|df=y}}|caps=21|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Tomašs Kloss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|7|df=y}}|caps=37|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jaceks Zeliņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|10|10|df=y}}|caps=52|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Mihals Ževlakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|22|df=y}}|caps=25|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Tomašs Žonsa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|11|df=y}}|caps=9|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tomašs Hajto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|16|df=y}}|caps=44|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pjotrs Sverčevskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|8|df=y}}|caps=65|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Cezarijs Kuharskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|17|df=y}}|caps=15|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pavels Krišalovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|23|df=y}}|caps=23|club=[[Eintracht Frankfurt]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Radoslavs Kalužnijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|2|df=y}}|caps=30|club=[[FC Energie Cottbus|Energie Cottbus]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Emanuels Olisadebe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|22|df=y}}|caps=16|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Radoslavs Majdans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|10|df=y}}|caps=5|club=[[Göztepe A.Ş.|Göztepe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Arkadjušs Glovackis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|13|df=y}}|caps=2|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Marcins Ževlakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|22|df=y}}|caps=17|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Tomašs Valdohs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|10|df=y}}|caps=71|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Macejs Muravskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|20|df=y}}|caps=4|club=[[Legia Warsaw]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Arkadjušs Bonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|6|df=y}}|caps=12|club=[[Widzew Łódź]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jaceks Kšinuveks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|15|df=y}}|caps=23|club=[[1. FC Nürnberg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Macejs Žuravskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|12|df=y}}|caps=9|club=[[Wisła Kraków]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Jaceks Bonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|24|df=y}}|caps=36|club=[[RC Lens|Lens]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mareks Kožmiņskis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|7|df=y}}|caps=42|club=[[U.S. Ancona 1905|Ancona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Adams Matīseks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|19|df=y}}|caps=34|club=[[RKS Radomsko]]|clubnat=Polija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Pavels Sibiks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|15|df=y}}|caps=2|club=[[Odra Wodzisław]]|clubnat=Polija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Portugāle}} === Treneris: {{Flaga|Portugāle}} [[Antoniu Oliveira]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Vitors Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|15|df=y}}|caps=75|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Žorže Košta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|14|df=y}}|caps=46|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Abels Šavjers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|30|df=y}}|caps=18|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Marku Kaneira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|9|df=y}}|caps=1|club=[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fernandu Koutu]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|8|2|df=y}}|caps=82|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Paulu Souza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|30|df=y}}|caps=50|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Luišs Figu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|4|df=y}}|caps=81|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=FW|name=[[Žoau Pintu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|19|df=y}}|caps=77|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Pauleta (futbolists)|Pauleta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=33|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Rui Košta (futbolists)|Rui Košta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|29|df=y}}|caps=67|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Seržiu Konseisau]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|15|df=y}}|caps=41|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Ugu Vjana]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1983|1|15|df=y}}|caps=4|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Žorže Andrade]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|9|df=y}}|caps=5|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Pedro Barbosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|6|df=y}}|caps=21|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=15|pos=GK|name=[[Nelsons Pereira]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|20|df=y}}|caps=1|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Rikārdu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|11|df=y}}|caps=10|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Paulu Bentu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|20|df=y}}|caps=31|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Nunu Frešo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|24|df=y}}|caps=9|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Kapušu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|21|df=y}}|caps=29|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Armandu Teišeira|Petits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|25|df=y}}|caps=9|club=[[Boavista F.C.|Boavista]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Nunu Gomišs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|5|df=y}}|caps=28|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Betu (futbolists, dzimis 1976. gadā)|BetU]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|3|df=y}}|caps=16|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Rui Žorže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|27|df=y}}|caps=20|club=[[Sporting CP]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs end}} == E grupa == === {{Fb|Īrija}} === Treneris: {{Flaga|Īrija}} [[Miks Makārtijs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Šejs Givens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|20|df=y}}|caps=39|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Stīvs Finans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|24|df=y}}|caps=13|club=[[Fulham FC|Fulham]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ians Harte]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|31|df=y}}|caps=40|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Kenijs Keningems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|28|df=y}}|caps=38|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Stīvs Stontons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|1|19|df=y}}|caps=98|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Rojs Kīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|10|df=y}}|caps=58|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Džeisons Maketīrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|18|df=y}}|caps=47|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mets Holands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|11|df=y}}|caps=19|club=[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Demiens Dafs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|2|df=y}}|caps=26|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Robijs Kīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|8|df=y}}|caps=33|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kevins Kilbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|1|df=y}}|caps=31|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Marks Kinsela]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|12|df=y}}|caps=28|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Deivids Konolijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|6|6|df=y}}|caps=33|club=[[Wimbledon F.C.|Wimbledon]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Gērijs Brīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|12|df=y}}|caps=43|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Ričards Danns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|21|df=y}}|caps=14|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Dīns Kīlijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|10|10|df=y}}|caps=6|club=[[Charlton Athletic F.C.|Charlton Athletic]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Nīls Kvīns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|10|6|df=y}}|caps=88|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Gērijs Kellijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|9|df=y}}|caps=46|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Klintons Morisons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|14|df=y}}|caps=7|club=[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Endijs O'Braiens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|6|29|df=y}}|caps=5|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Stīvens Rīds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|10|df=y}}|caps=5|club=[[Millwall F.C.|Millwall]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Lī Kārslijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|28|df=y}}|caps=19|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Alans Kellijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|11|df=y}}|caps=34|club=[[Blekbērnas "Rovers"|Blackburn Rovers]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|CMR}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Vinfrīds Šāfers]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[ALiūms Bukārs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|1|3|df=y}}|caps=46|club=[[Samsunspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Bils Čato]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|14|df=y}}|caps=12|club=[[Monpeljē HSC|Montpellier]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Pjērs Vomē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|26|df=y}}|caps=46|club=[[Bologna FC 1909|Bologna]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rigobērs Songs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|1|df=y}}|caps=59|club=[[1. FC Köln]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Reimonds Kala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|22|df=y}}|caps=47|club=[[CF Extremadura|Extremadura]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Pjērs Njanka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|15|df=y}}|caps=31|club=[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Žozefs N'Do]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|28|df=y}}|caps=16|club=[[Al-Khaleej Club (Saudi)|Al-Khaleej]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Žeremi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|20|df=y}}|caps=38|club=[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Samuels Eto'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|3|10|df=y}}|caps=27|club=[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Patriks M'Boma]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|11|15|df=y}}|caps=42|club=[[Sunderland AFC|Sunderland]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Pijs Ndžiefi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=13|club=[[CS Sedan Ardennes|Sedan]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=12|pos=MF|name=[[Lorēns (futbolists)|Lorēns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|19|df=y}}|caps=15|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Lisjēns Metomo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|19|df=y}}|caps=17|club=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Žoels Epale]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|20|df=y}}|caps=22|club=[[Panachaiki F.C.|Panachaiki]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Nikolass Alnoudži]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|9|df=y}}|caps=15|club=[[Rizespor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Žaks Songo'o]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1964|3|17|df=y}}|caps=66|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Maks Vivjēns Foē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|1|df=y}}|caps=47|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Patriks Sufo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|17|df=y}}|caps=18|club=[[Sheffield United F.C.|Sheffield United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Ēriks Džemba-Džemba]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|5|4|df=y}}|caps=0|club=[[FC Nantes|Nantes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Salomons Olembē]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|8|df=y}}|caps=39|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Žozefs Desirjē Džobs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|1|df=y}}|caps=34|club=[[FC Metz|Metz]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Kaloss Kameni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|2|18|df=y}}|caps=1|club=[[Le Havre AC|Le Havre]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Denjels Kome]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|19|df=y}}|caps=4|club=[[CD Numancia|Numancia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|KSA}} === Treneris: {{Flaga|KSA}} [[Nāsers al-Džavhārs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Mohameds al-Dāja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|2|df=y}}|caps=168|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Mohameds al-Džahāni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|28|df=y}}|caps=73|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Rida Tukars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|29|df=y}}|caps=5|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Abdullahs Zubromavi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|11|15|df=y}}|caps=115|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mohsins al-Harti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|17|df=y}}|caps=20|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Fauzi al-Šahri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|15|df=y}}|caps=2|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ibrahims al-Šahrani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|21|df=y}}|caps=59|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mohameds Nurs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|26|df=y}}|caps=29|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Sami al-Džamirs]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|12|11|df=y}}|caps=148|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Mohameds al-Šalhibs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|8|df=y}}|caps=17|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Ubaids al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|2|df=y}}|caps=97|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=Saūda Arābija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Ahmeds Doki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|25|df=y}}|caps=47|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Huseins Sulaimani]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|21|df=y}}|caps=80|club=[[Al Ahli Saudi FC|Al Ahli]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Abdulazizs Hasrans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|31|df=y}}|caps=0|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Abdullahs al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|11|10|df=y}}|caps=20|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Hamiss al-Dusari]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|8|df=y}}|caps=76|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Abdullahs al-Vakeds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|29|df=y}}|caps=45|club=[[Al Shabab FC (Riyadh)|Al Shabab]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Navafs al-Temjats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|28|df=y}}|caps=48|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Omārs al-Gamdi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|11|df=y}}|caps=28|club=[[Al Hilal SFC|Al Hilal]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Al Hasans al-Jami]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|21|df=y}}|caps=18|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=21|pos=GK|name=[[Mabruks Zeids]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|11|df=y}}|caps=1|club=[[Al-Ittihad Club (Jeddah)|Al-Ittihad]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Mohameds al-Hudžali]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|15|df=y}}|caps=12|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Mansūrs al-Sakafi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|14|df=y}}|caps=0|club=[[Al Nassr FC|Al Nassr]]|clubnat=KSA}} {{nat fs end}} === {{Fb|Vācija}} === Treneris: {{Flaga|Vācija}} [[Rūdijs Fellers]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Olivers Kāns]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|6|15|df=y}}|caps=45|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Tomass Linke]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|26|df=y}}|caps=34|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Marko Rēmers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|29|df=y}}|caps=27|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Frank Baumans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|29|df=y}}|caps=11|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Karstens Ramelovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|20|df=y}}|caps=25|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Kristians Cīge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|1|df=y}}|caps=66|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Olivers Nēvils]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|1|df=y}}|caps=30|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Dītmars Hāmanis]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|27|df=y}}|caps=40|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Karstens Jankers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|28|df=y}}|caps=26|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Larss Rikens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|10|df=y}}|caps=16|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Miroslavs Kloze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|6|9|df=y}}|caps=12|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Jenss Lēmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|11|10|df=y}}|caps=14|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mihaels Ballaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|26|df=y}}|caps=22|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=FW|name=[[Geralds Asamoa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|10|3|df=y}}|caps=11|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Sebastiāns Kēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|2|13|df=y}}|caps=8|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Jenss Jeremiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|5|df=y}}|caps=33|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Marko Bode]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|7|23|df=y}}|caps=34|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Jorgs Bēme]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|22|df=y}}|caps=6|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Bernds Šneiders]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|11|17|df=y}}|caps=9|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Olivers Bīrhofs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|5|1|df=y}}|caps=65|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Kristofs Mecelders]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|11|5|df=y}}|caps=6|club=[[Borussia Dortmund]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Torstens Fringss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|11|22|df=y}}|caps=8|club=[[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Hanss Jergs Buts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|28|df=y}}|caps=2|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs end}} == F grupa == === {{Fb|ENG}} === Treneris: {{Flaga|Zviedrija}} [[Svens Jērans Ēriksons]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Deivids Sīmens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|9|19|df=y}}|caps=68|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Denijs Milss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|18|df=y}}|caps=7|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ešlijs Kols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|12|20|df=y}}|caps=8|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Trevors Sinklērs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|2|df=y}}|caps=5|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Rio Ferdinands]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|11|7|df=y}}|caps=21|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Sols Kempbels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|18|df=y}}|caps=45|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Deivids Bekhems]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|2|df=y}}|caps=49|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Pols Skoulzs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|16|df=y}}|caps=43|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Robijs Faulers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|9|df=y}}|caps=24|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Maikls Ouens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|12|14|df=y}}|caps=35|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Emils Heskijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|11|df=y}}|caps=23|club=[[Liverpool FC|Liverpool]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Vess Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|10|13|df=y}}|caps=6|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Naidžels Mārtins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|8|11|df=y}}|caps=22|club=[[Leeds United F.C.|Leeds United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Veins Bridžs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|8|5|df=y}}|caps=5|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Mārtins Kīons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|24|df=y}}|caps=42|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Gerets Sautgeits]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|3|df=y}}|caps=48|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Tedijs Šerinhems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|4|2|df=y}}|caps=46|club=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Ouens Hārgrīvss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|20|df=y}}|caps=6|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Džo Kols]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|11|8|df=y}}|caps=6|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Dariuss Vesels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|6|13|df=y}}|caps=5|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Nikijs Bats]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|1|21|df=y}}|caps=18|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Deivids Džeimss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|1|df=y}}|caps=9|club=[[West Ham United FC|West Ham United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Kīrons Daiers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|12|29|df=y}}|caps=9|club=[[Newcastle United FC|Newcastle United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Argentīna}} === Treneris: {{Flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hermans Burgoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|4|16|df=y}}|caps=35|club=[[Atlético Madrid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Roberto Ajala]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|14|df=y}}|caps=74|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Huans Pablo Sorins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|5|df=y}}|caps=35|club=[[Beluorizonti "Cruzeiro"|Cruzeiro]]|clubnat=Brazīlija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Maurisio Početino]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|3|2|df=y}}|caps=16|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Matiass Almejda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|12|21|df=y}}|caps=33|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Valters Samuels]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|3|23|df=y}}|caps=30|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Klaudio Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|7|17|df=y}}|caps=49|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=DF|name=[[Havjers Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|10|df=y}}|caps=66|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Gabriels Batistuta]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|1|df=y}}|caps=75|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Ariels Ortega]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|4|df=y}}|caps=81|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Huans Sevastjans Verons]]||age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|9|df=y}}|caps=47|club=[[Manchester United FC|Manchester United]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Pablo Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|13|df=y}}|caps=8|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Djego Plasente]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|24|df=y}}|caps=6|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Djego Simeone]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|28|df=y}}|caps=104|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Klaudio Husains]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|20|df=y}}|caps=14|club=[[Buenosairesas "River Plate"|River Plate]]|clubnat=Argentīna}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Pablo Ajmars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|11|3|df=y}}|caps=18|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Gustavo Adrians Lopess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|13|df=y}}|caps=31|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Kilijs Gonsaless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|4|df=y}}|caps=30|club=[[Valencia CF|Valencia]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ernans Krespo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|5|df=y}}|caps=33|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marselo Galjardo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|18|df=y}}|caps=42|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Klaudio Kanidža]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|1|9|df=y}}|caps=50|club=[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Josē Čamots]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|5|17|df=y}}|caps=42|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Roberto Bonano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|24|df=y}}|caps=13|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs end}} === {{Fb|NGA}} === Treneris: {{Flaga|Nigērija}} [[Festuss Onigbinge]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ike Šorunmu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|10|16|df=y}}|caps=34|club=[[FC Luzern|Lucerne]]|clubnat=Šveice}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Džozefs Jobo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|9|6|df=y}}|caps=14|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Selestīns Babajaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|29|df=y}}|caps=24|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=4|pos=FW|name=[[Nvankvo Kanu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|8|1|df=y}}|caps=33|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Aizeks Okoronkvo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|5|1|df=y}}|caps=12|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Taribo Vests]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|26|df=y}}|caps=38|club=[[1. FC Kaiserslautern]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Pijs Ikedia]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|11|df=y}}|caps=9|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Mutiu Adepodžu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|22|df=y}}|caps=49|club=[[UD Salamanca|Salamanca]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Bartolomevs Ogbeče]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|10|1|df=y}}|caps=4|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Džejdžejs Okoča]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|14|df=y}}|caps=56|club=[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Garba Lavāls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|22|df=y}}|caps=34|club=[[Roda JC Kerkrade|Roda JC]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Ostins Edžde]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1984|4|8|df=y}}|caps=3|club=[[Gabros International]]|clubnat=Nigērija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Rabiu Afolabi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|4|18|df=y}}|caps=5|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ifenaji Udeze]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|7|21|df=y}}|caps=15|club=[[Saloniku PAOK|PAOK]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Džastis Kristofers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|24|df=y}}|caps=7|club=[[Royal Antwerp FC|Antwerp]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Efe Soddže]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|5|df=y}}|caps=7|club=[[Crewe Alexandra F.C.|Crewe Alexandra]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Džuliuss Agahova]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|2|12|df=y}}|caps=17|club=[[Doneckas "Šahtar"|Shakhtar Donetsk]]|clubnat=Ukraina}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Benedikts Akvuegbu]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|3|df=y}}|caps=16|club=[[Shenyang Haishi]]|clubnat=Ķīna}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Ēriks Edžiofūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|7|21|df=y}}|caps=12|club=[[Haifas "Maccabi"|Maccabi Haifa]]|clubnat=Izraēla}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Džeimss Obiorahs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|24|df=y}}|caps=2|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=RUS}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Džons Utaka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|1|8|df=y}}|caps=4|club=[[Al Sadd SC|Al Sadd]]|clubnat=Katara}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Vinsents Eņeama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|8|29|df=y}}|caps=2|club=[[Enyimba International F.C.|Enyimba]]|clubnat=Nigērija}} {{nat fs player|no=23|pos=MF|name=[[Femi Opabunmi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1985|3|3|df=y}}|caps=2|club=[[SC Ibadan|Ibadan]]|clubnat=Nigērija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Zviedrija}} === Treneri: {{Flaga|Zviedrija}} [[Lāšs Lāgerbeks]] un [[Tomijs Sēderbergs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Magnuss Hedmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|3|19|df=y}}|caps=44|club=[[Coventry City F.C.|Coventry City]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ūlofs Melbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|9|3|df=y}}|caps=21|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Patriks Andešons]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|18|df=y}}|caps=95|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Jūhans Mjēlbijs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|9|df=y}}|caps=35|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Mīhaels Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|25|df=y}}|caps=11|club=[[Troyes AC|Troyes]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Tobiass Linderūts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|21|df=y}}|caps=19|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Niklass Aleksandersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|29|df=y}}|caps=58|club=[[Everton FC|Everton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Andešs Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|17|df=y}}|caps=24|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Frēdriks Jungbergs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|16|df=y}}|caps=31|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Markuss Ālbeks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|5|df=y}}|caps=18|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Henriks Lāšons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|20|df=y}}|caps=67|club=[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Magnuss Kīlsteds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|29|df=y}}|caps=12|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Tomass Antoneliuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|7|df=y}}|caps=6|club=[[FC København|Copenhagen]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Ēriks Edmans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|11|11|df=y}}|caps=5|club=[[SC Heerenveen|Heerenveen]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Andreass Jakobsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|6|df=y}}|caps=12|club=[[F.C. Hansa Rostock|Hansa Rostock]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Tedijs Lučičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|15|df=y}}|caps=41|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Magnuss Svensons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|3|10|df=y}}|caps=24|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Matīass Jonsons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|1|16|df=y}}|caps=23|club=[[Brøndby IF|Brøndby]]|clubnat=Dānija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Pontuss Farneruds]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|6|4|df=y}}|caps=2|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Dāniels AAndersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|8|28|df=y}}|caps=38|club=[[Venezia F.C.|Venezia]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Zlatans Ibrahimovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|3|df=y}}|caps=9|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Andreass Andersons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|10|df=y}}|caps=32|club=[[AIK Fotboll|AIK]]|clubnat=Zviedrija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Andreass Īsaksons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|10|3|df=y}}|caps=1|club=[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|clubnat=Zviedrija}} {{nat fs end}} == G grupa == === {{Fb|ECU}} === Treneris: {{Flaga|Kolumbija}} [[Ernans Dario Gomess]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Hosē Fransisko Kevaljoss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|17|df=y}}|caps=62|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Augusto Poroso]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|13|df=y}}|caps=26|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Ivans Urtado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|16|df=y}}|caps=90|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ulisess de la Kruss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|8|df=y}}|caps=52|club=[[Hibernian FC|Hibernian]]|clubnat=Skotija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Alfonso Obregons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|5|12|df=y}}|caps=40|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Rauls Gerrons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|10|12|df=y}}|caps=23|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Nikolass Asensio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|4|26|df=y}}|caps=4|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Luiss Gomess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|20|df=y}}|caps=8|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Ivans Kavjedess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|10|24|df=y}}|caps=26|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Alekss Aguinaga]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|7|9|df=y}}|caps=92|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Augustins Delgado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|12|23|df=y}}|caps=46|club=[[Southampton FC|Southampton]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Ibarra]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|9|8|df=y}}|caps=21|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Anhels Fernandess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|2|df=y}}|caps=68|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Huans Karloss Burbano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|15|df=y}}|caps=18|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Marlons Ajovi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|9|27|df=y}}|caps=26|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Klebers Kalā]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|29|df=y}}|caps=64|club=[[C.D. El Nacional|El Nacional]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Džovanni Espinosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|12|df=y}}|caps=19|club=[[S.D. Aucas|Aucas]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Karloss Tenorio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|5|14|df=y}}|caps=9|club=[[L.D.U. Quito|LDU Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Edisons Mendess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|3|16|df=y}}|caps=24|club=[[S.D. Quito|Deportivo Quito]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Edvins Tenorio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|16|df=y}}|caps=33|club=[[Barcelona S.C.|Barcelona SC]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Velingtons Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|19|df=y}}|caps=35|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Daniels Viteri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|12|12|df=y}}|caps=0|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Valters Ajovi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|8|11|df=y}}|caps=2|club=[[C.S. Emelec|Emelec]]|clubnat=ECU}} {{nat fs end}} === {{Fb|CRO}} === Treneris: {{Flaga|Horvātija}} [[Mirko Jozičs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Stipe Pletikosa]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|8|df=y}}|caps=17|club=[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Entonijs Šeričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|15|df=y}}|caps=8|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Josips Šimuničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|18|df=y}}|caps=6|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Stjepans Tomass]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|6|df=y}}|caps=17|club=[[L.R. Vicenza Virtus|Vicenza]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Milans Rapaičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|16|df=y}}|caps=23|club=[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Boriss Živkovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|15|df=y}}|caps=15|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Davors Vugriņecs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|3|24|df=y}}|caps=21|club=[[US Lecce|Lecce]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Roberts Prosinečki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|1|12|df=y}}|caps=48|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Davors Šukers]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|1|1|df=y}}|caps=68|club=[[TSV 1860 Munich|1860 Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Niko Kovačs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|15|df=y}}|caps=20|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Alens Bokšičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|21|df=y}}|caps=36|club=[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Tomislavs Butina]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|30|df=y}}|caps=7|club=[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Mario Staničs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|10|df=y}}|caps=43|club=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Zvonimirs Soldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|11|2|df=y}}|caps=59|club=[[VfB Stuttgart]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Daniels Šaričs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|4|df=y}}|caps=25|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Jurika Vranješs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|1|31|df=y}}|caps=7|club=[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Roberts Jarni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|10|26|df=y}}|caps=78|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Ivica Oličs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|14|df=y}}|caps=4|club=[[NK Zagreb|Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Gorans Vlaovičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|7|df=y}}|caps=50|club=[[Atēnu "Panathinaikos" (futbola klubs)|Panathinaikos]]|clubnat=Grieķija}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Dario Šimičs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|11|12|df=y}}|caps=48|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=DF|name=[[Roberts Kovačs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|6|df=y}}|caps=19|club=[[Minhenes "Bayern"|Bayern Munich]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Boško Balabans]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|10|15|df=y}}|caps=13|club=[[Aston Villa FC|Aston Villa]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Vladimirs Vasiljs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|6|df=y}}|caps=2|club=[[NK Zagreb|Zagreb]]|clubnat=Horvātija}} {{nat fs end}} === {{Fb|Itālija}} === Treneris: {{Flaga|Itālija}} [[Džovanni Trapatoni]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Džanluidži Bufons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|28|df=y}}|caps=26|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Kristians Panuči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|12|df=y}}|caps=24|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Paolo Maldīni]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|6|26|df=y}}|caps=122|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Frančesko Koko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|8|df=y}}|caps=13|club=[[FC Barcelona|Barcelona]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Fabio Kannavaro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|13|df=y}}|caps=58|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Kristjāno Dzaneti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|4|14|df=y}}|caps=4|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Alesandro Del Pjēro]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|11|9|df=y}}|caps=49|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Džennāro Gatuzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|9|df=y}}|caps=13|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Filipo Indzagi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|9|df=y}}|caps=38|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Frančesko Toti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|27|df=y}}|caps=29|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Kristjāno Doni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|1|df=y}}|caps=3|club=[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Kristians Abiati]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|8|df=y}}|caps=0|club=[[AC Milan|Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Alesandro Nesta]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|19|df=y}}|caps=43|club=[[Romas "Lazio"|Lazio]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Luidži Di Bjādzo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|3|df=y}}|caps=28|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Marks Juljāno]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|12|df=y}}|caps=16|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=16|pos=MF|name=[[Andželo Di Līvjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|7|26|df=y}}|caps=38|club=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Damjāno Tomāzi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|5|17|df=y}}|caps=14|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=18|pos=FW|name=[[Marko Delvekjo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|7|df=y}}|caps=16|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Džanluka Dzambrota]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|19|df=y}}|caps=23|club=[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Vinčenco Montella]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|6|18|df=y}}|caps=14|club=[[AS Roma|Roma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Kristians Vjēri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|7|12|df=y}}|caps=24|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Frančesko Toldo]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|12|2|df=y}}|caps=22|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Marko Materaci]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|19|df=y}}|caps=7|club=[[Milānas "Internazionale"|Inter Milan]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs end}} === {{Fb|MEX}} === Treneris: {{Flaga|Meksika}} [[Havjers Agire]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Oskars Peress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|2|1|df=y}}|caps=37|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Fransisko Gabriels de Anda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|6|5|df=y}}|caps=15|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Rafaels Garsija Torress]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|14|df=y}}|caps=21|club=[[Club Toluca|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Rafaels Markess]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|2|13|df=y}}|caps=36|club=[[AS Monaco FC|Monaco]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Manuels Vidrio]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|8|23|df=y}}|caps=27|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Hererdo Torrado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|30|df=y}}|caps=28|club=[[Sevilla FC|Sevilla]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Ramons Moraless]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|10|df=y}}|caps=17|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Alverto Garsija Aspe]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|5|11|df=y}}|caps=108|club=[[Puebla F.C.|Puebla]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Hareds Borheti]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|14|df=y}}|caps=29|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Kvavtemoks Blanko]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|1|17|df=y}}|caps=75|club=[[Real Valladolid|Valladolid]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=MF|name=[[Braulio Luna]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|9|8|df=y}}|caps=15|club=[[Club Necaxa|Necaxa]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Osvaldo Sančess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|21|df=y}}|caps=22|club=[[C.D. Guadalajara|Guadalajara]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Sigifredo Merkado]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|21|df=y}}|caps=18|club=[[Club Atlas|Atlas]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Hermans Vilja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|2|df=y}}|caps=46|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=15|pos=FW|name=[[Luiss Ernandes]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|12|22|df=y}}|caps=85|club=[[Club América|América]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Salvadors Karmona]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|22|df=y}}|caps=56|club=[[Club Toluca|Toluca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=17|pos=FW|name=[[Fransisko Palensija]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|28|df=y}}|caps=67|club=[[RCD Espanyol|Espanyol]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Hoans Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|15|df=y}}|caps=14|club=[[Santos Laguna]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Gabriels Cavaljero]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|2|5|df=y}}|caps=5|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=20|pos=DF|name=[[Melvins Brauns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|1|28|df=y}}|caps=8|club=[[Cruz Azul]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=21|pos=FW|name=[[Hesuss Areljano]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|5|8|df=y}}|caps=49|club=[[C.F. Monterrey|Monterrey]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=22|pos=DF|name=[[Alverto Rodrigess]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|1|df=y}}|caps=13|club=[[C.F. Pachuca|Pachuca]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Horhe Camposs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|10|15|df=y}}|caps=123|club=[[Club Universidad Nacional|UNAM]]|clubnat=Meksika}} {{nat fs end}} == H grupa == === {{Fb|BEL}} === Treneris: {{Flaga|Beļģija}} [[Robērs Vasežē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Gērts De Vligers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|10|16|df=y}}|caps=25|club=[[Willem II (football club)|Willem II]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Ēriks Deflandre]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|8|2|df=y}}|caps=41|club=[[Lionas "Olympique"|Lyon]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Glens De Bēks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|22|df=y}}|caps=33|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Ēriks Van Meiers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|2|28|df=y}}|caps=32|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Nico Van Kerkhovens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|12|14|df=y}}|caps=40|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Timijs Simonss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|11|df=y}}|caps=12|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Marks Vilmotss]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|22|df=y}}|caps=66|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Barts Gors]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|9|df=y}}|caps=38|club=[[Hertha BSC]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Veslijs Sonks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|9|df=y}}|caps=12|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Johans Valems]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|2|1|df=y}}|caps=33|club=[[Standard Liège]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Gerts Verhejens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|20|df=y}}|caps=46|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Peters Van der Heidens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|7|16|df=y}}|caps=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=13|pos=GK|name=[[Frankijs Vandendrise]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|4|7|df=y}}|caps=0|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Svens Vermants]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|4|df=y}}|caps=12|club=[[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Jakī Pēters]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|12|13|df=y}}|caps=13|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Daniels van Beitens]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|2|7|df=y}}|caps=7|club=[[Marseļas "Olympique"|Marseille]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Gaetāns Engleberts]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|11|df=y}}|caps=4|club=[[Club Brugge KV|Club Brugge]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Īvs Vanderhāge]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|30|df=y}}|caps=30|club=[[RSC Anderlecht|Anderlecht]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Bernds Teiss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|6|28|df=y}}|caps=2|club=[[KRC Genk|Genk]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Branko Strupars]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|2|9|df=y}}|caps=14|club=[[Derby County FC|Derby County]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Denijs Bofins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1965|7|10|df=y}}|caps=52|club=[[Sint-Truidense VV|Sint-Truiden]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Mbo Mpenza]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|12|4|df=y}}|caps=26|club=[[R.E. Mouscron|Mouscron]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Frederiks Herpuls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|8|16|df=y}}|caps=7|club=[[KAA Gent|Gent]]|clubnat=Beļģija}} {{nat fs end}} === {{Fb|JAP}} === Treneris: {{Flaga|Francija}} [[Filips Trusjē]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Jošikacu Kavaguči]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|15|df=y}}|caps=43|club=[[Portsmouth FC|Portsmouth]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jutaka Akita]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|6|df=y}}|caps=38|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Naoki Macuda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|3|14|df=y}}|caps=24|club=[[Yokohama F. Marinos]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Rjūdzo Morioka]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|10|7|df=y}}|caps=32|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=5|pos=MF|name=[[Džuniči Inamoto]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|18|df=y}}|caps=22|club=[[Arsenal FC|Arsenal]]|clubnat=Anglija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Tošihiro Hattori]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|9|23|df=y}}|caps=35|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=7|pos=MF|name=[[Hidetoši Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|22|df=y}}|caps=39|club=[[Parma Calcio 1913|Parma]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hiroaki Morišima]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|4|30|df=y}}|caps=57|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Akinori Nišidzava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|18|df=y}}|caps=24|club=[[Cerezo Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=10|pos=FW|name=[[Masaši Nakajama]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1967|9|23|df=y}}|caps=47|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Takajuki Sudzuki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|5|df=y}}|caps=10|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Seigo Narazaki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|4|15|df=y}}|caps=15|club=[[Nagoya Grampus|Nagoya Grampus Eight]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=13|pos=FW|name=[[Acuši Janagisava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|5|27|df=y}}|caps=22|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=14|pos=MF|name=[[Alesandru Santuss]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|7|20|df=y}}|caps=0|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Takaši Fukuniši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|9|1|df=y}}|caps=5|club=[[Júbilo Iwata]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=16|pos=DF|name=[[Kodži Nakata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|7|9|df=y}}|caps=20|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Cunejasu Mijamoto]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|2|7|df=y}}|caps=5|club=[[Gamba Osaka]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Šindži Ono]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|9|27|df=y}}|caps=21|club=[[Feyenoord]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=19|pos=MF|name=[[Micuo Ogasavara]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|4|5|df=y}}|caps=0|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Tomokadzu Mjodžins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|1|24|df=y}}|caps=16|club=[[Kashiwa Reysol]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Kadzujuki Toda]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|12|30|df=y}}|caps=10|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=22|pos=MF|name=[[Daisuke Ičikava]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1980|5|14|df=y}}|caps=1|club=[[Shimizu S-Pulse]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Hitoši Sogahata]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1979|8|2|df=y}}|caps=1|club=[[Kashima Antlers]]|clubnat=Japāna}} {{nat fs end}} === {{Fb|RUS}} === Treneris: {{Flaga|Krievija}} [[Oļegs Romancevs]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Ruslans Nigmatuļins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|10|7|df=y}}|caps=20|club=[[Hellas Verona FC|Hellas Verona]]|clubnat=ITA|natvar=}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Jurijs Kovtuns]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|1|5|df=y}}|caps=44|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=3|pos=DF|name=[[Jurijs Nikiforovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|9|16|df=y}}|caps=56|club=[[PSV Eindhoven]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=4|pos=MF|name=[[Aleksejs Smertins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|1|df=y}}|caps=25|club=[[Bordo "Girondins"|Bordeaux]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=5|pos=DF|name=[[Andrejs Solomatins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|9|9|df=y}}|caps=5|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=6|pos=MF|name=[[Igors Semšovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|4|6|df=y}}|caps=2|club=[[Torpedo Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=7|pos=DF|name=[[Viktors Onopko]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|10|14|df=y}}|caps=97|club=[[Real Oviedo|Oviedo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Valērijs Karpins]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1969|2|2|df=y}}|caps=69|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=9|pos=MF|name=[[Jegros Titovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|5|29|df=y}}|caps=30|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Aleksandrs Mostovojs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1968|8|22|df=y}}|caps=59|club=[[Bigo "Celta"|Celta Vigo]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Vladimirs Besčastčks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|4|1|df=y}}|caps=64|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=12|pos=GK|name=[[Staņislavs Čerčesovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1963|9|2|df=y}}|caps=49|club=[[FC Tirol Innsbruck|Tirol Innsbruck]]|clubnat=Austrija}} {{nat fs player|no=13|pos=DF|name=[[Vjačeslavs Dajevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|9|6|df=y}}|caps=7|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Igors Čugainovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|4|6|df=y}}|caps=30|club=[[Uralan Elista]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=15|pos=MF|name=[[Dmitrijs Aleņičevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|10|20|df=y}}|caps=43|club=[[FC Porto|Porto]]|clubnat=Portugāle}} {{nat fs player|no=16|pos=FW|name=[[Aleksandrs Keržakovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|11|27|df=y}}|caps=3|club=[[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit Saint Petersburg]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=17|pos=MF|name=[[Sergejs Semaks]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|27|df=y}}|caps=31|club=[[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=18|pos=DF|name=[[Dmitrijs Seņikovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|6|24|df=y}}|caps=4|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=19|pos=FW|name=[[Ruslans Pimenovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|11|25|df=y}}|caps=1|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=20|pos=MF|name=[[Marats Ismailovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1982|9|21|df=y}}|caps=8|club=[[Maskavas "Lokomotiv"|Lokomotiv Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Dmitrijs Hohlovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|12|22|df=y}}|caps=39|club=[[Real Sociedad]]|clubnat=Spānija}} {{nat fs player|no=22|pos=FW|name=[[Dmitrijs Sičevs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1983|10|26|df=y}}|caps=3|club=[[FK Spartak Maskava|Spartak Moscow]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs player|no=23|pos=GK|name=[[Aleksandrs Fiļimonovs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|10|15|df=y}}|caps=16|club=[[Uralan Elista]]|clubnat=Krievija}} {{nat fs end}} === {{Fb|TUN}} === Treneris: {{Flaga|Tunisija}} [[Amārs Suajā]] {{nat fs start}} {{nat fs player|no=1|pos=GK|name=[[Alī Bumnižēls]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1966|4|13|df=y}}|caps=14|club=[[SC Bastia|Bastia]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=2|pos=DF|name=[[Haleds Badra]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|8|df=y}}|caps=72|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=3|pos=MF|name=[[Zubirs Baja]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|5|15|df=y}}|caps=77|club=[[Stambulas "Beşiktaş"|Beşiktaş]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=4|pos=DF|name=[[Muhameds Mkašers]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|25|df=y}}|caps=15|club=[[Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=5|pos=FW|name=[[Ziāds Žaziri]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|7|12|df=y}}|caps=26|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=6|pos=DF|name=[[Hatēms Trabelsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|25|df=y}}|caps=27|club=[[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]]|clubnat=Nīderlande}} {{nat fs player|no=7|pos=FW|name=[[Imeds Mhedēbi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|3|22|df=y}}|caps=30|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=8|pos=MF|name=[[Hasens Gabsi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|2|23|df=y}}|caps=48|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=9|pos=FW|name=[[Riāds Želasi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|7|7|df=y}}|caps=20|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=10|pos=MF|name=[[Kaiss Godbane]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|1|7|df=y}}|caps=62|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=11|pos=FW|name=[[Adels Selimi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1972|11|16|df=y}}|caps=64|club=[[SC Freiburg]]|clubnat=Vācija}} {{nat fs player|no=12|pos=DF|name=[[Raufs Buzaine]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1970|8|16|df=y}}|caps=39|club=[[Genoa CFC|Genoa]]|clubnat=Itālija}} {{nat fs player|no=13|pos=MF|name=[[Riāds Buazizi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1973|4|8|df=y}}|caps=47|club=[[Bursaspor]]|clubnat=Turcija}} {{nat fs player|no=14|pos=DF|name=[[Hāmdi Marzuki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1977|1|23|df=y}}|caps=7|club=[[Club Africain]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=15|pos=DF|name=[[Radhī Žaidī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|8|30|df=y}}|caps=40|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=16|pos=GK|name=[[Hasens Bežauī]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1976|2|14|df=y}}|caps=2|club=[[CA Bizertin|Bizertin]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=17|pos=DF|name=[[Tareks Tabets]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1971|8|16|df=y}}|caps=70|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=18|pos=MF|name=[[Selims Benašūrs]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|9|8|df=y}}|caps=3|club=[[FC Martigues|Martigues]]|clubnat=Francija}} {{nat fs player|no=19|pos=DF|name=[[Emirs Mkademi]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1978|8|20|df=y}}|caps=9|club=[[Étoile Sportive du Sahel|Étoile du Sahel]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=20|pos=FW|name=[[Alī Zitūni]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1981|1|11|df=y}}|caps=23|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=21|pos=MF|name=[[Mūrads Melki]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|5|9|df=y}}|caps=11|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=22|pos=GK|name=[[Ahmeds Žauaši]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1975|7|13|df=y}}|caps=0|club=[[US Monastir (football)|Monastir]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs player|no=23|pos=DF|name=[[Žuzē Kleitons]]|age={{dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2002|5|31|1974|3|21|df=y}}|caps=12|club=[[Espérance Sportive de Tunis|Espérance de Tunis]]|clubnat=Tunisija}} {{nat fs end}} == Ārējās saites == * [http://www.fifa.com/worldcup/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190619045038/http://www.fifa.com/worldcup/ |date={{dat|2019|06|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://www.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/2002korea-japan/teams 2002. gada FIFA Pasaules kauss — komandu sastāvi] {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kauss]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] phs8eu6dc3bzldxr8ko3naajhuuiq31 0 506295 4465916 4371964 2026-05-09T23:52:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465916 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada marts}} [[Attēls:Copal Madagascar.jpg|thumb|Kopāls no Madagaskaras]] '''Kopāls''' ir [[Dzintars|dzintaram]] līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti [[Tropu josla|tropiskās joslas]] [[Koks|koku]] [[sveķi]], jo īpaši aromātiskie sveķi no [[Kopāls (koks)|kopāla koka]] (''Protium copal''), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu. Mūsdienās ar to tiek apzīmēti visi tropiskie sveķi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/kop%C4%81ls|title=kopāls {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2022-03-14}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hmn.wiki/lv/Copal|title=Kopāls|website=hmn.wiki|access-date=2022-03-14|language=en|archive-date=2022-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20220314213651/https://hmn.wiki/lv/Copal}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.desertsun.com/story/life/home-garden/maureen-gilmer/2019/11/02/copal-the-incense-of-ancient-mexico/4096376002/|title=Copal: The incense of ancient Mexico|last=Gilmer|first=Maureen|website=The Desert Sun|access-date=2022-03-14|language=en-US}}</ref><ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vias.org/church_paintchem/church_paint_027.html|title=Copal|website=www.vias.org|access-date=2022-03-14}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.peopleperproject.com/posts/10495-copal-the-blood-of-trees-ancient-american-incense|title=Kopāls, koku asinis: Amerikas senie vīraks|website=lv.peopleperproject.com|access-date=2022-03-14}}</ref> Gandrīz identiski dzintaram pēc izcelsmes, īpašībām un izskata, bet to galvenā atšķirība ir vecums.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gemsociety.org/article/amber-jewelry-and-gemstone-information/|title=Amber Value, Price, and Jewelry Information|website=International Gem Society|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> Kopāls var saturēt [[Kukaiņi|kukaiņu]] un nelielus [[Augi|augu]] ieslēgumus.<ref name=":1" /> Nosaukums, balstoties uz [[Spānija|spāņu]] jūrasbraucēju teiktā, cēlies no [[Acteki|acteku]] ([[Navatlu valoda|navatlu]]) [[valoda]]s, kas nozīmē "smaržīgi [[dūmi]]", pārtulkots [[Angļu valoda|angļu valodā]] 1577. gadā, pēcāk parādījies arī citās valodās.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.utexas.edu/courses/stross/papers/copal.htm|title=MESOAMERICAN COPAL RESINS|website=web.archive.org|access-date=2022-03-14|date=2015-02-12|archive-date=2015-02-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20150212150136/http://www.utexas.edu/courses/stross/papers/copal.htm}}</ref> Acteki uzskatīja kopāla sveķus par "koku [[Asinis|asinīm]]", tie bija svēti un vērtīgi.<ref name=":2" /><ref name=":4" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirtim.lv/lv/baltais-kopals-tribal-soul-viraku-kocini-15gts4755|title=BALTAIS KOPĀLS - Tribal Soul vīraku kociņi 15g|website=pirtim.lv|access-date=2022-03-14|language=lv}}</ref> == Īpašības == {| |+Kopāla fiziskās īpašības<ref name=":3" /><ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fab.cba.mit.edu/classes/865.18/people/sfalcone/safety/Copal_msds.pdf|title=ScienceLab.com|access-date=14.03.2022|date=10/09/2005, 16:58|language=angļu}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.litoterapija.lv/public/akme/6041|title=Dārgakmeņi|website=www.litoterapija.lv|access-date=2022-03-14}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://cameo.mfa.org/wiki/Copal|title=Copal - CAMEO|website=cameo.mfa.org|access-date=2022-03-14}}</ref> |Stāvoklis istabas temperatūrā |Cieta viela |- |Krāsa |Dzeltens, dzeltenbrūns, retāk bāli dzeltens |- |Cietība |2 — 2,5 |- |Blīvums |1,04-1,13 |- |t° kušanas |180°-340 °C (Atkarīgs no kopāla veida) |- |Stabilitāte |Stabils |- |Korodēšanas spēja |Nekorodē |- |Elastība |Elastīgs |} [[Attēls:Kauri gum unpolished side.jpg|thumb|Neslīpēti kopāla sveķi no Jaunzēlandes]] Kopāls ir degošs materiāls, kas augstas [[temperatūra]]s ietekmē var eksplodēt, liesmu dzēšanas veids atkarīgs no [[uguns]] lieluma.<ref name=":7" /> Sasniedzot kušanas temperatūru, ļoti ātri kļūst mīksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.containerhandbuch.de/chb_e/scha/index.html?/chb_e/scha/scha_19_04.html|title=Container Handbook|website=www.containerhandbuch.de|access-date=2022-03-14}}</ref><!-- Var būt kaitīgs veselībai. --> Kopāls nav īpaši bīstams [[Cilvēks|cilvēkiem]], ja netiek norīts, toties saskarsmē ar [[Āda|ādu]] un [[Acs|acīm]] vai ieelpojot var izraisīt kairinājumu.<ref name=":7" /> Lietojot kā vīraku, kopāls var būt bīstams [[mājdzīvnieki]]em, radot [[Deguns|deguna]] gļotādas kairinājumu un iespējamas arī elpošanas problēmas, [[Simptoms|simptomus]] var mazināt ar labu telpu ventilēšanu un ierobežojot dzīvnieku pieeju sveķiem un telpām, kurās tas ir izmantots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://notabully.org/is-incense-bad-for-dogs/|title=Is Incense Bad For Dogs? - (Answered & Explained)|last=M|first=Logan|access-date=2022-03-14|date=2021-06-23|language=en-US|archive-date=2022-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20220518130735/https://notabully.org/is-incense-bad-for-dogs/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emergencyvetsusa.com/scents-that-are-bad-for-cats-dogs/|title=Scents That Are Bad For Cats And Dogs {{!}} Is Burning Incense Safe|website=Emergency Vets USA|access-date=2022-03-14|date=2020-05-04|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preventivevet.com/cats/scents-that-are-harmful-to-your-pets|title=Scents That Could Be Harmful To Your Pets|website=www.preventivevet.com|access-date=2022-03-14|language=en-us}}</ref> Pēc formas sacietējuši kopāli ir plakani, ne pārāk biezi, ieapaļi, nereti iegareni, vēl neslīpētiem un sveķiem mēdz būt izteiktāks reljefs, tie ir mākoņaināki, toties svaigi sveķi ir ļoti gludi un spīdīgi.<ref name=":3" /> == Sastopamība un ieguve == Sastopami un tiek iegūti [[Meksika|Meksikā]], [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], [[Sjerraleone|Sjerraleonē]], [[Angola|Angolā]], [[Mozambika|Mozambikā]], [[Zanzibāra|Zanzibārā]] ([[Tanzānija|Tanzānijā]]), [[Gabona|Gabonā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Japāna|Japānā]], [[Dominikāna|Dominikānas Republikā]], [[Indija|Indijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]]. Iegūstams gan ievācot no kokiem, gan [[Upe|upēs]] un citās ūdenstilpēs. Vairāki kopāli satur [[fosilijas]]. Atkarībā no ieguves vietas un izcelsmes koka sugas, var atšķirties kopālu veids.<ref name=":1" /><ref name=":3" /><ref name=":5" /><ref name=":6" /><ref name=":8" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Suter|first=A. F.|date=1929|title=EAST INDIAN COPALS AND DAMARS|url=https://www.jstor.org/stable/41358205|journal=Journal of the Royal Society of Arts|volume=77|issue=3987|pages=577–598|issn=0035-9114}}</ref> Kopāli ir radušies fosilizējoties koku sveķiem, kas izdalījušies kaitēkļu, vēlāk arī cilvēku darbības rezultātā.<ref name=":2" /> == Izmantošana == Izmanto: * Dabīgu laku gatavošanai;<ref name=":0" /><ref name=":1" /> * Kā vīraku;<ref name=":1" /><ref name=":2" /><ref name=":4" /> * Vēsturiski acteki izmantoja, kā [[Līme|līmi]], saistvielu [[Krāsa|krāsu]] [[Pigments|pigmentiem]] un dāvanu [[kukurūza]]s [[Dievs|dievam]];<ref name=":2" /><ref name=":4" /> * [[Juvelierdarbs|Rotaslietās]] kā dzintara aizstājēju;<ref name=":0" /><ref name=":4" /> * Enerģētiskai aizsardzībai;<ref name=":6" /><ref name=":8" /> * Emocionālas pacilātības un miera ieguvei;<ref name=":8" /><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Merali|first=Zul|last2=Cayer|first2=Christian|last3=Kent|first3=Pamela|last4=Liu|first4=Rui|last5=Cal|first5=Victor|last6=Harris|first6=Cory S.|last7=Arnason|first7=John T.|date=2018-04-24|title=Sacred Maya incense, copal (Protium copal - Burseraceae), has antianxiety effects in animal models|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29414121/|journal=Journal of Ethnopharmacology|volume=216|pages=63–70|doi=10.1016/j.jep.2018.01.027|issn=1872-7573|pmid=29414121}}</ref> * [[Upurēšana]]s rituālos;<ref name=":6" /> Mūsdienās vispopulārākais kopālu pielietojums ir vīrakā. Tiem joprojām ir liela nozīme Meksikas un Centrālamerikas valstu [[Kultūra|kultūrās]] festivālu laikā.<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ģeoloģija]] [[Kategorija:Fosilie sveķi]] 0ktxl15nyh2trs0g7ttrfe0dcm57qpc 0 508472 4465921 4462382 2026-05-10T00:50:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465921 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|440x440px|Karadarbības gaita]] 2022. gada 24. februārī [[Krievija]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|sāka iebrukumu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta. == Priekšvēsture == 24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] būtisku eskalāciju. == Sākums == 2021. gada 10. novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru grupējuma izvietošanos pie tās robežām. * 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents [[Džo Baidens]] brīdināja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.<ref name="ndtv"/> * 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja noteikt ierobežojumus [[NATO]] aktivitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] uz šķietamām militārām mācībām.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt." Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāja atvērtas durvis Krievijas iebrukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/|title=Remarks by President Biden in Press Conference|access-date=11 March 2022|date=19 January 2022|archive-date={{dat|2022|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220120133635/https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/}}</ref> * 2022. gada 24. janvārī NATO izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 25. janvārī pie Ukrainas robežas Krievijā un Krimā notika militāras mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.<ref name="ndtv"/> * 2022. gada 10. februārī arī Baltkrievijā sākās militārie manevri.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. februārī saasinājās kaujas separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.<ref name="ndtv" /> == 2022. gada februāris == === 21. februāris === 22.35 (UTC+3)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.kremlin.ru/events/president/news/67828|title=Address by the president of the Russian Federation|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm. Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka [[Vladimirs Ļeņins]] ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par [[Dekomunizācija|dekomunizāciju]]. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=2022-03-20|date=2022-02-21}}</ref> === 24. februāris === [[Attēls:Последствия_удара_ракеты_по_Голосеевскому_району_киева_(6).jpg|thumb|[[Kijiva]]s dzīvojamo ēku rajons pēc raķetes trāpījuma 24. februārī]] [[Attēls:Взятие_под_контроль_аэродрома_на_территории_Украины_001.png|thumb|Krievijas karavīri pie Hostomelas lidostas]] Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine|work=[[Meduza]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russian-president-vladimir-putin-announces-military-assault-against-ukraine-in-surprise-speech/ar-AAUebpI|title=Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech|last=John Haltiwanger|publisher=MSN|website=Business Insider|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> Savā uzrunā Putins melīgi apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/politika/13825671|title=Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60503037|title=Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration<!-- different from current title, please do not change -->|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russias-putin-announces-military-operation-in-ukraine-a76549|title=Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/full-text-putin-s-declaration-of-war-on-ukraine|title=Full text: Putin's declaration of war on Ukraine|work=The Spectator|access-date=3 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Eiropas Savienība]]s Aviācijas drošības aģentūra visu Ukrainas teritoriju pasludināja par kara zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.easa.europa.eu/domains/air-operations/czibs/czib-2022-01|title=Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)|access-date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/ukraine-closes-airspace-as-putin-orders-military-operation/|title=Ukraine closes airspace as Putin orders military operation|work=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Eccles|first=Mari}}</ref> Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma notika sprādzieni [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Donbass|Donbasā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/putin-announces-special-military-operation-in-ukraine/|title=Putin announces 'special military operation' in Ukraine|website=Politico|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija bombardē [[Mariupole|Mariupoli]] un Odesu, kā arī ar [[Spārnotā raķete|spārnotajām]] un [[Ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] deva triecienus par lidlaukiem, militārajiem štābiem un noliktavām Kijivā, Harkivā un [[Dņipro]],<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/world/europe/ukraine-maps.html|title=Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine|work=[[The New York Times]]|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Keith|first=Collins}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-europe-russia-moscow-kyiv-626a8c5ec22217bacb24ece60fac4fe1|title=Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Isachenkov|first=Vladimir}}</ref> 6:48 pēc vietējā laika Krievijas militārais transports iebrauca Ukrainā caur Senkivkas robežkontroles punktu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/23/europe/russia-ukraine-putin-military-operation-donbas-intl-hnk/index.html|title=Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Hodge|first=Nathan}}</ref> vienlaicīgi Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā arī no Krievijas anektētās [[Krima]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://multimedia.scmp.com/infographics/news/world/article/3168280/ukraine-crisis/|title=The war just started|work=South China Morning Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thehindu.com/news/international/watch-russian-vehicles-enter-ukraine-via-crimea/article65080171.ece|title=Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea|work=The Hindu|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Uzbrukuma plānotāji sākotnēji mēģināja ar raķetēm iznīcināt vadības centrus un pēc tam nosūtīja kara lidmašīnas un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.<ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/24/mapped-step-by-step-guide-all-out-russian-invasion-ukraine-could/|title=Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold|work=The Daily Telegraph|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Mendick|first=Robert}}</ref><ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold" /> Krievija plānoja likvidēt Ukrainas vadošās amatpersonas un nomainīt tās ar savu marionešu valdību,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-believes-russia-planning-decapitate-ukraines-government-2022-02-24/|title=Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Stewart|first=Phil}}</ref> un ASV eksperti uzskatīja, ka krievu karaspēks Kijivu var ieņemt 96 stundu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/us-expects-kyiv-fall-days-ukraine-source-warns-encirclement-1682326|title=Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement|website=[[Newsweek]]|access-date=26 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka Ukrainā arī netālu no Harkivas<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/index.html|title=Ukraine-Russia crisis: Live updates|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> un ziņoja par amfībiju ierašanos Mariupoles pilsētā.<ref name="TroianovskiNYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-ukraine-putin|title=Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea|work=The New York Times|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022|last=Troianovski|first=Anton|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2022/2/23/22948534/russia-ukraine-war-putin-explosions|title=Russia has launched its war in Ukraine|publisher=Vox|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets|title=Russia takes military action in Ukraine as UN meets|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 07:40 karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine: Troops moving in from Belarus|last=<!--Not stated-->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]], [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]], kā arī no Krimas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824058|title=Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskas apgabalā.<ref name="TroianovskiNYT" /> Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no [[Ščastja]]s un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/vsu-otvoevali-schaste-unichtozheny-okolo-50-vragov-novosti-donbassa-11715445.html|title=ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/feb/23/ukraine-russia-news-crisis-latest-live-updates-putin-biden-europe-sanctions-russian-invasion-border-troops|title=Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates|website=[[The Guardian]]|access-date=24 February 2022|date=16 July 2018}}</ref> Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824153|title=Украина разорвала дипломатические отношения с Россией|website=[[Interfax]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30312-ukraine-closes-airspace-russia-attacks?_fb_noscript=1|title=Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack|last=Charpentreau|first=Clement|website=AeroTime Hub|access-date=25 February 2022}}</ref> [[Attēls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm|thumbtime=0:20|thumb|Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā]] 10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Ziņoja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbruka Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no [[Sumi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/voyska-rossii-na-severe-ukrainy-prodvinulis-vglub-do-pyati-kilometrov-arestovich-novosti-donbassa-11715571.html|title=Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович|website=[[Unian]]|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Zelenska preses dienests ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-uhvaliv-usi-neobhidni-rishennya-dlya-zahistu-krayi-73117|title=President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President|website=president.gov.ua|access-date=24 February 2022}}</ref> 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas un Mariupoles, bet Ščastja ir pilnībā atgūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/en/news/2022/02/24/general-staff-of-the-armed-forces-of-ukraine-operative-information-as-of-10-30/|title=General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30|publisher=[[Ministry of Defence (Ukraine)|Ukraine Ministry of Defence]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma [[Hostomeļa]]s lidostu Kijivas priekšpilsētā; vēlāk šajā dienā sākās ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russia-attacks-ukraine-as-its-happening-a76553|title=Russia Attacks Ukraine: As It's Happening|website=The Moscow Times|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_ab6cab437dff1920a9fcec2857593b70|title=On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Chance|first=Matthew}}</ref> Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka lidlaukā notriekti trīs no 34 Krievijas helikopteriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/24/russia-ukraine-attack-news/#link-UMHNSQEUGZHETM37AQDV3MLYMA|title=Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine|work=The Washington Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 11:00 (UTC+2) Ukrainas robežsargi ziņoja par [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s pārkāpumu Vilčā, bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja no raķešu palaišanas iekārtām (domājams ''[[BM-21 Grad]]'').<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=Hromadske|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Kā ziņots, helikopters no Baltkrievijas bez marķējuma bombardēja [[Slavutiča]]s robežsargus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/so-storony-belarusi-vertolet-bez-opoznavatelnyh-znakov-obstrelyal-rayon-pered-kpp-slavutich-novosti-ukrainy-11715628.html|title=Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un [[Ļviva]]s pilsētām. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un Luhanskas apgabalos notika smagas sauszemes kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/pmn/news-pmn/ukraine-hit-by-second-wave-of-missile-strikes-official|title=Ukraine hit by second wave of missile strikes – official|work=National Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēks no Krimas virzījās uz [[Nova Kahovka]]s pilsētu [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/russian-troops-moving-towards-town-of-nova-kakhovka-in-kherson-oblast/|title=Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tajā pašā dienā Krievijas spēki iebruka [[Hersona]]s pilsētā un pārņēma savā kontrolē [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/russian-troops-enter-ukraines-kherson-oblast-defense-ministry/2513722|title=Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry|publisher=[[Anadolu Agency]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un [[Starobiļska]]s.<ref name="hromadske.online"/> 13:32 (UTC+2) [[Valerijs Zalužnijs|Valērijs Zalužnijs]] ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas.<ref name="hromadske.online" /> Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.<ref name="hromadske.online" /> Tiek ziņots, ka [[Vuhledara]]s slimnīcas bombardēšanas laikā bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).<ref name="hromadske.online" /> V. Zelenskis sacīja, ka [[Čornobiļa|Čornobiļā]] un [[Pripjata|Pripjatā]] izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.<ref name="rsullivan-fighting">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-nuclear-russia-attack-ukraine-b2022444.html|title=Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president|last=Sullivan|first=Rory|website=[[The Independent]]|access-date=|date=24 February 2022}}</ref> Ap 18:20 (UTC+2) [[Čornobiļas atomelektrostacija]] bija Krievijas kontrolē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/rossiyskie-voyska-zahvatili-chernobylskuyu-aes-ofis-prezidenta-novosti-donbassa-11716741.html|title=В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/chernobyl-power-plant-captured-by-russian-forces-ukrainian-official-2022-02-24/|title=Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_438d63764e04c5907533d2c095e73cfd|title=Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says|last=Sangal|first=Aditi|last2=Wagner|first2=Meg|website=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last3=Vogt|first3=Adrienne|last4=Macaya|first4=Melissa|last5=Picheta|first5=Rob|last6=Said-Moorhouse|first6=Lauren|last7=Upright|first7=Ed|last8=Chowdhury|first8=Maureen}}</ref> tāpat kā apkārtējās teritorijas.<ref name="rsullivan-fighting" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/23/ukraine-declares-state-of-emergency-amid-fears-of-invasion-liveblog|title=Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage|last=Najjar|first=Farah|last2=Child|first2=David|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022|last3=Gadzo|first3=Mersiha}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-invasion-russian-forces-chernobyl-/31721240.html|title=Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant|website=[[RadioFreeEurope/RadioLiberty]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 16:18 (UTC+2) Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] izsludināja [[Komandantstunda|komandantstundu]] no 22:00 līdz 7:00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/801462.html|title=Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši [[Zmijinija|Zmijinijas salu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/donbas/_ostriv-zmiyinij-zahopili-rosijski-okupanti-dpsu/1072429|title=Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ|publisher=[[Gazeta UA]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Sākotnēji uzskatīja, ka visi 13 robežsargi uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā robežsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/2022/02/26/ukraine-russia-snake-island/|title=Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Lamothe|first=Dan}}</ref> Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailythanthi.com/News/TopNews/2022/02/24231956/South-Ukraine-region-says-13-civilians-9-troops-killed.vpf|title=ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்|website=[[Dina Thanthi|Dailythanthi.com]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ta}}</ref> trīs Mariupolē un viens Harkivā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/russia-ukraine-invasion-casualties-death-toll|title=Ukraine death toll: What we know so far|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801769.html|title=Zelensky signs decree declaring general mobilization|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 25. februāris === [[Attēls:Kyiv_Tense_as_Russian_Forces_Advance.webm|left|thumb|[[Amerikas Balss]] reportāža no Kijivas]] Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/24/europe/ukraine-russia-invasion-friday-intl-hnk/index.html|title=Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says|last=Regan|first=Helen|last2=Hallam|first2=Jonny|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-kyiv-official-says-enemy-aircraft-downed-2022-02-25/|title=Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed|work=Reuters|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-attacks-ukraine/russian-forces-are-meeting-more-resistance-near-kyiv-and-kharkiv-than-farther-south-analysts-say|title=Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.|last=Barnes|first=Julian E.|website=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> 25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/25/ukraine-invasion-explosions-in-kyiv-as-uk-reports-fierce-resistance-across-the-nation|title=Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv|work=The Guardian|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Graham-Harrison|first=Emma}}</ref> Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis [[Vadims Deņisenko]] sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/ukraine-ministry-says-russia-hit-075824163.html|title=Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax|work=[[Yahoo Finance]]|access-date=25 February 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas [[Obolonas rajons|Obolonas rajonā]],<ref name="BBC-2022-02-25"/> Kijivas ziemeļos Krievijas karaspēka vienības bija apstādinātas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war|title=Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331}}</ref> Krievijas speciālo uzdevumu karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/news/russia-special-forces-kyiv-ukraine-leaders-mercanaries-behind-lines-1483303|title=Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky|publisher=[[i (newspaper)|i News]]|website=inews.co.uk|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.uk/news/tank-drives-over-mans-car-in-ukraine-and-he-lives-to-tell-the-tale-watch/235095|title=Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH|last=Wood|first=Aden-Jay|publisher=[[GB News]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/25/ukrainian-man-crushed-car-russian-tank-rolling-northern-kyiv/|title=Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Chandler-Wilde|first=Helen|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/tv/news/russian-tank-crushes-car-kyiv-b2023423.html|title=Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives|work=The Independent|access-date=26 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/factcheck/2022/02/28/fact-check-video-russian-tank-hitting-car-kyiv-lacks-context/6953727001/|title=Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian|last=Lee|first=Ella|last2=Sadeghi|first2=McKenzie|website=USA Today|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> [[Attēls:Житловий_будинок_у_Києві_(вул._Кошиця)_після_обстрілу.jpg|thumb|Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī]] Savukārt [[Doneckas Tautas Republika]]s [[Horļivka]]s mērs ziņoja, ka Ukrainas šāviņi trāpījuši vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/sorting-fact-disinformation-russian-attack-ukraine-83106752|title=Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine|publisher=''[[ABC News]]''|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas [[Valsts apvērsums|gāzt valdību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-putin-war-kyiv-invasion-latest-b2022971.html|title=Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live|website=The Independent|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-russia-war-live-latest-news-putin-kyiv-invasion-12541713|title=Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks|website=[[Sky News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Ukraina izdalīja {{sk|18000}} ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālos aizsardzības spēkus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Kyiv residents take up arms as Russia advances|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.<ref name="OZ"/> [[Pentagons]] paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi pārākumu Ukrainas gaisa telpā, tās [[pretgaisa aizsardzība]]s spēki joprojām spēja pretoties,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-RCVQQO7CNFC33LEDYG2O3Q3JAE|title=Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says|work=The Washington Post|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Lamothe|first=Daniel}}</ref> ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apgabala centru un ka Ukrainas valdība joprojām ir neskarta, bet brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no {{sk|150000}}—{{sk|190000}} karavīru, kas bija sapulcēti pie robežām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war/russian-forces-have-lost-some-momentum-pentagon-official-says|title=Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.|work=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Cooper|first=Helene}}</ref> Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedza gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u|title=Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'|work=Rostov Gazeta|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|language=ru|archive-date={{dat|2022|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220225073113/https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u}}</ref> V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news/card/U1YDTnzZnlMsI6A2uzcb|title=Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets|work=[[Wall Street Journal]]|access-date=25 February 2022|last=Marson|first=James}}</ref> Tajā pašā dienā Putins norādīja [[Ķīna]]s līderim [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinam]], ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://financialpost.com/pmn/business-pmn/putin-tells-xi-that-russia-willing-to-hold-high-level-talks-with-ukraine-chinas-cctv|title=Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV|work=[[Financial Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 26. februāris === 00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no [[Vasiļkiva]]s pilsētas un tās gaisa bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-25-22/index.html|title=Heavy fighting reported to the south of Kyiv|last=Sangal|first=Aditi|last2=Vogt|first2=Adrienne|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last3=Woodyatt|first3=Amy|last4=Picheta|first4=Rob|last5=Upright|first5=Ed|last6=Yeung|first6=Jessie|last7=Renton|first7=Adam|last8=Macaya|first8=Melissa|last9=Wagner|first9=Meg}}</ref> [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs [[Su-27]] netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu [[Il-76]], kurā atradās desantnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/mest-za-lugansk-2014-vozle-vasilkova-sbili-il-76-s-vrazheskimi-desantnikami-novosti-donbassa-11718622.html|title=Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Давыгора|first=Олег|language=ru}}</ref> Kaujā par Vasiļkovu uzvarēja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/boy-za-vasilkov-zavershilsya-pobedoy-vsu-novosti-kieva-11718874.html|title=Бой за Васильков завершился победой ВСУ|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Робейко|first=Ольга|language=ru}}</ref> Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Ukrainas militārpersonas karoja pie spēkstacijas [[Troješčina]]s ziemeļu apkaimē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-TAIGHCFPGRBUVBQRFBISDQJSL4|title=Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city|work=The Washington Post|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Grady|first=Siobhán}}</ref> ''[[BBC News]]'' ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un [[Šuļavka]]s apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā Kijivā;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-attack-kyiv-military-base-are-repelled-ukraine-military-2022-02-26/|title=Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu [[Mikolajiva]]s pilsētai pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Heavy fighting reported around Kyiv|last=Perera|first=Ayeshea|publisher=[[BBC]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas spēki notrieca Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no [[Bila Cerkva]]s, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine says it shot down large Russian plane|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2022/02/26/ukraine-russian-war-updates-hundreds-of-casualties-as-russia-ukraine-fighting-spills-into-streets/|title=Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets|website=[[New York Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/26/europe/ukraine-zelensky-evacuation-intl/index.html|title=Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'|last=Braithwaite|first=Sharon|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.<ref name="AP_stand_firm"/> Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/26/world/ukraine-russia-war/ukrainian-forces-fight-back-as-russia-pushes-on-three-cities|title=Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/internet-ukraine-disrupted-russian-troops-advance-2022-02-26/|title=Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Pearson|first=James}}</ref> Atbildot uz [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas vicepremjera]] [[Mihailo Fedorovs|Mihailo Fedorova]] lūgumu, [[Īlons Masks]] paziņoja, ka ir ieslēdzis savu ''Starlink'' pakalpojumu Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/starlink-service-ukraine-elon-musk-b2024184.html|title=Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine|work=The Independent|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/technology/musk-says-starlink-active-ukraine-russian-invasion-disrupts-internet-2022-02-27/|title=Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Jin|first=Hyunjoo}}</ref> [[Attēls:Solemn_Kyiv_Copes_with_Bombs_Gunfire.webm|thumb|''Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire'', video reportāža no ''[[Amerikas Balss|Voice of America]]'']] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk [[Enerhodara]]s un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2022-02-26/wojna-na-ukrainie-rosjanie-blisko-elektrowni-atomowej-jest-ryzyko-ze-zostanie-ostrzelana/|title=Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana|publisher=[[Polsat News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|language=pl}}</ref> Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikopol.nikopolnews.net/ru/favorite/oficialno-o-situacii-v-energodare-27-fevralya/|title=Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля|last=Andrus|first=Ekaterina|website=[[Nikopol News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> [[Japāna]]i piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī [[Moldova]]s kuģi, radot nopietnus bojājumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_d79d1d542a90f15d7c38c6e3b03d73ab|title=Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast|publisher=CNN|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> [[Ramzans Kadirovs]] apstiprināja, ka čečenu karotāji ir dislocēti arī Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/26/putins-chechen-ally-says-forces-deployed-ukraine-to-back-russia|title=Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome]]s sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] paziņoja, ka Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka ''[[kadirovieši]]'' mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Daņilovs paziņoja, ka ''Kadirovieši'' ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/03/02/zelensky-russia-ukraine-assassination-attempt-foiled/|title=Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says|work=The Washington Post|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022|last=Bella|first=Timothy}}</ref> Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti pēc bērnu slimnīcas apšaudes Kijivā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_60a7db10bfe4a64fb7fc9c2232fca43d|title=Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326282/|title=Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel|work=[[Pravda]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.<ref name="ISW Feb26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russia-ukraine-warning-update-russian-offensive-campaign-assessment-february-26|title=Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Stepanenko|first3=Katya}}</ref> Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.<ref name="CT Update 9" /> Dienvidos Krievija ieņēma [[Berdjanska|Berdjansku]] un draudēja ielenkt Mariupoli.<ref name="ISW Feb26" /> Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.<ref name="CT Update 9"/> ASV un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar [[Benzīns|benzīna]] un [[dīzeļdegviela]]s deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-says-russian-advance-has-slowed-likely-caused-by-logistical-problems-2022-02-26/|title=UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/31724528.html|title=U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa|Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> === 27. februāris === [[Attēls:Equipment_of_the_sabotage_and_reconnaissance_group_captured_in_Odessa_Oblast,_2022_(2)_(cropped).jpg|thumb| [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums]] Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877|title=What's happening in the Ukraine crisis now|publisher=BBC News|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3414231-russia-hits-kyiv-regions-vasylkiv-with-cruise-or-ballistic-missiles.html|title=Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire|publisher=[[UkrInform]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu [[Romi|romu]] grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no [[Kahovka]]s, sagrābusi krievu tanku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/war/pid-kahovkoyu-ukrajinski-romi-vkrali-u-rosiyskih-okupantiv-tank-novini-donbasu-11720335.html|title=Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві|date=27 February 2022|last=Orlova|first=Violetta|language=uk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/|title=The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank|work=DigLogs|date=27 February 2022|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/}}</ref> Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim [[Roveņki|Rovenkas]] pilsētā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/town-near-ukraines-kyiv-hit-by-missiles-oil-terminal-fire-2022-02-27/|title=Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_b166502aee8fd3e6916eed56d4c443f5|title=Russian aircraft banned from German airspace|last=Vogt|first=Adrienne|last2=Said-Moorhouse|first2=Lauren|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Ravindran|first3=Jeevan|last4=Wilkinson|first4=Peter|last5=Yeung|first5=Jessie|last6=Lendon|first6=Brad|last7=George|first7=Steve|last8=Wagner|first8=Meg|last9=Vera|first9=Amir}}</ref> Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles ciemu iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://korrespondent.net/ukraine/4452018-novaia-kakhovka-polnostui-pod-kontrolem-rossyiskykh-okkupantov-mer1|title=Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр|work=[[Korrespondent]]|access-date=27 February 2022|last=Vinogradova|first=Ulyana|language=uk}}</ref> Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-enter-ukraines-kharkiv-ukrainian-official-2022-02-27/|title=Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/a-large-column-of-russian-vehicles-is-pushing-into-the-city-of-sumy-from-the-side-of-khimprom/|title=A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom|website=[[The Kyiv Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši [[Heņičeska|Heņičesku]] un Hersonas starptautisko lidostu [[Čornobajivka|Černobajivkā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-blocks-ukraines-kherson-berdyansk-ria-2022-02-27/|title=Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Auyezov|first=Olzhas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pnp.ru/politics/v-minoborony-soobshhili-ob-unichtozhenii-975-voennykh-obektov-ukrainy.html|title=В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailysabah.com/world/ukraine-restores-full-control-over-kharkiv-city-governor/news|title=Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor|website=Daily Sabah|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam pārvest Krievijas armijas kodolspēkus īpašā kaujas dienesta režīmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/putin-puts-nuclear-deterrence-forces-on-alert/a-60936141|title=Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert|publisher=[[Deutsche Welle]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/02/27/911143-putin-poruchil|title=Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим|website=[[Vedomosti]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/vladimir-putin-puts-russia-nuclear-deterrence-forces-on-high-alert-ukraine|title=Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert|work=The Guardian|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Roth|first=Andrew}}</ref> Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO); NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona [[Stefans Dujariks]] ideju par [[Kodolkarš|kodolkaru]] nosauca par "neiedomājamu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribune.com.pk/story/2345548/nato-chief-calls-putin-alert-order-irresponsible-cites-dangerous-rhetoric|title=NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric|website=[[The Express Tribune]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/un-spokesman-says-idea-of-nuclear-conflict-inconceivable/|title=UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'|website=[[Times of Israel]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref> Pēc analītiķu firmas ''Rochan Consulting'' teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/dd28dd4c-ab02-4f06-a56a-e930d1ce0ffd|title=Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast|last=Foy|first=Henry|last2=Rathbone|first2=John Paul|website=[[Financial Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> Prezidenta V. Zelenska padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/|title=Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні|last=Zakharchenko|first=Yulia|website=[[Fakty i Kommentarii]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=Ukrainian|archive-date={{dat|2022|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228033140/https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/}}</ref> Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem [[Zaporižja]]s virzienā, bet [[Dņipro]] austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=Institute for the Study of War|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas spēkus atvairīja no [[Buča (pilsēta)|Bučas]] un [[Irpiņa]]s uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/kyiv-surrounded-says-mayor-fighting-on-fourth-day-of-russian-invasion-of-ukraine|title=Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion|work=The Guardian|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|last=Sabbagh|first=Dan}}</ref> Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju [[Stanica Luhanska|Stanicas Luhanskas]] un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apsūdzēja to arī [[Volnovaha]]s iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stanitsa-luganskaya-schaste-volnovaha-okazalis-1645985725.html|title=Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи|publisher=[[RBC Ukraine]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|language=uk}}</ref> ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.<ref name="ISW_update_10"/> === 28. februāris === Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-around-ukraines-mariupol-throughout-night-regional-governor-2022-02-28/|title=Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-britain-intelligence/uk-says-russian-advance-on-kyiv-slowed-by-staunch-ukrainian-resistance-idUSKBN2KX0LJ|title=UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance|date=28 February 2022}}</ref> Uzņēmums ''Maxar Technologies'' publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankivas.<ref name="Beech-2022">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-military-convoy-north-kyiv-stretches-40-miles-maxar-2022-03-01/|title=Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Beech|first=Eric}}</ref> Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.<ref name="Beech-2022" /> ''[[The Times]]'' ziņoja, ka [[Vāgnera grupa]] tikusi pārdislocēta no [[Āfrika]]s uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/volodymyr-zelensky-russian-mercenaries-ordered-to-kill-ukraine-president-cvcksh79d|title=Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president|work=[[The Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Rana|first=Manveen}}</ref> Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/do-1400-bulo-znishcheno-ponad-200-odinits-tekhniki-okupantiv-na-napryamkakh-trasi-irpin-zhitomir-arestovich|title=До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович|publisher=[[Espreso TV]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=uk}}</ref> Harkivas mērs [[Ihors Terehovs]] paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-cluster-munition-strikes-buildings-in-kharkiv-as-dozens-killed-in-mass-shelling-12554056|title=Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts|publisher=Sky News|access-date=28 February 2022}}</ref> Ukrainas vēstniece ASV [[Oksana Markarova]] apsūdzēja Krieviju [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumbas]] izmantošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-war-vaccuum-bomb-thermobaric-b2025344.html|title=Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims|work=The Independent|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Sabin|first=Lamiat}}</ref> Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas [[Gomeļa|Gomeļā]] beidzās bez panākumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/01/ukraine-what-we-know-day-six-russia-invasion|title=Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion|work=The Guardian|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Harrison|first=Virginia}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/28/world/europe/ukraine-russia-talks-belarus.html|title=Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.|work=The New York Times|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022|last=Hopkins|first=Valerie}}</ref> Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/putin-says-ukrainian-neutrality-key-any-settlement-2022-02-28/|title=Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement|date=28 February 2022}}</ref> Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-february-28-2022|title=Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022|publisher=Institute for the Study of War|access-date=1 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālajiem aizsardzības spēkiem]] un bruņotiem brīvprātīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877?ns_linkname=621dcac6ec502b53cd480359%26%27Russia%20has%2075%25%20of%20forces%20inside%20Ukraine%27%262022-03-01T07%3A37%3A57.818Z&pinned_post_locator=urn:asset:341d7815-541d-4473-8a09-55b19f660556&pinned_post_asset_id=621dcac6ec502b53cd480359|title='Russia has 75% of forces inside Ukraine'|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> 28. februārī iestājās diplomātiskā krīze [[Grieķijas - Krievijas attiecības|Grieķijas — Krievijas attiecībās]], kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanea.gr/2022/02/28/greece/polemos-stin-oukrania-nekroi-dyo-akomi-ellines-omogeneis-sto-xorio-sartana/|title=Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς|website=tanea.gr|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=el}}</ref> Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/the-secretarys-call-with-greek-foreign-minister-dendias/|title=The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias|website=[[ASV Valsts departaments|United States Department of State]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> kopā ar [[Vācija|Vāciju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.real.gr/kosmos/arthro/presbeia_germanias_stin_ellada_syllypitiria_stous_syggeneis_ton_10_amaxon_ellinikis_katagogis-813186/|title=Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'|website=Real.gr|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> un citām valstīm izteica līdzjūtību [[Grieķija]]i. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efsyn.gr/politiki/exoteriki-politiki/333846_ypex-ehoyme-apodeixeis-oti-oi-ellines-skotothikan-apo-rosika|title=ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά|website=EfSyn|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> Grieķijas premjerministrs [[Kirjaks Micotakis]] paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekathimerini.com/news/1178530/greece-to-send-defensive-military-equipment-to-ukraine/|title=Greece to send defensive military equipment to Ukraine|website=Kathimerini|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/27/russian-air-strikes-in-ukraine-kills-10-greek-nationals-fm|title=Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals|publisher=Al Jazeera|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas diversantu vienība no slēpņa apšaudīja ''Sky News'' reportieru komandu pie Kijivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/sky-news-teams-harrowing-account-of-their-violent-ambush-in-ukraine-this-week-12557585|title=Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week|publisher=Sky News|access-date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-60627841|title=Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/04/sky-news-reporter-stuart-ramsay-shot-russian-infiltrators-ukraine/|title=Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine|work=The Daily Telegraph|access-date=5 March 2022|date=4 March 2022|last=Ensor|first=Josie|issn=0307-1235}}</ref> Ukrainas spēku uzbrukumā nogalināja Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas komandiera vietnieku ģenerālmajoru [[Andrejs Suhoveckis|Suhovecki]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-11-22/h_3e6ea2e4c7df77975ab58f7317aa5d71|title=Russian major general killed in Ukraine at end of February|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Murphy|first=Paul P.|location=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/russia-ukraine-sukhovetsky-conflict-1684441|title=Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army|work=Newsweek|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> == 2022. gada marts == === 1. marts === [[Attēls:Kharkiv_downtown_street_destroyed_by_Russian_bombardment.jpg|thumb|[[Harkiva]]s centra iela pēc bombardēšanas]] Vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gāja bojā, Krievijas spēkiem apšaudot militāro bāzi [[Ohtirka|Ohtirkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/feb/28/ukrainian-soldiers-killed-after-russian-artillery-/|title=More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base|website=[[The Washington Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/kharkiv-official-russian-missiles-hit-city-administration-residential-areas-2022-03-01/|title=Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Zinets|first=Natalia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/least-10-killed-latest-rocket-strikes-ukraines-kharkiv-says-ukrainian-official-2022-03-01/|title=Footage appears to show strike on Kharkiv local government building|access-date=2 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos [[Hersona]]s pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60567162|title=Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu [[Ukrainas Bruņotie spēki|bruņotos spēkus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-60566776|title=Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments paziņoja, ka [[Baltkrievijas Bruņotie spēki]] ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/belarus-russia-war-ukraine/|title=US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion|work=Politico|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Gijs|first=Camille}}</ref> Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belarus-leader-says-minsk-wont-join-russian-operation-ukraine-belta-reports-2022-03-01/|title=Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķetes trāpīja Kijivas galvenajai televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/01/world/ukraine-russia-war|title=Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.|work=The New York Times|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Triebert|first=Christiaan|issn=0362-4331}}</ref> Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam [[Babinjaras holokausta memoriālais centrs|Babinjaras holokausta memoriālajam centram]], kas ir Ukrainas galvenais [[Holokausts|holokausta]] memoriāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-spacex-kyiv-business-europe-6bcdf50c08dd62a4c5305aa34d045cce|title=Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html|title=Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky|last=Basu|first=Zachary|last2=Lawler|first2=Dave|website=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta amatpersona]] paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Berdjanska|Berdjansku]] un [[Melitopole|Melitopoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60542877|title=Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital|access-date=1 March 2022}}</ref> === 2. marts === [[Attēls:Myronosytska_1_after_Russian_shelling_on_2_March_2022_(05).jpg|thumb|Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā]] Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu militārajai slimnīcai [[Harkiva]]s ziemeļrietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/russian-paratroopers-launch-fresh-attack-on-embattled-kharkiv-with-battle-underway-at-military-hospital/news-story/4cbd5625944ddf500545c11291e46302|title=Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital|publisher=Sky News|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Trostjaneca|Trostjanecu]]. Ukrainas prezidenta padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz [[Horļivka|Horļivku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/805456.html|title=First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych|publisher=[[Interfax Ukraine]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši [[Makariva|Makarivu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/838267-armed-forces-of-ukraine-liberate-makariv-in-kyiv-region-commander-in-chief-zaluzhnyi|title=Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Mariupole]]s mērs [[Vadims Boičenko]] ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā Krievijas raķete trāpīja [[Bangladeša]]s [[Balkeris|beramkravu kuģim]], nogalinot Bangladešas inženieri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-03/missile-sets-bangladeshi-vessel-ablaze-in-ukraine-port-one-dead|title=Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead|publisher=Bloomberg News|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022|last=Devnath|first=Arun}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://unb.com.bd/category/bangladesh/ukraine-conflict-bangladeshi-killed-in-rocket-attack-on-ship/88555|title=Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> ''Ukrajinska Pravda'', atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents [[Viktors Janukovičs]] atrodas [[Minska|Minskā]], un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/2/7327392/|title=Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/world/russia-ukraine-war-kremlin-planning-to-declare-ex-president-viktor-yanukovych-as-new-head-of-ukraine-2022-03-02-762346|title=Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine|last=Bhandari|first=Shashwat|website=www.indiatvnews.com|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]], ja Ukraina padosies.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/if-putin-picks-puppet-ukraine-leader-viktor-medvedchuk-odds-favorite-1682429|title=If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite|work=Newsweek|access-date=5 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "[[Trešais pasaules karš]] būtu iznīcinošs un postošs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/news/world/russias-lavrov-says-a-third-world-war-would-be-nuclear-and-destructive-ria|title=Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear|work=[[National Post]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> === 3. marts === [[Attēls:Встреча_подразделений_ВС_РФ_и_ЛНР_в_Новоайдаре_008.png|thumb|Krievijas karaspēks Novoaidarā]] Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/2nd-round-talks-russia-ukraine-end-cease-fire/story?id=83226054|title=2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire|last=ABC News Team|publisher=''ABC News''|website=abcnews.go.com|access-date=4 March 2022}}</ref> Pēc sprādziena netālu no [[Odesa]]s nogrimis Igaunijas kravas kuģis ''Helt''; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-ship-explosion-estonia-odessa-b2027699.html|title=Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'|work=The Independent|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Batchelor|first=Tom}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/bangladesh-cargo-ship-hit-by-missile-crew-member-killed-bangladesh-official-2022-03-03|title=Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Saul|first=Jonathan}}</ref> [[Vācija]]s Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/germany-to-ship-anti-aircraft-missiles-to-ukraine-reports/a-60995325|title=Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports|website=Deutsche Welle|access-date=5 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-parliament-backs-bill-seize-russia-owned-assets-ukraine-2022-03-03/|title=Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir sagrābis [[Balakļija|Balakļiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2035291/world|title=Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax|website=Arab News|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Civilians trapped as Russia bombards port city|last=BBC News Team|publisher=BBC News|access-date=3 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija sapulcināti ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/europe/2022-03-03/ukraine-russian-invasion-war-pentagon-kherson-5213281.html|title=First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine|work=Stars and Stripes|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022|last=Doornobs|first=Caitlin}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/europe/596718-zelensky-says-first-foreign-fighters-now-in-ukraine|title=Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine|work=[[The Hill (newspaper)|The Hill]]|access-date=11 March 2022|date=3 March 2022|last=Oshin|first=Olafimihan}}</ref> === 4. marts === [[Attēls:Lyceum_25,_Zhytomyr,_after_an_airstrike_during_Russian_invasion_(5).jpg|thumb|Skola [[Žitomira|Žitomirā]] pēc uzlidojuma]] [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostacijā]] trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-live-updates-cbd6eed3e1b8f4946f5f490afd06b4be|title=Live updates: Russian troops shelling nuclear power station|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/fire-breaks-out-at-ukraines-zaporizhzhia-nuclear-power-plant-amid-shelling/ar-AAUAmzP|title=Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling|website=[[MSN]]|access-date=4 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/world/ukraine-russia-invasion-march3-2022-1.6371091|title=Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire|access-date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka [[transformators]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-16-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=IAEA press release|website=IAEA|access-date=10 March 2022}}</ref> Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://globalnews.ca/news/8658032/ukraine-russia-nuclear-plant-fire/|title=Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle|publisher=[[Global News]]|access-date=4 March 2022|date=4 March 2022|last=Boynton|first=Sean}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ru/politics/04/03/2022/6221d9739a794707d97422f3|title=Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС|date=4 March 2022|language=ru}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220305/provokatsiya-1776652035.html|title=Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС|access-date=6 March 2022|date=5 March 2022|language=ru}}</ref> NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie kara ar Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/5/nato-rejects-no-fly-zone-ukraine-decries-greenlight-for-bombs|title=NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'|publisher=AJ English|access-date=5 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/live-updates/russia-ukraine-power-plant-fire-war-news-latest-vladimir-putin-invasion/|title=Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"|work=[[CBS News]]|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> === 5. marts === Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities|last=Gadzo|first=Mersiha|last2=Najjar|first2=Farah|publisher=Al Jazeera|access-date=5 March 2022}}</ref> Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ovz3hjgxC2A|title=Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse|website=[[DW News]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol|work=Al Jazeera|access-date=7 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/06/europe/ukraine-russia-invasion-sunday-intl-hnk/index.html|title=Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint|last=Lister|first=Tim|last2=Pennington|first2=Josh|publisher=CNN|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last3=Hollingsworth|first3=Julia|last4=Gigova|first4=Radina}}</ref> === 6. marts === Krievijas raķešu uzbrukumā cieta [[Vinnica]]s Starptautiskā lidosta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html|title=Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport|work=Axios|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last=Saric|first=Ivana|archive-date={{dat|2022|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220306185803/https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html}}</ref> Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ukraine-conflict-ukroboronproms-zhytomyr-armour-plant-destroyed|title=Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed|publisher=Janes Information Services|access-date=10 March 2022|date=8 March 2022|last=Fiorenza|first=Nicholas}}</ref> Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-second-attempt-to-evacuate-mariupol-to-begin-as-temporary-ceasefire-announced-12559009|title=Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'|publisher=Sky News|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-nuclear-facility-russia-shuts-off-communications/|title=Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says|publisher=CBS News|access-date=7 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> === 7. marts === Krievijas spēki nogalināja Hostomeļas pilsētas mēru Juriju Prilipko.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/napadenie-rossii-na-ukrainu-okkupanty-ubili-mera-gostomelya-yuriya-prilipko-novosti-ukrainy-50222857.html|title=Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля|work=Novy Chas|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|language=Russian}}</ref> Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs [[Oleksandrs Markušins]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/03/7/7329025/|title=Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі|work=Ukrayinska Pravda|access-date=11 March 2022|date=7 March 2022|last=Roshchina|first=Olena|language=Ukrainian}}</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, [[Tokmaka|Tokmaku]] un Polohu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|publisher=Baltic News Network|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Mikolajivas apgabala gubernators [[Vitālijs Kims]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/ukrainian-forces-have-retaken-mykolayiv-regional-airport-says-governor-2022-03-07/|title=Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas Bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši [[Čuhujiva|Čuhujivu]] un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/ukraine-russia-recapture-chuhuiv-kharkiv-region-armed-forces-claim-facebook-1685356|title=Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials|website=Newsweek|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick|archive-date={{dat|2022|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220316012448/https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/07/russia-humanitarian-corridors-ukraine-war-mariupol-kyiv|title=Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus|work=The Guardian|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Henley|first=Jon}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-has-deployed-nearly-100-pct-pre-staged-forces-into-ukraine-us-official-2022-03-07/|title=Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas spēki netālu no Harkivas nogalinājuši [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] [[Vitālijs Gerasimovs|Vitāliju Gerasimovu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-fighting-general-killed-b2030661.html|title=Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv|work=The Independent|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Massie|first=Graeme}}</ref> Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm [[Žitomira|Žitomirā]] un Čerņihivā, aizdedzinot tās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/two-oil-depots-burst-into-flames-following-russian-airstrike-in-ukraine-as-putin-sends-in-nearly-100-per-cent-of-invading-troops/news-story/01fbe920dc8d5b80dea5af8c4b3ebb99|title=Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops|publisher=[[Sky News Australia]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022}}</ref> === 8. marts === Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-accuses-russia-of-attacking-humanitarian-corridors-as-civilians-flee-cities/|title=Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities|publisher=[[The Times of Israel]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Zaks|first=Dmitry}}</ref> Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/two-children-among-killed-in-sumy-airstrikes-officials-say|title=Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say|work=The Guardian|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Jones|first=Sam}}</ref> === 9. marts === [[Polija]] piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus [[MiG-29]] ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, [[Pentagons|Pentagonam]] paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-us-says-polands-offer-of-mig-29-fighter-jets-to-be-passed-to-ukraine-not-tenable-12561341|title=Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'|last=Phillips|first=Alexa|publisher=Sky News|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/08/poland-offers-fighter-jets-help-ukraine-repel-russians/|title=Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians|work=The Daily Telegraph|access-date=9 March 2022|date=8 March 2022|last=Fisher|first=Lucy|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/poland-mig-29-jets-us-ukraine|title=US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine|last=Borger|first=Julian|last2=Wintour|first2=Patrick|website=The Guardian|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> [[Davids Arahamija]], ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-evacuated-40000-one-day-problems-with-mariupol-kyiv-kharkiv-areas-2022-03-09/|title=Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official|access-date=10 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> === 10. marts === [[Attēls:Видео_уничтожения_двух_боевых_машин_пехоты_ВСУ_высокоточным_комплексом.ogv|thumb|Krievijas [[bezpilota lidaparāts]] uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā]] [[Turcija]] [[Antalja|Antālijā]] rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/10/top-russia-ukraine-diplomats-arrive-in-turkey-for-talks|title='No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey|publisher=Al Jazeera|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-moscow-to-open-daily-humanitarian-corridors-from-ukraine-to-russia-2816273|title=Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia|publisher=[[NDTV]]|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka [[Čerņihiva]] tagad ir "izolēta".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-10-22/h_a7f9e315b74913cd4d58f91015f3eba0|title=Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Kaufman|first=Ellie}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/policy/defense-national-security/russian-forces-make-limited-advances-toward-kyiv-pentagon-says|title=Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says|work=[[The Washington Examiner]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Brest|first=Mike}}</ref> Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence|access-date=10 March 2022|date=10 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-drone-footage-shows-russian-tank-column-retreat-after-artillery-ambush-12562334|title=Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush|publisher=Sky News|access-date=11 March 2022}}</ref> Saskaņā ar ''Maxar Technologies'' datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. [[Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/11/europe/kyiv-russian-convoy-intl/index.html|title=The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital|last=Lister|first=Tim|last2=Murphy|first2=Paul P.|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last3=Mezzofiore|first3=Gianluca|last4=Alkhaldi|first4=Celine}}</ref> [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] avarēja [[Bezpilota lidaparāts|drons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/vijesti/clanak/uzivo-plenkovic-o-padu-drona-u-zagrebu-lansiran-je-iz-ukrajine-ali-ne-znamo-ciji-je-foto-20220312|title=Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati|website=Večernji list|access-date=2022-03-12|language=hr}}</ref> === 11. marts === Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivsku]] un [[Lucka|Lucku]]. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/russian-strikes-hit-western-ukraine-as-offensive-widens/articleshow/90151904.cms|title=Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens|work=[[The Times of India]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref><ref name="FMT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/|title=2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase|publisher=Free Malaysia Today|work=Agence France-Presse|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313041035/https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/}}</ref> Raķetes trāpīja arī [[Dņipro]], nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.<ref name="FMT" /> Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]] nolaupījuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|last=Cullison|first=Alan|last2=Osipovich|first2=Alexander|website=[[The Wall Street Journal]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka ir gājis bojā krievu karaspēka vienības komandieris [[Andrejs Koļesņikovs]]. Kaujas pastiprinājās uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wktv.com/news/russia-widens-attack-on-ukraines-cities-striking-western-airfields-and-dnipro/article_5af1f027-46f2-5e87-9389-143e3abd76e5.html|title=Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro|publisher=WKTV|work=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Lister|first=Tim}}</ref> Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|robežas ar Ukrainu]] no Ukrainas gaisa telpas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-belarus-attacks-idAFKCN2L81M3|title=Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-belarus-false-flag-operation-russia/31748531.html|title=Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/us-sees-no-evidence-of-syrian-african-mercenaries-in-ukraine/6481309.html|title=US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine|publisher=Voice of America|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Seldin|first=Jeff}}</ref> [[Centrālāfrikas Republika]]s kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/african-fighters-prepare-to-join-russian-troops-in-ukraine-jmhqlxrtv|title=African fighters prepare to join Russian troops|work=The Times|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022|last=Ball|first=Tom}}</ref> Krievu tanks apšaudīja pansionātu [[Kreminna|Kreminā]], nogalinot 56 tā iemītniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3434931-enemy-shells-nursing-home-in-kreminna-killing-56.html|title=Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56|publisher=Ukrinform|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 12. marts === Smagas kaujas notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkivas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru [[Brovari]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-rages-outside-kyiv-ukraine-says-it-hopes-humanitarian-corridors-can-2022-03-12/|title=Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again|work=Reuters|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/811960.html|title=Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russia-disables-ukraine-military-s-main-radio-intelligence-facility-122031200444_1.html|title=Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility|work=Business Standard|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-says-russia-plotting-to-create-a-pro-moscow-peoples-republic-in-kherson/|title=Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson|work=The Times of Israel|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> Tikmēr [[Doneckas Tautas Republika]]s (DTR) spēki ieņēma [[Volnovaha|Volnovahu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/03/12/heavy-fighting-leaves-much-of-volnovakha-in-ruins|title=Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins|publisher=Euronews|access-date=March 13, 2022|date=March 12, 2022}}</ref> Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.<ref name="Yavoriv"/> Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot [[Popasna]]i. Tikmēr Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00 cieta [[Svjatohirska]]s Lavras klosteris.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/13/moscow-accused-of-phosporous-gas-attacks-in-donbas-a76899|title=Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks|work=The Moscow Times|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-13-22/h_e1905e260badeb635420976a05d72825|title=Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery|publisher=CNN|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Alex Stambaugh}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.news.com.au/world/europe/russia-ukraine-updates-live-putin-broadening-targets-after-air-strike-near-poland/news-story/cb87c004ae0fbe3b45efeae50c485db9|title=Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons|publisher=News.com.au|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022|last=Sam Clench}}</ref> === 13. marts === Saskaņā ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas Bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņi un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais raķešu trieciens, ko Krievija bija veikusi kopš iebrukuma sākuma.<ref name="Yavoriv"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/13/russia-widens-attacks-on-ukraine-with-missile-strike-on-base-close-to-polish-border|title=Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Luke Harding}}</ref> Cieta arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka apšaudīta pilsētas lidosta.<ref name="Yavoriv" /> Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.<ref name="Yavoriv" /> Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.<ref name="Yavoriv"/> ASV žurnālists [[Brents Reno]] tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/american-journalist-brent-renaud-shot-dead-near-kyiv-lg5fq6rl9|title=American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv|work=The Times|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Keiran Southern}}</ref> [[Rumānija]]s Tarpiu ciemā avarēja Krievijas izlūkošanas drons ''Orlan-10''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertatea.ro/stiri/ancheta-a-politiei-dupa-ce-o-drona-a-cazut-intr-o-curte-in-bistrita-nasaud-4031087|title=O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"|website=Libertatea.ro|access-date=2022-03-14|language=ro}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30476-russian-made-orlan-10-drone-crashes-in-romania|title=Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania|website=aerotime.aero|access-date=2022-03-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3429510-reports-of-russian-drone-landing-in-romania-media.html|title=An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.|website=Ukrinform|access-date=2022-03-14}}</ref> === 14. marts === DTR vadītājs [[Deniss Pušiļins]] sacīja, ka no rīta virs [[2022. gada uzbrukums Doneckai|Doneckas pilsētas notriekuši]] Ukrainas raķeti ''[[Točka-U]]'', bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/14/ukraine-missile-debris-kill-16-in-donetsk-separatists|title=Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tvzvezda.ru/news/20223141930-UJr6e.html|title=ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку|publisher=[[Zvezda (TV channel)|Zvezda]]|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60717902|title=At least nine dead after strike on TV tower|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814176.html|title=19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|language=uk}}</ref> [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipro apgabala]] gubernators [[Valentīns Rezņičenko]] paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220315-deadly-blasts-rattle-kyiv-talks-with-russia-to-resume|title=Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume|publisher=France 24|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/world/us-news/2022/03/14/russias-offensive-stalled-in-ukraine-but-moscow-not-backing-down-pentagon/|title=Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon|last=Joyce Karam|website=The National|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-ukraine-war-syrians-reportedly-register-foreign-fighters/|title=Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022|last=Haley Ott}}</ref> === 15. marts === [[Attēls:16-storey_house_in_Sviatoshynskyi_District_after_shelling_on_15_March_2022_(03).jpg|thumb|16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā]] Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/15/Russian-forces-take-control-of-Ukraine-s-Kherson-region-Agencies|title=Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/russian-navy-landing-ships-seen-approaching-ukrainian-coast-near-odessa/|title=Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa|work=Naval News|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=H.I. Sutton}}</ref> Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis [[Oļegs Mitjajevs]] ticis nogalināts Mariupolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/15/oleg-mityaev-russian-general-killed-ukrainian-troo/|title=Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says|work=The Washington Times|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.<ref name="KhersonRussian"/> Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies [[NATO]], un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/zelensky-ukraine-conflict-nato-b2036280.html?amp|title=Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato|last=The Independent|website=The Independent|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/zelensky-says-ukraine-is-not-joining-nato/|title=Zelensky says Ukraine is not joining NATO|last=The Times of Israel|website=The Times of Israel|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> [[Čehija]]s premjerministrs [[Petrs Fiala]], Slovēnijas premjerministrs [[Janezs Janša|Janess Janša]], Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] un Polijas premjerministra vietnieks [[Jaroslavs Kačiņskis]] vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-kyiv-janez-jansa-jaroslaw-kaczynski-europe-95780a078715eb271edec313bfc683e7|title=3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify|last=Vanessa Gera|last2=Raf Casert|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> === 16. marts === ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-troops-ukraine-kill-10-cherihiv-bread-line-us-embassy-says/|title=U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine|last=Tucker Reals|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai. S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc [[Austrija]]s un [[Zviedrija]]s, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/16/russia-says-parts-of-a-ukraine-compromise-deal-are-close|title=Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem [[Mihails Podoļaks]] paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/7b341e46-d375-4817-be67-802b7fa77ef1|title=Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war|work=The Financial Times|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Max Seddon}}</ref> Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814507.html|title=Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Dienas laikā tika bombardēts [[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris|Mariupoles reģionālais drāmas teātris]], kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/16/mariupol-ukraine-russia-seized-hospital|title=Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol|work=The Guardian|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Lorenzo Tondo}}</ref> Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" ([[Krievu valoda|krievu valodā]] "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-mariupol-theatre-where-hundreds-of-people-sheltering-bombed-by-russian-forces-officials-claim-12567393|title=Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say|work=Sky News|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Hayes|first=Andy}}</ref> === 17. marts === Krievija ieņēmusi [[Rubižne]]s pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī [[Izjuma]] Austrumukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60774819/|title=Pentagon says Russian advance is frozen|access-date=17 March 2022|date=17 March 2022}}</ref> lai gan kaujas turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-18|title=Russian Offensive Campaign Assessment, March 18|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=20 March 2022|date=18 March 2022|last3=Stepanenko|first3=Kateryna}}</ref> === 18. marts === Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām [[Mikolajiva|Mikolajivā]], kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807636|title=Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks|access-date=March 18, 2022|date=18 March 2022}}</ref> === 19. marts === Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/20/ukraine-accuses-russia-of-bombing-mariupol-school-sheltering-400|title=Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400|publisher=Al Jazeera|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60802572?at_custom4=8A9243FC-A82F-11EC-BCD2-36840EDC252D&at_medium=custom7&at_campaign=64&at_custom2=twitter&at_custom1=%5Bpost+type%5D&at_custom3=%40BBCBreaking|title=Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'|publisher=BBC News|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 20. marts === [[Attēls:Russian_missile_attack_on_Kyiv_Retroville_shopping_mall_(2022-03-20).webm|thumb|Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram ''Retroville'' 20. martā]] Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku [[Andrejs Palijs|Andreju Paliju]] nošāvuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/20/ukraine-russia-evening-briefing-five-developments-putins-troops/|title=Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home|work=The Telegraph|access-date=20 March 2022|date=20 March 2022|last=Hall|first=Sam|location=}}</ref> Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā ''Retroville'', trāpījusi Krievijas raķete ''[[Kaļibr]]''. Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-kyiv-shopping-centre-it-hit-was-storing-ukrainian-rockets-2022-03-21/|title=Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets|work=Reuters|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/national/at-least-8-killed-by-russian-missile-attack-on-kyiv-shopping-mall-photos/|title=At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)|last=Terajima|first=Asami|website=The Kyiv Independent|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/21/world/ukraine-russia-war|title=Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.|work=The New York Times|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Addario|first=Lynsey|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/22/in-the-ruins-of-retroville-blast-rips-new-district-to-shreds-as-war-closes-in-on-kyiv|title=In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv|last=France-Presse|first=Agence|website=The Guardian|access-date=2022-03-24|date=2022-03-22}}</ref> === 21. marts === No ''Sumykhimprom'' ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas [[Sumi|Sumos]] notika [[Amonjaks|amonjaka]] noplūde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html|title=Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine|work=Washington Post|access-date=2022-03-21|issn=0190-8286|archive-date=2022-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220321044932/https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kyivindependent/status/1505752410513416196|title=Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike|publisher=Twitter|access-date=2022-03-21}}</ref> === 22. marts === Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]]. Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu]]. Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russians-forces-destroy-laboratory-in-chernobyl-nuclear-power-plant-122032300155_1.html|title=Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant|work=Business Standard India|access-date=2022-03-23|date=2022-03-23|last=AP}}</ref> === 23. marts === Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-23-22/h_878787a43ccff97a0ce8c6b6595ed60e|title=Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv|publisher=CNN|access-date=2022-03-25|date=2022-03-23}}</ref> === 24. marts === [[Attēls:Біля порту Бердянська ЗСУ знищили російський десантний корабель «Саратов».jpg|thumb|Berdjanskas ostā degošais Krievijas desantkuģis "Saratova" 24. martā]] Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz [[Berdjanska|Berdjanskā]] pietauvotā Krievijas Jūras spēku kuģa ''Saratova'' notika sprādziens.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_3c945b579cfd4432f92898477d1dd912|title=The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine|access-date=25 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/ukraine-strikes-alligator-class-lst-with-ballistic-missile/|title=Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile|website=navalnews.com|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki apgalvoja, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti ''[[Točka-U]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-russian-landing-ship-destroyed-as-red-cross-chief-warns-of-complex-frontline-and-people-trapped-12573958|title=Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped|publisher=Sky News|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), nav zināms, vai tie guva kādus bojājumus. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līdz 24. marta rītam [[Izjuma]]s pilsētu pilnībā ieņēma Krievijas armijas vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220324/izyum-1779796491.html|title=Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области|publisher=[[РИА Новости]]|date=2022-03-24|language=ru}}</ref> Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-denies-russian-troops-have-captured-key-east-city-izyum/|title=Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum|website=The Times of Israel|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-using-phosphorus-bombs-in-ukraine-says-ukraine-president-2840806|title="This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO|publisher=NDTV|access-date=2022-03-25}}</ref> === 25. marts === Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpiņu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_97dd79605de816bc960f95425460e754|title="We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Krievijas spēki ieņēma [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s darbiniekiem celto [[Slavutiča]]s pilsētu.<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā pie Hersonas gāja bojā ģenerālis [[Jakovs Rezancevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807538|title=Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine|access-date=2022-03-26|date=2022-03-26}}</ref> Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_904b3e1cec3fe4c8d2d30748d95f2c1b|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Krievi turpināja ar raķetēm uzbrukt Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram [[Vinnica|Vinnicā]] Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_4bbb69541d91617125f6c08926328730|title=Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military|access-date=25 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Lai attaisnotu atkāpšanos, ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_c643e508161e80821fff786bbbfbc16e|title=Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> === 26. marts === [[Kauja par Kijivu (2022)|Kijivas kaujā]] Krievija turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, bet Bučā un Nemišajevā Krievijas spēki veidoja ierakumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_2c0f0a8c1b60ac20fab0e3c1b35b902e|title=A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā [[Slavutiča]]s pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.<ref name="Guardian-slavutych"/> Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi [[Trostjaneca|Trostjaņecas]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3440997-russians-plant-mines-in-hospital-before-retreating-from-trostianets.html|title=Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_7bd9e21b57b6249322e10e1b05136b26|title=Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_09a550e6a42be9a7db9812a965b609ba|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lviv_after_Russian_shelling,_26-27_March_2022_(06).jpg|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvivā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam]] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/world/russia-ukraine-war-live-updates-putin-nato-zelenskyy-biden-lviv-mariupol-kyiv-7838090/|title=Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again|website=The Indian Express|access-date=2022-03-27|date=2022-03-27}}</ref> Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu [[Ļviva|Ļvivā]], Ukrainas rietumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_0209716058a32b5f42a81bf113a2f979|title=Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says|publisher=CNN|access-date=26 March 2022|date=26 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_b92b79ca0027cd3d07e53c80caf08bd0|title=Russia confirms missile strikes on targets in Lviv|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> [[Attēls:President_Biden_Delivers_Remarks_on_the_United_Efforts_to_Support_the_People_of_Ukraine_DOD_108880068.webmhd.webm|thumb|Baidena runa Varšavā]] Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]], kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". [[Baltais nams]] vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_7dbce41e65428047cd28fdb679a43116|title=Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Krievijas atbalstītais [[Gruzija]]s separātiskās [[Dienvidosetija]]s valsts vadītājs [[Anatolijs Bibilovs]] apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/26/georgias-breakaway-region-sends-troops-to-ukraine-a77094|title=Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine|work=The Moscow Times|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> === 27. marts === [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lutsk_after_Russian_shelling,_27-29_March_2022.webm|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena]] Krievija turpināja raķešu triecienus [[Lucka]]i, Harkivai, Žitomirai un [[Rivne]]i, kā arī ilgstoši bombardēja Mariupoli. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pilnībā aplenkt Kijivu, lai bloķētu galvaspilsētas apgādes ceļus.<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas [[spārnotās raķetes]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441702-air-force-destroys-4-enemy-planes-1-helicopter-2-cruise-missiles.html|title=Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/818642.html|title=In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi bija atteikušies no uzbrukuma Sumu apgabalā un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441690-invaders-give-up-offensive-in-sumy-region.html|title=Invaders give up offensive in Sumy region|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadība apgalvoja, ka Ukrainas 27. martā apgabalā zaudēja 60 karavīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/world/1428153|title=Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas]] priekšnieks [[Kirilo Budanovs]] ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc [[Korejas karš|Korejas kara]] scenārija.<ref name="cnn2703"/> Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālas Ukrainas statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_0feb90514e8f8ee9aa4fa277a8a9f5cc|title=Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status|access-date=28 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> === 28. marts === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un [[Azovas jūra|Azovas jūrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241a2245fbc655faa01f3de%26Russia%20planning%20missile%20strikes%20from%20the%20sea%20-%20Ukraine%262022-03-28T14%3A16%3A39.567Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:9e3f2d3d-d755-4b11-a842-2dbe3e4b2ea7&pinned_post_asset_id=6241a2245fbc655faa01f3de&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes|access-date=28 March 2022}}</ref> Vēlāk 28. martā Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši pilsētu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241c61c1fea84616a6cd101%26Ukrainians%20have%20retaken%20control%20of%20Irpin%2C%20says%20mayor%262022-03-28T14%3A45%3A45.121Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:147d50a6-061c-4cc6-985f-d7b763bb26d6&pinned_post_asset_id=6241c61c1fea84616a6cd101&pinned_post_type=share|title=Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.<ref name="cnn2803">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_d824dd6e926dfb05357a4545ed1e0143|title=It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241b9231fea84616a6cd0f1%26Thousands%20of%20people%20%27abducted%27%20from%20Mariupol%2C%20Ukrainian%20MP%20says%262022-03-28T14%3A30%3A19.719Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:661c0c1e-1a45-4a60-ac88-59654914381a&pinned_post_asset_id=6241b9231fea84616a6cd0f1&pinned_post_type=share|title=Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/ukraine-civilian-evacuations-suspended-over-russian-provocations-live-updates/a-61276033|title=Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates {{!}} 28 March 2022|work=Deutsche Welle|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.<ref name="cnn2803" /> Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Rivnes apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966|title=Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax|website=TODAY|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220329222853/https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966}}</ref> === 29. marts === [[Attēls:Mykolaiv_Regional_State_Administration_after_Russian_shelling,_29.03.2022_(01).jpg|thumb|Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena]] Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās [[Stambula|Stambulā]] jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam. Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pirmsiebrukuma pozīcijās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-offers-neutrality-exchange-nato-style-security-guarantees-russia-talks-2022-03-29/|title=Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nenozīmē pamieru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_05b5d57fd38ef2bd90c0be7fb3481f4a|title=Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref><ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments]] brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_1095de53c2282c9172d1c6f032672db7|title=Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3442587-ukraine-army-holding-enemy-back-going-for-counteroffensive-in-certain-areas-general-staff.html|title=Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.<ref name="cnn2903"/> Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai [[Mikolajiva|Mikolajivā]], tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.<ref name="cnn2903" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/death-toll-rises-35-strike-government-building-ukraines-mykolaiv-governor-2022-04-02/|title=Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says|publisher=Reuters|date=2022-04-02}}</ref> Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie [[Belgoroda]]s, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēstīja Krievijas aģentūra [[TASS]], pagaidu Krievijas militārajai nometnei bija trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-outside-russian-city-close-ukraine-border-governor-2022-03-29/|title=Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass|work=Reuters|access-date=30 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> === 30. marts === Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_9138a7911da731de3daf074036751043|title=Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3443983-defense-ministry-no-massive-withdrawal-of-russian-troops-from-kyiv-and-chernihiv-recorded.html|title=Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_52cd3925dcbca3a437aea15b5b0d9e85|title=Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> === 31. marts === Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_88c5a2496bcf435ae12c5fcc68cbb849|title=Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas ''Energoatom'' datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60923158?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6245ba815fbc655faa01f91d%26Many%20Russian%20troops%20have%20left%20Chernobyl%20plant%20-%20Ukrainian%20nuclear%20firm%262022-03-31T15%3A56%3A08.931Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:2dd4ce67-1cf8-4029-ba4e-83b09a55855a&pinned_post_asset_id=6245ba815fbc655faa01f91d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir atstājuši apvidu uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijivas, tostarp Hostomelas lidostu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_77caf0369920963cadbcacb3f344fd4d|title=Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3444911-ukrainian-defenders-liberate-two-settlements-in-chernihiv-region.html|title=Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Krievijas spēki apgalvoja, ka ieņēmuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/defense/1430319|title=Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC)]] ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/31/timeline-russias-siege-of-ukraines-port-city-of-mariupol|title=Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html|title=Live updates {{!}} Russian forces block buses leaving Mariupol|website=STLtoday.com|access-date=2022-04-01|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401022130/https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html}}</ref> == 2022. gada aprīlis == === 1. aprīlis === [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri [[Mi-24]] piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai [[Belgoroda]]s pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/watch-ukraine-choppers-enter-russian-airspace-strike-fuel-depot-2857302|title=Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot|website=NDTV.com|access-date=2022-04-01}}</ref> Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka [[Izjuma]] atrodas Krievijas kontrolē.<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-1 RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1]</ref><ref>[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kyivshchyna-zsu-henshtab/31781218.html На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу]</ref><ref>[https://mil.in.ua/en/news/the-russians-are-controlling-izyum-general-staff-of-the-ukrainian-armed-forces/ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces]</ref> === 2. aprīlis === Krievijas raķetes trāpījušas [[Poltava]]s un [[Kremenčuka]]s pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] vadītājs [[Dmitro Luņins]] sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-missiles-strike-two-central-ukraine-cities-local-official-2022-04-02/|title=Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials|work=Reuters|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=Reuters}}</ref> Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no Ukrainas ziemeļiem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/04/02/world/ukraine-russia-war/kyivs-suburbs-go-quiet-as-russian-forces-move-out|title=Russian troops pull out from the north|work=The New York Times|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=The New York Times}}</ref> bet Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60949706?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=62488b201fea84616a6cda2d%26Ukraine%20retakes%20whole%20Kyiv%20region%20-%20deputy%20defence%20minister%262022-04-02T17%3A46%3A51.579Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:ef26daa6-459a-4d01-903d-b0a854e471b8&pinned_post_asset_id=62488b201fea84616a6cda2d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region|editor-last=Ponniah|editor-first=Kevin|website=BBC News|access-date=2022-04-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-04-2-22/h_4516cdd9f42ccce6f029c3d2fe2764c7|title=Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says|last=CNN|first=By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha|website=CNN|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02}}</ref> === 3. aprīlis === [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņa]] rezultātā [[Buča (pilsēta)|Bučā]] tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/03/they-were-all-shot-russia-accused-of-war-crimes-as-bucha-reveals-horror-of-invasion|title='They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion|work=The Guardian|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022|last=Boffey|first=Daniel}}</ref> ''Human Rights Watch'' ziņoja par [[kara noziegumi]]em okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas|title=Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas|publisher=[[Human Rights Watch]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Mariupolē nošauts lietuviešu kinorežisors [[Mants Kvedaravičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/mantas-kvedarayicius-dead-mariupolis-film-director-shot-ukraine-obituary-1234993270/|title=Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45|last=Haring|first=Bruce|last2=Haring|first2=Bruce|website=Deadline|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03}}</ref> === 4. aprīlis === [[Attēls:Shock_and_Heartbreak_After_Ukraine_Retakes_Kyiv_Region.webmhd.webm|thumb|"[[Amerikas Balss]]" ziņas no atbrīvotā Kijivas apgabala]] ASV prezidents Džo Baidens aicināja tiesāt Putinu par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-04/biden-putin-should-face-war-crimes-trial-for-bucha|title=Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities|website=Bloomberg|access-date=4 April 2022|date=4 April 2022}}</ref> Krievija apgalvoja, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60981228|title=Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians|work=BBC News|access-date=2022-04-04|date=2022-04-04}}</ref> V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju [[Genocīds|genocīdā]] un sacīja, ka ar rietumu sankcijām nepietiek, lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no [[ANO Cilvēktiesību padome]]s. Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās [[slāpekļskābe]]. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/ukrainian-governor-serhiy-haidai-warns-residents-over-acid-tank-hit-122040500873_1.html|title=Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit|work=Business Standard India|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05|last=AP}}</ref> === 5. aprīlis === V. Zelenskis uzrunāja [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi]] par notikumiem Bučā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chicagotribune.com/nation-world/ct-aud-nw-russia-ukraine-20220405-65rgmfw5w5aijezfhu6m4rfhpy-story.html|title=Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine|last=STASHEVSKYI|first=OLEKSANDR|website=chicagotribune.com|access-date=2022-04-05}}</ref> Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/world/photos-ukraine-russia-war-bucha-massacre-mariupol-bombing|title=More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol|last=Wallace|first=Danielle|website=Fox News|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05}}</ref> === 6. aprīlis === [[Francisks|Pāvests Francisks]] kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/pope-slams-impotence-international-organizations-132516852.html|title=Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag|website=www.yahoo.com|access-date=2022-04-06|language=en}}</ref> Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk [[Ukrainas dzelzceļš]] ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/russian-forces-bombard-ukraine-cities-as-us-announces-sanctions-101649264432980.html|title=Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire|website=Hindustan Times|access-date=2022-04-07|date=2022-04-06|language=en}}</ref> === 7. aprīlis === Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/kremlin-spokesperson-admits-russia-has-suffered-significant-losses-calling-the-ukrainian-invasion-a-huge-tragedy-for-putins-forces/ar-AAVYQKg|title=Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkivā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-russia-says-it-destroyed-fuel-storage-facilities-in-4-ukrainian-cities-2868026|title=Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities|website=NDTV.com|access-date=2022-04-07}}</ref> V. Zelenskis [[Grieķija]]s parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briselē]] Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". [[ASV Kongress]] sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/weapons-weapons-weapons-ukraine-pleads-for-firepower-us-bill-could-help-live-ukraine-updates/ar-AAVWMgM|title=WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}</ref> [[ANO Ģenerālā asambleja]] izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.<ref>https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog</ref> === 8. aprīlis === [[Attēls:Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 03.jpg|thumb| [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Borodjanka]]s ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā [[Buča (pilsēta)|Bučas]] pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, prettanku ieroču un cita veida atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. [[Austrālija]] nolēma nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus "''Bushmaster''". Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "''Rusal''" kļuva par pirmo Krievijas kompāniju, kas nāca klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "''Financial Times''" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē". Francija paziņoja, ka ES ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. [[ASV Kongress]] nobalsoja par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents [[Džo Baidens]] par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus. Ukrainas karaspēks atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas, bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām. Izdevums "Politico" vēstīja, ka Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai, jo valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] sacīja, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties. [[Latvija]] tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāva 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes bija saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]] (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Japāna nolēma izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “''[[persona non grata]]''”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildēs uz šo soli. [[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja [[Ukrainas drošības dienests]]. Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās [[jūras veltes]] (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm. Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=8 April 2022}}</ref> === 9. aprīlis === Krievijas militārās darbības koncentrētas [[Donbass|Donbasā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. [[Krievijas jūras spēki]] turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors. Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma [[Harkiva]]i, intervijā [[CNN]] pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors [[Kirilo Budanovs]]. Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. [[Pentagons]]: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprināja, ka raķeti “[[Točka-U]]” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Kijiva]] gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju it kā masu slepkavībās [[Irpiņa|Irpiņā]]”. Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] nolēma piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "''Starstreak''" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]]. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-9-aprili.a451747/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=9 April 2022}}</ref> === 10. aprīlis === [[Attēls:Зустріч Президента України з Прем’єр-міністром Великої Британії 08.jpg|thumb|Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā]] Ukrainas amatpersonas vēstīja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz [[Harkiva]]s pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus [[Izjuma]]s pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē [[Mariupole|Mariupoli]]. Krievijas spēki turpināja apšaudīt daļēji aplenkto Harkivu. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt [[Dņipro|Dnipro]] lidostu. Naktī apšaudīta [[Siverskodonecka]]s pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskatīja, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. [[Igaunija]] ziedoja Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi. Britu izlūkdienests vēstīja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]], ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Pārdņestrā, kur pie varas ir [[Maskava]]s atbalstītais separātistu režīms [[Piedņestras Moldāvu Republika]]. Ukrainas prezidenta padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] paziņoja, ka Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] un Krievijas līdera [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks sprieda, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli. Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers [[Karls Nēhammers]] ieradās vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā bija saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un [[Eiropas Savienība]]s līderiem. Bijušais Itālijas premjers [[Silvio Berluskoni]] atzina, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] ieradās Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]], kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām. Maskavā pie [[Kremlis|Kremļa]] aizturēja piketētāju, kurš turēja rokās [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] grāmatas "[[Karš un miers]]" eksemplāru. [[Kipra]]s pilsētā [[Limasola|Limasolā]] notika vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 11. aprīlis === Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] Ukrainas austrumos nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru [[Balakļija|Balaklijā]], [[Pisočina|Pisočinā]], bija spēcīgas apšaudes [[Zoločiva|Zoločivā]], [[Derhači|Derhačos]]. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "[[Telegram]]" ierakstījis Siņehubovs. [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta [[CNN]]. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās [[Pasaules Banka]]s prognozes. Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu [[Slobožanske]]s virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti. [[Odesa]] ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai. No [[Mukačeve]] pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] krūšutēls, demontēts arī padomju tanka piemineklis, kas uz postamenta uzstādīts 1969. gadā. [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]] atjaunoja satiksmi pie tilta, kas savieno galvaspilsētu ar [[Irpiņa]]s, [[Buča (pilsēta)|Bučas]], [[Hostomeļa]]s pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 12. aprīlis === Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi. Mariupoles aizstāvju pulks “[[Azovas brigāde|Azov]]” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroci]]. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki. [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]]: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu [[Mariupole|Mariupoli]] un ātrāk izbeigtu karu. [[Vladimirs Putins|Putins]] tikšanās laikā ar [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija. Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "[[Nokia]]" un "[[Ericsson]]" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-12-aprilis-kars-ukraina-krievijas-karaspeks-censas-nostiprinaties-dienvidos.a452065/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos|publisher=lsm.lv|accessdate=12 April 2022}}</ref> === 13. aprīlis === [[Attēls:In Kyiv, Volodymyr Zelenskyy met with the Presidents of Poland, Latvia, Lithuania and Estonia (52001410927).jpg|thumb| Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu [[Andžejs Duda|Andžeju Dudu]], Latvijas prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], Lietuvas prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un Igaunijas prezidentu [[Alars Kariss|Alaru Karisu]]]] [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens|Baidens]] apsūdzēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] karaspēku [[Genocīds|genocīda]] īstenošanā Ukrainā. ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā. Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām. [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]] pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]], Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā. [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] un [[Polija]]s līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai. Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku. Bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Deivids Petreuss]] prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku. Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], sējas darbi nav sākti tikai [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Krievijas karaspēks [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" [[X (sociālais tīkls)|tviterī]] publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina.a452253/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=13 April 2022}}</ref> === 14. aprīlis === [[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|thumb|Kreiseris ''Moskva'' redzams no gaisa 2012. gadā]] [[Ukrainas Bruņotie spēki]] ar divām pretkuģu raķetēm "''Neptun''" sašāva Krievijas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "[[Telegram]]" paziņoja [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris "Moskva" bija daļa no Krievijas Melnās jūras karaflotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, liekot Ukrainas robežsargus [[Zmijinija|Čūsku salā]] padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''[[Romāns Gribovs|pasūtīja]]'' šo kuģi. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinājās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevās izlauzties līdz brīvprātīgo “Azov” pulkam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji bija nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un [[Melitopole|Melitopolē]] nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus. Krievija zaudējusi iespēju ražot virsskaņas aviācijas raķešu kompleksus "''[[Kinžal]]''". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "''The Wall Street Journal''", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām. Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[Rīta Panorāma|Rīta panorāma]]” sacīja bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, atvaļinātais pulkvedis [[Igors Rajevs]]. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=14 April 2022}}</ref> === 15. aprīlis === Šonakt [[Kijiva|Kijivā]] ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo [[BBC]]. Sprādzieni naktī esot nogranduši arī [[Hersona|Hersonā]]. Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme. [[Ukrainas Bruņotie spēki]] ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu. Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] rīkojuma. Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt [[Kukurūza|kukurūzu]], [[Kvieši|kviešus]] un augu eļļu. [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni. Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja [[Vācija|Vāciju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai. Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot [[Taktiskie kodolieroči|taktisko]] vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Viljams Bērnss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=15 April 2022}}</ref> === 16. aprīlis === Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]], aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus". Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Pasaules Pārtikas programma|ANO Pasaules Pārtikas programma]] (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve. Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, 15. aprīlī paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm. Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz Eiropas Savienības jautājumiem, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis Frīdrihs Mercs kritizēja kancleru [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]] par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "''Frankfurter Allgemeine Zeitung''" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka pilnībā piekrīt ārlietu ministres [[Annalēna Bērboka|Annalēnas Bērbokas]] nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai. Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], finanšu ministrs [[Serhijs Marčenko]] un [[Ukrainas Nacionālā banka|Ukrainas Nacionālās bankas]] vadītājs [[Kirilo Ševčenko]] apmeklēs [[Vašingtona|Vašingtonu]], ziņoja britu informācijas aģentūra "[[Reuters]]", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra. [[Šveice]]s kompānija "''Drink For Peace''" nolēma izlaist [[Degvīns|degvīnu]] "Vodka Zelensky". Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=16 April 2022}}</ref> === 17. aprīlis === Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja [[Ukrainas Gaisa spēki]]. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu. Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti [[Siverskodonecka]]s dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta [[Kreminna]]. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]]. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja [[Dauningstrīta]]. Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "[[Mi-8]]" un "[[Mil Mi-17|Mi-17]]", 18 155 milimetru [[haubice]]s un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "[[M113]]", 500 prettanku raķetes "[[Javelin]]", 300 bezpilota lidaparātus "[[Switchblade]]", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "[[AN/TPQ-36]]", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "[[AN/MPQ-64 Sentinel]]", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "[[M18A1 Claymore]]". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=17 April 2022}}</ref> === 18. aprīlis === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu [[Donbass|Donbasā]]. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabalus. Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā [[Kijiva]]i. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam [[CNN]]. [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] vadītājs [[Kirilo Budanovs]] paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]], kas būs svētdien, 24. aprīlī. Krievija [[Ļviva|Ļvivā]] pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=18 April 2022}}</ref> === 19. aprīlis === Krievijas karaspēks uzbrūk [[Huļajpole]]s pilsētai, kas atrodas [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]], kā arī [[Mikolajiva]]i, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo [[BBC]]. Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā [[Mariupole|Mariupolē]]. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "[[Azovas brigāde|Azov]]" — komandieris [[Deniss Prokopenko]] aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem. Mariupoles mērs [[Vadims Boičenko]] apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju. [[ASV Valsts departaments]] neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: [[Kuba]], [[Ziemeļkoreja]], [[Irāna]] un [[Sīrija]]. Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]] paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle [[Linda Jākobsone]] Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties. [[NATO]] Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs [[Jānis Sārts]] [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā "[[Rīta Panorāma]]" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus. Ukrainas premjera vietniece [[Irina Vereščuka]] pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-3-dienu-nav-humano-koridoru-cilveku-evakuacijai.a452905/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai|publisher=lsm.lv|accessdate=19 April 2022}}</ref> === 20. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis]] (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo [[CNN]]. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai. Pēdējās diennakts laikā [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] [[Donbass|Donbasā]] atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus. Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā [[Artilērija|artilēriju]]. Galvenais iniciatīvas autors ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdības vadītājs [[Boriss Džonsons]]. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]] informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, [[Kanāda]] un Lielbritānija. Mariupoli aizstāvošās Ukrainas Bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris [[Serhijs Volins]] vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un [[Turcija]]s līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritorijā. [[Francija]] ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, [[Vācija]], [[Itālija]] un Turcija, raksta [[LETA]]. Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus. Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas. Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas Bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus. Trešdien [[Rīga|Rīgā]], iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un [[kara noziegumi]]em Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-aprilis-krievija-izvirza-ultimatu-mariupoles-aizstavjiem.a453023/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem|publisher=lsm.lv|accessdate=20 April 2022}}</ref> === 21. aprīlis === Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā [[Mariupole]]s pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis [[Mihailo Podoļaks]]. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "[[Azovas brigāde|azoviešus]]", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," [[X (sociālais tīkls)|tviterī]] rakstīja Podoļaks. Liels [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] uzbrukums [[Donbass|Donbasā]] vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas spēkus]]. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]]. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Daņilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā. Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] tuvāko dienu laikā plāno [[Maskava|Maskavā]] tikties ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un [[Kijiva|Kijivā]] — ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]], informēja ANO preses dienestā. Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu|publisher=lsm.lv|accessdate=21 April 2022}}</ref> === 22. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|ES]] un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā [[Vācija]], sola papildu ieročus Ukrainai. [[Mariupole]]s pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]". [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienu]] laikā ievērot "humāno pauzi". V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā. Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru. Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu [[koncentrācijas nometne]]s [[Sibīrija|Sibīrijā]]. V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> === 23. aprīlis === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] cenšas izvērst uzbrukumu visā [[Donbass|Donbasa]] frontē, sestdienas rītā pavēstīja [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs]]. [[Mariupole]]s virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus. Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi [[Moldova]]s robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Kopš kara sākuma Ukrainā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina [[Eiropas Komisija]]s aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi [[Francija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> === 24. aprīlis === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Naktī uz svētdienu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]], sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Valentīns Rezņičenko]]. Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritoriju [[Mariupole|Mariupolē]], neraugoties uz prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]]. [[Kijiva|Kijivā]] pēc [[Lieldienas|Lieldienu]] nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00. Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā [[Hersona|Hersonā]] tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-24-aprili.a453698/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> === 25. aprīlis === Ukrainā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] un aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]]. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā. V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs. Krievijas pilsētā [[Brjanska|Brjanskā]], kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-25-aprili.a453781/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=25 April 2022}}</ref> === 26. aprīlis === [[Attēls:Ministry of State Security building in Tiraspol after the April 2022 attack.jpg|thumb|Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē]] [[Attēls:Mayak Radio Center shortwave antenna after the April 2022 bombing.jpg|thumb|Iznīcinātā [[Majaka]]s radio centra antena]] Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas [[Donbass|Donbasā]]. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā. Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru. Vizītē [[Maskava|Maskavā]] ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]], lai ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]] apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies [[Kijiva|Kijivā]], kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]]. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā. Starptautiski neatzītās [[Piedņestra Moldāvu Republika]]s galvaspilsētā [[Tiraspole|Tiraspolē]] nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu [[Vācija|Vācijā]], lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]. [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] virsprokurors [[Karims Hans]] pievienosies [[Eiropas Savienība|ES]] komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos [[Kara noziegumi|kara noziegumus]]. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada pasaules čempionātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-26-aprili.a453969/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 27. aprīlis === Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas [[Mariupole]]s. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vācijas ekonomikas ministrs [[Roberts Hābeks]] sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas [[embargo]] pret Krieviju par iespējamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 28. aprīlis === Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā [[Hersona|Hersonā]] trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji. Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumus]] Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "[[Microsoft]]". Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. [[Volodimirs Zelenskis|Ukrainas prezidents]] atzinīgi novērtēja [[Eiropas Savienība]]s plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=28 April 2022}}</ref> === 29. aprīlis === Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi [[Kijiva|Kijivā]], tikusi izšauta no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] puses, visticamāk, no [[Krima]]s. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] Kijivā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz [[Moldova|Moldovu]], kuras separātiskajā reģionā [[Pārdņestra|Pārdņestrā]], ko kontrolē Krievijas marionešu valsts [[Piedņestras Moldāvu Republika]], pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> === 30. aprīlis === [[Attēls:Explosive ordnance disposal in Chernihiv Oblast, 2022-04-30.jpg|thumb|Bumbu iznīcināšana netālu no [[Čerņihiva]]s pēc pilsētas aplenkuma]] Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm. ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja [[Pentagons|Pentagona]] preses sekretārs [[Džons Kērbijs]], sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> == 2022. gada maijs == === 1. maijs === Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas [[Berdjanska|Berdjanskā]], [[Mariupole|Mariupolē]], [[Hersona|Hersonā]] un [[Skadovska|Skadovskā]]. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību. Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem [[kara noziegumi]]em. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Sumu apgabals|Sumu]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par [[Izvarošana|izvarošanu]], [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[Marodierisms|marodierismu]]. Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā]], vēstīja [[BBC]]. Pulka "[[Azovas brigāde|Azov]]" komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] informējis, ka rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni. Aģentūra "[[Deutsche Welle]]" ziņo, ka [[Vācija]] ir atbalstījusi [[Eiropas Savienība]]s plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas. ASV Pārstāvju palātas spīkere [[Nensija Pelosi]] iepriekš neizziņotā vizītē [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] intervijā [[Ķīna]]s valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām. Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka [[Apvienotā Karaliste]] turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 2. maijs === [[Eiropas Komisija]] šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai. Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors [[Serhijs Makohons]]. [[Somija]] lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā. Latvijā kustība "[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-2-maija.a454861/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 3. maijs === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas. [[Dānija]] kļuvusi par pirmo [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalsti]], kas no jauna atvērusi vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]]. Ukrainas rietumu pilsētā [[Ļviva|Ļvivā]] ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] aicināja pastiprināt sankcijas pret [[Maskava|Maskavu]]. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> === 4. maijs === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no [[Kaspijas jūra]]s reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalu]]. [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam. Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos. [[Eiropas Komisija]] ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === 5. maijs === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalu robežas. [[Kramatorska|Kramatorskā]] gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no [[Mariupole]]s un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki — sievietes, bērni un veci cilvēki. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lūdzis [[ANO]] ģenerālsekretāram [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešam]] palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” teritorijas Mariupolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> === 6. maijs === [[Attēls:Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (02).jpg|thumb|[[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] memoriālais muzejs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] pēc apšaudes 6. maijā]] No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]]. [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē [[Kijiva|Kijivā]]. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]], kā arī apmeklēja karadarbības skarto [[Irpiņa]]s pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nelielas-grupas-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija-no-mariupoles-aktualais-ukraina-6-maija.a455501/|title=Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 7. maijs === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu [[Izjuma]]s virzienā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]. Netālu no [[Zmijinija|Čūsku salas]] [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] ar bezpilota lidaparāta „[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar]]” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”. Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija. Krievijas karaspēks uzbrukumā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iesaistījis privātās militārās kompānijas "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz [[Popasna]]i, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Serhijs Haidajs]]. Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]]. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-intensivi-rakesu-triecieni-izdevies-evakuet-cilvekus-no-mariupoles-aktualais-7-maija.a455695/|title=Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 8. maijs === [[Attēls:School in Bilohorivka after Russian shelling, 2022-05-08 (01) cropped.jpg|thumb|Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena]] [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Bilohorivka]]s ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-skan-trauksmes-sirenas-lielbritanija-pazino-par-papildu-atbalstu--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 9. maijs === Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās. [[Mariupole]]s aizstāvji no bataljona "[[Azovas brigāde|Azov]]" paziņoja, ka "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri. [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija — "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir — "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols — sarkanā magone. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-runa-iezimes-jaunu-posmu-krievijas-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-09|language=lv}}</ref> === 10. maijs === Krievijas karaspēks izšāva uz [[Odesa|Odesu]] septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "[[Facebook]]" paziņoja [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ziņu aģentūra „[[Reuters]]” vēstīja, ka [[ASV Kongress]] plāno piešķirt [[Kijiva]]i gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par [[Džo Baidens|Baidena]] iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru. Izdevums ''[[Politico]]'' vēstīja, ka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] apspriež iespēju emitēt jaunus [[Eiropas Savienība]]s parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem. [[Japāna]] paplašināja sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-10-maija.a456013/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> === 11. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no [[Harkiva]]s. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas. No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-11-maija.a456192/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> === 12. maijs === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu. Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka „[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi. „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla ''[[Twitter]]'' starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> === 13. maijs === [[Attēls:Vorontsov Palace in Odessa after Russian rocket strike (01).jpg|thumb|Bojājumi Voroncova pilij]] [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk [[Limana (Ukraina)|Limanas]] virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi. [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim — [[Voroncova pils|Voroncova pilij]]. Krievija ir bloķējusi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]]. ASV senators no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] [[Rends Pols]] [[ASV Senāts|Senātā]] bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārlietu ministre [[Liza Trasa]] aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-13|language=lv}}</ref> === 14. maijs === Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums. Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz [[Somija|Somiju]]. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties [[NATO]]. [[Eiropas Savienība]] plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņotajiem spēkiem]]. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> === 15. maijs === [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja Ukrainas pārstāvji "[[Kalush Orchestra]]" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] brīdināja [[Somija]]s [[Sauli Nīniste|kolēģi]], ka pievienošanās [[NATO]] un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot. [[Ungārija]]s jaunā prezidente [[Katalina Novāka]] inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz [[Polija|Poliju]], tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar [[Varšava|Varšavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-eiroviziju-nakamgad-rikotu-mariupole-aktualais-15-maija.a456829/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === 16. maijs === Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors [[Karims Hāns]]. [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] pie [[Harkiva]]s sasniedza [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas robežu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijai-panakumi-harkivas-apgabala-smagakas-kaujas-dienvidaustrumos-aktualais-16-maija.a456908/|title=Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === 17. maijs === No aplenktās tērauda rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" [[Mariupole]]s pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === 18. maijs === No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas Tautas Republikā]]. Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai. [[ASV Valsts departaments]] izveidoja jaunu nodaļu — "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpina-evakuet-mariupoles-aizstavjus-ukraina-vasara-varetu-doties-pretuzbrukuma-aktualais-ukraina-18-maija.a457275/|title=Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> === 19. maijs === Ziņots, ka Krievijas armija [[Donbass|Donbasā]] apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti. Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju [[Donecka]]s un [[Luhanska]]s virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/donbasa-apsauditi-68-civilie-objekti-zelenskis-rosina-pagarinat-karastavokli-aktualais-19-maija.a457462/|title=Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-19|language=lv}}</ref> [[Attēls:House of culture in Lozova after Russian shelling (02).jpg|thumb|[[Lozova]]s kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā]] === 20. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga. [[ASV Senāts]] apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Pēc amerikāņu žurnāla "[[Time]]" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/|title=Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> === 21. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpinas-uzbrukumi-ukrainas-austrumos-krievija-aptur-gazes-piegadi-somijai-aktualais-21-maija.a457816/|title=Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === 22. maijs === Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas armija]] sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pastiprina-uzbrukumus-donbasa-aktualais-ukraina-22-maija.a457902/|title=Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> === 23. maijs === [[Šveice]]s pilsētā [[Davosa|Davosā]] darbu atsāka [[Pasaules Ekonomikas forums]], kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma — karš Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eksperti-prognoze-krievijas-speku-uzbrukuma-atsaksanos-ukrainas-dienvidos-aktualais-23-maija.a457991/|title=Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> === 24. maijs === Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] Pasaules Ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jau-tris-menesus-ukraina-aizstavas-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-24-maija.a458168/|title=Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> === 25. maijs === Krievijas kara Ukrainā dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] izsludināts ārkārtas stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/|title=Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-25|language=lv}}</ref> === 26. maijs === Ap [[Siverskodonecka]]s pilsētu turpinās sīvas cīņas. Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] savā videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sivas-kaujas-ukraina-censas-atvairit-krievijas-uzbrukumu-ap-severodonecku-aktualais-26-maija.a458549/|title=Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> === 27. maijs === Ukrainas pilsētā [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]], par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku. Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1500-upuriem-severodonecka-krievijas-uzbrukums-pastiprinas-aktualais-27-maija.a458718/|title=Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 01.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] === 28. maijs === Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs [[Oleksijs Černišovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 29. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 30. maijs === Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai [[BBC]] paziņoja premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-premjers-kara-civiliedzivotaji-nogalinati-desmitiem-reizu-vairak-neka-ukrainu-karaviri.a459078/|title=Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 31. maijs === Ukrainā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-vel-divus-krievijas-karavirus-notiesa-par-apdzivoto-vietu-apsaudisanu.a459430/|title=Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūnijs == === 1. jūnijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents [[Džo Baidens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-asv-nosutis-ukrainai-modernas-rakesu-sistemas.a459468/|title=Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-sola-piegadat-modernu-brunojumu-ukrainai.a459596/|title=Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 2. jūnijs === Prezidents V. Zelenskis uzrunā [[Luksemburga]]s parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-sava-kontrole-parnemusi-20-procentus-ukrainas-teritorijas-aktualais-2-junija.a459762/|title=Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 3. jūnijs === [[Eiropas Savienība]] oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus [[nafta]]s produktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-100-dienas-sekmigi-pretojas-krievijas-iebrucejiem-aktualais-3-junija.a459937/|title=Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 4. jūnijs === Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni [[Ukraiņi|ukraiņu]] pametuši savas mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14-miljoni-ukrainu-pametusi-majas-piemin-kara-zaudetos-bernus-aktualais-ukraina-4-junija.a460020/|title=14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 5. jūnijs === Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]], pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām [[Tu-95]] virs [[Kaspijas jūra]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/|title=102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 6. jūnijs === Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors [[Romāns Kutuzovs]], kurš komandēja tā dēvētās [[Doneckas Tautas Republika]]s 1. armijas korpusu. [[Mariupole|Mariupolē]] draud izcelties [[holera]]s epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumus-luhanskas-apgabala-pilsetam-aktualais-6-junija.a460293/|title=Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 7. jūnijs === Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “[[The Financial Times]]” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-konflikta-iesaldesana-nav-ukrainas-intereses.a460478/|title=Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 8. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamenta]] priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]] viesojoties [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-par-ukrainas-ostu-atblokesanu-nav-progresa-aktualais-8-junija.a460631/|title=Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 9. jūnijs === Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no [[Siverskodonecka]]s pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša [[Donbass|Donbasa]] reģiona liktenim. Doneckas separātistu tiesa piespriedusi [[Nāvessods|nāvessodu]] diviem [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un vienam [[Maroka]]s pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kauja-par-severodonecku-bus-izskirosa-donbasa-nakotnei-aktualais-9-junija.a460793/|title=Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 10. jūnijs === [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nosoda-krievijas-sagustito-karaviru-notiesasanu-uz-navi.a461018/|title=ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 11. jūnijs === Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi. Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem [[Kara noziegumi|noziegumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-mudina-pasauli-nepielaut-krievijas-izraisitu-globalu-partikas-krizi-aktualais-11-junija.a461089/|title=Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 12. jūnijs === Prezidentam Zelenskim tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-apsaudem-ukraina-severodoneckas-kimiskaja-rupnica-izcelies-ugunsgreks.a461135/|title=Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 13. jūnijs === "[[Amnesty International]]" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/amnesty-international-apsudz-krieviju-kara-noziegumos.a461330/|title=«Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 14. jūnijs === Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-paredz-par-40-mazaku-graudu-razu-sogad.a461372/|title=Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Attēls:Зустріч Президента України з президентами Франції та Румунії, а також головами урядів Німеччини та Італії 30.jpg|thumb|[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] [[Kijiva|Kijivā]] tiekas ar [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Emanuels Makrons|Emanuelu Makronu]], [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministru]] [[Mario Dragi]] un [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidentu]] [[Klauss Johaniss|Klausu Johanisu]]]] === 15. jūnijs === [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-jaunu-ierocu-un-municijas-paketi-ukrainai.a461672/|title=Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sanemusi-10-no-rietumiem-prasita-ierocu-daudzuma.a461515/|title=Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 16. jūnijs === [[Vācijas kancleru uzskaitījums|Vācijas kanclers]] [[Olafs Šolcs]], [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] un [[Itālijas premjers]] [[Mario Dragi]] ieradušies Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]], lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-francijas-un-italijas-lideri-vizite-kijiva-sola-lielaku-atbalstu-ukrainai.a461769/|title=Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 17. jūnijs === [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/severodonecka-civiliedzivotaji-vairs-nevar-evakueties-no-rupnicas-azot.a461892/|title=Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievijas okupētajā [[Hersonas apgabals|Hersonas]] reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-okupetas-hersonas-pienak-zinas-par-represiju-pastiprinasanos.a461953/|title=No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 18. jūnijs === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-brunotie-speki-kara-laika-zaudejusi-ap-50-tehnikas.a462055/|title=Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 19. jūnijs === [[Ukraina]] aizliegusi ievest grāmatas no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-aizliedz-ievest-gramatas-no-krievijas-un-baltkrievijas.a462170/|title=Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks [[Patriks Sānderss]] britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam [[Eiropa|Eiropā]], ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/|title=Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 20. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] ratificējis [[Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu|Stambulas konvenciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ratificejusi-stambulas-konvenciju-aktualais-20-junija.a462329/|title=Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 21. jūnijs === Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis [[Eiropas Investīciju banka]]s prezidents [[Verners Hoijers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-rekonstrukcija-var-izmaksat-vairak-neka-triljonu-eiro.a462488/|title=Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 22. jūnijs === Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ministrs-krievijas-iebrukuma-sagrauti-20-30-ukrainas-infrastrukturas.a462554/|title=Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 23. jūnijs === [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i un [[Moldova]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/|title=Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 24. jūnijs === [[ASV valsts sekretārs]] [[Entonijs Blinkens]] paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-krievijas-del-bads-bus-jacies-vel-40-50-miljoniem-cilveku.a462866/|title=ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja [[Baltais nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-ukrainai-brunojumu-vel-par-450-miljoniem-dolaru.a462817/|title=ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 25. jūnijs === Krievija pilnībā okupējusi [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]], paziņojis tās mērs [[Oleksandrs Strjuks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mers-krievija-pilniba-okupejusi-severodonecku.a462948/|title=Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:Shopping center in Kremenchuk after Russian shelling, 2022-06-27 (01).jpg|thumb|Tirdzniecības centrs [[Kremenčuka|Kremenčukā]] pēc raķešu trieciena]] === 26. jūnijs === [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-g7-apnemsies-ukrainai-sniegt-beztermina-atbalstu.a463010/|title=«Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 27. jūnijs === Krievijas raķete trāpījusi [[Kremenčuka]]s pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievija nonākusi tehniskā [[Defolts|defolta]] stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-pirmoreiz-vairak-neka-100-gadu-laika-nav-spejusi-izpildit-arejas-paradsaistibas.a463101/|title=Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 28. jūnijs === Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 29. jūnijs === Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/gusteknu-apmainas-rezultata-ukraina-atgriezusies-144-karaviri-ari-azovstal-aizstavji.a463475/|title=Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:House in Serhiivka after shelling on 1 July 2022 (10).jpg|thumb|Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]]] === 30. jūnijs === Krievija izvedusi savus spēkus no [[Zmijinija|Čūsku salas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pazino-par-speku-izvesanu-no-cusku-salas.a463563/|title=Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūlijs == === 1. jūlijs === Krievijas raķešu uzbrukumā [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-odesas-apgabala-nogalinati-vairak-neka-20-cilveku.a463724/|title=Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 2. jūlijs === [[Ukraina]]s zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kara-izraisitie-zaudejumi-ukrainas-lauksaimnieciba-var-sasniegt-20-miljardus-dolaru.a463829/|title=Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 3. jūlijs === [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] atstājis [[Lisičanska|Lisičansku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/|title=Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 4. jūlijs === Konferencē [[Šveice|Šveicē]] tiks vākti līdzekļi [[Ukraina]]s atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/konference-sveice-vaks-lidzeklus-un-planos-ukrainas-atjaunosanu-pec-kara.a463888/|title=Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> [[Attēls:Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|thumb|Sagrautā [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte]] Ukraina gatavojas okupētās [[Hersona]]s atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-gatavojas-okupetas-hersonas-atbrivosanai.a463996/|title=Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 5. jūlijs === 40 valstis apņēmušās palīdzēt [[Ukraina]]s atjaunošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/40-valstis-apnemas-palidzet-ukrainas-atjaunosana.a464221/|title=40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 6. jūlijs === Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis [[Sumu apgabals|Sumu apgabalu]] [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-55-reizes-apsaudijis-sumu-apgabalu-ukraina.a464257/|title=Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 7. jūlijs === Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-trieciena-sagrauta-harkivas-pedagogiska-universitate-ukraina.a464431/|title=Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 8. jūlijs === [[Ukraina]]s kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-kulturas-ministrs-ierosina-aizliegt-jebkadu-gramatu-ievesanu-no-krievijas.a464635/|title=Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> [[Attēls:Chasiv Yar after rocket strike on 9 July 2022 (01).jpg|thumb|Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka [[Časivjara]]s pilsētā [[Ukraina|Ukrainā]]]] [[Rietumu pasaule|Rietumu valstu]] līderi [[Bali]] notikušajā [[G-20|G20]] sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumu-lideri-g20-sanaksme-atsakas-fotografeties-kopa-ar-lavrovu.a464638/|title=Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> Bijušais [[NATO]] spēku komandieris [[Eiropa|Eiropā]] pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt [[Krimas tilts|Krimas tiltu]], taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-pagaidam-neplano-bombardet-krimas-tiltu.a464669/|title=Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 9. jūlijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs [[Ukraina]]i militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-militaro-palidzibu-ukrainai-par-vel-400-miljoniem-dolaru.a464710/|title=ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 10. jūlijs === Krievijas karaspēka raķešu triecienā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] [[Časivjara]]s pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-trieciena-doneckas-apgabala-15-bojagajusie.a464831/|title=Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]], par spīti karam, sākusies labības pļauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-kara-ena-sakas-labibas-plauja.a464837/|title=Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 11. jūlijs === [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzdevis-armijai-gatavoties-ukrainas-dienvidu-atbrivosanai.a464933/|title=Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> Bijušais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] [[Lehs Valensa]] sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lehs-valensa-krieviju-vajadzetu-sadalit-un-samazinat-lidz-50-miljoniem-iedzivotaju.a465004/|title=Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]] par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-bezvests-pazudusiem-uzskata-vairak-neka-7000-ukrainu-karaviru.a465001/|title=Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 12. jūlijs === Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/|title=Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Baltais nams]] pavēstījis, ka [[Irāna]] plāno pārdot [[Krievija]]i kaujas [[bezpilota lidaparāts|dronus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltais-nams-irana-plano-pardot-krievijai-kaujas-dronus.a465040/|title=Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 13. jūlijs === [[Ukraina]] sekmīgi iznīcinājusi [[Krievija]]s munīcijas noliktavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sekmigi-iznicina-krievijas-municijas-noliktavas.a465229/|title=Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]] norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-turcija-megina-panakt-vienosanos-par-ukrainas-ostu-atblokesanu.a465291/|title=Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> === 14. jūlijs === Sarunās par [[Ukraina]]s graudu eksportēšanu pa [[Melnā jūra|Melno jūru]] ir panākts progress.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/panakts-progress-sarunas-par-ukrainas-graudu-eksportu-pa-melno-juru.a465333/|title=Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> Raķetes triecienā Vinnicā gāja bojā 26 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/russias-war/update-vinnytsia-attack-death-toll-reaches-26-exclusive-photos.html/|title=UPDATE: Vinnytsia Attack Death Toll Reaches 26 – Exclusive Photos|website=www.kyivpost.com|access-date=2023-02-06|language=en}}</ref> Krievija uzsāka "brīvprātīgo mobilizāciju": līdz mēneša beigām 85 federālajos apgabalos, tostarp [[Krima|Krimā]] un [[Sevastopole|Sevastopolē]], bija paredzēts katrā savervēt 400 vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/russian-army-needs-34000-more-soldiers-to-restore-full-force-in-ukraine/ar-AAZzX6E|title=Russian army needs 34,000 more soldiers to restore full force in Ukraine|website=MSN|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euromaidanpress.com/2022/07/14/russo-ukrainian-war-day-141-breakthrough-at-ukrainian-grain-negotiations-in-istanbul/|title=Russo-Ukrainian War, Day 141: Breakthrough at Ukrainian grain negotiations in Istanbul|last=|first=|last2=|first2=|website=Euromaidan Press|access-date=2023-03-06|date=2022-07-14|language=en}}</ref> === 15. jūlijs === [[Volodimirs Zelenskis]] mudināja starptautisko sabiedrību atzīt [[Krievija|Krievijas Federāciju]] par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-15-22/h_2f9a9a156fd14baff1f1f8b7fec0b172|title=Ukraine defense spokesperson says an estimated 70% of Russian attacks are on non-military targets|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en}}</ref> [[ASV Pārstāvju palāta]] pieņēma grozījumus, kas paredzēja 100 miljonus dolāru, lai apmācītu ukraiņu pilotus uz ASV iznīcinātājiem. Pārstāvis Ādams Kinzingers sacīja: "Pagājušajā naktī palāta pieņēma manu abu partiju atbalstīto Ukrainas iznīcinātāju pilotu likumu, kas atļauj ukraiņu iznīcinātāju pilotu apmācību ASV. Es aicinu Senātu nodot šo kritisko tiesību aktu prezidentam. Slava Ukrainai!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives|title=Plan To Train Ukrainian Pilots On U.S. Jets Passed By House Of Representatives|last=Newdick|first=Thomas|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en|archive-date=2022-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20220720124718/https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka Krievija izmanto [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]] ieroču uzglabāšanai un kā bāzi, no kuras tos izšaut.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/16/russia-ukraine-war-air-raid-sirens-in-kyiv-as-russia-intensifies-long-range-bombardment-latest-updates|title=Russian forces ‘preparing new offensive’ – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-16|last=Yang|first=Maya|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 16. jūlijs === Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]], veicot karaspēka apskati nenosauktā "komandpunktā" Donbasā, pavēlēja karaspēkam palielināt nocietinājumus "visos darbības virzienos" Ukrainā, liekot domāt, ka Krievijas armija, iespējams, pieliek punktu ziņotajai "operacionālajai pauzei" gar frontes līnijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/shoigu-announces-plans-russian-offensive-125000201.html|title=Shoigu announces plans for the Russian offensive "in all directions"|website=news.yahoo.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 17. jūlijs === Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins sacīja, ka pēc viņa prognozēm, Krievijas armija ir zaudējusi 50 000 karavīru, kuri tikuši nogalināti vai ievainoti, kā arī gandrīz 1700 tanku un gandrīz 4000 kaujas mašīnu, kas ir vairāk nekā 30% no Krievijas sauszemes spēku zaudējumiem. Viņš arī norādīja, ka krievu karavīriem ir lielas problēmas ar morāli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/17/admiral-sir-tony-radakin-hoping-putin-unwell-may-assassinated/|title=Admiral Sir Tony Radakin: Hoping Putin is unwell or may be assassinated is ‘wishful thinking’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|last=Staff|first=Our Foreign|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Ukrainas prezidents ierosināja no amata atbrīvot [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienesta]] vadītāju [[Ivans Bakanovs|Ivanu Bakanovu]] un Ukrainas ģenerālprokurori [[Irina Venediktova|Irinu Venediktovu]]. Tika konstatēts, ka līdz 60 abu aģentūru darbinieki ir sadarbojušies ar Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2022-07-18/volodymyr-zelenskyy-suspends-state-security-service-head/101246330|title=Ukraine President Volodymyr Zelenskyy suspends top prosecutor, head of state security service|work=ABC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|language=en}}</ref> === 18. jūlijs === Prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] sacīja, ka Ukraina var nodarīt "ievērojamus zaudējumus" Krievijas spēkiem Rietumu ieroču dēļ. [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] komandieris [[Valerijs Zalužnijs]] sacīja: "Svarīgs faktors, kas veicina mūsu aizsardzības līniju un pozīciju saglabāšanu, ir savlaicīga ''[[M142 HIMARS]]'' sistēmu ierašanās, kas sniedz precīzus triecienus ienaidnieka kontroles posteņiem, munīcijas un degvielas noliktavām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-18-22/index.html|title=July 18, 2022 Russia-Ukraine news|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-18|language=en}}</ref> === 19. jūlijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] nobalsoja par ģenerālprokurores Irinas Venediktovas un [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienesta]] vadītāja [[Ivans Bakanovs|Ivana Bakanova]] atlaišanu, atlaistas arī citas izlūkdienesta amatpersonas, tostarp priekšnieka vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-19-22/index.html|title=July 19, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=Kathleen Magramo, Rob Picheta and Aditi Sangal|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|language=en}}</ref> Antoņivkas tilts tika bojāts Ukrainas raķešu triecienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/19/russia-ukraine-war-latest-news-putin-iryna-venediktova/|title=Himars missiles strike key Russian-held bridge in Kherson|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> === 20. jūlijs === [[Sīrija]] oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Ukraina|Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canberratimes.com.au/story/7828168/syria-breaks-diplomatic-ties-with-ukraine/|title=Syria breaks diplomatic ties with Ukraine|website=The Canberra Times|access-date=2023-03-06|date=2022-07-20|language=en}}</ref> Savā 16. palīdzības paketē ASV valdība paziņoja par papildu ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu, raķešu un artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gagadget.com/en/war/148504-ukraine-gets-more-himars-additional-missiles-and-artillery-shells-the-us-is-preparing-its-16th-military-aid-package/|title=Ukraine gets "more" HIMARS, additional missiles and artillery shells - the U.S. is preparing its 16th military aid package|last=Panasovskyi|first=Maksim|website=gagadget.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 21. jūlijs === Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Apvienotā Karaliste tuvāko nedēļu laikā nosūtīs "50 000 artilērijas šāviņu, pretbateriju radaru sistēmas un simtiem dronu" un "daudz" artilērijas ieroču.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/21/russia-ukraine-vladimir-putin-war-latest-news-weapons-nukes/|title=Kremlin set to 'run out of steam' giving Kyiv chance to strike, says MI6 chief|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> [[MI6]] vadītājs Ričards Mūrs sacīja, ka Krievijas spēja spiegot ir samazināta uz "pusi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/21/politics/mi6-chief-russia-spying/index.html|title=Russia's Ukraine war effort running 'out of steam' as Putin's ability to spy in Europe cut in half, MI6 chief says {{!}} CNN Politics|last=Sciutto|first=Natasha Bertrand, Jim|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}</ref> Kompānijas "Metinvest", kurai pieder dzelzs un tērauda rūpnīca [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|"Azovstaļ"]], izpilddirektors apsūdzēja Krieviju 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtā tērauda nozagšanā un izvešanā no Ukrainas, kas eksportēts uz vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Par daļu no tērauda jau bija samaksājušas Eiropas valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-62252704|title=Russia 'looting' steel bound for Europe and UK, says Metinvest boss|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}</ref> === 22. jūlijs === [[Krievija]] un [[Ukraina]] parakstīja vienošanos ar [[ANO]] un [[Turcija]]s starpniecību, lai no Ukrainas Melnās jūras ostākm atsāktu graudu eksportu, ko bloķējusi Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/russia-and-ukraine-to-sign-grain-deal-friday-turkey-says/|title=Russia and Ukraine to sign Black Sea grain deal Friday, Turkey says|website=POLITICO|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en}}</ref> ASV paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kurā ietilpst 580 ''Phoenix Ghost'' bezpilota lidaparāti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/biden-oks-up-175mln-ukraine-defense-aid-white-house-says-2022-07-22/|title=U.S. discussing America-made fighter jets for Ukraine|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Reuters|language=en}}</ref> Kā vēsta avoti no Ukrainas puses, Ukrainas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] pie Visokopiļļas ielenkuši aptuveni 1000 līdz 2000 Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/|title=About 2,000 occupiers were surrounded in the Kherson direction - media|website=Ukraine Today.org|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en|archive-date=2022-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220725194337/https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/}}</ref> Krievija paziņoja par prokrievisko ukraiņu brīvprātīgo vienības izveidi ar nosaukumu "Odesas brigāde".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.ru/daily/27422.5/4621932/|title=В Херсоне сформирована Одесская бригада из украинских добровольцев|last=ГРИШИН|first=Александр|website=kp.ru|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=ru}}</ref> === 23. jūlijs === 23. jūlijā, nepilnu dienu pēc graudu eksporta līguma parakstīšanas ar Ukrainu, Krievija uz Odesas jūras tirdzniecības ostu palaida raķetes ''Kaļibr''. Pēc Ukrainas teiktā, divas no četrām raķetēm tika pārtvertas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/russia-fires-missiles-odesa-port-hours-after-grain-export-deal|title=Russia fires missiles at Odesa port hours after signing grain export deal|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 24. jūlijs === Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienā Dņipro pilsētai iznīcinājusi 100 ''HIMARS'' raķetes. ''[[Reuters]]'' neguva apstiprinājumu šim apgalvojumam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/rest-of-world/russia-says-its-strike-on-july-24-destroyed-100-himars-missiles/articleshow/93160458.cms|title=Russia says its strike on July 24 destroyed 100 HIMARS missiles|work=The Times of India|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|issn=0971-8257}}</ref> === 25. jūlijs === Slovākija apsver iespēju nodot Ukrainai 11 savas ''[[MiG-29]]'' lidmašīnas, ja tā apmaiņā varēs saņemt rezerves lidmašīnas no NATO.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s|title=Ukraine Situation Report: Slovakia Ready To Make A Deal For Its MiG-29s|last=Parsons|first=Dan|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-25|language=en|archive-date=2022-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220801161533/https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s}}</ref> === 26. jūlijs === Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ieņēma [[Vuhlehirska]]s spēkstaciju, otro lielāko spēkstaciju Ukrainā, tuvojoties Bahmutai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2023-03-06|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> Ukraina šo informāciju apstiprināja nākamajā dienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fate-ukraines-second-biggest-power-plant-balance-after-russian-advance-2022-07-27/|title=Russian forces capture Ukraine's second biggest power plant, Ukraine says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Zinets|first=Natalia|language=en}}</ref> Ukraina saņēmusi sešas britu pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas ''Stormer HVM''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/26/ukraine-news-russia-war-putin-gas-himars-nord-stream-live/|title=First British Stormer anti-aircraft missile systems arrive at front line|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Ukraina apgalvo, ka ar ''HIMARS'' raķetēm atkal uzbrukusi Antoņivkas tiltam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/27/russia-ukraine-live-news-ukraine-attacks-key-kherson-bridge-in-bid-to-isolate-russian-forces|title=Russia will not take Donbas in ‘immediate future’, say western officials – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Ambrose|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ASV ir gatavas ārstēt ievainotos Ukrainas karavīrus viņu Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā Vācijā. Šī ir pirmā reize, kad šāda ārstēšana ir atļauta Ukrainas karavīriem militārajās, nevis civilajās slimnīcās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/26/politics/us-ukraine-soldiers-treatment/index.html|title=US approves treatment of wounded Ukrainian soldiers at US military hospital in Germany {{!}} CNN Politics|last=Starr|first=Oren Liebermann, Zachary Cohen, Barbara|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|language=en}}</ref> === 27. jūlijs === Antoņivkas tilts tiek slēgts civiliedzīvotājiem. Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvis sacīja, ka viņu mērķis nav iznīcināt tiltu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/bridge-closed-russia-held-kherson-after-himars-shelling-reports-2022-07-27/|title=Bridge closed in Russia-held Kherson after HIMARS shelling, official says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Reuters|language=en}}</ref> Kā ziņo [[BBC]], Rietumu amatpersonas tiltu raksturoja kā pilnīgi neizmantojamu. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka notiek masveida Krievijas spēku pārdislocēšana uz [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/7/27/russia-ukraine-live-news-moscow-redeploying-troops|title=Ukraine latest updates: UN hopes grain shipments begin soon|last=Hatuqa|first=Sasha Petrova, Federica Marsi, Dalia|website=www.aljazeera.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> Saskaņā ar ASV kongresmenes Elisas Slotkinas teikto, kura strādā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, [[demokrāti]] un [[Republikāņi (ASV)|republikāņi]] atbalsta tāla darbības rādiusa ''ATACMS'' raķešu nosūtīšanu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-28-22/h_cb96ec1a551189794c233f6c0ac3c764|title=More than 75,000 Russians have been killed or wounded, US lawmakers told|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|language=en}}</ref> === 28. jūlijs === [[Doneckas apgabals|Doneckā]] karojošie ukraiņu karavīri un virsnieki piedāvājuši pierādījumus par ievērojamu Krievijas artilērijas apšaudes samazināšanos. Vairākas bijušo rietumvalstu karavīru grupas ir nodrošinājušas neformālu pamata apmācību Ukrainas jauniesauktajiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62317366|title=Ukraine war: West's modern weapons halt Russia's advance in Donbas|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|language=en}}</ref> === 29. jūlijs === Oleņivkas cietumā notika sprādziens, kurā, pēc Krievijas propagandas mediju ziņām, tika nogalināti 40 sagūstītie Ukrainas karagūstekņi un 75 ievainoti. [[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] paziņoja, ka triecienu veikusi Krievija, lai slēptu Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-40-ukrainian-pows-killed-by-ukrainian-missile-strike-donetsk-prison-2022-07-29/|title=Russia says Ukraine struck prison in Donetsk region, killing 40|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-29|last=Reuters|language=en}}</ref> Pašlaik tiek apgalvots, ka nogalināti vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņi, tostarp Mariupolē sagūstītie [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] karavīri. Krievija apgalvoja, ka cietumam trāpīja ''HIMARS'' raķetes, un piedāvāja raķetes fragmentus kā pierādījumu. Ukraina lūdza ANO un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkano Krustu]] veikt izmeklēšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/30/prison-attack-that-killed-ukraine-pows-a-war-says-zelenskiy-amid-calls-for-un-inquiry|title=Prison attack that killed Ukraine PoWs a war crime, says Zelenskiy, amid calls for UN inquiry|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-30|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Sarkanais Krusts lūdzis Krievijas amatpersonām piekļuvi Oleņivkas cietuma nometnei, taču atbilde nav saņemta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62365797|title=Ukraine War: Zelensky orders civilians to evacuate Donetsk region|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}</ref> Krievijas spēki ir uzbūvējuši pontonu tiltu zem Antoņivkas tilta virsbūves, lai palīdzētu to pasargāt no raķešu uzbrukumiem, pa to tiek veikta gan civilā, gan militārā satiksme.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/28/khersons-partisans-tell-russians-cant-leave-himars-will-help/|title=Kherson’s partisans tell the Russians: ‘Can’t leave? Himars will help you’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|last=Bowman|first=Verity|issn=0307-1235|language=en}}</ref> === 30. jūlijs === Saskaņā ar Odesas reģionālās valsts pārvaldes galvenā runasvīra Serhija Bratčuka teikto, ukraiņu ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' raķete iznīcināja Krievijas vilcienu, kas naktī uz 30. jūliju bija ieradies stacijā Hersonas apgabala Briļivkā no [[Krima]]s. Raķete iznīcināja 40 automašīnas, nogalināja 80 un ievainoja 200 krievu karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3540882-russias-special-train-of-over-40-cars-destroyed-with-himars-in-kherson-region.html|title=Russia’s special train of over 40 cars destroyed with HIMARS in Kherson Region|website=www.ukrinform.net|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 31. jūlijs === Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu bezpilota lidaparāta triecienā Melnās jūras flotes štābam [[Sevastopole|Sevastopolē]], ievainojot piecus cilvēkus un atceļot Krievijas Jūras spēku dienas svinības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-official-says-ukraine-carried-out-drone-attack-black-sea-fleet-hq-2022-07-31/|title=Russian official says Ukraine carried out drone attack on Black Sea fleet HQ|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|last=Reuters|language=en}}</ref> Drons ir aprakstīts kā pašdarināts, un tajā bija mazjaudas sprādzienbīstama ierīce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/drone-explosion-hits-russias-black-sea-fleet-hq-468534|title=Drone explosion hits Russia's Black Sea Fleet HQ|website=The Business Standard|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}</ref> == 2022. gada augusts == === 1. augusts === Pirmais kuģis ar graudiem ir atstājis Odesu saskaņā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas. Pēc Turcijas teiktā, kuģis dosies uz Libānu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1 August 2022 |title=First grain ship leaves Ukraine under Russia deal |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62375580 |access-date=1 August 2022 |publisher=BBC}}</ref> ASV ir paziņojušas par 17. palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 550 miljoni USD, tostarp 75 000 155 mm artilērijas šāviņi un vairāk ''HIMARS'' munīcijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Joseph Haboush |date=1 August 2022 |title=More ammo for HIMARS in new $550 mln weapons package for Ukraine: Pentagon |url=https://english.alarabiya.net/amp/News/world/2022/08/01/More-ammo-for-HIMARS-in-new-550-mln-weapons-package-for-Ukraine-Pentagon |access-date=2 August 2022 |publisher=alarabiya}}</ref> === 2. augusts === Pirmais kuģis ar Ukrainas graudiem ir ieradies Turcijā, un saskaņā ar Ukrainas valdības teikto sekos vēl vairāk.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elsa Maishman |date=2 August 2022 |title=Ukraine war: First grain ship out of Ukraine reaches Turkish waters |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62401342 |access-date=3 August 2022 |publisher=BBC}}</ref> Vēlāk tajā pašā nedēļā no Čornomorskas un Odesas ieradās trīs kuģi, kas piekrauti ar Ukrainas kukurūzu, aptuveni 58 000 tonnu daudzumā,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=5 August 2022 |title=Three more grain ships leave Ukraine as soldiers fighting Russia in Donbas face 'hell' |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-05/three-grain-ships-leave-ukraine-as-offensives-in-donbas-continue/101307086 |access-date=5 August 2022 |website=ABC |publisher=Reuters |language=en}}</ref> un vēl četri graudu kuģi izgāja no Ukrainas ostām ceļā uz Turciju.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Hugo Bachega and Elsa Maishman |date=7 August 2022 |title=Ukraine war: Four more grain ships leave Ukraine as hopes grow for export stability |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62454674 |access-date=7 August 2022 |website=BBC |language=en}}</ref> Krievijas Augstākā tiesa Azovas pulku ir atzinusi par teroristu grupējumu. Tas ļauj Azovas pulka cīnītājiem piemērot bargākus sodus. Kareivjiem draud līdz 10 gadu cietumsods, virsniekiem līdz 20 gadiem cietumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 August 2022 |title=Russia designates Ukraine's Azov Regiment a 'terrorist' group |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/2/russia-designates-ukraines-azov-regiment-a-terrorist-group |access-date=3 August 2022 |publisher=aljazeera}}</ref> === 3. augusts === Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi paziņojis, ka [[Zaporižjas apgabala okupācija|Krievijas okupācijas apstākļos]] Zaporižjas atomelektrostacijā valda haoss.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Allen |first1=Claudia |last2=Jackson |first2=Patrick |date=3 August 2022 |title=Ukraine war: IAEA says Zaporizhzhia nuclear plant out of control |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62412429 |access-date=4 August 2022 |website=BBC News |publisher=BBC |language=en}}</ref> === 4. augusts === Ziemeļmaķedonija paziņoja, ka dāvinās Ukrainai četras Su-25 lidmašīnas, kuras Ukraina Ziemeļmaķedonijai pārdeva 2001. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Boyko Nikolov |date=4 August 2022 |title=Ukraine received Su-25s that it sold to North Macedonia in 2001 |url=https://bulgarianmilitary.com/2022/08/04/ukraine-received-su-25s-that-it-sold-to-north-macedonia-in-2001/ |access-date=5 August 2022 |website=bulgarianmilitary.com |language=en |archive-date={{dat|2022|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220804195929/https://bulgarianmilitary.com/2022/08/04/ukraine-received-su-25s-that-it-sold-to-north-macedonia-in-2001/ }}</ref> === 5. augusts === ASV valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1 miljarda dolāru vērtībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=By Idrees Ali and Mike Stone |date=5 August 2022 |title=Exclusive: U.S. readies new $1 billion Ukraine weapons package |url=https://www.reuters.com/world/europe/exclusive-us-readies-new-1-billion-ukraine-weapons-package-2022-08-05/ |access-date=6 August 2022 |website=reuters.com |language=en}}</ref> === 6. augusts === Vitālijs Gura, Krievijas atbalstīto kolaborantu Kahovkas rajona priekšnieka vietnieks, tika sašauts un vēlāk nomira.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=7 August 2022 |title=Russia-backed official in Ukraine's Kherson dies after attack |url=https://www.straitstimes.com/world/europe/russia-backed-official-in-ukraines-kherson-dies-after-attack |access-date=7 August 2022 |website=straitstimes |publisher=AFP |language=en}}</ref> === 8. augusts === Pentagons ir apstiprinājis, ka Ukrainai nezināmā datumā ir piegādātas raķetes ''AGM-88 HARM'' pēc atlūzu atrašanas netālu no krievu pozīcijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Oren Liebermann |date=2022-08-08 |title=Pentagon acknowledges sending previously undisclosed anti-radar missiles to Ukraine |url=https://edition.cnn.com/2022/08/08/politics/anti-radar-missiles-ukraine-russia-pentagon/index.html |access-date=2022-08-09 |website=CNN |language=en}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments]] paziņoja par 18. militārās palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=$1 Billion in Additional Security Assistance for Ukraine |url=https://www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/3120059/1-billion-in-additional-security-assistance-for-ukraine/ |access-date=2022-08-08 |website=U.S. Department of Defense |language=en}}</ref> === 9. augusts === Krievijas spēku [[Saki]] militārajā bāzē Novofedorivkā, Krimā, ir dzirdēti aptuveni 12 sprādzieni.<ref>{{ziņu atsauce |date=9 August 2022 |title=Blasts heard near Russian airbase in Crimea, emergency services rush in |language=en |website=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/loud-explosions-heard-near-russian-military-airbase-crimea-witnesses-2022-08-09/ |access-date=2022-08-10}}</ref> Bāze atrodas aptuveni 220 kilometru attālumā no Ukrainas spēku pozīcijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=HOWARD ALTMAN, TYLER ROGOWAY |date=2022-08-09 |title=Russian Airbase In Crimea Erupts In Massive Explosions (Updated) |url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions |access-date=2022-08-10 |website=The Drive |language=en |archive-date=2022-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812074908/https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions }}</ref> Ukraina apgalvoja, ka iznīcinātas vismaz 9 Krievijas lidmašīnas, neapstiprinot sprādzienu avotu.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Dan Sabbagh |date=2022-08-10 |title=Ukraine air force claims up to a dozen Russian jets destroyed in Crimea raid |url=https://www.theguardian.com/world/2022/aug/10/ukraine-air-force-claims-russian-jets-destroyed-crimea-raid |access-date=2022-08-11 |website=The Guardian |language=en}}</ref> === 10. augusts === Prezidents Zelenskis sacīja, ka "šis Krievijas karš... sākās ar Krimu un jābeidzas ar Krimu — ar tās atbrīvošanu". Iepriekš viņš bija teicis, ka pieņems pamieru ar Krieviju, ja viņi atgriezīsies savās 24. februāra pozīcijās.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Francesca Gillett |date=2022-08-10 |title=Ukraine war must end with liberation of Crimea – Zelensky |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62487303 |access-date=2022-08-10 |website=BBC |language=en}}</ref> === 11. augusts === [[Zaporižjas apgabala okupācija|Okupētā Zaporižjas apgabala kolaborantu administrācija]] izvirzījusi 30 dienu ierosinājumu sarīkot [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumu par tās "pievienošanos Krievijai"]], kas tikšot rīkots 11. septembrī, ja vien ierosinājums netiks atsaukts.<ref>{{ziņu atsauce |date=August 8, 2022 |title=Власти Запорожья подписали распоряжение о проведении референдума |language=ru |publisher=[[RBK Group]] |url=https://www.rbc.ru/politics/08/08/2022/62f0e6829a7947c215bc15d9 |accessdate=August 11, 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=August 11, 2022 |title=Власти Запорожья назвали желаемую дату референдума о присоединении к России |language=ru |publisher=[[TV Centre (Russia)|TV Centre]] |url=https://www.tvc.ru/news/show/id/247031/ |accessdate=August 11, 2022}}</ref> === 12. augusts === ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] ir lūdzis izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju pēc tam, kad nesen notika apšaude, kas skāra radioaktīvo materiālu uzglabāšanas vietu.<ref name="auto">{{ziņu atsauce |date=12 August 2022 |title=UN chief calls for demilitarised zone as more shelling hits Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant |publisher=ABC |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-12/un-chief-urges-demilitarized-zone-around-ukraine-nuclear-plant/101326100 |access-date=12 August 2022}}</ref> === 13. augusts === Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka viņa valsts ir gatava tiešai ieroču ražošanai Ukrainas vajadzībām.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Kumar Natasha |date=13 August 2022 |title=Sweden ready to produce weapons for Ukraine |publisher=The Times India |url=https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ |access-date=13 August 2022 |archive-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826123625/https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ }}</ref> === 14. augusts === Ukraina apgalvoja, ka krievu komandieri Hersonas pilsētā atkāpušies no rietumiem uz Dņepras upes austrumu krastu, atstājot Krievijas spēkus Hersonā izolācijā.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Campbell MacDiarmid |date=14 August 2022 |title=Russia leaves 20,000 soldiers stranded in tactical withdrawal to the east |work=The Times |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/08/14/russia-leaves-10000-soldiers-stranded-tactical-withdrawal-west/ |access-date=16 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |first1=Kateryna |last1=Stepanenko |first2=Karolina |last2=Hird |first3=Grace |last3=Mappes |first4=Frederick W. |last4=Kagan |date=14 August 2022 |title=Russian Offensive Campaign Assessment, August 14 |publisher=ISW |url=https://understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-august-14 |access-date=16 August 2022}}</ref> === 15. augusts === Ukraina apgalvoja, ka ar ''HIMARS'' raķeti uzbrukusi bāzei, kas tika izmantota kā [[Vāgnera grupa|PMK "Wagner"]] štābs. Ukrainas Luhanskas gubernators [[Serhijs Haidajs]] sacīja, ka vietu atklājis kāds Krievijas žurnālists.<ref>{{ziņu atsauce |date=15 August 2022 |title=Ukraine hits Russian Wagner mercenary HQ in east |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62547403 |access-date=16 August 2022}}</ref> === 16. augusts === Ir ziņots par sprādzieniem ieroču noliktavā Maiskē, [[Džankoja|Džankojas rajonā]], Krimas ziemeļos. Cietuši divi cilvēki. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tas noticis ugunsgrēka dēļ. Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka sprādzieni bija "demilitarizācija darbībā".<ref>{{ziņu atsauce |date=16 August 2022 |title=Ukraine war: Explosions rock Russian base in Ukraine's Crimea |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62560041 |access-date=16 August 2022}}</ref> Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, sprādzienus sarīkojusi elitāra Ukrainas militārā vienība.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Troianovski |first2=Anton |date=16 August 2022 |title=Ukraine Strikes Again in Crimea, Posing a New Challenge for Putin |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2022/08/16/world/europe/crimea-russia-ukraine-explosions.html}}</ref> === 17. augusts === Krievijas raķete trāpīja trīsstāvu dzīvojamai ēkai Harkivā, nogalinot 12 un ievainojot 20 cilvēkus, tostarp vismaz vienu bērnu. Ēka tika pilnībā iznīcināta.<ref name="Meduza-2022-08-18">{{ziņu atsauce |date=2022-08-18 |title=At least 17 dead and dozens injured in Kharkiv after overnight shelling |language=en |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/08/18/9-dead-and-almost-40-injured-in-kharkiv-after-overnight-shelling |access-date=2022-08-18}}</ref> === 18. augusts === Ukraina apgalvo, ka ir veikusi triecienu [[Nova Kahovka]]i, izmantojot ''HIMARS'' raķeti, nogalinot 12 un ievainojot 10 krievu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=17 August 2022 |title=Video shows aftermath of HIMARS strike on Russian base in occupied Nova Kakhovka |url=https://english.nv.ua/nation/video-shows-aftermath-of-himars-strike-on-russian-base-in-occupied-nova-kakhovka-50263829.html |access-date=18 August 2022 |work=The New Voice of Ukraine}}</ref> === 19. augusts === ASV valdība ir paziņojusi par savu 19. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir aptuveni 775 miljoni ASV dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=RFE/RL's Ukrainian Service |date=20 August 2022 |title=Drone Strikes Headquarters Of Russia's Black Sea Fleet In Ukraine's Occupied Crimea Region |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/19/us-announces-775m-in-additional-ukraine-military-aid |access-date=20 August 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=U.S. announces $800 million more military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/world/u-s-set-to-announce-800-million-in-military-aid-for-ukraine |access-date=20 August 2022 |website=[[PBS]]}}</ref> === 20. augusts === Krievija apgalvoja, ka Ukraina veikusi bezpilota lidaparāta uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Krievijas okupētajā Krimā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=US announces new $775m Ukraine military aid package |url=https://www.rferl.org/a/drone-strike-russia-black-sea-fleed-ukraine-crimea/31996886.html |access-date=20 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Astier |first=Henri |date=20 August 2022 |title=Ukraine war: Drone attack targets Russian Black Sea fleet in Crimea |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62618538 |access-date=24 August 2022}}</ref> Krievijā netālu no Maskavas sprāgstot automašīnai, gājusi bojā galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita Darja Dugina<ref>{{ziņu atsauce |title=Russian intellectual Aleksandr Dugin is also commonly known as 'Putin's brain' |language=en |work=NPR.org |url=https://www.npr.org/2022/03/27/1089047787/russian-intellectual-aleksandr-dugin-is-also-commonly-known-as-putins-brain |access-date=13 April 2022}}</ref> === 23. augusts === Kanādas premjerministrs [[Džastins Trudo]] ir paziņojis par 3,85 miljonu [[Kanādas dolārs|C$]] dažādām apmācību programmām, tostarp [[Ukrainas Nacionālā policija|Ukrainas policijai]] un neatliekamās palīdzības dienestiem.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Idrees Ali, Steve Holland and Patricia Zengerle |date=23 August 2022 |title=U.S. to announce $3 billion in new military aid for Ukraine - official |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/us-announce-3-bln-arms-package-ukraine-ap-reporter-tweet-2022-08-23/ |access-date=24 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |author1=Lolita C. Baldor and Matthew Lee |date=23 August 2022 |title=US to send $3 billion in aid to Ukraine as war hits 6 months |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/politics/us-to-send-3-billion-in-aid-to-ukraine-as-war-hits-6-months/2022/08/23/435669f2-2302-11ed-a72f-1e7149072fbc_story.html |access-date=24 August 2022}}</ref> === 24. augusts === Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklējis Ukrainu trešo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Džonsons paziņoja par militārās palīdzības paketi 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā Ukrainai, tajā iekļaujot bezpilota gaisa sistēmas un prettanku munīciju.<ref>{{publikācijas atsauce |title=Prime Minister tells Ukraine 'they will win' as he marks Independence Day |date=24 August 2022 |publisher=[[gov.uk]] |url=https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |access-date=2022-08-24 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220824195037/https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |archive-date=2022-08-24}}</ref> ASV Aizsardzības departaments ir paziņojis par savu 20. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 3 miljardi ASV dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-08-24 |title=WATCH: Biden administration announces nearly $3 billion in new military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/politics/watch-biden-administration-announces-nearly-3-billion-in-new-military-aid-for-ukraine |access-date=2022-08-27 |website=PBS NewsHour |language=en}}</ref> Krievijas raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai Čaplinē, Dņipropetrovskas apgabalā, tika nogalināti 25 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 80 ievainoti.<ref>{{ziņu atsauce |last= |first= |date=2022-08-25 |title=Death toll of Russian missile strike in Chaplyne rises to 25, including 2 children. 31 more wounded. Search and rescue operation concluded |work=Financial Times |url=https://liveuamap.com/en/2022/25-august-death-toll-of-russian-missile-strike-in-chaplyne |access-date=2022-08-25}}</ref> === 25. augusts === Putins ir devis rīkojumu līdz gada beigām iesaukt 137 000 karavīru priekš [[Krievijas—Ukrainas karš|kara Ukrainā]], lai gan nav skaidrs, vai šie karavīri tiks iesaukti vai būs brīvprātīgie.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Derek Gatopoulos and Hanna Arhirova |date=2022-08-26 |title=Putin orders 137,000 more Russian troops in face of Ukraine losses |work=SMH |url=https://www.smh.com.au/world/europe/putin-orders-137-000-more-russian-troops-in-face-of-ukraine-losses-20220826-p5bcwc.html |access-date=2022-08-26}}</ref> === 26. augusts === 3:30 pēc vietējā laika Ukrainas spēki ar 10 HIMARS raķetēm uzbruka viesnīcai "Donbas" Luhanskas apgabala [[Kadijivka]]s pilsētā, ziņo Krievijas propagandisti. Ukraina ziņo, ka viesnīca tika izmantota kā kazarma un tajā nogalināti 200 desantnieki.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-26 |title=Another Russian base destroyed in occupied Kadiivka, Luhansk Oblast (updated) |work=euromaidanpress |url=https://euromaidanpress.com/2022/08/26/another-russian-base-destroyed-in-occupied-kadiivka-luhansk-oblast/ |access-date=2022-08-27}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Humiliation for Putin as 200 paratroopers are wiped out in a Ukrainian missile strike |work=news.com.au |url=https://www.news.com.au/world/europe/humiliation-for-putin-as-200-paratroopers-are-wiped-out-in-a-ukrainian-missile-strike/news-story/093981ca72e34cc4ea3beca779f60b50 |access-date=2022-08-27}}</ref> === 27. augusts === Krievija ir bloķējusi Kodolieroču neizplatīšanas līguma projektu, kas tiek pārskatīts reizi piecos gados, saistībā ar sadaļu, kas attiecas uz Ukrainu.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Russia blocks nuclear treaty agreement over Ukraine reference |work=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-62699066 |access-date=2022-08-27}}</ref> === 28. augusts === ASV paziņoja par HIMARS sistēmu un GMLRS raķešu ražošanas palielināšanu, lai palīdzētu Ukrainai.<ref>{{ziņu atsauce |author=Micheal Kurt |date=2022-08-28 |title=U.S. Pentagon Official: Increasing HIMARS Production to Assist Ukraine |work=technotrenz.com |url=https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html |access-date=2022-08-29 |archive-date=2022-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220829114051/https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html }}</ref> === 29. augusts === Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu dienvidos.<ref>{{ziņu atsauce |first1=Andrea |last1=Shalal |first2=Max |last2=Hunder |date=29 August 2022 |title=Ukraine launches counter-offensive in south as Russia shells port city |url=https://www.reuters.com/world/europe/shelling-near-ukraine-nuclear-plant-fuels-disaster-fears-russia-pounds-donbas-2022-08-29/ |access-date=2023-01-06 |first3=Pavel |last3=Polityuk |first4=Gareth |last4=Jones |first5=Angus |last5=MacSwan |first6=Costas |last6=Pitas |editor1=Mark Heinrich |editor2=Alex Richardson |editor3=Nick Macfie |editor4=Cynthia Osterman}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka tās spēki ir pārrāvuši Krievijas pirmo aizsardzības līniju netālu no Hersonas, savukārt Ukrainas armija arī apgalvoja, ka ir veikusi triecienu Krievijas militārajai bāzei [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{ziņu atsauce |author=Daniel Berehulak |date=29 August 2022 |title=Ukraine announces offensive operations across the south. |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/08/29/world/ukraine-russia-war-news#ukraine-announces-offensive-operations-across-the-south |access-date=2022-08-29}}</ref> Ukraina apgalvo, ka no kaujas lauku pametuši daudzi Krievijas desantnieki.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Leo Sands & Yaroslav Lukov |date=30 August 2022 |title=Kherson: Ukraine claims new push in Russian-held region |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62712299 |access-date=2022-08-30}}</ref> === 30. augusts === Ukraina apgalvo, ka izmantojusi no koka izgatavotus ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu mānekļus. Tas varētu izskaidrot Krievijas apgalvojumus par vairāku ''HIMARS'' sistēmu iznīcināšanu.<ref>{{ziņu atsauce |last=Hudson |first=John |date=30 August 2022 |title=Ukraine lures Russian missiles with decoys of U.S. rocket system |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/08/30/ukraine-russia-himars-decoy-artillery/ |access-date=2022-08-30}}</ref> === 31. augusts === Krievija izveda savus iznīcinātājus no [[Krima]]s, lai aizsargātos pret turpmāku apšaudīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |date=31 August 2022 |title=Massive fire at Crimean oil storage facility: report |url=https://tvpworld.com/62132895/massive-fire-at-crimean-oil-storage-facility-report |access-date=2022-08-31 |archive-date=2022-08-31 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220831101356/https://tvpworld.com/62132895/massive-fire-at-crimean-oil-storage-facility-report }}</ref> Krievija uz trim dienām ir apturējusi gāzes piegādi Vācijai caur Nord Stream 1, lai "veiktu remontdarbus".<ref>{{ziņu atsauce |author=Kate Connolly |date=31 August 2022 |title=Nord Stream 1: Russia switches off gas pipeline citing maintenance |url=https://www.theguardian.com/business/2022/aug/31/nord-stream-1-russia-switches-off-gas-pipeline-citing-maintenance |access-date=2022-08-31}}</ref> == 2022. gada septembris == === 1. septembris === Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori ieradās Zaporižjas atomelektrostacijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1 September 2022 |title=UN inspectors finally reach Ukraine nuclear plant after shelling and emergency shutdown of reactor |url=https://www.cnbc.com/2022/09/01/russia-tries-to-restore-supply-lines-in-southern-ukraine-north-korea-could-send-workers-to-rebuild-the-donbas.html |access-date=1 September 2022 |website=[[CNBC]]}}</ref> === 2. septembris === Ukraina Dņipropetrovskas apgabala austrumos arestējusi sievieti. Viņa tika apsūdzēta par sava vīra vienības un citas militāras informācijas nosūtīšanu Krievijas spēkiem, kas pēc tam tika izmantota Krievijas militārās darbības labā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2 September 2022 |title=Ukraine army wife 'spying' for Russia |work=Yahoo |url=https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html |access-date=3 September 2022 |archive-date={{dat|2022|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220905160853/https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html }}</ref> === 3. septembris === Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, kopš 29. augusta Ukrainas spēki ir guvuši lielus panākumus Krievijas komandieru pieļauto kļūdu un Krievijas spēku loģistikas problēmu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Ukraine 'exploiting poor Russian leadership' in new offensive, says UK |work=Evening Standard |url=https://www.standard.co.uk/news/world/ukraine-war-russia-military-leadership-kherson-offensive-mod-latest-update-putin-b1022899.html |access-date=3 September 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Fog of war: Ukraine's counteroffensive against Russian forces |work=aljazeera |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/3/russia-west-step-up-energy-war-as-risk-of-nuclear-disaster-haunt |access-date=3 September 2022}}</ref> === 4. septembris === Pēc vairāku mēnešu neizmantošanas, Ukraina tagad atkal izmanto ''[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]]'' bezpilota lidaparātus. Pēc tam, kad pēdējos divos mēnešos nav neviena jauna nofilmēta ''Bayraktar'' video, Ukraina atkal ir sākusi publicēt šos materiālus tiešsaistē. Tas ir saistīts ar ''HARM'' raķešu izmantošanu un to ietekmi uz Krievijas spēku pretgaisa aizsardzību.<ref>{{ziņu atsauce |author=Parth Satam |date=4 September 2022 |title=HARMing Russian Air Defenses – Bayraktar TB2 Drones Soar Again Thanks To AGM-88 Missiles Fired By Ukrainian MiG-29s |work=Eurasian Times |url=https://eurasiantimes.com/harming-russian-air-defenses-bayraktar-tb2-drones-soar-again/ |access-date=7 September 2022}}</ref> === 6. septembris === Berdjanskā krievu ieceltais kolaborants Artjoms Bardins tika nopietni ievainots bumbas sprādzienā.<ref>{{ziņu atsauce |date=6 September 2022 |title=Another Russia-Imposed Official Attacked In Occupied Area Of Ukraine |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |url=https://www.rferl.org/a/ukraine-bardin-official-berdyansk-attacked/32021282.html |access-date=7 September 2022}}</ref> === 7. septembris === ASV vēlas dubultot savu 155 mm šāviņu ražošanu, jo ir jāpapildina ASV krājumi, kā arī jānodrošina Ukrainas vajadzības. Pentagons vēlas palielināt katru mēnesi uzbūvēto ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu skaitu līdz 12.<ref>{{ziņu atsauce |author=Barbara Starr |date=7 September 2022 |title=US military working on analysis to shape and support Ukraine's military in long term |publisher=CNN |url=https://edition.cnn.com/2022/09/07/politics/us-military-ukraine-analysis/ |access-date=7 September 2022}}</ref> === 9. septembris === Ukrainas spēki atguva daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Balmforth |first2=Tom |date=9 September 2022 |title=Ukraine retakes territory in Kharkiv region as Russian front crumbles |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/blinken-visits-ukraine-pivotal-moment-kyiv-claims-gains-2022-09-08/}}</ref> === 10. septembris === Lielā pretuzbrukuma laikā Ukrainas spēki atkaroja [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Izjuma|Izjumu]]. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, Krievijas spēku aizsardzība Harkivas apgabalā, tika "paņemta uz pārsteigumu".<ref>{{ziņu atsauce |date=10 September 2022 |title=Ukraine-Russia war: Russian forces "taken by surprise" as Ukrainian counter-offensive advances 50km, says UK – live |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/sep/10/russia-ukraine-war-latest-updates-live-news-putin-zelenskiy |access-date=2022-09-10 |work=The Guardian |language=en}}</ref> Jau vēlā pēcpusdienā tika ziņots, ka Ukrainas karavīri sasniedza [[Lisičanska]]s robežas Luhanskas apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Ponomarenko |first1=Illia |title=Ukrainian military is reportedly attacking Russians in Lysychansk |url=https://twitter.com/IAPonomarenko/status/1568594855118442497 |access-date=10 September 2022 |via=Twitter}}</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina ir atkarojusi 2000 kvadrātkilometru.<ref>{{ziņu atsauce |author=Hugo Bachega and Matt Murphy |date=11 September 2022 |title=Ukraine counter-offensive: Russian forces retreat as Ukraine takes key towns |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |dead-url=no |access-date=11 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220910232609/https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |archive-date=10 September 2022}}</ref> === 11. septembris === Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja karti, kurā apstiprināts, ka Krievijas spēki [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] ir atkāpušies uz [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Anisimova |first=Olga |date=11 September 2022 |title=ВО: российские войска оставили север Харьковской области, сосредоточив оборону по реке Оскол |url=https://rus-bel.online/novosti/armiya/vo-rossijskie-vojska-ostavili-sever-harkovskoj-oblasti-sosredotochiv-oboronu-po-reke-oskol/ |access-date=2022-09-11 |website=RB Новости |language=ru |archive-date=2022-09-11 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220911155923/https://rus-bel.online/novosti/armiya/vo-rossijskie-vojska-ostavili-sever-harkovskoj-oblasti-sosredotochiv-oboronu-po-reke-oskol/ }}</ref> Tika apstiprināts, ka apdzīvotās vietas Kozača Lopaņa,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Gorun |first=Oksana |date=11 September 2022 |title=Над Казачьей Лопанью подняли флаг Украины (фото) |url=https://www.objectiv.tv/objectively/2022/09/11/nad-kazachej-lopanyu-podnyali-flag-ukrainy-foto/ |access-date=2022-09-11 |website=Bojectiv |language=ru}}</ref> [[Vovčanska]] un Lipci<ref>{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Kharkiv offensive: Ukrainian army says it has tripled retaken area |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-62867560}}</ref> atrodas [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas spēku]] kontrolē. Vēlā pēcpusdienā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja par oficiālu Krievijas spēku izvešanu no gandrīz visa Harkivas apgabala, norādot, ka notiek "karaspēka samazināšanas un pārvietošanas operācija".<ref name="meduza20220911">{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Russian defense ministry shows retreat from most of Kharkiv region |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/09/11/russian-defense-ministry-shows-retreat-from-most-of-kharkiv-region |access-date=11 September 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Russian Defence Ministry Showed Map Of New Frontline In Kharkiv Region |url=https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |date=11 September 2022 |access-date=2022-10-09 |work=[[Charter 97]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220930162355/https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |archive-date=2022-09-30 |dead-url=no}}</ref> === 12. septembris === Ukraina apgalvoja, ka tā ir sasniegusi [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas—Ukrainas robežu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Becatoros |first1=Elena |last2=Arhirova |first2=Hanna |title=Ukraine keeps initiative, claims it reached Russian border |url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/ukraine-keeps-initiative-claims-it-reached-russian-border/ar-AA11INfY |publisher=MSN}}</ref> [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši no Krievijas kopumā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju gan dienvidos, gan austrumos.<ref>{{ziņu atsauce |date=13 September 2022 |title=Ukraine war: We've retaken 6,000 sq km from Russia, says Zelensky |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62884668 |access-date=2022-09-14}}</ref> Trīsdesmit pieci Krievijas pašvaldību deputāti parakstīja petīciju ar aicinājumu Putinam atkāpties.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russian Officials Demand Putin Resign Amid Ukraine Losses |date=12 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russian-officials-demand-putin-resign-amid-ukraine-losses-1742156 |access-date=2022-09-12 |publisher=MSN |language=en}}</ref> === 13. septembris === No Hersonas frontes tika ziņots, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Kiseļivkas, apdzīvotas vietas 15 km no Hersonas.<ref name="bbc.com">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62613149|title=Война в Украине. Хроника событий 19 августа – 19 сентября 2022 – Новости на русском языке|work=[[BBC News Russian]]|language=RU|access-date=9 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of Wa|access-date=9 October 2022|archive-date={{dat|2022|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka frontes līnija Hersonas reģionā ir pavirzījusies uz priekšu par 12 km un ka ir atgūti 500 kvadrātkilometri, tostarp 13 apdzīvotās vietas.<ref>{{ziņu atsauce |title=Украинская армия сообщила о новых успехах под Херсоном |newspaper=BBC News Russian |url=https://www.bbc.com/russian/news-62880057|language=RU}}</ref> === 14. septembris === Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Karačuņivskas ūdenskrātuves dambja, izraisot plašus plūdus Krivijrihā un ūdens līmeņa paaugstināšanos Inhulecas upē par 2,5 metriem.<ref>{{ziņu atsauce |last=Russell |first=Graham |date=15 September 2022 |title=Ukraine city of Kryvyi Rih floods after Russian missile strikes hit dam |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |dead-url=no |access-date=2022-09-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220915033143/https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |archive-date=2022-09-15}}</ref> === 15. septembris === ASV paziņoja par 600 miljonu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, tostarp papildu ''HIMARS'' munīciju, "desmitiem tūkstošu" 105 mm artilērijas šāviņu, tūkstoš 155 mm šāviņu, pretdronu sistēmas, ziemas ekipējumu un nakts redzamības ierīces.<ref>{{ziņu atsauce |last=Liebermann |first=Oren |date=15 September 2022 |title=White House announces $600&nbsp;million security package for Ukraine during ongoing counter-offensive |publisher=CNN |url=https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |dead-url=no |access-date=2022-09-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220916033844/https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |archive-date=2022-09-16}}</ref> === 16. septembris === Krievijas BM-21 raķetes un smagā artilērija apšaudīja [[Ņikopole|Ņikopoli]], ievainojot vienu cilvēku un sabojājot 11 daudzstāvu ēkas, bērnudārzu, skolu, gāzes krāsnis un elektrības līnijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Friday, September 16. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/16/friday-september-16-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}</ref> === 17. septembris === Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā dzīvojamām ēkām [[Čuhujiva]]s pilsētā tika nogalināti divi cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Saturday, September 17. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/17/saturday-september-17-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}</ref> === 18. septembris === [[Katrīna, Velsas princese]] svētdien [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju [[Olena Zelenska|Olenu Zelensku]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 18 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-18/6752162.html |access-date=2022-09-23 |website=VOA |language=en}}</ref> === 19. septembris === [[Ukrainas Sauszemes spēki]], virzoties uz [[Lisičanska|Lisičansku]], atguva Bilohorivkas ciemu Luhanskas apgabalā.<ref>{{ziņu atsauce |last=Kilner |first=James |date=19 September 2022 |title=Ukraine's counter-offensive recaptures first village in Luhansk |work=The Telegraph |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/09/19/ukraines-counter-offensive-recaptures-first-village-luhansk/ |access-date=2022-09-19}}</ref> Krievijas raķete trāpīja [[Dienvidukrainas AES]] pievārtē, sabojājot ēkas un blakus esošo hidroelektrostaciju. Kodolreaktori netika bojāti.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2022 |title=Strike Near Another Ukrainian Nuclear Plant Escalates Fears of Disaster |url=https://www.nytimes.com/2022/09/19/world/europe/ukraine-nuclear-plant-missile.html |archive-url= |archive-date= |work=The New York Times}}</ref> === 20. septembris === Krievijas ieceltās pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika]]s amatpersonas 23.-27. septembrī izsludināja [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumus]], lai apstiprinātu to pievienošanu Krievijai.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Faulconbridge |first1=Guy |last2=Polityuk |first2=Pavel |date=20 September 2022 |title=Russia triggers plan to formally annex occupied Ukrainian regions |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220920133801/https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |archive-date=2022-09-20}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Stern |first=David L. |date=19 September 2022 |title=Separatist regions push to join Russia in sign of fear war is failing |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220919192209/https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |archive-date=2022-09-19}}</ref> Līdzīgus referendumus Krievijas okupācijas amatpersonas izsludināja arī [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonā]] un [[Zaporižjas apgabala okupācija|Zaporižjā]].<ref>{{ziņu atsauce |date=20 September 2022 |title=Russian-installed officials in Kherson say they will hold vote on joining Russia |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-backed-separatists-kherson-say-they-will-hold-vote-joining-russia-2022-09-20/}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Roth |first=Andrew |date=20 September 2022 |title=Four occupied Ukraine regions plan imminent "votes" on joining Russia |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/20/four-occupied-ukraine-regions-plan-votes-on-joining-russian-federation}}</ref> === 21. septembris === [[Saūda Arābija]]s Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievija pēc [[Muhammeds bin Selmāns|Muhammeda bin Selmāna]] starpniecības atbrīvojusi desmit ārvalstu karagūstekņus.<ref>{{ziņu atsauce |date=21 September 2022 |title=Russia releases 10 foreigners captured in Ukraine, after Saudi mediation |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |dead-url=no |access-date=2022-09-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220921165522/https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |archive-date=2022-09-21}}</ref> Kā ziņots, darījuma ietvaros tika atbrīvots [[Viktors Medvedčuks]].<ref>{{ziņu atsauce |date=22 September 2022 |title=Russia confirms 55 servicemen freed in prisoner swap with Ukraine |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-confirms-55-servicemen-freed-prisoner-swap-with-ukraine-2022-09-22/ |access-date=2022-09-22}}</ref> Pēc [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] starpniecības gūstekņu apmaiņā ar Krieviju ir atbrīvots rekordliels skaits — 215 Ukrainas karavīru, tostarp karavīri, kas vadīja [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|tēraudlietuves "Azovstaļ"]] aizsardzību [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupolē]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ukraine Announces Exchange Of 215 Prisoners Of War |work=barrons.com |agency=Agence France-Presse |url=https://www.barrons.com/news/ukraine-announces-exchange-of-215-prisoners-of-war-01663799406?tesla=y |access-date=22 September 2022}}</ref> Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos pieci no atbrīvotajiem gūstekņiem paliks Turcijā drošos, bet komfortablos apstākļos līdz kara beigām.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Swaminathan |first1=Sneha |date=22 September 2022 |title=Ukraine announces the exchange of 215 prisoners of war |language=en |publisher=WION |url=https://www.wionews.com/world/ukraine-announces-the-exchange-of-215-prisoners-of-war-518562 |access-date=22 September 2022}}</ref> === 23. septembris === Krievijas okupētajos reģionos notika [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumi]] par pievienošanos Krievijai. ASV prezidents [[Džo Baidens]] un Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] tos nosauca par nelikumīgiem..<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Understanding Russia's referendums in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/20/russia-unfolds-annexation-plan-for-ukraine |access-date=2022-09-23 |publisher=Al Jazeera |language=en}}</ref> [[Izjuma|Izjumā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], tika pabeigta masu apbedījumu ekshumācija. Kopumā tika atrasti 436 līķi, no kuriem trīsdesmit bija atrastas spīdzināšanas pēdas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian officials say 436 bodies exhumed from Izium burial site, 30 with signs of torture |website=ABC News |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukrainian-officials-436-bodies-exhumed-izium-burial-site-90374137}}</ref> [[Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunoja kontroli pār apdzīvoto vietu Jackivka, [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]. Šī apdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no [[Oskila|Oskilas upes]], kas darbojas kā frontes līnija lielā austrumu frontes daļā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Strozewski |first=Zoe |title=Russia Loses More Ground in Donetsk After Missing Putin's Hard Deadline |website=Newsweek |date=23 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russia-loses-more-ground-donetsk-after-missing-putins-hard-deadline-1745864}}</ref> === 26. septembris === [[Apvienotā Karaliste]] ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas organizētajiem [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|pseidoreferendumiem]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajās Ukrainas teritorijās]]. Sankciju sarakstā ir iekļautas 92 fiziskas un juridiskas personas, tostarp 33 Krievijas amatpersonas, kas nosūtītas uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī 55 Krievijas valstij piederošu uzņēmumu vadītāji.<ref>{{ziņu atsauce |title= UK sanctions Russians linked to "sham" referendums in Ukraine |work=Reuters |date=26 September 2022 |url=https://www.reuters.com/world/europe/uk-sanctions-russians-linked-sham-referendums-ukraine-2022-09-26/}}</ref> === 27. septembris === ''[[Facebook]]'' izdzēsa vairāk nekā 1600 Krievijas propagandas kontu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 27 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-27/6764823.html |access-date=2022-09-27 |website=VOA |language=en}}</ref> [[Ukrainas Bruņotie spēki]] atguva Kupjanskas-Vuzlovijas ciematu Harkivas apgabalā. 27. septembrī līdz pat 6 % Harkivas apgabala teritorijas joprojām bija [[Harkivas apgabala okupācija|okupēta]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/kupiansk-vuzlovyi-settlement-liberated-kharkiv-105828801.html|title=Kupiansk-Vuzlovyi settlement liberated in Kharkiv Oblast, 6% of Kharkiv Oblast still under occupation|publisher=Yahoo! News|access-date=9 October 2022}}</ref> === 28. septembris === Ukrainas policija ir reģistrējusi vismaz 582 kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi agrāk [[Harkivas apgabala okupācija|okupētajās]] [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] teritorijās..<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://gwaramedia.com/en/war-crimes-recorded-in-kharkiv-oblast/|title=Police: over 580 War Crimes Recorded in Kharkiv Oblast|first=Tetiana|last=Fram|date=28 September 2022|website=gwaramedia.com|access-date=9 October 2022}}</ref> ASV paziņoja par 1,1 miljarda ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{ziņu atsauce |title=US announces $1.1&nbsp;billion more in military aid for Ukraine |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=28 September 2022 |access-date=2022-09-29 |work=Associated Press |last2=Lee |first2=Matthew |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929012901/https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |archive-date=2022-09-29 |dead-url=no}}</ref> === 29. septembris === [[Somija]] paziņoja, ka pusnaktī slēgs savas robežas Krievijas pilsoņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Itäraja {{!}} HS:n tiedot: Suomen raja sulkeutunee venäläisiltä turisteilta torstain ja perjantain välisenä yönä – tiedotustilaisuus kello 13.15 |url=https://www.hs.fi/politiikka/art-2000009101196.html |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=fi |first1=Teemu |last1=Luukka}}</ref> Somijas valdība uzskatīja, ka Krievijas mobilizācija un strauji pieaugošais tūristu skaits, kas ierodas Somijā un ceļo caur šo valsti, apdraud Somijas starptautisko stāvokli un attiecības.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Eastern Border {{!}} Finland's border will be closed to Russian tourists next night, with several exceptions to the decision | url=https://www-hs-fi.translate.goog/politiikka/art-2000009101196.html?_x_tr_sl=auto&_x_tr_tl=en&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=en |first1=Teemu |last1=Luukka}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Finnish Government issues a resolution to strongly restrict entry of Russian tourists into Finland |url=https://valtioneuvosto.fi/en/-/finnish-government-issues-a-resolution-to-strongly-restrict-entry-of-russian-tourists-into-finland |access-date=1 October 2022 |website=Finnish Government |language=en}}</ref> Ukraina pilnībā ieņēma [[Kupjanska|Kupjansku]]. Krievijas karavīri ieņēma pozīcijas [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastā, kas tek cauri pilsētai. Līdz pozīciju ieņemšanai notika apšaudes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ännu en stad befriad av ukrainska styrkor |url=https://www.aftonbladet.se/nyheter/a/Rr77qd/aftonbladet-direkt?pinnedEntry=961905 |access-date=2022-09-30 |website=Aftonbladet | date=29 September 2022 |language=sv}}</ref> === 30. septembris === Vismaz trīsdesmit civiliedzīvotāji gāja bojā un vairāki desmiti tika ievainoti [[Zaporižja|Zaporižjā]], kad Krievijas raķete trāpīja humānās palīdzības konvojam.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 September 2022 |title=Ukraine war: Survivors speak of horror as Zaporizhzhia convoy hit |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63086697 |access-date=2022-10-01}}</ref> Putins teica runu tā dēvētajā "parakstīšanas ceremonijā", kas bija paredzēta, lai atzīmētu Krievijas veikto Ukrainas dienvidaustrumu aneksiju. Runā Putins paziņoja par pretenzijām uz [[Doneckas apgabals|Donecku]], [[Luhanskas apgabals|Luhansku]], [[Hersonas apgabals|Hersonu]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižji]], sakot, ka tie tagad ir "četri jauni Krievijas Federācijas reģioni".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine war latest: Putin declares four areas of Ukraine as Russian |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-63077272 |access-date=2022-09-30 |website=BBC News |language=en}}</ref> Atbildot uz to, Zelenskis lūdza [[NATO]] piešķirt Ukrainai dalību militārajā aliansē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/ukraine-announces-accelerated-bid-to-join-nato-after-russias-annexation/news-story/25cb6058774e81e5f3eae1b4dc678e4a?amp|title=Ukraine announces "accelerated" bid to join NATO after Russia's annexation|date=30 September 2022 |publisher=Sky News|access-date=1 October 2022}}</ref> == 2022. gada oktobris == === 1. oktobris === Ukrainas karavīri pie ieejas [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā pacēla [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Abdul |first1=Geneva |last2=Murray |first2=Warren |title=Ukrainian forces enter Lyman |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/01/russia-ukraine-war-ukrainians-advance-on-lyman-after-putins-annexations-live |website=The Guardian |date=October 2022 |access-date=1 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian military entered Lyman Lyman - Ukraine Interactive map - Ukraine Latest news on live map - liveuamap.com |url=https://liveuamap.com/en/2022/1-october-ukrainian-military-entered-lyman |access-date=2022-10-01 |website=Ukraine Interactive map – Ukraine Latest news on live map |language=en}}</ref> Vēlāk, pēcpusdienā, Krievija apstiprināja, ka ir zaudējusi kontroli pār Limanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Gambrell |first1=Jon |last2=Schreck |first2=Adam |title=Russia withdraws troops after Ukraine encircles key city |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-business-kidnapping-government-and-politics-cce973f2c43dc0d85883d46642fc970c |website=apnews.com |date=October 2022 |agency=Associated Press |access-date=1 October 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Война в Украине: ВСУ вошли в Лиман, в Харьковской области нашли расстрелянную автоколонну – Новости на русском языке |url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62949139 |access-date=2022-10-01 |work=BBC News Russian |language=ru}}</ref> Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas karavīri atguvuši Jampiļas pilsētu netālu no Limanas.<ref>{{ziņu atsauce |last=Tyshchenko |first=Kateryna |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |title=Zelenskyy thanks Armed Forces for reclaiming Yampil and Lyman: Ukraine takes over initiative in war |website=Ukrayinska Pravda |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20221009024124/https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |date=30 September 2022 |access-date=10 October 2022 |archive-date=9 October 2022}}</ref> Kijiva paziņoja, ka Krievijas triecienā Harkivai gājuši bojā 24 cilvēki, no kuriem 13 bija bērni.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/1/ukraine-says-russians-shell-evacuation-convoy-killing-20|title=24 killed after Ukraine evacuation convoy shelled: Governor|publisher=Al Jazeera|access-date=9 October 2022}}</ref> === 2. oktobris === Ukraiņu bruņutehnikas ofensīva izlauzās cauri krievu aizsardzības līnijām dienvidos, ieņemot vairākus ciemus gar Dņepras upi. Tas bija lielākais Ukrainas iebrukums dienvidos kopš kara sākuma.<ref>{{ziņu atsauce |last=Balmforth |first=Tom |date=3 October 2022 |title=Ukrainian forces burst through Russian lines in major advance in south |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-celebrates-capturing-key-town-putin-ally-mulls-possible-nuclear-response-2022-10-02/ |access-date=2022-10-03}}</ref> === 3. oktobris === Tika ziņots, ka Krievijas spēki ir aizbēguši no vairākām apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā un ka Ukraina ir atguvusi kontroli pār šīm apdzīvotajām vietām, tādējādi faktiski izbeidzot [[Harkivas apgabala okupācija|Krievijas okupāciju]] lielākajā daļā Harkivas apgabala.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Five Russian-controlled settlements around Kharkiv reportedly liberated by Ukraine |first1=Matthew |last1=Roscoe |url=https://euroweeklynews.com/2022/10/03/russian-controlled-settlements-liberated-kharkiv-ukraine/|work=[[EuroWeekly News]]|date=3 October 2022 |access-date=4 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/03/russia-has-no-full-control-of-any-of-four-annexed-ukrainian-provinces|title=Russia no longer has full control of any of four "annexed" Ukrainian provinces|date=4 October 2022|website=The Guardian|access-date=9 October 2022}}</ref> === 4. oktobris === Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra [[Sergejs Šoigu|Sergeja Šoigu]] teikto, kopš Krievija ir izsludinājusi "daļējo mobilizāciju", militārajā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 4 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-4/6774818.html |access-date=2022-10-04 |work=[[VOA]] |language=en}}</ref> ASV paziņoja par jaunu pasākumu kopumu Ukrainai 625 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās arī nosūtīja vēl 4 raķešu artilērijas sistēmas ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]''.<ref>{{ziņu atsauce |title=U.S. sends more weapons to Ukraine as troops push Russians out of "annexed" areas |url=https://www.cnbc.com/video/2022/10/04/u-s-sends-more-weapons-to-ukraine-as-troops-push-russians-out-of-annexed-areas.html |access-date=2022-10-05 |publisher=CNBC |language=en}}</ref> === 5. oktobris === Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai dotu atbildes triecienu Ukrainas karaspēkam; viņš piebilda, ka Ukrainas virzīšanās ir "apturēta" un tāpēc Ukrainas armijai "nav iespējams" izlauzties uz Hersonas pilsētu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Власти Херсонской области заявили о перегруппировке российских войск |url=https://www.rbc.ru/politics/05/10/2022/633d3a539a7947f50f321bb5 |access-date=2022-10-05 |website=РБК |language=ru}}</ref> === 6. oktobris === Ukrainas varas iestādes atrada divus masu kapus atbrīvotajā Limanā.<ref>{{ziņu atsauce |title=В Лимане обнаружено массовое захоронение |url=https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |last1=Neverova |first1=Anna |date=6 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=Deutsche Welle |last2=Kropman |first2=Vitaliy |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20221007062823/https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |archive-date=2022-10-07 |dead-url=no}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=2 grave sites found in liberated Ukrainian city of Lyman, official says |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |date=7 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=[[CBS]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20221008072427/https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |archive-date=2022-10-08 |dead-url=no}}</ref> Krievijas spēki izšāva septiņas raķetes uz daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot divpadsmit citus. Līdz 9. oktobrim upuru skaits pieauga līdz 17 (tostarp viens bērns).<ref>[https://www.timesofisrael.com/russian-missiles-kill-17-ukrainians-in-residential-area-near-nuclear-plant/ Russian missiles kill 17 Ukrainians in residential area near nuclear plant] (''The Times of Israel'')</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://news.abs-cbn.com/overseas/10/09/22/death-toll-from-missiles-on-ukraine-town-rises-to-17|title=Death toll from missiles on Ukraine town rises to 17|access-date=9 October 2022}}</ref> === 7. oktobris === Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir notriekti 20 droni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 7 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-7/6779798.html |access-date=2022-10-25 |website=VOA |language=en}}</ref> === 8. oktobris === Sprādziena rezultātā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] nodega un daļēji sabruka tā daļa, kā rezultātā gāja bojā vismaz 3 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Large explosion reported at bridge connecting Russia to Crimea as roadway section collapses into Kerch Strait |url=https://meduza.io/en/news/2022/10/08/large-explosion-reported-at-bridge-connecting-russia-to-crimea |access-date=2022-10-08 |website=Meduza |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Explosion on 12-Mile Crimea Bridge Kills 3|work=The New York Times |date=8 October 2022 |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/08/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-12 |language=en|last1=Kramer |first1=Andrew E. |last2=Schwirtz |first2=Michael }}</ref> === 9. oktobris === Krievijas bruņotie spēki izšāva sešas raķetes uz daudzdzīvokļu namu Zaporižjā, kā rezultātā 13 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 89 tika ievainoti.<ref name="reuters1">{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Landay |first2=Jonathan |date=9 October 2022 |title=Putin accuses Ukraine of Crimea bridge blast, calls it terrorism |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-ria-state-agency-reports-fuel-tank-fire-kerch-bridge-crimea-2022-10-08/ |access-date=2022-10-09}}</ref> === 10. oktobris === Krievija veica masveida raķešu triecienu visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, nogalinot vismaz 23 civiliedzīvotājus un vairāk nekā 100 ievainojot.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Specia |first2=Megan |last3=Ramzy |first3=Austin |date=10 October 2022 |title=Live Updates: At Least 8 Dead in Kyiv as Ukraine Comes Under Sustained Attack |language=en |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/10/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-10 |issn=0362-4331}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Масований удар Росії по всій Україні – ракети б'ють по житлових кварталах та інфраструктурі міст, є загиблі – BBC Україна |url=https://www.bbc.com/ukrainian/live/news-62974097 |access-date=2022-10-10 |website=BBC News Україна |language=uk}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2022/10/11/on-day-two-of-massive-air-strikes-russia-targeted-ukraine-s-power-infrastructure |title=On day two of massive air strikes, Russia targeted Ukraine's power infrastructure. Ukrainian regions report how much damage they took today |date=11 October 2022 |publisher=Meduza}}</ref> === 12. oktobris === [[ANO Ģenerālā asambleja]] ar lielu balsu vairākumu pieņēma Rezolūciju ES-11/4, aicinot valstis neatzīt četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem Krievija ir izvirzījusi savas pretenzijas pēc tā dēvētajiem referendumiem, kas notika pagājušā mēneša beigās, un pieprasot, lai Maskava mainītu savu "nelikumīgās aneksijas" mēģinājumu. 143 dalībvalstis balsoja "par", bet 35 dalībvalstis, īpaši [[Ķīna]] un [[Indija]], atturējās. Pret rezolūciju balsoja tikai [[Baltkrievija]], [[Ziemeļkoreja]], [[Nikaragva]], [[Krievija]] un [[Sīrija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: UN General Assembly demands Russia reverse course on "attempted illegal annexation" |date=12 October 2022 |url=https://news.un.org/en/story/2022/10/1129492}}</ref> === 13. oktobris === Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz [[Mikolajiva|Mikolajivu]], trāpot piecstāvu dzīvojamai ēkai. Viens no upuriem bija 11 gadus vecs zēns.<ref>{{ziņu atsauce |title=Russian missiles continue to pummel Ukraine as the civilian toll rises |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |last1=Bigg |first1=Matthew Mpoke |date=13 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=The New York Times |last2=Kim |first2=Victoria |archive-url=https://web.archive.org/web/20221014235916/https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |archive-date=2022-10-14 |dead-url=no}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Putin's latest victim pulled from the rubble of his home after deadly Russian strike but 11-year-old dies later |url=https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |last1=Gabe |first1=Joselow |date=14 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=[[NBC News]] |last2=Talmazan |first2=Yuliya |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015104051/https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}</ref> Ukrainas [[MiG-29]] kļuva par pirmo pilotējamo lidmašīnu, kuru kaujas laikā notrieca drons. Pilots apgalvoja, ka ar savu lielgabalu iznīcinājis dronu ''[[Shahed-136]]'', un sprādziena rezultātā lidmašīna tika notriekta, bet pilots hospitalizēts.<ref>{{ziņu atsauce |date=14 October 2022 |author= Tanmay Kadam |title= Ukraine Confirms 1st Known Case Of Fighter Jet Going Down To A Kamikaze Drone |publisher=Eurasian Times |url= https://eurasiantimes.com/ukraine-confirms-1st-known-case-of-fighter-jet-going-down-to-a-kamikaze/ |access-date=16 October 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=13 October 2022 |title= State Investigation Bureau investigates causes of fighter jet crash in Vinnytsia Oblast |publisher=Yahoo |url= https://news.yahoo.com/state-investigation-bureau-investigates-causes-124813669.html |access-date=17 October 2022}}</ref> === 15. oktobris === Pēc tam, kad divi šāvēji atklāja uguni uz brīvprātīgo grupu Krievijas militārajā poligonā Solotos, Belgorodas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu, tika nogalināti vienpadsmit cilvēki un vēl 15 tika ievainoti. Abi uzbrucēji tika nogalināti incidenta laikā.<ref>{{ziņu atsauce |title= Belgorod shooting: Gunmen kill 11 in attack on Russian trainee soldiers |url= https://www.bbc.com/news/world-europe-63273599 |author= Elsa Maishman |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=BBC}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=At least 11 killed, 15 wounded in attack at Russia military training ground |url=https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |last=Ljunggren |first=David |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=Reuters |editor-last=Maler |editor-first=Sandra |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015224419/https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}</ref> === 17. oktobris === Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka atradušas vairāku bezpilota lidaparāta-kamikadzes [[Shahed 136|''HESA Shahed 136'']] atlūzas, kas uzbruka [[Kijiva]]i, izraisot trīs līdz četrus sprādzienus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus, kā paziņoja pilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]]. Vēl četri cilvēki tika nogalināti [[Sumi|Sumos]]. Tas notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nav vajadzības turpināt "liela mēroga" triecienus Ukrainai. Saskaņā ar ''[[Reuters]]'' žurnālista teikto uz dažiem droniem bija uzraksts "Par Belgorodu". Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka pēc dronu uzbrukuma aizdegušās saulespuķu eļļas tvertnes. [[Ukrainas Gaisa spēki]] paziņoja, ka ir pārtvēruši 37 dronus.<ref>{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Multiple explosions in Kyiv as Ukraine reports kamikaze drone strikes |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |last=Maishman |first=Elsa |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Russian "Kamikaze Drones" Strike Kyiv: Ukraine |url= https://www.thedefensepost.com/2022/10/17/russian-kamikaze-drones-strike-kyiv/ |author= Staff Writers |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |publisher=Defense Post}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Kyiv attacked by "kamikaze" drones |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}</ref> === 18. oktobris === Ukrainai un Krievijai apmainoties ar gūstekņiem, tika atbrīvotas 108 sievietes, tostarp 97 militārpersonas un 37 no [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|"Azovstaļ"]] evakuētās sievietes.<ref>{{ziņu atsauce |date=18 October 2022 |title=More than 100 Ukrainian women freed from Russian captivity after prisoner swap – video |language=en |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/video/2022/oct/18/more-than-100-ukrainian-women-freed-from-russian-captivity-after-prisoner-swap-video |access-date=2022-10-18}}</ref> Ukraina atzina [[Ičkērijas Čečenu Republika|Ičkērijas Čečenu Republiku]] par "teritoriju, ko uz laiku okupējusi Krievija".<ref>{{ziņu atsauce | url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-lawmakers-brand-chechnya-russian-occupied-dig-kremlin-2022-10-18/ | title=Ukraine lawmakers brand Chechnya 'Russian-occupied' in dig at Kremlin | newspaper=Reuters | date=18 October 2022 }}</ref> === 19. oktobris === [[Sergejs Surovikins]] sacīja, ka civiliedzīvotāji tiek pārvietoti no Hersonas, gatavojoties Ukrainas ofensīvai uzbrukumam pilsētai. Šķiet, ka tā ir vērsta uz 50 līdz 60 tūkstošiem civiliedzīvotāju. Ukraina ir aicinājusi iedzīvotājus ignorēt Krievijas rīcību.<ref>{{ziņu atsauce |date=19 October 2022 |title=Ukraine war: Russians start leaving Ukraine's Kherson city |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63311744 |access-date=2022-10-20}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=18 October 2022 |title=Russian commander of Kherson acknowledges forces under pressure – as it happened |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/18/russia-ukraine-war-live-russian-plane-crash-death-toll-rises-to-13-zelenskiy-urges-troops-to-take-more-prisoners |access-date=2022-10-20 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 22. oktobris === Visā Ukrainā tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, jo Krievijas gaisa triecieni visā valstī skāra svarīgus infrastruktūras un enerģētikas objektus.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-infrastructure-pounded-again-saturday-2022-10-22/ |agency=reuters|website=www.reuters.com|title=Russia hits Ukraine homes, evacuates Kherson, warns of escalation|date=22 October 2022|first1=Jonathan|last1=Landay|first2=Pavel|last2=Polityuk|access-date=2022-10-25}}</ref> === 23. oktobris === ASV ir noraidījušas Krievijas bažas par to, ka Ukraina varētu izmantot [["Netīrā" bumba|netīro bumbu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |first1=Matt|last1=Meyer|first2=Maureen|last2=Chowdhury|first3=Mike|last3=Hayes|title=October 23, 2022 Russia-Ukraine news |url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-10-23-22/index.html |access-date=2022-10-25 |website=CNN |date=23 October 2022 |language=en}}</ref> Divas nedēļas vēlāk ANO kodolinspektori paziņoja, ka Ukrainā nav atraduši nekādus pierādījumus par netīro bumbu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=agencies |first=Guardian staff and |date=4 November 2022 |title=UN nuclear inspectors shut down Russian 'dirty bomb' claim against Ukraine |url=https://www.theguardian.com/world/2022/nov/04/un-nuclear-inspectors-shut-down-russian-dirty-bomb-claim-against-ukraine |access-date=2022-11-04 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 24. oktobris === Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par 165 kravas kuģu aizkavēšanu, kas dodas no Turcijas uz Ukrainu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 24 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-24/6802535.html |access-date=2022-10-28 |website=VOA |language=en}}</ref> === 26. oktobris === Krievija sāka vervēt Afganistānas Nacionālās Armijas komandantu korpusa karavīrus, ASV jūras spēku ''SEAL'' vienību un Britu bruņoto spēku apmācītos karavīrus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=O'Donnell |first=Lynne |title=Russia's Recruiting Afghan Commandos |url=https://foreignpolicy.com/2022/10/25/afghanistan-russia-ukraine-military-recruitment-putin-taliban/ |access-date=2022-10-26 |website=Foreign Policy |language=en}}</ref> Krievijas raķešu triecienā Dņipro tika nogalināti divi cilvēki, tostarp grūtniece.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-6358ffef8f080759184ff9ac#block-6358ffef8f080759184ff9ac|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}</ref> Krievijas spēki ir deportējuši aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju no Dņepras labā krasta, daļu no viņiem — uz Krievijas dienvidiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-635934e78f080759184ffc38#block-635934e78f080759184ffc38|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}</ref> === 27. oktobris === Tiek apgalvots, ka Vladimirs Putins ir uzraudzījis Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=26 October 2022 |title=Russia-Ukraine war at a glance: what we know on day 246 of the invasion |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/27/russia-ukraine-war-at-a-glance-what-we-know-on-day-246-of-the-invasion |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}</ref> Pēc militārās cenzūras ieviešanas, okupētā Zaporižjas apgabala varas iestādes pavēlēja pārbaudīt vietējo iedzīvotāju tālruņus.<ref name="theguardian.com">{{tīmekļa atsauce |date=27 October 2022 |title=Russia-Ukraine war live: Putin set to make annual speech as Kyiv faces longer and stricter blackouts after drone strikes |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/27/russia-ukraine-war-live-news-kyiv-region-and-zaporizhzhia-hit-by-fresh-strikes-local-officials-say |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 28. oktobris === Dienvidkoreja noliedza, ka būtu sūtījusi ieročus Ukrainai, pēc Putina izteikumiem, ka šāds solis "sagrautu attiecības".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=South Korea denies sending weapons to Ukraine after Putin remarks |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/28/south-korea-denies-sending-weapons-to-ukraine-after-putin-remark |access-date=2022-10-28 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> Eiropas Savienība iecēla Polijas ģenerāli Pjotru Triteku (''Piotr Trytek'') par Ukrainas karaspēka apmācības misijas vadītāju.<ref>{{ziņu atsauce |date=28 October 2022 |title=Polish general chosen to lead EU training mission for Ukrainian troops |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/polish-general-chosen-lead-eu-training-mission-ukrainian-troops-2022-10-28/ |access-date=2022-10-28}}</ref> === 29. oktobris === Krievijas okupētajai Sevastopoles jūras spēku bāzei uzbruka bezpilota jūras droni un lidaparāti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russia-says-it-repelled-drone-attack-on-crimea/ar-AA13vufs | title=Russia says it repelled drone attack on Crimea | website=MSN }}</ref> Viens no videoierakstos redzamajiem bojātajiem kuģiem bija ''[[Admiral Makarov (kuģis)|Admiral Makarov]]'', [[Krievijas Melnās jūras flote]]s jaunais flagmanis pēc kuģa ''[[Moskva (kuģis)|Moskva]]'' nogrimšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine, Crimea. Explosions in Sevastopol. Reports of damage to the frigate Admiral Makarov. |url=https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ |website=Polishnews.co.uk |date=29 October 2022 |publisher=Polish News |access-date=29 October 2022 |archive-date={{dat|2022|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221114023430/https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Callaghan |first1=Louise |title=Admiral Makarov: Russian naval base ablaze after flagship 'hit by massive drone attack' |url=https://www.thetimes.co.uk/article/war-in-ukraine-kremlin-naval-base-ablaze-after-flagship-hit-by-massive-drone-attack-72s0lgmxv |website=The Times |publisher=The Sunday Times |access-date=29 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Koshiw |first2=Isobel |title=Russia's Black Sea flagship damaged in Crimea drone attack, video suggests |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/30/russias-black-sea-flagship-damaged-in-crimea-drone-attack-video-suggests |website=The Guardian |date=30 October 2022 |access-date=30 October 2022}}</ref> === 31. oktobris === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] izšāva vairāk nekā 50 raķetes uz enerģētikas infrastruktūru [[Kijiva|Kijivā]] un citos apgabalos, piemēram, [[Harkivas apgabals|Harkivā]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjā]], [[Čerkasu apgabals|Čerkasos]] un [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ukraine: Barrage of Russian strikes on key infrastructure |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=ABC News |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031080339/https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}</ref><ref name="BBC-2022-10-31">{{ziņu atsauce |title=Ukraine war: Power and water supply hit across Ukraine in 'massive' Russian missile strikes |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |last=Lukiv |first=Jaroslav |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=BBC News |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031173116/https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}</ref> Triecienos tika ievainoti 3 cilvēki. Viena Ukrainas notriektā raķete nokrita [[Moldova]]s ciematā Naslavčā, neradot upurus, bet izsitot dažu māju logus. Moldova pavēlēja kādam vārdā nenosauktam Krievijas vēstniecības darbiniekam pamest valsti, padarot viņu par ''persona non grata''.<ref name="BBC-2022-10-31" /> == 2022. gada novembris == === 1. novembris === Krievija paziņoja par daļējās mobilizācijas pabeigšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia completes partial mobilisation of citizens for Ukraine war|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/1/russia-completes-partial-mobilisation-of-citizens-for-ukraine-war|access-date=2022-11-01 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> === 3. novembris === ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā artilēriju Krievijai.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/2/north-korea-covertly-shipping-artillery-shells-to-russia-us-says|title=North Korea covertly shipping artillery shells to Russia, US says|date=2 November 2022|access-date=2022-11-05|website=www.aljazerra.com|language=en}}</ref> Apmainoties ar gūstekņiem, 107 Ukrainas karavīri tika nogādāti atpakaļ Ukrainā.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |last=Mohamed |first=Edna |title=UN nuclear watchdog finds no signs of a 'dirty bomb' in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/11/3/russia-ukraine-live-zaporizhzia-plant-disconnected-from-grid |access-date=2022-11-03 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> Krievijas apšaudes dēļ [[Zaporižjas atomelektrostacija]] darbojas ar rezerves ģeneratoriem.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Luxmoore |first=Matthew |title=Russian Shelling Forces Ukraine Nuclear Plant to Run on Backup Generators |url=https://www.wsj.com/articles/russian-shelling-forces-ukraine-nuclear-plant-to-run-on-backup-generators-11667474849 |access-date=2022-11-04 |website=WSJ |language=en}}</ref> === 4. novembris === Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka ''Ukroboronprom'' sāks ražot 152 un 122 mm lādiņus saviem padomju laika ieročiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://mil.in.ua/en/news/ukroboronprom-establishes-the-production-of-122-mm-and-152-mm-shells/|title=Ukroboronprom establishes the production of 122-mm and 152-mm shells|date=4 November 2022|access-date=2022-11-07}}</ref> === 5. novembris === [[Attēls:Demining in Kharkiv Oblast (2022-11-05) 04.jpg|thumb|Atmīnēšana Harkivas apgabalā]] Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj par smagiem noziegumiem notiesātus cilvēkus mobilizēt Krievijas armijā. Šis dekrēts neattiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, un noziegumiem pret valsti, piemēram, valsts nodevību, spiegošanu vai terorismu — šādus cilvēkus joprojām nevar mobilizēt. Tas varētu ļaut mobilizēt "simtiem tūkstošu" cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/11/05/europe/russia-ukraine-law-mobilize-serious-crime-offenders-intl/index.html |title=Putin signs law to mobilize Russian citizens convicted of serious crimes |first=Uliana |last=Pavlova |website=CNN |date=5 November 2022 |access-date=2022-11-08}}</ref> === 9. novembris === Ukrainas spēki ienāca [[Sņihurivka|Sņihurivkā]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://ria.ru/20221109/ataka-1830100592.html|title=Украинские войска пошли в атаку в районе Снигиревки в Херсонской области|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref> Krievijas spēki paziņoja par atkāpšanos no [[Hersona|Hersonas pilsētas]] un atkāpšanos uz Dņepras austrumu krastu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63573387|title=Kherson: Russia to withdraw troops from key Ukrainian city|publisher=BBC|date=9 November 2022|access-date=9 November 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-63589297.amp |title=Ukraine war: Kyiv claims major gains as Russia exits Kherson |first=James |last=FitzGerald |website=BBC News |date=10 November 2022 |access-date=11 November 2022}}</ref> Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] gāja bojā autoavārijā netālu no [[Heņičeska]]s.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-installed-official-ukraines-kherson-region-dies-car-crash-agencies-2022-11-09/|title=Russian-installed official in Ukraine's Kherson region dies in car crash|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.novinky.cz/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082|title=Zástupce šéfa ruské okupační správy v Chersonské oblasti Stremousov je po smrti|first1=Michal|last1=Sobotka|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www-novinky-cz.translate.goog/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082?_x_tr_sl=auto&_x_tr_tl=en&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp|title=The deputy head of the Russian occupation administration in the Kherson region, Stremousov, is dead|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09|first1=Michal|last1=Sobotka|language=en}}</ref> === 10. novembris === Vairākas ASV amatpersonas paziņoja par 400 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai, tostarp munīciju raķešu sistēmām ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'', mīnmetējus un raķetes pretgaisa pretraķešu sistēmai ''Hawk'' un pirmo reizi arī pretgaisa aizsardzības sistēmai ''Avenger''.<ref>{{ziņu atsauce |title=Officials: US sending Ukraine $400 million in military aid |url=https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=10 November 2022 |access-date=2022-11-12 |work=ABC News |last2=Lee |first2=Matthew |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221110172400/https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |archive-date=2022-11-10 |dead-url=no}}</ref> === 11. novembris === Ukrainas armija ar nelielām kaujām iegāja [[Hersona|Hersonas pilsētā]], bet frontes līnija pārvirzījās uz [[Dņepra]]s krastu.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/nov/11/russia-ukraine-war-live-news-kyivs-forces-close-in-on-kherson-reclaim-dozens-of-towns-in-south|title=Russia-Ukraine war live: Ukrainian troops reach centre of Kherson city, footage shows, as Russian forces retreat|date=11 November 2022|access-date=2022-11-11|first1=Harry|last1=Taylor|first2=Ben|last2=Quinn|first3=Samantha|last3=Lock}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title='Kherson ours': Ukraine celebrates after Russian retreat |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/12/ukrainians-celebrate-as-russia-withdraws-from-kherson |access-date=2022-11-12 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] dgmy011gb3szr9unmpg9iibgx5enn1m 0 514284 4465750 4257664 2026-05-09T15:30:23Z Jānis U. 198 4465750 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Ast. estonica AMD.png | att_nosaukums = ''A. estonica'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls no iekšpuses. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | suga = Asterolepis estonica | binomial =<small>Gross, 1940</small> | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis estonica''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā [[Eifela stāvs|eifela stāva]] [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas svītās]], un ir senākā zināmā [[Asterolepji|asterolepju]] suga. Sugai nosaukumu 1940. gadā deva [[Valters Gross]]. Šīs sugas pārstāvji izmēru ziņā ir vismazākie no visiem zināmajiem asterolepjiem. == Apraksts == Tās ir neliela izmēra [[zivis]]. Vidukļa bruņas dorsālās sienas garums nepārsniedz 10 cm. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir diezgan augsts. [[Tergālais stūris]] ir labi saskatāms un atrodas tālu priekšā sānu stūriem. AMD priekšējā daļa ir garāka par aizmugurējo. Garuma attiecība starp aizmugurējo un priekšējo daļu ir robežās 60-100. [[Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija|Aizmugurējās slīpās bedrīšu līnijas]] vagas ir īsas. Uz AMD iekšējās virsmas, no kaula vidusdaļas slīpi atpakaļ atiet skaidri saskatāmas ribas, kas tālāk pāriet uz [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). Reizēm ir attīstīti postlevatoru sabiezinājumi. Uz AMD šuvju virsmas, kas pārsedz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (ADL), vienmēr ir atrodama slīpa vaga. Konusveida dzelksnis uz [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (PMD) iekšējās virsmas izceļas ļoti vāji. Leņķis starp locītavas padziļinājumu uz ADL un kaula virsmu ir 45°. Kaulu ornamentējumu veido lieli, konusveida vai apaļīgi, pamatnē zvaigžņveidīgi izciļņi.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 73. lpp.</ref> == Izplatība == Suga ''Asterolepis estonica'' bija izplatīta [[Vidusdevons|vidusdevonā]], Narvas un arukilas svītās, Baltijā ([[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Virtsjaves ezers|Virtsjarves ezera]] [[Tartu]] apkartnē, [[Latvija|Latvijā]] urbumu serdēs pie [[Vidriži]]em, [[Sece]]s u.c.), [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (atsegumā lejpus Bežanu ciema), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ([[Starobina]]s urbumā), kā arī [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] fomrzhwfglfbrm6cm2o68lsxpk68h84 0 514367 4465749 3860009 2026-05-09T15:29:52Z Jānis U. 198 4465749 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Asterolepis essica holotips.jpg | att_nosaukums = Galvas vairoga fragments ([[holotips]]). | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | suga = Asterolepis essica | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis essica''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja Baltijā apakšējā [[Frānas stāvs|frāna]] [[Gaujas svīta|Gaujas svītā]]. Sugu aprakstīja [[Ļubova Ļarskaja]] 1981. gadā. Sugas nosaukums veidots no Essi mājām pie [[Vehandu|Vehandu upes]], [[Igaunija|Igaunijā]], kur tika atrastas šīs sugas [[fosilijas]]. Citur šīs sugas pārstāvji pagaidām nav zināmi. == Apraksts == Tās ir vidēja izmēra [[zivis]]. Galvas un [[vidukļa bruņa]]s garums ap 30 cm. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums 6—7 cm, bet vidukļa bruņas muguras sienas garums ap 22 cm. Galvas vairogs ir mēreni izliekts. [[Orbitālais atvērums]] ir liels, garums pa mediālo līniju 2,6 reizes mazāks, nekā platums. Atvēruma aizmugurējā mala ir taisna. [[Skausts|Skausta]] mala ir izliekta. Laterālā mala — ieliekta. Lielākais ieliekums atrodas [[Kaulu savienojums|savienojuma]] vietā starp [[Sānu kauls|sānu kaulu]] (La) un [[Priekšējais nepāra kauls|priekšējo nepāra kaulu]] (Pmg). [[Aizpineālais kauls]] (Pp) ir pagarināts, tā platums pusotru reizi pārsniedz garumu. Vidukļa bruņa ir plata. Muguras siena ir salīdzinoši zema. [[Priekšējais sānu-muguras kauls]] (ADL) un [[sānu jauktais kauls]] (MxL) savienojuma vietā platuma attiecība pret garumu pa mediālo līniju ir ap 84. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējā vidējā muguras kaula]] (AMD) [[tergālais leņķis]] ir labi pamanāms un atrodas sānu stūru līmenī. Muguras sienas aizmugurējā mala ir nedaudz izliekta un ļoti iztaisnota gar [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (PMD) aizmugurējo malu. Vidukļa bruņas sānu siena ir gara un zema. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (PVL) sānu sienas garums ir 3 cm. Leņķis starp vēdera un sānu sienu ir 100—110°. Sānu riba, kas atdala muguras sienu no sānu sienas, ir izplūdusi, bet riba, kas atdala sānu sienu no vēdera senas, ir krasa. PMD ir plats, ar gandrīz taisnu aizmugurējo malu. PVL sānu sienas garums trīs reizes pārsniedz augstumu.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 86. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 7du8a27j6jdgx4dccpk533a06ytuyf9 0 522687 4466071 4463204 2026-05-10T11:14:13Z ~2026-28263-79 145158 Nepatiesa info. 4466071 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Suverēnā vara | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the Sovereign Power (Latvia).png | colorcode = #6767ad | chairperson = [[Jūlija Stepaņenko]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2022|7|4|N|bez}} (kā ''Suverēnā vara'') | dissolved = | merger = | split = | predecessor = ''Likums.Atbildība.Kārtība'' | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 790{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses * [[konservatīvisms]] * [[Populisms]] | position = [[Labēja politika|Labējā]] | religion = | national = | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] (līdz 2025. gada 5. septembrim) | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#6767ad}} | symbol = | flag = | website = [https://suverenavara.lv/ suverenavara.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Suverēnā vara"''' ir [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], ko 2005. gadā ar nosaukumu '''"Savienība Latgales Sirds"''' (vēlāk '''"Likums.Atbildība.Kārtība"''') izveidoja bijušais [[5. Saeima|Saeimas deputāts]] [[Ernests Jurkāns]]. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir [[Jūlija Stepaņenko]]. Partijas ideoloģija ir [[konservatīvisms]] jeb uzticība tradicionālajām vērtībām, centieni konsolidēt divu kopienu latviešu sabiedrību, kā arī [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] un [[Latvija|Latvijas]] iedzīvotāju interešu aizstāvība. == Vēsture == Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds"''',''' bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7558027/shvecova-i-stepanenko-pereshli-v-novuyu-partiyu|title=Швецова и Степаненко перешли в новую партию|website=Политика|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/ru/kompanii/suverena-vara/40008087873|title=SUVERĒNĀ VARA|website=www.firmas.lv|access-date=2022-08-14|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli|title=Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas &quot;Suverēnā vara&quot; valdes locekli|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva [[Vjačeslavs Stepaņenko]], tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022.g. marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385494-svecova-un-stepanenko-parstaves-jaunu-partiju-papildinats.htm|title=Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]|website=nra.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/svecova-un-stepanenko-atkal-mainijusas-partijas-piederibu/|title=Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv-LV}}</ref> tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", kas tika saistīts ar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet ir strauji pagriezies pretējā virzienā. Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0" /><ref name=":1" /> iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika ievēlēta par partijas valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara". [[13. Saeima]]s darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/suverena-vara|title=14. Saeimas Vēlēšanas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji/|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=tv3.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-suverena-vara-lideri-uz-saeimas-velesanam--stepanenko-svecova-un-kadreizejie-deputati.a467597/|title=Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/513918-partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums|title=Valsts budžeta finansējums {{!}} Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|website=www.knab.gov.lv|access-date=2026-04-01|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada 5. septembrī izslēgta no [[Eiropas Kristiešu politiskā partija|Eiropas Kristiešu politiskās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf|title=Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri|access-date=2026-05-03|date=2025-09-05}}</ref> [[NRA]] autors [[Bens Latkovskis]] 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2026/02/10/jana-urbanovica-neiespejama-misija|title=Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija|last=Latkovskis|first=Bens|publisher=NRA|access-date=2026-04-01|date=2026-02-10}}</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,24 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | Kopīgs saraksts ar [[Apvienība Jaunlatvieši]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://suverenavara.lv/ Partijas mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 4j8l9hsl5w7weyt30l4pk6137v66o22 4466072 4466071 2026-05-10T11:15:20Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28263-79|~2026-28263-79]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4463204 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Suverēnā vara | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Logo of the Sovereign Power (Latvia).png | colorcode = #6767ad | chairperson = [[Jūlija Stepaņenko]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | leader5_title = | leader5_name = | leader6_title = | leader6_name = | leader7_title = | leader7_name = | leader8_title = | leader8_name = | slogan = | founded = {{dat|2022|7|4|N|bez}} (kā ''Suverēnā vara'') | dissolved = | merger = | split = | predecessor = ''Likums.Atbildība.Kārtība'' | merged = | successor = | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2026 | membership = 790{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | ideology = * [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] intereses * [[konservatīvisms]] * [[Populisms]] | position = [[Labēja politika|Labējā]] | religion = | national = | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] (līdz 2025. gada 5. septembrim) | europarl = | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#6767ad}} [[Purpurkrāsa]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#6767ad}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#6767ad}} | symbol = | flag = | website = [https://suverenavara.lv/ suverenavara.lv] | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Suverēnā vara"''' ir [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], ko 2005. gadā ar nosaukumu '''"Savienība Latgales Sirds"''' (vēlāk '''"Likums.Atbildība.Kārtība"''') izveidoja bijušais [[5. Saeima|Saeimas deputāts]] [[Ernests Jurkāns]]. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara" un tās vadītāja ir [[Jūlija Stepaņenko]]. Partija ir [[Konservatīvisms|konservatīva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/politika/spisok-5-suverena-vara--vizitnaja-kartochka.a471556/|title=Список №5. Suverēnā vara — визитная карточка|website=rus.lsm.lv|access-date=2022-10-15|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.02.2024-partijas-suverena-vara-ep-velesanu-saraksta-lidere-musu-veletajs-ir-viskonservativakais.a544834/|title=Partijas «Suverēnā vara» EP vēlēšanu saraksta līdere: Mūsu vēlētājs ir viskonservatīvākais|website=www.lsm.lv|access-date=2024-02-29|language=lv}}</ref> ar [[Populisms|populisma]] stilu un pārstāv [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] kopienas intereses. Savā mājaslapā tā vēsta, ka iestājas par ģimenes vērtībām, par tautas varu pieņemt lēmumus, par cilvēka tiesībām, kā arī par saliedētu sabiedrību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suverenavara.lv/|title=Suverēna Vara – politiskā partija – Partijas Suverēnā vara majaslapa. Sabiedriska diskusiju platforma|website=web.archive.org|access-date=2024-05-12|date=2023-12-11|archive-date=2023-12-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20231211045911/https://suverenavara.lv/}}</ref> == Vēsture == Partija ir reģistrēta 2005. gada 24. janvārī kā "Savienība Latgales Sirds"''',''' bet 2019. gada 24. aprīlī pārdēvēta par "Likums. Atbildība. Kārtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7558027/shvecova-i-stepanenko-pereshli-v-novuyu-partiyu|title=Швецова и Степаненко перешли в новую партию|website=Политика|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/ru/kompanii/suverena-vara/40008087873|title=SUVERĒNĀ VARA|website=www.firmas.lv|access-date=2022-08-14|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/9757/julija-stepanenko-kluvusi-par-partijas-suverena-vara-valdes-locekli|title=Jūlija Stepaņenko kļuvusi par partijas &quot;Suverēnā vara&quot; valdes locekli|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> 2022. gada martā par partijas valdes locekli kļuva [[Vjačeslavs Stepaņenko]], tās dibinātājam E. Jurkānam saglabājot vietu valdē. 2022.g. marta sākumā Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/385494-svecova-un-stepanenko-parstaves-jaunu-partiju-papildinats.htm|title=Švecova un Stepaņenko pārstāvēs jaunu partiju [papildināts]|website=nra.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/svecova-un-stepanenko-atkal-mainijusas-partijas-piederibu/|title=Švecova un Stepaņenko atkal mainījušas partijas piederību|website=Puaro.lv|access-date=2022-08-14|date=2022-07-05|language=lv-LV}}</ref> tika izslēgtas no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]", kas tika saistīts ar [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] biznesa interesēm. Vēl īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Šlesers aicināja draudzēties ar Putinu un kritizēja Latvijas valdības nostāju, bet ir strauji pagriezies pretējā virzienā. Saeimas deputātes J. Stepaņenko un [[Ļubova Švecova]]<ref name=":0" /><ref name=":1" /> iestājās partijā "Likums. Atbildība. Kārtība". 2022. gada jūlijā J. Stepaņenko tika ievēlēta par partijas valdes priekšsēdētāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-parnemsana-neilgi-pirms-velesanam--sovasar-diezgan-populara-metode.a470281/|title=Partiju pārņemšana neilgi pirms vēlēšanām – šovasar diezgan populāra metode|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-14|language=lv}}</ref> 2022. gada 5. jūlijā mainot arī partijas nosaukumu uz "Suverēnā vara". [[13. Saeima]]s darbības beigās šīs partijas biedriem bija trīs vietas parlamentā: J. Stepaņenko, Ļ. Švecova, kā arī [[Ainārs Vilciņš]], kuri visi darbojās Saeimas frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf/deputies?OpenView&lang=LV&count=1000|title=Latvijas Republikas 13.Saeimas deputāti|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-08-14}}</ref> Partija piedalījās [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. Partiju saraksti tika reģistrēti 2022. gada 1. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/suverena-vara|title=14. Saeimas Vēlēšanas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji/|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=tv3.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-suverena-vara-lideri-uz-saeimas-velesanam--stepanenko-svecova-un-kadreizejie-deputati.a467597/|title=Partijas "Suverēnā vara" līderi uz Saeimas vēlēšanām – Stepaņenko, Švecova un kādreizējie deputāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/513918-partijas-suverena-vara-sarakstos-ieklauti-ari-kadreizejie-deputati-advokati-un-uznemumu-vaditaji|title=Partijas "Suverēnā vara" sarakstos iekļauti arī kādreizējie deputāti, advokāti un uzņēmumu vadītāji|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref> Saeimas vēlēšanās "Suverēnā vara" nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]] un neiekļuva parlamentā, bet sasniedza līmeni, kad pienākas valsts finansējums par 2% barjeras pārvarēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums|title=Valsts budžeta finansējums {{!}} Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|website=www.knab.gov.lv|access-date=2026-04-01|date=2026-01-15|language=lv}}</ref> 2025. gada 5. septembrī izslēgta no [[Eiropas Kristiešu politiskā partija|Eiropas Kristiešu politiskās partijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.appf.europa.eu/cmsdata/298544/ECPP%20List%20of%20Full%20Members%202025-09-05.pdf|title=Dalībpartiju saraksts uz 2025. gada 5. septembri|access-date=2026-05-03|date=2025-09-05}}</ref> [[NRA]] autors [[Bens Latkovskis]] 2026. gada sākumā konstatēja, ka "Suverēnā vara" izrāvusies līderos krievvalodīgo vēlētāju nišā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2026/02/10/jana-urbanovica-neiespejama-misija|title=Jāņa Urbanoviča neiespējamā misija|last=Latkovskis|first=Bens|publisher=NRA|access-date=2026-04-01|date=2026-02-10}}</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|9|hex=#6767ad}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 3,24 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#6767ad}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 12,13 | {{Infobox political party/seats|8|60|hex=#6767ad}} | Kopīgs saraksts ar [[Apvienība Jaunlatvieši]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://suverenavara.lv/ Partijas mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautību partijas]] 6ectbxtk6v6yxa256dnmc3ildl0jcvl 0 531078 4465793 4182880 2026-05-09T17:44:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465793 wikitext text/x-wiki {{Ieplakas infokaste |nosaukums = Karakija |attēls = View of Karagiye Depression.JPG |attēla_platums = |paraksts = |lat_dir =N |lat_deg =43|lat_min = 24|lat_sec = |lon_dir =E |lon_deg =51|lon_min = 47|lon_sec = | pushpin_map = Kazahstāna#Manghistau apgabals | pushpin_relief = jā |region = |CoordScale = |kontinents = [[Eirāzija]] |novietojums = |valstis = {{KAZ}} |ģeo_apgabals = [[Manghistau pussala]] |atdala_ko = |atdala_no = |ietilpst = |sastāv = |garums = 85 |platums = 25 |ieplaka = Batirs |augstums = -132 |pilsētas = }} '''Karakija''' ({{val|kk|Қарақия ойысы, Qaraqïya oýısı}} — ‘melnā krauja’) ir [[ieplaka]] [[Kazahstāna]]s rietumos [[Kaspijas jūra]]s austrumu piekrastē, Kazahstānas zemākā sausā ieplaka un trešā zemākā [[Āzija|Āzijā]]. Izvietojusies [[Manghistau pussala]]s dienviddaļā ap 50 km no [[Aktau]] pilsētas. Ieplakai in neregulāra [[ovāls|ovāla]] forma, izstiepta ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā. Veidojusies [[karsta process|karsta procesa]] rezultātā, izskalojoties sāļajiem iežiem. Ieplakas zemākajā vietā atrodas Batira ezers, kura ūdens līmenis ir stipri mainīgs. Ezeram izžūstot, tas ielejas dibens pārvēršas par [[solončaks|solončaku]].<ref>{{PZT|333|Karagije}}</ref> Ieplaka kopš 2001. gada iekļauta Karakijas—Karakola dabas lieguma teritorijā.<ref>[https://dopa-explorer.jrc.ec.europa.eu/wdpa/62600 State Nature Sanctuary Karakiya-Karakol (zoological)]</ref> 1930. gados bija plāni par ieplakas pārpludināšanu ar Kaspijas jūras ūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]], kas izmantotu {{nobr|100 m}} augstuma starpību ar jūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://informburo.kz/stati/kto-i-zachem-planiroval-zatopit-vpadinu-karagie-na-mangyshlake.html |title=Кто и зачем планировал затопить впадину Карагие на Мангышлаке |access-date={{dat|2023|01|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180916130227/https://informburo.kz/stati/kto-i-zachem-planiroval-zatopit-vpadinu-karagie-na-mangyshlake.html }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Ieplakas]] [[Kategorija:Kazahstānas ģeogrāfija]] ildwjezdtdmfpigk03sbnr0ivt3841w 0 531396 4466075 4212484 2026-05-10T11:19:05Z Luvigas36437 87875 4466075 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Prāta banka | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = PrataBanka2.jpg | caption = 2022. gada tituluzraksts | genre = [[erudīcijas šovs]] | format = | creator = | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Eduards Švāns]] <small>(2002—10)</small> * [[Māris Olte]] <small>(2010—11)</small> * [[Toms Bergs]] <small>(2022—''pašlaik'')</small> | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 5{{ref|sezonas|[P 1]}} | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = | company = | distributor = | channel = * [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]] <small>(2002—11)</small> * [[ReTV]] <small>(2022—''pašlaik'')</small> | picture_format = | audio_format = | first_run = {{dat|2002|3|19|N}} — {{dat|2011|||N}} | first_aired = {{dat|2022|12|1|N}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Prāta banka"''' ir [[televīzija]]s erudīcijas šovs, kuru 2002. gadā sāka pārraidīt [[Latvija]]s televīzijas kanāls [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]]. To sākotnēji vadīja [[Eduards Švāns]], bet vēlāk [[Māris Olte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/prata-banku-turpmak-vadis-maris-olte.d?id=33884285|title="Prāta banku" turpmāk vadīs Māris Olte - DELFI|website=www.delfi.lv|access-date=2023-01-17}}</ref> 2022. gadā raidījums atgriezās televīzijas kanālā [[ReTV]]. To vada [[Toms Bergs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/395570-tv-ekranos-atgriezas-spele-prata-banka.htm|title=TV ekrānos atgriežas spēle "Prāta banka"|website=nra.lv|access-date=2023-01-17|language=lv}}</ref> == Noteikumi == Spēli iedala trijās kārtās. Divās atlases kārtās trīs spēlētāji cīnās par iekļūšanu spēles finālā, vācot punktus atbildot uz jautājumiem, kam ir četri atbilžu varianti. Finālā atlases spēles uzvarētājs kopā ar kādu komandas biedru atbild uz jautājumiem ar četriem atbilžu variantiem, iegūstot balvas — sākotnēji bija deviņi jautājumi ar galveno balvu 10 000 eiro, bet vēlāk septiņi jautājumi ar dažādu dāvanu karšu, grāmatu un produktu balvām. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:PrataBanka1.png|2002—10 |Attēls:EiropasPrataBanka.png|2011 |Attēls:PrataBanka2.jpg|2022—''pašlaik'' }} == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{refbegin}} {{note|sezonas|}} '''P 1''' . No 2002. līdz 2011. gadam raidījumam bija deviņas sezonas, bet pēc pārejas uz ReTV, visas LNT sezonas tika retroaktīvi apvienotas. {{refend}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://retv.lv/raidijumi/prata-banka/}} {{TV-aizmetnis}} {{Latvijas televīziju raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas šovi]] imh67iu993g9dqt3ktuo51rtzjqmysi 0 532417 4465752 4216884 2026-05-09T15:31:57Z Jānis U. 198 4465752 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = A. radiata AMD.jpg | att_nosaukums = ''Asterolepis radiata'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | ģints_lv = Asterolepji | suga = Asterolepis radiata | binomial = <small>Rohon, 1900</small> | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis radiata''''' ir [[Devons|devona]] [[Antiarhi|antiarhu]] suga, kas dzīvoja [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]] un kuras fosilijas ir atrodamas [[amatas svīta]]s nogulumos. Sugai nosaukumu 1900. gadā deva austriešu paleontologs [[Jozefs Rohons]], pamatojoties uz šīs sugas pārstāvju ķermeņa bruņu radiālo ornamentējumu. == Apraksts == ''A. radiata'' ir vidēja izmēra [[zivis]]. Galvas un ķermeņa bruņu garums var sasniegt 40 cm. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] maksimālais garums ir 6-7 cm, bet [[Kermeņa bruņas|kermeņa bruņu]] muguras sienas garums ap 33 cm. Platuma (''pcl'' līmenī) attiecība pret garumu ir 1,40-1,45. Galvas vairoga priekšējā daļa ir īsa un izliekta. [[Orbitālā atvere|Orbitālās atveres]] priekšējā mala ieliekta un nedaudz īsāka par aizmugurējo malu. Aizmugurējā mala ir izliekta. Galvas vairoga rostrālā mala ir salīdzinoši plata. Pakauša mala izliekta un divreiz garāka par rostrālo malu. [[Pineale|Pineālā]] plātne ir simetriska, tās priekšējā un aizmugurējā mala ir apmēram vienādā garumā. Plātnes priekšējā mala ir taisna, bet aizmugurējā mala ieliekta. [[Sāna kauls|Sāna kaula]] (''La'') preorbitālā un postorbitālā daļa ir apmēram vienādā garumā. [[D.end.]] atveres uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] iekšējās virsmas ir lielas un piltuvveidīgas.<ref>В.Н.Каратаюте-Талимаа, Род Asterolepis из девонских отложений Русской платформы., Сб. "Вопросы геологии Литвы". Вильнюс, 1963, 142. lpp.</ref> Ķermeņa bruņa ir gara un zema. [[AMD (morfoloģija)|AMD]] priekšējās daļas garums gandrīz tāds pats kā aizmugures daļai. [[Tergālais stūris|Tergālajam stūrim]] nav fiksētas vietas un tas izvietots AMD centrā vai priekšējā daļā. Pirms tā un aiz tā ir attīstīta mediālā riba, kas atsevišķos gadījumos var būt ļoti augsta. Ķermeņa bruņas aizmugurējā mala ir smaila. Sānu sienas zemas, [[ADL]] un [[MxL]] plātnes šauras un garas. Leņķis starp ADL horizontālo locītavas padziļinājumu un kaula virsmu ir 40-45°. Vēdera siena ir plata. Platuma ([[AVL]] un [[PVL]] savienojumu līmenī) attiecība pret garumu ir 61. Aizmugurējo bedrīšu kanālu vagas konstatējamas tikai jauniem īpatņiem. Ornamentējumu veido ļoti augsti pauguriņi, kuru pamatnes saplūst rindās, kas paralēlas bruņu plātņu malām. Reizēm kauli klāti tikai ar radiālām ribām, un atsevišķi pauguriņi būtiski neizceļas. == Salīdzinājums == Pēc galvas vairoga uzbūves ''A. radiata'' tuvs [[Asterolepis ornata|A. ornata]], [[Asterolepis essica|A. essica]], un [[Asterolepis maxima|A. maxima]] sugai no [[Skotija]]s. No A. ornata šī suga atšķiras ar rostrālās un pakauša malas uzbūvi, bet no ''A. maxima'' ar aizmugurējo sānu stūru formu un izvietojumu. Orbitālās atveres aizmugurējās malas ieliekums ''A. radiata'' satuvina ar ''[[Asterolepis scabra|A. scabra]]''. ''A. radiata'' ķermeņa bruņu uzbūve līdzīga ''A. ornata'' ķermeņa bruņām, taču ''A. radiata'' bruņas ir nedaudz šaurākas un slaidākas. Ķermeņa bruņas aizmugurējā mala ir tāda pati, kā ''A. maxima'', bet tai tomēr vairāk attīstīts centrālais mediālais izcilnis un būtiski šaurāka vēdera sienas subcefālā daļa. ''A. radiata'' sugas raksturīga īpašība ir atsevišķu kaulu ribainais ornamentējums, kas no ''[[Asterolepis dellei|A. dellei]]'' bruņu ornamentējuma atšķiras ar robustākām un lielākām ribām. Pie tam ''A. radiata'', atšķirībā no ''A. dellei'', galvas vairogs ar ribām klāts tikai daļēji. Otra raksturīgā ''A. radiata'' īpašība ir attīstīta dorsālā riba, kas ir konstatēta arī dažām citām [[Asterolepji|asterolepju]] sugām, taču tās nesasniedz tādus izmērus kā ''A. radiata'' sugai. == Izplatība == Suga ir izplatīta [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Timana-Pečoru naftas un gāzes baseins|Timānā]], [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas]], [[Pleskavas apgabals|Pleskavas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]] un [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalos]], [[Krievija|Krievijā]], kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. ''A. radiata'' sastopama [[Amatas svīta|amatas svītā]], kā arī [[pļaviņu svīta]]s sņetogoras un pleskavas slāņos Baltijā, Baltkrievijas un [[Krievijas platforma]]s centrālo rajonu ščigrovas horizontā. Timānā tā ir izplatīta kosminas slāņos.<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 125-132. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] nd25k8z92lkoqcp5h08fhvsucenhtdk 0 532494 4465742 3869479 2026-05-09T15:26:03Z Jānis U. 198 4465742 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis panderi.jpg | att_nosaukums = ''Bothriolepis panderi'' fosilija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis panderi | kategorijas = nē | binomial =<small>Lahusen, 1880</small> }} '''''Bothriolepis panderi''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frāna]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[Pļaviņu svīta|Pļaviņu svītas]] Sņetogoras slāņos [[Sjasa]]s upes krastos pie Moncevas ciema, [[Krievija|Krievijā]]. Sugu aprakstīja krievu paleontologs [[Jozefs Lahuzens]] 1880. gadā. Sugas nosaukums dots par godu vācbaltiešu paleontologam [[Kristians Panders|Kristianam Panderam]]. == Apraksts == Vidēja izmēra [[Botriolepji|botriolepis]], kura muguras bruņas garums ne mazāks par 125 mm. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] proporciju attiecība platums/garums ir 147. Vairoga priekšējā mala ir izliekta un daudz īsāka par aizmugurējo malu. [[Orbitālā atvere]] ir salīdzinoši neliela, īsa un plata (attiecība platums/garums ir 180). [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir salīdzinoši plats (attiecība platums/garums ir 100). Tā aizmugurējā (orbitālā) mala nedaudz izliekta un ir būtiski īsāka par priekšējo malu. [[Rostrālais kauls]] (''rostrale'') divreiz platāks par garumu, un tam ir dziļš un īss [[Nāsis|nāsu]] izgriezums. [[Pineālais kauls]] (''Pi'') ir salīdzinoši plats ar ieliektām priekšējo un sānu malām, bet aizmugurējā mala ir gandrīz taisna. Plātnes centrā atrodas [[pineālā atvere]]. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir salīdzinoši plats (attiecība garums/platums ir 61). [[Pakaļējais malas kauls|Pakaļējie malas kauli]] (''Pmg'') ir garāki, nekā plati, to ārmala ir daudz garāka par mediālo malu. Ķermeņa bruņas ir salīdzinoši platas, ar nedaudz piepaceltu muguras sienu. [[AMD (morfoloģija)|AMD]] ir mēreni plats (attiecība platums/garums ir 71). Tā priekšējā mala ir mēreni plata, 1,5 reizes īsāka par plātnes maksimālo platumu. Mediālais muguras ķīlis ir vāji attīstīts. [[AVL]] ir vidēji plats ar īsu subcefālo nodalījumu. Subcefālā nodalījuma priekšējais laterālais stūris atrodas pa vidu starp mediālo un laterālo malu. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir salīdzinoši garš un tievs. Tā garums 5 reizes lielāks par platumu. Segmenta ārējā un iekšējā mala klāta ar dzelksnīšiem. Iekšējā malā dzelksnīši īsi, bet tie ir blīvi izvietoti un to ir daudz. Cd₁ kauls ir vidēji liels (attiecība garums/platums ir ap 2,6). Ornamentējumu veido pauguriņi un īsi valnīši gan uz galvas vairoga, gan arī uz ķermeņa bruņām.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 29.lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] aluvneqlrobswgn6vbmd25lnsnofm7w 0 541585 4465834 4389912 2026-05-09T19:34:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465834 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kaujas Belgorodas apgabalā | partof = [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] | image = 2023_Belgorod_Oblast_attacks.svg | caption = Bruņoto formējumu virzīšanās Belgorodas apgabala Graivoronas un Šebekinas rajonā | date = '''Pirmais reids''': 2023. gada 22.—23. maijs<br />'''Otrais reids''': 2023. gada 1.—5. jūnijs<br />'''Sporādiski iebrukumi''': 2023. gada 17. jūnijs—''pašlaik'' | place = [[Belgorodas apgabals]], [[Krievija]] | result = Krievu brīvprātīgo korpuss un leģions "Krievijas Brīvība" atkāpās no Belgorodas apgabala | combatant1 = * [[Attēls:Flag of the Freedom of Russia Legion.svg|border|22px]] [[Leģions "Krievijas Brīvība"]] * [[Attēls:Flag of the Russian Volunteer Corps.svg|border|22px]] [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] * [[Poļu brīvprātīgo korpuss]]<ref name="pl1">{{ziņu atsauce|url=https://exxpress.at/angriffe-in-der-region-belgorod-auch-polnische-kaempfer-auf-russischem-gebiet/|title=Angriffe in der Region Belgorod: Auch polnische Kämpfer auf russischem Gebiet|newspaper=Exxpress|date=4 June 2023|language=de|access-date={{dat|2023|06|05||bez}}|archive-date={{dat|2023|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230604083613/https://exxpress.at/angriffe-in-der-region-belgorod-auch-polnische-kaempfer-auf-russischem-gebiet/}}</ref><ref name="pl2">{{ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2023-06-04/polscy-najemnicy-walczyli-w-obwodzie-bielgorodzkim-dla-naszego-oddzialu-byl-to-zaszczyt/|title=Polscy najemnicy walczyli w obwodzie biełgorodzkim. "Dla naszego oddziału był to zaszczyt"|publisher=[[Polsat News]]|date=4 June 2023|language=pl}}</ref> ''No 2023. gada jūnija:'' * [[Attēls:Belarusian volunteer corps logo.png|border|12px]] [[Baltkrievu brīvprātīgo korpuss]] * [[Attēls:Тэрор_бат.png|20px]] [[Terora bataljons]]<ref>{{ziņu atsauce|url=https://euroradio.fm/zdaecca-u-belgaradskay-voblasci-pabyvali-belaruskiya-dobraakhvotniki|title=Здаецца, у Белгарадскай вобласці пабывалі беларускія добраахвотнікі|publisher=[[European Radio for Belarus]]|date=3 June 2023|language=be|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230617121316/https://euroradio.fm/zdaecca-u-belgaradskay-voblasci-pabyvali-belaruskiya-dobraakhvotniki|archive-date=June 17, 2023}}</ref> * Čečeņu brīvprātīgo bataljoni<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pro-Ukrainian Chechens Ambush Russian Supply Truck in Belgorod |url=https://theatlasnews.co/conflict/2023/07/17/pro-ukrainian-chechens-ambush-russian-supply-truck-in-belgorod/ |work=Atlas News |date=17 July 2023 |access-date=18 July 2023 |archive-date={{dat|2023|07|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230722065006/https://theatlasnews.co/conflict/2023/07/17/pro-ukrainian-chechens-ambush-russian-supply-truck-in-belgorod/ }}</ref> '''Atbalsta:'''<br /> * {{flag|Ukraina}} | combatant2 = {{flag|Krievija}} | commander1 = [[Attēls:Flag of the Freedom of Russia Legion.svg|border|22px]] Maksimlijāns "Cēzars" Androņikovs<br />[[Attēls:Flag of the Russian Volunteer Corps.svg|border|22px]] [[Deniss Kapustins]]<br />[[Attēls:Flag of the Russian Volunteer Corps.svg|border|22px]] Danīls "Šaiba" Mazņiks{{KIA}} | commander2 = {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Lapins]]<br />{{flaga|Krievija}} Andrejs Stesevs{{KIA}} | units1 = | units2 = | casualties1 = 3 karavīri miruši<br />12 ievainotie | casualties2 = vairāk 14 karavīri miruši<br />Aptuveni 50 vietējie iedzīvotāji tika ievainoti, 13 gāja bojā (saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju) | campaignbox = | image_size = 280 }} '''Kaujas Belgorodas apgabalā''' bija militārā operācija [[Krievija]]s teritorijā, kas sākās 2023. gada 22. maijā [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā, bet otrs reids notika jūnija sākumā. Atbildību uzņēmās [[Krievu brīvprātīgo korpuss]] (KBK) un [[leģions "Krievijas Brīvība"]] (LSR). == Notikumu hronoloģija == === Pirmais reids === 2023. gada 22. maija rītā Krievu brīvprātīgo korpuss savā ''[[Telegram]]'' kanālā publicēja trīs videomateriālus, kuros bija redzami cilvēki militārā formā uz zīmju fona, kas ved uz apdzīvotajām vietām [[Bezļudovka]] [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]], [[Čuroviči (Bjanskas apgabals)|Čuroviči]] [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] un [[Ļubimovka (Kurskas apgabals)|Ļubimovka]] [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/news/261973|title=В результате атаки украинской ДРГ в Белгородской области ранены восемь человек — губернатор Гладков|website=The Insider|access-date=2023-05-22|language=ru|archive-date=2023-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522181311/https://theins.info/news/261973}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/Tsaplienko/32333|title=ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS|website=Telegram|access-date=2023-05-22}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/Tsaplienko/32314|title=ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS|website=Telegram|access-date=2023-05-22}}</ref> Ap plkst. 11.00 Krievijas avoti izplatīja informāciju par apšaudi Belgorodas apgabala [[Graivorona]]s rajonā. Saskaņā ar ''Telegram'' kanāla ''Shot'' ziņu, uz Ukrainas un Krievijas robežas netālu no [[Dronovka (ciems)|Dronovkas]] ciema notika kaujas ar militārās tehnikas izmantošanu. Bruņumašīnas iebrauca Krievijā caur Graivoronas kontrolpunktu no Ukrainas puses. Saskaņā ar prokrieviskā ''Telegram'' kanāla ''Рыбарь'' ziņām, Krievijā iebraukuši divi [[Tanks|tanki]], viens [[Bruņuautomobilis|bruņutransportieris]] un deviņas bruņumašīnas. Pati [[Belgoroda]] piedzīvoja dronu uzbrukumu, tāpat tika iznīcināts viens no Krievijas robežkontroles punktiem. Pilsētas radiostacijās pārraidīta informācija, ka Belgoroda "drīz tiks atbrīvota".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/belgorodas-apgabala-ielauzusies-diversanti-sola-atbrivot-krieviju.d?id=55551384|title=Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-05-22|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> Ap plkst. 14:00 leģions "Krievijas Brīvība" un KBK paziņoja, ka viņu karavīri pārņēmuši kontroli pār Kozinku un Gorapodolas ciemiem un iebrukuši [[Graivorona]]s pilsētā. Ap plkst. 15:30 leģions "Krievijas Brīvība" paziņoja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] veic pret viņiem artilērijas un gaisa triecienus. Ap plkst. 18:00 Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs paziņoja par pretterorisma operācijas režīma ieviešanu reģionā. Līdz plkst. 19:00 Gladkovs paziņoja par astoņiem cietušajiem, neprecizējot, vai tie bija civiliedzīvotāji vai militārpersonas. Krievijas ''Telegram'' kanāli paziņoja, ka ievainots Graivoronas administrācijas vadītāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/Tsaplienko/32331|title=ЦАПЛІЄНКО_UKRAINE FIGHTS|website=Telegram|access-date=2023-05-22}}</ref> 23. maijā leģions "Krievijas Brīvība" paziņoja, ka Belgorodas apgabala "atbrīvošana" turpinās. Vēlāk tika paziņots, ka Krievu brīvprātīgo korpuss un leģions "Krievijas Brīvība" atkāpušies no Belgorodas apgabala Pulksten 17:00 Belgorodas apgabala vadītājs Gladkovs paziņoja par pretterorisma operācijas režīma atcelšanu. === Otrais reids === [[Attēls:РДК.jpg|thumb|Krievu brīvprātīgo korpusa preses konference 2023. gada 24. maijā]] 2023. gada 1. jūnijā Krievu brīvprātīgo korpuss un Leģions "Krievijas Brīvība" uzsāka jaunu reidu Belgorodas apgabalā. Krievu brīvprātīgo korpuss paziņoja, ka ir uzbrukusi Iekšlietu ministrijas objektam [[Šebekina]]s pilsētā. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir atvairījuši uzbrukumu, nogalinot vēl "30 kaujinieku", tajā pašā laikā Belgorodas pilsētu satricināja spēcīgi sprādzieni.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Faulconbridge |first1=Guy |last2=Light |first2=Felix |title=Russia says it repels new Belgorod border attacks, blasts rock the region |url=https://www.reuters.com/world/europe/belgorod-governor-says-eight-wounded-by-ukrainian-shelling-civilians-be-2023-06-01/ |website=[[Reuters]] |date=June 2023 |access-date=1 June 2023}}</ref> Krievijas varas iestādes paziņoja, ka "ukraiņu teroristi" [[Šebekinas rajons|Šebekinas rajonā]] ir veikuši trīs atsevišķus reidus dažādos robežas punktos, katrs uzbrukums esot atvairīts, un 1. jūnijā turpinās "ukraiņu" artilērijas apšaudes.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Armstrong |first1=Kathryn |title=Belgorod: Russia blames Ukraine for shelling inside border |work=BBC News |date=June 2023 |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-65779989 |access-date=1 June 2023}}</ref> 3. jūnijā [[Maslovas piestātne|Maslovas piestātnē]] artilērijas šāviņš trāpija braucoša automobilī, nogalinot 2 civiliedzīvotājus. Gladkovs paziņoja, ka šāviņu esot izšāvis ukraiņu karaspēks, savukārt leģions "Krievijas Brīvība" (LSR) paziņoja, ka šāviņu esot izšāvis Krievijas karaspēks.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Shad |first1=Nadeem |title=Belgorod: Shelling in Russian border region kills two, governor says |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-65786624 |website=[[BBC]] |access-date=4 June 2023}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=❗️ Обстановка с передовой освобождения России: |url=https://t.me/legionoffreedom/839 |website=[[Telegram]] |publisher=[[Leģions "Krievijas Brīvība"|Freedom of Russia Legion]] |access-date=4 June 2023}}</ref> 4. jūnijā LSR publicēja video savā ''Telegram'' kanālā, kurā aicināja gubernatoru Gladkovu uz tikšanos, lai "pārrunātu par esošo situāciju reģionā un Krievijas nākotni" apmaiņā atbrīvojot divus saņemtos [[karagūsteknis|karagūstekņus]]. Gladkovs paziņoja, ka būtu gatavs tikties ar grupējumu, tomēr ar nosacījumu, ka tā vietā, lai dotos uz LSR kontrolētu pilsētu [[Novaja Tavolžanka|Novaju Tavolžanku]], aicināja tikties [[Šebekina|Šebekinā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Anti-Kremlin militia claims to have yet another incursion in Belgorod Oblast, seeks meeting with local governor |url=https://kyivindependent.com/belgorod-oblast-governor-claims-he-is-ready-to-meet-anti-kremlin-militia-if-russian-pows-are-alive/ |website=[[The Kyiv Independent]] |access-date=4 June 2023}}</ref> Kaut arī LSR pārstāvji bija ieradušies [[Šebekina|Šebekinā]], Gladkovs uz tikšanos neesot ieradies, paziņojot, ka abi kara gūstekņi jau esot nogalināti. LSR atbildēja, ka pārējie 12 gūstekņi tikšot nogādāti [[Kijiva|Kijivā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Lynch |first1=Niamh |title=Ukraine war: Anti-Russian fighters will hand over two captured soldiers to Kyiv |url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-belgorod-governor-willing-to-meet-group-who-captured-two-russian-soldiers-12896398 |website=[[Sky News]] |access-date=4 June 2023}}</ref> Starp šī reida vienībām tika atpazīti arī [[Poļu brīvprātīgo korpuss]].<ref name="pl1"/><ref name="pl2"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=RDK reidā Belgorodā sagrābti gūstekņi; Kremlis nezinot, kā reaģēt |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/rdk-reida-belgoroda-sagrabti-gustekni-kremlis-nezinot-ka-reaget.d?id=55631706 |website=[[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |access-date=5 June 2023}}</ref> == Reakcija == === {{Ukraina}} === [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] kancelejas vadītāja padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] paziņoja, ka Ukraina nav saistīta ar notikumiem Belgorodas apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nexta_live/52982|title=NEXTA Live|website=Telegram|access-date=2023-05-22}}</ref> === {{Krievijas Federācija}} === Krievijas varas iestādes krievu bruņotos formējumus, kas karo Ukrainas pusē, dēvē par "ukraiņu diversantiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/news/2023/05/22/ukraina-s-interesom-nablyudaet-sovetnik-glavy-ofisa-prezidenta-ukrainy-mihail-podolyak-o-diversantah-v-belgorodskoy-oblasti|title=«Украина с интересом наблюдает». Советник главы офиса президента Украины Михаил Подоляк — о «диверсантах» в Белгородской области|website=Meduza|access-date=2023-05-22|language=ru}}</ref> Krievijas valsts televīzijas kanāli notikumiem Belgorodas reģionā veltīja mazāk nekā minūti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/agentstvonews/3210|title=Агентство. Новости|website=Telegram|access-date=2023-05-22}}</ref> === {{ASV}} === [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamenta]] pārstāvis [[Metjū Millers]] (''Matthew Miller'') paziņoja, ka viņa valdība neveicina uzbrukumus ārpus Ukrainas un ka Ukrainas varasiestādēm tas ir "izskaidrots", taču norādīja, ka tiesības lemt par to ir Ukrainai, jo Krievija šajā karā ir agresors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theins.info/news/261999|title=В Белгородской области отбились от диверсантов, из Грайворона не вывозят ТЯО, уязвимое положение россиян в Бахмуте. Что происходит на фронте|website=The Insider|access-date=2023-05-25|language=ru|archive-date=2023-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20230523221831/https://theins.info/news/261999}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kaujas Krievijas—Ukrainas karā]] 8qgzaeupl59bytwfb6lrp71gj3cl3ue 0 543790 4465741 4151414 2026-05-09T15:25:46Z Jānis U. 198 4465741 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg | att_nosaukums = ''Bothriolepis maxima'' fosilija | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = ''Bothriolepis maxima'' | kategorijas = nē | binomial =<small>Gross, 1933</small> }} '''''Bothriolepis maxima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frāna]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[ogres svīta]]s nogulumos [[Imula]]s upes krastos pie Langsēdes, Kalnarājiem un Vītiņiem, kā arī [[Abava]]s krastos pie [[Abavas Velnala|Velnalas]], [[Mūsa]]s krastos pie [[Ceraukste]]s, [[Daugava]]s krastos pie [[Lielvārde]]s, [[Liepna (upe)|Liepnas]] krastos pie [[Katleši]]em un [[Kupravas māla raktuves|Kupravas māla raktuvēs]] [[Latvija|Latvijā]], [[Lovate]]s upes krastos [[Krievija|Krievijā]] u.c. Sugu aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] 1933. gadā. Sugas nosaukums ''maxim''a norāda uz zivs lielajiem izmēriem. == Apraksts == ''B. maxima'' ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]. Muguras bruņas garums sasniedz vairāk, kā 50 cm garumu. === Galvas morfoloģija === [[Galvas vairogs]] ir īss un plats. Platuma attiecības indekss pret garumu ir ap 137-156 (vidēji 145). Priekšacu apgabals ir gandrīz plakans. Priekšējā mala, nedaudz īsāka par aizmugurējo, ir lēzeni izliekta, vidū reizēm ar noapaļotu rostrālo stūri. ''Processus obstans'' ir salīdzinoši īss. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir ar deguna izgriezumiem. Tā abi zemacu jūtīgās vagas atzari satuvinās kaula vidū. Priekšacu iedobe ir trīsdaļīga. [[Sānu kauls]] (''La'') ir plats. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir salīdzinoši garš ar gandrīz taisnu priekšējo malu. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir salīdzinoši plats un īss (garuma un platuma attiecības indekss ir ap 57-69, vidēji 61). [[Endolimfatiskie kanāli|Endolimfatisko kanālu]] ārējās atveres ir mazas un satuvinātas. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') laterālais apgabals ir salīdzinoši šaurs. [[Pakaļējie malas kauli]] (''Pmg'') ir nedaudz garāki, par platumu. [[Mentālie kauli]] ir divas reizes garāki par augstumu. === Ķermeņa morfoloģija === [[Ķermeņa bruņu kārba]] ir salīdzinoši zema ar mēreni augstu muguras sienu. Dorsolaterālie valnīši, kas veido šķautni starp bruņu kārbas muguras un sānu sienām, ir vāji izteikti un priekšējā daļā noapaļoti. Dorsomediālais valnītis ir vāji attīstīts un lieliem eksemplāriem praktiski nav saskatāms. Tergālais stūris atrodas ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' plātnes vidējās trešdaļas priekšējā daļā. Ventrolaterālie valnīši ir noapaļoti. ''AMD'' plātne ir gandrīz tik pat gara, cik plata (platuma un garuma attiecības indekss 86-107, vidēji 97). Priekšējā mala ir šaura, tās garums ir vairāk, kā divas reizes mazāks par plātnes kopējo platumu. Ārējie postlevatoru izaugumi ir labi attīstīti. Ventrālais mediālais ķīlis ir uz viscerālās virsmas labi izceļas un stiepjas tālu uz aizmuguri. Postlevatoru sabiezinājumi vāji izceļas. ''[[PMD]]'' plātne parasti ir platāka, nekā gara (platuma un garuma attiecības indekss ir ap 96-117, vidēji 107). Tās priekšējā mala vidēji plata; aizmugurējais stūris ir noapaļots. ''[[ADL]]'' plātnes dorsālā (muguras) daļa ir apmēram divas reizes garāka par platumu un paliek diezgan šaura aiz labi izteikta postnukālā stūra. Plātnes laterālā (sānu) daļa 3 — 3⅔ reizes garāka par savu augstumu. ''[[MxL]]'' plātnes muguras daļa ir salīdzinoši plata, tās garums aptuveni 1,5—1,6 reizes lielāks par platumu, bet sānu daļa ir salīdzinoši zema (apmēram 3,5 reizes garāka par tās augstumu). Abas šīs daļas veido savstarpēju šķautni apmēram 90° lielā leņķī. ''[[AVL]]'' vēdera daļa ir aptuveni pusotras reizes garāka par savu platumu. ''[[PVL]]'' plātne ir ar labi izteiktu augstu dorsālo stūri. Plātnes sānu daļa ir apmēram 2,5—3 reizes garāka par savu augstumu, bet vēdera daļa 1,8—2,2 reizes garāka par savu platumu. [[Vidējais vēdera kauls]] (''MV'') ir salīdzinoši liels. === Krūšu spuru morfoloģija === [[Krūšu spura]]s ir diezgan robustas, vidēji garas un šauras. Spuras proksimālais segments lieliem eksemplāriem ir apmēram 4,5 reizes garāks par savu platumu. Distālais segments ir šaurs šķērsgriezumā ieapaļs. [[Spuras|Spurai]] ir ''Cd₅'', ''Cv₅'' un ''Mm₅'' kauli. Proksimālā segmenta laterālie un mediālie dzelkšņi ir salīdzinoši īsi un vāji izteikti. ''Cd₁'' kauls ir apmēram 2,9 reizes garaks par savu platumu. ''Cv₁'' kauls ir apmēram 2,8—3,3 reizes garāks par savu platumu. ''Ml₂'' kauls ir apmēram 5,2 reizes garāks par savu platumu. === Ornamentējums === Ornamentējums ir tipiski tīklots, sīkiem eksemplāriem ir diezgan regulārs sīku bedrīšu tīklojums bez izteiktām tuberkulām. Savukārt, lieliem eksemplāriem ornamentējums kopumā saglabā tīklotu raksturu, bieži ar koncentriski izvietotiem valnīšiem. Tas bieži vien ir tuberkulārs un izvietojas radiāli galvas vairoga priekšpusē pirms zemacu jūtīgās vagas. Arī ķermeņa bruņu vēdera sienas priekšējā un aizmugurējā galā bieži ir sastopams tuberkulārs ornamentējums. Uz krūšu spurām ornamentējums nogludinās, tas ir labi izteikts vienīgi ''Cd₁'', ''Cv₁'' un ''Ml₂'' kaulu priekšējā daļā. Distālo segmentu sedz vāji izteikts ornamentējums.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 45-46.lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] rnmock4t519qkj8j3w99o6fls0p29o9 0 543809 4465739 4113151 2026-05-09T15:24:55Z Jānis U. 198 4465739 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis evaldi 2.jpg | att_nosaukums = ''Bothriolepis evaldi'' fosilijas<br />(apakšskatā un augšskatā) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis evaldi | kategorijas = nē | binomial =<small>Lyarskaya, 1986</small> }} '''''Bothriolepis evaldi''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frāna]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[ogres svīta]]s nogulumos [[Amula]]s upes krastos lejpus Kalnamuižas ūdensdzirnavām, kā arī [[Kaibala (upe)|Kaibalas]] krastos ap 200 m no ietekas [[Daugava|Daugavā]]. Sugu aprakstīja krievu paleontoloģe no [[Latvija]]s [[Ļubova Ļarska]] 1986. gadā. == Apraksts == ''Bothriolepis evaldi'' ir nelieli [[botriolepji]], kuru [[ķermeņa bruņu kārba|muguras bruņas]] garums vidēji ir ap 5 cm. Ķermeņa bruņas platuma un garuma attiecības indekss ir 95. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] platuma un garuma attiecības indekss ir 140-157. Galvas vairoga rostrālā mala ir ļoti izliekta. [[Acs|Acu]] orbitāle ir salīdzinoši neliela un plata. Tās platums ir nedaudz mazāk kā divas reizes lielāks par garumu. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir īss un plats. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir izliekts, mēreni plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 69). Ķermeņa bruņu kārba ir mēreni augsta ar platu un augstu muguras sienu. Ķermeņa muguras un sānu sienas ''[[MxL]]'' apvidū atrodas apmēram 126° lielā leņķī. Ķermeņa bruņas dorsolaterālie un ventrolaterālie valnīši labi izceļas. Vidējais muguras valnītis labi izceļas aiz tergālā stūra. Ķermeņa bruņas vēdera siena ir salīdzinoši šaura (platuma un garuma attiecības indekss ir 43-48). ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' ir plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 84-108). Tas ir arkveidīgs — kreisā un labā puse savā starpā veido ap 128° lielu leņķi. Priekšējā mala ir plata un gandrīz taisna. [[Postlevatori|Postlevatoru]] valnīši uz ''AMD'' viscerālās virsmas labi izceļas. Vidēja izmēra īpatņiem ''AMD'' apklāj ''MxL'' plātnes sānu malas ar aizmugurējās puses priekšējo daļu. ''[[PMD]]'' ir mēreni plats ar izteiktu aizmugurējo stūri. ''MxL'' dorsālā daļa ir apmēram 1,6-2,2 reizes platāka par laterālās daļas augstumu. Uz ''MxL'' plātnes parasti atrodas dorsoventrālā bedrīšu vaga. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni garš, apmēram 3,6 reizes garāks par tā platumu un mazāk kā divas reizes garāks par distālo segmentu. Ornamentējumu veido sīkas bedrītes, kas vidēja izmēra īpatņiem kļūst nedaudz dziļākas un retākas.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 46-47.lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] i41sm8j1nut2lal0kw6wwieoll0xays 0 543835 4465738 4335534 2026-05-09T15:24:33Z Jānis U. 198 4465738 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis ciecere.jpg | att_nosaukums = ''Bothriolepis ciecere'' [[fosilijas]]<br />([[AVL]] kauli ar krūšu spuru fragmentiem) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis ciecere | kategorijas = nē | binomial = <small>Lyarskaya, 1974</small> | sinonīmi = ''Bothriolepis pavariensis'' }} '''''Bothriolepis ciecere''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Famenas stāvs|famenas]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[ketleru svīta]]s nogulumos [[Ciecere]]s upes krastos pie [[Pavāru atsegums|Pavāriem]], kā arī [[Venta]]s krastos pie Ketleriem. Sugu aprakstīja krievu paleontoloģe no [[Latvija]]s [[Ļubova Ļarska]] 1974. gadā. Sugas nosaukums "ciecere" ir dots pēc Cieceres upes, pie kuras suga tika atrasta. == Apraksts == ''Bothriolepis ciecere'' ir samērā lieli [[botriolepji]] ar muguras bruņas vidējo garumu ap 20 cm. [[Ķermeņa bruņu kārba]]s muguras siena ir vidēji plata. Tās platuma un garuma attiecības indekss ir ap 77. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] platuma un garuma attiecības indekss ir 120. Vairoga piekšējā mala apaļīga. [[Acs|Acu]] orbitāle ir neliela. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats. Tā aizmugurējā mala ir nedaudz īsaka par priekšējo. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir ļoti izliekts, vidēji plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 80). ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' ir mēreni plats (platuma un garuma attiecības indekss ir 87). ''AMD'' priekšējā daļa ir izliekta, bet aizmugurējā daļa plakana. ''AMD'' aizmugurējā mala un ''[[PMD]]'' priekšējā mala ir ļoti šauras. Mediālais muguras valnītis ir vāji attīstīts. Dorsolaterālais un ventrolaterālais valnīši ir labi attīstīti. Dorsolaterālais valnītis ir klāts ar gludām tuberkulām. Ķermeņa bruņu kārbas muguras un sānu sienas atrodas apmēram 125° lielā leņkī ''[[ADL]]'' rajonā un 111° lielā leņkī ''[[MxL]]'' rajonā. Sānu un vēdera sienas veido škautni 101° leņķī. [[Krūšu spura]]s proksimālā daļa ir vidēji gara, tās garums 3,5 reizes lielāks par platumu. Ornamentējums parasti ir tīklveidīgs, bet samērā lieliem īpatņiem tas kļūst rupjāks un retāks.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 88-89.lpp.</ref> == Salīdzinājums == ''Bothriolepis ciecere'' ir viegli atšķirami no ''[[Bothriolepis curonica]]'' un ''[[Bothriolepis jani]]'' u.c. [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] famenas botriolepju pārstāvjiem. Pēc dažām īpašībām tas atgādina ''[[Bothriolepis ornata]]'', taču no tā ''B. ciecere'' atšķiras ar mazākiem izmēriem, ar ''Pn'' un ''Prm'' kaulu proporcijām un formu, ar laterālās bedrītes izvietojumu uz ''La'' kaula un ar otiko-ocipitālās iedobes posterolaterālo stūri uz ''Pn'' kaula, kā arī ar platāku ''AMD'' plātnes priekšējo malu, ''PMD'' plātnes formu un ar spēcīgi attīstītajiem dorsolaterālajiem un ventrolaterālajiem valnīšiem uz ķermeņa bruņu kārbas. Arī [[Skotija]]s botriolepji atšķiras no ''B. ciecere''. ''[[Bothriolepis laverocklochensis|B. laverocklochensis]]'' no [[Rosebrae slāņi]]em atšķiras ar ''PMD'' formu un ar to, ka tam nav attīstīts dorsolaterālais valnītis, bet ir labi attīstīts mediālais muguras valnītis. Savukārt, ''[[Bothriolepis wilsoni|B. wilsoni]]'' ir attīstīts dorsolaterālais valnītis, taču no ''B. ciecere'' tas krasi atšķiras ar galvas vairoga kaulu un ''AMD'' proporcijām, ar ornamentējumu, un vēl tam ir attīstīts mediālais muguras valnītis. Taču ''B. ciecere'' ir morfoloģiski līdzīgs ''[[Bothriolepis nielseni|B. nielseni]]'' no [[Grenlande]]s. Tiem ir vairākas līdzīgas īpašības: līdzīgas ķermeņa bruņu kārbas proporcijas, attīstīts dorsolaterālais valnītis, līdzīga ķermeņa bruņu atsevišķu plātņu forma, tīklveidīgs ornamentējums. Bet tā kā ''B. nielseni'' ir zināms vienīgi pēc [[Holotips|holotipa]] parauga, kurā ir slikti saglabājusies, saplacināta ķermeņa bruņu kārba un krūšu spura, bet nav galvas vairoga, tad detalizēti abas šīs sugas salīdzināt nav iespējams. Atšķirības starp tām ir nelielas: ''B. nielseni'' ķermeņa bruņas muguras siena ir relatīvi platāka, ''AMD'' aizmugurējā mala garāka, krūšu spuras proksimālais segments ir slaidāks, ventrolaterālais valnītis ir bez tuberkulu rindas. Ļoti iespējams, ka ''B. ciecere'' un ''B. nielseni'' [[Filoģenētika|filoģenētiski]] ir ļoti tuvi. To apstiprina arī [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] stāvokļa tuvums, un tas, ka ''B. ciecere'', un ''B. nielseni'' ir paši jaunākie botriolepju pārstāvji [[Baltijas valstis|Baltijā]] un Grenlandē. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 9kbxuq71dzbz1d3jb0ukp7mtrtee6qk 0 544982 4465818 4227012 2026-05-09T19:06:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465818 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Katina Paksinu | vārds_orig = ''Κατίνα Παξινού'' | attēls = Katína Paxinoú in For Whom the Bell Tolls trailer.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Katina Paksinu filmas "[[Kam skanēs zvans (filma)|Kam skanēs zvans]]" (1943) treilerī | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1900|12|17}} | dz. vieta = {{vieta|Grieķija|Pireja}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1973|2|22|1900|12|17}} | miršanas vieta = {{vieta|Grieķija|Atēnas}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1928—1970 | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Katina Paksinu''' ({{Val|gr|Κατίνα Παξινού}}; dzimusi {{Dat|1900|12|17}}, mirusi {{Dat|1973|2|22}}) bija [[Grieķi|grieķu]] kino un teātra [[aktrise]]. Savu aktrises karjeru 1928. gadā sākusi Grieķijā, 1932. gadā bijusi viena no Grieķijas Nacionālā teātra dibinātājām. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pārcēlusies uz Apvienoto Karalisti un vēlāk uz ASV. Tur viņa piedzīvoja savu kinodebiju [[Sems Vuds|Sema Vuda]] episkajā kara filmā "[[Kam skanēs zvans]]" (''For Whom the Bell Tolls'', 1943), par ko viņa saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Viņa vēl joprojām ir vienīgā savas valsts pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Kinoakadēmijas balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://greeknewsagenda.gr/topics/culture-society/7367-paxinou|title=Katina Paxinou, a Greek stage legend|website=Greek News Agenda|access-date=2023-07-02|date=2020-12-16|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk piedalījusies arī vairākās citās Holivudas filmās, atgriežoties Grieķijā 1950. gadu sākumā. Vēlāk piedalījusies vairākās citās Eiropas filmās, kā [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] "[[Misters Arkadins]]" (1955) un [[Lukīno Viskonti]] "[[Roko un viņa brāļi]]" (1960). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Paksinu, Katina}} [[Kategorija:1900. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Grieķijas aktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] 2rsngjzdcp39k4bz5fffc5ufgty01u6 0 546118 4465857 4454534 2026-05-09T20:34:41Z Boja02 73337 /* */ 4465857 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rumens Radevs | vārds_orģ = ''Румен Радев'' | attēls = Official portrait of Rumen Radev (2026).jpg | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = 6. [[Bulgārijas valsts vadītāji|Bulgārijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2017|1|22|N}} | term_beigas = {{dat|2026|1|20|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Rosens Plevnelijevs]] | pēctecis = [[Ilijana Iotova]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|6|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Bulgārija|Dimitrovgrada (Bulgārija)}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = Bezpartijisks<br />[[Bulgārijas Komunistiskā partija]] {{small|(1985—1990)}} | dzīvesb = | profesija = Ģenerālmajors | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | tautība = [[Bulgāri|Bulgārs]] }} '''Rumens Radevs''' ({{val|bg|Румен Радев}}; dzimis {{dat|1963|6|18}} [[Dimitrovgrada (Bulgārija)|Dimitrovgradā]], [[Bulgārija|Bulgārijā]]) ir bulgāru [[politiķis]] un bijušais [[ģenerālmajors]]. Pirms kļūšanas par Bulgārijas prezidentu bijis [[Bulgārijas gaisa spēki|Bulgārijas gaisa spēku]] augstākais komandieris. 2016. gada vēlēšanās kā neatkarīgais kandidāts tika ievēlēts par Bulgārijas prezidentu.<ref>{{ziņu atsauce| url = https://www.reuters.com/article/us-bulgaria-election-exitpoll-idUSKBN1380Q7?il=0| title = Socialist ally Rumen Radev wins Bulgaria presidency: exit polls {{!}} Reuters| newspaper = Reuters| date = 13 November 2016}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.euronews.com/2016/11/13/bulgarian-pm-borisov-to-resign-after-presidential-vote-defeat|title=Pro-Russia candidate wins Bulgaria's presidential run-off|date=13 November 2016|work=euronews.com|access-date=24 November 2016}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.rferl.org/a/bulgaria-president-radev-pro-russia/28114949.html|title=Bulgaria Faces Uncertainty After Election Of Pro-Russia President|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa|Radio Free Europe/Radio Liberty]]|date=13 November 2016|access-date=24 November 2016}}</ref> 2021. gadā pārvēlēts uz otru termiņu.<ref>{{ziņu atsauce|last=Tsolova|first=Tsvetelia|date=2021-11-21|title=Bulgarian President Radev wins second term on anti-corruption ticket|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/tired-rampant-graft-bulgarians-vote-presidential-election-2021-11-21/|access-date=2021-11-23}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Bulgaria votes in presidential runoff amid anti-corruption agenda|url=https://www.aljazeera.com/news/2021/11/21/bulgaria-votes-in-presidential-runoff-election|access-date=2021-11-23|website=www.aljazeera.com|language=en}}</ref> 2026. gada janvārī paziņoja par savu priekšlaicīgu aiziešanu no prezidenta amata, apgalvojot, ka valstī zem demokrātijas maskas izveidojies [[Oligarhija|oligarhāts]] un viņš nolēmis veidot jaunu partiju cīņai ar to.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trtrussian.com/article/39eedc626878|title=TRT на русском - Президент Болгарии объявил об уходе в отставку|website=www.trtrussian.com|access-date=2026-01-19|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Radevs dzimis 1963. gada 18. jūnijā [[Dimitrovgrada (Bulgārija)|Dimitrovgradā]], [[Bulgārijas Tautas Republika|Bulgārijas Tautas Republikā]]. Viņa ģimene nākusi no [[Slajanova]]s ciema [[Haskovas apgabals|Haskovas apgabalā]]. 1982. gadā beidzis [[Haskova]]s Matemātikas skolu ar zelta medaļu. 1987. gadā kā viens no labākajiem absolventiem beidzis Georgija Benkovska Bulgārijas gaisa spēku universitāti. 1992. gadā beidzis [[ASV]] Gaisa spēku eskadriļas virsnieku skolu. No 1994. līdz 1996. gadam studējis Georgija Rakovska aizsardzības un štāba koledžā, ko arī beidza kā viens no labākajiem absolventiem. 2003. gadā pabeidzis [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] Gaisa spēku koledžu vai ASV Gaisa spēku Gaisa universitāti, iegūstot Stratēģisko studiju maģistra grādu.<ref>[http://100.airshow-bg.com/wp-content/uploads/2012/04/ba_vvs_zam.pdf ((bg)) Major General Rumen Radev] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200806201943/http://100.airshow-bg.com/wp-content/uploads/2012/04/ba_vvs_zam.pdf |date={{dat|2020|08|06||bez}} }} // Department of Defence. Retrieved 11 August 2016</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Bulgārijas prezidents]] | periods = 2017—2026 | pirms = [[Rosens Plevnelijevs]] | pēc = [[Ilijana Iotova]] }} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Radevs, Rumens}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bulgārijas politiķi]] [[Kategorija:Bulgārijas prezidenti]] [[Kategorija:Haskovas apgabalā dzimušie]] huue99ey3zzokbjw2pm5yb75yvoeag7 0 546745 4465670 4182515 2026-05-09T12:22:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465670 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|aktieri|citu personu ar šādu vārdu|Jānis Priede}} {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Priede | attēls = Jānis Priede 1925.jpg | komentārs = 1925. gadā | dz datums = {{dat|1897|12|4}} | dz vieta = [[Vecpiebalgas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | mirš datums = {{mdv2|1948|||1897|12|4}} | mirš vieta = | nodarbošanās = aktieris | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Lilita Bērziņa]] | darbības gadi = | apbalvojumi = }} '''Jānis Priede''' (1897—1948) bija Dailes teātra [[aktieris]], [[Latgales teātris|Latgales teātra]] režisors Rēzeknē (1932—1933).<ref>[https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Vesture/2019_7-8/luzv.7.8-03-Melne.pdf Laura Melne. Latgales teātra darbība (1921—1940)] LATVIJAS UNIVERSITĀTES ŽURNĀLS. VĒSTURE 2019, 7/8</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] "Kūrēnu" saimnieka Pētera Priedes ģimenē. Pēc mācībām Latvju dramatiskos kursus 1920. gadā sāka darboties E. Smiļģa izveidotajā [[Dailes teātris|Dailes teātrī]]. 1928. gadā apprecējās ar Dailes teātra aktieri [[Lilita Bērziņa|Lilitu Bērziņu]], 1932. gadā viņiem piedzima meita Lilita (Lolita). 1932. gadā kļuva par Latgales teātra režisoru.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/10926 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vecpiebalgā.<ref>[https://www.santa.lv/raksts/ieva/aktrise-lilita-berzina-mazdela-atminas-vina-par-sevi-domaja-tikai-pec-tam-34153/ Aktrise Lilita Bērziņa mazdēla atmiņās: Viņa par sevi domāja tikai pēc tam]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Priede, Jānis}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] hvuagpp9w82wynhgpvvcglophfkbg8q 3 547559 4466007 3894583 2026-05-10T07:20:21Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ArTeM YT off(1k)]] uz [[Dalībnieka diskusija:Artemvibe]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ArTeM YT off(1k)|ArTeM YT off(1k)]]" to "[[Special:CentralAuth/Artemvibe|Artemvibe]]" 3894583 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ArTeM YT off(1k)}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2023. gada 3. augusts, plkst. 17.15 (EEST) ee36vdei89fvq61mj2z9vo72sd5ag87 0 552302 4465695 4201627 2026-05-09T13:18:51Z Bendžamins 76862 4465695 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa | attēls = Equalizer3_plakātsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | oriģinālnos = ''The Equalizer 3'' | žanrs = [[asa sižeta filma]], [[trilleris]] | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = * [[Tods Bleks]] * [[Džeisons Blūmentāls]] * [[Denzels Vašingtons]] * Antuāns Fukva * [[Stīvs Tisčs]] * Kleitons Tounsends * Alekss Siskins * Tonijs Eldridžs | scenārija autors = [[Ričards Venks]] | galvenajās lomās = * [[Denzels Vašingtons]] * [[Dakota Faninga]] * [[Deivids Denmans]] | mūzika = [[Marselu Zarvoss]] | operators = [[Roberts Ričardsons]] | montāža = | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''Eagle Pictures'' * ''[[Escape Artists]]'' * ''Zhiv Productions'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2023|8|28|[[Roma]]|2023|8|30|Latvija|2023|9|1|ASV}} | ilgums = 109 minūtes<ref name=BBFC>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-equalizer-3-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdeyndy2|title=''The Equalizer 3'' (15)|website=[[Britu filmu klasifikācijas padome|BBFC]]|date=August 15, 2023|access-date=August 15, 2023}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|70 miljoni}}<ref name="Budget">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=2023-08-30 |title=Box Office: Denzel Washington's ''Equalizer 3'' Targets $35 Million-Plus Debut Over Labor Day Weekend |url=https://variety.com/2023/film/news/box-office-equalizer-3-labor-day-1235708200/ |access-date=2023-08-30 |website=[[Variety]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|159,2 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Equalizer 3 (2023) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt17024450/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2023|10|6||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Stabilizators 2]]" | nākošā = | imdb = }}'''"Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa"''' ({{val|en|The Equalizer 3}}) ir 2023. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[asa sižeta filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Tas ir [[Stabilizators (filmu sērija)|triloģijas]] turpinājums. Galvenās lomas atveido [[Denzels Vašingtons]] un [[Dakota Faninga]]. == Sižets == Pēc slepenā aģenta darba pabeigšanas Roberts Makols turpina aizstāvēt patiesību ikdienā un aizsargāt tos, kam tā nepieciešama. Atrodoties [[Dienviditālija|Dienviditālijā]], viņš uzzina, ka viņa draugus ietekmējuši vietējie noziedznieki. Kad notikumi saasinās, Makols nolemj aizstāvēt taisnīgumu, uzsākot cīņu pret [[Mafija|mafiju]]. == Filmēšana == Galvenie filmēšanas darbi sākās 2022. gada 10. oktobrī [[Amalfi piekraste|Amalfi piekrastē]] [[Itālija|Itālijā]]. Filmēšana šajā reģionā turpinājās līdz 20. novembrim, bet decembra sākumā to pārcēla uz [[Neapole|Neapoli]], un 2023. gada janvārī filmēšanu pabeidza [[Roma|Romā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Krimināldrāmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] ejma54v5yjzd25p590g4hyuhwioe34w 0 553665 4465829 3956648 2026-05-09T19:23:40Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "WTNaga_Lapanak_B41.JPG", jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Wikipedia Takes Naga|]]). 4465829 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naga | official_name = ''Naga'' | settlement_type = neatkarīga pilsēta | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 250 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = | image2 = WTNaga HMMM A2.JPG | image3 = Peñafrancia Basilica Minore.jpg | image4 = WTNaga EURO B45.JPG | image5 = Malabsay Falls.jpg | image6 = }} | image_caption = | image_flag = Flag of Naga, Camarines Sur.png | image_seal = Naga City CamSur Seal.svg | seal_size = 70px | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Philippines#Lusona | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_type2 = Province | subdivision_name = {{flaga|Filipīnas}} [[Filipīnas]] | subdivision_name1 = [[Bikola]] | subdivision_name2 = | parts_type = Barangajas | parts = 27 | established_title = Dibināta | established_date = 1575 | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = 1595 | established_title2 = Neatkarīga pilsēta | established_date2 = 1948 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 84.48 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 1342 | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 209170 | population_urban = | population_metro = 858414 | population_density_km2 = auto | population_density_metro_km2 = auto | timezone = [[PST]] | utc_offset = +8 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 13 | latm = 27 | lats = 28 | latNS = N | longd = 123 | longm = 11 | longs = 11 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 4400 | elevation_footnotes = | elevation_m = 66 | website = {{URL|http://naga.gov.ph/}} | footnotes = }} '''Naga''' ({{val|fil|Lungsod ng Naga}}, {{val|en|City of Naga}}, {{val|bcl|Siyudad nin Naga}}) ir neatkarīga pilsēta [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidrietumos, [[Lusona]]s salas dienvidaustrumos [[Bikolas pussala|Bikolas pussalā]] Bikolas upes krastā. Administratīvi pieskaitīta [[Bikola]]s reģionam un ir [[anklāvs]] [[Dienvidkamarinesa]]s provinces teritorijā. Vairums pilsētas iedzīvotāju pieder [[bikoli|bikolu]] tautai. Nozīmīgs reģiona reliģisks, ekonomikas, transporta, kultūras, izglītības un tūrisma centrs. Viena no senākajām Filipīnu pilsētām — viena no četrām [[Spāņu Austrumindija]]s «karaliskajām pilsētām». == Vēsture == Sena apdzīvota vieta, kas pastāvējusi vēl pirmskoloniālajā laikā un dēvēta pēc [[Filipīnu mahagonija]]s koka (''Pterocarpus indicus''), kas bikolu valodā dēvēts ''naga'' un bijis nozīmīgs eksporta produkts. [[Spānija|Spāņi]] Nagā ieradās 1573. gadā un jau 1575. gadā dibināja '''Nuevakaseresas''' (''Nueva Caceres'') apmetni — nosauktu par godu ģenerālgubernatora Fransisko de Sandes dzimtajai pilsētai [[Kaseresa]]i. 1595. gadā ar pāvesta billu Nuevakaseresa tika pasludināta par vienu no Spāņu Austrumindijas bīskapijām; tā sāka strauji attīstīties — pilsētā apmetās ap 100 ieceļotāju no Spānijas, kā arī migranti no [[Meksika]]s. 1636. gadā Nuevakaseresa kļuva par Amboskamarinesas provinces centru, bet pēc tās sadalīšanas 1919. gadā — par Dienvidkamarinesas provinces centru (līdz 1955. gadam) un pārdēvēta vēsturiskajā vārdā par Nagu. 1948. gadā Nagai piešķirts neatkarīgas pilsētas statuss. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bikola|state=expanded}} {{Filipīnu lielpilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Filipīnu pilsētas]] l0jjzq1ruppdlbb8sh2iysnin6phiyh 0 553824 4465680 4212836 2026-05-09T12:57:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465680 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jānis Velkme 1926.jpg|thumb|200px|Jānis Velkme (1926)]] '''Jānis Velkme''' (1876—1962) bija latviešu [[Katoļi|katoļu]] [[garīdznieks]], [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1876. gada 14. (2. pēc VS) decembrī [[Stirnienes pagasts|Stirnienes pagastā]], mācījās katoļu garīgajā seminārā. Bija [[Kalupe]]s draudzes prāvests (1906—1912), līdztekus arī Kalupes lauksaimniecības biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs (1908—1912). Vēlāk [[Aglona]]s draudzes prāvests (1913—1929) un Latgaliešu palīdzības biedrības karā cietušajiem Aglonas nodaļas vadītājs. [[Pirmais Latgales latviešu kongress|1917. gada Latgales latviešu kongresa]] dalībnieks. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s bija [[Tautas padome]]s locekļa aizvietotājs (substitūts) no [[Latgaliešu frakcija]]s,<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]</ref> Rēzeknes dekanāta dekāns (1920—1928), Latgales Lauksaimniecības biedrību savienības vadītājs, Latvijas lauksaimniecības kameras loceklis), laikraksta "[[Latgolas Vōrds]]" redaktors (1926—1928). Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], 1951. gadā izceļoja uz [[ASV]]. Mūža beigās rakstīja atmiņas, kuras izdotas 1995. gadā Antona Zalāna sakārtojumā. Miris 1962. gada 4. martā ASV.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/835 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Velkme, Jānis}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 2aq7u51zpa4jbrm4mwgtwiewdiltihh 0 553850 4465736 4212847 2026-05-09T15:23:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465736 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jūlijs Zvaigzne''' (1884—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 31. decembrī<ref name="valdibas-vestnesis-1940-g-10-aprilis">[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:9753|article:DIVL260|query:J%C5%ABlijs%20Zvaigzne%20 Valdības Vēstnesis. — 1940.g. 10.aprīlis]</ref><ref name="1941-g-krauklu-pag-iedzivotaju-saraksts">[https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3MB-J5F?i=235 1941.g. Kraukļu pag. iedzīvotāju saraksts]</ref> (citur 1885. gada 1. janvārī<ref name="latvijas-tautas-padome-stenogrammas-riga-1920">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]</ref>) [[Mētrienas pagasts|Ļaudonas-Odzienas pagastā]], mācījās vidusskolā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s bija Latgales apgabaltiesas sekretārs (1919—1920), kļuva par [[Tautas padome]]s locekļa aizvietotāju (substitūtu) no [[Latgaliešu frakcija]]s.<ref name="latvijas-tautas-padome-stenogrammas-riga-1920" /> Darbojās kā vecākais zemju revidents.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/6178 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 1940. gadā vadījis firmu "J. Zvaigzne" — ūdens dzirnavas un vilnas kārstuvi ar vērptuvi — [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] Kraukļu dzirnavās.<ref name="valdibas-vestnesis-1940-g-10-aprilis" /> 1941. gada augustā ar ģimeni dzīvojis [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] Kraukļu dzirnavās.<ref name="1941-g-krauklu-pag-iedzivotaju-saraksts" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zvaigzne, Jūlijs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] mvrz6kzfe6k6sdpckw708pa0oh4a2gk 0 557431 4465959 4285778 2026-05-10T04:55:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465959 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1898 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 28 | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Butovas poligons|td=Krievija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1936) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Kārlis Aļošins-Dombrovskis.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = lietas fotogrāfija }} '''Kārlis Aļošins-Dombrovskis''' (1898—1937) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. == Dzīvesgājums == Piedzima 1898. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Ieguva sākumizglītību, strādāja par amatnieku. Bija [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Politiskās pārvaldes]] Maskavas apgabala Pilnvarotās pārstāvniecības [[Kaluga]]s pilsētas nodaļas priekšnieks (1934), [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]] (IeTK) Maskavas apgabala pārvaldes [[Serpuhova]]s pilsētas nodaļas priekšnieks (līdz 1936). IeTK Maskavas apgabala pārvaldes Ieslodzījuma vietu nodaļas priekšnieks no 1936. gada 20. aprīļa. 1937. gada 29. aprīlī ieskaitīts IeTK Valsts drošības galvenās pārvaldes rezervē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%90%D0%BB%D0%B5%D1%88%D0%B8%D0%BD-%D0%94%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D1%80%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Алешин-Домбровский, Карл Петрович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> 5. oktobrī arestēts. Apsūdzēts piederībā poļu militārajai organizācijai IeTK struktūrā. 22. decembrī IeTk komisija un PSRS prokurors īpašā kārtībā piesprieda Aļošinam-Dombrovskim nāvessodu. 28. decembrī nošauts un aprakts [[Butovas poligons|Butovas poligonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%90%D0%BB%D0%B5%D1%88%D0%B8%D0%BD-%D0%94%D0%BE%D0%BC%D0%B1%D1%80%D0%BE%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%9F%D0%B5%D1%82%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1898)|title=Алешин-Домбровский Карл Петрович (1898)|website=Открытый список}}</ref> == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Aļošins-Dombrovskis, Kārlis}} {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:1898. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Butovas poligonā nošautie un apraktie]] 7i5zxjggqcbked3knbvjvt9rbx9zcz0 0 558558 4465970 4095314 2026-05-10T05:19:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465970 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Karlsons | dz_dat_alt = {{dat|1888|10|10}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1938|04|22}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)|td=Krievija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[2. ranga valsts drošības komisārs]] (1935) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Kārlis Karlsons.gif | att_izmērs = 170px }} '''Kārlis Karlsons''' (1888—1938), īstais vārds — '''Eduards Ogrietis''', bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]]. == Dzīvesgājums == Piedzima [[Rīga|Rīgā]] 1888. gadā kalēja ģimenē. 1903. gadā pabeidza 4 klašu pamatskolu. Strādāja par burtliča mācekli tipogrāfijā (1903—1906). [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) biedrs kopš 1905. gada. Piedalījās KSDSP pulciņos un [[LSDSP vēsture|Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] pulciņā "Ausma", darbojās KSDSP Rīgas organizācijā. Strādāja tipogrāfijā [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]] un nelegālā KSDSP Pēterburgas organizācijas tipogrāfijā (1906—1907). 1907. gadā arestēts, pēc tam atkal strādāja tipogrāfijā. 1908. gadā izbrauca no Krievijas, strādāja tipogrāfijās [[Vācijas Impērija|Vācijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]], darbojās [[LSDSP vēsture|Latvijas Sociāldemokrātijas]] ārzemju grupā, strādāja avīzes "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" tipogrāfijā (1908—1917). No 1917. gada jūnija vadīja tipogrāfiju [[Sanktpēterburga|Petrogradā]], no novembra bija [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja|VCIK]] avīzes "''Izvestija''" tipogrāfijas vadības kolēģijas loceklis. Kopš 1918. gada — padomju valsts iekšlietu dienestos: * [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (VĀK) Slepenās nodaļas pārziņa palīgs (1918. gada aprīlis — augusts) * VĀK pilvarotais pārstāvis Pievolgā ([[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], 1918. gada augusts — novembris) * [[Kazaņas guberņa]]s ĀK priekšsēdētājs (1918. gada novembris — 1919. gada jūnijs) * VĀK Slepenās nodaļas kolēģijas loceklis (no 1919. gada jūnija) * [[Maskava]]s ĀK kolēģijas loceklis (līdz 1919. gada decembrim) * 1919. gadā piedalījās sacelšanās apspiešanā [[Jurjevpoļska|Jurjevpoļskā]] * [[Ukrainas PSR|Visukrainas]] Revolucionārā tribunāla ĀK pārvaldes priekšnieka vietnieks (1920. gada janvāris — marts) * Ukrainas Ārkārtas komisiju centrālās pārvaldes [[Azovas jūra|Azovas]] piekrastes pilnvarotais pārstāvis (1920. gada janvāris — oktobris) * [[Doneckas guberņa]]s ĀK priekšsēdētājs (1920. gada novembris — 1922. gada februāris) * Ukrainas PSR [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politiskās pārvaldes]] (UPSR VPP) Doneckas guberņas nodaļas priekšnieks (1922. gada februāris — 1924. gada aprīlis) * UPSR VPP priekšsēdētāja vietnieks (1924. gada jūnijs — 1934. gada maijs) * UPSR VPP Slepeni operatīvās pārvaldes priekšnieks (1925. gada jūnijs — 1929. gada decembris) * UPSR VPP [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] nodaļas priekšnieks (1934. gada jūnijs — jūlijs) * Harkivas apgabala Iekšlietu pārvaldes priekšnieks (1934. gada jūlijs — 1936. gada oktobris) * UPSR iekšlietu Tautas komisāra vietnieks (1936. gada oktobris — 1937. gada jūlijs) * Tomskas—Asinas labošanas darbu nometnes (mūsdienu [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalā]]) priekšnieks (1937. gada augusts — 1938. gada janvāris). 1938. gada 11. janvārī atvaļināts no dienesta [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariātā]]. 22. janvārī arestēts. 22. aprīlī viņam piespriests nāvessods, kurš izpildīts tajā pat dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.memo.ru/history/nkvd/kto/biogr/gb216.htm|title=Карлсон Карл Мартынович|website=memo.ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Karlsons, Kārlis}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] <references /> [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] gv95mjz4zwsmqb8exe2n40ikf2i6gaw 0 559552 4466010 4076814 2026-05-10T07:21:36Z Meistars Joda 781 4466010 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Mjūrielas kāzas | oriģinālnos = ''Muriel's Wedding'' | attēls = Muriels wedding poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[P. Dž. Hogans]] | producents = * Linda Hausa * [[Džoselina Morhausa]] | scenārijs = P. Dž. Hogans | aktieri = * [[Toni Kolete]] * [[Bills Hanters]] * [[Reičela Grifitsa]] | mūzika = [[Pīters Bests]] | operators = Mārtins Makgrāts | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[Ciby 2000|CiBy 2000]]'' * ''Film Victoria'' * ''House & Moorhouse Films'' | izplatītājs = ''[[Roadshow Entertainment]]''<ref name=ozmovies>{{Tīmekļa atsauce|title=Muriel's Wedding - Review|work=Oz Movies|access-date=12 June 2021|url=http://www.ozmovies.com.au/movie/muriels-wedding|archive-date={{dat|2023|10|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231029084224/https://ozmovies.com.au/movie/muriels-wedding}}</ref> | izdošana = {{filmas datums|1994|09|15|Toronto kinofestivāls|1994|09|29|Austrālija}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{AUS}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|9 miljoni}}<ref name="boxofficemojo-summary">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=murielswedding.htm|title=''Muriel's Wedding'' (1995)|publisher=Box Office Mojo|access-date=31 January 2010}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|57,5 miljoni}}<ref name="boxofficemojo-summary"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Mjūrielas kāzas"''' ({{val|en|Muriel's Wedding}}) ir 1994. gada Austrālijas [[komēdijdrāma]]s filma, kuras scenārija autors un režisors ir [[P. Dž. Hogans]]. Lomas atveido [[Toni Kolete]], [[Reičela Grifitsa]], [[Džīnija Draiena]], [[Sofija Lī]] un [[Bills Hanters]]. Filma fokusējas uz sociāli neveiklo Mjūrielu, kuras vēlas sarīkot sev krāšņas kāzas un uzlabot personīgo dzīvi, pārceļoties no savas dzimtās pilsētas uz [[Sidneja|Sidneju]]. Filmas pirmizrāde notika 1994. gada [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto kinofestivālā]], bet Austrālijā filmas pirmizrāde notika {{dat|1994|9|29||bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un vairākas balvu nominācijas, tostarp [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kategorijā [[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|"Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā"]] (Kolete). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gada filmas]] [[Kategorija:Austrālijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] sdb8vyqh8jdggehycpdn48omulk453s 0 562130 4465744 4265910 2026-05-09T15:27:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465744 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūliāns Zverevs | vārds_orģ = ''Юлиан Зверев'' | dzim_dati = {{dat|1895|06|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vitebskas guberņa|Dvinskas apriņķis|Dvinska}}<br>(mūsdienu [[Daugavpils]], [[Latvijas Republika]]) | mir_dati = {{dat|1938|09|07}} | mir_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskavas apgabals|Komunarka (poligons)}}<br>(m. [[Maskava]], [[Krievijas Federācija]]) | amats = [[Turkmēnijas PSR]] iekšlietu Tautas komisārs | term_sākums = 15.07.1934. | term_beigas = 20.07.1937. | pēctecis = [[Osvalds Nodevs]] | priekštecis = ''amatvieta izveidota'' | premjers = [[Gajgisizs Atabajevs]] | citas_daļas1 = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības vecākais majors]] (1935) | dienesta_laiks = | valsts = {{plainlist| * {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]]<br>padomju paramilitārie veidojumi<br>[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br>[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Jūliāns Zverevs.jpg | att_izm = 170px }} '''Jūliāns Zverevs''' ({{val|ru|Юлиан Львович Зверев}}; 1895—1938) bija [[Daugavpils]] [[krievi|krievu]] izcelsmes [[čekists]]. == Dzīvesgājums == Piedzima 1895. gadā [[Dvinska|Dvinskā]]<!-- Pēc citiem avotiem, Pēterburgā. --> [[Atslēdznieks|atslēdznieka]] ģimenē. No 1912. līdz 1917. gadam bija [[Sociālistu revolucionāru partija|eseru partijas]] biedrs, kopš 1917. gada decembra — [[PSKP|KSDS(b) partijā]]. Pēc sākumskolas izglītojās [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju seminārā]] [[Kuldīga|Goldingenā]] (1914). Vēlāk, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], mācījās [[Azerbaidžānas Valsts naftas un rūpniecības universitāte|Azerbaidžānas Politehniskā institūta]] Ekonomikas fakultātē (1925—1926). No 1914. gada jūnija strādāja par atzīmētāju kokzāģētavā [[Modlinas cietoksnis|Novogeorgijevskas cietokšņa]] fortā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://centrasia.org/person.php?st=1627827634|title=Зверев Юлиан Львович|website=ЦентрАзия}}</ref> 1914. gada decembrī sāka dienēt [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], 38. kājnieku divīzijas ([[Brestļitovska]]) 149. Melnās jūras kājnieku pulkā, līdz 1917. gada maijam sasniedza apakšvirsnieka pakāpi. 1917. gada maijā—novembrī ārstējās [[Hospitālis|hospitālī]] [[Petrograda|Petrogradā]]. No 1917. gada decembra līdz 1918. gada martam bija [[5. armija (Krievijas Impērija)|5. armijas]] izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs un Dvinskas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs. No marta līdz augustam — [[Pēterhofa]]s kavalērijas pulka 1. sotņas komandieris, no jūlija līdz 1919. gada maijam — Petrogradas pilsētas rajona [[Padomju milicija|milicijas]] priekšnieks un revolucionārās apsardzes komandants, no maija līdz 1920. gada februārim — Petrogradas kavalērijas [[Partizānu karš|partizānu]] vienības komandieris. Pēc tam līdz 1920. gada jūnijam — īpaši pilnvarotais [[Kijivas kara apgabals|Kijivas kara apgabala]] štāba partizānu vienību veidošanai. [[Iekšējā dienesta karaspēks|Iekšējā dienesta karaspēka]] Atsevišķās kavalērijas brigādes komandieris (no 1920. gada jūnija, [[Poltava]]). 1920. gadā sāka dienēt [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (ĀK) un tās pēctecīgajās iestādēs: * [[Dienvidu fronte (KSFPR)|Dienvidu frontes]] [[Īpašā nodaļa|Īpašās nodaļas]] (ĪN) Slepeni operatīvās daļas (SOD) priekšnieka palīgs, * [[Dienvidrietumu fronte (KSFPR)|Dienvidrietumu frontes]] ĪN SOD pr-ka palīgs (1920 — I 1921), * ĪN [[Harkivas kara apgabals|Harkivas kara apgabala]] iecirkņa pr-ks (I—V 1921), * Viskrievijas ĀK [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] īpaši pilnvarotā sekretārs (VI—XI 1921), * ĪN [[Turkestānas fronte]]s iecirkņa pr-ks (XI 1921 — V 1922), * [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politiskās pārvaldes]] (VPP) Austrumu nodaļas 1. iecirkņa pr-ka palīgs ([[Maskava]], VII 1922), * VPP robežsardzes ĪN pr-ks ([[Soči]], VIII 1922 — III 1923), * [[PSRS Melnās jūras flote|Melnās jūras flotes]] ĪN pr-ka palīgs (III — IX 1923), * [[Azerbaidžānas PSR|Azerbaidžānas]] ĀK ĪN pr-ks (X 1923 — V 1926), * [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] (AVPP) [[Ziemeļkaukāza kara apgabala]] ĪN pr-ka palīga pienākumu izpildītājs (V — XII 1926), * AVPP [[Ziemeļkaukāza novads|Ziemeļkaukāza novada]] Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Ekonomiskās nodaļas (EN) pr-ka palīgs (XII 1926 — VI 1927), šīs nodaļas pr-ka p.i. (VI — VII 1927) un atkal pr-ka palīgs (I — X 1928), * AVPP Ziemeļkaukāza novada PP Robežsardzes un VPP karaspēka pārvaldes pr-ka palīgs operatīvajā jomā (X 1928 — I 1929), * AVPP Ziemeļkaukāza novada PP EN pr-ka palīgs (no III 1929) un pr-ks (1929 — XII 1932), * AVPP [[Ļeņingradas kara apgabals|Ļeņingradas kara apgabala]] PP EN pr-ks (XII 1932 — V 1934), * [[Turkmēnijas PSR]] VPP pr-js (V 1934 — VII 1934).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.memo.ru/history/nkvd/kto/biogr/gb185.htm|title=Зверев Юлиан Львович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> Turkmēnijas PSR iekšlietu Tautas komisārs no 1934. gada jūlija līdz 1937. gada jūlijam, kad atvaļināts no šī amata un atsaukts [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS IeTK]] rīcībā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%97%D0%B2%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B2,_%D0%AE%D0%BB%D0%B8%D0%B0%D0%BD_%D0%9B%D1%8C%D0%B2%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Зверев, Юлиан Львович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1937. gada 21. oktobrī arestēts. 1938. gada 7. septembrī [[PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija]] (AT KK) piesprieda J. Zverevam nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stalin.memo.ru/persons/p36765/|title=Зверев Юлиан Львович|website=Сталинские расстрельные списки}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1939. gada decembrī [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Prezidijs atcēla J. Zverevam apbalvojumu ar [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeni]] (1930). 1958. gadā AT KK J. Zverevu reabilitēja.<ref name=":0" /><!-- Neskaidrība ar sasniegto dienesta pakāpi. Avotos: vecākais majors. Bet bildē uz zīmotnes redzami 3 rombi, kas ir 3. ranga komisārs. --> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zverevs, Jūliāns}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] b2n7kcabpkc8xps0yjin1aptfn22c5d 0 566649 4465966 4457790 2026-05-10T05:10:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465966 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_gads = 1890 | m_gads = 1966 | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[valsts drošības kapteinis]] (1937) | dienesta_laiks = | valsts = {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = | izglītība = | apbalvojumi = [[Valsts drošības goda darbinieks|"VĀK—AVPP goda darbinieks (V)"]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] (1927) | cits_darbs = }} }} '''Kārlis Dūķis''' (1890—1966) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[čekists]]. == Dzīvesgājums == Ieguvis nepilnu vidējo izglītību. [[PSKP|KSDSP]] biedrs kopš 1917. gada. No 1906. līdz 1918. gadam strādāja par sarkankoka [[Galdnieks|galdnieku]] un metāla [[Virpošana|virpotāju]]. Kopš 1918. gada strādāja [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (ĀK), kur sākumā bija cietuma<!-- Vai nodaļas? --> komandants, no 1919. gada — apriņķa ĀK Cietumu nodaļas pārzinis, no 1920. gada — Viskrievijas ĀK iekšējā cietuma priekšnieks, no 1924. līdz 1928. gadam — [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienotās valsts politiskās pārvaldes]] (AVPP) Cietumu nodaļas pr-ks, no 1928. līdz 1931. gadam — [[Solovku īpašās nozīmes nometne|Solovku īpašās nozīmes nometnes]] pārvaldes pr-ka vietnieks un priekšnieka pienākumu izpildītājs, no 1931. līdz 1933. gadam — AVPP [[Sarova]]s karantīnas nometnes priekšnieks, no 1933. gada — [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabala]] AVPP Pilnvarotās pārstāvniecības ([[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariāta]], IeTK, pārvaldes no 1934. gada) Ieslodzījuma vietu nodaļas priekšnieks.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Гвардейцы Октября. Роль коренных народов стран Балтии в установлении и укреплении большевистского строя|last=В. А. Гончаров, А. И. Кокурин|year=2009|publisher=Индрик}}</ref> 1938. gada 27. jūnijā atvaļināts ar izslēgšanu no uzskaites, 29. jūlijā arestēts. 1939. gada 13. novembrī atbrīvots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.memo.ru/index.php/%D0%94%D1%83%D0%BA%D0%B8%D1%81,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%AF%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87|title=Дукис, Карл Янович|website=Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1939. gada — [[Boroviči|Boroviču]] [[Hidroelektrostacija|HES]] un IeTK nometnes celtniecības pārvaldes priekšnieka palīgs. 1941. gadā no jūlija līdz oktobrim bija [[Rietumu fronte (PSRS)|Rietumu frontes]] IeTK Aizsardzības darbu pārvaldes 1. rajona priekšnieka vietnieks. No 1941. līdz 1943. gadam bija IeTK [[Usoļlags|Usoļskas LDN]] 3. nodaļas priekšnieks, [[Ribinska]]s LDN priekšnieka vietnieks, no 1943. gada decembra līdz 1944. gada decembrim — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] IeTK pārvaldes 9. labošanas darbu kolonijas priekšnieks, no 1944. līdz 1945. gadam — PSRS IeTK Aviācijas celtniecības galvenās pārvaldes 1746. būves atsevišķā nometņu punkta priekšnieka vietnieks, PSRS IeTK Šoseju ceļu galvenās pārvaldes 3. būves un Labošanas darbu nometņu pārvaldes priekšnieka vietnieks. No 1945. gada 20. septembra atradās Maskavas apgabala IeTK pārvaldes rīcībā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dūķis, Kārlis}} [[Kategorija:1890. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] r3w9y1wybx3s13t0nd250i176i6fp86 0 566840 4465710 4289820 2026-05-09T14:05:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465710 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jāzeps Šņepsts | attēls = Jāzeps Šņepsts.jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Jāzeps Šņepsts 2025. gadā | amats = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|1998|11|11}} | term_beigas = {{dat|2001|09|13}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Guntis Ulmanis]] * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = * [[Vilis Krištopāns]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Preiļu novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2001|07|20}} | term_beigas2 = {{dat|2003|03|31}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers2 = * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] * [[Einārs Repše]] | priekštecis2 = [[Ilmārs Meluškāns]] | pēctecis2 = [[Jānis Eglītis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1960|3|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Aizkalne|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998—?)</small> <br>Reformu partija | dzīvesb = [[Elita Šņepste]] | bērni = [[Sabīne Šņepste]] | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | profesija = uzņēmējs, politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jāzeps Šņepsts''' (dzimis {{dat|1960|3|20}} [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Aizkalne|Aizkalnē]]<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.preili.lv/lv/novada-goda-pilsoni/jazeps-snepsts|title=Jāzeps Šņepsts {{!}} Preiļi|website=www.preili.lv|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref>) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un politiķis. Bijis [[Tautas partija]]s biedrs, ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]], kur strādājis [[Aizsardzības un iekšlietu komisija|Aizsardzības un iekšlietu komisijā]]. No 2001. līdz 2003. gadam bija [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada]] domes prieksēdētājs,<ref name=":0" /> ievēlēts no šīs pašas partijas.<ref name=":1">{{tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/3666 |website=Latgales dati |title=Jāzeps Šņepsts |accessdate=20.03.2024. }}{{Novecojusi saite}}</ref> J. Šņepsts ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumā „[[Preiļu siers]]” (1995.—1998. un no 2003. gada),<ref name=":0"/><ref name=":1" /> kā arī šī uzņēmuma patiesais labuma guvējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kombo.lv/profile/50003026431/preilu-siers|title=Akciju sabiedrība "Preiļu siers", 50003026431 - par uzņēmumu - Kombo.lv|website=www.kombo.lv|access-date=2025-06-06}}</ref> Preiļu novada Goda pilsonis (kopš 2012. gada).<ref name=":1" /> Izglītību ieguvis Aizkalnes pamatskolā, pēc tam absolvējis [[Bebrenes sovhoztehnikums|Bebrenes sovhoztehnikumu]], bet augstāko izglītību ieguvis [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] 1979. gadā. Aizraujas ar medībām. Kļuva plaši atpazīstams medijos 2024. gadā ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, kura satrauca dzīvnieku aizstāvjus un izsauca bažas par [[Malumedniecība|malumedniecību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/cilveki-sasutusi-par-preilu-siers-vaditaja-snepsta-atbildi-uz-parmetumu-par-degunradza-nomedisanu/28026|title=Cilvēki sašutuši par “Preiļu siers” vadītāja Šņepsta atbildi uz pārmetumu par degunradža nomedīšanu|website=www.1188.lv|access-date=2024-03-20|date=2024-03-15|language=lv}}</ref> Tomēr noskaidrojās, ka degunradzis nomedīts legāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/aktuali/latviesu-uznemeju-kaunina-par-degunradza-medisanu.-vai-tas-vispar-ir-atlauts-64007/|title=Latviešu uzņēmēju kaunina par degunradža medīšanu. Vai tas vispār ir atļauts?|website=www.santa.lv|access-date=2024-03-20}}</ref> Saņēmis starptautiskus apbalvojumus par nomedītiem pārnadžiem (''Ovis World Slam'' un ''Capra World Slam''), kuras piešķir medību un dabas aizsardzības organizācija ''Grand Slam Club/Ovis (GSCO).''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/unikala-nominacija-latvijas-medibu-vesture|title=Unikāla nominācija Latvijas medību vēsturē|website=LA.LV|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref> Politikā darbojušās arī J. Šņepsta sieva un meita. Sieva [[Elita Šņepste]] bija [[8. Saeima]]s deputāte no [[Tautas partija]]s. Meita [[Sabīne Šņepste]] strādā [[Daugavpils]] pašvaldībā, kopš 2020. gada ir domes izpilddirektore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/domes-izpilddirektora-amata-iecelta-sabine-snepste|title=Domes izpilddirektora amatā iecelta Sabīne Šņepste|website=Daugavpils.lv|access-date=2024-03-20|language=lv}}</ref> Bijusi kandidāte [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/sabine-snepste|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2024-03-20}}</ref> taču 2024. gadā atteicās no iespējas kļūst par [[14. Saeima]]s deputāti. S. Šņepste ir bijusi valdes locekle AS "Krāslavas piens" un padomes locekle "Preiļu siers", no 2018. gada "Krāslavas piena" padomes priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12121|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2024-03-20}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Politiskā darbība == Uzņēmējs J. Šņepsts 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gada pašvaldību vēlēšanās]] viņu ievēlēja [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada]] domē, bet deputāti ievēlēja viņu par Preiļu novada domes priekšsēdētāju. 2003. gadā atkāpies no Preiļu novada domes priekšsēdētāja amata. [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]] vēlreiz ievēlēts Preiļu novada domē. 2006. gadā J. Šņepsts nesekmīgi kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]]. [[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] J. Šņepsts vēlreiz tika ievēlēts Preiļu novada domē, šoreiz no [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]], bet 2016. gadā viņš atteicās no deputāta mandāta == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ilmārs Meluškāns]] | virsraksts = [[Preiļu novads (2000—2021)|Preiļu novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2001|07|20|N}} — {{dat|2003|3|31|N}} | pēc = [[Jānis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{7. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Šņepsts, Jāzeps}} [[Kategorija:1960. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Preiļu novada pašvaldības vadītāji]] qyuc8qq2gwvcbfuzgdpcodl716vybi5 0 567450 4465890 4399464 2026-05-09T21:03:19Z Votre Provocateur 111653 4465890 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Валуєвський циркуляр. Valuev Circular.jpg|thumb|[[Krievijas Impērija]]s Iekšlietu ministra [[Pjotrs Valujevs|Pjotra Valujeva]] 1863. gadā izdots [[Valujeva apkārtraksts|apkārtraksts]], kurā paziņots, ka ukraiņu valoda "nekad nav pastāvējusi, nepastāv un nedrīkst pastāvēt"]] '''Ukrainas pārkrievošana''' ({{val|uk|русифікація}}, ''зросійщення'' vai ''москалізація України'') bija [[Krievijas Impērija]]s, [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krievijas Federācijas]] (pašlaik [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajās teritorijās]]) varasiestāžu veikto pasākumu kopums [[krievu valoda]]s un [[Krievu kultūra|kultūras]] nostiprināšanai, izskaužot [[Ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]] un kultūru. Šādu pasākumu īstenošanu uzskata par ceļu uz ukraiņu [[Etnocīds|etnocīdu]]. Krievijas Impērijā [[pārkrievošana]] notika līdz ar visu pārējo tās tautu pārkrievošanu. Pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]] [[Ukrainas Tautas Republika]] un [[Ukrainas PSR]] notika kultūras [[atkrieviskošana]]. [[Staļinisms|Staļinisma]] laikā [[iesakņošana]]s politika tika pārtraukta un ieviesta obligāta krievu valodas apguve, tomēr Ukrainas PSR ukraiņu valoda saglabāja savu nozīmi, jo krievu kultūras pārākums lielākā mērā tika nostiprināts tikai politikas un ideoloģijas līmenī, galvenokārt pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Pēc staļinisma nosodījuma, sākot no 20. gadsimta 60. gadu sākuma, tika uzsākts asas pārkrievošanas kurss, lai veidotu vienotu [[padomju tauta|padomju tautu]]. Šādas politikas pārmaiņas bija raksturīgas ne tikai Ukrainai, bet arī, piemēram, [[Baltkrievijas pārkrievošana|Baltkrievijai]]. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada uzbrukuma]] sākuma Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās atsāka piespiedu pārkrievošanas politiku. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] [[Hersonas apgabala okupācija|Krievijas okupācijas zonā]] no 2022. gada 1. septembra visās skolās mācības notiek tikai krievu valodā, bet ukraiņu valoda tiek pasniegta "vai nu kā dzimtās valodas stundas, vai kā speciāls kurss". Saskaņā ar pēdējās Visukrainas tautas skaitīšanas datiem Hersonas apgabalā 2001. gadā 73,2 % respondentu norādīja, ka viņu [[dzimtā valoda]] ir ukraiņu, bet 24,9 % — krievu. Pēc [[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas apgabalu aneksijas]] tika arī paziņots par tajā esošo pilsētu, ielu un laukumu pārdēvēšanu. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] krievu okupētajos rajonos no 2023. mācību gada tika atcelta obligātā ukraiņu valodas apguve. == Skatīt arī == * [[Krievu valoda Ukrainā]] * [[Ukrainas atkrieviskošana]] * [[Ukrainizācija]] * [[Sibīrijas ukraiņi]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas pārkrievošana]] dqi6od6l9q0xjw0l7n332uv0l3wv8gq 0 574713 4465894 4464311 2026-05-09T21:23:36Z Bendžamins 76862 /* 1. kārta */ 4465894 wikitext text/x-wiki {{Drafta infokaste |name=2024. gada NHL drafts |logo= |logosize= |image= |imagesize= |caption= |date=[[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28]].-[[29. jūnijs]] |time= |location={{vieta|ASV|Nevada|Paradiasa|3s=Paradaisa (Nevada)}} |network= |first={{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]] |first_t=[[Sanhosē "Sharks"]] |first_l=Nacionālās hokeja līgas drafts#Visi NHL drafti |first_r=32 |most= |fewest= |overall=225 |latv1_nr=90 |latv1=[[Ēriks Mateiko]] |latv2_nr=134 |latv2=[[Mikus Vecvanags]] |latv3_nr=214 |latv3=[[Darels Uļjanskis]] |draftlist=[[Nacionālās hokeja līgas drafts|NHL drafti]] |prev_year=[[2023. gada NHL drafts|2023]] |next_year=[[2025. gada NHL drafts|2025]] }} '''2024. gada NHL drafts''' bija 62. [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] [[Nacionālās hokeja līgas drafts|drafts]], kurš norisinājās [[2024. gads|2024. gada]] [[28. jūnijs|28.]] un [[29. jūnijs|29. jūnijā]], ''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]'' sarīkojumu hallē [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]]. Kopā draftēja 225 spēlētāji septiņās kārtās. Saskaņā ar 2024. gada aprīļa līgumu visas deaktivizētās [[Arizonas "Coyotes"]] franšīzes drafta tiesības tika nodotas jaunajam [[Jūtas "Mammoth"]].<ref name="UTA announcement">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-bog-approves-establishment-of-new-franchise-in-utah|title=NHL BOG approves establishment of new franchise in Utah|website=NHL.com|date=April 18, 2024|access-date=April 28, 2024}}</ref> [[Sanhosē "Sharks"]] pirmo reizi franšīzes vēsturē ieguva pirmo kopējo drafta izvēli. Pirmās trīs drafta izvēles bija [[Maklins Selebrīni]], kuru kā pirmo izvēlējās Sanhosē "Sharks", kā otro [[Artjoms Ļevšunovs|Artjomu Ļevšunovu]] izvēlējās [[Čikāgas "Blackhawks"]] un kā trešo [[Bekets Seneke|Beketu Seneku]] izvēlējās [[Anahaimas "Ducks"]]. 2024. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā tika izvēlēti arī 3 latviešu hokejisti, trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījusies latviešu uzbrucēju [[Eriks Mateiko|Ēriku Mateiko]]. Ar 134. numuru 5. kārtā [[Monreālas "Canadiens"]] draftēja [[Mikus Vecvanags|Miku Vecvanagu]], bet ar 214. numuru 7. kārtā Anahaimas "Ducks" izraudzījās [[Darels Uļjanskis|Darelu Uļjanski]].<ref>{{ziņu atsauce |title=''Capitals'' trešajā raundā izvēlas Mateiko, draftē arī Vecvanagu un Uļjanski |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015 |accessdate={{dat|2024|7|3||bez}} |agency=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2024|6|29||bez}}}}</ref> == 1. kārta == [[Attēls:Artyom Levshunov Michigan State at Wisconsin IMG 0044 (1).jpg|thumb|[[Artjoms Ļevšunovs]] (2. drafta izvēle)]] {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |1 |{{flaga|Kanāda}} [[Maklins Selebrīni]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |2 |{{flaga|Baltkrievija}} [[Arcjoms Levšunovs]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |3 |{{flaga|Kanāda}} [[Bekets Seneke]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |4 |{{flaga|Kanāda}} [[Keidens Linstroms]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |5 |{{flaga|Krievija}} [[Ivans Demidovs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |6 |{{flaga|Kanāda}} [[Tidžs Iginla]] |[[Jūtas "Mammoth"]] |- |7 |{{flaga|Kanāda}} [[Kārters Jakemčuks]] |[[Otavas "Senators"]] |- |8 |{{flaga|Kanāda}} [[Bērklijs Ketons]] |[[Sietlas "Kraken"]] |- |9 |{{flaga|Kanāda}} [[Zeins Parehs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |10 |{{flaga|Krievija}} [[Antons Silājevs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |11 |{{flaga|Kanāda}} [[Sems Dikinsons]] |[[Sanhosē "Sharks"]] |- |12 |{{flaga|ASV}} [[Zīvs Baiems]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |13 |{{flaga|Kanāda}} [[Džets Lučanko]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |14 |{{flaga|Somija}} [[Konsta Heleniuss]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |15 |{{flaga|Norvēģija}} [[Mīkaels Brandsegs-Nīgors]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |16 |{{flaga|Čehija}} [[Adams Jiričeks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |17 |{{flaga|Kanāda}} [[Teriks Paračaks]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |18 |{{flaga|Kanāda}} [[Saša Boisverts]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |19 |{{flaga|ASV}} [[Trevors Konelijs]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |20 |{{flaga|ASV}} [[Kouls Eizermens]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |21 |{{flaga|Kanāda}} [[Maikls Heigs]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |22 |{{flaga|Krievija}} [[Jegors Surins]] |[[Našvilas "Predators"]] |- |23 |{{flaga|Norvēģija}} [[Stīans Sūlbergs]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |- |24 |{{flaga|Kanāda}} [[Kouls Boudins]] |[[Jūtas "Mammoth"]] |- |25 |{{flaga|Kanāda}} [[Dīns Letorno]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |26 |{{flaga|Kanāda}} [[Liams Grīntri]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |27 |{{flaga|Kanāda}} [[Mareks Vanekers]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |28 |{{flaga|Krievija}} [[Matvejs Gridins]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |29 |{{flaga|Somija}} [[Emīls Hemings]] |[[Dalasas "Stars"]] |- |30 |{{flaga|Kanāda}} [[E. Dž. Emerijs]] |[[Ņujorkas "Rangers"]] |- |31 |{{flaga|Kanāda}} [[Bens Danfords]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |32 |{{flaga|Kanāda}} [[Sems O'Reilijs]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |} == 3. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |90 |{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Mateiko]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |} == 5. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |134 |{{flaga|Latvija}} [[Mikus Vecvanags]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |} == 7. kārta == {| class="wikitable" ! width="30px" |Nr. ! width="210px" |Spēlētājs ! width="180px" |Komanda |- |214 |{{flaga|Latvija}} [[Darels Uļjanskis]] |[[Anahaimas "Ducks"]] |} == Draftēto spēlētāju pārstāvētās valstis == {| class="wikitable" style="text-align: center" |- ! style="background:#e0e0e0; width:2.5em;" | Vieta ! style="background:#e0e0e0; width:15em;" | Valsts ! style="background:#e0e0e0; width:4em;" | Drafta izvēles ! style="background:#e0e0e0; width:6em;" | Procentuāli ! style="background:#e0e0e0; width:12.5em;" | Augstākā izvēle |- ! !! style="text-align:left;" | [[Ziemeļamerika]] !! 128 !! 56.9% !! |- | 1 || style="text-align:left;" | {{karogs|Kanāda}} || 90 || 40% || Maklīns Selebrīni, 1.izvēle |- bgcolor="eeeeee" | 2 || style="text-align:left;" | {{karogs|ASV}} || 38 || 16.9% || Zīvs Baiems, 12. izvēle |- ! !! style="text-align:left;" | [[Eiropa]] !! 97 !! 43.1% !! |- | 3 || style="text-align:left;" | {{karogs|Krievija}} || 27 || 12% || Ivans Demidovs, 5. izvēle |-bgcolor="eeeeee" | 4 || style="text-align:left;" | {{karogs|Zviedrija}} || 22 || 9.8% || Lukass Petešons, 35. izvēle |- | 5 || style="text-align:left;" | {{karogs|Somija}} || 18 || 8% || Konsta Heleniuss, 14. izvēle |- bgcolor="eeeeee" | 6 || style="text-align:left;" | {{karogs|Čehija}} || 13 || 5.8% || Adams Jiričeks, 16. izvēle |- | rowspan="2" | 7 || style="text-align:left;" | {{karogs|Norvēģija}} || 4 || 1.8% || Mikaēls Brandsegs-Nīgards, 15. izvēle |- | style="text-align:left;" | {{karogs|Šveice}} || 4 || 1.8% || Leons Mugli, 52. izvēle |- bgcolor="eeeeee" | rowspan="2" | 8 || style="text-align:left;" | {{karogs|Baltkrievija}} || 3 || 1.3% || Artjoms Ļevšunovs, 2. izvēle |- bgcolor="eeeeee" | style="text-align:left;" | {{karogs|Latvija}} || 3 || 1.3% || Ēriks Mateiko, 90. izvēle |- | rowspan="3" | 9 || style="text-align:left;" | {{karogs|Austrija}} || 1 || 0.4% || Gregors Bībers, 98. izvēle |- | style="text-align:left;" | {{karogs|Slovēnija}} || 1 || 0.4% || Jans Goličičs, 118. izvēle |- | style="text-align:left;" | {{karogs|Slovākija}}|| 1 || 0.4% || Miroslavs Šatans, 212. izvēle |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējāss aites == * [http://www.hockeydb.com/ihdb/draft/nhl2024e.html 2024 NHL Entry Draft player stats] vietnē [http://www.hockeydb.com The Internet Hockey Database] {{NHL drafti}} [[Kategorija:2024. gads sportā|NHL drafts]] [[Kategorija:NHL drafts]] b252hut1e8y09veymrd8f08qwfdrkvn 0 576169 4465764 4416273 2026-05-09T16:23:24Z ~2026-28165-49 145133 /* */ minimāli labojumi otrajā rindiņā 4465764 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Mārtiņš Sesks | attēls =2022 Rally Poland - Sesks Mārtiņš.jpg | att_izm = | paraksts = Mārtiņš Sesks 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|18}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | taut = {{LAT}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = 2019–2021, 2024–pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 24 | tituli = | uzvaras = | pjedestāli = | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = 2018. gada Vācijas rallijs | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = 2025. gada Saūda Arābijas rallijs | pēd_uzvara = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Mārtiņš Sesks jaunākais''' (dzimis {{dat|1999|9|18}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[autorallijs|rallija]] pilots un absolūts boss. Mārtiņš Sesks ir latviešu autosportista, [[Rallijs Kurzeme|rallija "Kurzeme"]] aizsācēja un PSRS Rallija čempiona [[Mārtiņš Sesks vecākais|Mārtiņa Seska]] mazdēls un autorallija braucēja un politiķa [[Uldis Sesks|Ulda Seska]] dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/339309-muziba-devies-latvijas-autosporta-legenda-martins-sesks|title=Mūžībā devies Latvijas autosporta leģenda Mārtiņš Sesks|website=[[jauns.lv]]|access-date=2019-07-18|language=lv}}</ref> == Karjera == Mārtiņš Sesks dalību rallijā sāka 2014. gadā ar ''[[Honda Civic Type R]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Mārtiņš Sesks|url=https://www.ewrc-results.com/profile/74231-martins-sesks/1|website=eWRC-results.com|access-date=27 April 2024|archive-date={{dat|2024|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240427031913/https://www.ewrc-results.com/profile/74231-martins-sesks/1}}</ref> 2019. gadā viņš piedalījās [[Pasaules junioru rallija čempionāts|Pasaules junioru rallija čempionātā]], un jau 2020. gadā finišēja kā vicečempions.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/season-2020/junior-wrc/kristensson-seals-junior-world-title/|title=Kristensson seals junior world title|work=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=6 December 2020|access-date=6 December 2020}}</ref> 2023. gadā viņš [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātā]] izcīnīja otro vietu piekāpjoties [[Heidens Pedons|Heidenam Pedonam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://revistascratch.com/erc/noticia/martins-sesks-buscara-asaltar-el-titulo-del-erc-junto-a-mrf-tyres-en-2023-67932|title=Martins Sesks buscará asaltar el título del ERC junto a MRF Tyres en 2023|language=es|website=revistascratch.com|date=22 February 2022|access-date=27 April 2024}}</ref> Sesks kopā ar stūrmani [[Renārs Francis|Renāru Franci]] debitēja WRC rallija ''Rally1'' grupā 2024. gada Polijas rallijā pārstāvot ''[[M-Sport Ford WRT]]'' komandu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/a/news/w27739_M-rti---Sesks-set-for-Rally1-step-up|title=Mārtiņš Sesks set for Rally1 step-up|work=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=22 April 2024|access-date=27 April 2024}}</ref> Neskatoties uz to, ka viņš startēja ar bojātu hibrīda sistēmu, viņš sacensību gaitā spēja sasniegt pat otro vietu kopvērtējumā, noslēgumā ierindojoties piektajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-07-03 |title=Top 10 WRC debuts of the decade |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/top-10-wrc-debuts-of-the-decade/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> 2024. gada WRC [[Tet Rally Latvia 2024|Latvijas posmā]], atkal saskaroties ar auto tehniskām problēmām, viņš ierindojās septītajā vietā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Sesks WRC Latvijas ralliju noslēdz septītajā vietā |url=https://sports.tvnet.lv/8063218/sesks-wrc-latvijas-ralliju-nosledz-septitaja-vieta |accessdate={{dat|2024|7|24||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2024|7|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-07-21 |title=Rovanperä wins Rally Latvia, heartbreak for Sesks |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rovanpera-wins-rally-latvia-heartbreak-for-sesks/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Vēlāk viņu apstiprināja dalībai [[Čīle]]s rallijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-08-27 |title=Sesks gets another Rally1 chance at Rally Chile |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-gets-another-rally1-chance-at-rally-chile/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> no kura Seskam tomēr bija jāizstājas jau piektdienas posmā, jo pēc avārijas pārdūra divas riepas, kopvērtējumā ierindojoties 24. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-09-27 |title=Tänak ends Friday just 0.4s ahead at Rally Chile |url=https://dirtfish.com/rally/tanak-ends-friday-just-0-4s-ahead-at-rally-chile/ |access-date=2024-10-05 |website=DirtFish |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Shacki |title=Final results Rally Chile BIOBÍO 2024 |url=https://www.ewrc-results.com/final/85536-rally-chile-biobio-2024/ |access-date=2024-10-05 |website=eWRC-results.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.martinssesks.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sesks jaunākais, Mārtiņš}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] [[Kategorija:WRC piloti]] l4zxbcgwv4a0ob61b45h5fr4tiuxseu 4465824 4465764 2026-05-09T19:15:34Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-28165-49|~2026-28165-49]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Lasks 4416273 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Mārtiņš Sesks | attēls =2022 Rally Poland - Sesks Mārtiņš.jpg | att_izm = | paraksts = Mārtiņš Sesks 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|18}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | taut = {{LAT}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = 2019–2021, 2024–pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 24 | tituli = | uzvaras = | pjedestāli = | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = 2018. gada Vācijas rallijs | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = 2025. gada Saūda Arābijas rallijs | pēd_uzvara = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = }} '''Mārtiņš Sesks jaunākais''' (dzimis {{dat|1999|9|18}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[autorallijs|rallija]] pilots. Mārtiņš Sesks ir latviešu autosportista, [[Rallijs Kurzeme|rallija "Kurzeme"]] aizsācēja un PSRS Rallija čempiona [[Mārtiņš Sesks vecākais|Mārtiņa Seska]] mazdēls un autorallija braucēja un politiķa [[Uldis Sesks|Ulda Seska]] dēls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/339309-muziba-devies-latvijas-autosporta-legenda-martins-sesks|title=Mūžībā devies Latvijas autosporta leģenda Mārtiņš Sesks|website=[[jauns.lv]]|access-date=2019-07-18|language=lv}}</ref> == Karjera == Mārtiņš Sesks dalību rallijā sāka 2014. gadā ar ''[[Honda Civic Type R]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Mārtiņš Sesks|url=https://www.ewrc-results.com/profile/74231-martins-sesks/1|website=eWRC-results.com|access-date=27 April 2024|archive-date={{dat|2024|04|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240427031913/https://www.ewrc-results.com/profile/74231-martins-sesks/1}}</ref> 2019. gadā viņš piedalījās [[Pasaules junioru rallija čempionāts|Pasaules junioru rallija čempionātā]], un jau 2020. gadā finišēja kā vicečempions.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/en/news/season-2020/junior-wrc/kristensson-seals-junior-world-title/|title=Kristensson seals junior world title|work=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=6 December 2020|access-date=6 December 2020}}</ref> 2023. gadā viņš [[Eiropas rallija čempionāts|Eiropas rallija čempionātā]] izcīnīja otro vietu piekāpjoties [[Heidens Pedons|Heidenam Pedonam]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://revistascratch.com/erc/noticia/martins-sesks-buscara-asaltar-el-titulo-del-erc-junto-a-mrf-tyres-en-2023-67932|title=Martins Sesks buscará asaltar el título del ERC junto a MRF Tyres en 2023|language=es|website=revistascratch.com|date=22 February 2022|access-date=27 April 2024}}</ref> Sesks kopā ar stūrmani [[Renārs Francis|Renāru Franci]] debitēja WRC rallija ''Rally1'' grupā 2024. gada Polijas rallijā pārstāvot ''[[M-Sport Ford WRT]]'' komandu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wrc.com/a/news/w27739_M-rti---Sesks-set-for-Rally1-step-up|title=Mārtiņš Sesks set for Rally1 step-up|work=wrc.com|publisher=WRC Promoter GmbH|date=22 April 2024|access-date=27 April 2024}}</ref> Neskatoties uz to, ka viņš startēja ar bojātu hibrīda sistēmu, viņš sacensību gaitā spēja sasniegt pat otro vietu kopvērtējumā, noslēgumā ierindojoties piektajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-07-03 |title=Top 10 WRC debuts of the decade |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/top-10-wrc-debuts-of-the-decade/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> 2024. gada WRC [[Tet Rally Latvia 2024|Latvijas posmā]], atkal saskaroties ar auto tehniskām problēmām, viņš ierindojās septītajā vietā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Sesks WRC Latvijas ralliju noslēdz septītajā vietā |url=https://sports.tvnet.lv/8063218/sesks-wrc-latvijas-ralliju-nosledz-septitaja-vieta |accessdate={{dat|2024|7|24||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2024|7|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-07-21 |title=Rovanperä wins Rally Latvia, heartbreak for Sesks |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/rovanpera-wins-rally-latvia-heartbreak-for-sesks/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Vēlāk viņu apstiprināja dalībai [[Čīle]]s rallijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-08-27 |title=Sesks gets another Rally1 chance at Rally Chile |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/sesks-gets-another-rally1-chance-at-rally-chile/ |access-date=2024-09-07 |website=DirtFish |language=en}}</ref> no kura Seskam tomēr bija jāizstājas jau piektdienas posmā, jo pēc avārijas pārdūra divas riepas, kopvērtējumā ierindojoties 24. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barry |first=Luke |date=2024-09-27 |title=Tänak ends Friday just 0.4s ahead at Rally Chile |url=https://dirtfish.com/rally/tanak-ends-friday-just-0-4s-ahead-at-rally-chile/ |access-date=2024-10-05 |website=DirtFish |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Shacki |title=Final results Rally Chile BIOBÍO 2024 |url=https://www.ewrc-results.com/final/85536-rally-chile-biobio-2024/ |access-date=2024-10-05 |website=eWRC-results.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.martinssesks.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sesks jaunākais, Mārtiņš}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas autosportisti]] [[Kategorija:WRC piloti]] r8vupwcls84fsqoal8f089paqucxfjj 0 578285 4465754 4457426 2026-05-09T15:41:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465754 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Magic and Gracie off Castle Garden.jpg|thumb|300px|''Magic'' un ''Gracie'' dārza pils (''Castle Garden'') priekšā. 1871. gada [[Džeimss E. Batersvorts|Džeimsa E. Batersvorta]] (''James E. Buttersworth'') glezna]] '''Jūrniecības vēsture''' ir zinātne, kas pēta cilvēku mijiedarbību ar jūru un to darbības jūrā. Tā aptver plašu [[vēsture]]s tematu loku, kuru pētīšanai bieži izmanto globālu pieeju, lai arī nacionālās un reģionālās vēstures paliek noteicošās. Kā akadēmisks priekšmets tā bieži šķērso robežas starp standarta [[Akadēmiskā disciplīna|akadēmiskajām disciplīnām]] koncentrējoties uz cilvēces dažādo attiecību ar pasaules okeāniem, [[Pasaules okeāni un jūras|jūrām]] un lielākajiem [[Ūdensceļš|ūdensceļiem]] izpratni. [[Jūrniecības prasmes|Jūrniecības prasmju]] vēsture (''Nautical history'') fiksē un interpretē pagātnes notikumus, kuros bijuši iesaistīti kuģi, kuģniecība, navigācija un jūrnieki. Jūrniecības vēsture ir plašs, visaptverošs priekšmets, kas iekļauj [[Zvejošana|zvejošanu]], [[vaļu medības]], starptautiskās [[kuģošanas tiesības]], [[Jūras karadarbība|kara flotes vēsturi]], [[Kuģis|kuģu]], kuģu uzbūves un [[kuģubūve]]s vēsturi, [[navigācija]]s vēsturi, dažādu ar jūru saistītu zinātņu ([[okeanogrāfija]], [[kartogrāfija]], [[hidrogrāfija]] u.c.) vēsturi, jūras izpēti (''sea exploration''), jūrniecības saimniecību un tirdzniecību, [[Kravu pārvadājumi|kravu pārvadājumus]], [[Burāšana|burāšanu]], [[Piekrastes kūrorts|piekrastes kūrortus]], [[Bāka|bāku]] un navigācijas līdzekļu vēsturi, jūrniecības tēmas literatūrā un mākslā, [[Jūrnieks|jūrnieku]] un pasažieru sociālo vēsturi, kā arī ar jūrniecību saistītas kopienas. Nozares pētīšanai ir vairākas pieejas, kuras dažreiz var iedalīt divās plašās kategorijās: tradicionālajā, kura cenšas iesaistītu nelielu citu jomu zinātnieku skaitu, un utilitārajā, kura cenšas ietekmēt politikas veidotājus un meklē plašāku klausītāju loku. == Historiogrāfija == Daudzu zemju vēsturnieki ir publicējuši monogrāfijas, populārzinātniskus un zinātniskus rakstus, kā arī arhīvu resursu apkopojumus. Vadošais zinātniskais žurnāls, uz kuru var pilnībā atsaukties, ir "Starptautiskais jūrniecības vēstures žurnāls" (''International Journal of Maritime History''), kuru reizi ceturksnī izdod starptautiskā jūrniecības vēstures asociācija (''International Maritime History Association''). Žurnāls tiek sagatavots Kanādā, tam ir starptautiska redakcija un tas pēta ekonomiskās, sociālās, kultūras un vides vēstures jūras komponenti.<ref>[https://imha.info/ijmh/ International Journal of Maritime History] International Maritime History Association. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Plašam pārskatam var lietot 2007. gadā izdoto un [[Džons B. Hatendorfs|Džona B. Hatendorfa]] (''John B. Hattendorf'') rediģēto "[[Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdija|Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdiju]]" četros sējumos. Tā satur vairāk nekā 900 rakstus, kurus sagatavojuši 400 zinātnieki, un pašai enciklopēdijai ir 2 900 lappuses.<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780195130751.001.0001/acref-9780195130751 The Oxford Encyclopedia of Maritime History] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Citi, apjomīgi uzziņu avoti ir izdevniecības ''ABC-Clio'' 2002. gadā izdotā un Spensera Takera (''Spencer Tucker'') rediģētā "Jūras karadarbība: starptautiska enciklopēdija" (''Naval Warfare: An International Encyclopedia'') trijos sējumos ar 1 500 rakstiem uz 1 231 lappuses un 2005. gadā izdotais "Oksfordas pavadoņa kuģiem un jūrai" (''Oxford Companion to Ships and the Sea'') otrais izdevums ar 2 600 rakstiem 688 lappusēs, kuru rediģējuši I. C. B. Dears (''I. C. B. Dear'') un Pīters Kemps (''Peter Kemp'').<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780199205684.001.0001/acref-9780199205684 The Oxford Companion to Ships and the Sea] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Parasti tirdzniecības flotes un aizsardzības spēku kara flotes izpēte tiek uzskatīta par savstarpēji nošķirtām nozarēm. [[Ūdensceļš|Iekšzemes ūdensceļi]] tiek iekļauti jūrniecības vēsturē, īpaši tādas iekšzemes jūras kā [[Lielie ezeri|Ziemeļamerikas Lielie ezeri]], kā arī pasaules lielākās kuģojamās upes un kanāli. Viena no jūrniecības vēstures rakstīšanas pieejām tiek dēvēta par "kniežu skaitīšanu", jo tā fokusējas uz atsevišķu kuģu tehniskajām īpatnībām. Tomēr zinātnieki — revizionisti rada jaunus pagriezienus jūrniecības vēstures izpētē. Pie tiem var pieskaitīt 1990. gadu sākuma pagriezienu kuģus izmantojošo cilvēku izpētes virzienā (kas ietver pētījumus socioloģijā, kultūras ģeogrāfijā, dzimumu līdztiesībā un stāstījumos) un 2010. gadu sākuma pagriezienu jūras ceļojuma uzskatīšanā par daļu no plašākas transporta un mobilitātes vēstures. Šī kustība dažreiz tiek saistīta ar [[Markuss Redikers|Markusu Redikeru]] (''Marcus Rediker'') un "[[Melnā Atlantija|Melnās Atlantijas]]" (''Black Atlantic'') pētījumu, bet vēlāk ar transporta, satiksmes un mobilitātes vēstures starptautisko asociāciju (''International Association for the History of Transport, Traffic and Mobilities (T2M)''). == Aizvēsture == Tādi [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļi]] kā [[Plosts|plosti]] un [[laiva]]s ir tikuši izmantoti jau agrīnā aizvēsturē un, iespējams, tos izmantoja [[stāvus pacēlies cilvēks]] (''Homo Erectus'') vairāk nekā pirms miljona gadu, lai šķērsotu [[Jūras šaurums|jūras šaurumus]] starp zemes masām.<ref>[https://teara.govt.nz/en/pacific-migrations/page-2 Geoff I. Pacific migrations — Ancient voyaging in Near Oceania] Te Ara — the Encyclopedia of New Zealand, 2017. gada 8. februāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref><ref>[http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Ships/Prehistoric_Craft/#index Vaucher J. Pacific Prehistoric Craft] Université de Montréal, 2023. gada janvāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> Pastāv maz pierādījumu, kas ļautu precīzi noteikt, kad pirmais jūrnieks ir veicis savu ceļojumu. Piemēram, ir zināms, ka bija nepieciešams jūras ceļojums, lai sasniegtu lielo Austrāliju ([[Sahula|Sahulu]] (''Sahul'')) vairāk nekā 50 000 gadu atpakaļ. Pirms šāda šķērsojuma bija jāpastāv darboties spējīgām jūras tehnoloģijām, kuras bija nepieciešamas, lai ceļotu starp daudzajām [[Vollesa]]s salām. Nav zināms, kāda veida jūras ceļojumi notika pirms pagrieziena punkta, kuru iezīmē cilvēku apmešanās Austrālijā. Viena no vecākajām atrastajām laivām ir [[Pesses kanoe]] (''Pesse canoe''), kura tika uzbūvēta periodā no 8040. līdz 7510. gadam pirms mūsu ēras. Vecums tika noteikts ar [[radioaktīvā oglekļa datēšana]]s metodi. Pesses kanoe ir vecākais fiziskais objekts, kas liecina par peldlīdzekļu izmantošanu, bet vecākais peldlīdzekļa attēls ir Norvēģijā. Zīmējums uz klints [[Valle (Norvēģija)|Vallē, Norvēģijā]] ir vairāk nekā četrus metrus garas laivas grebums un tas ir 10 000 līdz 11 000 gadu sens.<ref>[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ojoa.12214 Magne Gjerde J. The Earliest Boat Depiction in Northern Europe: Newly Discovered Early Mesolithic Rock Art At Valle, Northern Norway] Oxford Journal of Archaeology. Volume 40. Issue 2. 2021. gada maijs. 136. — 152. lpp. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> == Senie laiki == [[Attēls:Treasures of THALASSA Museum Ayia Napa 52.JPG|thumb|[[Kirēnijas kuģis|Kirēnijas kuģa]] replika, grieķu tirdzniecības kuģis no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras]] Visas vēstures laikā burāšana ir bijusi svarīga civilizācijas attīstības sastāvdaļa. Tā ļāva civilizācijai sasniegt augstāku mobilitāti, nekā pārvietojoties pa sauszemi, neatkarīgi no tā vai ceļošana bija vajadzīga tirdzniecībai, transportam, karadarbībai vai nozvejas palielinājumam. Pirmo burinieku attēlojumi ir no [[Persijas līcis|Persijas līcī]] izvietotās [[Senā Divupe|Senās Divupes]] [[Ubeidas periods|Ubeidas perioda]] (''Ubaid period''), kuri datējami ar 5500. līdz 5000. gadu pirms mūsu ēras. Šie kuģi ir attēloti māla modeļos un uz apgleznotiem diskiem. Kuģus būvēja no niedru vīstokļiem, kurus sedza virvju tīkls. Ir tikuši atrasti [[Sprogkāji|sprogkāju]] ieslēgumi [[Bitumens|bitumena]] gabalos. Tiek uzskatīts, ka bitumens ir ticis izmantots augstāk minēto kuģu ūdensnecaurlaidīgajam apvalkam. Kuģu attēlojumi nav detalizēti, bet kuģa zīmējums uz keramikas lauskas ir pierādījums tam, ka tika izmantoti divkāju masti ar burām un tas ir agrākais, zināmais pierādījums šādas tehnoloģijas izmantošanai. Attēlojumu atrašanās vietas liecina, ka Ubeidas kultūra bija iesaistīta vērtīgu preču jūras tirdzniecībā ar neolīta Persijas līča piekrastes arābu kultūrām.<ref>[https://www.academia.edu/173149/Boat_remains_and_maritime_trade_in_the_Persian_Gulf_during_the_sixth_and_fifth_millennia_BC Carter R. Boat remains and maritime trade in the Persian Gulf during the sixth and fifth millennia BC] Antiquity. Volume 80. Number 307. 2006. gada marts. 53. — 57. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> Buru attēli ir zināmi arī no [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un tie ir radīti ap 3100. gadu pirms mūsu ēras. Vecākais jūras tirdzniecības ceļš, tomēr, ir zināms no septītās tūkstošgades pirms mūsu ēras [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Pa to notika [[Obsidiāns|obsidiāna]] pārvadājumi un tos veica nezināmi [[Eiropas neolīts|Eiropas neolīta]] jūrnieki. Obsidiānu ieguva vulkāniskajā [[Mila]]s salā un transportēja uz dažādām [[Balkānu pussala|Balkānu]] daļām, [[Anatolija|Anatoliju]] un [[Kipra|Kipru]], kur to pārstrādāja obsidiāna asmeņos. Tomēr ziņas par izmantoto jūrniecības tehnoloģiju veidu nav saglabājušās.<ref>[https://link.springer.com/article/10.1007/s10963-015-9090-8 Horejs B., Milić B., Ostmann F., Thanheiser U., Weninger B., Galik A. The Aegean in the Early 7th Millennium BC: Maritime Networks and Colonization] Journal of World Prehistory. Volume 28. Number 4. 2015. gada decembris. 289. — 330. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref><ref>[https://www.jstor.org/stable/24406991 Perlès C., Takaoğlu T., Gratuze B. Melian obsidian in NW Turkey: Evidence for early Neolithic trade] Journal of Field Archaeology. Volume 36. Number 1. 2011. gada marts. 42. — 49. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> [[Attēls:Canoe racing, Fiji (NYPL Hades-2359171-4043527).jpg|thumb|Tradicionāli austronēziešu kuģošanas līdzekļi burāšanas sacensību laikā, Fidži]] [[Austronēzieši]] sāka izceļot no Taivānas pa [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļu]] ap 3000. gadu pirms mūsu ēras. Izceļošana izpletās pa Klusā okeāna salām ap 1300. gadu pirms mūsu ēras, stabili virzījās uz priekšu pāri okeānam un kulminēja ar apmešanos Havaju salās ap 1250. gadu mūsu ērā un Jaunzēlandē ap 1300. gadu mūsu ērā. To darot tika izmantota raksturīga jūras tehnoloģija, kura iekļāva [[Piesieto izciļņu laiva|piesieto izciļņu]] laivu būvniecības tehniku, [[Katamarāns|katamarānu]] un [[Krabja spīles bura|krabja spīles buru]] kombinācijā ar attīstītiem navigācijas paņēmieniem. Šīs tehnoloģijas viņiem, [[Austronēzieši|austronēziešu izplešanās]] laikā, ļāva kolonizēt lielu daļu no [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]. Pirms 16. gadsimta [[Jaunie laiki|koloniālisma laikmeta]] austronēzieši bija visplašākā etnolingvistiskā grupa, kura aizņēma pusi no planētas sākot no [[Lieldienu sala]]s Klusā okeāna austrumos līdz [[Madagaskara]]i [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] rietumos.<ref>Bellwood P., Fox J. J., Tryon D. [https://press-files.anu.edu.au/downloads/press/p69411/pdf/book.pdf ''The Austronesians: Historical and Comparative Perspectives''] Australian National University Press, 2006. 1. lpp. {{ISBN|0731521323}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajiem ēģiptiešiem]] bija pazīstama [[Bura|buru]] uzbūve.<ref>Hatšepsuta pārraudzīja piecu kuģu ekspedīcijas sagatavošanu un finansēšanu. Katrs no tiem bija septiņdesmit pēdu garš un ar vairākām burām. Bija arī vairāki citi</ref> [[Grieķija|Grieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]] apgalvoja, ka [[Nēho II]] bija nosūtījis [[Feniķija|feniķiešu]] ekspedīciju, kura divu ar pusi gadu laikā apkuģoja apkārt Āfrikai no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Nīla]]s ietekai. Ekspedīcijai pārvietojoties uz dienvidiem un pēc tam uz rietumiem, ceļotāji novēroja, ka pusdienas laikā Saule atrodas uz ziemeļiem no viņiem. Ceļotāju laikabiedri tam neticēja, bet modernie vēsturnieki uzskata to par pierādījumu, ka ekspedīcija bija šķērsojusi ekvatoru un atradās dienvidu puslodē, jo šķērsojot ekvatoru Saule kulminē horizonta ziemeļu pusē. Saules deklinācijas izmaiņas, kuras notiek, jo Zemes ekvators veido leņķi ar ekliptiku, ir arī pamats sezonu maiņai uz Zemes.<ref>[http://stars.astro.illinois.edu/celsph.html Kaler J. Measuring the Sky: A Quick Guide to the Celestial Sphere] Cambridge University Press, 2002. gads. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref><ref>[https://spaceplace.nasa.gov/seasons/en/ What Causes the Seasons?] NASA Space Place, 2021. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref> == Navigācijas laikmets == [[Attēls:Balatik, a paraw from the Tao Expedition, Philippines.jpg|thumb|Liels burinieks ''Balatik'' ar balansieriem, kas būvēts kā [[Visaji|visaju]] [[parava]]s (''paraw'') replika. Tas ir tipisks austronēziešu dubulto [[Laiva ar balansieri|balansieru kuģis]] no [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|dienvidaustrumu Āzijas salām]], ko lietoja vairumā seno laiku jūras tirdzniecības maršrutu]] 1000. gadā pirms mūsu ēras austronēzieši no Dienvidaustrumāzijas salām jau regulāri tirgojās ar Ķīnu, [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]] un Tuvajiem Austrumiem, izmantojot jūras ceļus un ieviešot burāšanas tehnoloģijas šajos reģionos. Viņi arī veicināja lauksaimniecībā izmantojamo augu apmaiņu, ieviešot Klusā okeāna kokosriekstus, banānus un cukurniedres [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], dažas no šīm kultūrām sasniedza Eiropu pa sauszemi ar persiešu un arābu tirgotāju palīdzību. Ķīniešu avots mūsu ēras 200. gadā apraksta vienu no austronēziešu kuģiem, kuru dēvēja par [[K'un-lun po|''kunlun bo'']] vai [[K'un-lun po|''k'unlun po'']] (''崑崙舶'', kas tieši tulkojot nozīmē "[[Kuņluņs (mitoloģija)|Kuņluņa]] cilvēku kuģis"). Iespējams grieķi šo kuģi pazina ar nosaukumu "kolandiaphonta". Tam bija četri līdz septiņi masti un kuģis spēja burāt pret vēju ar [[Tanja bura|tanja burām]] (''tanja sails''). Šie kuģi pat bija spējīgi mūsu ēras pirmā gadsimta laikā sasniegt Madagaskaru un astotā gadsimta laikā [[Gana|Ganu]].<ref>[https://deepblue.lib.umich.edu/bitstream/handle/2027.42/45256/10963_2004_Article_BF00997802.pdf?sequence=1&isAllowed=y Dewar R. E., Wright H. T. The culture history of Madagascar] Journal of World Prehistory. Volume 7. Number 4. 1993. gada decembris. 417. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> [[Attēls:Austronesian maritime trade network in the Indian Ocean.png|left|thumb|[[Austronēzieši|Austronēziešu]] [[Garšvielu ceļš|protovēsturiskais]] un [[Jūras Zīda ceļš|vēsturiskais]] jūras tirdzniecības tīkls Indijas okeānā<ref>Manguin Pierre-Yves [https://books.google.lv/books?id=XsvDDQAAQBAJ&pg=PA50&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''Austronesian Shipping in the Indian Ocean: From Outrigger Boats to Trading Ships''] Early Exchange between Africa and the Wider Indian Ocean World, 2016. 66. lpp. {{ISBN|9783319338224}}</ref>]] Ziemeļeiropas [[vikingi]] arī attīstīja okeāna kuģus un uz tiem lielā mērā paļāvās ceļojot un pārvietojot iedzīvotājus līdz pat mūsu ēras 1000. gadam ar vecākajiem zināmajiem kuģiem, tā saucamajiem [[Garais kuģis|garajiem kuģiem]] (''longship''), no, apmēram, mūsu ēras 190. gada. Viena no raksturīgākajām šī tipa laivām tika atrasta [[Nidamas purvs|Nidamas purva]] (''Nydam Mose'') arheoloģisko izrakumu veikšanas vietā. Agrīnajā, modernajā Indijā un [[Arābijas pussala|Arābijā]] bija pazīstami ar [[Latīņu bura|latīņu burām]] aprīkoti kuģi, kurus sauc par [[dou]] (''dhow''). Šos kuģus izmantoja Sarkanās jūras, Indijas okeāna un Persijas līča ūdeņos. [[Attēls:Nydamboat.2.jpg|thumb|[[Nidamas purvs|Nidamas laiva]] (310. līdz 320. gads mūsu ērā), viena no [[Vikingi|vikingu]] garo kuģu priekšgājējām]] Ķīna sāka būvēt jūrasspējīgus kuģus [[Sunu dinastija]]s laikā 10. gadsimtā. Ķīniešu jūras kuģi savā uzbūvē balstījās [[Austronēzieši|austronēziešu]] kuģos, kuri tirgojās ar [[Haņu dinastija|Austrumu Haņu dinastiju]] kopš mūsu ēras otrā gadsimta. Tiek uzskatīts, ka tie [[Juaņu dinastija]]s laikā, 14. gadsimtā sasniedza grandiozus izmērus, bet [[Minu dinastija]]s laikā [[Džens He]] ar tiem devās [[Minu bagātību reisi|ekspedīcijās uz Indijas okeānu]]. Ūdens bija lētākais un parasti arī vienīgais veids kā pārvadāt beramkravas lielos attālumos. Papildus tam, tas bija arī drošākais ģenerālo kravu pārvadāšanas veids. Garie tirdzniecības maršruti veicināja pazīstamu tirdzniecības [[Pārkraušanas osta|pārkraušanas ostu]] rašanos. Pastāvēja trīs populāras pārkraušanas ostas: [[Melaka (pilsēta)|Melaka]] dienvidrietumu Malakā, [[Hojana]] Vjetnamā un [[Ajutaja]] [[Taizeme|Taizemē]].<ref>[https://www.jstor.org/stable/20752948 Lockard C. A. "The Sea Common to All": Maritime Frontiers, Port Cities, and Chinese Traders in the Southeast Asian Age of Commerce, ca. 1400-1750] Journal of World History. Volume 21. Number 2. 2010. gada jūnijs. 219. — 247. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> Šie tirdzniecības supercentri bija etniski daudzveidīgi, jo ostas drīzāk kalpoja kā reisu un tirdzniecības starpposms nevis galamērķis. Pārkraušanas ostas palīdzēja savienot piekrastes pilsētas ar "puslodes tirdzniecības saitēm". Jūras tirdzniecības pieaugums veicināja kultūru apmaiņu starp tirgotājiem. No 1400. līdz 1600. gadam ķīniešu populācija dubultojās no 75 miljoniem līdz 150 miljoniem, kas izraisīja importēto preču apjoma pieaugumu un tādēļ šo laiku pazīst kā "komercijas laikmetu" (''age of commerce''). [[Jūras astrolabija]] bija agrīnās, modernās jūrniecības vēstures pamata [[jūrniecības astronomija]]s instruments. Šī astronomu lietotā [[Astrolabs|instrumenta]] samazinātā versija kalpoja kā navigācijas līdzeklis, lai jūrā izmērītu ģeogrāfisko platumu un to ieviesa [[Portugāles Impērija|portugāļu]] jūrnieki ne vēlāk kā 1481. gadā. Magnētiskās adatas kompasa atklāšanas precīzs laiks nav zināms, bet agrākās liecības par ierīces izmantošanu [[Navigācija|navigācijā]] ir no [[Šeņs Kuo|Šeņa Kuo]] 1088. gadā izdotajām "Sapņu straumes esejām" (''Dream Pool Essays''). Kuo bija arī pirmais, kurš dokumentēja jēdzienu par virzienu uz [[Īstie ziemeļi|īstajiem ziemeļiem]], kurš atradās [[Magnētiskā variācija|magnētiskās variācijas]] leņķa attālumā no virziena uz fizisko [[Ziemeļu magnētiskais pols|ziemeļu magnētisko polu]]. Pirmie kompasi sastāvēja no peldošām magnetizēta [[Magnetīts|magnetīta]] adatām, kuras brīvi griezās apkārt ūdens bļodā, kamēr nostājās vienā virzienā ar Zemes magnētiskajiem poliem. Ķīniešu jūrnieki sāka lietot "slapjos" kompasus, lai noteiktu virzienu uz dienvidiem ne vēlāk kā 1117. gadā. Magnetizētas adatas izmantošanu jūras navigācijā Eiropā pirmo reizi aprakstīja [[Aleksandrs Nekams]] (''Alexander Neckham'') ap mūsu ēras 1190. gadu. Ap mūsu ēras 1300. gadu Eiropā izgudroja atbalstītas adatas sauso kastes kompasu, kurš rādīja ziemeļus tāpat kā mūsdienu jūras kompasi. Eiropā šī iekārta tika apgādāta arī ar kompasa rozi, kuru vēlāk pārņēma ķīnieši kontaktējoties ar [[Voku|japāņu pirātiem]] 16. gadsimtā. Vecākā zināmā karte ir no 12000. gada pirms mūsu ēras un to Spānijas alā atklāja Pīlārs Utrilla (''Pilar Utrilla''). Pirmās kartes bija orientētas ar austrumiem uz augšu. Tiek uzskatīts, ka šāda prakse aizsākās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Karšu izgatavošanā reliģija spēlēja nozīmīgu lomu. Valstis, kuras viduslaikos bija pārsvarā kristīgas, savu karšu augšpusē novietoja austrumus galvenokārt Radīšanas grāmatā teiktā dēļ: "Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos..." Tas noveda pie kartēm ar Jēzus Kristus un Ēdenes dārza attēlojumu to augšpusē. Platuma un garuma koordinātu tabulas tika radītas ar vienīgo mērķi, lai lūgtos [[Meka]]s virzienā. Nākamais karšu attīstības posms bija [[Portolāns|portolāni]]. Tas bija pirmais karšu tips, kura augšpusē bija novietoti ziemeļi un kartes zīmēja proporcionālas pamatnes izmēram. Krasta iezīmes tika attēlotas visai detalizēti. === Kuģi === [[Attēls:Situs civitatis Bantam et Navium Insulae Iauae delineatio.jpg|thumb|Bantenas Džonga 1600. gadu sākumā]] [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika izmantoti dažādi kuģi. [[Džonga]] (''jong'') ir liels burinieks no [[Nusantara (reģions)|Nusantaras]], kuru būvēja no plankām, kuras, savukārt, kopā stiprināja ar koka tapām neizmantojot dzelzs naglas. Kuģi būvēja, lai tas spētu izturēt spēcīgu viļņošanos. Ķīniešu [[džonka]]s (''junk'') uzbūve bija inovatīva un pielāgojama. Džonkas izmantoja [[Džonkas bura|paklāja un latas stila buras]], kuras varēja pacelt un nolaist segmentos, kā arī pagriezt dažādos leņķos atkarībā no vēja virziena. Garais kuģis bija vairāku gadsimtu laikā attīstīts kuģu tips, kuru 9. gadsimtā pilnveidoja tā pazīstamākie lietotāji — [[vikingi]]. Kuģu būvē izmantoja [[Klinkera paņēmiens|klinkera paņēmienu]] ar iepriekšējo apšuvuma kārtu pārklājošiem dēļiem. Garajam kuģim radniecīgais [[knarrs]] (''knarr'') bija kravas kuģa tips. Atšķirībā no garā kuģa tas bija lielāks un kustībā paļāvās tikai uz tā [[Taisnā bura|taisno buru]]. Tiek uzskatīts, ka [[koge]] attīstījās no (vai vismaz tās konstrukciju iespaidoja) garā kuģa un to plaši izmantoja 12. gadsimta laikā. Arī tās būvē izmantoja klinkera paņēmienu. [[Karavela|Karavelu]] ieviesa [[Andalusa|musulmaņu Ibērijā]] un sākot no 13. gadsimta izmantoja Vidusjūrā. Atšķirībā no garā kuģa un [[koge]]s, tās būvē izmantoja [[Karavela (laivu būve)|karavelas]] metodi. Šie kuģi varēja tikt apgādāti gan ar [[Taisnā bura|taisnajām burām]] (''Caravela Redonda''), gan [[Latīņu bura|latīņu burām]] (''Caravela Latina''). [[Karaka]] (''carrack'') bija cits Vidusjūrā, 15. gadsimtā ieviests kuģu tips. Tas bija lielāks par karavelu. Slavens karakas piemērs ir Kolumba kuģis ''[[Santa María]]''. === Arābu atklājumu laikmets === [[Kalifāts|Arābu Impērija]] izpleta un uzturēja plašu tirdzniecības tīklu pāri atsevišķām Āzijas, Āfrikas un Eiropas daļām. Pēc politikas pētnieka [[Džons M. Hobsons|Džona M. Hobsona]] domām, tas palīdzēja no 8. līdz 13. gadsimtam izvirzīt Arābu Impēriju (tajā skaitā [[Taisnīgais kalifāts|Taisnīgo]] (''Rashidun''), [[Umajādu kalifāts|Umajādu]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] un [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātu]]) pasaules lielo [[saimniecība|saimniecību]] vadībā. Belitunas kuģis ir vecākais Āzijas ūdeņos atklātais arābu kuģis, kurš ir vairāk nekā 1 000 gadu sens.<ref>[https://archive.today/20131213045541/http://www.weather.com/travel/12-amazing-sunken-treasure-discoveries-20130816?pageno=7 Burlingame L. Sunken Treasures: The World's Most Valuable Shipwreck Discoveries] The Weather Channel, 2013. gada 23. augusts. Skatīts: 2024. gada 31. maijā</ref> Bez [[Nīla]]s, [[Tigra]]s un [[Eifrata]]s kuģojamas upes musulmaņu apdzīvotajos reģionos bija retums, tādēļ jūras transports bija ļoti svarīgs. [[Ģeogrāfija un kartogrāfija viduslaiku musulmaņu pasaulē|Musulmaņu ģeogrāfija]] un navigācijas zinātnes bija augsti attīstītas ļaujot izmantot magnētisko [[Kompass|kompasu]] un primitīvu [[jūrniecības astronomija]]s instrumentu — [[Kamals|kamalu]] (''kamal'') — ar kuru mērīja [[Zvaigzne|zvaigžņu]] [[Absolūtais augstums|augstumus]] un noteica [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfisko platumu]]. Kombinācijā ar tā laika detalizētajām kartēm jūrnieki bija spējīgi burāt pāri okeāniem tā vietā, lai sekotu krasta līnijai. Politikas pētnieks Džons M. Hobsons uzskata, ka karavelas, kuru spāņi un portugāļi izmantoja liela attāluma ceļojumiem 15. gadsimtā, pirmsākumi saistāmi ar [[Andalusa]]s pētnieku 13. gadsimta kuģi karibu (''qarib''). Jūras ceļu kontrole noteica musulmaņu valsts politisko un militāro varu. Musulmaņu robežas stiepās no Spānijas līdz Ķīnai. Jūras tirdzniecību izmantoja, lai savienotu plašās teritorijas no [[Vidusjūra]]s līdz Indijas okeānam. Arābi bija vieni no pirmajiem, kuri burāja Indijas okeānā. Lielas distances ceļojumi ļāva pārvadāt kareivjus, amatniekus, zinātniekus un svētceļniekus. Jūras tirdzniecība bija svarīgs faktors ne tikai tādu piekrastes ostu un pilsētu attīstībai kā [[Stambula]], bet arī [[Bagdāde]]i un [[Irāka]]i, kuras atradās tālāk iekšzemē. Jūras tirdzniecība ļāva sadalīt pārtiku un apgādi, lai pabarotu visus Tuvo Austrumu iedzīvotājus. Liela attāluma jūras tirdzniecība ļāva importēt celtniecības izejmateriālus, luksusa preces bagātajiem un jaunus izgudrojumus. === Hanzas savienība === {{Pamatraksts|Hanzas savienība}} [[Attēls:Maasilinna ship Lennusadam.JPG|thumb|Māsi vraks no apmēram 1550. gada, kuru atklāja 1985. gadā. Šobrīd izstādīts [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzejā]]. Kuģi lietoja Baltijas jūrā 16. gadsimta laikā.]] [[Hanzas savienība]] bija tirgotāju ģilžu alianse, kura izveidoja un uzturēja tirdzniecības monopolu Baltijas jūrā, zināmā mērā Ziemeļjūrā un lielākajā daļā Ziemeļeiropas no vēlīnajiem viduslaikiem līdz jaunajiem laikiem jeb no 13. līdz 17. gadsimtam. Vēsturnieki parasti savienības pirmssākumus saista ar Ziemeļvācijas pilsētas [[Lībeka]]s dibināšanu 1159. gadā, pēc tam kad [[Saksijas hercogiste|Saksijas hercogs]] [[Heinrihs Lauva]] 1158. gadā bija ieguvis šo teritoriju no Šauenburgas un Holšteinas grāfistes. Jau sen Baltijas jūrā [[vikingi]] veica tirdzniecības izpētes ceļojumus, [[Reids (militārisms)|reidus]], kā arī nodarbojās ar [[Pirātisms|pirātismu]] — [[Gotlande]]s [[Jūrnieks|jūrnieki]] kuģoja augšup pa upēm līdz pat, piemēram, [[Veļikijnovgoroda|Novgorodai]] — bet starptautiskās saimniecības apjoms Baltijas jūras reģionā saglabājās neliels līdz pat Hanzas savienības izveidei. Nākamā gadsimta laikā vācu pilsētas pārsteidzošā ātrumā kļuva par dominējošajām Baltijas jūras tirdzniecībā un Lībeka kļuva par visu pie [[Ziemeļjūra]]s un Baltijas jūras pieguļošo apvidu savienojošās jūras tirdzniecības centrālo mezglu. Lībekas hegemonija sasniedza savu augstāko punktu 15. gadsimtā. 1358. gadā [[Visbija]], kas bija viena no Hanzas savienības vecākajām dalībniecēm, no tās izstājās. Visbija dominēja Baltijas jūras tirdzniecībā pirms Hanzas savienības, kura ar savu monopolstāvokli apspieda brīvo tirdzniecību [[Gotlande|Gotlandē]]. 16. gadsimta beigās līgu mocīja iekšējas nesaskaņas un tā vairs nespēja tikt galā ar šīm nesaskaņām, kā arī sociālajām un politiskajām pārmaiņām, kuras nesa [[reformācija]], holandiešu un angļu tirgotāju aktivitātes pieaugums un [[Osmaņu turki|osmaņu turku]] iebrukumi tās tirdzniecības ceļos un pašā svētajā Romas impērijā. Pēdējo formālo sapulci 1669. gadā apmeklēja tikai deviņi biedri un tikai trīs (Lībeka, Hamburga un Brēmene) palika savienības biedri līdz tās formālai likvidācijai 1862. gadā. === Itāļu jūras republikas === [[Attēls:View of the entrance to the Arsenal by Canaletto, 1732.jpg|thumb|Itāļu jūras republikas sev nepieciešamos kuģus būvēja savos arsenālos. Attēlā [[Venēcijas arsenāls]]]] [[Jūras republikas]], kuras dēvēja arī par tirdzniecības republikām, bija itāļu [[Talasokrātija|talasokrātiskas]] [[Osta|ostas pilsētas]], kuras, sākot no [[viduslaiki]]em, baudīja politisku autonomiju un piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu to īstenoto jūras aktivitāšu rezultātā. Termins, kurš nostabilizējās 19. gadsimta laikā, pamatā attiecas uz četrām Itālijas pilsētām, kuru ģerboņus kopš 1947. gada izmanto [[Itālijas Kara flote]]s un Itālijas tirdzniecības flotes karogos:<ref>[https://www.marina.difesa.it/EN/history/INflag/Pagine/default.aspx The Italian Navy Flag] Marina Militare. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> [[Amalfi hercogiste|Amalfi]], [[Dženovas Republika|Dženovu]], [[Pizas Republika|Pizu]] un [[Venēcijas Republika|Venēciju]]. Papildus četrām zināmākajām pilsētām, arī [[Ankonas Republika|Ankona]], [[Gētas hercogiste|Gēta]] (''Gaeta''), [[Noli Republika|Noli]] un [[Dalmācija]]s [[Ragusas Republika|Ragusa]] tiek uzskatītas par jūras republikām atsevišķos vēsturiskos periodos, bet tām nebija tādas sekundārās ietekmes, kāda bija dažām no zināmākajām pilsētām. Vienmērīgi izkaisītas pa Apenīnu pussalu, jūras republikas bija nozīmīgas ne tikai navigācijas un komercijas vēsturei, bet arī vērtīgu, citādā veidā Eiropā nepieejamu preču, jaunu māksliniecisku ideju un ziņu, no tālām zemēm, izplatīšanai. Sākot no 10. gadsimta tās būvēja kuģu flotes gan pašu aizsardzībai, gan Vidusjūrā izplesto tirdzniecības tīklu apkalpošanai, piešķirot republikām būtisku lomu kontaktu atjaunošanā starp [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]] un [[Āfrika|Āfriku]], kuri bija pārtrūkuši viduslaiku sākumā. Tāpat republikām bija būtiska loma [[Krusta kari|Krusta karos]] un no tām ir nākuši tādi slaveni atklājēji un kuģu vadītāji kā [[Marko Polo]] un [[Kristofors Kolumbs]].<ref>[https://www.worldhistory.org/article/1301/trade-in-medieval-europe/ Cartwright M. Trade in Medieval Europe] World History Encyclopedia, 2019. gada 8. janvāris. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> Gadsimtiem ilgi jūras republikas, gan pazīstamākās, gan mazāk pazīstamās, bet ne vienmēr mazāk svarīgās, pieredzēja mainīgu uzplaukumu. 9. un 10. gadsimtā šis fenomens sākās ar Amalfi un Gētu, kuras drīz sasniedza sava uzplaukuma virsotni. Tikmēr Venēcija pakāpeniski uzsāka savu attīstību, bet citas pilsētas vēl tikai nobrieda autonomijai un jūras ceļojumu sākšanai. Pēc 11. gadsimta Amalfi un Gētas nozīmība strauji kritās, bet Dženova un Venēcija kļuva par pašām spēcīgākajām republikām. Drīz sekoja Piza, kura vislielākā uzplaukuma periodu piedzīvoja 13. gadsimtā, bet Ankona un Ragusa kļuva par sabiedrotajām, lai stāvētu pretī venēciešu ietekmei. 14. gadsimta laikā Piza pakāpeniski zaudēja savu ietekmi līdz pat autonomijas zudumam, Venēcija un Dženova turpināja dominēt kuģniecībā. Šīm republikām sekoja Ragusa un Ankona, kuras savu zelta laikmetu piedzīvoja 15. gadsimtā. 16. gadsimtā, Ankonai zaudējot savu autonomiju, palika tikai Venēcijas, Dženovas un Ragusas republikas, kuras vēl joprojām pieredzēja lielas spozmes brīžus līdz pat 17. gadsimta vidum, pēc kura sekoja vairāk nekā gadsimtu ilgs noriets, kurš noslēdzās ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] iebrukumu. === Somāliešu jūras ceļojumi === [[Attēls:Somali Enterprise.JPG|upright=1.35|thumb|Vēsturiskā [[Somālijas jūrniecības vēsture|somāliešu ekonomiskā aktivitāte]] [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], [[Persijas līcis|Persijas līcī]], Indijas okeānā un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]]]] [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu sultanāta]] laikā uzplauka somāliešu [[Marka (pilsēta)|Markas]], [[Mogadīšo]], [[Barava]]s (''Barawa''), kā arī [[Hobijo]] [[republika]]s un [[Sultāns|sultanāti]] ar to attiecīgajām ostām. Tām bija ienesīgi starptautiski darījumi, bet kuģi gāja uz un nāca no Arābijas, Indijas, [[Venēcijas Republika|Venēcijas]], [[Irāna|Persijas]], Ēģiptes, Portugāles un pat no tālās Ķīnas. 16. gadsimtā [[Duarte Barbosa]] rakstīja, ka daudzi kuģi no [[Kambata|Kambejas Karalistes]] mūsdienu Indijā devās uz Mogadīšo ar [[Audums|audumiem]] un [[Garšviela|garšvielām]], bet atgriezās ar zeltu, [[Vaski|vasku]] un [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]]. Tāpat Barbosa atzīmēja gaļas, [[Kvieši|kviešu]], [[mieži]], zirgu un augļu pārpilnību piekrastes tirgos, kas tirgotājiem nesa lielu bagātību. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] [[Adālas sultanāts|Adālas]] (''Adal'') un [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu]] [[Impērija|impēriju]] pēcteces Somālijā piedzīvoja uzplaukumu un turpināja iepriekšējo somāliešu impēriju aizsākto jūras tirdzniecību. Īpaši [[Geledi sultanāts|Gobronu dinastijas]] (''Gobroon Dynasty'') uzplaukuma laikā, 19. gadsimtā, somāliešu jūras aktivitātes piedzīvoja īstu atdzimšanu. Šajā periodā lauksaimniecības produktu eksports uz [[Arābijas pussala|arābu]] tirgiem bija tik ievērojams, ka Somālijas piekraste [[Jemena|Jemenā]] un [[Omāna|Omānā]] kļuva pazīstama kā "graudu krasts". == Atklājumu laikmets == {{Pamatraksts|Lielie ģeogrāfiskie atklājumi}} [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Atklājumu laikmets]] bija vēstures periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kurā, pēc [[Konstantinopoles krišana]]s, Eiropiešu kuģi ceļoja pa visu pasauli meklējot jaunus tirdzniecības ceļus. Vēsturnieki bieži atklājumu laikmetu attiecina uz pirmajiem portugāļu un vēlāk spāņu liela attāluma jūras ceļojumiem meklējot alternatīvus [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] uz [[Ostindija|Ostindiju]], lai tirgotos ar zeltu, [[Sudrabs|sudrabu]] un [[Garšviela|garšvielām]]. Šajā procesā eiropieši sastapa iepriekš tiem nezināmus cilvēkus un kartēja iepriekš nezināmas zemes. [[Portugāļu atklātais jūras ceļš uz Indiju]] izmainīja eiropiešu priekšstatus par pasauli. [[Kristofors Kolumbs]] bija viens no [[Stūrmanis|kuģu vadītājiem]] un [[Jūras ceļu atklājēju saraksts|jūras ceļu atklājējiem]], kurš, kopā ar vairākām citām vēsturiskām personām, tiek uzskatīts par [[Amerikas vēsture|Amerikas atklājēju]]. Parasti tiek uzskatīts, ka viņš ir piedzimis [[Dženova|Dženovā]], lai arī pastāv citas teorijas un iespējamības. Kolumba reisi pāri Atlantijas okeānam uzsāka eiropiešu mēģinājumus [[pētniecība|izpētīt]] un [[Eiropiešu Amerikas kolonizācija|kolonizēt]] [[Rietumu puslode|Rietumu puslodi]]. Lai arī vēsturē viņa pirmajam reisam 1492. gadā piešķir lielu nozīmi, viņš īstenībā nesasniedza [[Dienvidamerika|kontinentu]] līdz savam trešajam reisam 1498. gadā. Tāpat viņš nebija pirmais eiropiešu atklājējs, kurš sasniedza Ameriku, jo ir ziņas par [[Kontakti ar Ameriku pirms Kolumba|eiropiešu transatlantiskajiem kontaktiem]] pirms 1492. gada. Neskatoties uz to, Kolumba ceļojums notika īstajā laikā, kad auga [[Imperiālisms|nacionālais imperiālisms]] un [[Konkurence|ekonomiskā sāncensība]] starp [[Eiropas vēsture|attīstības procesā esošajām nacionālajām valstīm]], kuras centās kļūt bagātas izveidojot [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] un [[Koloniālisms|kolonijas]]. Tādējādi periods pirms 1492. gada ir pazīstams kā [[Pirmskolumba laikmets]]. [[Džons Kabots]] bija [[Dženova]]s kuģu vadītājs un atklājējs, kuru bieži uzskata par vienu nu pirmajiem [[Jauno laiku Eiropa|jauno laiku eiropiešiem]], kurš sasniedza Ziemeļamerikas kontinentu. Viņš to izdarīja 1497. gadā ar kuģi ''[[Matthew]]''. [[Sebastiāns Kabots]] bija itāļu [[Atklājēju saraksts|atklājējs]] un iespējams burāja kopā ar savu tēvu Džonu Kabotu 1497. gada maijā. Džons Kabots, un iespējams Sebastiāns, atstāja [[Bristole|Bristoli]] un aizveda savu nelielo floti uz "[[Ņūfaundlenda|jaunatrasto zemi]]" (''New Found Land'' — angļu val.). Pastāv domstarpības, kur tieši Kabots sasniedza zemi, bet bieži kā divas iespējamās vietas tiek minētas [[Jaunskotija]] un Ņūfaundlenda. Kabots un viņa komanda (iespējams arī Sebastiāns) kļūdaini uzskatīja, ka sasnieguši Ķīnu. Īstenībā viņi tā arī neatroda ceļu uz austrumiem, kuru meklēja. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds Amerika nāk no [[Ričards Amerike|Ričarda Amerikes]], Bristoles tirgotāja un muitnieka, kurš, kā tiek uzskatīts, tiesa ar maz pierādījumiem, palīdzēja finansēt Kabota ceļojumus. [[Žaks Kartjē]] bija [[Franči|franču]] [[Stūrmanis|kuģu vadītājs]], kurš pirmais atklāja un aprakstīja Sentlorensa līci un [[Sentlorensa|Sentlorensas upes]] krastus, kurus viņš nosauca par Kanādu. Šis nosaukums visticamāk nāk no viandotu — irokēzu vārda ''kanata'' ar nozīmi ciemats vai apmetne.<ref>[https://natural-resources.canada.ca/earth-sciences/geography/origins-canadas-geographical-names/origin-names-canada-and-its-provinces-and-territories/9224 Origin of the names of Canada and its provinces and territories] Government of Canada, 2020. gada 27. marts. Skatīts: 2024. gada 9. jūnijā</ref> [[Huans Fernandess]] bija spāņu atklājējs un kuģu vadītājs. Iespējams starp 1563. un 1574. gadu viņš atklāja [[Huana Fernandesa salas]] uz rietumiem no [[Valparaiso]] [[Čīle|Čīlē]]. Tāpat viņš 1574. gadā atklāja Klusā okeāna salas [[Sanfeliksa|Sanfeliksu]] un [[Sanambrosio]]. Starp citiem slaveniem laikmeta atklājējiem bija [[Vasko da Gama]], [[Pedru Alvarišs Kabrals]], [[Jermaks]], [[Huans Ponse de Leons]], [[Francisko Koronādo]], [[Huans Sebastjans Elkano]], [[Bartolomeu Diašs]], [[Fernāns Magelāns]], [[Vilems Barencs]], [[Ābels Tasmans]], [[Žans Alfons]] (''Jean Alfonse''), [[Semjuels de Šamplēns]], [[Vilems Janszons]], kapteinis [[Džeimss Kuks]], [[Henrijs Hadsons]] un [[Džovanni da Veracano]]. [[Attēls:Trading ship in Dubrovnik.JPG|thumb|[[Dubrovnikas karaka]]s replika (15. un 16. gadsimts)]] [[Pīters Martirs d'Angiera]] (''Peter Martyr d'Anghiera'') bija Itālijā dzimis [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmeta]] Spānijas un tās pārstāvju atklājumu vēsturnieks. Pirmos pārskatus par atklājumiem [[Centrālamerika|Centrālajā]] un Dienvidamerikā viņš uzrakstīja vēstuļu un ziņojumu formā. Sagrupētā veidā un [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] šos darbus izdeva no 1511. līdz 1530. gadam pavisam desmit nodaļās, kuras nosauca par dekādēm. Tādējādi viņa "Dekādes" ir vērtīgs avots ģeogrāfijas un atklājumu vēsturē. 1530. gadā tika izdots darbs "Par jauno pasauli" (''De Orbe Novo''), kurā tiek aprakstīti pirmie eiropiešu un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] kontakti un tas satur, piemēram, pirmās eiropiešu atsauksmes par [[Dabiskais kaučuks|gumiju]]. [[Ričards Hakluids]] (''Richard Hakluyt'') bija angļu rakstnieks, kuru pamatā atceras dēļ viņa pūliņiem popularizēt un atbalstīt angļu apmešanos Ziemeļamerikā. Viņš to darīja ar saviem darbiem, īpaši ar 1582. gada "Nirēja ceļojumi pieskaroties Amerikas atklāšanai" (''Divers Voyages Touching the Discoverie of America'') un no 1598. līdz 1600. gadam vairākos sējumos izdoto "Angļu nācijas pamata kuģniecības reisi, satiksme un atklājumi" (''The Principal Navigations, Voiages, Traffiques and Discoueries of the English Nation''). === Eiropiešu izplešanās === Lai arī Eiropa pēc platības ir pasaules otrais mazākais [[kontinents]], tai ir ļoti gara krasta līnija un, iespējams, tās jūrniecības vēsture kontinentu ir iespaidojusi vairāk nekā citus. Eiropas izvietojums ir unikāls starp vairākām kuģojamām jūrām un to šķērso kuģojamas [[upe]]s, kuras plūst veidā, kas ievērojami atviegloja un ietekmēja jūras satiksmi un tirdzniecību. Kad portugāļi bija attīstījuši [[Karaka|karaku]] un vēlāk [[Karavela|karavelu]], eiropiešu domas atgriezās pie teiksmainajiem austrumiem. Atklājumiem bija vairāki iemesli. [[Monetārisms|Monetāristi]] uzskata, ka galvenais atklājumu laikmeta iemesls bija nopietnais [[Dārgmetāla stienis|dārgmetāla stieņu]] trūkums Eiropā. Eiropas ekonomika bija atkarīga no zelta un sudraba naudas, bet nepietiekamās pašmāju piegādes lielu daļu Eiropas bija iegrūdušas recesijā. Cits faktors bija gadsimtiem ilgais konflikts starp ibēriešiem un musulmaņiem dienvidos. Pēc tam kad [[turki]] 1453. gadā ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], [[Osmaņu impērija]] savā kontrolē pārņēma [[Zīda ceļš|austrumu tirdzniecības ceļus]] un liedza eiropiešiem šo ceļu izmantošanu.<ref>Cleveland R., Rankin R. B. [https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.226262/page/n19/mode/2up ''New York: the World's Capital City, Its Development and Contributions to Progress''] Harper & Brothers, 1948. 5. lpp.</ref> Iespēja apiet musulmaņu valstis Ziemeļāfrikā gar sānu tika uzskatīta par būtisku eiropiešu izdzīvošanai. Tajā pašā laikā ibērieši daudz mācījās no saviem arābu kaimiņiem. Gan karaka, gan karavela, abas, izmantoja Vidusjūras [[latīņu bura]]s, kas kuģus padarīja daudz manevrētspējīgākus. Tāpat caur arābiem no jauna tika atklāta [[Ģeogrāfijas vēsture|seno grieķu ģeogrāfija]] pirmo reizi eiropiešu jūrniekiem dodot priekšstatu par Āfrikas un Āzijas formu. === Eiropiešu kolonizācija === 1492. gadā [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Amerika|Ameriku]]. Pēc tam eiropiešu sasniegumi jaunu zemju atklājumos un kolonizācijā strauji pieauga. Laikmets pēc 1492. gada ir pazīstams kā [[Kolumba apmaiņa]]s periods. Pirmos iekarojumus veica spāņi, kuri ātri pakļāva lielāko daļu [[Dienvidamerika|Dienvidu]] un [[Centrālamerika]]s, kā arī lielus Ziemeļamerikas rajonus. Portugāļi ieņēma Brazīliju. Briti, francūži un holandieši iekaroja [[Karību jūra]]s salas. Daudzas no tām jau iepriekš bija iekarojuši spāņi vai arī tās bija izmirušas slimību dēļ. Pirmās eiropiešu kolonijas Ziemeļamerikā ietvēra [[Spāņu Florida|spāņu Floridu]], britu apmetnes [[Virdžīnijas kolonija|Virdžīnijā]] un [[Jaunanglija|Jaunanglijā]], franču apmetnes [[Jaunfrancija|Kvebekā]] un [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānā]], kā arī holandiešu apmetnes [[Jaunā Nīderlande|Jaunajā Nīderlandē]]. [[Dānija—Norvēģija]] no 18. līdz 20. gadsimtam atjaunoja tās kolonijas Grenlandē un kolonizēja dažas Virdžīnu salas. [[Attēls:colonisation2.gif|thumb|center|600px|Pasaules kolonizācija 1492—2007]] Jau no paša pirmsākuma rietumu koloniālisms tika realizēts institucionālās publiskās privātās partnerības jeb kopuzņēmuma formā. Kolumba ceļojumus uz Ameriku daļēji finansēja Itālijas investori, bet tā kā Spānijas valsts stingri ierobežoja tirdzniecību ar savām kolonijām (pēc likuma kolonijas varēja tirgoties tikai ar vienu noteiktu ostu metropolē un bagātības veda atpakaļ īpašos konvojos), angļi, francūži un holandieši garantēja [[Monopols|monopoltiesības]] tirdzniecībā tādām [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]] kā [[Britu Austrumindijas kompānija]], [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] un [[Hudzona līča kompānija]]. Iepriekš nezināmu apgabalu [[Eiropiešu Āfrikas izpēte|atklājumi Āfrikā]] raisīja konfliktējošas eiropiešu pretenzijas uz Āfrikas teritorijām. Līdz 15. gadsimtam eiropieši izpētīja Āfrikas piekrasti meklējot ūdens ceļu uz Indiju. Šīs ekspedīcijas pārsvarā veica [[Portugāle|portugāļi]], kuriem bija Romas pāvesta pilnvara izmantot visas [[Kristieši|nekristiešu]] zemes [[Austrumu puslode|austrumu puslodē]]. Eiropieši izveidoja piekrastes kolonijas, lai iegādātos vai nolaupītu vergus [[Atlantijas vergu tirgus|Atlantijas vergu tirgum]], bet kontinenta iekšiene palika neizpētīta līdz 19. gadsimtam. Visu laiku šajā periodā notika pakāpeniska kontinenta kolonizācija, kura beidzās ar pilnīgu eiropiešu koloniālo varu Āfrikā. Tas mainīja Āfrikas kontinenta nākotni. Saknes [[Rietumu imperiālisms Āzijā|imperiālismam Āzijā]] sniedzas līdz pat 15. gadsimta beigām, kad notika virkne jūras ceļojumu ar mērķi atrast jūras ceļu uz Indiju un cerībā nodibināt tiešus garšvielu tirdzniecības sakarus starp Eiropu un Āziju. Pirms 1500. gada Eiropas saimniecības bija lielā mērā pašpietiekamas ar tikai nelielu pienesumu no tirdzniecības ar Āziju un Āfriku. Tomēr nākamajā gadsimtā Eiropas un Āzijas saimniecības, attīstoties jauniem globāliem tirdzniecības ceļiem, pamazām savstarpēji integrējās. Agrīnais eiropiešu politiskais, komerciālais un kultūras spiediens veicināja pieaugošu vērtīgu preču tirdzniecību — pamata faktoru, kas ļāva izaugt mūsdienu modernās pasaules kapitālistiskajai iekārtai. Sākot ar 16. gadsimtu vairākas Eiropas nācijas nodibināja [[Koloniālā Indija|kolonijas Indijā]]. Tādas valdošās Eiropas varas kā holandieši, briti, francūži un citi uzsāka savstarpēju sāncensību. === Minu jūras pasaule === ==== Džena He ceļojumi ==== 15. gadsimtā, pirms eiropiešu atklājumu laikmeta sākuma, ķīniešu Minu dinastija veica jūras operāciju, kura tāpat kā vēlākās eiropiešu ekspedīcijas, primāri tika domāta, lai izplestu savu varu, palielinātu tirdzniecības apjomus un dažos gadījumos ar varu pakļautu vietējos iedzīvotājus. 1405. gadā Minu dinastija pavēlēja musulmaņu einuham Dženam He vadīt no vairāk nekā 27 000 jūrnieku un 62 līdz 300 kuģiem sastāvošu floti, aizsākot ekspedīciju periodu, kurš ilgs 33 gadus. Septiņu reisu laikā Džens He viesojās vairāk nekā 30 zemēs Indijas okeāna piekrastē. Imperatora Junles vadībā šī jūras iniciatīva primāri kalpoja vēstuļu nogādāšanai ar kurām tika pieprasītas dāvanas un padevība centrālajai karalistei (''middle kingdom'' — angļu val.); lai iegūtu attiecīgās zemes labvēlību, vispirms tika dotas dāvanas, bet, ja apstākļi prasīja, Džena He flote ķērās pie vardarbības. Rezultātā tika sekmīgi nodibināti sakari ar 48 jaunām atkarīgajām teritorijām un iegūtas vairāk nekā 180 jaunas tirdzniecības preces, daudzas no tām bija dāvanas. Šīs ekspedīcijas paplašināja Ķīnas diplomātisko pārākumu reģionā, kā arī stiprināja tās ekonomiskās saites. Kad ekspedīcijas beidzās, Ķīnas varenība uz jūras izplēnēja un gadsimtiem ilgi tai trūka spēcīgas kara flotes. ==== Citas Minu jūras aktivitātes ==== Impērijas sponsorēto reisu izbeigšanās tomēr nekādā veidā nenozīmēja, ka Minu ļaudis vairāk neietu jūrā. Tirgotāji, pirāti, zvejnieki un citi savā dzīvesveidā bija atkarīgi no laivām un kuģiem, kā arī gan pastāvīgā, gan īslaicīgā imigrācija uz Dienvidaustrumāziju turpinājās visu Minu valdīšanas laiku. Tā kā ķīnieši un ķīniešu imigranti Dienvidaustrumuāzijā bija galvenie spēlētāji Dienvidķīnas jūras tirdzniecībā, spāņu tirdzniecībai Manilā bija nepieciešami gan paši ķīniešu tirgotāji, gan viņu izmantotie kuģi. Ķīniešu tirgotāji ne tikai piegādāja spāņiem par Amerikas sudrabu pirktās preces, bet ķīniešu kuģu būvētāji izgatavoja arī slavenās galeonas, kuras divas reizes gadā pāri Klusajam okeānam veda šīs preces un sudrabu turp un atpakaļ. === Kliperu maršruts === [[Attēls:ClipperRoute.png|thumb|[[Kliperu maršruts]], kuru izmantoja kuģi ejot no Anglijas uz Austrāliju/Jaunzēlandi un atpakaļ]] Šī perioda laikā [[Kliperis|kliperi]] starp Eiropu un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]], Austrāliju un Jaunzēlandi izmantoja tā saucamo [[Kliperu maršruts|kliperu maršrutu]]. Tas veda no rietumiem uz austrumiem cauri [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānam]] un izmantoja [[Rēcošie četrdesmitie|rēcošo četrdesmito]] spēcīgos rietumu vējus. Smagajos apstākļos tika pazaudēti daudzi kuģi un gāja bojā daudzi jūrnieki, īpaši tas attiecās uz [[Hornas rags|Hornas ragu]], kuram kliperiem vajadzēja apiet apkārt atgriežoties Eiropā. Hornas ragu savā ceļojumā apkārt pasaulei 1578. gadā atklāja Sers [[Frānsiss Dreiks]]. Šis atklājums kādu laiku palika neizmantots, jo kuģi turpināja lietot zināmo ceļu cauri Magelāna šaurumam.<ref>[https://www.goldenhind.co.uk/the-circumnavigation.html The Circumnavigation]{{Novecojusi saite}} Golden Hind. Skatīts: 2024. gada 18. jūnijā</ref> 17. gadsimta sākumā holandiešu tirgotājs [[Jakobs Lemērs]] kopā ar kuģu vadītāju [[Villems Shautens|Villemu Shautenu]] ķērās pie Dreika ierosinājuma, par jūras ceļu uz dienvidiem no [[Ugunszeme]]s, izpētes. Laikā, kad atklāja Horna ragu, tika uzskatīts, ka tas ir Ugunszemes galējais dienvidu punkts. Neparedzamie un skarbie laikapstākļi, kā arī viļņi Dreika šaurumā, apgrūtināja izpēti un tikai 1624. gadā tika noskaidrots, ka Hornas rags īstenībā ir sala. Interesanta liecība par smagajiem apstākļiem ir fakts, ka 650 kilometru attālumā esošo Antarktīdu atklāja tikai 1820. gadā, lai arī Dreika šaurums vairāk nekā 200 gadus bija dzīvs jūras ceļš. Kliperu maršruts savu nozīmi zaudēja ieviešot [[Tvaikonis|tvaikoņus]], kā arī atverot [[Suecas kanāls|Suecas]] un [[Panamas kanāls|Panamas kanālus]]. === Laikmeta noriets === Tiek uzskatīts, ka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmets]] beidzās 17. gadsimta sākumā. Šajā laikā eiropiešu kuģi jau bija pietiekoši pamatīgi būvēti un jūrnieki pietiekoši kompetenti, lai ceļotu uz praktiski jebkuru planētas vietu. Atklājumi, protams, turpinājās. Arktikas un Antarktikas jūras netika atklātas līdz pat 19. gadsimtam. == Buru laikmets == Buru laikmets, termina plašākajā nozīmē, aizsākās ar jūras piekrastes izpēti uzplaukstot seno laiku civilizācijām. [[Senā Divupe|Senajai Divupei]], [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] un [[Civilizācijas šūpulis|civilizācijas šūpulim]] [[Arābijas jūra]] bija svarīgs [[Okeāns|jūras]] [[tirdzniecības ceļš]] kopš piekrastes burinieku ēras no, iespējams, trešās tūkstošgades pirms mūsu ēras, bet, pavisam noteikti, no otrās tūkstošgades beigām pirms mūsu ēras, līdz pat, un iekļaujot, pēdējām [[Buru laikmets|buru laikmeta]] dienām. [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikā pastāvēja vairāki kombinētie zemes un jūras tirdzniecības ceļi, kuri paļāvās uz [[Jūras transports|jūras transportu]] ejot apkārt grūti pārvarāmām iekšzemes [[Reljefa forma|reljefa formām]] ziemeļos. Šie ceļi parasti sākās [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] ar pārkraušanu vēsturiskajā [[Bharuča|Bharučā]] (''Bharuch''), tad tie veda gar neviesmīlīgo mūsdienu [[Irāna]]s krastu un visbeidzot pie [[Hadramauta]]s sadalījās divās plūsmās: uz ziemeļiem [[Adenas līcis|Adenas līcī]] un tālāk uz [[Levante|Levanti]]; vai arī uz dienvidiem, uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], caur tādām Sarkanās jūras ostām kā [[Aksuma]]. Katrā no lielajiem ceļiem bija nepieciešama preču pārkraušana uz dzīvnieku karavānām, kuras ceļoja cauri tuksnešainām zemēm un tur bija pakļautas uzbrukumiem, kā arī vietējo patvalžu realizētai nodevu izspiešanai. Dienvidu piekrastes ceļš apejot grūti pārvaramās zemes [[Arābijas pussala]]s dienvidos (mūsdienu [[Jemena|Jemenu]] un [[Omāna|Omānu]]) bija nozīmīgs un [[Ēģipte|ēģiptiešu]] [[Faraons|faraoni]] uzbūvēja vairākus seklus kanālus, lai apkalpotu tirdzniecību: viens no tiem veda vairāk vai mazāk gar mūsdienu [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] gultni, bet cits no Sarkanās jūras uz [[Nīla|Nīlu]]. Abas būves jau senatnē iznīcināja lielas [[smilšu vētra]]s. Mūsdienu rietumvalstīs par eiropiešu buru laikmetu uzskata periodu, kura [[Starptautiskā tirdzniecība|starptautiskajā tirdzniecībā]] un [[Jūras karadarbība|jūras karadarbībā]] dominēja [[Burinieks|burinieki]]. [[Bura|Buru]] laikmets lielā mērā sakrīt ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmetu]] no 15. līdz 18. gadsimtam. Pēc 17. gadsimta uz angļu jūras kartēm terminu [[Lamanšs|Britu jūra]] nomainīja [[Lamanšs]]. Periodā no 15. līdz 18. gadsimtam [[Taisnā bura|taisno buru]] kuģi pārvadāja [[Eiropas tautas|eiropiešu]] kolonistus uz daudzām pasaules vietām vienā no pašām svarīgākajām [[Iedzīvotāju migrācija|cilvēku migrācijām]] rakstītajā vēsturē. Šo periodu raksturoja nozīmīgi eiropiešu karalistu atklājumi un kolonizācijas centieni. 18. gadsimtā izstrādātais [[sekstants]] ļāva daudz precīzāk uznest uz jūras kartes atrašanās vietas. === Ievērojamas personas === [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|thumb|[[Lepanto kauja]] 1571. gadā]] [[Johans no Austrijas]] bija militārais līderis, kura slavenākā uzvara bija [[Lepanto kauja]] 1571. gadā. Karalis Filips nozīmēja Johanu par [[Svētā līga]]s [[kara flote]]s komandieri, kura gatavojās stāties pretī Osmaņu impērijai. Johans ar sev piemītošajām līdera prasmēm un harizmu bija spējīgs apvienot šo pavisam atšķirīgo koalīciju un sakaut osmaņus un to sabiedrotos, [[Kaperis|kaperus]], vēsturiskajā [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]]. [[Gilberts Kīts Čestertons]] atzīmēja viņa lomu kaujā savā dzejolī "[https://en.wikisource.org/wiki/Poems_(Chesterton,_1915)/Lepanto Lepanto]". [[Mārtens Tromps]] bija [[Nīderlande|holandiešu]] kara flotes virsnieks un vēlāk [[admirālis]]. 1639. gadā, [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandiešiem cīnoties par savu neatkarību no Spānijas]], Tromps sakāva uz [[Flandrija|Flandriju]] ejošu lielu spāņu floti [[Daunsas kauja|Daunsas kaujā]] (''Battle of the Downs''), tādējādi izbeidzot Spānijas kara flotes kundzību. Ievadošajā kaujā, kura norisinājās [[Šauruma kauja|1639. gada 18. septembrī]], Tromps bija pirmais zināmais flotes komandieris, kurš ar nolūku izmantoja [[kaujas līnija]]s taktiku. Viņa flagkuģis šajā laikā bija ''Aemilia''. [[Pirmais angļu-holandiešu karš|Pirmā angļu-holandiešu kara]] laikā, no 1652. līdz 1653. gadam, Tromps komandēja holandiešu floti [[Dungenesas kauja|Dungenesas]] (''Dungeness''), [[Portlendas kauja|Portlendas]], [[Gabbardas kauja|Gabbardas]] un [[Ševeningenas kauja|Ševeningenas]] kaujās. Pēdējā no tām viņu nošāva snaiperis no [[Viljams Penns (Karaliskās kara flotes virsnieks)|Viljama Penna]] kuģa masta. Trompa flagkuģa ''[[Brederode]]'' komandieris [[Egberts Bartolomejs Kortenaers]] (''Egbert Bartholomeusz Kortenaer'') uzturēja flotes morāli nenolaižot Trompa karogu un izliekoties, ka Tromps vēl joprojām ir dzīvs. [[Kornelis Tromps]] bija [[Nīderlandes Republika|holandiešu]] un dāņu kara flotu virspavēlnieks. 1656. gadā viņš piedalījās [[Gdaņska]]s ([[Gdaņska|Dancigas]]) atbrīvošanā. 1658. gadā tika atklāts, ka viņš izmantoja savus kuģus luksusa preču pārvadāšanā, kā rezultātā tika sodīts un atstādināts no amata līdz 1662. gadam. 1665. gada 29. janvārī, neilgi pirms [[Otrais angļu-holandiešu karš|otrā angļu-holandiešu kara]], viņu paaugstināja par [[Viceadmirālis|viceadmirāli]]. [[Loustoftas kauja]]s (''Battle of Lowestoft'') laikā viņš novērsa pilnīgu katastrofu pārņemot flotes komandēšanu un ļaujot tās lielākajai daļai izbēgt. 1676. gadā viņš kļuva par Dānijas kara flotes ģenerāladmirāli un [[Ziloņa Ordenis|Ziloņa Ordeņa]] bruņinieku. Viņš sakāva Zviedrijas kara floti [[Ēlandes kauja|Ēlandes kaujā]], viņa vienīgajā uzvarā kā flotes komandierim. [[Attēls:John Cleveley the Younger, Views of the South Seas (No. 3 of 4).jpg|thumb|[[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] komandētie HMS<ref>Viņas Majestātes kuģis (''Her majesty ship (HMS'') — angļu val.)</ref> [[HMS Resolution (1771)|''Resolution'']] un HMS [[HMS Discovery (1774)|''Discovery'']] Taiti]] [[Čārlzs Hārdijs]] bija [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] [[kara flote]]s [[virsnieks]] un [[Koloniālisms|kolonijas]] [[gubernators]]. Viņš 1744. gadā tika nozīmēts par [[Ņūfaundlendas Kolonija|Ņūfaundlendas]] [[Britu impērija|britu kolonijas]] gubernatoru un virspavēlnieku. 1758. gadā viņš un [[Džeimss Volfs]] uzbruka franču posteņiem [[Sentlorensa]]s grīvā un iznīcināja visas franču zvejnieku apmetnes gar mūsdienu [[Ņūbransvika]]s ziemeļu piekrasti un gar [[Gaspē pussala|Gaspē pussalu]]. [[Augusts Keppels]] bija [[Lielbritānija (sala)|britu]] admirālis, kurš nodrošināja pārsvaru jūrā [[Septiņgadu karš|septiņgadu kara]] un [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] laikā. Pēdējā konflikta noslēdzošajos gados viņš kalpoja par [[Pirmais Admiralitātes Lords|Pirmo Admiralitātes Lordu]]. Septiņgadu kara laikā Keppels atradās dienestā visu laiku. 1755. gadā viņš bija Ziemeļamerikā, 1756. gadā pie Francijas krastiem, 1758. gadā viņu komandēja kreisēt gar Āfrikas rietumu piekrasti nolūkā samazināt franču apmetņu skaitu un Keppela kuģis ''Torbay'' 1759. gadā bija pirmais, kas iesaistījās [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līča kaujā]]. 1757. gadā viņš tika iekļauts tribunālā, kurā tiesāja admirāli [[Džons Bings|Bingu]]. Keppels centās panākt admirāļa apžēlošanu, tomēr, ne viņš, ne arī viņa sabiedrotie, nespēja sniegt nevienu nopietnu iemeslu, kāpēc spriedums būtu atceļams. Kad 1762. gadā Spānija pievienojās Francijai, viņu, kopā ar seru [[Džordžs Pokoks|Džordžu Pokoku]], kā komandiera vietnieku nosūtīja ekspedīcijā, kura ieņēma [[Havana|Havanu]]. Keppelu piemeklēja drudzis, kurš atņēma dzīvību lielai daļai kareivju un jūrnieku. Par veiksmīgo operāciju viņš saņēma 25 000 sterliņu mārciņu lielu balvu, kas atbrīvoja Augustu Keppelu no nepatīkamās situācijas, kādā atradās izšķērdīga tēva pazudinātas ģimenes jaunākais dēls. [[Edvards Hoks]] bija jūras virsnieks [[Apvienotās Karalistes jūras kara flote|Karaliskajā kara flotē]]. Risinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|karam par Austrijas mantojumu]] viņu paaugstināja par [[Kontradmirālis|kontradmirāli]]. Septiņgadu kara laikā, 1756. gadā, Hoks nomainīja admirāli [[Džons Bings|Džonu Bingu]] kā komandieris [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. [[Ričards Hovs]] bija britu admirālis. Ziemeļamerikas sacelšanās laikā tika uzskatīts, ka Hovs simpatizē kolonistiem — iepriekšējos gados viņš bija mēģinājis iepazīties ar [[Bendžamins Franklins|Bendžaminu Franklinu]], kurš bija Hova māsas, populāras Londonas sabiedrības dāmas, draugs. Savas karjeras laikā Hovs izcēlās ar netipisku taktisku oriģinalitāti. Viņa sniegumu nepārspēja pat [[Horācijs Nelsons|Nelsons]], kurš, tāpat kā citi Hova pēcteči, dienēja daudz labāk apmācītās eskadrās un guva labumu no Hova darba. [[Horācijs Nelsons]] bija britu admirālis, slavens ar savu piedalīšanos [[Napoleona kari|Napoleona karos]] un īpaši [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]], izšķirošā britu uzvarā šajā karā, kuras laikā Nelsons krita.<ref>[https://nelson-society.com/life-of-nelson/chronology/ Chronology of Nelson]{{Novecojusi saite}} The Nelson Society. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijā</ref> Tika atzīmēta Nelsona ievērojamā spēja iedvesmot un paņemt labāko no saviem vīriem līdz pat tādam līmenim, ka šai īpašībai radās savs apzīmējums: "Nelsona pieskāriens". Viņa darbības Napoleona karos panāca to, ka Nelsonam pirms un pēc viņa nāves izrādīja tādu cieņu, kādu saņēma tikai nedaudzi militārie līderi visas britu vēstures laikā. [[Aleksandrs Deivisons]] bija Horācija Nelsona laikabiedrs un tuvs draugs. Deivisons ir atbildīgs par vairākām darbībām, kuras cildināja Nelsona publisko tēlu. Starp šīm darbībām bija medaļas ieviešana par godu uzvarai [[Kauja pie Nīlas|kaujā pie Nīlas]] un [[Nelsona Memoriāls|Nelsona Memoriāla]] izveidošana viņa īpašumā [[Svārlenda|Svārlendā]] (''Swarland'') Nortamberlendas grāfistē. Būdams tuvs admirāļa draugs, viņš darbojās kā starpnieks, kad juka Nelsona laulība ar viņa sievu [[Frānsisa Nelsone|Frānsisu Nelsoni]], kuru Nelsons krāpa ar [[Emma Hamiltone|Emmu Hamiltoni]]. [[Attēls:Trafalgar Crepin mg 0578.jpg|thumb|[[Trafalgaras kauja]] 1805. gadā]] [[Haids Pārkers]] 1778. gadā piedalījās [[Savanas ieņemšana|Savanas ekspedīcijā]], bet nākamajā gadā viņa kuģis cieta avārijā pie naidīgās [[Kuba]]s krastiem. Viņa vīriem tomēr izdevās ierakties un beigu beigās viņus no salas nocēla. Pārkers ar savu tēvu vienu reizi piedalījās karadarbībā Dogera sēklī un ar [[Ričards Hovs|Ričardu Hovu]] divās operācijās [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumā]]. 1793. gadā, tikko kā kļūstot par kontradmirāli, viņš dienēja [[Semjuels Huds|Semjuela Huda]] vadībā [[Tulona|Tulonā]] un [[Korsika|Korsikā]], bet divus gadus vēlāk, tagad jau kā [[viceadmirālis]] Pārkers, [[Viljams Hotems|lorda Hotema]] (''Hotham'') vadībā piedalījās neizšķirošās flotes operācijās 1795. gada 13. martā un 1795. gada 13. jūlijā. No 1796. līdz 1800. gadam Pārkers bija komandieris [[Jamaika|Jamaikā]] un veica prasmīgas operācijas [[Vestindija|Vestindijā]]. [[Edvards Pelljū]] (''Edward Pellew'') bija britu kara flotes virsnieks, kurš cīnījās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]], [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionārajos karos]] un Napoleona karos. Pelljū atceras kā virsnieku un džentlmeni, kurš bija nopelnījis savus īpašumus un titulus ar lielu drosmi, līdera dotībām un prasmi, kalpojot par paraugu kara flotes virsnieku daudzpusībai un apņēmībai Napoleona karu laikā. [[Antuāns de Sartīns]] (''Antoine de Sartine'') bija franču valstsvīrs, karaļa [[Luijs XVI|Luija XVI]] [[Francijas kara flotes ministru saraksts|Kara flotes valsts sekretārs]]. Sartīns mantoja spēcīgu [[Francijas jūras kara flote|Francijas jūras kara floti]], kuru bija atjaunojis [[Etjēns Fransuā de Šuazels|Šuazels]] pēc katastrofas [[Septiņgadu karš|septiņgadu karā]], kad Francija zaudēja [[Kanāda (Jaunā Francija)|Kanādu]], [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānu]] un [[Franču Indija|Indiju]]. Atjaunotā flote vēlāk sakaus britu jūras kara floti [[Francija Amerikas Savienoto Valstu neatkarības karā|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]]. [[Džeimss Sumaress]] (''James Saumarez'') bija britu Karaliskās kara flotes admirālis, ievērojams ar savu uzvaru [[Alhesirasas kampaņa|Alhesirasas kaujā]]. 1801. gadā viņu paaugstināja par [[Zilās eskadras kontradmirālis|zilās eskadras kontradmirāli]], piešķīra baroneta titulu un uzdeva komandēt nelielu eskadru, kuras uzdevums bija uzraudzīt spāņu flotes kustību [[Kadisa|Kadisā]]. Starp 6. un 12. jūliju viņš demonstrēja izcilu savu dienesta pienākumu izpildi, kuru laikā vispirms tika atspiests no Alhesirasas, bet vēlāk iesaistījās cīņā ar daudz spēcīgākiem kombinētiem franču un spāņu spēkiem Alhesirasas kaujā. Par savu dienestu Sumaress saņēma [[Pirts ordenis|Pirts ordeni]] un viņam piešķīra [[Londonas pilsētas goda pilsonis|Londonas pilsētas goda pilsoņa]] (''freedom of the City of London'') statusu. [[Deivids Porters]] [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā (no 1801. līdz 1807. gadam) bija vecākais komandiera palīgs uz USS<ref>Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)</ref> [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']], USS [[USS New York (1800)|''New York'']] un USS [[USS Philadelphia (1799)|''Philadelphia'']]. Kad ''Philadelphia'' [[Tripole]]s ostā 1803. gada 31. oktobrī uzsēdās uz sēkļa, viņš krita gūstā. Pēc Portera atbrīvošanas no gūsta 1805. gada 3. jūnijā, viņš palika [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] kā USS [[USS Constitution|''Constitution'']] un vēlāk ''Enterprise'' komandieris. No 1808. līdz 1810. gadam viņš bija jūras spēku komandieris [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Kā USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieris [[Britu—amerikāņu karš|britu—amerikāņu karā]], Porters kļuva slavens 1812. gada 13. augustā sagrābjot konfliktā pirmo britu karakuģi HMS [[HMS Alert (1804)|''Alert'']] kopā ar vairākiem tirdzniecības kuģiem. 1813. gadā viņš ar ''Essex'' burāja apkārt [[Hornas rags|Hornas ragam]] un kreisēja Klusajā okeānā apdraudot britu vaļu medniekus. 1814. gada 28. martā Porters [[Valparaiso]] tuvumā bija spiests padoties pēc nevienlīdzīgas cīņas ar fregatēm HMS [[HMS Phoebe (1795)|''Phoebe'']] un HMS [[HMS Cherub (1806)|''Cherub'']] un tikai tad, kad viņa kuģis bija tik ļoti bojāts, ka nevarēja turpināt izrādīt pretestību. === Spāņu un angļu armādas === {{Pamatraksts|Neuzvaramā armāda}} [[Attēls:C.C. van Wieringen The Spanish Armada off the English coast.jpg|thumb|Spānijas "Neuzvaramā armāda" pie Anglijas krastiem]] "[[Neuzvaramā armāda]]" bija Spānijas flote, kura 1588. gadā [[Medinas Sidonijas hercogs|Medinas Sidonijas hercoga]] vadībā devās cīņā pret Angliju. "Neuzvaramo armādu" sūtīja Spānijas karalis [[Felipe II]], kurš līdz savas sievas [[Marija Tjudora|Marijas Tjudoras]] nāvei, pirms trīsdesmit gadiem, bija Anglijas karalis konsorts. Ekspedīcijas mērķis bija pavadīt [[Aleksandrs Farnese|Parmas hercoga]] armijas [[tercio]] (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums) no [[Spāņu Nīderlande]]s pāri [[Ziemeļjūra]]i uz izsēšanās vietu dienvidaustrumu Anglijā. Kad armija būtu apspiedusi angļu atbalstu [[Nīderlandes Republika|Apvienotajām Provincēm]], kuras veidoja daļu no [[Spāņu Nīderlande]]s, tika plānots atgriezt uzbrukumus [[Spānijas Impērija|spāņu valdījumiem]] [[Jaunā pasaule|jaunajā pasaulē]] un Atlantijas [[Spāņu bagātību flote|bagātību flotei]]. Tāpat tika cerēts mainīt virzienu protestantu revolūcijai Anglijā un šajā punktā ekspedīciju atbalstīja pāvests [[Siksts V]] ar solījumu par dotāciju, ja spāņiem izdotos izsēsties Anglijā.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Catholic_Encyclopedia_(1913)/Spanish_Armada Pollen J. H. Catholic Encyclopedia, Volume 1] Robert Appleton Company, 1913. gads, Spanish Armada IV. Catholic co-operation. Skatīts: 2024. gada 1. jūlijā</ref> Sākotnēji flotes komandēšanu uzticēja Alvaro de Bazanam (''Alvaro de Bazan''), ļoti pieredzējušam kara flotes komandierim, kurš nomira dažus mēnešus pirms flote atstāja Lisabonu 1588. gada maijā. "Neuzvaramā armāda" sastāvēja no apmēram 130 karakuģiem un pārbūvētiem tirdzniecības kuģiem. Pēc ielaušanās Ziemeļjūrā cauri [[Lamanšs|Lamanšam]], [[Gravlina]]s (''Gravelines''), kura atradās uz Francijas un [[Spāņu Nīderlande]]s robežas, piekrastē armādai uzbruka 200 angļu kuģu flote, kurai aktīvi palīdzēja arī holandiešu jūras kara flote. [[Uguns kuģis|Uguns kuģu]] uzbrukums lika armādas kuģiem pamest drošu enkurvietu un pēc sekojošās kaujas spāņi atteicās no plāna savienoties ar Parmas armiju. Vējš Spānijas "Neuzvaramo armādu" aiznesa uz ziemeļiem gar Anglijas austrumu krastu, kur tika pieņemts nepārdomāts stratēģisks lēmums burāt apkārt Skotijai Atlantijas okeānā un pēc tam gar Īriju atgriezties Spānijā. Tomēr īpaši nelabvēlīgie laikapstākļi iznīcināja daļu flotes, vairāk nekā 24 kuģi gāja bojā Īrijas ziemeļu un rietumu piekrastē, bet izdzīvojušie bija spiesti meklēt patvērumu Skotijā. No Spānijas "Neuzvaramās armādas" sākotnējā kuģu skaita, apmēram 50 neatgriezās Spānijā. Tomēr tieši Felipes Karaliskās kara flotes zaudējumi bija salīdzinoši nelieli: neatgriezās tikai septiņi kuģi un no tiem tikai trīs tika pazaudēti kaujā ar ienaidnieku. [[Angļu armāda]] bija karakuģu flote, kuru [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|angļu—spāņu kara]] (1585—1604) laikā, 1589. gadā, uz Pireneju piekrasti nosūtīja Anglijas karaliene [[Elizabete I]]. To vadīja admirālis Sers [[Frānsiss Dreiks]] un ģenerālis Sers [[Džons Noriss]] un tai neizdevās izmantot priekšrocības, kādas Anglijai radās pēc [[Neuzvaramā armāda|Spānijas "Neuzvaramās armādas"]] sakāves un izklīdināšanas iepriekšējā gadā. Neizmantojot iespēju izšķirošam triecienam pa novājināto Spāniju, ekspedīcija izgāzās un iztukšoja kroņa kasi, kura ilgās [[Elizabete I|Elizabetes I]] valdīšanas laikā bija tik rūpīgi uzkrāta. [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|Angļu—spāņu karš]] izmaksāja ļoti dārgi abām pusēm un Spānija pati, karojot arī ar Franciju un Apvienotajām Provincēm, 1596. gadā piedzīvoja bankrotu nespējot atdot parādus pēc vēl viena reida uz Kadisu. Tomēr angļu armādas neveiksme bija pagrieziena punkts un šī sarežģītā konflikta dalībnieki piedzīvoja mainīgu veiksmi līdz 1604. gada [[Londonas līgums (1604)|Londonas līgumam]], kad tika noslēgts miers. Spānija uzbūvēja jaunu jūras kara floti un ātri atguvās no zaudējuma. Jaunā flote nodrošināja tādu dominanci jūrā, kāda nebija pat pirms armādas, tomēr piecdesmit gadus vēlāk to sakāva [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandieši]] iezīmējot Spānijas jūras kara flotes norieta sākumu. Iestājoties mieram, angļi varēja nostiprināt savu ietekmi Īrijā un koncentrēties uz koloniju veidošanu Ziemeļamerikā. === Ziemeļamerikas jūrniecība === [[Savienoto Valstu tirdzniecības flotes vēsture|Savienoto Valstu jūrniecības vēsture]] mūsdienu izpratnē sākās ar pirmo veiksmīgo angļu koloniju, kuru nodibināja 1607. gadā pie [[Džeimsa upe]]s [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunā]]. Gadu desmitiem tā nīkuļoja līdz 17. gadsimta beigās ieradās jauns kolonistu vilnis, kurš izveidoja uz tabakas bāzētu komerciālu lauksaimniecību. Sakari starp Amerikas kolonijām un Eiropu, ar kuģniecību kā stūrakmeni, turpinās netraucēti augt gandrīz divsimt gadus. [[Kontinentālā jūras kara flote]] tika izveidota [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijas]] laikā no 1774. līdz 1775. gadam. Pateicoties kontinentālās jūras kara flotes šķietamajam patronam [[Džons Adamss (prezidents)|Džonam Adamsam]] un enerģiskajam atbalstam Kongresā, tiesa, saskaroties ar sīvu opozīciju, flote kopumā izveidojās par salīdzinoši ievērojamu spēku ņemot vērā ierobežotos patriotu apgādes resursus. [[Sešas sākotnējās Savienoto Valstu Jūras kara flotes fregates|Sešas sākotnējās Savienoto Valstu fregates]] bija pirmās [[ASV Jūras kara flote|Savienoto Valstu Jūras kara flotes]] [[fregate]]s, kuru būvi 1794. gada 27. martā akceptēja [[ASV Kongress|Kongress]] ar [[1794. gada jūras kara flotes akts|1794. gada jūras kara flotes aktu]] par 688 882,82 ASV dolāriem. [[Džons Pols Džonss (ASV Jūras kara flotes virsnieks)|Džons Pols Džonss]] bija Amerikas pirmais plaši zināmais [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] [[ASV Jūras kara flote|jūras kara flotes]] varonis. Džons Pols pieņēma vārdu Džons Džonss pēc tam kad 1773. gadā aizbēga uz sava brāļa mājām [[Frederiksburga|Frederiksburgā]], lai izvairītos no karātavu cilpas [[Tobāgo]] pēc incidenta, kurā viņš tika apvainots sev pakļauta jūrnieka nogalināšanā. Sākoties [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijai]], pēc sava brāļa ierosinājuma, viņš sāka lietot vārdu Džons Pols Džonss. Lai arī savas karjeras laikā kara flotē viņš nekad neieņēma augstāku amatu par [[Kontinentālā jūras kara flote|kontinentālās jūras kara flotes]] kuģa komandieri, pēc uzvaras pār HMS [[HMS Serapis|''Serapis'']] ar fregati USS [[USS Bonhomme Richard|''Bonhomme Richard'']], Džons Pols Džonss kļuva par pirmo īsto amerikāņu jūras kara flotes varoni un augsti novērtētu kaujas komandieri. [[Džonatans Hārdens]] [[ASV revolūcija]]s laikā bija [[korsārs]], [[virsleitnants]] uz [[slūpe]]s [[Masačūsetsas kuģis Tyrannicide (1776)|''Tyrannicide'']] ar četrpadsmit lielgabaliem. Esot uz borta divus gadus, viņš piedalījās daudzu laupījumu sagrābšanā un 1777. gadā kļuva par kuģa komandieri. [[Attēls:Bombardment of Tripoli, 3 August 1804.tif|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] piedaloties Tripoles bombardēšanā 1804. gada 3. augustā]] [[Džordžs Henrijs Prebls|Džordžs H. Prebls]] bija amerikāņu [[Virsnieks|kara flotes virsnieks]] un [[rakstnieks]], kurš ir pazīstams ar savu [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Amerikas Savienoto Valstu karoga]] vēsturi un pirmo [[Makhenrija forts|Makhenrija forta]] karoga fotogrāfiju, kura iedvesmoja "[[ASV himna|Zvaigžņoto karogu]]". Džordžs pievienojās jūras kara flote kā [[mičmanis]] (''midshipman'') 1835. gada 10. decembrī un dienēja uz USS [[USS United States (1797)|''United States'']] līdz 1838. gadam. [[Edvards Prebls]] bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara flotes virsnieks. Pēc dienesta neatkarības kara laikā, viņu norīkoja par [[Virsleitnants|virsleitnantu]] ASV Jūras kara flotē. 1799. gada janvārī viņš pārņēma 14 lielgabalu brigas USS [[USS Pickering|''Pickering'']] komandēšanu un aizveda to uz [[Vestindija|Vestindiju]], lai aizsargātu amerikāņu tirdzniecības intereses [[Kvazikarš|kvazikara]] laikā ar Franciju. 1799. gada 7. jūnijā viņu paaugstināja par [[Jūras kapteinis|jūras kapteini]] un decembrī iecēla par USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieri, bet 1800. gada janvārī nosūtīja uz Kluso okeānu nodrošināt līdzīgu aizsardzību amerikāņiem, kuri nodarbojās ar tirdzniecību [[Ostindija|Ostindijā]]. Pēc iecelšanas par 3. eskadras komandieri ar USS [[USS Constitution|''Constitution'']] kā [[Flagkuģis|flagkuģi]], 1803. gadā viņš devās uz [[Berberu krasts|berberu krastu]], oktobrī veicināja līguma noslēgšanu ar [[Maroka|Maroku]] un Pirmā Berberu kara laikā nodrošināja [[Tripole]]s blokādi. === Trīsstūra tirdzniecība === 17., 18. un 19. gadsimtā Atlantijas okeānā izveidojās jūras tirdzniecības tīkls, kurš savienoja Eiropu, Āfriku un Ameriku afrikāņu vergu, cukura/melases un ruma trīsstūra veida tirdzniecībā. Šis jūras tirdzniecības ceļš padarīja Eiropu un Ameriku bagātu, tajā pašā laikā ievelkot abas aizvien dziļāk vergu tirdzniecībā. Eiropas tirgotāji iepirka vergus no Āfrikas vergu tirgoņiem, pārveda vergus uz tirgotājiem piederošajām cukura plantācijām Karību reģionā, no kurienes vergu ražoto cukuru/melasi transportēja uz [[Britu Ziemeļamerika|Britu Ziemeļameriku]]. Tur tika destilēts rums, kuru patērēja kolonijās un sūtīja atpakaļ uz Eiropu. Dažos trīsstūra tirdzniecības modeļos kolonijas ieņēma Eiropas vietu un tirdzniecības modelis pārbīdījās. Vergus veda no Āfrikas uz Karību reģionu, cukuru un melasi uz Jaunangliju, bet rumu un citas gatavās preces pārdeva Āfrikā, lai iegūtu vairāk vergus. Abi modeļi nebija ierobežoti tikai ar cukura un tā derivātu tirdzniecību, kuru vietu varēja ieņemt tabaka, kokvilna, kā arī citi plantācijās audzēti izejmateriāli. === Pirātisms Atlantijas okeānā === Atklājumu laikmetā pamata tirdzniecības ceļi uz jauno pasauli veidojās Karību reģionā un Atlantijas okeānā. Šajā koncentrētajā tirdzniecības rajonā pirātisms bija nozīmīgs apdraudējums jūrā 16., 17. un 18. gadsimtā. Dažas valstis izmantoja pirātus savu sāncenšu sabotāžā ejot pat tik tālu, ka tās šādus pirātus atbalstīja un atzina par leģitīmiem. Galu galā tādas jūras lielvalstis kā Anglija un Holande ieviesa stingru pret pirātismu vērstu taktiku, lai stiprinātu to 18. gadsimta tirdzniecības impērijas. 16. un 17. gadsimtā Karību reģionā tirgojās ar vergiem, dārgmetāliem un izejvielām, kuras veidoja arī pirātu laupījumu. Pirāti rīkoja reidus fortiem un uzbruka kuģiem jūrā, lai iegūtu tirgotāju materiālās vērtības. Dažos gadījumos pirāti saistīja sevi ar kādu no jūras lielvalstīm, piemēram, Britāniju, un palīdzēja tai uzbrūkot sāncenšiem, piemēram, Spānijai, tajā pašā laikā atstājot britu tirdzniecību neskartu. Tādos rajonos kā Jamaika, daži pirāti bija draudzīgi noskaņoti pret britiem un uzturējās kolonijas nomalēs. Dažus no šiem pirātiem atzina britu koloniālie gubernatori. 17. un 18. gadsimta laikā angļi un holandieši bija izveidojuši plašas tirdzniecības impērijas un uztvēra pirātismu kā šķērsli turpmākai attīstībai. Angļi uzsāka normatīvo aktu kodifikāciju cīņai pret pirātismu un aktīvu karu pret to, kurš ilga no 1670. gadu beigām līdz 1720. gadiem. Šajā laikā Angļi izveidoja īpašu kuģi, Jamaikas slūpi, kurš bija piemērotāks pirātu atvairīšanai. 1600. gadu beigās briti palielināja savu jūras kara floti un bija spējīgi ar spēku apspiest pirātismu līdz 1720. gadiem, pēc tam turpināja pastāvēt tikai atsevišķi, izolēti gadījumi. === Dzīve jūrā === Kuģniecība, neatkarīgi no tā vai tiek pārvadāta krava vai pasažieri, ir uzņēmējdarbības veids un kuģa kapteiņa pienākumi to atspoguļo. Kapteiņa pirmais pienākums bija pret īpašnieku un bieži kapteini mudināja nopirkt daļu no biznesa vismaz kuģa vienas astotās daļas vērtībā. Kapteiņa otrais pienākums bija pret kravu, kuram sekoja trešais, pret komandu. Komanda tika sadalīta divās maiņās un katra no tām pildīja pienākumus četras stundas ilgās sardzēs, pirms tika nomainīta ar otru. Bieži sardzi no pusnakts līdz 04:00 pildīja visa komanda kopā. Uz amerikāņu kuģiem sardzes tika mainītas starp abām komandas maiņām, ieviešot divu stundu ilgu "suņa" sardzi, tādējādi vienai maiņai nevajadzēja visu laiku pildīt pienākumus tajās pašās diennakts stundās. Jūrnieku darbs to maiņā parasti sastāvēja no vispārējas kuģa apkopes, mazgāšanas, slīpēšanas, krāsošanas un remonta, lai novērstu normālas kuģa ekspluatācijas laikā radušos vai vētras izraisītus bojājumus. Kad radās vajadzība, tika veikti tādi ikdienišķi kuģa darbi kā enkura pacelšana un nolaišana vai buru uzvilkšana un nolaišana. Atpūtas laikā jūrnieki varēja veikt personiskos mājas darbus, mazgāt un labot drēbes, gulēt un ēst. Brīvo laiku bieži pavadīja lasot, rakstot dienasgrāmatu, spēlējot mūzikas instrumentus, veidojot kokgriezumus vai dekoratīvus virvju vijumus. Amerikāņu jūrnieku draugu biedrība Ņujorkā kuģiem aizdeva grāmatu kastes, lai jūrniekiem būtu, ko lasīt.<ref>[https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction Life at Sea: Introduction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240711200017/https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction |date={{dat|2024|07|11||bez}} }} Penobscot Marine Museum. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> Dzīve uz kuģa ceļojošajiem imigrantiem bija daudz skarbāka un dažkārt nāvējoša. Kuģu īpašnieki uz kuģa centās pārvadāt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai maksimāli palielinātu peļņu. Pastāvēja minimāla valdības uzraudzība, lai nodrošinātu, ka pasažieri reisa laikā saņem pienācīgu aprūpi. Uz britu imigrantu kuģiem rūpes par pasažieriem bieži bija mazākas nekā pret ieslodzītajiem kriminālnoziedzniekiem, kurus veda uz Austrāliju. 1803. gadā britu pasažieru kuģu akts ierobežoja pārvadājamo cilvēku skaitu līdz vienai personai uz katrām divām kuģa reģistra tonnām. Amerika 1819. gadā izdeva stingrākus likumus, kuri ierobežoja cilvēku skaitu līdz attiecībai viens pret pieci, kā arī paredzēja naudas soda uzlikšanu, ja ostā pienāk pārpildīts kuģis. 1847. gada februāra akts turpināja palielināt pasažieriem atvēlētās telpas lielumu un paredzēja kuģa konfiskāciju kā sodu par pārpildītu kuģi.<ref>[https://www.cmich.edu/research/Clarke-historical-library/explore-collection/explore-online/michigan-material/beaver-island-history-helen-collar-papers/beaver-island-history/emigration-immigrant-life/subject-cards---emigration-and-immigrant-life-o-z#a22 Transatlantic Crossing] Central Michigan University. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> === Britu—amerikāņu karš === {{Pamatraksts|Britu—amerikāņu karš}} [[Attēls:USS Constitution v HMS Guerriere.jpg|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] sakauj HMS [[HMS Guerriere (1806)|''Guerriere'']]]] [[Stīvens Dikeiters]] (''Stephen Decatur'') bija amerikāņu kara flotes virsnieks, kurš izcēlās ar varonību Pirmajā un [[Otrais Berberu karš|Otrajā Berberu karā]], kā arī [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu karā]]. [[ASV Jūras kara flote]]s vēsturē viņš bija jaunākais virsnieks, kurš saņēmis jūras kapteiņa pakāpi un pirmais par nacionālo militāro varoni uzskatītais amerikānis, kurš nebija piedalījies [[ASV revolūcija|ASV revolūcijā]]. [[Džeimss Lorenss]] bija amerikāņu jūras kara flotes varonis. Britu—amerikāņu kara laikā viņš komandēja USS [[USS Chesapeake (1799)|''Chesapeake'']] [[Viena kuģa kauju saraksts|viena kuģa kaujā]] pret HMS [[HMS Shannon (1806)|''Shannon'']] (komandieris Filips Broukss (''Philip Broke'')). Iespējams viņš mūsdienās ir vislabāk pazīstams ar savu pēdējo komandu: "Neatdodiet kuģi!" Vēl joprojām tas ir populārs kara flotes [[Bruņoto spēku sveiciens|sveiciens]]. [[Džons H. Auliks]] (''John H. Aulick'') bija Savienoto Valstu Jūras kara flotes virsnieks, kura dienests turpinājās no [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu kara]] līdz [[Dienvidu pirmskara periods|pilsoņu kara sākumam]]. Britu—amerikāņu kara laikā viņš dienēja uz USS [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']] un piedalījās kaujā ar HMS [[HMS Boxer (1812)|''Boxer'']] 1813. gada 4. septembrī. Pēc kaujas, kura beidzās ar amerikāņu uzvaru, Auliks kļuva par sagrābtās [[Trofejas kapteinis|trofejas kapteini]]. [[Tomass Makdono]] (''Thomas Macdonough'') bija 19. gadsimta sākuma amerikāņu kara flotes virsnieks, ievērojams ar to, ka Britu—amerikāņu kara laikā bija amerikāņu jūras spēku komandieris [[Šampleinas ezers|Šampleinas ezerā]]. Viens no vadošajiem "Prebla zēnu" — mazas kara flotes virsnieku grupas, kura dienēja [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā — locekļiem. Makdono darbību [[Platsbērgas kauja]]s laikā bieži piemin kā paraugu taktiski pareizai kaujas sagatavošanai un izpildei. === ''Challenger'' ekspedīcija === 1858. gadā būvētais HMS [[HMS Challenger (1858)|''Challenger'']] 1872. gadā devās pirmajā globālajā jūras pētniecības ekspedīcijā, kuru sauca par [[Challenger ekspedīcija|''Challenger'' ekspedīciju]]. Lai ļautu kuģim zondēt dziļumus un iegūtu vairāk vietas, uz ''Challenger'' atstāja tikai divus lielgabalus un samazināja takelāžas apaļkoku daudzumu. Tika iebūvētas laboratorijas, papildus kajītes un īpaša bagarēšanas platforma. Kuģī tika iekrautas burkas paraugiem, alkohols paraugu saglabāšanai, mikroskopi un ķīmiskās ierīces, traļi un dragas, termometri un pudeles ūdens paraugiem, lotes un ierīces grunts paraugu ņemšanai, kā arī ļoti gara virve, kurā okeāna dibenā iekārt aprīkojumu. Kopumā kuģis tika apgādāts ar 291 km itāļu kaņepes virves dziļumu mērīšanai, tralēšanai un bagarēšanai. Kā pirmais tīri okeanogrāfiskais reiss, ''Challenger'' ekspedīcija lika pamatus pilnīgi jaunai akadēmiskai un pētnieciskai nozarei. === Laikmeta noriets === Tāpat kā ar vairumu [[Pasaules vēsture|vēsturisko laikmetu]], buru laikmeta definējums ir aptuvens un var kalpot tikai virspusējam perioda aprakstam. Tiek uzskatīts, ka buru laikmets sākās ar 1571. gada [[Lepanto kauja|Lepanto kauju]], pēdējo nozīmīgo sadursmi, kurā [[Airis|airu]] [[galera|galerām]] bija nozīmīga loma, un beidzās ar 1862. gada [[Hemptonas reida kauja|Hemptonas reida kauju]], kurā tvaikonis CSS<ref>Konfederācijas Valstu kuģis (''Confederate States Ship (CSS)'' — angļu val.)</ref> [[CSS Virginia|''Virginia'']] iznīcināja buriniekus USS [[USS Cumberland (1842)|''Cumberland'']] un USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], parādot [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēja]] pārākumu pār burām. == Zemūdenes == [[Zemūdeņu vēsture]] aptver ar [[Zemūdene|zemūdenēm]], kuģiem un laivām, kuras darbojas zem ūdens, saistīto [[Vēsture|vēsturisko]] [[Hronoloģija|hronoloģiju]] un faktus. Modernu zemūdens laivu pirmo reizi piedāvāja anglis [[Viljams Borns]], kurš 1578. gadā izstrādāja zemūdenes prototipa projektu. Par nelaimi viņam, šī ideja tā arī netika tālāk par plānošanas stadiju. Pirmo moderno zemūdeni fiziski 1620. gadā uzbūvēja [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] dienestā esošais holandietis [[Kornelis Drebbels|Kornelis Jēkabsons Drebbels]] un tā balstījās Borna projektā. Kuģošanas līdzekli piedzina ar airiem. Precīzs zemūdenes tips nav zināms un par to vēl notiek diskusijas, daži apgalvo, ka tas bija tikai aiz laivas vilkts zvans. Starp 1620. un 1624. gadu [[Temza|Temzā]] tika pārbaudīti divi uzlaboti kuģošanas līdzekļa varianti. 1900. gadā ASV Jūras kara flote no īra Džona Hollanda iegādājās savu pirmo zemūdeni. No 1945. līdz 1955. gadam zemūdenes piedzīvoja ievērojamākās izmaiņas to uzbūvē kopš brīža, kad pirmā zemūdene izgāja jūrā. Savienotās Valstis lielā mērā paļāvās tieši uz zemūdenēm kā ieroci karā pret Japānu.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25148112 Weir E. G. "Fast Attacks and Boomers: Submarines in the Cold War": The National Museum of American History] Technology and Culture. Volume 44. Number 2. 2003. gada aprīlis. 359. — 363. lpp. Skatīts: 2024. gada 16. jūlijā</ref> == Tvaika laikmets == Tvaika enerģiju laivās pirmo reizi izmantoja 1770. gados. Ieviešot ekonomiskus [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinējus]], efektīvus [[Ārdedzes dzinējs|ārdedzes]] [[Siltumdzinējs|siltumdzinējus]], kuri izmanto [[Tvaiks|tvaikā]] esošo siltuma [[Enerģija|enerģiju]], lai pārvērstu to [[Darbs (fizika)|mehāniskajā darbā]], par kuģu pamata dzinējspēku kļuva tvaiks. Tehnoloģija kļuva interesanta jūras ceļojumiem pēc 1815. gada, kad Pjērs Andriēls (''Pierre Andriel'') šķērsoja [[Lamanšs|Lamanšu]] ar tvaikoni ''Élise''. === Tvaikoņu attīstība === Tirdzniecības flotē, 19. gadsimtā, [[Tvaikonis|tvaikoņi]] pamazām nomainīja buriniekus — pārsvarā tas notika gadsimta otrajā pusē. Paradoksāli, ka tvaiks sākotnēji atbalstīja buriniekus nodrošinot velkoņus, kuri paātrināja kuģu ierašanos, jo citādi tiem būtu jāgaida enkurvietās, atiešanas vai galamērķa ostas tuvumā, kamēr parādītos labvēlīgs vējš. Kļuva iespējams būvēt lielākus buriniekus beramkravām, jo velkoņu pieejamība nozīmēja, ka tos varēja efektīvi pietauvot. Tvaika palīgmašīnas ļāva šiem lielākajiem kuģiem darboties ar mazākām komandām, jo lielo buru uzvilkšanu un vispār smagāko kuģa darbu veikšanu varēja izpildīt ar palīgmašīnām. Tvaika tehnoloģijai bija nepieciešami vairāki attīstības posmi, lai tā spētu konkurēt ar burām. Bija nepieciešami labāki katlu materiāli un konstrukcija, kas ļautu tiem strādāt lielākā spiedienā, tādā veidā nodrošinot augstāku ražīgumu un kurināmā izmantošanas efektivitāti. Sāka izmantot izplešanās dzinējus (pirmo reizi veiksmīgi izmantots uz SS<ref>Tvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Agamemnon]]'') un pēc tam trīskāršās izplešanās dzinējus (sākot ar SS [[Aberdeen (kuģis)|''Aberdeen'']]). Sākotnējā prakse, katlos izmantot jūras ūdeni, izraisīja sāls uzkrāšanos, tādēļ reisa laikā bija nepieciešama regulāra katlu tīrīšana. Pagaidu risinājums bija regulāra ūdens nomaiņa, lai uzturētu sāls koncentāciju zemu — tas radīja vajadzību pēc siltummaiņiem, kas atgūtu siltumu no izlietotā ūdens. Visbeidzot tika ieviesti kondensatori, kuri atguva vēlākajos katlos izmantoto saldūdeni. Dzenratam piemītošos trūkumus atrisināja ieviešot dzenskrūvi, bet tai bija nepieciešams funkcionāls [[blīvslēgs]] un [[atturgultnis]]. Dzelzs korpusi atrisināja koka korpusa tvaikoņu stiprības problēmas, bet tiem, savukārt, vajadzēja [[Pretapaugšanas krāsa|pretapaugšanas sistēmu]] vai [[Sausais doks|sausos dokus]], kuros korpusus regulāri attīrīja. Lai tvaikoņi varētu strādāt visā pasaulē, kuģošanas ceļos bija jānodrošina ogļu uzpildes stacijas, uz kurām bija jātransportē nepieciešamās kvalitātes ogles. Kamēr tehnoloģija pastāvīgi uzlabojās, buras palika pati ekonomiskākā izvēle kuģu īpašniekiem, kuri vēlējās labi nopelnīt ar sevis investēto kapitālu. Līdz 1860. gadiem tvaiks bija izdevīgs tikai ierobežotam skaitam pārvadājumu, kuri koncentrējās tādos maršrutos, kuros bija nepieciešami regulāri pārvadājumi un/vai uzticams vidējais reisa ātrums — un tikai tad, ja klients bija gatavs par to maksāt augstāku cenu. Vairumā gadījumu tie bija pasažieru pārvadājumi un līgumi par pasta piegādi. Tikai tad, kad daudz taupīgākais trīskāršās izplešanās dzinējs kļuva populārs (1890. gados), visi kuģošanas ceļi kļuva komerciāli pieejami tvaikoņiem. [[Bruņu kuģis|Bruņu kuģi]] ir [[Tvaika dzinējs|tvaika darbināti]] 19. gadsimta beigu [[karakuģis|karakuģi]], kurus aizsargā [[dzelzs]] vai [[Tērauds|tērauda]] bruņu plāksnes. Bruņu kuģus sāka būvēt, jo koka karakuģi bija viegli ievainojami ar sprāgstošajiem vai aizdedzinošajiem [[Šāviņš|šāviņiem]]. Pirmo bruņu kaujas kuģi ''[[Gloire]]'' 1859. gadā ūdenī nolaida [[Francijas Jūras kara flote]] un šis kuģis pamudināja arī britu Karalisko kara floti būvēt savus bruņu kuģus. Pēc [[Hemptonas reida kauja|pirmās bruņu kuģu sadursmes]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] kļuva skaidrs, ka bruņu kuģi ir nomainījuši [[Līnijkuģis|nebruņotos kaujas līnijkuģus]] kā paši spēcīgākie peldošie karakuģi. [[Attēls:SS Columbia Undated Photograph.png|thumb|left|Amerikāņu tvaikonis SS [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] bija pirmais kuģis ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] un pirmā konstrukcija, kurā izmantoja [[kvēlspuldze]]s]] 1880. gadā amerikāņu pasažieru tvaikonis [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] kļuva par pirmo ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] apgādāto kuģi, kurš izmantoja [[kvēlspuldze]]s. Vēl jo vairāk, ''Columbia'' kļuva par pirmo konstrukciju bez [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijas [[Menlo Parks, Ņūdžersijā|Menlo Parkā, Ņūdžersijā]], kurā lietoja kvēlspuldzes.<ref>Dalton A. [https://books.google.lv/books?id=LOQ67VeU3WwC&pg=PA61&dq=SS+Columbia+(1880)&redir_esc=y#v=onepage&q=SS%20Columbia%20(1880)&f=false ''A long, dangerous coastline: Shipwreck Tales from Alaska to California''] Heritage House Publishing Company, 2010. 61. lpp. {{ISBN|9781926613734}}</ref> === Grieķu neatkarības karš === {{Pamatraksts|Grieķu neatkarības karš}} [[Attēls:Navarino.jpg|thumb|[[Navarīno kauja]] 1827. gada oktobrī iezīmēja beigas [[Grieķija (Osmaņu impērija)|Osmaņu varai Grieķijā]]]] Grieķu neatkarības karš bija veiksmīgs grieķu uzsākts karš, lai iegūtu Grieķijas neatkarību no Osmaņu impērijas. Grieķiem ļoti svarīga bija veiksme jūrā. Ja viņi nespētu stāties pretī Osmaņu Jūras kara flotei, tā būtu spējīga apgādāt izolētos Osmaņu garnizonus un izsēdināt papildspēkus no [[Osmaņu impērija]]s Āzijas provincēm, tādā veidā apspiežot sacelšanos. Grieķi izlēma lietot [[Uguns kuģis|uguns kuģus]], kas izrādījās efektīvs ierocis cīņā pret Osmaņu kuģiem. Tika izcīnītas arī tradicionālas jūras kaujas, kurās izcēlās tādi jūras kara flotes komandieri kā [[Andreass Miaulis]] (''Andreas Miaoulis''), [[Nikoliss Apostolis]] (''Nikolis Apostolis''), [[Jakovoss Tombazis]] (''Iakovos Tombazis'') un [[Antonioss Kriezis]] (''Antonios Kriezis''). Sākotnējie grieķu flotes panākumi sadursmēs ar Osmaņiem pie [[Patras jūras kauja|Patras]] un [[Spetses jūras kauja|Spetses]] deva komandām pārliecību un lielā mērā veicināja Peleponēsas sacelšanos, kā arī tās izdzīvošanu un veiksmi. Neskatoties uz uzvarām [[Samas kauja|Samā]] un [[Gerontas kauja|Gerontā]] (''Geronta''), revolūcijas izdzīvošana bija apdraudēta līdz lielvalstis 1827. gadā iesaistījās [[Navarīno kauja|Navarīno kaujā]]. Osmaņu flote piedzīvoja izšķirošu sakāvi pret apvienoto [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Jūlija monarhija|Francijas]] un [[Krievijas Impērija]]s floti, tādējādi nodrošinot Grieķijas neatkarību. === No 1850. gada līdz gadsimta beigām === Līdz gāzes turbīnu ieviešanai, vairumu karakuģu darbināja tvaiks. 20. gadsimta otrajā pusē tvaikoņus nomainīja ar dīzeļdzinējiem aprīkoti kuģi. [[Konfederācijas Valstu Jūras kara flote]] (''Confederate States Navy (CSN)'') bija [[Konfederācijas Valstu Bruņotie spēki|Konfederācijas Valstu Bruņoto spēku]] [[kara flote]], kuras dibināšanas aktu 1861. gada 21. februārī pieņēma [[Valstu Konfederācijas Kongress|Konfederācijas Kongress]]. Tā bija atbildīga par Konfederācijas jūras operācijām [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Divi galvenie Konfederācijas Jūras kara flotes uzdevumi visā tās pastāvēšanas laikā bija [[ASV dienvidi|dienvidu]] ostu un piekrastes aizsardzība pret invāziju un kara izmaksu celšana [[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|ziemeļiem]], uzbrūkot tirdzniecības kuģiem un pārraujot [[Savienības blokāde|Savienības blokādi]]. [[Deivids Farraguts]] (''David Farragut'') bija ASV Jūras kara flotes pirmais augstākais virsnieks [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Viņš bija jūras kara flotes pirmais [[flotiles admirālis]], [[viceadmirālis]] un pilnais [[Admirālis (ASV)|admirālis]]. Popkultūrā Deividu Farragutu atceras pateicoties viņa izteiktajai, iespējams nepatiesajai un bieži pārfrāzētajai, pavēlei [[Mobilas līča kauja]]s laikā: "Pie velna torpēdas, pilnā gaitā uz priekšu!"<ref>[https://web.archive.org/web/20121028080301/http://yalepress.yale.edu/yupbooks/qyd/media.asp Spiegelman A. New book takes humbug out of quotations] Reuters 2006. gada 25. oktobris. Skatīts: 2024. gada 25. jūlijā</ref> [[Frenklins Bjūkenens]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks, kurš Amerikas pilsoņu kara laikā kļuva par konfederātu jūras kara flotes admirāli. [[Hemptonas reida kauja]]s laikā Virdžīnijā viņš bija bruņu kuģa CSS [[CSS Virginia|''Virginia'']] (bijušais USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']]) komandieris. Kamēr tika apšaudīts USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], viņš uzkāpa uz ''Virginia'' augšējā klāja un sāka ar [[Karabīne|karabīni]] nikni šaut uz krasta pusi. Drīz [[snaiperis]] viņu sašāva augšstilbā ar [[Minjē lode|Minjē lodi]]. Frenklins Bjūkenens atguvās no kājas ievainojuma, bet viņš netika pie ''Virginia'' komandēšanas cīņā ar USS [[USS Monitor|''Monitor'']]. Šis gods pienācās [[Keitsbijs ap Rodžerss Džonss|Keitsbijam ap Rodžersam Džonsam]] (''Catesby ap Roger Jones''). Tomēr Bjūkenens bija nesis ASV Jūras kara flotei tās lielāko sakāvi pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras]]. [[Attēls:Bataille de la baie de Mobile par Louis Prang (1824-1909).jpg|thumb|[[Mobilas līča kauja]] 1864. gadā]] [[Rafaels Simzs]] (''Raphael Semmes'') bija virsnieks ASV Jūras kara flotē no 1826. līdz 1860. gadam un Konfederācijas Valstu Jūras kara flotē no 1860. līdz 1865. gadam. Amerikas pilsoņu kara laikā viņš kā CSS [[CSS Alabama|''Alabama'']] komandieris veica reidus pret ienaidnieka tirdzniecības kuģiem iegūstot [[Balva|laupījumu]] piecdesmit piecas reizes, kas ir rekords. Kara beigās viņu paaugstināja par admirāli un īsu brīdi viņš kalpoja arī [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas Valstu Armijā]] kā [[brigādes ģenerālis]]. Itālijā [[Karlo Pellions di Persano]] (''Carlo Pellion di Persano'') bija itāļu admirālis un [[Itālijas Karaliskā jūras kara flote|Itālijas Karaliskās jūras kara flotes]] komandieris [[Lisas kauja (1866)|Lisas kaujā]]. Viņš komandēja floti no 1860. līdz 1861. gadam un cīnījās par [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]]. Pēc valsts apvienošanas Karlo Pellionu di Persano ievēlēja likumdošanas varā un 1862. gadā viņs kļuva par Jūrlietu ministru, bet 1865. gadā saņēma senatora nomināciju. Tomēr viņa karjeru sabojāja [[Austrijas—Prūsijas karš|karš ar Austriju]], kad viņš komandēja itāļu floti Lisā. Pēc sakāves viņu vainoja nekompetencē un atvaļināja. Atkal Amerikā [[Čārlzs Edgars Klārks]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara un [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] laikā. Čārlzs Edgars Klārks komandēja [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] USS [[USS Oregon (BB-3)|''Oregon'']] [[Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētava|Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētavā]] (''Mare Island Naval Shipyard'') [[Sanfrancisko]] un, kad tika uzskatīts, ka karš ar Spāniju ir neizbēgams, viņš saņēma pavēli steidzīgi doties uz [[Kīvesta|Kīvestu]]. Pēc iespaidīga, vairāk nekā 23 000 km gara reisa apkārt Hornas ragam, 26. maijā Čārlzs Edgars Klārks pievienojās Amerikāņu flotei Kubas ūdeņos un 3. jūlijā vadīja savu kuģi [[Paskvāls Servera i Topete|Serveras]] (''Pascual Cervera y Topete'') eskadras sagrāvē. [[Džordžs Djuī]] (''George Dewey'') bija ASV Jūras kara flotes admirālis, kurš vislabāk zināms dēļ savas uzvaras (bez nevienas dzīvības zaudējuma ienaidnieka darbības rezultātā; viens vīrs nomira dēļ sirdstriekas) Spānijas—ASV kara [[Manilas līča kauja|Manilas līča kaujā]]. Viņš bija arī vienīgā persona ASV vēsturē, kurai tikusi piešķirta [[Jūras kara flotes admirālis|jūras kara flotes admirāļa]] (''Admiral of the Navy'') pakāpe, pati augstākā ASV Jūras kara flotes pakāpe. [[Garets J.Pendergrasts]] (''Garrett J. Pendergrast'') bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara laikā. [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] laikā 1846. gadā viņš komandēja USS [[USS Boston (1825)|''Boston'']]. 1856. gadā Garets J.Pendergrasts pieņēma ekspluatācijā USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']], kuģi, kurš vēlāk kļūs par CSS ''Virginia''. [[Luiss Niksons]] bija kuģu būves organizators, [[Jūras arhitektūra|jūras arhitekts]] un politiskais aktīvists. Niksons 1882. gadā, kā labākais savā grupā, pabeidza jūras kara flotes akadēmiju un tika nosūtīts mācīties kuģu būvi uz Karaliskās jūras kara flotes koledžu. Arī to 1885. gadā viņš pabeidza kā labākais savā grupā. 1890. gadā Luiss Niksons kopā ar jūras konstruktora palīgu [[Deivids V. Teilors|Deividu V. Teiloru]] (''David W. Taylor'') uzprojektēja ''Indiana'' klases līnijkuģus starp kuriem bija USS [[USS Indiana (BB-1)|''Indiana'']], USS [[USS Massachusetts (BB-2)|''Massachusetts'']] un USS ''Oregon''. [[Patrisio Montojo i Pasarons|Patrisio Montojo]] (''Patricio Montojo y Pasarón'') bija spāņu jūras kara flotes komandieris Manilas līča kaujas laikā. Tā bija izšķirošā Spānijas—ASV kara kauja. Sākoties karam, Montojo komandēja spāņu eskadru, kuru, 1898. gada 1. maijā, Manilas līča kaujā sakāva ASV Āzijas eskadra. Kaujas laikā Montojo ievainoja, tāpat kā vienu no viņa diviem dēliem, kuri arī cīnījās šajā kaujā. ASV Jūras kara flotes spēki [[Komodors (pakāpe)|komodora]] Džordža Djuī vadībā pārliecinoši sakāva Spānijas Klusā okeāna floti, kamēr tā bija noenkurota Manilas līcī, Filipīnās. Lielākā daļa no septiņiem spāņu kuģiem nogrima vai padevās. == 20. gadsimts == 20. gadsimtā [[iekšdedzes dzinējs]] un [[gāzes turbīna]] aizvietoja tvaika dzinēju vairumā kuģu. Tādi okeānu ceļojumi kā [[transatlantiskais šķērsojums]] vai [[Klusā okeāna šķērsojums]] bija īpaši nozīmīgi ar tvaika dzinējiem darbināmu [[Okeāna laineris|okeāna laineru]] izmantošanā.<ref>[https://www.chriscunard.com/cunard-history/ocean-liners/ About Ocean Liners] Chris' Cunard Page. Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā</ref> Okeāna laineri aizvietoja buriniekus un savas attīstības virsotnē kļuva par lielizmēra [[Okeāna laineris|superlaineriem]] starp kuriem bija arī RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)</ref> [[Titāniks|''Titanic'']]. Šī kuģa katastrofa noveda pie [[Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma|globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas]] izveides. === Notikumi uz jūras Pirmajā pasaules karā === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:HMS Irresistible abandoned 18 March 1915.jpg|thumb|HMS [[HMS Irresistible (1898)|''Irresistible'']], pamests un grimstošs ([[Galipoli kauja]])]] [[Attēls:Submarine U-14 (LOC) (6358166395).jpg|thumb|[[SM U-14 (Vācija)|Vācu U — kuģis ''U — 14'']].]] Pēc kara sākuma Vācijas Impērijas [[Kreiseris|kreiseri]] bija izkaisīti pa visu pasauli. Dažus no tiem vēlāk izmantoja uzbrukumiem sabiedroto tirdzniecības flotei. Britu Karaliskā jūras kara flote sistemātiski kreiserus iznīcināja neiztiekot arī bez zināma apkaunojuma atsevišķos gadījumos nespējot aizsargāt sabiedroto kuģniecību. Tā, piemēram, atsevišķi karojošais vieglais kreiseris SMS<ref>Viņa Majestātes kuģis (''Seiner Majestät Schiff (SMS)'' — vācu val.)</ref> [[SMS Emden|''Emden'']], kurš bija Cjindao izvietots Austrumāzijas eskadras kuģis, sagrāba vai iznīcināja 15 tirdzniecības kuģus, kā arī nogremdēja krievu kreiseri un franču eskadras mīnu kuģi. Tomēr vairums vācu Austrumāzijas eskadras, kurš sastāvēja no bruņu kreiseriem SMS [[SMS Scharnhorst|''Scharnhorst'']] un SMS [[SMS Gneisenau|''Gneisenau'']], vieglajiem kreiseriem SMS [[SMS Nürnberg (1906)|''Nürnberg'']] un SMS [[SMS Leipzig (1905)|''Leipzig'']] un diviem transporta kuģiem, nesaņēma pavēles veikt reidus pret tirdzniecības kuģiem, tā vietā šie kuģi bija ceļā uz Vāciju līdz 1914. gada decembrī tie tika pazaudēti [[Folklenda Salu kaujā]]. Drīz pēc karadarbības sākuma, Apvienotā Karaliste uzsāka Vācijas jūras [[Blokāde|blokādi]] novēršot piegādes Vācijas ostām. Stratēģija pierādījās efektīva, pārtraucot nepieciešamās militārās un civilās piegādes, neskatoties uz to, ka šī blokāde pārkāpa vispārpieņemtās starptautisko tiesību normas, kuras bija noteiktas ar starptautisku vienošanos palīdzību. Par leģitīmu tika uzskatīta blokāde ar kuģiem, kuri izvietoti trīs jūras jūdžu attālumā, tomēr Lielbritānija mīnēja starptautiskos ūdeņus, lai novērstu jebkādu kuģu ienākšanu veselos okeāna sektoros, radot apdraudējumu arī neitrālajiem kuģiem. Daži<ref>Piemēram, Alfreds fon Tirpics</ref> uzskatīja, ka labākā atbilde vācu mērķu sasniegšanai ir tās realizēta neierobežota zemūdens karadarbība, tomēr pastāvēja arī ierobežota šādas taktikas kritika. Vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] (''U-boat'' — angļu val.) mēģināja pārraut apgādes līnijas starp Ziemeļameriku un Lielbritāniju. Zemūdens karadarbības raksturs nozīmēja, ka uzbrukumi bieži notika bez brīdinājuma, dodot tirdzniecības kuģu komandām tikai nelielu cerību izdzīvot.<ref>[https://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwone/battle_atlantic_ww1_01.shtml Sheffield G. The First Battle of the Atlantic] BBC, 2011. gada 3. oktobris. Skatīts: 2024. gada 29. jūlijā</ref> Pēc bēdīgi slavenās pasažieru kuģa RMS [[RMS Lusitania|''Lusitania'']] nogremdēšanas 1915. gadā, Vācija apsolīja neuzbrukt pasažieru laineriem. 1916. gadā ASV iesniedza protestu saistībā ar pāri Lamanšam kursējoša pasažieru prāmja nogremdēšanu, kā rezultātā [[Sussex galvojums|Vācija vēlreiz modificēja savus kara vešanas noteikumus]]. Visbeidzot, saprotot, ka amerikāņu iesaistīšanās karā ir neizbēgama, Vācija 1917. gada sākumā pieņēma [[Neierobežota zemūdens karadarbība|neierobežotas zemūdens karadarbības]] politiku. Vācija centās nožņaugt sabiedroto jūras apgādes ceļus, pirms ASV varētu pāri okeānam pārsviest liela izmēra armiju. U — kuģu draudi samazinājās 1917. gadā, kad tirdzniecības kuģi<ref>Briti savus tirdzniecības kuģus apbruņoja</ref> apvienojās [[Konvojs|konvojos]], kurus, savukārt, eskortēja eskadras mīnu kuģi. Šī taktika apgrūtināja U — kuģiem mērķu atrašanu. Pavadošie eskadras mīnu kuģi varēja nogremdēt zemūdeni ar [[Dziļumbumba|dziļumbumbām]]. Zudumi zemūdeņu uzbrukumu rezultātā ievērojami samazinājās. Bet konvoju sistēma palēnināja apgādi. Risinājums kavējumiem bija apjomīga jaunu kravas kuģu būves programma. Dažādi karaspēka pārvadātāji bija pārāk ātri zemūdenēm, tāpēc tiem nevajadzēja iesaistīties Ziemeļatlantijas konvojos. Pirmais pasaules karš pieredzēja pirmo [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģu]] pielietojumu kaujā, kad 1918. gada jūlijā HMS [[HMS Furious (47)|''Furious'']] palaida ''[[Sopwith Camel]]'' iznīcinātājus sekmīgā reidā pret [[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] angāriem [[Tondera|Tonderā]]. === Notikumi uz jūras Otrajā pasaules karā === ==== Kauja par Atlantiju ==== [[Attēls:Pennsylvania Sun.jpg|thumb|Tankkuģis SS [[SS Pennsylvania Sun|''Pennsylvania Sun'']], kuru 1942. gada 15. jūlijā torpedēja [[Vācu zemūdene U — 571|''U — 571'']] (kuģis tika izglābts un atgriezts ekspluatācijā 1943. gadā)]] [[Attēls:Submarine attack (AWM 304949).jpg|thumb|U — kuģis sabiedroto aviācijas uzbrukuma laikā 1943. gada novembrī]] Ziemeļatlantijā vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] mēģināja pārraut Apvienotās Karalistes apgādes ceļus gremdējot tirdzniecības kuģus. Kara pirmajos četros mēnešos zemūdenes nogremdēja vairāk nekā 110 kuģus. Bez apgādes kuģiem, U — kuģi reizēm uzbruka britu un kanādiešu karakuģiem. Viens U — kuģis nogremdēja britu [[Aviācijas bāzeskuģis|bāzeskuģi]] HMS [[HMS Courageous (50)|''Courageous'']], bet cits [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] HMS [[HMS Royal Oak (08)|''Royal Oak'']] tā pastāvīgajā enkurvietā [[Skapaflova|Skapaflovā]] (''Scapa Flow''). 1941. gada vasarā karā, sabiedroto pusē, iesaistījās Padomju Savienība. Lai arī Padomju Savienībai bija milzīgi cilvēkresursi, tā bija zaudējusi daudz tehnikas un rūpnieciskā potenciāla Vācijas iebrukuma pirmajās nedēļās. Rietumu sabiedrotie mēģināja to labot, sūtot [[Otrā pasaules kara arktiskie konvoji|arktiskos konvojus]] no Apvienotās Karalistes un Savienotajām Valstīm uz Padomju Savienības ziemeļu ostām: [[Arhangeļska|Arhangeļsku]] un [[Murmanska|Murmansku]]. Bīstamais ceļš apkārt Norvēģijas [[Nordkaps|Nordkapam]] bija daudzu kauju vieta, jo vācieši pastāvīgi mēģināja iznīcināt konvojus ar U — kuģiem, bumbvedējiem un virsūdens kuģiem. Pēc Savienoto Valstu iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī, U — kuģi gremdēja tirdzniecības kuģus Savienoto Valstu un Kanādas [[Savienoto Valstu Austrumkrasts|Austrumkrastā]], ūdeņos ap [[Ņūfaundlendas Domīnija|Ņūfaundlendu]], [[Karību kauja|Karību jūrā]] un [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Sākumā uzbrukumi bija tik veiksmīgi, ka tie U — kuģu komandu vidū tika saukti par [[Otrais laimīgais laiks|otro laimīgo laiku]]. Galu galā tika ieviesta krasta [[Aptumšošana (kara laiks)|aptumšošana]] un noslēgtu konvoju sistēma, kas samazināja uzbrukumu skaitu un U — kuģi savas operācijas atkal pārbīdīja uz Atlantijas okeāna centrālo daļu. Pagrieziena punkts [[Kauja par Atlantiju|kaujā par Atlantiju]] bija 1943. gada sākumā, kad sabiedrotie pilnveidoja savu [[Jūras kara flotes taktika|jūras kara flotes taktiku]] efektīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas cīņā ar U — kuģiem. Sabiedrotie būvēja kuģus ātrāk nekā tie tika nogremdēti, kā arī zaudēja mazāk kuģu ieviešot [[Konvojs|konvoju]] sistēmu. Uzlabotā [[pretzemūdeņu aizsardzība]] nozīmēja, ka parasta U — kuģa komandas [[dzīves ilgums]] bija mērāms mēnešos. Ievērojami uzlabotais [[XXI tipa zemūdene|21. tipa]] U — kuģis parādījās kara beigās, kad bija jau par vēlu ietekmēt tā iznākumu. 1943. gada decembrī notika pēdējā lielā jūras kauja starp Karalisko jūras kara floti un nacistiskās Vācijas ''[[Kriegsmarine]]''. [[Nordkapa kauja|Nordkapa kaujā]] HMS [[HMS Duke of York (17)|''Duke of York'']], HMS [[HMS Belfast|''Belfast'']] un vairāki eskadras mīnu kuģi nogremdēja līnijkuģi [[Vācu līnijkuģis Scharnhorst|''Scharnhorst'']]. ==== Karadarbība Klusajā okeānā ==== {{Pamatraksts|Klusā okeāna karš}} [[Attēls:The USS Arizona (BB-39) burning after the Japanese attack on Pearl Harbor - NARA 195617 - Edit.jpg|thumb|USS [[USS Arizona|''Arizona'']] degot pēc japāņu uzbrukuma Pērlhārborai]] [[Klusā okeāna karš]] bija daļa no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], īpaši pēc veiksmīgā japāņu [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma ASV spēkiem Pērlhārborā]] 1945. gadā. Pamata Amerikāņu jūras kara flotes darbības rajoni bija [[Klusā okeāna rajoni]] un [[Dienvidrietumu Klusā okeāna rajons]]. Briti pārsvarā karoja Indijas okeānā. Tas bija loģistikas karš ar amerikāņu apgādes bāzēm Kalifornijā un Havajās no kurām tika apgādāta Austrālija. ASV izmantoja savas zemūdenes, lai gremdētu japāņu transporta kuģus un naftas produktu tankkuģus, tādā veidā atgriežot Japānas priekšposteņus no apgādes un izraisot nopietnu benzīna trūkumu. [[Attēls:Japanese battleships Yamashiro, Fuso and Haruna.jpg|thumb|Japāņu līnijkuģi [[Yamashiro (līnijkuģis)|''Yamashiro'']], [[Fusō (līnijkuģis)|''Fusō'']] un [[Haruna (līnijkuģis)|''Haruna'']] (tālāk)]] [[Lēkāšana (stratēģija)|Lēkāšana pa salām]] bija pamata stratēģija, lai izvairītos no smagi nocietinātām [[Japānas Impērijas armija|japāņu]] pozīcijām, tā vietā koncentrējot ierobežotos sabiedroto resursus stratēģiski svarīgās salās, kuras nebija labi aizsargātas, bet bija spējīgas nodrošināt virzību uz Japānas pamata salām. Šī stratēģija daļēji bija iespējama, jo sabiedrotie lietoja zemūdenes un gaisa uzbrukumus, lai bloķētu un izolētu japāņu bāzes, vājinātu to garnizonus un samazinātu japāņu spēju bāzes apgādāt un papildināt. Lielākā daļa japāņu kareivju Klusajā okeānā mira no bada un Japāna izmantoja savu zemūdeņu floti, lai mēģinātu nogādāt apgādes materiālus. Smagās kaujas [[Japānas salu arhipelāgs|japāņu salās]] [[Ivodzimas kauja|Ivodzimā]], [[Okinavas kauja|Okinavā]] un citās beidzās ar milzīgiem zaudējumiem abās pusēs, tomēr japāņi beigās tika piespiesti atkāpties. Saskaroties ar vairuma pieredzējušo pilotu zaudējumu, japāņi palielināja [[Kamikadze|kamikadžu]] taktikas izmantošanu mēģinājumā radīt nepieņemami augstus zaudējumus [[Sabiedrotie (otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]]. Pēc ''Klusā okeāna kara pagrieziena punkta'', kad [[Midveja kauja]]s laikā tika satriekta trešā daļa [[Imperiālā Japānas flote|Imperiālās Japānas flotes]], [[ASV Jūras kara flotes departaments]] rekomendēja vairākas pozīcijas par un pret [[Operācija Sabrukums|iebrukumu Japānā]] (''Operation Downfall'') 1945. gadā. Daži no personāla sastāva<ref>Flotes admirālis Ernests Jozefs Kings un flotes admirālis Ernests Viljams D. Legī (''William D. Leahy'')</ref> ierosināja piespiest Japānu padoties ar totālu jūras blokādi un gaisa uzlidojumiem. === 20. gadsimta otrā puse === 20. gadsimta otrajā pusē dažādos kuģos, it īpaši [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģos]], [[Atomzemūdene|atomzemūdenēs]] un [[Atomledlauzis|atomledlaužos]], sāka izmantot [[Jūras kodoldzinējs|jūras kodoldzinējus]]. [[Hidrolokators]] un [[radio]] papildināja esošās navigācijas tehnoloģijas. Starptautiskajās attiecībās tika pielietotas dažādas [[blokāde]]s. Ēģipte no 1948. līdz 1956. gadam un 1967. gadā [[Izraēlas ceļš cauri Suecas kanālam un Tīrānas šaurumam|bloķēja Tīrānas šaurumu]]. ASV izveidoja blokādi ap Kubu [[Kubas raķešu krīze]]s laikā 1962. gadā. Izraēla kopš [[Otrā intifada|otrās intifadas]] sākuma (2000. gadā) līdz mūsdienām ir izveidojusi [[Gazas josla]]s jūras blokādi. [[Libānas pilsoņu karš|Libānas pilsoņu kara]] (no 1975. līdz 1990. gadam), [[Libānas karš (1982)|1982. gada Libānas kara]] un [[Dienvidlibānas konflikts (1985–2000)|Dienvidlibānas konflikta (no 1985. līdz 2000. gadam)]] laikā Izraēla bloķēja visu [[Libāna]]s piekrasti vai daļu no tās. Blokāde atjaunojās [[2006. gada Libānas karš|2006. gada Libānas kara]] laikā. ==== Kubas raķešu krīze ==== {{Pamatraksts|Kubas raķešu krīze}} [[Attēls:Location of Navy and Soviet ships during the Cuban Missile Crisis.jpg|thumb|Attēlā nesen atslepenota ASV Jūras kara flotes Atlantijas flotes karte ar amerikāņu un padomju kuģu atrašanās vietām krīzes kulminācijā]] Kubas raķešu krīze tiek uzskatīta par notikumu, kurš noveda ASV vistuvāk kodolkaram un gandrīz izbeidza cilvēces pastāvēšanu. Krīze risinājās Džona F. Kenedija prezidentūras laikā un sākās 1962. gada 16. oktobrī, kad ASV uzzināja par kodolraķešu atrašanos Kubā. Notikums risinājās pavisam trīspadsmit dienas ilgi.<ref>Scott L. [https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/9780470670590.wbeog615 ''Cuban missile crisis''] The Wiley‐Blackwell Encyclopedia of Globalization, 2014. gada 29. aprīlis. 1. — 4. lpp. {{ISBN|9780470670590}}</ref> Krīze izcēlās ASV kodolieroču dēļ. No šīs situācijas valsts iemācījās, ka politikā kodolieročiem nav lielas ietekmes.<ref>[http://www.sscnet.ucla.edu/polisci/faculty/trachtenberg/cv/cmc(is).pdf Trachtenberg M. The Influence of Nuclear Weapons in the Cuban Missile Crisis] International Security. Volume 10. Issue 1. 1985. gada vasara. 137. — 163. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. augustā</ref> Padomju Savienības vadītājs Hruščovs pirmais atvilka savas raķetes. Tajā brīdī nešķita, ka ASV darīs to pašu. ASV nevēlējās piekāpties, jo krīzes laikā virs Kubas tika notriekta amerikāņu lidmašīna.<ref>Russell B. [https://www.spokesmanbooks.com/Spokesman/PDF/117Russell.pdf ''The Cuban Missile Crisis. Fifty years on'']{{Novecojusi saite}} Spokesman, 2012. 23. — 30. lpp. {{ISBN|9780851248028}}</ref> Blokāde beidzās, kad abas valstis atrisināja domstarpības mierīgā ceļā. ==== Tonkinas incidents ==== {{Pamatraksts|Tonkinas incidents}} [[Tonkinas incidents]] bija pāris šķietami [[Ziemeļvjetnama|Vjetnamas Demokrātiskās Republikas]] uzbrukumi diviem amerikāņu karakuģiem 1964. gadā. Kādā naktī ASV kuģim, esot gaitā Ziemeļvjetnamā, šķita, ka tam uzbrūk. Prezidents tajā brīdī izlēma dot paziņojumu, kurā lūdza Kongresam atļauju rīkoties šī incidenta sakarā.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25162875 Martel E. Gulf of Tonkin] OAH Magazine of History. Volume 7. Number 2. 1992. gada rudens. 36. lpp. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Kongress šādu atļauju viņam arī deva 1964. gada 7. augustā apstiprinot Tonkinas līča rezolūciju. Ar šo rezolūciju prezidents Džonsons varēja palaist raķetes pa Ziemeļvjetnamas torpēdkuteriem un degvielas uzglabāšanas tankiem.<ref>[https://history.state.gov/milestones/1961-1968/gulf-of-tonkin Milestones: 1961-1968 U.S. Involvement in the Vietnam War: the Gulf of Tonkin and Escalation, 1964] Office of the Historian. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Rezolūciju atcēla 1971. gada janvārī. ==== Folklendu karš ==== {{Pamatraksts|Folklendu karš}} 1982. gada Folklendu karš bija karš ar Argentīnu par Folklenda salu piederību. Tiek uzskatīts, ka šis karš starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu bija ļoti izmisīgs.<ref>Anderson D. [https://books.google.lv/books?id=zZiHCwAAQBAJ&q=Falklands+war&pg=PT4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''The Falklands War 1982''] Osprey Publishing, 2002. 4. lpp. {{ISBN|9781472809964}}</ref> Argentīna ieņēma salas un uzsāka brīvu pārvietošanos starp tām un kontinentu. Uzbrukums Dienvidatlantijas salām pārsteidza Apvienoto Karalisti nesagatavotu, tomēr tā bija spējīga nosūtīt [[Operatīvā grupa (karaspēks)|operatīvo grupu]], lai iesaistītos cīņā ar [[Argentīnas jūras kara flote|Argentīnas jūras kara floti]] un tās [[Argentīnas gaisa spēki|gaisa spēkiem]], kā arī atgūtu salas izsēdinot [[Jūras desants|jūras desantu]]. Argentīna karā zaudēja. ==== Panamas kanāla nodošana ==== {{Pamatraksts|Panamas kanāls}} ASV neviennozīmīgi vērtētais [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] nodošanas process beidzās ar [[Panamas kanāla zona]]s nonākšanu [[Panama]]s kontrolētās [[Panamas kanāla pārvalde]]s (''Autoridad del Canal de Panamá (ACP)'') rīcībā. Tas notika 1999. gada 31. decembra pusdienlaikā. Pirms kanāla nodošanas Panamas valdība rīkoja starptautisku konkursu par tiesībām slēgt kanāla [[Konteineru terminālis|konteineru ostu]] (principā divas teritorijas kanāla sākuma un beigu punktos pie Atlantijas un Klusā okeāna) 25 gadu nomas līgumu. Konkursā uzvarēja ķīniešu [[Honkonga|Honkongā]] bāzētais kuģniecības koncerns ''[[Hutchison Whampoa]]'', kura īpašnieks [[Lī Ka - Šings]] bija bagātākais cilvēks Āzijā. Viens no ASV nosacījumiem kanāla nodošanai Panamas kanāla pārvaldei bija, ka kanālam pastāvīgi jābūt neitrālam. Tika iekļauts arī īpašs punkts, kas ļauj ASV atkal pārņemt kanālu savā valdījumā, kad vien tās to vēlas. == 21. gadsimts == Kopš jaunās tūkstošgades sākuma ir uzsākta [[Stealth kuģis|''Stealth'' kuģu]] būve. Tie ir kuģi, kuru būvē ir izmantota [[Stealth tehnoloģija|''Stealth'' tehnoloģija]], lai nodrošinātu to grūtāku atklāšanu ar [[Radars|radaru]], vizuāli, ar [[Hidrolokators|hidrolokatoru]] vai infrasarkanajā diapazonā. Šī tehnoloģija ir aizgūtas no [[Stealth lidmašīna|''Stealth'' lidmašīnu]] tehnoloģijas, tomēr atsevišķi aspekti, piemēram, ķīļūdens samazināšana, ir raksturīgi tikai ''Stealth'' kuģiem. Dažas no nozīmīgākajām šī perioda sociālajām izmaiņām ir saistītas ar sieviešu kļūšanu par aizsardzības spēku jūras kara flotu admirālēm, atļauju sievietēm dienēt zemūdenēs un to paaugstināšanu par kruīza kuģu kapteinēm. === Sacensība par arktiskajiem resursiem === [[Attēls:Map of the Arctic region showing the Northeast Passage, the Northern Sea Route and Northwest Passage, and bathymetry.png|thumb|240px|Arktikas reģiona karte uz kuras redzams [[Ziemeļaustrumu jūrasceļš]], ar [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] tā sastāvā, un [[Ziemeļrietumu jūrasceļš]]]] 2020. gada martā pasaules lielvalstis turpināja sacensties pretenziju izvirzīšanā teritorijām ap abiem [[Ziemeļu polārais loks|polārajiem lokiem]], kā arī jūrasceļiem, kuri no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] pa tiešo ved Klusajā un Atlantijas okeānā. Plaša Ziemeļpola jūrasceļu pieejamība ļautu, piemēram, ietaupīt tūkstošiem kilometru ceļā no Eiropas uz Ķīnu. Būtiskākās ir teritoriālās pretenzijas polārajā lokā, kuras varētu nodrošināt tādu resursu pārpilnību kā nafta, gāze, minerāli un zivis.<ref>[https://tile.loc.gov/storage-services/master/gdc/gdcebookspublic/20/23/69/42/07/2023694207/2023694207.pdf Strategic Importance of the Arctic in US Policy] US Congressional Hearing, 2009. gada 20. augusts. 15. — 16. lpp. Skatīts: 2024. gada 18. augustā</ref> === Pirātisms === {{Pamatraksts|Pirātisms}} [[Attēls:Somalian Piracy Threat Map 2010.png|thumb|left|Karte ar Somālijas pirātu uzbrukumiem kuģiem no 2005. līdz 2010. gadam]] Pret transporta kuģiem vērstais pirātisms turpina būt nopietna problēma (visā pasaulē nodarīto zaudējumu apjoms katru gadu sasniedz līdz pat 16 miljardus ASV dolāru),<ref>[https://www.heritage.org/homeland-security/report/piracy-asia-growing-barrier-maritime-trade Dillon D. Piracy in Asia: A Growing Barrier to Maritime Trade] The Heritage Foundation, 2000. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> īpaši ūdeņos starp Sarkano jūru un Indijas okeānu, Somālijas piekrastē, kā arī [[Malakas šaurums|Malakas]] un Singapūras šaurumos, kurus katru gadu izmanto vairāk nekā 50 000 tirdzniecības kuģu. Mūsdienu pirāti dod priekšroku mazām laivām un izmanto to, ka moderno kravas kuģu komandas ir mazskaitlīgas. Dažkārt viņi lieto arī lielākus kuģus, lai apgādātu mazākos uzbrukuma/izsēšanās kuģus. Moderno pirātu veiksme slēpjas faktā, ka liels daudzums starptautiskās tirdzniecības tiek realizēts ar kuģniecības palīdzību. Nozīmīgākie jūras ceļi ved kravas kuģus cauri šaurām ūdenstilpēm (piemēram, [[Adenas līcis|Adenas līci]] un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumu]]), padarot tos mazām [[Motorlaiva|motorlaivām]] viegli apdzenamus un ieņemamus.<ref>[https://www.bbc.co.uk/worldservice/documentaries/2008/03/080303_pirates_prog2.shtml Rankin N. Pirates — Part Two] BBC World Service. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref><ref>[http://www.chebucto.ns.ca/~ar120/somalia.html Coffen-Smout S. Pirates, Warlords and Rogue Fishing Vessels in Somalia's Unruly Seas] Chebucto Community Net. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Citi aktīvi rajoni aptver [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūru]] un [[Nigēras delta|Nigēras deltu]]. Pieaugot ūdeņu izmantošanas intensitātei, daudziem kuģiem jāsamazina savs ātrums, lai tie varētu droši manevrēt un izvairīties no sadursmes, bet tas kuģus padara par viegliem mērķiem pirātiem. [[Starptautiskais jūras birojs]] (''International Maritime Bureau (IBM)'') kopš 1995. gada apkopo pirātu uzbrukumu statistiku. Pēc viņu datiem ķīlnieku sagrābšana ir pats izplatītākais pret jūrniekiem vērstās vardarbības veids. Piemēram, 2006. gadā tika reģistrēti 239 uzbrukumi, 77 komandas locekļi tika nolaupīti un 188 saņemti par ķīlniekiem, bet tikai 15 no pirātu uzbrukumiem beidzās ar slepkavību.<ref>[https://web.archive.org/web/20080103062657/http://www.securitymanagement.com/article/eastern-inscrutability-piracy-high-seas Elliott R. Eastern Inscrutability: Piracy on the High Seas] Security Management, 2007. gada jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> 2007. gadā uzbrukumu skaits pieauga par 10% un sasniedza 263 gadījumus. Starp ziņojumiem par veiktajiem uzbrukumiem, par 35% pieauga tādu incidentu skaits, kuros tika lietoti šaujamieroči. Ievainoto komandas locekļu skaits sasniedza 64 salīdzinot ar tikai 17 personām 2006. gadā.<ref>[https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 Reported piracy incidents rise sharply in 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240820170157/https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 |date={{dat|2024|08|20||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Šajā skaitā nav iekļauti ķīlnieki vai nolaupītie, ja tie netika ievainoti. 2023. gadā tika reģistrēti 120 incidenti.<ref>[https://www.icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 New IMB report reveals concerning rise in maritime piracy incidents in 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240812041909/https://icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 |date={{dat|2024|08|12||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> [[Attēls:STS61C-42-72.jpg|thumb|Modernais pirātisms. [[Pirātisms Gvinejas līcī|Nigēras deltas]], pirātisma centra, aerofotogrāfija]] Modernā pirātisma definīcija iekļauj sekojošas darbības: * [[Izsēšanās uz kuģa|izsēšanos uz kuģa]]; * [[Izspiešana|izspiešanu]]; * [[Ķīlnieks|ķīlnieku sagrābšanu]]; * cilvēku [[Nolaupīšana|nolaupīšanu]] [[izpirkuma maksa]]s saņemšanai; * [[Slepkavība|slepkavošanu]]; * [[Laupīšana|laupīšanu]]; * [[Sabotāža|sabotāžu]], kuras rezultātā kuģis nogrimst; * kuģa īpašuma [[Izņemšana (tiesību zinātne)|sagrābšanu]]; * ar nolūku izraisītu [[Vraks|kuģa avarēšanu]]. == Atsauces == {{atsauces|colwidth=40em|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://greekshippingmiracle.org/en/ Grieķijas jūrniecības vēsture] {{en ikona}} * [https://maritimehistorypodcast.com/ Jūrniecības vēstures raidieraksti] {{en ikona}} * [https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/latvijas-kugniecibas-vesture/ Latvijas kuģniecības vēsture Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā] [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Jūrniecība]] bieban3x3je2hakcnzkse0cx9xfqtjg 0 580297 4465994 4364693 2026-05-10T06:25:05Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4465994 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ropaži Broces zimejums 1801.g.png|thumb|250px|Ropažu muižas ēkas ([[Broce]], 1801)]] [[Attēls:Ropaži kihelkonna mõisad (1905).jpg|thumb|250px|Ropažu muižas karte (1905)]] '''Ropažu pilsmuižas''' ({{val|de|Gut Schloß-Rodenpois}}) kungu māja atradās [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropaži|Ropažos]]. Muiža 18. gadsimtā piederēja [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtai]] (1751—1835), [[Apiņu iela (Ropaži)|Apiņu ielas]] galā Ropažos saglabājusies [[piramīda]]s formas dzimtas kapliča. No 1855. gada tajā saimniekoja [[Volfu dzimta]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/02.03.2025-vai-zini-kads-bijis-fon-volfu-dzimtas-liktenis-latvija-no-17-lidz-20-gadsimtam.a589120/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, kāds bijis fon Volfu dzimtas liktenis Latvijā no 17. līdz 20. gadsimtam?] lsm.lv 2025. gada 2. martā</ref> == Vēsture == 1751. gadā [[Ropažu draudzes novads|Ropažu draudzes novada]] Ropažu muižu nopirka [[Johans Kristofs Kampenhauzens]] (1716—1782), kurš 1762. gadā uzbūvēja jaunu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga [[Ungurmuiža]]s kungu mājai, kurā saimniekoja viņa tēvs [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Pēc J.K. Kampenhauzena nāves 1782. gadā viņu apglabāja Ropažu muižas kapličā, bet Ropažu muižu mantoja abas meitas. 19. gadsimta sākumā muiža pārgāja vecākās meitas īpašumā, kura izveidoja 6 ha lielo muižas parku ar [[Sibīrijas baltegle|Sibīrijas balteglēm]] un [[Sudrabegle|sudrabeglēm]]. Pēc 1800. gada muižas namam uzbūvēja mūra piebūves. Pēc 1835. gada muižu pārņēma viņas meita Henriete [[Taubes|fon Taube]] (dzimusi fon Berga), kura 1855. gadā Ropažu muižu pārdeva Viktoram [[Volfi|fon Volfam]] (1821—1880). Muižu mantoja viņa dēls [[Džeimss Georgs Leonhards fon Volfs|Džeimss fon Volfs]] (1854—1928), kurš turpināja parka pilnveidošanas darbus, muižas parkā izraka dīķi un kanālu. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi sadalīja, tās īpašnieks pārcēlās uz dzīvi [[Vācija|Vācijā]].<ref>[https://www.geni.com/people/James-Baron-von-Wolff/6000000015979922731?through=6000000015979966649 James Baron von Wolff]</ref> === Kungu māja === [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Ropažu muižas ēka.png|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimtā]] Muižas kungu mājas ēkā bijušas divas rakstāmistabas, zāle, ēdamtelpas, bufete, spēļu istaba, mazgājamā istaba, bērnu istabas un kalpotāju istabas. Ropažu muižas kungu mājas zāles stiklotajās durvīs bija izmantoti gotiskās un kvadrifolija motīvi. Krāsnīm izmantoti glazēti podiņi zaļos vai brūnos toņos. Sienu koka paneļi bija veidoti samērā augsti, ar karnīzi, uz tiem tika eksponēti renesanses laika sudraba trauku atdarinājumi. 1950. gadu otrajā pusē Ropažu muižas ēku nojauca un izmantoja būvmateriāliem.<ref>[https://www.ropazi.lv/lv/parks-un-ropazu-muizas-vieta Parks un Ropažu muižas vieta] ropazi.lv 03.12.2021.</ref> <gallery> Bm04167am.jpg|Ropažu muižas ēkas (1791) BM07098Am.jpg|Ropažu muižas ēkas (1796) Ropažu muiža ap 1918.jpg|Ropažu muižas kungu māja (ap 1918) Šaursliežu dzelzceļš Ropažu muižā 1919.gada oktobrī.jpg|Šaursliežu dzelzceļa gala stacija Ropažu muižā (1919.gada oktobrī) </gallery> == Kampenhauzena kapliča == [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Kampenhauzena kapliča būvēta 1780. gadā pēc viņa znota Voldemāra Dītriha fon Budberga zīmēta meta. Tā mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem, pamati veidoti no tēstiem dolomītiem. Celtnei uz kubveida pamatbūves ir novietots četrstūrains piramidāls tornis. Pirmā stāva iekštelpā starpstāvu pārsegumu veido krusta velve, sienas apmestas ar kaļķa javu. Pirmā stāva grīda izlikta no sarkanajiem ķieģeļiem. Pagrabs kalpojis kā apbedījumu vieta. 18. gadsimtā Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtu piederīgie aizrāvās ar [[brīvmūrniecība]]s idejām, tāpēc kapličai izvēlēta piramidāla forma, jo tajā izpaužas dievišķā gara, materiālās pasaules un radīšanas ideja.<ref name="historia">[https://www.historia.lv/vietas/kampenhauzena-kaplica-ropazos Kampenhauzena kapliča Ropažos] Valters Grīviņš (2020)</ref> Johana Kristofa Broces 1791. gada zīmējuma aprakstā kapenēs pieminēts marmora sarkofāgs J. K. Kampenhauzenam, melna ozolkoka zārks V. D. Budbergam un mācītāja Valtera bērna zārks. Virs kapličas durvīm atradās akmenī iekalti Kampenhauzenu, Bergu un Budbergu dzimtas ģerboņi. Būves priekšpusē iestādīta koku aleja, apkārt bijusi kapsēta. 2010. gadā Lielās talkas ietvaros izvāca atkritumus no kapličas apbedījumu bedres, kapličā ienesa akmens ģerboņus un atjaunoja durvju slēdzeni. Mūsdienās kapliča ir Ropažu evaņģēliskās draudzes īpašums.<ref name="historia" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|58|12|N|24|37|40|E|display=title|type:landmark}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{DEFAULTSORT:Ropažu muiža}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Ropažu pagasts]] 2xk84xm879hfzrp7ki6t5upmp1doi5i 0 588551 4465853 4465546 2026-05-09T20:10:46Z Egilus 27634 4465853 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jānis Aišpurs | Attēls = SS DAY1 AISHPURS-12 (48538046286).jpg | Att_izm = | Apraksts = Jānis Aišpurs 2019. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|10}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]] | Nodarbošanās = [[vokālists]], dziesmu autors | Instrumenti = | Gadi = 2006—''pašlaik'' | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V | Izglītība = [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāte]] }} '''Jānis Aišpurs''' (dzimis 1980. gada 10. septembrī<!-- [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] -->) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors, pazīstams kā grupas ''[[The Sound Poets]]'' [[vokālists]] un galvenais autors. Pabeidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]] un [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|LU Ekonomikas un vadības fakultāti]], iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo izglītību apguvis [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola|Jāzepa Mediņa mūzikas skolā]]. Grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji" vai saīsinājumā "S.P.B."<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= S.P.B. jeb Smaragda pilsētas burvji – Liepājā |date= 2008. gada 13. maijs |work= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/12529-spb_jeb_smaragda_pilsetas_burvji_liepaja/ |accessdate= 2015. gada 28. februārī |language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gada 3. decembrī tā izdeva albumu ''Sound Poetry'', bet pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu. 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — Jānis Aišpurs un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''. Tā paša gada decembrī Zirgu ielas koncertzālē notika grupas pirmais oficiālais koncerts. Kopš 2021. gada Jānis Aišpurs ir precējies ar dziedātāju [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-un-tagad-varat-mus-apsveikt-muziki-aija-andrejeva-un-janis-aispurs-apprecejusies|title=FOTO. “Un tagad varat mūs apsveikt!”: mūziķi Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs apprecējušies|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aišpurs, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] kqx5ldzg6qck60dxojx89x5mlhlfisn 4465944 4465853 2026-05-10T03:35:28Z Biafra 13794 pap. 4465944 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jānis Aišpurs | Attēls = SS DAY1 AISHPURS-12 (48538046286).jpg | Att_izm = | Apraksts = Jānis Aišpurs 2019. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|10}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]] | Nodarbošanās = [[vokālists]], dziesmu autors | Instrumenti = | Gadi = 2006—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V | Izglītība = [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāte]] }} '''Jānis Aišpurs''' (dzimis 1980. gada 10. septembrī<!-- [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] -->) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors, pazīstams kā grupas ''[[The Sound Poets]]'' [[vokālists]] un galvenais autors. J. Aišpurs uzaudzis [[Rīga|Rīgā]], bet viņa vecāki cēlušies no [[Latgale]]s. Pabeidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]] un [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|LU Ekonomikas un vadības fakultāti]], iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo izglītību apguvis [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola|Jāzepa Mediņa mūzikas skolā]]. Grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji" vai saīsinājumā "S.P.B."<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= S.P.B. jeb Smaragda pilsētas burvji – Liepājā |date= 2008. gada 13. maijs |work= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/12529-spb_jeb_smaragda_pilsetas_burvji_liepaja/ |accessdate= 2015. gada 28. februārī |language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gada 3. decembrī tā izdeva albumu ''Sound Poetry'', bet pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu. 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — Jānis Aišpurs un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''. Tā paša gada decembrī Zirgu ielas koncertzālē notika grupas pirmais oficiālais koncerts. Kopš 2021. gada Jānis Aišpurs ir precējies ar dziedātāju [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-un-tagad-varat-mus-apsveikt-muziki-aija-andrejeva-un-janis-aispurs-apprecejusies|title=FOTO. “Un tagad varat mūs apsveikt!”: mūziķi Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs apprecējušies|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aišpurs, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] 57mm23e0prqrjkdsgua2r4c794p4owf 4465946 4465944 2026-05-10T03:35:58Z Biafra 13794 pap. 4465946 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Jānis Aišpurs | Attēls = SS DAY1 AISHPURS-12 (48538046286).jpg | Att_izm = | Apraksts = Jānis Aišpurs 2019. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1980|9|10}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[indīpops]], [[poproks]] | Nodarbošanās = [[vokālists]], dziesmu autors | Instrumenti = | Gadi = 2006—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V | Izglītība = [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultāte]] }} '''Jānis Aišpurs''' (dzimis 1980. gada 10. septembrī<!-- [[Aizkraukle|Aizkrauklē]] -->) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūziķis]] un dziesmu autors, pazīstams kā grupas ''[[The Sound Poets]]'' [[vokālists]] un galvenais autors. J. Aišpurs uzaudzis [[Rīga|Rīgā]], bet viņa vecāki cēlušies no [[Latgale]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12374?utm_source=chatgpt.com|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> Pabeidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]] un [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|LU Ekonomikas un vadības fakultāti]], iegūstot maģistra grādu vides uzņēmējdarbībā. Muzikālo izglītību apguvis [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola|Jāzepa Mediņa mūzikas skolā]]. Grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji" vai saīsinājumā "S.P.B."<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= S.P.B. jeb Smaragda pilsētas burvji – Liepājā |date= 2008. gada 13. maijs |work= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/klubos/12529-spb_jeb_smaragda_pilsetas_burvji_liepaja/ |accessdate= 2015. gada 28. februārī |language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gada 3. decembrī tā izdeva albumu ''Sound Poetry'', bet pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu. 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — Jānis Aišpurs un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''. Tā paša gada decembrī Zirgu ielas koncertzālē notika grupas pirmais oficiālais koncerts. Kopš 2021. gada Jānis Aišpurs ir precējies ar dziedātāju [[Aija Andrejeva|Aiju Andrejevu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/foto-un-tagad-varat-mus-apsveikt-muziki-aija-andrejeva-un-janis-aispurs-apprecejusies|title=FOTO. “Un tagad varat mūs apsveikt!”: mūziķi Aija Andrejeva un Jānis Aišpurs apprecējušies|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aišpurs, Jānis}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] 5eert7gd1lnwze13xj4og4tcntbcb85 0 588565 4465692 4201603 2026-05-09T13:18:25Z Bendžamins 76862 4465692 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Stabilizators | operators = | attēls = The Equalizer poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = asa sižeta trilleris | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Denzels Vašingtons]] * [[Martons Čokašs]] * [[Hloja Greisa Moreca]] * [[Deivids Harbors]] * [[Bills Pulmans]] * [[Melisa Leo]] * [[Heilija Beneta]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Equalizer'' | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''LStar Capital'' * ''[[Village Roadshow Pictures]]'' * ''Escape Artists'' * ''Mace Neufeld Productions'' * ''Zhiv Productions'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Motion Picture Group|Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2014|9|7|[[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]]|2014|9|26|ASV}} | ilgums = 132 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|55–73 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|192,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=equalizer.htm|title=The Equalizer |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|1|1}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = "[[Stabilizators 2]]" | imdb = }} '''"Stabilizators"''' ({{Val|en|The Equalizer}}) ir 2014. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Asa sižeta filma|asa sižeta]] [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Denzels Vašingtons]], [[Martons Čokašs]], [[Hloja Greisa Moreca]], [[Deivids Harbors]], [[Bills Pulmans]], [[Melisa Leo]] un [[Heilija Beneta]]. Filma stāsta par bijušo ASV specvienības kareivi Robertu (Vašingtons), kurš aizsargā nolaupītu meiteni Treju (Moreca) no krievu mafijas. Filmas "Stabilizators" pirmizrāde notika {{Dat|2014|9|7|5=bez}} [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]]. Filmu izplatīja ''[[Sony Pictures Releasing]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/imax-finds-equalizer-september-26-714839/|title=Imax Finds ‘The Equalizer’ for September 26 Worldwide Release|last=Vlessing|first=Etan|website=The Hollywood Reporter|access-date=2025-01-01|date=2014-06-25|language=en-US}}</ref> Filma guva finansiālus panākumus, nopelnot 192,3 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. "Stabilizators" saņēma viduvējas kritiķu atsauksmes, pārsvarā slavējot Vašingtona aktierspēli, bet kritizējot scenāriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_equalizer_2013|title=The Equalizer {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2025-01-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/the-equalizer-2014|title=The Equalizer movie review & film summary (2014) {{!}} Roger Ebert|website=www.rogerebert.com|access-date=2025-01-01|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/reviews/the-equalizer-film-review-the-plotting-makes-no-sense-whatsoever-9756583.html|title=The Equalizer, film review: The plotting makes no sense whatsoever|work=The Independent|access-date=2025-01-01|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2014. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Krimināltrilleri]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] [[Kategorija:Village Roadshow Pictures filmas]] a040okbf8ove42hqzlbfypvaghqfuja 0 588567 4465683 4233880 2026-05-09T13:12:02Z Bendžamins 76862 /* Filmogrāfija */ 4465683 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Antuāns Fukva | vārds_orig = ''Antoine Fuqua'' | attēls = Antoine Fuqua (29682821190).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Antuāns Fukva 2016. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|5|30}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Antuāns Fukva''' ({{Val|en|Antoine Fuqua}}; dzimis {{Dat|1965|5|30}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], kurš pazīstams ar filmām spriedzes un trillera žanros. Karjeras sākumā bijis mūzikas video režisors. Savu pirmo filmu "[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'') uzņēmis 1998. gadā. Viņa kritiķu atzītākā filma ir krimināltrilleris "[[Treniņa diena]]" (2001), ko nominēja vairākām balvām. Bijis režisors tādām trillera filmām kā "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003), "[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (2007) un "[[Olimpa krišana]]" (2013), kā arī "Stabilizators" triloģijai. Bijis režisors arī sporta drāmai "[[Kreilis (filma)|Kreilis]]" (2015) un vesternam "[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]" (2016). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Producents |- |1998 | style="text-align:left" |"[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'') |{{jā}} | |- |2000 | style="text-align:left" |''[[Bait (filma)|Bait]]'' |{{jā}} | |- |2001 | style="text-align:left" |"[[Treniņa diena]]" (''Training Day'') |{{jā}} | |- |2003 | style="text-align:left" |"[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'') |{{jā}} | |- |2004 | style="text-align:left" |"[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]" (''King Arthur'') |{{jā}} | |- |2007 | style="text-align:left" |"[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (''Shooter'') |{{jā}} | |- |2009 | style="text-align:left" |''[[Brooklyn's Finest]]'' |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Olimpa krišana]]" (''Olympus Has Fallen'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators (filma)|Stabilizators]]" (''The Equalizer'') |{{jā}} | |- |2015 | style="text-align:left" |"[[Kreilis (filma)|Kreilis]]" (''Southpaw'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2016 | style="text-align:left" |"[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]" (''The Magnificent Seven'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2018 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators 2]]" (''The Equalizer 2'') |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2021 | style="text-align:left" |"[[Bezgalība (filma)|Bezgalība]]" (''Infinite'') |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''[[The Guilty]]'' |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2022 | style="text-align:left" |"[[Ložu ekspresis]]" (''Bullet Train'') | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Emancipation]]'' |{{jā}} | |- |2023 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]" (''The Equalizer 3'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2024 | style="text-align:left" |''[[Rob Peace]]'' | |{{jā}} |- |2026 | style="text-align: left;" |"[[Maikls (filma)|Maikls]]" (''Michael'') |{{jā}} | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fukva, Antuāns}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] 4sgl5wski5tpbbp08argmpucfozdl77 4465688 4465683 2026-05-09T13:17:49Z Bendžamins 76862 4465688 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Antuāns Fukva | vārds_orig = ''Antoine Fuqua'' | attēls = Antoine Fuqua (29682821190).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Antuāns Fukva 2016. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1965|5|30}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Pitsburga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents | darbības gadi = 1992—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Antuāns Fukva''' ({{Val|en|Antoine Fuqua}}; dzimis {{Dat|1965|5|30}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], kurš pazīstams ar filmām spriedzes un trillera žanros. Karjeras sākumā bijis mūzikas video režisors. Savu pirmo filmu "[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'') uzņēmis 1998. gadā. Viņa kritiķu atzītākā filma ir krimināltrilleris "[[Treniņa diena]]" (2001), ko nominēja vairākām balvām. Bijis režisors tādām trillera filmām kā "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003), "[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (2007) un "[[Olimpa krišana]]" (2013), kā arī "Stabilizators" triloģijai. Bijis režisors arī sporta drāmai "[[Kreilis (filma)|Kreilis]]" (2015) un vesternam "[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]" (2016). == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums ! width="65" |Režisors ! width="65" |Producents |- |1998 | style="text-align:left" |"[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'') |{{jā}} | |- |2000 | style="text-align:left" |''[[Bait (filma)|Bait]]'' |{{jā}} | |- |2001 | style="text-align:left" |"[[Treniņa diena]]" (''Training Day'') |{{jā}} | |- |2003 | style="text-align:left" |"[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'') |{{jā}} | |- |2004 | style="text-align:left" |"[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]" (''King Arthur'') |{{jā}} | |- |2007 | style="text-align:left" |"[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (''Shooter'') |{{jā}} | |- |2009 | style="text-align:left" |''[[Brooklyn's Finest]]'' |{{jā}} | |- |2013 | style="text-align:left" |"[[Olimpa krišana]]" (''Olympus Has Fallen'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2014 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators (filma)|Stabilizators]]" (''The Equalizer'') |{{jā}} | |- |2015 | style="text-align:left" |"[[Kreilis (filma)|Kreilis]]" (''Southpaw'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2016 | style="text-align:left" |"[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]" (''The Magnificent Seven'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2018 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators 2]]" (''The Equalizer 2'') |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2021 | style="text-align:left" |"[[Bezgalība (filma)|Bezgalība]]" (''Infinite'') |{{jā}} | |- | style="text-align:left" |''[[The Guilty]]'' |{{jā}} |{{jā}} |- | rowspan="2" |2022 | style="text-align:left" |"[[Ložu ekspresis]]" (''Bullet Train'') | |{{jā}} |- | style="text-align:left" |''[[Emancipation]]'' |{{jā}} | |- |2023 | style="text-align:left" |"[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]" (''The Equalizer 3'') |{{jā}} |{{jā}} |- |2024 | style="text-align:left" |''[[Rob Peace]]'' | |{{jā}} |- |2026 | style="text-align: left;" |"[[Maikls (filma)|Maikls]]" (''Michael'') |{{jā}} | |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}}{{Antuāns Fukva}}{{DEFAULTSORT:Fukva, Antuāns}} [[Kategorija:1965. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] 31ejfblsx5c9bfrxfh8xppn89u8ax9m 0 589660 4465929 4412711 2026-05-10T02:50:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465929 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} {{Ēdiena infokaste | name = Kruasāns | image = 2018_01_Croissant_IMG_0685.JPG | image_size = | image_alt = | attela_paraksts = Kruasāns | citi_nosaukumi = | tips = brokastis | course = | izcelsmes_vieta = {{Austrija}} | regions = | nac_virtuve = | raditajs = <!-- vai | raditaji = --> | gads = 17. gadsimts | pasniedz = | galv_sastavd =[[mīkla (pārtika)|mīkla]], [[sviests]] | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Kruasāns''' (no {{val|fr|croissant}} — 'pusmēness') ir neliela pusmēness formas [[smalkmaizīte]]. Tiek pasniegts [[Brokastis|brokastīs]] kopā ar [[Kafija|kafiju]] vai kakao.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2016/08/31/kruasani/#google_vignette|title=Kruasāni|website=ritakafija.lv|access-date=2025-01-15|language=en-US}}</ref> Lai gan kruasāns ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751232/jaunumi/54057334/septini-garsigi-fakti-par-kruasaniem|title=Septiņi garšīgi fakti par kruasāniem|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-15|language=lv}}</ref> == Izcelsme un vēsture == Pusmēness formas konditorejas izstrādājumi Austrijā tiek cepti vismaz kopš 13. gadsimta. Par pašreizējās kruasānu popularitātes sākumu var uzskatīt 1839. gadu, kad austriešu artilērijas virsnieks Augusts Cangs (''August Zang'') [[Vīne|Vīnē]] atvēra [[Ceptuve|maiznīcu]], kur cepa šīs maizītes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ice.edu/blog/brief-history-croissant|title=A Brief History of the Croissant {{!}} Institute of Culinary Education|website=www.ice.edu|access-date=2024-01-09|date=2023-01-30|language=en}}</ref><ref>The 1839 date, and most of what follows, is documented in Jim Chevallier, ''August Zang and the French Croissant: How Viennoiserie Came to France'', p. 3—30; for the 1838 date, see [http://www.slowfood.fr/bulletin/Diner_BS_PNY_2409_discours.pdf Giles MacDonogh "Reflections on the Third Meditation of La Physiologie du goût and Slow Food"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303175218/http://www.slowfood.fr/bulletin/Diner_BS_PNY_2409_discours.pdf|date=3 March 2016}} (p. 8); an Austrian PowerPoint — [http://www.oberoesterreich-tourismus.at/sixcms/media.php/1271/sandgruber_mahlzeiten.pdf Ess-Stile] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120529221535/http://www.oberoesterreich-tourismus.at/sixcms/media.php/1271/sandgruber_mahlzeiten.pdf|date=29 May 2012}} — gives the date of 1840 (slide 46). A 1909 image of the bakery shows the same date for its founding, but the bakery was already documented in the press before that.</ref> Leģenda vēsta, ka 1683. gadā Vīnes maiznieks Pīters Vendlers (''Peter Wendler'') pirmo reizi pagatavojis smalkmaizīti par godu turku veiktajam neveiksmīgajam Vīnes aplenkumam un [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] armijas sakāvei [[Kauja par Vīni|kaujā par Vīni]]. Maiznieki, kas strādāja naktīs un līdz rītam gatavoja pilsētniekiem svaigas smalkmaizītes, esot dzirdējuši kapļu un cirtņu troksni un sapratuši, ka turki zem pilsētas mūriem rok tuneli. Savlaicīgi par to brīdinot karavīrus, viņi izjaukuši ienaidnieka plānu.<ref name="schimmer">Karl August Schimmer, The Sieges of Vienna by the Turks: Translated from the German of Karl August Schimmer and Others, trans. Earl of Francis Egerton Ellesmere (London: John Murray, 1879), p. 30-31</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2016/feb/23/a-short-history-of-the-croissant-shows-its-viennese-not-french|title=Īsa kruasāna vēsture liecina, ka tas ir Vīnes, nevis franču|work=The Guardian|access-date=2024-11 -11|date=2016-02-23|last=Vēstules|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://multinews.lv/7-fakti-ko-tu-nezinaji-par-kruasaniem/|title=7 fakti, ko tu nezināji par kruasāniem|last=Spēlmanis|first=Ģirts|website=Multinews.lv|access-date=2025-01-15|date=2022-02-19|language=lv-LV|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123085733/https://multinews.lv/7-fakti-ko-tu-nezinaji-par-kruasaniem/}}</ref> Tiek uzskatīts, ka kopš tā laika šīs neparastās maizītes ir kļuvušas ļoti populāras pircēju vidū. Francijā kruasāns pirmo reizi parādījās 1770. gadā. Tas notika tad, kad Francijā no Vīnes ieradās [[Marija Antuanete]] un kopā ar viņu [[Parīze|Parīzē]] parādījās Vīnes konditorejas izstrādājumi ({{val|fr|viennoiserie}}).<ref>Frencs Rainers, "Audzēšanas izcelsme un citas Vīnes sērijas", Revue de linguistique romane, Nr. 71, 2007. — 467.—481. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/virtuve/79265-brokastu-maizite-kruasans.htm|title=Brokastu maizīte kruasāns|website=nra.lv|access-date=2025-01-15|language=lv}}</ref> Taču Vīnes un franču kruasāni joprojām ir divi dažādi produkti. Galu galā no Vīnes nāk tikai produkta forma, un tieši franču šefpavāri bija tie, kas to pirmo reizi pagatavoja no kārtainās mīklas ar [[sviests|sviestu]], tas notika 20. gadsimta sākumā. Drīz vien parādījās vesela "ģimene" līdzīgu rauga un kārtaino konditorejas izstrādājumu. 2013. gadā [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā nemiernieki aizliedza kruasānus savā kontrolētajā teritorijā [[Alepo]], atsaucoties uz iepriekš minēto Austrijas leģendu kā aizlieguma iemeslu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|title=Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo|newspaper=Time|access-date=9 August 2013|date=2 August 2013|last=Groden|first=Claire|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807001231/http://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|archive-date=7 August 2013}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|title=Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo|work=Time|access-date=2025-01-15|date=2013-08-02|last=Groden|first=Claire|issn=0040-781X|language=en-US}}</ref> == Gatavošanas process == Pirmais kruasānu ražošanas solis ir [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] veidošana, sajaucot [[Milti|miltus]], [[Ūdens|ūdeni]], [[Margarīns|margarīnu]] vai [[Sviests|sviestu]], [[Raugs|raugu]], [[Sālis|sāli]] un [[Cukurs|cukuru]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ooms|first=Nand|last2=Pareyt|first2=Bram|last3=Brijs|first3=Kristof|last4=Delcour|first4=Jan A.|date=2016-10-02|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259|doi=10.1080/10408398.2014.928259|issn=1040-8398}}</ref> Parasti kruasānu mīklu sajauc salīdzinoši vēsā vidē, ilgāk nekā citiem konditorejas izstrādājumiem. Ideālajai mīklas temperatūrai jābūt aptuveni 19 °C, lai sastāvdaļas vislabāk tiktu mitrinātas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|title=Information Sheets- BakeInfo (Baking Industry Research Trust)|website=www.bakeinfo.co.nz|accessdate=2020-07-29|archive-date=2020-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928052747/https://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|dead-url=no}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|title=Information Sheets|publisher=Baking Industry Research Trust|website=www.bakeinfo.co.nz|access-date=2016-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220164457/http://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|archive-date=20 December 2016}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ooms|first=Nand|last2=Pareyt|first2=Bram|last3=Brijs|first3=Kristof|last4=Delcour|first4=Jan A.|date=2016-10-02|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259|doi=10.1080/10408398.2014.928259|issn=1040-8398}}</ref> Pēc tam mīkla tiek izrulēta un salocīta kārtās. Tieši šī procesa rezultātā iegūst kruasānam raksturīgo kraukškīgo, daudzslāņaino tekstūru. Parasti ir divas metodes, kā sajaukt margarīnu mīklā: angļu un franču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/search?q=n2:1040-8398,|title=n2:1040-8398, - Search Results|website=search.worldcat.org|access-date=2025-01-15}}</ref> Pēc salocīšanas mīkla iegūst labi zināmo pusmēness formu. Vispirms mīklu sagriež vajadzīgās formas [[Trijstūris|trīsstūros]]. Pēc tam trīsstūrus izrullē, un visbeidzot mīklas galus ieloka uz iekšu, veidojot pusmēnesi.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Nākamais posms ir [[raudzēšana]]s process. Kruasāni no citiem kārtainās [[Mīklas izstrādājums|mīklas izstrādājumiem]] atšķiras ar to, ka tajos ir raugs, kas rūgšanas laikā palielina mīklas apjomu. Ideālā gadījumā optimāla kruasāna kvalitāte tiek sasniegta ar 7,5% rauga līmeni, nogatavināšanas laiks 60 minūtes 31 °C.<ref name=":4" /> Raudzēšanu beidz, kad mīkla ir palielinājusies līdz divarpus reizēm salīdzinājumā ar sākotnējo tilpumu.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Ceturtais posms ir cepšanas process. Atkarībā no izmantotās [[cepeškrāsns]] veida un konkrētajiem kruasāna izmēriem cepšanas laiks var svārstīties no 10 līdz 20 minūtēm, un cepeškrāsns [[temperatūra]]i jābūt no 165 °C līdz 205 °C.<ref name=":1" /><ref name=":5">{{grāmatas atsauce|title=Technology of Breadmaking|url=https://archive.org/details/isbn_9780387385631|last=Bent|first=Alan J.|date=2007-01-01|publisher=Springer US|isbn=9780387385631|pages=[https://archive.org/details/isbn_9780387385631/page/n270 245]–274|doi=10.1007/0-387-38565-7_9|chapter=Speciality Fermented Goods}}</ref> Pēdējie soļi ir kruasāna atdzesēšana un uzglabāšana. Kruasāniem parasti ir īss glabāšanas laiks, un tos parasti patērē drīz pēc cepšanas. Kruasāni vai tiem līdzīgi konditorejas izstrādājumi ir populāri daudzās valstīs, piemēram, [[Turcija|Turcijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Vācija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Urugvaja|Urugvajā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mundustravels.com/info-parize-kruasana-epopeja.htm|title=Franču brokastis - kruasāni, Parīzes dzīves stils ceļojumā, Francijas ceļojums, Francijas tūrisma informācija, Parīzes Disnejlenda, Francijas brauciens ģimenei ar bērniem, Parīze mazā grupā, latviešu gids Parīzē, krievu un angļu gids Parīzē, Versaļa un Disnejlenda|website=MundusTravels|access-date=2025-01-15|language=LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://f-journal.ru/istoriya-kruassanov/ История возникновения круассанов]{{Novecojusi saite}} * [http://rosfood.info/upload/iblock/4f4/54-55.PDF Технология производства круассанов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220331222432/http://rosfood.info/upload/iblock/4f4/54-55.PDF |date={{dat|2022|03|31||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mīklas izstrādājumi]] 59g6oos2eit939kd9ncrdtbwabs4r1g 0 590259 4465700 4457399 2026-05-09T13:41:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465700 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jātnieku iela|Jātnieku iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jātnieku iela |attēls = Ночной город 2 - panoramio.jpg |attēla paraksts = Jātnieku iela vakarā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 270 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] |ielas garums = 2580 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = * Hersonas iela, * Jurija Gagarina iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Jātnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimēs. Jātnieku iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielu]], kur ceļš turpinās kā [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]]. Jātnieku iela sākas Jaunbūves apkaimē, bet pēc krustojuma ar [[Aizpilsētas iela|Aizpilsētas ielu]] tā turpinās [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematā]]. Ielā ir daudzstāvu un savrupmāju apbūve. Jātnieku ielas kopējais garums ir 2580 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sākot no krustojuma ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]], Jātnieku iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}</ref> Šeit ir divas atsevišķas brauktuves abpus tramvaja ceļiem, ar divām joslām katrā virzienā. Pa Jātnieku ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] maršruta autobusi. == Vēsture == Ielas sākotnējais nosaukums, tās vecākajā daļā ([[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē), bija '''[[Hersona]]s iela''' ({{val|ru|Херсонская улица}}). 1924. gadā iela ieguva nosaukumu '''Jātnieku iela''', bet no 1961. līdz 1991. gadam tika pārdēvēta par '''[[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Nosaukums "Jātnieku iela" cēlies no [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku pulka]] kazarmām, kuras atradās pašā ielas sākumā. Ielas jaunākā daļa ([[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē) uzbūvēta 1960. gados. 1962. gadā atklāts tramvaja sliežu ceļš.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauns Daugavpils tramvaja maršruts |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4394 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |date={{dat|1962|11|16||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ielu savienojumi == [[Attēls:Улица Ятниеку - panoramio (1).jpg|270px|thumb|Jātnieku iela Jaunbūves apkaimē]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|270px|thumb|[[Rīgas vagonbūves rūpnīca#RVR-6|RVR-6]] tramvajs izbrauc no depo (2011)]] Jātnieku iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums) * [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] * [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] * [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]] * [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]] * [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]] * [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]] * [[Annas iela (Daugavpils)|Annas iela]] (T veida krustojums) * [[Aizpilsētas iela]] * [[Šaurā iela (Daugavpils)|Šaurā iela]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (Y veida krustojums) * [[Enerģētiķu šķērsiela]] (T veida krustojums) * [[Mendeļejeva iela]] / [[Zeļinska iela]] * [[Inženieru iela (Daugavpils)|Inženieru iela]] (T veida krustojums) * [[Cialkovska iela]] * [[Butļerova iela]] (T veida krustojums) * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] * [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (ielas turpinājums) == Ievērojamie objekti == * Nr. 87 — Latgales Industriālais tehnikums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.lint.lv/lv/Kontakti |publisher=Latgales Industriālais tehnikums |accessdate={{dat|2025|2|26||bez}}}}</ref> * Nepārnumuru ielas pusē, starp [[Mendeļejeva iela|Mendeļejeva]] un [[Cialkovska iela|Cialkovska ielu]], atrodas [[Porohovkas ezers]] ar parku. * Ielas galā atrodas [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju depo]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mihaila iela]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]] hqz515bpeav69320l0r4tml85axhch8 0 591314 4465964 4421742 2026-05-10T05:08:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465964 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kārlis Daukšts''' (dzimis 1944. gada 1. janvārī) ir latviešu [[vēsturnieks]], izglītības darbinieks un politologs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1944. gadā [[Aglonas pagasts|Aglonas pagasta]] [[Sekļi|Sekļa]] ciema Daukštos zemnieka Donāta Daukšta ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija tikai 5 gadi. 1971. gadā absolvēja vēstures studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], pēc aspirantūras 1975. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju "Latvijas Komunistiskās partijas prese par starptautisko komunistisko kustību (1920—1940)". Bija Latvijas Valsts universitātes kompartijas sekretārs.<ref>[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/viltigs-ka-zutis-20517 Viltīgs kā zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250112230414/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/viltigs-ka-zutis-20517 |date={{dat|2025|01|12||bez}} }} rigaslaiks.lv 2021. gada februārī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s bija [[Latvijas Policijas akadēmija]]s prorektors, Tiesību teorijas un vēstures katedras profesors.<ref>[https://latgalesdati.du.lv/persona/6684 latgalesdati.du.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daukšts, Kārlis}} [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] ooep7s9gyj2d7lcrvj2czl1j6nbcuhm 0 592255 4466012 4406340 2026-05-10T07:47:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4466012 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Latgales iela|Latgales iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Latgales iela |attēls = Виадук - panoramio (cropped).jpg |attēla paraksts = Skats [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] virzienā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Vecā Forštate]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Latgales iela''' ir maģistrālā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimi ar [[Vecā Forštate|Veco Forštati]]. Latgales iela sākas apļveida krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu]] un [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas ielu]], šķērso sliežu ceļus un [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielu]] zem viaduktiem un beidzas apļveida krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes]] un [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]]. Gandrīz visā garumā Latgales iela iet pa ieplaku salīdzinot ar apkārtējo teritoriju, un nevienai ēkai nav adreses Latgales ielā. Latgales iela ir viena no jaunākām pilsētas ielām. Tā izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam par 17,7 miljoniem latu, no kuriem 15% bija Daugavpils budžeta nauda, bet 85% finansēja [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] un [[Eiropas Savienība|ES]] fondi. Satiksme ielā tika svinīgi atklāta 2011. gada 30. septembrī,<ref name = "Latgales Laiks">{{tīmekļa atsauce |author=Aleksandrs Rube |title=Daugavpils transporta mezgli – no papīra līdz asfaltam |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-08-12-daugavpils-transporta-mezgli-no-papira-lidz-asfaltam |publisher=Latgales Laiks |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |date={{dat|2017|8|12||bez}}}}</ref> nosaukums jaunizveidotajai ielai piešķirts 2011. gada 13. oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī būs Latgales iela |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4352 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |date={{dat|2011|10|13||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Latgales ielas kopējais garums ir ap 900 metriem, sarkano līniju platums ir 33 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|2|18||bez}} |page=88 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa divām joslām katrā virzienā. Pa Latgales ielu kursē [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršruta autobusi, bet pieturu tai ielā nav. Ielas ziemeļu pusē rezervēta papildu josla, ko pašlaik aizņem zāliens, bet nākotnē plānots izmantot tramvaja līnijai.<ref name = "Latgales Laiks" /> == Ielu savienojumi == Latgales iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] / [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] (apļveida krustojums) * [[Mazā Viļņas iela]] / [[Jāņa iela (Daugavpils)|Jāņa iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] / [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 8loie055cp6fv4x76r7vfzd960j8v0i 0 594806 4465961 4455796 2026-05-10T05:03:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465961 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Blaus | vārds_orig = | attēls = BlausKarlis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1904 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 22 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Katrīnas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1959 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = tulkotājs, jurists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Blaus''' (dzimis {{dat|1904|10|22}}, miris {{dat|1959|12|3}}) bija latviešu [[tulkotājs]], [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s tulkotāju sekcijas vadītājs (1955—1959). == Agrīnā dzīve un izglītība == Dzimis [[Katrīnas pagasts|Katrīnas pagastā]]<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-03 Kārļa Blaus dzimšanas dati|date=1932-07-22|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-03_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_dzim%C5%A1anas_dati.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> (dzimis 9. oktobrī un kristīts 14. novembrī), pēc vecā stila, Pētera un Marijas (dzimusi Dāldere) ģimenē. Kārlim Blauam bija piecas māsas — Antonija Blaua (dz. 1902. gada 4. jūnijā), Austra Blaua (dz. 1897. gada 10. oktobrī), Milda Blaua (dz. 1894. gada 22. septembrī), Made Blaua (dz. 1892. gada 30. septembrī) un Marija Blaua (dz. 1890. gada 28. jūnijā). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara laikā]] ģimene devās bēgļu gaitās uz [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņu]]. Krievijā, Curilovas muižā nomira viņa tēvs, atstājot ģimeni sarežģītos materiālajos apstākļos. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Blaus turpināja izglītoties un attīstīt savas valodu prasmes. Pēc kara Kārlis Blaus un viņa māsa Marija Blaua atgriezās Latvijā. 1925. gadā Kārlis Blaus pabeidza [[Rīgas Valsts 2. ģimnāzija|Rīgas pilsētas II vidusskolu]] ar teicamām sekmēm<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-05 Kārļa Blaus skolas atestāts|date=1932-07-19|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-05_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_skolas_atest%C4%81ts.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> latviešu valodā, vēsturē, aritmētikā un filosofijā.<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB_08_ žurnāls_Karogs, Nr.10 (01.10.1984) Par teorētiski kritisko rakstu tulkošanu = IMANTS PIJOLS|date=1984-01-10|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB_08_%C5%BEurn%C4%81ls_Karogs,_Nr.10_(01.10.1984)_Par_teor%C4%93tiski_kritisko_rakstu_tulko%C5%A1anu_=_IMANTS_PIJOLS.png|access-date=2025-03-20}}</ref> 1932. gadā Kārlis Blaus, nokārtojis iestāju pārbaudījumu latīņu valodā,<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-04 Kārļa Blaus latīņu valodas eksāmens|date=1932-07-19|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-04_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_lat%C4%AB%C5%86u_valoda.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> iestājās [[Latvijas Universitāte]]s Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātnes nodaļā<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: Kārļa Blaus iesniegums uzņemšanai Latvijas Universitātē 1932. gadā|date=1932-07-22|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-01_LV_LVVA_F7427_US1_GV16992_0002.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> un studēja jurisprudenci. Studijas noritēja ar vairākiem pārtraukumiem, jo Blaus paralēli mācībām pelnīja naudu studiju turpināšanai. 1941. gadā Kārlis Blaus nokārtoja studiju beigu pārbaudījumus un ieguva diplomu ar kvalifikāciju "jurists".<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-07 Kārļa Blaus LU diploms Nr.000059|date=1941-03-10|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-07_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_LU_diploms.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref><ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-06 Kārļa Blaus LU pabeigšanas apliecinājums|date=1941-03-10|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-06_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_LU_pabeig%C5%A1anas_apliecin%C4%81jums.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> == Karjera un profesionālā darbība == No 1926. gada 26. februāra līdz 1927. gada 28. maijam Blaus dienēja [[5. Cēsu kājnieku pulks|5. Cēsu pulka]] ložmetējniekos.<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB-02 Kārļa Blaus karaklausības dati|date=1932-07-19|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB-02_K%C4%81r%C4%BCa_Blaus_karaklaus%C4%ABbas_dati.jpg|access-date=2025-03-17}}</ref> Pēc militārā dienesta Kārlis Blaus strādāja dažādus darbus, lai sakrātu naudu studijām Latvijas Universitātē — bija sanitārs [[Sarkankalna slimnīca|Sarkankalna slimnīcā]], piedalījās [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Jaunās Ģertrūdes baznīcas]] torņa būvdarbos, kā arī telefona sakaru līniju remontdarbos, vāca sludinājumus studentu avīzei. Pateicoties draudzībai ar aktieri [[Arturs Filipsons|Arturu Filipsonu]], Blaus iepazinās arī ar citiem [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieriem un pat veica impresārija pienākumus trupas izrādēs Ērgļos un Madonā. Padomju varas pirmajā gadā Blaus strādāja par normētāju Darba tautas komisariāta algu nodaļā. No 1941. līdz 1944. gadam viņš bija sludinājumu vācējs Operas programmas izdevumam, bet no 1945. līdz 1949. gadam strādāja par juristu Dzelzceļa pārvaldē. Laika posmā no 1949. gada līdz 1959. gadam Blaus bija profesionāls literāts, no 1955. gada — Rakstnieku Savienības biedrs un tulkotāju sekcijas vadītājs.<ref name="literatura.lv">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/karlis-blaus-1|title=Kārlis Blaus|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-10|language=lv}}</ref><ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB_11_Literatūra un māksla Nr.49 (05.12.1959)|date=1959-12-05|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB_11_Literat%C5%ABra_un_m%C4%81ksla_Nr.49_(05.12.1959).png|access-date=2025-03-20}}</ref><ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB_10_Austrālijas Latvietis, Nr.359 (27.10.1956)|date=2019-09-04|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB_10_Austr%C4%81lijas_Latvietis,_Nr.359_(27.10.1956).jpg|access-date=2025-03-20}}</ref> Kārlis Blaus un Lija Blaus atdusas Rīgā, [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]] Rakstnieku Savienības sektorā tieši aiz Raiņa pieminekļa — pretī [[Mirdza Ķempe|Mirdzas Ķempes]] un [[Eriks Ādamsons|Erika Ādamsona]] piemineklim. Pēc Kārļa Blaua nāves vīra iesāktos tulkojumus pabeidza sieva Lija Blaua, Kārļa Blaua lietpratīgs palīgs latviešu valodas slīpēšanā. == Literārā darbība == '''Kārļa Blaus nozīmīgākie tulkojumi:''' * Vjačeslavs Šiškovs «Jemeļjans Pugačovs» (1947—1950) * Konstantīns Simonovs «Suvorovs» (1950) * Valentīna Kostiļeva «Ivans Bargais» (1947—1951) * Sadridins Ainī «Buhara: atmiņas» (1951) * Ļeva Kasaļa «Jaunākā dēla iela» (kopā ar Mariannu Ozoliņu, 1952) * Sergeja Mstislavska «Pavasara putns: stāsts par N. Baumani» (1955) * Sergejs Sergejevs-Censkis «Sevastopoles grūtās dienas» (1956) * Boriss Izjumskijs «Sarkanie uzpleči»(1958) * Radjards Kiplings «Kā radušies bruņneši» (1958) * Anatolijs Vinogradovs «Trīs laikmeta krāsas» (1959) * Lions Feihtvangers «Brāļi Lautenzaki» (kopā ar Miervaldi Birzi, 1959) * Hačaturs Abovjans «Armēnijas brūces» (kopā ar Ēriku Nātrīti, 1960) * Antons Čehovs «Lugas» (kopā ar Mirdzu Ķempi un Annu Baugu, 1956) * Aleksandrs Serafimovičs «Dzelzs straume» (1961) * Antons Čehovs «Kaija» (1956) * Nazims Hikmets «Savādnieks» (1956) * Kasims Amandžolovs «Aisulu» (1962)<ref name="literatura.lv"/> == Personīgā dzīve == 1938. gadā Kārlis Blaus apprecējās ar Liju (Eufalija, dzim. Kļaviņa, 1912—1991) Blaus, ģimenē uzauga divas meitas — Ieva Gundega Strautmane (1939—2002, Medicīnas Institūta docente) un Ilze Lolita Blaua (1941—2014, tulkotāja). Kārlis Blaus bija ļoti sabiedrisks, dziļi inteliģents, savdabīgi asprātīgs cilvēks un labs šahists, tādēļ viņa mājās bieži viesi bija pirmskara Latvijas inteliģence — gleznotāji [[Jānis Tīdemanis]] un [[Kārlis Padegs]], literāti [[Aleksandrs Čaks]], [[Jānis Sudrabkalns]], Eriks Ādamsons, [[Fricis Rokpelnis]], Mirdza Ķempe, [[Ādolfs Talcis]], [[Alfons Francis]], [[Arvīds Grigulis]], [[Kārlis Rabācs]], [[Knuts Lesiņš]] un citi.<ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB_08_ žurnāls_Karogs, Nr.10 (01.10.1984) Par teorētiski kritisko rakstu tulkošanu = IMANTS PIJOLS|date=1984-01-10|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB_08_%C5%BEurn%C4%81ls_Karogs,_Nr.10_(01.10.1984)_Par_teor%C4%93tiski_kritisko_rakstu_tulko%C5%A1anu_=_IMANTS_PIJOLS.png|access-date=2025-03-20}}</ref><ref>{{atsauce|last=RobertRGB|title=Latviešu: KB_09_avīze_Literatūra un Māksla, Nr.29 (17.07.1981) ARVĪDS GRIGULIS= VĒSTULES KAMILLAI - 26.VĒSTULE|date=1981-07-17|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:KB_09_av%C4%ABze_Literat%C5%ABra_un_M%C4%81ksla,_Nr.29_(17.07.1981)ARV%C4%AADS_GRIGULIS=_V%C4%92STULES_KAMILLAI_-_26.V%C4%92STULE.jpg|access-date=2025-03-20}}</ref> Slaveno bohēmu «Grāmatas, konjaks un kaislības pie Blauiem» izpētījis un aprakstījis pētnieciskais žurnālists Ivars Kleins žurnālā Leģendas (Nr.9, 2009).<ref>{{Atsauce|title=Latviešu: LEĢENDAS-Bohēma pie Blauiem-01|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LE%C4%A2ENDAS-Blauu_boh%C4%93ma_01.jpg|date=2009-08-07|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: LEĢENDAS-Bohēma pie Blauiem-02|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LE%C4%A2ENDAS-Blauu_boh%C4%93ma-02.jpg|date=2009-08-07|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: LEĢENDAS-Bohēma pie Blauiem-03|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LE%C4%A2ENDAS-Blauu_boh%C4%93ma-03.jpg|date=2009-08-07|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: LEĢENDAS-Bohēma pie Blauiem-04|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LE%C4%A2ENDAS-Blauu_boh%C4%93ma-04.jpg|date=2009-08-07|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: LEĢENDAS-Bohēma pie Blauiem-05|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:LE%C4%A2ENDAS-Blauu_boh%C4%93ma-05.jpg|date=2009-08-07|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref> 20. gadsimta trīsdesmitajos gados Lija Blaua un Kārlis Blaus bija aktīvi [[Dievturība|Latvijas Dievturu]] sadraudzes dalībnieki, Blaus — Namdaru pudura vadītājs un ziedojumu vācējs Dievturu svētnīcas celšanai. Namdaru puduris tika dibināts 1935. gadā, tajā laikā Kārlis Blaus un Lija Blaua jau bija Latvijas Dievturu sadraudzes savieši.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://dievturi.lv/dic/?fbclid=IwY2xjawI8FN9leHRuA2FlbQIxMAABHWBUZgewzqEIrixPvCPxlP8oCQ0mI7SHl5ZjzJnz_mepBghzYfbb8vK8ng_aem_0f9fj-3_txhL2Lknu-ZJZw#Namdaru%20puduris|title=Dievturu vārdnīca|website=dievturi.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> Kārļa Blaua mazbērni ir kultūras žurnāliste,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/zurija-2/una-griskevica/|title=Una Griškeviča|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-03-20|date=2019-11-18|language=lv|archive-date=2025-03-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250319013433/https://www.zeltamikrofons.lv/zurija-2/una-griskevica/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://replay.lsm.lv/lv/klausies/ieraksts/lr/55006/cita-riga-jeb-una-griskevica-tiek-tur-kur-parastos-mirstigos-neielaiz|title=Cita Rīga jeb Una Griškeviča tiek tur, kur parastos mirstīgos neielaiž! - REplay.lv|website=replay.lsm.lv|access-date=2025-03-18|language=lv}}</ref> vairāku grāmatu autore<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/pastaigas-pa-neparasto-rigu.html|title=Pastaigas pa neparasto Rīgu|website=Zvaigzne ABC|access-date=2025-03-25|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/bus-gramata-par-menuetu-625390|title=Būs grāmata par “Menuetu”|website=www.diena.lv|access-date=2025-03-26}}</ref> Una Griškeviča (1966), datorgrafiķis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1146351|title=Vējam magones noliecas zemu|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-28|language=lv}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: Roberts Griškeviča grāmatas vāks un dizains|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:02_ARHITEKTS_V%C4%80KS.jpg|date=2016-05-23|accessdate=2025-03-28|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: NEVAINĪGIE KĀRUMI BĒRNIEM|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:NEVAIN%C4%AAGIE_K%C4%80RUMI_v%C4%81ks_un_pas%C4%ABte.jpg|date=2022-10-01|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: SCANIA Pasaule 2018|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SCANIA-2018.jpg|date=2018-11-27|accessdate=2025-03-29|last=RobertRGB}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Latviešu: Grāmata SALASPILS (Ivars Strautmanis)|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:SALASPILS_1.v%C4%81ks.jpg|date=2014-06-25|accessdate=2025-04-05|first=Roberts|last=Griskevics}}</ref> Roberts Griškevičs (1968) un analītiskā žurnāliste, ilggadējā TV raidījumu vadītāja [[Baiba Strautmane]] (1970). Kārļa Blaus mazmazdēli ir uzņēmējs un filantrops, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-18-novembri-rigas-pili-pasniedz-augstakos-latvijas-valsts-apbalvojumus-90-izcilam-personibam?utm_source=https://www.google.com/|title=Valsts prezidents 18. novembrī Rīgas pilī pasniedz augstākos Latvijas valsts apbalvojumus 90 izcilām personībām {{!}} Valsts prezidenta kanceleja|website=www.president.lv|access-date=2025-03-28|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uznemejimieram.lv|title=Uzņēmēji Mieram {{!}} StandWithUkraine|website=UznemejiMieram|access-date=2025-03-28|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kristofsblaus.com/post/valsts-prezidents-eglis-levits-pie%C5%A1%C4%B7ir-triju-zvaig%C5%BE%C5%86u-ordeni|title=Kristofs Blaus saņem Triju Zvaigžņu ordeni|last=Latvia|first=Labs of|website=Kristofs Blaus|access-date=2025-03-10|date=2022-11-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristofsblaus.com/post/kristofs-blaus-startschool-ar-m%C4%93r%C4%B7i-atjaunot-latviju-eiropas-labkl%C4%81j%C4%ABbas-priek%C5%A1gal%C4%81|title=Kristofs Blaus: StartSchool – ar mērķi atjaunot Latviju Eiropas labklājības priekšgalā|last=Delfi|website=Kristofs Blaus|access-date=2025-03-20|date=2024-08-18|language=lv}}</ref> Kristofs Blaus (1988), un gleznotājs<ref>{{Atsauce|title=Latviešu: E.G. Pašportets (eļļa, 51 x 51 cm), darbs atrodas privātā kolekcijā.|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:E.G._Pa%C5%A1portets_(e%C4%BC%C4%BCa,_51_x_51_cm).jpg|date=2015-06-19|accessdate=2025-04-05|first=Roberts|last=Griskevics}}</ref> (LMA maģistrs) un datorgrafiķis<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/eduards-griskevics|title=Eduards Griškevičs|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-18|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1098652|title=Mūžīgā nepārtikusī stirna|last=Literatūra|website=Literatūra|access-date=2025-03-18|language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/apgadsjumava/photos/12-oktobr%C4%AB-r%C4%ABgas-centr%C4%81laj%C4%81-bibliot%C4%93k%C4%81-norisin%C4%81sies-augusta-deglava-rom%C4%81na-r%C4%ABga-/1133850433362119/|title=Apgāds "Jumava" - 12. oktobrī Rīgas Centrālajā bibliotēkā norisināsies Augusta Deglava romāna “Rīga” 1. sējuma jaunā izdevuma atvēršanas svētki. Grāmatas vāka noformējumu veidojis Eduards Griškevičs. Augusta Deglava episkajai sāgai “Rīga” jābūt katra īstena rīdzinieka mājokļa goda vietā. Tā ir lieliska latviešu literatūras pērle un tā ir svarīga laikmeta liecība. Tas ir laiks, kad latvieši atmostas, tas ir laiks, kad latvieši apzinās sevi kā vienotu nāciju, tas ir laiks, kad vāciskā Rīga pamazām aiziet nebūtībā un top mūsdienu Rīga. Un šeit es nedomāju pilsētas vizuālo tēlu, bet gan emocionālo ietvaru. Augusta Deglava aprakstītajā laikā Rīga sāk veidoties tāda kāda tā ir tagad, kurā visu tautu pārstāvji dzīvo plecu pie pleca, kurā valda vārda, reliģiskā un kultūras tradīciju brīvība. Tas ir tas, kas bagātina Rīgu, tas ir tas, ka to izveidojis par burvīgāko un šarmantāko pilsētu pasaulē. Mūsu Latvijas galvaspilsētu! Rīgas vicemērs Andris Ameriks {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2025-03-18|language=en}}</ref> Eduards Griškevičs (1991). == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Blaus, Kārlis}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:1959. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] 8j0uasijc3xu5pxapj18p5efez69nbv 0 596643 4465748 4257741 2026-05-09T15:29:21Z Jānis U. 198 4465748 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = A. dellei laterale.jpg | att_nosaukums = ''Asterolepis dellei'' gavas vairoga ''laterale'' | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Asterolepiformes | kārta_lv = Asterolepveidīgie | dzimta = Asterolepididae | dzimta_lv = Asterolepidīdi | ģints = Asterolepis | suga = Asterolepis dellei | binomial =<small>Gross, 1940</small> | kategorijas = nē }} '''''Asterolepis dellei''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Živetas stāvs|živetas laikmetā]] un tās paliekas ir atrodamas [[burtnieku svīta]]s nogulumos. Sugu 1940. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]] par holotipu ņemot galvas vairoga [[Laterale|laterālo]] kaulu. Suga nosaukta latviešu ģeologa [[Nikolajs Delle|Nikolaja Delles]] vārdā. Šīs sugas pārstāvji bija izplatīti [[Baltijas valstis|Baltijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. == Apraksts == [[Galvas vairogs]] ir ļoti izliekts. Platuma attiecība aizmugurējo sāna stūru (''plc'') līmenī pret garumu pa mediālo līniju sastāda apmēram 116. Priekšējā (preorbitālā) daļa ir salīdzinoši gara. Galvas vairoga rostrālā mala gandrīz divas reizes ir īsāka par pakauša malu. Pakauša mala ir nedaudz izliekta. ''[[Postpineale]]'' un ''[[nuchale]]'' ir pagarināti. ''D.end.'' atveres ir lielas un izvietotas tuvu viena pie otras. ''[[Laterale]]'' ir plats, ar garu priekšējo daļu. ''[[PMD]]'' ir ļoti velvēts ar labi attīstītu mediālo ribu. Kauli no ārpuses ir ornamentēti ar ļoti sīkiem pauguriņiem, kuri saplūst skaidri izteiktās radiālās rindās. == Salīdzinājums == ''Asterolepis dellei'' pēc galvas vairoga formas ([[Valentīna Karatajūte-Talimā|V. Karatajūtes-Talimā]] rekonstrukcija) ir nedaudz līdzīga [[Skotija]]s sugai ''[[Asterolepis thule]]''. Abām šīm sugām ''postpineale'' ir izstiepta. Arī ''nuchale'' ir līdzīgās formās. Pēc ''nuchale'' formas un iekšējās virsmas uzbūves ''A. dellei'' ir līdzīga ''[[Asterolepis essica]]'' no Baltijas agrās [[Frānas stāvs|frānas]] nogulumiem. Atšķirībā no citām [[Asterolepidīdi|astrolepidīdu]] sugām uz ''nuchale'' iekšējās virsmas ir attīstītas lēzenas ''cr.pto.'' ribas. Šīm pašām sugām ir salīdzinoši līdzīgs pēc formas arī galvas vairoga laterālais kauls (''laterale''). Krasas atšķirības ir novērojamas kaulu ārējās virsmas ornamentējumā: ''A. dellei'' pēc ornamentējuma atgādina frānas sugu ''[[Asterolepis radiata]]''. Atšķirība ir tāda, ka ''A. dellei'' kaulus klājošās ribiņas ir sīkas un blīvi izvietotas, bet turpretī ''A. radiata'' tās ir lielas un izvietotas reti. Par ''A. dellei'' ķermeņa bruņas formu ir grūti spriest, jo daudzi tās kauli nav zināmi. Pati raksturīgākā iezīme, kas atšķir ''A. dellei'' no citām sugām, ir kaulu ribainais ornamentējums. == Izplatība == Suga ir izplatīta Latvijā, [[Salaca]]s krastos pie [[Mazsalaca]]s, [[Roja (upe)|Rojas]] krastos, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] austrumu piekrastē, urbumos, burtnieku svītā, Krievijā, [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] [[Luga (upe)|Lugas]] upes krastos pie Bežanu ciema, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Jogļina]]s krastos Bezvas un Stolbu ciemu apkārtnē, Baltkrievijā urbumos, [[Polockas svīta|polockas svītā]].<ref>Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, "Зинатне", 1981., 80, 83-84. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] jwmncb37nt42dw8sr2ilgh6o72urire 0 596989 4465943 4465350 2026-05-10T03:35:26Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Karaīmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465943 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Karaīmu valoda''' ir [[Tjurku valodas|tjurku valoda]], ko vēsturiski lietoja [[karaīmi]] — etniskā un reliģiskā kopiena, galvenokārt [[Lietuva|Lietuvā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pieder [[Kipčaku valodas|kipčaku valodu grupai]] un ir ietekmēta no [[Slāvu valodas|slāvu]] un [[Baltu valodas|baltu]] valodām. Karaīmu valoda mūsdienās ir apdraudēta, un to lieto galvenokārt vecākās paaudzes pārstāvji vai entuziasti, kas cenšas valodu atdzīvināt. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kipčaku valodas]] [[Kategorija:Karaīmi]] 3ot6z7011il1nw3ik1f5efhhwr2ehxv 0 597067 4465962 4275762 2026-05-10T05:06:13Z Biafra 13794 4465962 wikitext text/x-wiki {{Ēdiena infokaste | name = Šakotis | image = Šakotis 3799.jpg | image_size = | image_alt = | attela_paraksts = | citi_nosaukumi = | tips = | course = | izcelsmes_vieta = | regions = | nac_virtuve = [[baltkrievu virtuve]], [[lietuviešu virtuve]], [[poļu virtuve]] | raditajs = | gads = | pasniedz = | galv_sastavd = | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Šakotis''' ({{val|lt|šakotis}}, {{val|pl|sękacz}},<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Pamela Goyan Kittler |author2=Kathryn P. Sucher |author3=Marcia Nelms |title=Food and Culture (6th ed.) |year=2012 |url=https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7 |isbn=978-0538734974 |page=[https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7/page/n191 174]}}</ref> {{val|be|банкуха}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Торт банкуху из Свислочского района могут внести в список культурного наследия |url=https://www.belta.by/special/culture/view/tort-bankuhu-iz-svislochskogo-rajona-mogut-vnesti-v-spisok-kulturnogo-nasledija-346014-2019/ |publisher=Беларускае Тэлеграфнае Агенцтва |quote=''В поселке Порозово, что на самом краю Беловежской пущи, сохранили мастерство приготовления банкухи. До сих пор не известно, откуда был привезен рецепт. Похожий пирог под название сэнкач выпекают в Польше, а в Литве такой торт известен как шакотис.''}}</ref>) ir [[lietuviešu virtuve|lietuviešu]], [[poļu virtuve|poļu]] un [[baltkrievu virtuve]]s deserts. Šī ir kūka, kas pagatavota no [[sviests|sviesta]], [[ola (pārtika)|olu]] baltumiem un [[olas dzeltenums|dzeltenumiem]], [[milti]]em, cukura un krējuma, cepta uz rotējoša iesma krāsnī vai uz atklātas uguns. Lietuviešu nacionālais ēdiens. == Vēsture == 19. gadsimtā kūka kļuva populāra bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s teritorijās. Iedvesmota no [[vācu virtuve]]s deserta baumkuhena (''Baumkuchen'' un ''šakotis'' tulkojumā — koka kūka).<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Gediminas Lankauskas |title=The Land of Weddings and Rain: Nation and Modernity in Post-Socialist Lithuania |isbn=9781442612563 |url=https://books.google.lv/books?id=GkriBQAAQBAJ&pg=PA208&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false}}</ref> To var pasnigt, pievienojot klāt šokolādi vai ziedu rotājumus. Lietuvā šis ir viens no galvenajiem desertiem [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[kāzas|kāzās]].<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Brandon Presser |author2=Mark Baker |author3=Peter Dragicevich |author4=Simon Richmond |author5=Andy Symington |title=Lonely Planet Estonia, Latvia & Lithuania |publisher=Lonely Planet Publications |url=https://books.google.lv/books?id=ZZgzte6Y9yQC&pg=RA2-PA43&redir_esc=y}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Baur |first1=Joe |title=The chefs reclaiming Lithuania's cuisine |url=https://www.bbc.com/travel/article/20230118-the-chefs-reclaiming-lithuanias-cuisine |website=[[BBC]] |date={{dat|2023|1|19||bez}}}}</ref> 2015. gada maija [[Druskininki|Druskininkos]] izcepts pasaulē lielākais šakotis, kas bija 372 centimetru garš un kura svars bija 85 kilogrami. Iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lietuvoje pasiektas rekordas: iškeptas didžiausias pasaulyje šakotis |url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/lietuvoje-pasiektas-rekordas-iskeptas-didziausias-pasaulyje-sakotis-68112220 |website=[[Delfi (portāls)|Delfi.lt]]}}</ref> == Līdzīgie ēdieni citās valstīs == [[Attēls:Spettekaka Trdelník Prügelkrapfen Baumstriezel Kürtőskalács Raguolis Baumkuchen Kürtősfánk.jpg|thumb|right|250px|No kreisās: ''Spettekaka'', ''Trdelník'', ''Prügelkrapfen'', ''Baumstriezel'', ''Kürtőskalács'', šakotis, ''Baumkuchen'', ''Kürtősfánk'']] * [[Austrija]] – ''Prügelkrapfen'' * [[Baltkrievija]] – ''банкуха'' (sagrozīts vācu valodas vārds ''Baumkuchen'') * [[Čehija]] – ''Trdelník'' * [[Francija]] – ''Gâteau à la broche'' * [[Vācija]] – ''Baumkuchen'' * [[Luksemburga]] – ''Baamkuch'', kļuvis par tradicionālu ēdienu, ko galvenokārt pasniedz īpašos gadījumos, piemēram, kāzās, kristībās utt. Tomēr dažos lielveikalos kūka ir pieejama visu gadu. * [[Polija]] – ''Sękacz'' * [[Zviedrija]] – ''Spettekaka'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Ungārija]] – ''Kürtőskalács'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma * [[Slovākija]] – ''Skalický trdelník'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Turcija]] – ''Makara tatlısı'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Sękacz.JPG|Kūkas pagadavošana [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]]. File:031 Baumkuchen-Sakotis, Sanok 2013.JPG|Parastais zemais šakotis. File:Lithuanian Cake - Šakotis.jpg|Šakotis ar šokolādes un kokosriekstu skaidiņām. File:Šakotis.JPG|Augsts šakotis, rotāts ar ziediem. File:Sakotis 2.jpg|Torte (centrā), kas pasniegta uz šķīvjiem (pa labi un pa kreisi), uz kuriem redzami slāņi, kas atgādina koku augšanas gredzenus. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saldie ēdieni]] [[Kategorija:Lietuviešu virtuve]] [[Kategorija:Baltkrievu virtuve]] [[Kategorija:Poļu virtuve]] hweqmpfg3xgujn0yd4qea0ktrnxdx3u 4465963 4465962 2026-05-10T05:06:45Z Biafra 13794 4465963 wikitext text/x-wiki {{Ēdiena infokaste | name = Šakotis | image = Šakotis 3799.jpg | image_size = | image_alt = | attela_paraksts = | citi_nosaukumi = | tips = | course = | izcelsmes_vieta = | regions = | nac_virtuve = [[baltkrievu virtuve]], [[lietuviešu virtuve]], [[poļu virtuve]] | raditajs = | gads = | pasniedz = | galv_sastavd = | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Šakotis''' ({{val|lt|šakotis}}, {{val|pl|sękacz}},<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Pamela Goyan Kittler |author2=Kathryn P. Sucher |author3=Marcia Nelms |title=Food and Culture (6th ed.) |year=2012 |url=https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7 |isbn=978-0538734974 |page=[https://archive.org/details/foodculture0000kitt_f9c7/page/n191 174]}}</ref> {{val|be|банкуха}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Торт банкуху из Свислочского района могут внести в список культурного наследия |url=https://www.belta.by/special/culture/view/tort-bankuhu-iz-svislochskogo-rajona-mogut-vnesti-v-spisok-kulturnogo-nasledija-346014-2019/ |publisher=Беларускае Тэлеграфнае Агенцтва |quote=''В поселке Порозово, что на самом краю Беловежской пущи, сохранили мастерство приготовления банкухи. До сих пор не известно, откуда был привезен рецепт. Похожий пирог под название сэнкач выпекают в Польше, а в Литве такой торт известен как шакотис.''}}</ref>) ir [[lietuviešu virtuve|lietuviešu]], [[poļu virtuve|poļu]] un [[baltkrievu virtuve]]s deserts. Šī ir kūka, kas pagatavota no [[sviests|sviesta]], [[ola (pārtika)|olu]] baltumiem un [[olas dzeltenums|dzeltenumiem]], [[milti]]em, cukura un krējuma, cepta uz rotējoša iesma krāsnī vai uz atklātas uguns. Lietuviešu nacionālais ēdiens. == Vēsture == 19. gadsimtā kūka kļuva populāra bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s teritorijās. Iedvesmota no [[vācu virtuve]]s deserta baumkuhena (''Baumkuchen'' un ''šakotis'' tulkojumā — koka kūka).<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Gediminas Lankauskas |title=The Land of Weddings and Rain: Nation and Modernity in Post-Socialist Lithuania |isbn=9781442612563 |url=https://books.google.lv/books?id=GkriBQAAQBAJ&pg=PA208&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false}}</ref> To var pasnigt, pievienojot klāt šokolādi vai ziedu rotājumus. [[Lietuva|Lietuvā]] šis ir viens no galvenajiem desertiem [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[kāzas|kāzās]].<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Brandon Presser |author2=Mark Baker |author3=Peter Dragicevich |author4=Simon Richmond |author5=Andy Symington |title=Lonely Planet Estonia, Latvia & Lithuania |publisher=Lonely Planet Publications |url=https://books.google.lv/books?id=ZZgzte6Y9yQC&pg=RA2-PA43&redir_esc=y}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Baur |first1=Joe |title=The chefs reclaiming Lithuania's cuisine |url=https://www.bbc.com/travel/article/20230118-the-chefs-reclaiming-lithuanias-cuisine |website=[[BBC]] |date={{dat|2023|1|19||bez}}}}</ref> 2015. gada maija [[Druskininki|Druskininkos]] izcepts pasaulē lielākais šakotis, kas bija 372 centimetru garš un kura svars bija 85 kilogrami. Iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lietuvoje pasiektas rekordas: iškeptas didžiausias pasaulyje šakotis |url=https://www.delfi.lt/verslas/verslas/lietuvoje-pasiektas-rekordas-iskeptas-didziausias-pasaulyje-sakotis-68112220 |website=[[Delfi (portāls)|Delfi.lt]]}}</ref> == Līdzīgie ēdieni citās valstīs == [[Attēls:Spettekaka Trdelník Prügelkrapfen Baumstriezel Kürtőskalács Raguolis Baumkuchen Kürtősfánk.jpg|thumb|250px|No kreisās: ''Spettekaka'', ''Trdelník'', ''Prügelkrapfen'', ''Baumstriezel'', ''Kürtőskalács'', šakotis, ''Baumkuchen'', ''Kürtősfánk'']] * [[Austrija]] — ''Prügelkrapfen'' * [[Baltkrievija]] — ''банкуха'' (sagrozīts vācu valodas vārds ''Baumkuchen'') * [[Čehija]] — ''Trdelník'' * [[Francija]] — ''Gâteau à la broche'' * [[Vācija]] — ''Baumkuchen'' * [[Luksemburga]] — ''Baamkuch'', kļuvis par tradicionālu ēdienu, ko galvenokārt pasniedz īpašos gadījumos, piemēram, kāzās, kristībās utt. Tomēr dažos lielveikalos kūka ir pieejama visu gadu. * [[Polija]] — ''Sękacz'' * [[Zviedrija]] — ''Spettekaka'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Ungārija]] — ''Kürtőskalács'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma * [[Slovākija]] — ''Skalický trdelník'' ar [[Eiropas Savienība|ES]] reģistrētu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI) * [[Turcija]] — ''Makara tatlısı'', līdzīga kūka, kas arī tiek cepta uz iesma == Galerija == <gallery mode="packed"> File:Sękacz.JPG|Kūkas pagadavošana [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]]. File:031 Baumkuchen-Sakotis, Sanok 2013.JPG|Parastais zemais šakotis. File:Lithuanian Cake - Šakotis.jpg|Šakotis ar šokolādes un kokosriekstu skaidiņām. File:Šakotis.JPG|Augsts šakotis, rotāts ar ziediem. File:Sakotis 2.jpg|Torte (centrā), kas pasniegta uz šķīvjiem (pa labi un pa kreisi), uz kuriem redzami slāņi, kas atgādina koku augšanas gredzenus. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saldie ēdieni]] [[Kategorija:Lietuviešu virtuve]] [[Kategorija:Baltkrievu virtuve]] [[Kategorija:Poļu virtuve]] 44exyg06pyhiet0xudc5yl1qt61e8e5 0 597082 4465967 4456667 2026-05-10T05:12:14Z Biafra 13794 kosmētika. 4465967 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Uzbekistāna | valsts_angl = Uzbekistan | att_izm = | logo = | logo_izm = | dibin = | federācija = [[Uzbekistānas Hokeja federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = | vieta rangā = 57. (2025) |- | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = | stadions = | arēna = <!---Personāls---> | laukums = | halle = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|Latvija}} [[Normunds Sējējs]] | kapteinis = | visv spēles = | visv vārtu = [[Rustams Azimovs]] (5) | visv punktu = Rustams Azimovs (7) <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts hokejā]] | PČ reizes = 1 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = | zona reizes = | zona medaļas = | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{ih|Uzbekistāna}} 17—0 {{ih-rt|Bahreina}}<br />([[Kazaņa]], [[Krievija]]; {{dat|2023|1|14|N}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = {{ih|Uzbekistāna}} 26—1 {{ih-rt|Indonēzija}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2025|3|17|N}})<br />{{ih|Uzbekistāna}} 26—1 {{ih|Mongolija}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|2026|4|13|N}})<br />{{ih|Uzbekistāna}} 28—3 {{ih|Filipīnas}}<br />([[Honkonga]]; {{dat|2026|4|14|N}}) | liel zaud = {{ih|Armēnija}} 3—2 {{ih-rt|Uzbekistāna}}<br />([[Erevāna]], [[Armēnija]]; {{dat|2025|3|14|N}}) | pašreizējais = }} '''Uzbekistānas hokeja izlase''' ir komanda, kas pārstāv [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] starptautiskajās [[Hokejs|hokeja]] spēlēs. 2019. gadā kļuva par [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās hokeja federācijas]] (IIHF) asociēto locekli.<ref name="IIHFMembers2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/news/14691/five-new-countries-join-iihf|title=Five new countries join IIHF|publisher=International Ice Hockey Federation|date=26 September 2019}}</ref> Kopš 2025. gada Uzbekistānas hokeja izlases galvenais treneris ir latviešu speciālists [[Normunds Sējējs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/sejejs-izpelnas-paaugstinajumu-un-klust-par-eksotiskas-valsts-izlases-galveno-treneri/|title=Sējējs izpelnās paaugstinājumu un kļūst par eksotiskas valsts izlases galveno treneri|publisher=sportazinas.com|access-date=2025-04-14}}</ref> Šobrīd tā atrodas 57. vietā [[IIHF|Starptautiskās hokeja federācijas]] rangā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/static/68775/iihf_world_rankings_men/|title=2025 Men's World Ranking|language=en|publisher=[[IIHF]]|accessdate={{dat|2025|8|24||bez}}}}</ref> un spēlē [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s B grupā. == Vēsture == Savu pirmo spēli Uzbekistāna aizvadīja 1978. gadā, kā [[Uzbekijas PSR|Uzbekistānas PSR]], PSRS ziemas spartakiādē, kas notika [[Pervouraļska|Pervouraļskā]], [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].<ref name="RESULTS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://secureservercdn.net/198.71.233.5/44c.cc0.myftpupload.com/wp-content/uploads/2019/07/Uzbekistan-Men-Unofficial-Results.pdf|title=Uzbekistan All Time Results|publisher=National Teams of Ice Hockey|access-date=25 July 2019|archive-date={{dat|2019|09|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190928134716/https://secureservercdn.net/198.71.233.5/44c.cc0.myftpupload.com/wp-content/uploads/2019/07/Uzbekistan-Men-Unofficial-Results.pdf}}</ref> Kopumā komanda nospēlēja sešas spēles pret citiem [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Savienības reģioniem un republikām]]. Uzbekistānas PSR zaudēja visās spēlēs [[Sanktpēterburga|Ļeņingradai]], [[Tatārijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Tatārijas APSR]], [[Kuibiševas apgabals|Kuibiševas apgabalam]], [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas PSR]] un [[Baškīrijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Baškīrijas APSR]], taču uzvarēja [[Lietuvas hokeja izlase|Lietuvas PSR]] ar 6:1.<ref name="RESULTS" /> 1982. gadā Uzbekistānas PSR sacentās savās otrajās ziemas spartakiādē, kas notika [[Noriļska|Noriļskā]]. Arī toreiz komanda sacentās pret sešām komandām, atkal uzvarot tikai vienu reizi Lietuvas PSR. Pārējās piecas spēles viņi zaudēja pret [[Maskava|Maskavu]], [[Čeļabinskas apgabals|Čeļabinskas apgabalu]], Kuibiševas apgabalu, [[Igaunijas hokeja izlase|Igaunijas PSR]] un Latvijas PSR.<ref name="RESULTS" /> Uzbekistānas PSR savās pēdējās sacensībās piedalījās 1986. gada ziemas spartakiādē, kas notika [[Krasnojarska|Krasnojarskā]]. Šoreiz sacentās pret trīs komandām, zaudējot pret visās trījās spēlēs: pret [[Ļipeckas apgabals|Ļipeckas apgabalu]], Latvijas PSR un [[Ukrainas hokeja izlase|Ukrainas PSR]].<ref name="RESULTS" /> Pēc tam Uzbekistāna nav bijusi aktīva hokejā kopš [[PSRS sabrukums|PSRS izjukšanas]] 1991. gadā. Savu pirmo oficiālo spēli pret kādu citu valstsvienību Uzbekistāna aizvadīja tikai 2023. gadā. === Nacionālā izlase === Uzbekistāna pirmo oficiālo spēli pret citu valstsvienību aizvadīja 2023. gadā. 2023. gada Kazaņas hokeja kausa izcīņā [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Krievija|Krievijā]], ar 17:0 uzvarot [[Bahreinas hokeja izlase|Bahreinu]]. 2025. gadā Uzbekistāna debitēja [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|Pasaules čempionātā hokejā 4. divīzijā]], izcīnot uzvaru un iekļūstot 3. divīzijā. == Rezultāti turnīros == === Pasaules čempionāts hokejā === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! width="30" |Gads ! width="150" | Vieta ! width="120" | Rezultāts ! {{piezīme|Sp|Nospēlēto spēļu skaits}} ! {{piezīme|U|Uzvaras}} ! {{piezīme|UP|Uzvaras pagarinājumā}} ! {{piezīme|Z|Zaudējumi}} ! {{piezīme|ZP|Zaudējumi pagarinājumā}} |- | colspan="2" | [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā|No 1954.]] līdz [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991. gadam]] | colspan="6" | ''Kā daļa no {{Ih|PSRS}}'' |- | colspan="2" | [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|No 1992.]] līdz 2019. gadam | colspan="6" | ''Nav IIHF biedrs'' |- | colspan="2" | No 2020. gada līdz 2024. gadam | colspan="6" | ''Nepiedalījās'' |- | 2025. gads |{{Flaga|ARM}} [[Erevāna]] | 1. vieta<br />{{Nowrap|{{small|([[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|4. divīzija]])}}}} | 5 | 4 | 0 | 0 | 1 |- | 2026. gads |{{HKG}} | 1. vieta<br />{{Nowrap|{{small|([[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupa]])}}}} | 5 | 5 | 0 | 0 | 0 |- ! colspan="2" | Kopā ! ! 10 ! 9 ! 0 ! 0 ! 1 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ice-hockey.uz/ Oficiālā vietne] * [https://www.iihf.com/en/associations/14690/uzbekistan IIHF profils] {{Nacionālās vīriešu hokeja izlases}} [[Kategorija:Āzijas hokeja izlases]] 2uc99mh3tcjghkb4sr57n0by20umhic 0 599243 4465942 4273179 2026-05-10T03:35:07Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Karaīmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465942 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Čufutkale | official_name = ''Çufut Qale'' | settlement_type = vēsturiski apdzīvota vieta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Krima#Ukraina#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = <!-- Obligāts parametrs, ja norāda population_total, lai varētu salīdzināt jaunāki/vecāki dati par wikidata pieejamajiem --> | population_footnotes = | population_total = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 44 | latm = 44 | lats = 28 | latNS = N | longd = 33 | longm = 55 | longs = 28 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Čufutkale''' ({{val|crh|Çufut Qale}}) ir vēsturisks kalnu [[cietoksnis]] un [[viduslaiki|viduslaiku]] pilsētas drupas [[Krima]]s centrālajā daļā, netālu no [[Bahčisaraja]]s, klinšainā plakankalnes apvidū. Šī vieta ir viens no nozīmīgākajiem vēsturiskajiem un arhitektūras pieminekļiem Krimā, kas sniedz ieskatu reģiona etniskajā, reliģiskajā un kultūras daudzveidībā. Čufutkale izveidojās kā nocietināta apmetne, iespējams, jau [[Hazāru kaganāts|Hazāru kaganāta]] laikā, bet lielāko uzplaukumu piedzīvoja viduslaikos, kļūstot par svarīgu [[karaīmi|karaīmu]] kopienas reliģisko un kultūras centru. Līdztekus karaīmiem šeit dažādos laikos dzīvojušas arī citas etniskās un reliģiskās grupas, tostarp [[Krimas tatāri]], [[jūdi]] un bizantiešu [[kristieši]]. Pilsētas nosaukums tulkojumā no turku valodām nozīmē “žīdu cietoksnis”, kas atspoguļo tās ilgstošo saistību ar ebreju un karaīmu tradīcijām. Mūsdienās Čufutkale ir pamests [[arheoloģiskais piemineklis]], kas piesaista vēsturniekus, arheologus un tūristus, un tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām vietām, kas liecina par senās Krimas kultūru un sabiedrības sarežģīto daudzveidību. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krima-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jauno laiku cietokšņi]] [[Kategorija:Krimas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Karaīmi]] 1hwy761rdnas5wg98vrq20t6ijte28i 0 599346 4465952 4406186 2026-05-10T03:47:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465952 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kungu iela|Kungu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kungu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 415 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Proletāriešu iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kungu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Kungu iela sākas strupceļā pie [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālās ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kājnieku iela|Kājnieku ielu]]. Kungu ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 415 metri. Visā garumā Kungu iela klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit vienā joslā abos virzienos. Sabiedrisks transports pa Kungu ielu nekursē. Tuvākā pietura ir [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]] un [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]] autobusu "Tirgoņu iela". '''Kungu iela''' ir šīs ielas sākotnējais nosaukums,<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}}}}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela bija pārdēvēta par '''Proletāriešu ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu nosaukumi Grīvā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8552 |website=Latgales dati |publisher=“Daugavpilī.” Taisneiba |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |date={{dat|1940|9|7||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva savu vēsturisko nosaukumu. == Ielu savienojumi == Kungu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Zemgales iela (Daugavpils)|Zemgales iela]] (T veida krustojums) * [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu iela]] * [[Kājnieku iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] i1cr66b6tozmhr05qtsbqce1eevgc2t 0 601727 4465947 4303375 2026-05-10T03:36:05Z Treisijs 347 pievienoju [[Kategorija:Karaīmi]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465947 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Solomons Krims | vārds_orig = ''Соломон Крым'' | attēls = Krym SS.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Solomons Krims 1906. gadā | dz_dat_alt = {{dat|1867|7|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Taurijas guberņa|Feodosija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1936|9|9|1867|7|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|Francija|Tulonas apgabals|La-Garda}} | dzīves_vieta = | pilsonība = [[Krievijas Impērija]]<br />[[Krievijas Republika]]<br />Krimas reģionālā valdība<br />[[Francija]] | tautība = | nodarbošanās = agronoms, sabiedrisks darbinieks, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = Samuels Krims<br />Adžikeja Hadži | brāļi = | māsas = Vera Krima | dzīvesbiedrs = Lucija Klara-Karazusa | bērni = Ruriks Krims (adoptēts) | alma_mater = K. A. Timirjazeva Maskavas Lauksaimniecības akadēmija | paraksts = Krym SS sig.jpg | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Solomons Krims''' ({{val|ru|Соломон Крым}}, dzimis {{dat|1867|7|7}}, miris {{dat|1936|9|9}}) bija [[Krima]]s [[karaīmi|karaīmu]] izcelsmes politiķis un valstsvīrs, Krimas reģionālās valdības premjerministrs 1919. gadā, zinātnieks-[[agronomija|agronoms]] un [[filantropija|filantrops]], [[Taurijas Nacionālā universitāte|Taurijas Universitātes]] dibināšanas iniciators.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chayka.org/node/7893 |title=Григорий Яблонский: Крым наш! {{!}} Журнал «Чайка»<!-- Заголовок добавлен ботом --> |archive-date=2025-01-23 |access-date=2025-02-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123180801/https://www.chayka.org/node/7893}}</ref> == Politiskā darbība == Solomonu Krimu 1906. gadā ievēlēja [[Krievijas Impērijas Valsts Dome|Pirmajā Valsts Domē]] (1906—1907) no [[Kadetu partija]]s (Konstitucionāli demokrātiskā partija). Viņš pārstāvēja [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņu]] arī Ceturtajā Valsts Domē. Viņš bija arī [[Krievijas Impērijas Valsts padome|Valsts padomes]] loceklis. 1916. gada augustā viņa izstrādāto likumprojektu par [[Taurijas Universitāte]]s dibināšanu atbalstīja un parakstīja aptuveni 30 Valsts padomes locekļi: kņazs Jevgeņijs Trubeckojs, grāfs [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]], akadēmiķi [[Vladimirs Vernadskis]] un Sergejs Oldenburgs un citi. 1918. gada jūlijā Solomonu Krimu ievēlēja par Universitātes pilnvaroto padomes priekšsēdētāju un pastāvīgo locekli. Universitātes svinīgā atklāšana notika 1918. gada 14. oktobrī Simferopoles Muižniecības teātrī. Arī vēlāk emigrācijā, Krims atbalstīja Taurijas Universitāti un citas Krimas zinātniskās iestādes. Dažus mēnešus pēc tatāru kontrolētās [[Krimas Tautas Republika]]s sagraušanas Solomons Krims īslaicīgi bija finanšu ministrs pirmajā Krimas reģionālajā valdībā, kuru vadīja ģenerālis [[Suleimans Sulkevičs]]. 1918. gada 16. novembrī viņš kļuva par otrās īslaicīgās Krimas reģionālās valdības premjerministru (valdība bija liberāla, antiseparātistiska un antipadomju). Krima ārlietu ministrs bija [[Maksims Vinavers]], vēl viens bijušais Pirmās Domes kadetu deputāts.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Fisher|first=Alan W.|title=The Crimean Tatars|publisher=Hoover Press|year=1978|pages=264|isbn=978-0-8179-6662-1|url=https://books.google.com/books?id=Qjwid7xcOPIC|accessdate=2009-11-08}}</ref><ref name="pk">{{Grāmatas atsauce |last1=Kenez |first1=Peter |title=Red Attack, White Resistance; Civil War in South Russia 1918 |date=2004 |publisher=New Academia Publishing |location=Washington, DC |isbn=9780974493442 |pages=276–277}}</ref> == Emigrācija == Pēc [[Brīvprātīgo armija (Krievija)|Brīvprātīgo armijas]] sakāves 1919. gada aprīlī Krims emigrēja, devās trimdā uz krievu emigrantu koloniju [[Francija|Francijā]], Bormlemimozā. Viņš tur uzcēla māju apkaimē, ko sauca par Krievu kalnu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Dupouy|first=Raphaël|author2=Obolensky, Alexis|author3=Guillemain, Michel|author4=Faucher, François|title=Les Russes de La Favière|publisher=Réseau Lalan|url=http://www.reseaulalan.fr/telecharg/livreRusseFav.pdf|accessdate=2009-11-08|language=French|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120229082419/http://www.reseaulalan.fr/telecharg/livreRusseFav.pdf|archivedate=2012-02-29}}</ref> Francijā Krims absolvēja augstāko lauksaimniecības skolu [[Monpeljē]], mācījās licejos [[Tulūza|Tulūzā]] un [[Bordo]]. Ap 1922. gadu strādāja Krievijas zooloģiskajā stacijā Vilafrankā, Francijā. Piedalījās "Krievu almanaha" izdošanā [[Parīze|Parīzē]]. Kopš Krimas kopienas dibināšanas Parīzē, 1922. gada 29. maijā, bija tās valdes loceklis. 1923. gada 16. decembrī Parīzē Solomons Krims nodibināja [[karaīmi|karaīmu]] biedrību Francijā, bija tās priekšsēdētājs līdz aizbraukšanai no Parīzes, pēc tam goda priekšsēdētājs. No 1926. gada oktobra viņš bija Krievu agronomu savienības priekšsēdētājs Parīzē un lasīja lekcijas šajā organizācijā. Par nopelniem dārzkopībā Francijas dienvidos viņš saņēma ''Chevalier du Mérige Agricole'' titulu. Bija arī rakstnieks, grāmatas "Krimas leģendas" (Parīze, 1925) autors, grāmata veltīta Fenjai Etingerei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://booknik.ru/yesterday/lost-books/krym-i-solomon-krym/ |title=Соломон Крым «Крымские легенды» |access-date=2014-03-27 |archive-date=2014-03-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140327234257/http://booknik.ru/yesterday/lost-books/krym-i-solomon-krym/}}</ref> No 1928. gadam līdz pat savai nāvei 1936. gadā Solomons Krims bija aktīvs [[Krievijas Tautu Lielais Austrums]] [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieku ložas]] biedrs.<ref name="mason">{{Ziņu atsauce|url=http://freemasonry.bcy.ca/texts/russia/russian_masons.html |title= Noteworthy members of the Grand Orient of France in Russia and the Supreme Council of the Grand Orient of Russia's People |date= 15 October 2017 |work= Grand Lodge of British Columbia and Yukon |page= }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Списки членов ложи «Северная звезда» ВВФ. Париж. (1924—1972 годы)|url=http://samisdat.com/5/23/523f-lsz.htm|website=Русское масонство|publisher=Авторский сайт Андрея Серкова|access-date=2022-03-20|archive-date=2012-07-21|archive-url=https://archive.today/20120721200104/http://samisdat.com/5/23/523f-lsz.htm}}</ref> Pēdējos divus dzīves gadus pavadīja savā īpašumā netālu no [[Tulona]]s, ko viņš sauca par “Krimu”. Miris 1936. gada 9. septembrī. Apglabāts savā īpašumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krims, Solomons}} [[Kategorija:1867. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1936. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krimā dzimušie]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāti]] [[Kategorija:Karaīmi]] 3tvxuhkgorc2ir37mn1d2w83x94y5c0 0 602021 4465933 4457670 2026-05-10T03:05:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465933 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krāslavas iela|Krāslavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krāslavas iela |attēls = Krāslavas iela 68, Daugavpils.jpg |attēla paraksts = Krāslavas iela 68 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 440 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = P. Leibča iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], betona [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Krāslavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krāslavas iela sākas no autostāvvietas pie [[Daugavpils ledus halle]]s, ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu ielu]]. Krāslavas ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri, tā apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Gandrīz visā garumā Krāslavas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, izņemot posmu no ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielu]], kur ir betona [[bruģis|bruģa]] segums. Arī šajā posmā satiksmes kustība atļauta tikai Lāčplēša ielas virzienā, bet pārējā ielas daļā — abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Krāslavas ielu nekursē. Ielas apkārtnē atrodas pilsētas autoosta un [[Daugavpils (stacija)|dzelzceļa stacija]]. == Vēsture == Krāslavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Креславская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1959. gada martā tā tika pārdēvēta par '''P.&nbsp;Leibča ielu''', par godu pirmskara pilsētas komjaunatnes komitejas 1.&nbsp;sekretāram Pāvelam Leibčam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pāvels Leibčs |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/513 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmskara gados Krāslavas iela bija garākā: tā sākās no tagadējās [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielas]] un [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] krustojuma.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> == Ievērojami objekti == {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14087/ Ielas skats 1935. gadā] }} * Nr. 46 — šeit atradās [[Krievija]]s Ģenerālkonsulāts (slēgts no 2022. gada). * Nr. 68 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4778 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}}}}</ref> * Ielas sākumā atrodas pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]] un [[Daugavpils ledus halle|ledus halle]]. == Ielu savienojumi == Krāslavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] byds5kcufgvg0pe8nss6hyoxw3a0dfu 0 602061 4465805 4464675 2026-05-09T18:29:26Z Ytteroy 50392 /* Izdevumi latviešu valodā */ 4465805 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulkojusi S. Jaunarāja, mākslinieks J. Jaunarājs, 256 lpp., ISBN 9984557340.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.you-books.com/book/Z-Verns/Celojums-Uz-Zemes-Centru|title=Ceļojums uz Zemes centru. Žils Verns|last=Verns|first=Žils|website=https://www.you-books.com/book/Z-Verns/Celojums-Uz-Zemes-Centru|access-date=2025-06-04|language=en}}</ref> * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", 256 lpp., ISBN 5796004409. * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", ISBN 9984227502. == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] 2bjkytf7bu763ayq0mvz0futcwd0vha 4465817 4465805 2026-05-09T19:05:05Z Ytteroy 50392 /* Izdevumi latviešu valodā */ 4465817 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulk. Skaidrīte Jaunarāja, māksl. Jānis Jaunarājs, 254 lpp., ISBN 9984557340. * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", tulk. Mirdza Ersa, 558 lpp., ISBN 5796004409. * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", tulk. Andris Vilsons, 238 lpp., ISBN 9984227502. == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] shq8wf7zephok4xjp3mwce0g0xur4ei 4465822 4465817 2026-05-09T19:14:17Z Ytteroy 50392 /* Izdevumi latviešu valodā */ 4465822 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1926. gadā — izdevniecība "Rīts", tulk. Alma Gobniece, 260 lpp.; * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulk. Skaidrīte Jaunarāja, māksl. Jānis Jaunarājs, 254 lpp., ISBN 9984557340; * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", tulk. Mirdza Ersa, 558 lpp., ISBN 5796004409; * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", tulk. Andris Vilsons, 238 lpp., ISBN 9984227502; * 2014. gadā — e–izdevniecība "Publicētava", tulk. Skaidrīte Jaunarāja, tiešsaistes resurss, {{ISBN|9789984899138}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] ehaejijhes4vhe1t6weaunxlw1i4svz 4465823 4465822 2026-05-09T19:15:25Z Ytteroy 50392 /* Izdevumi latviešu valodā */ 4465823 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1926. gadā — izdevniecība "Rīts", tulk. Alma Gobniece, 260 lpp.; * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulk. Skaidrīte Jaunarāja, māksl. Jānis Jaunarājs, 254 lpp., ISBN 9984557340; * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", tulk. Mirdza Ersa, 558 lpp., ISBN 5796004409; * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", tulk. Andris Vilsons, 238 lpp., ISBN 9984227502; * 2014. gadā — e–izdevniecība "Publicētava", tiešsaistes resurss, {{ISBN|9789984899138}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] mt8g0vo3n53goduxzh1gt2s1dkceyfr 4465826 4465823 2026-05-09T19:16:06Z Ytteroy 50392 4465826 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grāmatu|filmu|Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)}} {{Grāmatas infokaste v2 | name = Ceļojums uz Zemes centru | image = A Journey to the Centre of the Earth-1874.jpg | image_caption = 1874. gada angļu izdevuma vāks | author = [[Žils Verns]] | title_orig = ''Voyage au centre de la Terre'' | translator = | illustrator = [[Eduards Rio]] | cover_artist = Eduards Rio | country = {{FRA}} | language = [[Franču valoda|franču]] | series = ''[[Neparasti ceļojumi zināmajā un nezināmajā pasaulē]]'' #3 | genre = [[zinātniskā fantastika]], [[piedzīvojumu romāns]] | publisher = [[Pjērs Žils Hetcels]] | pub_date = 1864. gadā; pārstr. 1867. gadā | izdota latviski = 1926., 1996., 1997., 2002. gadā | preceded_by = "[[Kapteiņa Haterasa piedzīvojumi]]" | followed_by = "[[Ceļojums no Zemes uz Mēnesi]]" }} '''"Ceļojums uz Zemes centru"''' ({{val|fr|Voyage au centre de la Terre}}) ir franču rakstnieka [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns, kas pirmo reizi izdots franču valodā 1864. gadā, bet 1867. gadā izdota romāna pārstrādāta un papildināta versija. Romāna galvenais varonis ir ekscentrisks vācu zinātnieks profesors Otto Lidenbroks, kurš uzskata, ka caur [[vulkāns|vulkāniem]] var nokļūt līdz pašam Zemes centram. Viņš kopā ar savu brāļadēlu Akselu un islandiešu gidu Hansu ieceļo [[Islande|Islandē]] un nolaižas [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]], kur sastopas ar daudzām briesmām, pazemes okeānu un dzīviem aizvēsturiskiem radījumiem. == Sižets == Stāsts sākas 1863. gada maijā profesora Otto Lidenbroka mājā [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Vācijā]]. Pāršķirstot senu islandiešu sāgu rokrakstu, Lidenbroks un viņa brāļadēls Aksels atrod šifrētu piezīmi, ko rakstījis 16. gadsimta islandiešu [[alķīmija|alķīmiķis]] Arne Saknusems. Atšifrētajā ziņojumā teikts, ka caur Snaifelsjokulu var nokļūt līdz Zemes centram. Lidenbroks nekavējoties dodas uz Islandi, paņemot līdzi negribīgo Akselu. [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņi nolīgst islandiešu gidu Hansu Bjelki, un jūnija beigās sasniedz Snaifelsjokulu. Viņi nolaižas vulkānā un sastopas ar daudzām briesmām un neparastām parādībām. Pēc kļūdaina pagrieziena viņiem pietrūkst ūdens, un Aksels gandrīz iet bojā, taču Hanss glābj viņus, atrodot pazemes upi. Ceļotāji sasniedz pazemes pasauli ar plašu okeānu (ko Lidenbroks nosauc par Lidenbroka jūru) un milzīgu griestveida telpu ar mākoņiem un pastāvīgu polārblāzmu, kas nodrošina gaismu. Viņi veido plostu no pārakmeņota koka un dodas jūrā. Krastā viņi ierauga aizvēsturiskos dzīvniekus, tostarp mastodontus un pirmcilvēku, kas ir vairāk nekā 3,5 metrus garš. Jūrā viņi sastop aizvēsturiskās zivis un jūras rāpuļus, ieskaitot ihtiozauru un pleziozauru, kuru cīņa gandrīz apdraud plostu. Sastopot nosprostojumu ceļā, ceļotāji nolemj uzspridzināt akmeni, izmantojot šaujampulveri. Pēc sprādziena viņus aizrauj spēcīga pazemes straume, kas tos nes milzīgā ātrumā uz leju. Pēc ilgas krišanas viņi nonāk vulkāna izvirdumā un tiek izsviesti [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]. Viņi atgriežas Vācijā, kur gūst lielu atzinību — profesors Lidenbroks tiek godāts kā izcils zinātnieks, Aksels apprecas ar savu mīļoto Graubenu, bet Hanss atgriežas savā mierīgajā dzīvē Islandē. == Galvenie tēli == * Profesors Otto Lidenbroks — kaismīgs ģeologs ar radikālām idejām * Aksels — Lidenbroka brāļadēls, jauns students ar piesardzīgākām idejām * Hanss Bjelke — islandiešu gids, kurš ir neatkarīgs un mierīgs * Graubena — Lidenbroka krustmeita, kurā Aksels ir iemīlējies == Ietekme uz kultūru == Romāns ietekmējis daudzus vēlākos autorus, tostarp [[Arturs Konans Doils|Arturu Konanu Doilu]] viņa romānā "Pazudusī pasaule" un [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž.R.R. Tolkīnu]] darbā "Hobits". Romānam ir vairākas ekranizācijas, no kurām pazīstamākā ir 1959. gada filma ar [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimsu Meisonu]] un [[Pets Būns|Petu Būnu]] galvenajās lomās. Šī versija maina darbības vietu no Hamburgas uz Edinburgu, profesora Otto Lidenbroka vārdu uz profesoru Oliveru Lindenbruku, un pievieno jaunus tēlus: pētnieci (Ārlīna Dāla) un ļaundari (Teiers Deivids).<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0052948/|publisher=Twentieth Century Fox, Joseph M. Schenck Enterprises, Cooga Mooga|accessdate=2025-06-04|first=Henry|last=Levin|others=James Mason, Pat Boone, Arlene Dahl}}</ref> 2008. gadā tika uzņemta 3D filma "[[Ceļojums uz Zemes centru (2008. gada filma)|Ceļojums uz Zemes centru]]", ko režisēja [[Ēriks Brevigs]] ar [[Brendans Freizers|Brendanu Freizeru]], [[Anita Briema|Anitu Briemu]] un [[Džošs Hatčersons|Džošu Hatčersonu]] galvenajās lomās. Šī filma veidota kā mūsdienu versija, kurā Verna grāmata tiek izmantota kā norāde uz reālu ceļu uz Zemes centru. Filmas varoņi — ģeoloģijas profesors, viņa brāļadēls un islandiešu gide — iekļūst Snaifelsjokulā, atklāj pazemes okeānu ar milzīgām sēnēm, sastopas ar aizvēsturiskiem dzīvniekiem un galu galā nokļūst atpakaļ virspusē caur izvirdušu vulkānu Itālijā.<ref>{{Atsauce|title=Journey to the Center of the Earth|url=https://www.imdb.com/title/tt0373051/|publisher=New Line Cinema, Walden Media|date=2008-07-11|accessdate=2025-06-04|first=Eric|last=Brevig|others=Brendan Fraser, Josh Hutcherson, Aníta Briem}}</ref> == Izdevumi latviešu valodā == Žila Verna romāns "Ceļojums uz Zemes centru" latviešu valodā ir izdots vairākkārt: * 1926. gadā — izdevniecība "Rīts", tulk. Alma Gobniece, 260 lpp.; * 1996. gadā — izdevniecība "Alberts XII", tulk. Skaidrīte Jaunarāja, māksl. Jānis Jaunarājs, 254 lpp., ISBN 9984557340; * 1997. gadā — izdevniecība "Sprīdītis", tulk. Mirdza Ersa, 558 lpp., ISBN 5796004409; * 2002. gadā — izdevniecība "Zvaigzne ABC", tulk. Andris Vilsons, 238 lpp., ISBN 9984227502; * 2014. gadā — e–izdevniecība "Publicētava", tiešsaistes resurss, {{ISBN|9789984899138}}. == Atsauces == {{atsauces}} {{literatūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Žila Verna darbi]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas grāmatas]] nvnnae3dzx3grtubtw58xrxrnw7dx4x 0 602973 4465715 4314984 2026-05-09T14:23:23Z Ytteroy 50392 /* Sižets */ 4465715 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Ēnu čuksti | show_name_2 = ''Ghost Whisperer'' | image = Ghost Whisperer Logo (2).svg | genre = Pārdabiska drāma<br />[[Fantāzijas televīzija|Fantāzija]] | creator = [[Džons Grejs (režisors)|Džons Grejs]] | starring = [[Dženifere Lava Hjūita]]<br />[[Aiša Tailere]]<br />[[Deivids Konrāds]]<br />[[Kāmrina Mānheima]]<br />[[Džejs Mors]]<br />[[Kristofs Sanderss]]<br />[[Džeimijs Kenedijs]] | composer = [[Marks Snovs]]<br />Dans Beiers (Sērija ''Body of Water'') | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 5 | num_episodes = 107 | executive_producer = Džons Grejs (1.—3. sezona)<br />[[Ians Sanderss]]<br />[[Kima Mosesa]]<br />Dženifere Lava Hjūita (5. sezona) | producer = Dženifere Lava Hjūita | runtime = 42—44 minūtes | company = ''[[Sander/Moses Productions]]''<br />''[[CBS Television Studios]]''<br />''[[ABC Studios]]'' | channel = [[CBS]] | first_aired = {{dat|2005|9|23}} | last_aired = {{dat|2010|5|21}} | channel_LV = [[LTV7]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5073527/bistamas-majsaimnieces-nomaina-enu-cuksti|title=Bīstamās mājsaimnieces nomaina ēnu čuksti|website=[[tvnet.lv|sejas.tvnet.lv]]|access-date=2025-06-16|date=2007-03-15|language=lv}}</ref> ''[[FX Life]]''<ref>{{ziņu atsauce |title=FX Life programma 13.02.2025 |url=https://jauns.lv/tv-programma/fx-life/13-02-2025 |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2025|2|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250616195217/https://jauns.lv/tv-programma/fx-life/13-02-2025 |archivedate={{dat|2025|6|16||bez}} |language=lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēnu čuksti |url=https://www.facebook.com/FXLifeLatvija/posts/-sezonas-nosl%C4%93gums-ir-kl%C4%81tmelinda-risina-jaunas-m%C4%ABklas-seri%C4%81l%C4%81-%C4%93nu-%C4%8Duksti-otrdie/1135051864329619/ |publisher=FX Life Latvija |accessdate={{dat|2025|6|16||bez}} |date={{dat|2024|6|25||bez}} |quote=Melinda risina jaunas mīklas seriālā “Ēnu čuksti” otrdien un trešdien, 25. un 26. jūnijā, plkst. 21.00, kanālā FXLife!}}</ref> }} '''"Ēnu čuksti"''' ({{val|en|Ghost Whisperer}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārdabiskās fantāzijas televīzijas seriāls, ko pārraidīja kanālā [[CBS]] no {{Dat|2005|9|23|Ģ|bez}} līdz {{Dat|2010|5|21|D|bez}}. Seriāls vēsta par Melindas Gordones ([[Dženifere Lava Hjūita]]) dzīvi, kura spēj redzēt un sazināties ar [[spoks|spokiem]]. Mēģinot dzīvot pēc iespējas normālu dzīvi — viņa apprecējusies un ir antikvariāta veikala īpašniece — Melinda palīdz zemei piesaistītiem gariem atrisināt viņu problēmas un pāriet uz gaismu jeb garu pasauli. Viņas uzdevumi ir sarežģīti, un dažkārt viņa cīnās ar cilvēkiem, kuri viņu atstumj un netic viņas dotībai. Turklāt gari ir noslēpumaini un dažkārt sākumā draudīgi, un Melindai ir jāizmanto viņai pieejamās norādes, lai saprastu garu vajadzības un palīdzētu tiem. Seriālu radījis [[Džons Grejs (režisors)|Džons Grejs]], un to producēja ''Sander/Moses Productions'', Dženifere Lava Hjūita sadarbībā ar ''[[ABC Studios]]'' un ''[[CBS Television Studios]]''. 2010. gada 18. maijā pēc piecām sezonām CBS atcēla seriāla veidošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ew.com/article/2010/05/18/cbs-cancels-ghost-whisperer-and-old-christine/|title=Breaking: CBS cancels 'Ghost Whisperer' and 'Old Christine'|website=EW.com|access-date=2025-06-16|language=en|archive-date=2010-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20100520031231/http://ausiellofiles.ew.com/2010/05/18/cbs-cancels-ghost-whisperer-and-old-christine/}}</ref> == Sižets == Melinda Gordone ([[Dženifere Lava Hjūita]]) ir jauna sieviete no [[Grandvjū, Ņujorka]], kurai ir spēja redzēt un sazināties ar mirušajiem. Melinda dzīvo kopā ar savu vīru Džimu Klansiju ([[Deivids Konrāds]]) un vēlāk viņu dēlu Aidenu ([[Konors Gibss]]). Viņai pieder [[antikvariāts]] ar nosaukumu ''Same as It Never Was Antiques''. Katrs spoks meklē Melindas palīdzību, lai nodotu ziņojumu vai pabeigtu uzdevumu, kas nodos viņu garu mieram un ļaus tiem pāriet uz gaismu. Tie, kuri miruši ar nepabeigtu darbu, paliek piesaistīti zemei un nevar pāriet, un Melinda kā starpniece palīdz tiem atrast mieru. Seriāls neattēlo spokus kā grēciniekus; drīzāk pašu garu vainas apziņa tos nosoda, un viņu bailes no sprieduma neļauj tiem pāriet uz aizkapa dzīvi. Seriālā arī piedalījās [[Aiša Tailere]] kā Andrea Marino, Melindas labākā draudzene, kas kopā ar viņu vada antikvariātu. Andrea nogalina pirmās sezonas finālā, kad viņa brauc uz sava brāļa dzīvokli pilsētā. Otrās sezonas pirmizrādes laikā Melinda iepazīstas ar Dēliju Benksu ([[Kāmrina Mānheima]]), grūtībās nonākušu nekustamā īpašuma aģenti, kas sadraudzējas ar Melindu un piekrīt kopā ar viņu vadīt antikvariātu. Dēlija ir atraitne, viņas vīrs mira pirms seriāla sākuma. Dēlija ir šokēta, uzzinot par Melindas spējām; sākumā viņa pat uzskata, ka Melindai nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Dēlija galu galā pieņem Melindas spēju, lai gan dažkārt kļūst skeptiska. Dēlijai ir dēls Neds Benkss ([[Tailers Patriks Džonss]] un [[Kristofs Sanderss]]), kurš uzzina par Melindas spēju daudz agrāk nekā viņa māte. Melinda arī sadraudzējas ar Riku Peinu ([[Džejs Mors]]), profesoru Roklendas universitātē. Viņš palīdz Melindai atrisināt spoku konfliktus seriāla 2. un 3. sezonā. Viņš aizbrauc 4. sezonas pirmajā epizodē uz ekspedīciju [[Himalaji|Himalajos]]. Tajā pašā epizodē parādās Elijs Džeimss ([[Džeimijs Kenedijs]]), cits universitātes profesors, kurš piedzīvo tuvās nāves pieredzi un iegūst spēju dzirdēt spokus. Atšķirībā no Melindas, viņš tos nevar redzēt. Viņš kļūst par tuvu Melindas draugu un palīdz viņai izmeklēt mistiskos gadījumus. == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- style="background-color: #CCCCCC;" ! style="width: 40px;" | Sezona ! style="width: 80px;" | Sēriju skaits ! style="width: 120px;" | Pirmizrāde ! style="width: 120px;" | Finālsērija |- | style="background-color: #5B4D5F; color: white;" | '''1''' | 22 | {{datums|2005|9|23}} | {{datums|2006|5|5}} |- | style="background-color: #3C5C5C; color: white;" | '''2''' | 22 | {{datums|2006|9|22}} | {{datums|2007|5|11}} |- | style="background-color: #5ca3c1; color: white;" | '''3''' | 18 | {{datums|2007|9|28}} | {{datums|2008|5|16}} |- | style="background-color: #3F5A78; color: white;" | '''4''' | 23 | {{datums|2008|10|3}} | {{datums|2009|5|15}} |- | style="background-color: #3D325D; color: white;" | '''5''' | 22 | {{datums|2009|9|25}} | {{datums|2010|5|21}} |} == Lomās == * [[Dženifere Lava Hjūita]] kā Melinda Gordone * [[Aiša Tailere]] kā Andrea Marino (1.—2. sezona) * [[Deivids Konrāds]] kā Džims Klansijs / Sems Lūkass * [[Kāmrina Mānheima]] kā Dēlija Benksa (2.—5. sezona) * [[Džejs Mors]] kā profesors Riks Peins (3. sezona; otrā plāna loma 2. sezonā; īpašais viesis 4. sezonā) * [[Kristofs Sanderss]] kā Neds Benkss (4.—5. sezona; otrā plāna loma 3. sezonā) * [[Džeimijs Kenedijs]] kā profesors Elijs Džeimss (4.—5. sezona) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] d8tbsn2zzr327gel7kqt5po883yl37t 0 603105 4465950 4459487 2026-05-10T03:42:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465950 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Interešu izglītības iestādes infokaste | nosaukums = ''KulturPass'' | attēls = | attēla_izm = | attēla_paraksts = | logo = {{Dark mode invert|[[Attēls:KulturPass logo.svg|200px]]}} | logo_izm = | logo_paraksts = | karte = | plat_d = | plat_m = | plat_s = | plat_NS = | gar_d = | gar_m = | gar_s = | gar_EW = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | vieta = {{DEU}} | veids = valdības kultūras programma | dibināta = 2023. gada jūnijā | programmas = kultūras atbalsts jauniešiem | kolektīvi = | pulciņi = | kolektīvi_pulciņi = | pedagogi = | mājaslapa = [https://www.kulturpass.de/ kulturpass.de] }} '''''KulturPass''''' bija [[Vācija]]s federālās valdības atbalsta programma, kas 2005. un 2006. gadā dzimušajiem jauniešiem nodrošināja attiecīgi 200 vai 100 [[Eiro|eiro]] pabalstu kultūras preču un pakalpojumu iegādei visā valstī. Programmas mērķis bija atvieglot jauniešiem, īpaši tiem, kuri citādi maz saskaras ar kultūras piedāvājumu, piekļuvi kultūrai un finansiāli atbalstīt kultūras nozari pēc [[COVID-19 pandēmija]]s. Programmu varēja izmantot kopš {{dat|2023|6|14|G|bez}}, un to izbeidza {{dat|2025|12|31|L|bez}}. == Vēsture == Par programmu {{dat|2022|11|11|L|bez}} kopīgā preses konferencē paziņoja Vācijas kultūras ministre Klaudija Rote un finanšu ministrs Kristians Lindners. Programmu sāka īstenot 2023. gada jūnijā kā pilotprojektu, lai veicinātu kultūras patēriņu jauniešu vidū un atbalstītu kultūras nozari pēc pandēmijas. Programmu iedvesmoja līdzīgas iniciatīvas citās [[Eiropas Savienība]]s valstīs, tostarp [[Spānija]]s 400 eiro kultūras bonuss, [[Francija]]s ''pass Culture'' (300 eiro) un [[Itālija]]s ''18App'' (500 eiro).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/|title=European Countries Are Giving Teens Free Money for Culture|last=Syed|first=Armani|website=TIME|access-date=2025-06-18|date=2022-11-28|language=en|archive-date=2025-05-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250522203247/https://time.com/6236940/europe-germany-youth-culture-pass/}}</ref> == Tiesības saņemt == ''KulturPass'' bija pieejams aptuveni {{sk|750000}} jauniešiem, kuri dzimuši 2005. gadā un dzīvo Vācijā, neatkarīgi no viņu pilsonības. Sākot ar {{dat|2024|3|1|A|bez}}, programmu varēja izmantot arī 2006. gadā dzimušie jaunieši, taču viņiem pabalsts tika samazināts no 200 līdz 100 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesregierung.de/breg-de/suche/start-der-zweiten-runde-kulturpass-steht-ab-sofort-auch-dem-jahrgang-2006-zur-verfuegung-2262746|title=Start der zweiten Runde: KulturPass steht ab sofort auch dem Jahrgang 2006 zur Verfügung|website=Bundesregierung|date=2024-02-29|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://publishingperspectives.com/2024/01/germanys-kulturpass-is-renewed-but-with-a-2024-funding-cut/|title=Germany's KulturPass Is Renewed, But With a 2024 Funding Cut|last=Anderson|first=Porter|website=Publishing Perspectives|access-date=2025-06-18|date=2024-01-22|language=en}}</ref> Lai aktivizētu pabalstu, lietotājam bija jālejupielādē ''KulturPass'' lietotne vai jāizmanto programmas vietne un jāreģistrējas ar atbilstošiem dokumentiem. Reģistrācijai bija nepieciešama tiešsaistes identifikācija — Vācijas personas apliecība ar aktivizētu tiešsaistes identifikācijas funkciju, eID karte vai elektroniska uzturēšanās atļauja. == Atbalsta apjoms == Kredītu varēja izmantot dažādiem kultūras piedāvājumiem, tostarp [[Teātris|teātrim]], [[Kinoteātris|kinoteātriem]], [[Muzejs|muzejiem]], [[Koncerts|koncertiem]], [[Grāmata|grāmatām]] un mūzikas veikaliem. Lietotne sniedza pārskatu par iesaistītajiem kultūras pakalpojumu sniedzējiem un pieejamo piedāvājumu. Programmas darbības sākumā tajā bija reģistrējušies aptuveni {{sk|4900}} kultūras pakalpojumu sniedzēji ar gandrīz 1,6 miljoniem dažādu piedāvājumu. Pienākums ievietot un uzturēt piedāvājumus platformā bija pašiem pakalpojumu sniedzējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/kulturpass-fuer-18-jaehrige-eine-oma-idee-aber-gegoennt-sei-es-ihnen-a-6127a6ad-642c-41b7-86c2-d0d637f03469|title=Kulturpass für 18-Jährige: Eine Oma-Idee. Aber gegönnt sei es ihnen|last=Padtberg|first=Carola|website=Spiegel|date=2023-06-14|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Līdzīgas programmas == Vācijas ''KulturPass'' tika ieviests pēc citu Eiropas valstu parauga. [[Francija|Francijā]] līdzīgu programmu sauc ''pass Culture'' — arī tur 18 gadus vecie saņem kultūras pabalstu, ko var izmantot dažādiem kultūras piedāvājumiem. Francijas pieredze rāda, ka no programmas vislielāko labumu gūst grāmatu tirgotāji, turklāt vairāk nekā puse rezervēto grāmatu ir [[Manga|mangas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.welt.de/kultur/article242142147/Kulturpass-fuer-18-Jaehrige-in-Frankreich-Vor-allem-Buchhaendler-profitieren.html|title=168 Prozent mehr Mangas|last=Meister|first=Martina|website=Welt|date=2022-11-18|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Izmantošana == 2023. gada augustā veiktajā pirmajā izmantošanas izvērtējumā secināts, ka lielākā daļa lietotāju ar ''KulturPass'' iegādājušies grāmatas un komiksus ({{sk|83000}} lietotāju), aiz tām ierindojās kinobiļetes ({{sk|57000}}) un koncertu un teātru biļetes ({{sk|25000}}). Apgrozījuma ziņā 1,2 miljoni eiro tika ieguldīti skatuves mākslas pasākumos, 1,1 miljons eiro — grāmatās un komiksos, bet {{sk|461000}} eiro — kino apmeklējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boersenblatt.net/news/buchhandel-news/buecher-sind-die-beliebteste-kulturpass-kategorie-295411|title=Bücher sind die beliebteste Kulturpass-Kategorie|website=Börsenblatt|date=2023-08-07|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> [[Frankfurtes grāmatu gadatirgus|Frankfurtes grāmatu gadatirgū]] 2023. gada oktobrī kultūras ministre Klaudija Rote uzrunā norādīja, ka ''KulturPass'' jau izmantojuši vairāk nekā {{sk|200000}} jauniešu, galvenokārt grāmatu iegādei. 2023. gadā ar ''KulturPass'' visvairāk pirktās grāmatas (bez pirkumiem ar grāmatnīcu dāvanu kartēm) bija galvenokārt ārzemju autoru darbi "New Adult" žanrā: * Hannas Greisas "Icebreaker" — 1641 pirkums; * Rebekas Jarosas "Fourth Wing" — 1434 pirkumi; * [[Kolīna Hūvere|Kolīnas Hūveres]] "Verity" — 1068 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Games" — 954 pirkumi; * Kolīnas Hūveres "It Starts with Us" — 907 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Lies" — 846 pirkumi; * Anas Huangas "Twisted Hate" — 835 pirkumi; * Džeinas S. Vondas "Very Bad Kings" — 601 pirkums; * Jūlijas Cē "Corpus Delicti" — 554 pirkumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/wirtschaft/herzschmerz-und-happy-end-das-lesen-teenager-19354183.html|title=Das lesen Teenager|last=Kühne|first=Anna Sophie|website=Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung|date=2023-12-01|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Pēc 2025. gada 6. februāra datiem rezervācijas un apgrozījums (2005. un 2006. gadā dzimušajiem) sadalījās šādi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boersenblatt.net/news/buecher-sind-die-erste-wahl-beim-kulturpass-361221|title=Bücher sind die erste Wahl beim KulturPass|website=Börsenblatt|language=de|access-date=2025-08-09}}</ref> {| class="wikitable" ! Kategorija !! Rezervācijas (skaits) !! Apgrozījums (eiro) |- | Grāmatas || 1 511 630 || 25 615 204 |- | Koncerti un skatuve || 282 431 || 14 948 095 |- | Kino || 946 699 || 11 122 576 |- | Mūzikas instrumenti || 14 250 || 1 299 485 |- | Skaņu ieraksti || 10 739 || 287 177 |- | Muzeji un parki || 19 852 || 166 055 |- | Notis || 1 505 || 41 060 |- | Darbnīcas (kopš 2024. gada 1. janvāra) || 242 || 5 267 |- ! Kopā !! 2 787 348 !! 53 484 920 |} == Programmas izbeigšana == {{dat|2025|7|25|L|bez}} Vācijas Federālā revīzijas palāta ([[:de:Bundesrechnungshof|Bundesrechnungshof]]) ziņojumā Vācijas [[Bundestāgs|Bundestāga]] budžeta komisijai pauda viedokli, ka federālajai valdībai nav konstitucionālas kompetences finansēt ''KulturPass'', jo Vācijā kultūras politika ir federālo zemju kompetencē. Lai gan revīzijas palāta atzina federālās valdības principiālo interesi par kultūras atbalstu, tā ieteica federālajai valdībai koncentrēties uz konstitucionālajiem pamatuzdevumiem un beigt ''KulturPass'' finansēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/wp-content/uploads/2025/07/28/21-0160-BRH-Bericht-nach-%C2%A7-88-Absatz-2-BHO-%E2%80%93-Information-uber-die-Entwicklung-des-Einzelplans-04.pdf|title=Information über die Entwicklung des Einzelplans 04 (Bundeskanzler und Bundeskanzleramt) für die Beratungen zum Bundeshaushalt 2025|website=Bundesrechnungshof|language=de|access-date=2025-08-26|format=PDF}}</ref> Kopējie federālās valdības izdevumi par ''KulturPass'' līdz tam laikam pārsniedza 100 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 30 miljoni eiro bija IT izmaksas. Programmas izmantošana atpalika no gaidītā: līdz 2024. gada 31. decembrim ''KulturPass'' pabalstu bija aktivizējuši aptuveni {{sk|496000}} 2005. un 2006. gadā dzimušie, bet līdz 2025. gada jūnija beigām bija rezervēti vairāk nekā 2,9 miljoni kultūras piedāvājumu kopumā par aptuveni 56 miljoniem eiro. 2023. gadā kultūras pakalpojumu sniedzējiem izmaksāti aptuveni 20 miljoni eiro, bet 2024. gadā — vairāk nekā 33 miljoni eiro. Kultūras valsts ministrs Volframs Veimers, kurš nomainīja Klaudiju Roti šajā amatā, {{dat|2025|8|22|L|bez}} paziņoja: "Pēc tam, kad iepriekšējā valdība ''KulturPass'' budžetā jau bija samazinājusi līdz nullei un tādējādi faktiski izbeigusi, arī tagadējā tiesiskā situācija dod maz iespēju to atjaunot." Viņš piebilda, ka turpmāk valdība pastiprinās citus jauniešu kultūras atbalsta projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/agenturmeldungen/dpa/verfassungswidrig-weimer-besiegelt-de-facto-kulturpass-aus-110650588.html|title=Verfassungswidrig? Weimer besiegelt de facto Kulturpass-Aus|website=FAZ|language=de|access-date=2025-08-22}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.deutschlandfunk.de/kulturpass-steht-vor-dem-aus-staatsminister-weimer-werden-in-andere-projekte-investieren-108.html|title=Kulturpass steht vor dem Aus – Staatsminister Weimer: „Werden in andere Projekte investieren"|website=Deutschlandfunk|language=de|access-date=2025-08-22}}</ref> Programmu izbeidza 2025. gada 31. decembrī. Iegūto pabalstu bija iespējams izmantot līdz 30. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kulturpass.de/jugendliche|title=Wichtige Information zum KulturPass 2025|website=KulturPass|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Kritika == 2023. gada jūlijā laikraksts ''Frankfurter Allgemeine Zeitung'' kritizēja, ka ar ''KulturPass'' starpniecību var iegādāties arī labēji ekstrēmistisku izdevniecību grāmatas. Atbildē kultūras ministres pārstāvis norādīja, ka tiek vērtēti iespējamie tiesiskie soļi, taču principā platformā ir pieejami visi darbi, kas pieejami arī parastajā grāmatu tirdzniecībā. Grāmatu vairumtirgotājs ''Libri'', kas ļauj grāmatnīcām izslēgt nevēlamas labēji ekstrēmistiskas izdevniecības, apliecināja, ka ''KulturPass'' platformā šāds process esot īpaši darbietilpīgs. Izņēmums bija mācību grāmatas, kuras nevarēja iegādāties ar ''KulturPass''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net|title=Nur keine Vorauslese: Bücher rechtsextremer Verlage im Kulturpass|last=Küchemann|first=Fridtjof|website=Frankfurter Allgemeine Zeitung|date=2023-07-19|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Cits kritikas punkts bija, ka ''KulturPass'' galvenokārt izmantoja jaunieši, kuriem augstkultūra jau bija pazīstama no bērnības, savukārt izglītības ziņā mazāk priviliģētie jaunieši — tieši tie, kurus programma cerēja uzrunāt — netika sasniegti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/feuilleton/medien-und-film/medienpolitik/aus-fuer-den-kulturpass-abgewickelt-110653480.html|title=Aus für den Kulturpass: Abgewickelt|last=Ballhausen|first=Jakob|website=FAZ|date=2025-08-25|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> Žurnālists Jenss Jesens uzskatīja, ka mazāka par gaidīto un savādāk vērsta izmantošana — galvenokārt tika pirkts "New Adult" jeb, viņa vārdiem, "seksualizēta lubu literatūra" — varētu būt skaidrojama ar to, ka jaunieši reti izrāda interesi par valsts vai pieaugušo ieteiktajām aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeit.de/2025/27/kulturpass-jugendliche-bundesregierung-evaluierung|title=Leider nicht sexy: Der Kulturpass für Jugendliche vor dem Aus|website=Die Zeit|date=2025-06-26|language=de|access-date=2026-01-13}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Vācijas kultūra]] [[Kategorija:COVID-19 pandēmija]] szdqg3io0kphhwaa7imn1rhcwua72zi 0 605069 4465989 4410345 2026-05-10T06:13:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465989 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kārļa Skaubīša iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 |pilsēta = [[Attēls:Bandera Jekabpils.png|24px|border]] [[Jēkabpils]] |priekšpilsēta = [[Krustpils]] |apkaime = |ielas garums = 385 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Zemgales iela<br/>21. jūlija iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |autobuss = }} '''Kārļa Skaubīša iela''' ir iela [[Jēkabpils]] pilsētas [[Krustpils]] apkaimē. Tā sākas [[Daugava]]s krastā, turpinās perpendikulāri tai un beidzas krustojumā ar [[Palejas iela (Jēkabpils)|Palejas ielu]], kur ceļš turpinās līdz krustojumam ar [[Parka iela (Jēkabpils)|Parka]] un [[Kokneses iela (Jēkabpils)|Kokneses ielu]]. Kopējais ielas garums ir 385 metri. == Vēsture == Starpkaru periodā ielas nosaukums bija '''Zemgales iela'''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Salnais|first1=V.|last2=Maldups|first2=A.|title=Pilsētu apraksti|year=1936|publisher="Grāmatrūpnieks"|location=Rīga|page=52}}</ref> 1933. gadā Kārļa Skaubīša un Rīgas ielas krustojumā pēc arhitekta [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] 1924. gada būvprojekta uzcēla [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils Valsts 6-klasīgo pamatskolas]] jauno ēku, kas zināma arī kā "Baltā skola".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skolumuzejubiedriba.lv/arhitekta-i-blankenburga-projekteto-skolu-eku-saraksts-un-kontaktinformacija/|title=Arhitekta I.Blankenburga projektēto skolu ēku saraksts un kontaktinformācija|publisher=Skolu muzeju biedrība|date={{dat|2017|2|16|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|7|13|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/146|title=Indriķis Blankenburgs|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|7|13|L|bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> {{dat|1936|6|15|L|bez}} Zemgales ielā 22 (tagad — [[Palejas iela (Jēkabpils)|Palejas iela 32]]), vietā, kas tobrīd vēl atradās pilsētas nomalē, ekspluatācijā nodeva pārbūvēto Krustpils pilsētas lopkautuves ēku.<ref>LVVA 6343. f. 22. apr. 32. lieta 37. lpp</ref> Pēc Latvijas pievienošanas Padomju Savienībai Zemgales ielu pārdēvēja par '''21. jūlija ielu'''. Kopš neatkarības atjaunošanas iela ieguvusi savu pašreizējo nosaukumu, godinot lidotāja [[Kārlis Skaubītis|Kārļa Skaubīša]] piemiņu. == Ielas raksturojums == Sākumposms līdz [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielai]] klāts ar [[grants]] segumu, turpmākā ielas daļa — ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. No ielas sākuma līdz [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]] satiksmes kustība norit vienā joslā, pēc tam divās neatdalītās joslās. No Krasta līdz Rīgas ielai vienvirziena kustība. == Ielu savienojumi == * [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] * [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] * [[Palejas iela (Jēkabpils)|Palejas iela]] == Skatīt arī == * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] * [[Zemgales iela (Jēkabpils)]] * [[Zemgales iela]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Jēkabpils ielas}} [[Kategorija:Ielas Jēkabpilī]] 8rpztozrn58eiuqjweemy3zj7l9fp9q 0 605548 4465801 4461856 2026-05-09T18:13:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465801 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Karmena Asekasa | vārds_orig = ''Carmen Asecas'' | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|12}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Aļaska}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]], [[dejotāja]], [[modele]] | darbības gadi = 2018—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = s | citas daļas = }} '''Karmena Asekasa''' ({{val|es|Carmen Asecas}}; dzimusi {{dat|1996|9|12}} [[Aļaska|Aļaskā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] un [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]], [[dejotāja]] un [[modele]], kura pazīstama ar Katalīnas de Luhanas lomu [[Spānija]]s TV kanāla ''[[La 1]]'' [[Ziepju opera|ziepju operā]] "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" (2023—pašlaik). == Biogrāfija == Karmena Asekasa dzimusi 1996. gada 12. septembrī [[Aļaska|Aļaskā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas |url=https://mayteortega.com/carmen-asecas/ |website=Mayte Ortega {{!}} Management {{!}} Representación artística |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas |url=https://www.listal.com/carmen-asecas |website=www.listal.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> kur dzimis viņas tēvs, un uzaugusi [[Valensija (Spānija)|Valensijā]], [[Spānija|Spānijā]], kur dzimusi Asekasas māte.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: noticias, fotos y vídeos de Carmen Asecas |url=https://www.formulatv.com/personas/carmen-asecas/ |website=FormulaTV |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Amante de la danza y el arte: quién es Carmen Asecas, la actriz de Catalina de Luján en “La promesa” |url=https://mag.elcomercio.pe/fama/quien-es-carmen-asecas-la-actriz-que-hace-de-catalina-de-lujan-en-la-promesa-biografia-carrera-y-fotos-serie-de-rtve-nnda-nnlt-noticia/ |website=El Comercio Perú |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|12|19||bez}}}}</ref> Papildus aktiermākslai, K. Asekasa aizraujas ar [[Fotogrāfija|fotogrāfēšanu]] un [[māksla|mākslu]], un brīvi pārvalda [[Angļu valoda|angļu]], [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Valensiešu valoda|valensiešu valodu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: su edad, su pareja y biografía de Catalina Luján en ‘La Promesa’ |url=https://happyfm.es/personajes/carmen-asecas-edad-pareja-catalina-lujan-la-promesa-biografia-224688 |website=Happyfm |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|1|17||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Amoruso |first1=Maria |title=Carmen Asecas biografia: chi è, età, altezza, peso, tatuaggi, fidanzato, carriera, Instagram e vita privata |url=https://www.spettegolando.it/carmen-asecas-biografia-chi-e-eta-altezza-peso-tatuaggi-fidanzato-carriera-instagram-e-vita-privata.html |website=Spettegolando |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |date={{dat|2023|5|7||bez}}}}</ref> == Karjera == === Izglītība === Karmena Asekasa apguvusi dažādas mākslas jomas, piemēram, teātra mākslu, dziedāšanu, laikmetīgo deju un kinomākslu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas - Series |url=https://www.cine.com/actores/carmen-asecas |website=cine.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=project |first1=orfheo community |title=Carmen Asecas |url=https://www.orfheo.org/profile?id=c3336d7d-e8cc-4941-9383-4c2218773b73 |website=orfheo |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> No 2004. līdz 2010. gadam viņa apguva dziedāšanu un mūzikas teoriju ''La Nau'' kora skolā, kas ir saistīta ar [[Valensijas Universitāte|Valensijas Universitāti]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas - Actriz - e-TALENTA |url=https://es.e-talenta.eu/members/profile/carmen-asecas |website=es.e-talenta.eu |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> No 2011. līdz 2021. gadam Asekasa mācījās laikmetīgās dejas, urbānās dejas un gaisa dejas kursos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Así es Carmen Asecas, la joven actriz de 'La promesa' |url=https://www.vanitatis.elconfidencial.com/famosos/2023-03-13/carmen-asecas-pareja-aficiones-la-promesa-actriz_3588669/ |website=vanitatis.elconfidencial.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2026|5|1||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=La vida personal de Carmen Asecas, actriz de 'La Promesa': su novio, su país de origen y el misterio sobre su apellido |url=https://www.20minutos.es/noticia/5109605/0/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ |website=www.20minutos.es - Últimas Noticias |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2025|1|29||bez}}}}</ref> No 2014. līdz 2018. gadam Asekasa studēja aktiermākslu Dramatiskās mākslas augstskolā (ESAD) [[Valensija (Spānija)|Valensijā]]. 2019. gadā viņa stažējās centra ''Atalaya TNT'' teātra pētniecības laboratorijā [[Sevilja|Seviljā]], lai gan [[COVID-19 pandēmija]]s laikā K. Asekasa izmantoja iespēju apmeklēt vēl vienu kursu, šoreiz kinomākslā, Universālajā mākslas skolā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Si el servicio hablara... - Episodio 11: Carmen Asecas |url=https://www.rtve.es/play/videos/si-el-servicio-hablara/episodio-11-carmen-asecas/6919722/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|6|23||bez}}}}</ref> 2021. gadā Asekasa apmeklēja gaisa dejas kursu cirkā ''Espai de Circ'' un vēl vienu kinomākslas kursu UA skolā, abos gadījumos Valensijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas: Llegará el momento en que no hablaremos de mujeres empoderadas porque será lo normal |url=https://feminismoinc.org/2023/09/carmen-asecas-llegara-el-momento-en-que-no-hablaremos-de-mujeres-empoderadas-porque-sera-lo-normal.html |website=feminismoinc.org |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Así es Carmen Asecas, la joven actriz de 'La promesa' - Punta Cana Hits |url=https://puntacanahits.com/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ |website=Punta Cana Hits |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|3|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231002160605/https://puntacanahits.com/asi-es-carmen-asecas-la-joven-actriz-de-la-promesa/ }}</ref> === Aktrises karjera === 2018. gadā K. Asekasa sāka uzstāties teātra lugās ''L'Òpera dels tres rals'' (ESAD diplomdarbs) un ''Ser Visibles'', kam 2019. gadā sekoja izrāde ''Baby Shark'' festivālā ''Cinta'' Seviljā un ''Radical'' teātrī [[Kordova (Spānija)|Kordovā]]. 2020. gadā kopā ar teātra trupu ''Little Lions'' viņa devās valsts mēroga turnejā ar izrādi ''Shakespeare Returns'', bērnu un jauniešu teātra iestudējumu angļu valodā. Nākamajā, 2021. gadā, K. Asekasa piedalījās lugā ''A Galopar''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Carmen Asecas, entrevista a la actriz de La promesa |url=https://www.magazinema.es/carmen-asecas-entrevista-a-la-actriz-de-la-promesa/ |website=magazinema.es |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Scopri tutto su Carmen Asecas Catalina: la sua età, la sua vita privata e molto altro! |url=https://www.asiaticafilmmediale.it/scopri-tutto-su-carmen-asecas-catalina-la-sua-eta-la-sua-vita-privata-e-molto-altro/ |website=asiaticafilmmediale.it/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2025|07|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250709054813/https://www.asiaticafilmmediale.it/scopri-tutto-su-carmen-asecas-catalina-la-sua-eta-la-sua-vita-privata-e-molto-altro/ }}</ref> Nākamajā gadā, 2022. gadā, Karmena Asekasa pievienojās Spānijas video straumēšanas platformas ''[[Atresplayer|Atresplayer Premium]]'' seriāla ''[[La ruta]]'' aktieru ansamblim Noes lomā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Los actores valencianos de la serie La ruta |url=https://www.levante-emv.com/cultura/2022/11/13/ruta-serie-actores-valencianos-78519387.html |website=levante-emv.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es}}</ref> 2023. gadā [[Televisión Española|TVE]] viņu izvēlējās Katalīnas de Luhanas,<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Barco |first1=Cristina |title=Carmen Asecas: "Catalina buscaría en Tinder una persona que respete sus ideas y entienda cómo es" |url=https://www.rtve.es/television/20230623/promesa-serie-videopodcast-episodio-11-catalina-carmen-asecas/2450209.shtml |website=RTVE.es |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|6|23||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chi è Carmen Asecas, Catalina ne La promessa? |url=https://www.tvserial.it/chi-e-carmen-asecas-catalina-la-promessa-eta-vita-privata/ |website=tvserial.it |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2023|10|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231002160608/https://www.tvserial.it/chi-e-carmen-asecas-catalina-la-promessa-eta-vita-privata/ }}</ref> marķīza Alonso de Luhana, kuru atveido [[Manuels Regeiro]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=“La Promesa”: Carmen Asecas es Catalina, la hija rebelde de los Marqueses ¡Conócela! |url=https://www.vemostv.com/noticias/9776/la-promesa-actriz-carmen-asecas-personaje-catalina-hija-rebelde-marqueses |website=vemosTV |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|4|28||bez}}}}</ref> meitas, lomai kanāla ''[[La 1]]'' [[Ziepju opera|ziepju operā]] "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]".<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Richart |first1=Alberto |title=¿Quién es y dónde hemos visto a Carmen Asecas, la actriz que encarna a Catalina en 'La Promesa'? |url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2023-04-18/la-promesa-serie-tve1-asi-es-actriz-carmen-asecas_3611223/ |website=elconfidencial.com |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |language=es |date={{dat|2023|4|18||bez}}}}</ref> == Filmogrāfija == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Nosaukums ! Loma ! Piezīmes |- | 2022 | ''[[La ruta]]'' | Noe | Seriāls, 3 sērijas |- | 2023—pašlaik | "[[Solījums (seriāls)|Solījums]]" | Katalīna de Luhana | Seriāls, vairāk nekā 600 sērijas |- | 2024 | ''180 Graus'' | Diāna | Īsfilma |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * {{instagram|carmen_asecas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Asekasa, Karmena}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aļaskā dzimušie]] [[Kategorija:ASV teātra aktrises]] [[Kategorija:Spānijas teātra aktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Spānijas televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Spānijas kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV fotomodeles]] [[Kategorija:Spānijas fotomodeles]] 8ror3fuipbss7a40lhd9fxujy88wv46 0 608385 4465927 4406177 2026-05-10T02:44:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465927 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kronvalda iela|Kronvalda iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kronvalda iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 67 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Bulvāra iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kronvalda iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina ielu]], ved gar dzelzceļu ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā. Uz Kronvalda ielu pašlaik attiecas tikai viena 12 dzīvokļu dzīvojamā māja (Nr. 2); ielas turpinājumā atrodas Daugavpils televīzijas centrs ar 204 metru augsto torni ([[Drujas iela (Daugavpils)|Drujas iela]] 38A). Kronvalda ielas garums ir 67 metri. Visā garumā tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit vienā joslā, sabiedriskais transports pa Kronvalda ielu nekursē. == Vēsture == Ielas vēsturiskais nosaukums bija '''Bulvāra iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Бульварная улица}}). 1937. gada pavasarī, sakarā ar [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] simtgadu jubileju, Daugavpils pilsētas dome nolēma Bulvāra ielu pārdēvēt par '''Kronvalda ielu'''. Šajā ielā bija izvietota arī Kronvalda pamatskola.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī būs Kronvalda iela |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/2289 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|8|22||bez}} |date={{dat|1937|4|15||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Sākotnēji Kronvalda iela bija garāka, tā stiepās gar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]] un savienojās ar to mūsdienu DUS "Ingrid'a" vietā. 1950. gados, Daugavpils radio un televīzijas stacijas uzbūves dēļ, Kronvalda iela tika ievērojami saīsināta un ieguva savas pašreizējās robežas. == Ielu savienojumi == Kronvalda iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] c2haosvftnfsqcfl1mp2vu7eruigfdv 0 612581 4465740 4353732 2026-05-09T15:25:22Z Jānis U. 198 4465740 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis jani.jpg | att_nosaukums = ''Bothriolepis jani'' pakauša kauls | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis jani | kategorijas = nē | binomial = <small>Lukševičs, 1986</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis jani''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Famenas stāvs|famenas]] laikmetā, un kuru fosilijas atrastas [[tērvetes svīta]]s nogulumos [[Skujaine]]s upes krastos pie [[Klūnas|Klūnām]], kā arī [[mūru svīta]]s nogulumos [[Svēte]]s krastos pie Ķurbēm. Sugu 1986. gadā aprakstīja latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]]. Suga "''jani''" ir nosaukta [[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģiskā]] divsejainā dieva [[Jānuss|Jānusa]] vārdā. == Apraksts == ''Bothriolepis jani'' ir neliela izmēra [[botriolepji]] ar [[ķermeņa bruņa]]s vidējo garumu mugurpusē ap 65 mm. Ķermeņa bruņas B/L indekss (platuma (B) un garuma (L) attiecība) ir ap 90. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats, tā aizmugurējā mala ir nedaudz īsāka par gandrīz taisno priekšējo malu. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir ļoti izliekts, (L/B indekss ir 59). ''[[AMD (morfoloģija)|AMD]]'' ir ļoti izliekts (B/L indekss ir 97). ''AMD'' priekšējā daļa ir plata, bet ''AMD'' aizmugurējā mala un ''[[PMD]]'' priekšējā mala ir ļoti šauras. Mediālais muguras valnītis ir labi attīstīts. [[Sānu līnija]]s sensorā vaga nobeidzas ''[[MxL]]'' aizmugurējā malā. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ar izvirzītiem laterālajiem un mediālajiem dzelkšņiem ir trīs reizes garāks par savu platumu. [[Dermālie kauli|Dermālo kaulu]] ornamentējums juvenīlajām formām ir tīklveidīgs, bet pieaugušajām - paugurains, kuru veido daudzskaitlīgi, bieži vien nevienmērīgi izvietoti apaļīgi, pauguriņi.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 77.lpp.</ref> == Salīdzinājums == ''Bothriolepis jani'' atšķiras no [[Botriolepji|botriolepju]] lielākās daļas ar dermālo kaulu pauguraino ornamentējumu, kas ir vairāk līdzīgs ''[[Grossilepis tuberculata]]'' un ''[[Grossilepis spinosa|G. spinosa]]''. No ''Grossilepis tuberculata'' ''B. jani'' atšķiras pēc ''PMD'', ''MxL'', ''[[PVL]]'' formas un izmēriem, ''AMD'' un ''MxL'' šuvju savienojumiem, aiz pakauša ''[[ADL]]'' ornamentētā stūra formas, ar lielāku paduses atveri (''axillary foramen'') un krūšu spuru kaulu proporcijām. ''Bothriolepis jani'' ģeogrāfiski un hronoloģiski dzīvoja kopā ar ''[[Bothriolepis ornata|B. ornata]]''. Šī suga no ''B. jani'' atšķiras ar lielākiem izmēriem, ar tipisku dermālo kaulu šūnaino ornamentējumu, pretstatā ''B. jani'' paugurainajam ornamentējumam un ar gandrīz visu ķermeņa bruņu plātņu formu un proporcijām. ''B. jani'' dermālo kaulu paugurainais ornamentējums atšķir to no citiem līdzīga izmēra famēnas botriolepjiem ([[Bothriolepis cristata|B. cristata]], [[Bothriolepis hydrophila|B. hydrophila]] un sīkiem [[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]] eksemplāriem). ''[[Bothriolepis nielseni|B. nielseni]]'' sugai no [[Grenlande]]s famenas uz dorso-ventrālā ķīļa ir dzelkšņi, kas to atšķir no ''B. jani''. Pēc ornamentējuma ''B. jani'' suga ir līdzīga 1942. gadā [[Valters Roberts Gross|V. Grosa]] aprakstītajai sugai no Svētes upes, taču atšķiras ar ''PVL'' ventro-laterālo ķīli, kurš Grosa aprakstītajai sugai nav attīstījies. ''B. jani'' ir līdzīgs ''[[Bothriolepis lohesti|B. lohesti]]'' sugai no [[Beļģija]]s. Tiem ir līdzīga ''AMD'' forma un proporcijas, kā arī šuvju savienojums starp ''AMD'' un ''MxL''. Taču Beļģijas sugai ''AMD'' nav tik izliekts un dermālo kaulu ornamentējumu veido pauguriņi un zigzagveidīgi ķīļi. ''B. lohesti'' palieku ir pārāk maz pilnvērtīgam salīdzinājumam, taču šī suga [[Filoģenētika|filoģenētiski]] ir ļoti tuva ''B. jani'' sugai. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] tjtrkdqqtch1f4byk4duh9sbco7rfro 0 612590 4465734 4353636 2026-05-09T15:22:38Z Jānis U. 198 4465734 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Grossilepis tuberculata AMD.jpeg | att_nosaukums = ''Grossilepis tuberculata'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] ([[holotips]]) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Grossilepis | ģints_lv = Grosilepji | kategorijas = nē | binomial =Grossilepis <small>Stensiö, 1948</small> }} '''Grosilepji''' (''Grossilepis'') ir izmirusi [[Antiarhi|antiarhu]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ģints, kas [[Devons|devona]] periodā bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]] un [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]] [[Frānas stāvs|frānas laikmetā]], kā arī [[Skotija|Skotijā]] un [[Beļģija|Beļģijā]] [[Famenas stāvs|famenas laikmetā]]. Ģinti 1948. gadā izveidoja zviedru paleontologs [[Ēriks Stenšjo]]. Nosaukums ''Grossilepis'' veidots no vārda ''Grossi'' (par godu vācbaltiešu paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]) un [[Grieķu valoda|grieķu]] vārda ''λεπῐ́ς'' — zvīņas. Ģints [[tipiskā suga]] ir ''[[Grossilepis tuberculata]]''. [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas divas šīs ģits sugas ''Grossilepis spinosa'' un ''Grossilepis tuberculata''. == Apraksts == Grosilepji bija neliela izmēra zivis. To [[priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') aiz postlevatora izaugumiem bija diezgan vienmērīgi plats visā savā garumā. Tas parasti uzguļ gan ''[[ADL]]'', gan arī ''[[MxL]]'' plātņu savienojuma šuvju virsmām. Šo plātņu platums arī visā garumā ir diezgan nemainīgs. Sānu stūra vai nu vispār nav, vai arī tas ir vāji attīstīts. [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') gandrīz nesašaurinās virzienā uz priekšējo galu. ''MxL'' dorsālā daļa ir tik pat plata kā ''ADL''. [[Dermālie kauli|Dermālo kaulu]] ornamentējums ir sīki paugurains.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 164. lpp.</ref> == Sistemātika == Grossilepju ģintī ir zināmas četras sugas: * '''Grossilepis''' <small>Stensiö, 1948</small> † :* ''[[Grossilepis brandi]]'' <small>Miles, 1968</small> † :* ''[[Grossilepis rikiki]]'' <small>Olive, 2015</small> † :* ''[[Grossilepis spinosa]]'' <small>(Gross, 1942)</small> † :* ''[[Grossilepis tuberculata]]'' <small>(Gross, 1941)</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 3fs53osj94frszhsle3zylneq39u6n6 0 612615 4465735 4353631 2026-05-09T15:23:06Z Jānis U. 198 4465735 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Grossilepis tuberculata AMD.jpeg | att_nosaukums = ''Grossilepis tuberculata'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] ([[holotips]]) | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Grossilepis | ģints_lv = Grosilepji | suga = Grossilepis tuberculata | kategorijas = nē | binomial = <small>(Gross, 1941)</small> }} '''''Grossilepis tuberculata''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[pļaviņu svīta]]s nogulumos [[Pērse]]s upes krastos pie [[Koknese]]s. Sugu 1941. gadā kā ''Bothriolepis tuberculata'' aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Sugas nosaukums "''tuberculata''" ir veidots no latīņu vārda ''tuberculum'' - pauguriņi (pamatojoties uz dermālo kaulu pauguraino ornamentējumu). ''Grossilepis tuberculata'' ir [[grosilepji|grosilepju]] [[tipiskā suga]]. Bez tipiskās atradnes suga tika atrasta vairākās kokneses ridas vietās [[Daugava]]s krastos no Kaktiņiem līdz Koknesei, [[Amata]]s krastos netālu no [[Kārļi (Drabešu pagasts)|Kārļiem]], [[Mazā Jugla|Mazās]] un [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] krastos, [[Venta]]s krastos pie [[Kuldīga]]s un [[Riežupe]]s atsegumos. [[Lietuva|Lietuvā]] suga ir konstatēta Berčunu urbumā (73–76 m intervāls) un Pakapju urbumā (78,2–80,3 m intervāls). [[Krievija|Krievijā]] suga bija atrasta [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Veļikaja]]s upes labajā krastā pie Piskoviču mājām. Pļaviņu svītas vidusdaļā, sēlijas un atzeles ridās šīs sugas paliekas ir atrastas ļoti reti (Latvijas austrumos). == Apraksts == ''Grossilepis tuberculata'' bija salīdzinoši neliela izmēra [[zivis]], kuru [[ķermeņa bruņa]] virspusē varētu būt ap 9 cm gara. [[Galvas vairogs]] ir mēreni izliekts un tā priekšējā mala ir daudz īsāka par kopējo vairoga platumu. Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri ir izvirzīti uz priekšu līdz [[Acs|acu]] atveres aizmugurējās malas līmenim. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir vidēji plats (L/B indekss apmēram 61-73). Tā aizmugurējā mala parasti ir ieliekta un vidū ar mediālo izaugumu. Kaula priekšējā malā ir sekls [[Aizpineālais kauls|aizpineālais]] izgriezums, bet tā sānu stūri un aizmugurējie sānu stūri ir vāji izteikti. [[Sānu pakauša kauli]] (''Pn'') ir ar platu sānu nodalījumu. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') tergālais stūris atrodas starp kaula kopgaruma priekšējo un vidējo trešdaļu. ''AMD'' aizmugurējā mala ir ļoti plata. Dorsomedialais ķīlis parasti ir attīstīts no tergālā stūra uz aizmuguri līdz [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (''PMD'') aizmugurējam stūrim. Dorsālais stūris ir vāji izteikts un reizēm pat nav skaidri identificējams. [[Krūšu spura]] ir salīdzinoši tieva, Tās proksimālā posma garums 4,5 līdz vairāk kā 5 reizes pārsniedz savu platumu. Krūšu spurai ir daudz sānu dzelkšņu un tie ir sīki, truli un blīvi izvietoti. Pieaugušiem īpatņiem [[Dermālie kauli|dermālo kaulu]] ornamentējumu veido daudzskaitlīgi, bieži un nevienmērīgi izvietoti smaili pauguriņi.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 97.lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] rod6ks7kttupwzq0ezn7glyvc616oxr 0 612650 4465737 4394836 2026-05-09T15:24:06Z Jānis U. 198 4465737 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis cellulosa galvas vairogs.jpeg | att_nosaukums = ''B. cellulosa'' galvas vairoga fragments | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis cellulosa | kategorijas = nē | binomial = <small>(Pander, 1846)</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis cellulosa''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[pļaviņu svīta]]s nogulumos [[Pērse]]s upes krastos pie [[Koknese]]s. Sugu 1846. gadā kā ''Pterichthys cellulosa'' aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Kristians Panders]], pamatojoties uz galvas vairoga pārakmeņojumu no [[Pērse]]s atseguma pie [[Koknese]]s. Sugas nosaukums "''cellulosa''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''cellula'' — šūna (pamatojoties uz dermālo kaulu šūnaino ornamentējumu). == Apraksts == ''Bothriolepis cellulosa'' ir vidēja izmēra [[botriolepji]] ar [[ķermeņa bruņa]]s garumu mugurpusē ne mazāku par 190 mm. [[Galvas vairogs]] ir salīdzinoši plats (B/L indekss 128—146, vidēji 138) un preorbitālajā nodalījumā salīdzinoši plakans. Vairoga priekšējā mala ir būtiski īsāka par aizmugurējo, tā ir nedaudz izliekta, noapaļota un ar rostrālo stūri. Preorbitālā iedobe ir vienkāršā tipa. [[Priekšējais nepāra kauls]] (''Prm'') ir plats, tā aizmugurējā mala ir būtiski īsāka par priekšējo. [[Pineālā plātne]] (''Pi'') ir platāka par savu garumu vai arī tās platums un garums ir apmēram vienādi. [[Pakauša kauls]] (''Nu'') ir plats (L/B indekss 65—81, vidēji 70). [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir salīdzinoši plats. Ķermeņa bruņas dorsālā siena nav augsta un ir vidēji plata. [[Priekšējais vidējais muguras kauls|Priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') tergālais stūris atrodas kaula vidējās trešdaļas priekšējā daļā. Dorsomedialais ķīlis ir vāji attīstīts un lieliem īpatņiem pat daļēji izzūd. Postlevatora ķīlis parasti ir attīstīts un bieži vien stipri attīstīts tā aizmugurējā daļā, veidojot tur kaut kādā mērā pamatni zem levatora bedrītes. ''AMD'' ir mēreni plats (B/L indekss 83—94, vidēji 89). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir salīdzinoši plats (B/L indekss 82—112, vidēji 96). Tā priekšējā mala ir plata, bet aizmugurējais stūris strups vai noapaļots. [[Krūšu spura]] ir samērā masīva. Tās proksimālais segments ir mēreni garš (garums 3,5—4 reizes lielāks par platumu). Krūšu spuras plātņu ''MM1'' un ''CV2'' punktveida kontakts izraisa ''CV1'' atdalīšanos no ''MM2''. Proksimālā segmenta sānu dzelkšņi ir salīdzinoši īsi. Mediālie dzelkšņi ir diezgan spēcīgi attīstīti un nodalīti. Tie atrodas uz ''CD1'' un tam piegulošajām ''MM2'' daļām, un ir vērsti dorsāli. [[Dermālie kauli|Dermālo kaulu]] ornamentējums parasti ir šūnains. Sīkiem un vidēji lieliem īpatņiem tas samērā regulāra, sīkrūtaina tīkla veidā sastāv no šauriem un labi izteiktiem anastomoziem ķīlīšiem un izteiktiem paugurveida sabiezinājumiem un pauguriņiem to saskares punktos. Samērā lieliem īpatņiem ornamentējums kopumā saglabā sīkšūnainu tīklveida izskatu uz galvas vairoga, bet bieži vien izplūst pauguriņos un mezglveidīgos paugurainos ķīlīšos uz ķermeņa bruņas dorsālās virsmas.<ref>Ervīns Lukševičs, Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļas bruņuzivis (Placodermi, Bothriolepididae), LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Rīga, 1996., 27-28.lpp.</ref> == Salīdzinājums == ''Bothriolepis cellulosa'' dažos aspektos ir līdzīgs [[Bothriolepis panderi|B. panderi]], taču atšķiras no tā ar ''Prm'' formu un proporcijām, ar ''Pi'' formu, ar ''Pn'' formu (''B. panderi'' tas ir izstiepts uz priekšu), ar masīvu un salīdzinoši īsāku krūšu spuras proksimālo segmentu, ar dermālo kaulu ornamentējuma veidu. ''B. cellulosa'' pēc dažiem parametriem ir tuvāks [[Bothriolepis canadensis|B. canadensis]] sugai, bet atšķiras no tās diezgan nenozīmīgi: ar šaurāku un saplacinātāku galvas vairogu, ar šaurāku acu atveri, ar platāku ''Pn'' sānu nodalījumu, ar īsāku un augstāku submarginālo plātnīti, ar ''AMD'' viscerālās virsmas uzbūvi, ar pieaugušo īpatņu dermālo kaulu ornamentējuma raksturu. Šīs abas sugas, acīmredzot, [[Filoģenētika|filoģenētiski]] ir ļoti tuvas. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] e5yvu96jkz723uct4awvdfbxx3wzboz 0 614287 4465922 4422396 2026-05-10T00:54:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465922 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks |body = |nativename = ''Император и Самодержец Всероссийский'' |insignia = Imperial_Standard_of_the_Emperor_of_Russia_(1858–1917).svg |insigniasize = |insigniacaption = Ķeizara standarts (1858—1917) |department = |image = |imagesize = |alt = |incumbent = |incumbentsince = |style = Viņa/Viņas Ķeizariskā Majestāte |nominator = |nominatorpost = |appointer = Mantojot |residence = [[Ziemas pils]]<br />[[Puškina|Carskoje selo]]<br />[[Pēterhofa]]<br />[[Gatčina]] |appointerpost = |termlength = Uz mūžu |inaugural = [[Pēteris I]] |formation = {{dat VS|{{dat|1721|11|02|N}}|{{dat||10|22|N}}}} |last = [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] |abolished = {{dat VS|{{dat|1917|09|14|N}}|{{dat||09|01|N}}}} |succession = |deputy = |salary = |website = }} '''Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks''' ({{val|ru|Император и Самодержец Всероссийский}}), sieviešu dzimtē — '''Viskrievijas ķeizariene un patvaldniece''' ({{val|ru|Императрица и Самодержица Всероссійская}}), bija [[Krievijas Impērija]]s (1721—1917) [[Monarhs|monarha]] jeb [[imperators|imperatora]] tituls.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Ferro |first1=Marc |last2=Pearce |first2=Brian |title=Nicholas II: Last of the Tsars |url=https://books.google.com/books?id=5k4adFOv4tAC |publisher=Oxford University Press |accessdate={{dat|2025|11|16||bez}} |page=36 |language=en |date={{dat|1995||||bez}}}}</ref> Šis tituls radās saistībā ar Krievijas uzvaru [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] (1700—1721) un parādījās kā [[cars|cara]] titula adaptācija saskaņā ar [[Eiropa|Eiropā]] pieņemto titulu sistēmu. Tituls tika pārveidots no iepriekšējā [[Krievijas cariste]]s monarha titula "Visas Krievzemes suverēns, cars un lielkņazs" (''Государь, Царь и Великий Князь всея Руси''). Vecais tituls "cars" (vai "cariene") turpināja tikt lietots [[Sarunvaloda|sarunvalodā]], lai apzīmētu [[Ķeizars|ķeizaru]] (vai ķeizarieni) līdz monarhijas likvidēšanai 1917. gadā. Vārds "Viskrievijas" bija atvasināts no tradicionālā vārdu savienojuma "Visas Krievzemes", ko [[Krievijas valdnieku uzskaitījums|Krievijas valdnieku]] titulos lietoja kopš [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] laikiem. == Pilns tituls == Ķeizara pilnais tituls 20. gadsimta sākumā:<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russian Imperial House - Chapter Six On the Title of His Imperial Majesty and the State Coat of Arms |url=http://www.imperialhouse.ru/en/dynastyhistory/dinzak1/446.html |website=imperialhouse.ru |accessdate={{dat|2025|11|16||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2018|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180809122911/http://www.imperialhouse.ru/en/dynastyhistory/dinzak1/446.html }}</ref> "No Dieva žēlastības, Mēs, [ķeizara vārds], esam, [[Krievijas Impērija|Viskrievijas]], [[Maskavija|Maskava]]s, [[Kijivas kņaziste|Kijiva]]s, [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimira]]s, [[Novgorodas Republika|Novgoroda]]s [[ķeizars]] un [[Autokrātija|patvaldnieks]], [[Kazaņas haniste|Kazaņa]]s [[cars]], [[Astrahaņas hani|Astrahaņa]]s cars, [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polija]]s cars, [[Sibīrijas haniste|Sibīrija]]s cars, [[Krimas haniste|Taurijas Hersonesas]] cars, [[Gruzijas Karaliste|Gruzija]]s cars, [[Pleskavas Republika|Pleskava]]s valdnieks un [[Smoļenskas kņazi|Smoļenska]]s, [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuva]]s, [[Volīnijas kņazi|Volīnija]]s, [[Podolija]]s un [[Somijas lielhercogiste|Somija]]s [[lielkņazs]], [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s, [[Vidzeme]]s, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]], [[Žemaitija]]s, [[Bjalistoka|Belostokas]], [[Karēlija]]s, [[Tveras kņazi|Tvera]]s, [[Udora]]s, [[Perma (zeme)|Perma]]s, [[Vjatka (zeme)|Vjatkas]], [[Volgas Bulgārija|Bulgārijas]] u.c. [[kņazs]], [[Ņižņijnovgoroda]]s, [[Čerņihivas kņazi|Čerņihivas]], [[Rjazaņas kņazi|Rjazaņa]]s, [[Polockas kņaziste|Polocka]]s, [[Rostovas kņazi|Rostovas]], [[Jaroslavļas kņaziste|Jaroslavļa]]s, [[Belozerska]]s, [[Jugrija|Jugra]]s, [[Obdorija|Obdoras]], [[Konda]]s, [[Vitebskas kņazi|Vitebska]]s, [[Mscislava|Mstislavas]] un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, [[Ibērijas Karaliste|Ibērija]]s, [[Kartlija]]s un [[Kabardija]]s zemes un [[Armēnija]]s apgabala pavēlnieks un valdnieks, [[Čerkesija|Čerkesu]] un [[Ziemeļkaukāzs|Kalnu kņazu]] un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, [[Krievijas Turkestāna|Turkestāna]]s valdnieks, [[Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dinastija|Norvēģijas troņmantnieks, Šlēsvigas-Holšteinas, Stromarnas, Dītmāršenas un Oldenburgas hercogs]], utt., utt." (''Божіею поспѣшествующею милостію, Мы, NN, Императоръ и Самодержецъ Всероссійскій, Московскій, Кіевскій, Владимірскій, Новгородскій; Царь Казанскій, Царь Астраханскій, Царь Польскій, Царь Сибирскій, Царь Херсониса Таврическаго, Царь Грузинскій; Государь Псковскій и Великій Князь Смоленскій, Литовскій, Волынскій, Подольскій и Финляндскій; Князь Эстляндскій, Лифляндскій, Курляндскій и Семигальскій, Самогитскій, Бѣлостокскій, Корельскій, Тверскій, Югорскій, Пермскій, Вятскій, Болгарскій и иныхъ; Государь и Великій Князь Новагорода низовскія земли, Черниговскій, Рязанскій, Полотскій, Ростовскій, Ярославскій, Бѣлозерскій, Удорскій, Обдорскій, Кондійскій, Витебскій, Мстиславскій и всея сѣверныя страны; Повелитель и Государь Иверскія, Карталинскія и Кабардинскія земли и области Арменскія; Черкасскихъ и Горскихъ князей и иныхъ наслѣдный Государь и Обладатель; Государь Туркестанскій, Наслѣдникъ Норвежскій, Герцогъ Шлезвигъ-Голстинскій, Стормарнскій, Дитмарсенскій и Ольденбургскій, и прочая, и прочая, и прочая.'') == Krievijas Impērijas ķeizaru uzskaitījums == {{pamatraksts|Krievijas valdnieku uzskaitījums#Krievijas Impērijas ķeizari}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas imperatori| ]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] 6q3gklf99hn4n5srov4qh694uwm4q6z 0 615637 4465725 4463197 2026-05-09T14:52:56Z Ytteroy 50392 /* Ienesīgākās filmas */ 4465725 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 03.05.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1845533309}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|789384535}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|649899523}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|614748342}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Maikls (filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|464424597}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|253601859}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|241701072}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠) |''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]'' | ${{sk|215363913}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Kliedziens 7]]" (''Scream 7'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|207590331}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声) |''Damai'' | ${{sk|200371064}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] nvsygqeyanu5z38r8raerpa0lmlmk18 0 617687 4465784 4458732 2026-05-09T17:15:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465784 wikitext text/x-wiki '''Kanādas pase''' ({{val|en|Canadian passport}}, {{val|fr|passeport canadien}}) ir oficiāls dokuments, kas apliecina [[Kanāda]]s [[Pilsonība|pilsonību]] un tiek izmantots starptautiskiem ceļojumiem.<ref name="pass">{{tīmekļa atsauce |last1=Immigration |first1=Refugees and Citizenship Canada |title=History of Passports |url=https://www.canada.ca/en/immigration-refugees-citizenship/services/canadians/celebrate-being-canadian/teachers-corner/history-passports.html |website=www.canada.ca |accessdate={{dat|2025|12|21||bez}} |language=en |date={{dat|2014|4|10||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pasi izsniedz Kanādas valdība Kanādas pilsoņiem. Mūsdienu Kanādas pases ir [[Biometrija|biometriskas]] un atbilst starptautiskajiem standartiem.<ref name="pass" /> Pases vāks ir tumši zilā krāsā ar [[Kanādas ģerbonis|Kanādas ģerboni]]. Uz vāka ir uzraksti ''CANADA'' un ''PASSPORT'' / ''PASSEPORT'' [[Angļu valoda|angļu]] un [[Franču valoda|franču valodā]]. Kanādas pases vēsture aizsākas 20. gadsimta sākumā, kad ceļošanas dokumentus Kanādas iedzīvotājiem izsniedza kā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pavalstniekiem. Līdz 1947. gadam kanādieši juridiski tika uzskatīti par Lielbritānijas pavalstniekiem, un pases tika izsniegtas ar attiecīgu statusu. Pēc Kanādas pilsonības ieviešanas 1947. gadā tika izsniegtas pirmās pases, kurās kā pilsonība tika norādīta Kanāda. Laika gaitā pases dizains un drošības elementi tika vairākkārt uzlaboti, ieviešot jaunas aizsardzības tehnoloģijas.<ref name="pass" /> == Izskats == Standarta pasei ir 36 lappuses, no kurām 29 ir paredzētas ieceļošanas/izceļošanas zīmogiem un vīzām. Aizvērtas Kanādas pases izmēri ir 88 mm x 125 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.consilium.europa.eu/prado/lv/CAN-AO-04001/index.html | title=Dokuments: CAN-AO-04001 | accessdate=2026-04-07}}</ref> Sākot ar 2023. gada 18. jūniju, Kanādas valdība sāka izsniegt jaunas, pārveidotas pases ar labākiem drošības elementiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.canada.ca/en/immigration-refugees-citizenship/services/canadian-passports/new-adult-passport.html | title=How to apply for an adult passport in Canada | accessdate=2026-04-07}}</ref> === Identifikācijas lapa === * Pases turētāja fotoattēls (50x70 mm uz balta fona, var izgatavot ar Visafoto vai 7ID utt.) * Veids: P * Izdevējvalsts: norādīta kā "CAN" "Kanādai" * Pases Nr. * Uzvārds * Vārds * Pilsonība * Dzimšanas datums * Dzimums: "F" sievietei, "M" vīrietim, "X" citam dzimumam * Dzimšanas vieta: norādīta pilsēta un trīs burtu valsts kods, pat ja dzimis Kanādā * Izdošanas datums * Derīguma termiņš * Izdevēja iestāde Informācijas lapa beidzas ar mašīnlasāmo zonu. Kanādas pases tiek drukātas angļu un franču valodā, kas ir divas valsts oficiālās valodas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.consilium.europa.eu/prado/lv/CAN-AO-04001/image-268733.html | title=<Biogrāfijas datu lapa> | accessdate=2026-04-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanāda]] [[Kategorija:Pases]] azhfdr839unnfymovr64qighlt7gj2s 0 619435 4466030 4464248 2026-05-10T08:58:57Z DrewAir 91233 /* Maijs */ 4466030 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = |jūn temp = |jūl temp = |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = |jūn nokr = |jūl nokr = |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija|Igaunijas]], gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja|Gaujas]] lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale|Latgales]] un [[Vidzeme|Vidzemes]] novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega|sniega segas]] biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņemās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve|Ruģeļu ūdenskrātuves]], gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja krīsties zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska|Bauskas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija|Igaunijas]] piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[lidosta "Rīga"|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda|Dagdas]] novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils neteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene|Gulbenes]] meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trījās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[saullēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata|Amatas]] upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona|Madonas]], Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģsitrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[Paliene|palienes]]. * [[23. marts]] — gan [[Bauska|Bauskas]], gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka|Kolkas]] pusē pat līdz +17 grādiem. Trījās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietus mākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa|krusas]] graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona|Madonas]], Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svarstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta|lidostas]] apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievartē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija|Somijas]] dienvidos un daļā [[Igaunija|Igaunijas]] naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svarstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet Latgalē un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu satcijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] i2t633aihitv2q4u7fbe4q3v93tq8cw 2 619801 4466051 4452813 2026-05-10T10:18:20Z Egilus 27634 /* 2026. gadā padarītais */ 4466051 wikitext text/x-wiki <center><big>'''Šī nav Vikipēdijas lapa.'''</big></center> <br> <center>Šī ir rakstītāja Egilus personiskā lapa ar plāniem 2026. gadam, vairums no kuriem netiks izpildīti laika, iespēju un intelekta trūkuma dēļ.</center> [[Attēls:Wikipe-tan trifecta sign.png|thumb|Vikipēdijas rekomendācijas]] == Raksti, ar ko šai laikā vajadzētu noņemties == === Sēnes === [[Dalībnieks:Egilus/Sēņu sistemātika|Sēņu sistemātika]] === Kaudze laikus neizdarītā === * [[Dalībnieks:Egilus/2022|stāv šeit]] un atstāju tur, lai lieki nepārblīvētu šī raxta vēsturi. * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#K%C4%81rto%C5%A1anas_konkurss Kārtošanas konkurss] stāv nesataisīts un pieprasa izpildīt solīto. === Ar POV smagi sabojātie raksti, kuru labošana var novest pie lieliem konfliktiem === [[Dievs]], [[Globālā sasilšana]], [[Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā]] == 2026. gadā padarītais == [[Attēls:Counter Vandalism Unit-en.png|thumb|Vairums manu labojumu pieder šai kategorijai]] Tiek skaitīti tikai vismaz 1 KB lieli papildinājumi, izslēgtas antivandālisma izmaiņas un Wikidata/Meta/Commons. Datu atjaunošana šeit notiek neregulāri. [https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/Egilus Datu avots], kad tas atkal nestrādā, skatām [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:GlobalContributions/Egilus te] un [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Egilus te]. {| class="wikitable sortable" ! MM ! KB (LV) ! Citur |- | I || 268 || ru:3 |- | II || 321 || ru:1 |- | III || 301 || |- | IV || 417 || ru:1 |- | V || || |- | VI || || |- | VII || || |- | VIII || || |- | IX || || |- | X || || |- | XI || || |- | XII || || |- | Kopā || || |} {| class="wikitable" |+ Lietderīgas saites, kuras ķēpīgi ik reizes meklēt |- ! Uzlabojamo/izveidojamo rakstu saraksti !! LV/LT !! RU/EN !! |- | [[:Kategorija:Nepabeigti raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti bez ievada]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kam vajadzīgs teksts]]<br> <small>[[:Kategorija:Visi Vikipēdijas uzlabojamie raksti]]<br> [[:Kategorija:Slikti iztulkoti raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kas jāuzlabo]]<br> [[Vikipēdija:Pieprasītie raksti]]<br>[[:meta:List of articles every Wikipedia should have/Expanded 10 000 vajadzīgo rakstu visās WP]]<br> [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti]]<br> [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti]]<br> [[:Kategorija:Raksti, kuros informācija ir novecojusi]]</small> || [[Veidnes diskusija:Sēnes infokaste]]<br> [[Dalībnieks:Edgars2007/Attēlu pamācība]]<br> [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2019/Saraksti/Dabas liegumi]] (V)<br> [[Vikipēdija:Konkursi]]<br> [https://enciklopedija.lv/ Enciklopēdija.lv]<br> [[:Kategorija:Vikiprojekti]]<br> <small>[http://lv.wikiscan.org/users Statistics on lvwiki]<br> [https://xtools.wmflabs.org/adminstats/lvwiki/ LvWiki adminu akcijas]<br> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:AbuseFilter Ļaunprātīgās izmantošanas filtru vadība]<br> [http://periodika.lv/ Periodika.lv]<br>[[:lt:Vikipedija:Savaitės iniciatyva]] (praktiski beigta)</small><br>[[:Kategorija:Infokastes]] || [[:ru:Проект:Латвия]]<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя]] (ik mēneša sākumā)<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов]] (ik mēneša vidū)<br> [[:ru:Проект:Тематическая неделя городов]] (ik mēneša vidū)<br> <small>[[:ru:Служебная:Короткие_страницы]]<br> [[:ru:Категория:Страницы значений]]<br> [[:ru:Категория:Незавершённые статьи]]<br> [[:ru:Категория:Категория:Страницы значений:Населённые пункты]]</small><br> [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:UrlShortener UrlShortener]<br> [https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_countries_by_inequality-adjusted_HDI Valstu attīstības indekss]<br> [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Asian_Month Wikipedia Asian Month (XI)]<br> [https://stats.wikimedia.org/v2/#/all-projects Stats.Wikimedia] |} === Šabloni === <nowiki>== Atsauces ==</nowiki><br> <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> <nowiki>== Ārējās saites ==</nowiki><br> <nowiki>{{sisterlinks-inline}}</nowiki><br> <nowiki>{{Enciklopēdiju ārējās saites}}</nowiki> <nowiki>{{Dzēst|iemesls|due=15|due_date=22.10.2026}}</nowiki> <nowiki>{{slikti iztulkots}}, {{Dalībnieka smilšu kaste}}, {{NOINDEX}}, {{Jāuzlabo|iemesls}}, {{aizmetnis}}, {{īss-aizmetnis}}</nowiki> === Kaut kur kaut kad pieņemtie "konsensusi" === * [[Vikipēdija:Balsošana/Personas un datumu raksti|Personu pieminēšana datumu rakstos]] ==== Vecas diskusijas ==== * [[Diskusija:Doņeckas tautas republika|lv pareisraxtiiba]] * [[Diskusija:Egils Levits|Izcelsmes minēšana personrakstos]] * [[Diskusija:Bedre (mūzikas grupa)|Garā domuzīme]] * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls/Arh%C4%ABvs40#Vikifikators_tagad_ir_pieejams_ar%C4%AB_jums! De Vikificatorum] * [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:ScAvenger/Saites_uz_diskusij%C4%81m&curid=62561&diff=3545342&oldid=3111457 ScAvenger kolekcija]. iy326xw7tp96bx4gkp5khl83bc9etdb 0 621730 4465677 4461653 2026-05-09T12:46:20Z Meistars Joda 781 4465677 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{TV sērijas infokaste |Title=''Enter 77'' |Series=Seriāla "[[Pazudušie]]" |Season=3. sezona |Series no=11. sērija |Director=[[Stīvens Viljamss]] |Writer=* [[Karltons Kjūzs]] * [[Deimons Lindelofs]] |Music=[[Maikls Džakino]] |Photographer=[[Džons S. Bartlijs]] |Editor=* [[Mērija Džo Markija]] * [[Stīvens Semels]] |Airdate=2007. gadā 7. martā |Length=43 minūtes |Guests=* [[Anna Bedina]] kā Amira * [[Eiprila Greisa]] kā Beatrise Klūja * [[Šons Tobs]] kā Semijs |Prev=''[[Tricia Tanaka Is Dead]]'' |Next=''[[Par Avion]]'' }} '''''Enter 77''''' (no {{val|en|Ievadiet 77}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla "[[Pazudušie]]" [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] vienpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Karltons Kjūzs]] un [[Deimons Lindelofs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 7. martā. Nometnē Sojers nolemj atgūt savas mantas, ko nozaguši citi izdzīvojušie, liekot tās uz spēles [[Galda teniss|galda tenisā]]. Saīds, Loks, Keita un Daniela atklāj jaunu ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' staciju ar nosaukumu "Liesma", kurā dzīvo vienacains vīrietis vārdā Mihails. Paralēli sērija atklāj Saīda pagātni, kurā viņa darbība kā spīdzinātājam [[Irāka]]s armijā viņu panāk daudzus gadus vēlāk. == Sižets == === Uz salas === Izdzīvojušie uz pludmali atnes galda tenisa galdu, kas sprādziena laikā bija izmests no bunkura. Tikmēr Saīds, Loks, Keita un Daniela apmetas atpūtā džungļos. Atkāpjoties krūmos, Saīds atrod piesietu [[Govis|govi]] un nedaudz tālāk pamana vienstāva ēku ar [[Satelīttelefons|satelītantenu]] uz jumta, bet netālu [[Zirgi|zirgu]] ar [[segli]]em. Atraisījis govi, viņš dzen to ēkas virzienā, līdz pamana, ka vienacains vīrietis iznāk no ēkas un aizved govi prom. Tikmēr Sojers nolemj spēlēt galda tenisu ar Hugo apmaiņā pret savām mantām, bet ja Sojers zaudēs, viņš pārtrauks dot pārējiem izdzīvojušajiem iesaukas. Saīds parāda pārējiem ēku, taču Daniela aiziet, neizrādot interesi ne par vīrieti, ne par pašu ēku. Mēģinot pietuvoties ēkai, vīrietis ievaino Saīdu plecā, taču Keita un Loks uz viņu notēmē un atņem [[Šautene|šauteni]]. Vīrietis apgalvo, ka ir pēdējais ''DHARMA'' projekta izdzīvojušais. Ēkā vīrietis nolemj sašūt Saīda brūci. Viņš iepazīstina ar sevi kā Mihailu Bakuņinu, izceļotāju no [[Ukrainas PSR]] un [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] veterānu. Loks ēkā atrod datoru ar [[Šahs|šaha]] spēli un nolemj to uzspēlēt. Mihails pastāsta Keitai un Saīdam, ka "Citi" nogalinājuši visus ''DHARMA'' darbiniekus, bet viņam ļāvuši dzīvot šajā stacijā ar nosaukumu "Liesma" apmaiņā pret solījumu nešķērsot noteikto robežu. Pēc brūces sašūšanas Mihails piedāvā viņiem [[Ledus tēja|ledus tēju]], pa ceļam sakot Lokam, kurš zaudēja šaha partijā, ka viņš pats jau desmit gadus nav spējis uzvarēt datoru. Tikmēr Saīds atzīstas Keitai, ka, viņaprāt, Mihails, visticamāk, ir "Cits". Pludmalē Sojers saprot, ka zaudē galda tenisa maču Hugo. Kad Mihails atnes tēju, Saīds mēģina viņu pieķert melos, taču Mihails visu saprot, un izceļas kautiņš, kura laikā Mihails tiek uzvarēts un sasiets. Loks paliek augšstāvā, spēlējot šahu, kamēr Keita un Saīds dodas lejā uz stacijas pagrabu, kur atklāj, ka stacija ir mīnēta ar [[C4|C-4 sprāgstvielām]]. Tikmēr Loks uzvar datoru šahā, un viņam tiek parādīts videoieraksts, kurā doktors Pjērs Čens piedāva ievadīt dažādus kodus, lai veiktu noteiktas darbības, tostarp nolaistu kravu uz salas un ievadītu kodu "77", ja stacijai uzbrūk. Loks mēģina ievadīt kodu, taču atbrīvotais Mihails pieliek nazi viņam pie rīkles. Tikmēr lejā Keitai uzbrūk "Cita" vārdā Beatrise, taču Saīdam izdodas viņu notriekt, un viņi iziet ārā, kur Mihails jau draud Lokam ar pistoli. Sākas kaulēšanās, kad Beatrise [[Krievu valoda|krieviski]] lūdz Mihailu kaut ko darīt. Tad Mihails atgrūž Loku un nošauj Beatrisi, nogalinot viņu. Pēc tam Mihails mēģina izdarīt [[Pašnāvība|pašnāvību]], taču Saīds ar šautenes sitienu izsit viņam ieroci no rokām. Tajā vakarā Saīds parāda Mihailam karti, kurā redzamas noteiktas "kazarmas", un iesaka tās apmeklēt, ignorējot Danielu, kura pēkšņi parādās un aicina nogalināt Bakuņinu. Pirms aiziešanas no stacijas Loks tomēr ievada kodu "77". Attālinoties no stacijas, tā uzsprāgst, un Saīds sadusmojas uz Loku, kurš paskaidro, ka tikai ievadījis kodu. === Saīda atmiņas === Saīds strādā kā pavārs virtuvē [[Francija|Francijā]], kad viesmīlis viņu pasauc pie vīrieša, kas sēž ārpusē. Vīrietis iepazīstina sevi kā Samī un ātri uzzina patiesību par Saīdu, kurš sākotnēji apgalvo, ka ir [[Sīrieši|sīrietis]]. Samī piedāvā Saīdam galvenā [[Pavārs|šefpavāra]] amatu savā restorānā. Tomēr, ierodoties restorānā, Saīdu satver, un Samī iepazīstina viņu ar savu sievu Amiru, kurai ir [[Apdegums|apdegušas]] rokas. Drīz pēc tam, kad Saīds zaudē samaņu no sitiena, viņš pamostas pieķēdēts. Samī paskaidro, ka Amira ir spīdzināšanas upuris Irākas Republikas armijā un ka viņa atpazina Saīdu kā savu spīdzinātāju. Saīds noliedz, ka viņa pazītu, taču Samī brīdina, ka viņu nogalinās, ja neatzīsies. Amira ienāk istabā, un Saīds atkal apgalvo, ka viņu nepazīst un nekad nav mocījis. Samī paskaidro Saīdam, ka spīdzinātāji uzlēja Amiras rokām verdošu ūdeni. Pēc tam Samī dodas pēc dzelzs stieņa, taču Amira nosaka, ka Saīdam šodien pietiek. Nākamajā dienā Amira ierodas viena, un Saīds asarām acīs atzīstas viņai savā rīcībā, sakot, ka Amiras seja viņu pastāvīgi mocījusi. Tomēr Amira viņam piedod, apsolot, ka pateiks vīram, ka kļūdījās, un ka Saīdu var atbrīvot. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] kā Hugo "Hērlijs" Rejess * [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara * [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons {{Col-2}} * [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona * [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks * [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss * [[Kīle Sančesa]] kā Nikija Fernandesa * [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo {{Col-end}} === Otrā plāna loma === {{Col-begin}} {{Col-2}} * [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso * [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins * [[Eiprila Greisa]] kā Beatrise Klūja * [[Anna Bedina]] kā Amira {{Col-2}} * [[Šons Tobs]] kā Samī * [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čens * [[Kriss Kandela]] kā Kreigs * [[Braiens Sato]] kā Ričards {{Col-end}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{Pazudušie}} [[Kategorija:Pazudušie]] taq3vp30r4sg8j45vwhmepzfn9sz0jb 0 621804 4466031 4462469 2026-05-10T09:03:03Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "VANCOUVER_2010_WINTER_OLYMPICS_THE_LOOK_OF_THE_GAMES_SOUVENIR_DETAILS_THE_BIGGER_MUKMUK_GETS_THE_RED_MITTEN_TREATMENT_(4427349159).jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File 4466031 wikitext text/x-wiki '''Olimpiskais talismans''' ir daļa no [[Olimpiskie simboli|olimpiskās simbolikas]] un kopš 1968. gada ir obligāts [[Olimpiskās spēles|Olimpisko spēļu]] atribūts. Saskaņā ar "Lielo Olimpisko enciklopēdiju", šim simbolam ir [[reklāma]]s un komerciāla nozīme. Rīkotājvalsts to izmanto kā papildu finansējuma avotu, un tas ir Olimpisko spēļu organizācijas komitejas īpašums. Saskaņā ar žurnālu "GEO" olimpiskā talismana misija ir "atspoguļot rīkotājvalsts garu, nest veiksmi sportistiem un pastiprināt svētku atmosfēru". Visbiežāk olimpiskais talismans tiek attēlots kā rīkotājvalstī populārs dzīvnieks vai kā animēta izdomāta būtne. Pamatojoties uz dizaineru radīto vizuālo tēlu, tiek radīts milzīgs skaits suvenīru. Olimpiskais talismans ir Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas simbols, kolekcionējams priekšmets un nozīmīgs ienākumu avots (saskaņā ar [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] preses biroja datiem, spēļu laikā suvenīru cenas var desmitkārtīgi pieaugt atkarībā no sacensību popularitātes skatītāju vidū). Olimpiskos talismanus dažreiz sauc par "maskotiem" (no {{val|en|mascot}} — 'talismans').{{nepieciešama atsauce}} == Olimpiskie talismani == <!--Please do NOT change the use of the template to the typed-out date. Doing so would make it so that it would have to be updated manually.--> {|class="wikitable sortable plainrowheaders" ! scope="col" | Olimpiskās spēles !! scope="col" | Pilsēta !! scope="col" | Vārds !! class="unsortable" scope="col" | Veids !! class="unsortable" scope="col" | Dizainers !! class="unsortable" scope="col" | Nozīme !! class="unsortable" scope="col" | Attēls !! class="unsortable" scope="col" | {{abbr|Refs.|Atsauces}} |- | [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|USA}} [[Losandželosa]] ! scope="row" | [[Smokijs]] | [[Suns]] || {{N/A}} || Vienīgais olimpiskais talismans, kas ir īsts dzīvnieks. (''neoficiāli'') ||[[Attēls:Smoky 1932 Olympic Village Mascot.webp|120px]] ||<ref>{{Ziņu atsauce |date=1932-09-23 |title=Smoky Quits Olympic Village: Mascot Settles Down in New Home |url=https://www.newspapers.com/article/the-los-angeles-times-smoky-quits-olympi/130178319/ |access-date=2024-08-02 |work=Los Angeles Times |pages=36 |archive-date=9 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241109224245/https://www.newspapers.com/article/the-los-angeles-times-smoky-quits-olympi/130178319/ |dead-url= }}</ref> |- | [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|JPN}} [[Tokija]] ! scope="row" | [[Kapa (mitoloģija)|Kapa]] | [[Kapa (mitoloģija)|Kappa]] || nav zināms || būtne no japāņu mitoloģijas. (''neoficiāli'') || [[Attēls:Tokyo 1964 Olympics Kappa pin.png|120px]] ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Tokyo 1964 – Mythological Creature (unofficial mascot) |website=TheOlympicDesign |url=https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/tokyo-1964/ |access-date=2024-08-20 |archive-date=20 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240820133700/https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/tokyo-1964/ |dead-url= }}</ref> |- | [[1968. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|FRA}} [[Grenoble]] ! scope="row" | [[Šuss]] | [[Slēpošana|slēpotājs]] || Alīna Lafarža || Abstrakta figūra [[Francijas karogs|Francijas karoga]] krāsās. Nosaukums cēlies no vārda ''schussboom'', kas apzīmē taisnu nobraucienu lejup lielā ātrumā. (''neoficiāli, vēlāk [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] atzīts'') || ||<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |date=2018-01-12 |title=Factbox - Mascots at Winter Olympics through the years |url=https://www.reuters.com/article/sports/factbox-mascots-at-winter-olympics-through-the-years-idUSKBN1F11KH/ |access-date=2023-11-18 |work=Reuters |language=en}}</ref><ref name="www.nbcolympics.com 2024">{{Tīmekļa atsauce |title=A look back at Olympic mascots through the years {{!}} NBC Olympics |url=https://www.nbcolympics.com/news/look-back-olympic-mascots-through-years |access-date=2024-08-02 |website=www.nbcolympics.com |language=en |archive-date=26 July 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240726083936/https://www.nbcolympics.com/news/look-back-olympic-mascots-through-years |dead-url= }}</ref> |- | [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|MEX}} [[Mehiko]] ! scope="row" | [[Čakmols (talismans)|Čakmols]] | [[Jaguārs]]|| nav zināms|| Rozā [[čakmols|čakmola]] jaguārs. (''neoficiāli'') || ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mexico 1968 – Chac Mool (unofficial mascot) |url=http://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/mexico-1968/ |access-date=2024-08-02 |website=theolympicdesign – Olympic Design Webseite! |language=en |archive-date=2 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240802005403/https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/mexico-1968/ |dead-url= }}</ref> |- | [[1972. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|JPN}} [[Saporo]] ! scope="row" | [[Takučans]] | [[Āzijas melnais lācis]] || [[Seiko]] dizaina departaments || Izstrādājusi spēļu atbalstītāju kompānija. (''neoficiāli'') || ||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sapporo 1972 – Takuchan (unofficial mascot) |website=TheOlympicDesign |url=https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/sapporo-1972/ |access-date=2024-08-20 |archive-date=20 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240820133701/https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/sapporo-1972/ |dead-url= }}</ref> |- | [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|GER}} [[Minhene]] ! scope="row" | [[Valdi]] | [[Taksis]] || Elēna Vinšermane || Populāra suņu šķirne [[Bavārija|Bavārijā]], tā pārstāvēja sportistiem nepieciešamās īpašības — izturību, neatlaidību un veiklību.. ||[[Attēls:Ausstellung "Olympia '72" in der Bootshalle Nord des Olympiazentrums Schilksee (Kiel 49.084).jpg|120px]] ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2020-12-17 |title=Photos and History |url=https://olympics.com/en/olympic-games/munich-1972/mascot |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20240614201615/https://olympics.com/en/olympic-games/munich-1972/mascot |archive-date=14 June 2024 |access-date=2024-01-17 |publisher=International Olympic Committee}}</ref> |- | [[1976. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|AUT}} [[Insbruka]] ! scope="row" | [[Šnēmanis un Zonenveiberla]] | [[Sniegavīrs]] [[Saule]]s sieva || Valters Pēčs || Šnēmanis ir nosaukts pēc vācu vārda, kas nozīmē sniegavīrs, un viņš valkā sarkanu [[Tiroles cepure|Tiroles cepuri]], tradicionālu cepuri no Alpiem. || ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Innsbruck 1976 – Mascot Schneemandl |website=theolympicdesign |url=https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/innsbruck-1976/ |access-date=2024-09-29 |archive-date=26 September 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240926211431/https://www.theolympicdesign.com/olympic-games/mascots/innsbruck-1976/ |dead-url= }}</ref> |- | [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|CAN}} [[Monreāla]] ! scope="row" | [[Emiks]] | [[Bebrs]] ||Ivonna Larošē,<br />Pjērs-Īvs Peletjē,<br />Gijs Sentarno un<br />Džordžs Ēls || Bebrs ir viens no [[Kanādas nacionālie simboli|Kanādas nacionālajiem simboliem]]. || ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1980. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|USA}} [[Leikplesida]] ! scope="row" | [[Roni (talismans)|Roni]] | [[Jenots]] || Donalds Moss || Tā sejas dizains atgādina sacensību dalībnieku izmantoto cepuri un aizsargbrilles. Tas tika nosaukta [[Adirondaks|Adirondaka]] kalnu grēdas vārdā. 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs sākotnēji par talismanu tika izvēlēts dzīvs jenots vārdā Rokijs, taču tas nomira, kā rezultātā tika izveidots Roni. || ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] || [[Attēls:Flag of the Soviet Union.svg|30px]] [[Maskava]] ! scope="row" | [[Miša]] (Миша) | [[Brūnais lācis]] || [[Viktors Čižikovs]] ||[[Krievu lācis]] bija [[Padomju Savienība]]s nacionālais simbols. || [[Attēls:1980 USSR stamp Olympic mascot.jpg|120px]] ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1984. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|YUG}} [[Sarajeva]] ! scope="row" | [[Vučko]] | [[Vilks]] || Jože Trobecs || Vilks ir tēls Dienvidslāvijas folklorā un bieži sastopami Dināru Alpos. Talismans tika veidots ar mīlīgu seju, lai to atšķirtu no īsto vilku mežonīguma. || ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|USA}} [[Losandželosa]] ! scope="row" | [[Sems (talismans)|Sems]] | [[Baltgalvas ērglis]] || Roberts Mūrs<br />(no<br />[[The Walt Disney Company]]) || [[Nacionālo putnu uzskaitījums|ASV nacionālais putns]].|| ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|CAN}} [[Kalgari]] ! scope="row" | [[Hidi un Houdi]] | [[Leduslācis]] || Šeila Skota || abi simbolizē [[Rietumkanāda]]s viesmīlību.|| ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles]] ||{{flaga|KOR}} [[Seula]] ! scope="row" | [[Hodori]] (호돌이) | [[Amūras tīģeris]] || Kims Hjuns || Amūras tīģeri ir bieži sastopami [[Dienvidkoreja|korejiešu]] leģendās. Hodori sākotnēji tika izmantots kā [[1986. gada Āzijas spēles|1986. gada Āzijas spēļu]] talismans. || ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /><ref>{{Ziņu atsauce |title=History of Asian Games |url=https://www.insidethegames.biz/articles/1059784/history-of-asian-games |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20240414231945/https://www.insidethegames.biz/articles/1059784/history-of-asian-games |archive-date=2024-04-14 |access-date=2025-03-03 |work=insidethegames.biz }}</ref> |- | [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|FRA}} [[Albērvila]] ! scope="row" | [[Medžiks]] | Cilvēka-zvaigznes salikuma būtne || Filips Mairē || Talismana krāsas ir balstītas uz Francijas karoga krāsām. Medžiks aizstāja sākotnējo 1992. gada spēļu talismanu — kalnu kazu — divus gadus pirms spēļu sākuma.|| ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|ESP}} [[Barselona]] ! scope="row" | [[Kobi un Petra|Kobi]] | [[Katalonijas aitu suns]] || [[Havjērs Mariskals]] || Zīmēts [[avangards (māksla)|avangarda]], [[Kubisms|kubisma]] stilā || ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1994. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|NOR}} [[Lillehammere]] ! scope="row" | [[Hākons un Kristīne]] | [[Cilvēki]] || Kari un Verners Grosmani|| Abi ir ģērbušies [[vikingi|vikingu]] drēbēs. Viņi bija pirmie olimpiskie talismani cilvēku figūru formā. Viņi tika nosaukti [[Hākons IV Vecais|Hākona Hākonsona]] un Kristīnes Sverrisdotiras vārdā. || ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|USA}} [[Atlanta]] ! scope="row" | [[Izijs]] | nav zināms || Džons Raiens || Pirmais [[Datoranimācija|ar datoru ģenerēts]] talismans.|| ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|JPN}} [[Nagano]] ! scope="row" | ''[[Suki, Noki, Leki un Cuki|Sniega pūces]]'':<br />Suki, Noki, Leki un Cuki | [[pūču dzimta|Pūces]] || Pjērs-Lorāns Tjevē/Landor Associates, Parīze | Četras pūces simbolizēja uguni, zemi, gaisu un ūdeni. Tās aizstāja spēļu sākotnējo talismanu, kas bija zebiekste vārdā Sniegpuisis.. || ||<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | rowspan=4 | [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles]] || rowspan="4" | {{flaga|AUS}} [[Sidneja]] ! scope="row" | [[Ollijs, Sids, Millija un Lizija|Ollijs]]<br />(no "Olympic") | [[Kukabura]] || rowspan=3 | [[Jozefs Šekerešs]], Metjū Hatons || Pārstāvot olimpisko dāsnuma garu. ||rowspan=3 | [[Attēls:VH-CZT 2 B737-33A Ansett (Olympic spl cs) MEL 25SEP99 (6286079561) (cropped).jpg|120px]] ||rowspan=3 |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- ! scope="row" | [[Ollijs, Sids, Millija un Lizija|Sids]]<br />(no "Sydney") | [[Pīļknābis]] || Pārstāvot Austrālijas iedzīvotāju vidi un enerģiju. |- ! scope="row" | [[Olly, Syd, Millie and Lizzie|Millija]]<br />(no "Millennium") | [[Ehidna]] || Pārstāv tūkstošgadi. Visi trīs talismani ir Austrālijā sastopami savvaļas dzīvnieki. |- ! scope="row" |[[Faco, resnpapēžu vombats]] | [[Vombats]] || [[Roy and HG]], Pols Ņūels|| Vombats, kas izrādījās populārāks nekā oficiālie talismani. (''neoficiāli'') ||[[Attēls:Fatso at Olympic Park.jpg|120px]] ||<ref>{{Ziņu atsauce |title=Fatso the Wombat goes wandering |url=https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/fatso-the-wombat-goes-wandering/news-story/50d76d3dbab7edb368c050ea87a3c217 |archive-url=https://web.archive.org/web/20201109033558/https://www.news.com.au/entertainment/celebrity-life/fatso-the-wombat-goes-wandering/news-story/50d76d3dbab7edb368c050ea87a3c217 |archive-date=2020-11-09 |access-date=2025-02-28 |work=NewsComAu |language=en }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Rise of Fatso - The Fat Arsed Sydney Olympics Wombat |url=https://www.strategicresources.com.au/fatso.html |access-date=2025-02-28 |website=www.strategicresources.com.au |language=en |archive-date=2024-11-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241105213041/https://www.strategicresources.com.au/fatso.html }}</ref> |- | rowspan=3 | [[2002. gada ziemas olimpiskās spēles]] || rowspan=3 | {{flaga|USA}} [[Soltleiksitija]] ! scope="row" | [[Pulveris, Varš, Ogle un Oto|Pulveris]]<br />([[Pseidonīms|a.k.a.]] ''Ātrāk'') | [[Amerikas baltais zaķis]] || rowspan=3 | Stīvs Smols,<br />[[Landor Associates]]<br />un Publicis|| rowspan="3" | Visi trīs talismani ir ASV Jūtas štata vietējie dzīvnieki, un tie ir nosaukti štata ekonomikai svarīgu dabas resursu vārdā. Šie dzīvnieki ir galvenie personāži vietējo Amerikas pamatiedzīvotāju leģendās, un šīs leģendas atspoguļojas katra talismana stāstā. Lai atgādinātu par šo mantojumu, visi talismani ap kaklu nēsā piekariņu ar petroglifa attēlu.|| rowspan="3" | [[Attēls:2002 Winter Olympics mascots.jpg|120px]]||rowspan=3 |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Utah Travel Industry |title=2002 Winter Olympics: Emblems and Mascots |url=http://www.utah.com/olympics/emblem_mascots.htm |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20101121141222/http://www.utah.com/olympics/emblem_mascots.htm |archive-date=21 November 2010 |access-date=3 November 2010}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last=Salt Lake Organizing Committee |url=http://www.uen.org/k12educator/reach/ |title=Reach: An Educators Guide to the Olympic Winter Games and Paralympic Winter Games of 2002 |year=2001 |page=16 |access-date=20 October 2010 |archive-date=20 June 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100620191818/http://www.uen.org/k12educator/reach/ |dead-url= }}</ref> |- ! scope="row" | [[Pulveris, Varš, Ogle un Oto|Varš]]<br />(a.k.a. ''Augstāk'') | [[Koijots]] |- ! scope="row" | [[Pulveris, Varš, Ogle un Oto|Ogle]]<br />(a.k.a. ''Spēcīgāk'') | [[Amerikas melnais lācis]] |- | [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|GRE}} [[Atēnas]] ! scope="row" | [[Atēna, Feos un Protejs|Atēna un Feos]] (Αθηνά και Φοίβος) | [[Daidala]] || Spiross Gogoss || Divi mūsdienu bērni, kas atgādina [[Senā Grieķija|sengrieķu]] daidalas skulptūras. || ||<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|ITA}} [[Turīna]] ! scope="row" | [[Nēve, Glics un Aters|Nēve un Glics]] | [[Sniega pika]] un [[ledus kubs]] || Pedru Albukerke ||Viņu vārdi nozīmē "sniegs" un "ledus". Dizaini tika izvēlēti starptautiskā konkursā, kurā uzvarēja portugāļu mākslinieks Pedru Albukerke. ||[[Attēls:Gliz and Neve (102298258).jpg|120px]] |<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | rowspan=5 | [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles]] || rowspan=5 | {{flaga|CHN}} [[Pekina]] ! scope="row" | [[Fuva|Beibei]] | [[Koi karpa]] || rowspan=5 | [[Hans Meilins]] || rowspan=5 | Pieci nosaukumi veido ķīniešu frāzi "Beijing huan ying ni" (北京欢迎你), kas nozīmē "Pekina jūs sveic". Katrs no tiem attēlo olimpisko gredzenu un [[fenšui]] elementu.||rowspan=5|[[Attēls:Fuwa, mascots of Beijing 2008 Olympic Games by Han Meilin 20251016 (cropped).jpg|120px]] | rowspan=5 |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- ! scope="row" | [[Fuva|Džingdžings]] | [[Lielā panda]] |- ! scope="row" | [[Fuva|Huanhuan]] | [[Olimpiskā uguns]] |- ! scope="row" | [[Fuwa|Jingjings]] | [[Tibetas antilope]] |- ! scope="row" | [[Fuva|Nini]] | [[Bezdelīga]] |- | rowspan=3 | [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]] || rowspan=3 | {{flaga|CAN}} [[Vankūvera]] ! scope="row" | [[Miga, Kvači, Sumi un Mukmuks|Miga]] | Jūras lācis || rowspan=3 | [[Meomi Design]] || Daļa [[Zobenvalis|Zobenvaļa]] un daļa [[Kermoda lācis|Kermoda lāča]]|| rowspan="2" | [[Attēls:Rogge Miga and Quatchi.jpg|120px]] || rowspan=2 |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- ! scope="row" | [[Miga, Kvači, Sumi un Mukmuks|Kvači]] | [[Bigfūts|Saskvačs]] || no [[Kanādas folklora|kanādiešu mitoloģija]]s |- ! scope="row" | [[Miga, Kvači, Sumi un Mukmuks|Mukmuks]] | [[Vankūveras salas murkšķis]] || Nav oficiāls talismans, bet viņu iecelts "rezerves variants". | |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lee |first=Jeff |date=2008-02-10 |title=Free Mukmuk: the 'other' Olympic mascot |url=https://ottawacitizen.com/news/free-mukmuk-the-other-olympic-mascot |website=[[Ottawa Citizen]]}}</ref> |- | [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|GBR}} [[Londona]] ! scope="row" | [[Venloks un Mandevilla|Venloks]] |Tērauda piliens ar kameru acs vietā.||Iris || Nosaukts Mačvenlokas ciema vārdā Šropšīrā, kurā notika Venlokas olimpiskās spēles, kas 19. gadsimtā bija mūsdienu olimpisko spēļu priekštecis. Tas iezīmē [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] sākumu Apvienotajā Karalistē. || [[Attēls:Olympic mascots.jpg|120px]] |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2012 London Mascots launched to the World |url=http://www.irisnation.com/irisnews/work/london-2012-mascots-launched-to-world/ |access-date=21 October 2015 |archive-date=28 June 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100628151306/http://www.irisnation.com/irisnews/work/london-2012-mascots-launched-to-world/ |dead-url= }}</ref><ref name="Farquhar 2010">{{Ziņu atsauce |url=https://news.bbc.co.uk/sport2/hi/olympic_games/london_2012/8690467.stm |title=London 2012 unveils Games mascots Wenlock and Mandeville |last=Farquhar |first=Gordon |date=19 May 2010 |publisher=[[BBC]] |access-date=19 May 2010 |archive-date=22 May 2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100522124841/http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/olympic_games/london_2012/8690467.stm |dead-url= }}</ref> |- | rowspan=2 | [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]] || rowspan=2 | {{flaga|RUS}} [[Soči]] ! scope="row" | [[2014. gada ziemas olimpisko un paralimpisko spēļu talismani|Leduslācis, Leopards, un zaķis]] (Леопард, Зайка, Белый Мишка) | leduslācis, sniega leopards, un zaķis | Silvija Petrova, Vadims Paks, Oļegs Serdečnijs | Pirmie olimpisko spēļu talismani tika izvēlēti tautas balsojumā. | [[Attēls:Stamps of Russia 2012 No 1559-61 Mascots 2014 Winter Olympics.jpg|120px]] |<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- ! scope="row" | [[Zoičs]] (Зойч) | Pūkaina zila varde ar dīvainām acīm | Jegors Žguns | Populārs tēls, ko [[Soču 2014. gada Olimpisko un paralimpisko spēļu organizācijas komiteja|Soču 2014. gada olimpiādes organizācijas komiteja]] pasūtīja, lai reklamētu talismanu aptauju un kalpotu kā viltus protesta balsojums. (''neoficiāli'') | |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ohlheiser |first=Abby |date=2014-02-06 |title=The Story of Zoich, Sochi's Bizarro 'Protest' Mascot, Who Was Created by Moscow |url=https://www.theatlantic.com/international/archive/2014/02/story-zoich-sochis-bizarro-protest-mascot-created-moscow/357680/ |dead-url= |archive-url=https://archive.today/20250303033630/https://www.theatlantic.com/international/archive/2014/02/story-zoich-sochis-bizarro-protest-mascot-created-moscow/357680/ |archive-date=2025-03-03 |access-date=2025-03-03 |website=The Atlantic |language=en}}</ref> |- | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|BRA}} [[Riodežaneiro]] ! scope="row" | [[Vinisiuss un Toms|Vinisiuss]] | Hibrīds dzīvnieks, kas pārstāv visus Brazīlijas zīdītājus|| Luciana Eguti un Paulo Mapets || Iedvesmojoties no Brazīlijas faunas. Nosaukts dzejnieka un bossanovas komponista Vinisiuša de Moraeša vārdā, lēmums pieņemts tautas balsojumā. ||[[Attēls:2016 Summer Olympic Mascot Vinicius.jpg|120px]] |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|KOR}} [[Phjončhana]] ! scope="row" | [[Sohorangs un Bandabi|Sohorangs]] (수호랑) | Baltais tīģeris || MASS C&G || Tīģeris ir dzīvnieks, kas ir cieši saistīts ar korejiešu mitoloģiju, un tas ir uzticības, spēka un aizsardzības simbols. Nosaukums apvieno "Sooho", kas nozīmē aizsardzība, un "Rang", kas ir korejiešu vārda "tīģeris" un tautasdziesmas nosaukuma sajaukums Kanvonas provincē. ||[[Attēls:2018 Winter Olympic Mascot Soohorang.jpg|120px]] |<ref name=":0" /><ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|JPN}} Tokija ! scope="row" | [[Miratova un Somiti|Miratova]] (ミライトワ) | [[Robots]] || Rjo Taniguči || Supervaroņu iedvesmots robots, kas iemieso gan vecās tradīcijas, gan [[jaunievedums|jaunievedumus]]. Olimpiskais talismans tika izvēlēts no vairākiem skolēnu un ilustratoru iesniegtajiem dizaina paraugiem no visas Japānas. ||[[Attēls:100 Yen 2020 Tokyo Olympics obverse R1 Miraitowa.gif|120px]] |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|CHN}} [[Pekina]] ! scope="row" | [[Bing Duņ Duņ un Šuei Žun Žun|Bing Duņ Duņ]] (冰墩墩) | [[Lielā panda]] || Kao Huē || Ar ledus tērpu, zelta sirdi un mīlestību pret visu, kas saistīts ar ziemas sporta veidiem, šī panda ir gatava dalīties patiesajā Olimpisko spēļu garā ar visu pasauli. ||[[Attēls:Bing Dwen Dwen at Yanqing Winter Olympic Cultural Square.jpg|120px]] |<ref name="www.nbcolympics.com 2024" /> |- | [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{flaga|FRA}} Parīze ! scope="row" | [[Frīgi]] | [[Frīģijas cepure]] || Žils Delerī || veidots pēc [[Frīģijas cepure]]s, [[Franču revolūcija]]s simbola. ||[[Attēls:Mauro Iglesias - Qualified for Paris 2024.jpg|120px]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=29 October 2021 |title=Avec ses produits dérivés, Paris 2024 veut faire sauter la banque |url=https://www.francsjeux.com/2021/10/29/avec-ses-produits-derives-paris-2024-veut-faire-sauter-la-banque/79501 |access-date=4 November 2021 |archive-date=25 September 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230925054605/https://www.francsjeux.com/2021/10/29/avec-ses-produits-derives-paris-2024-veut-faire-sauter-la-banque/79501 |dead-url= }}</ref><ref name="Belam 2022">{{Ziņu atsauce |last=Belam |first=Martin |date=2022-11-14 |title=Meet the Phryges: Paris 2024 Olympic and Paralympic mascots unveiled |url=https://www.theguardian.com/sport/2022/nov/14/paris-2024-olympic-mascot-paralympic-mascot-phryges-france |access-date=2024-08-02 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077 |archive-date=25 November 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221125160348/https://www.theguardian.com/sport/2022/nov/14/paris-2024-olympic-mascot-paralympic-mascot-phryges-france |dead-url= }}</ref> |- | [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles]] || {{flaga|ITA}} [[Milāna]]—[[Kortīna d'Ampeco]] ! scope="row" | [[Tīna un Mailo|Tīna]] | [[Sermulis]] || ''Tavernas Istituto Comprensivo'' studenti Kalabrijā || Tīnas vārds ir atvasināts no [[Kortīna d'Ampeco]], vienas no divām rīkotājpilsētām. || |<ref name="Fenton 2024">{{Tīmekļa atsauce |last=Fenton |first=Caela |date=2024-02-08 |title=Meet Tina and Milo, the mascots for Milano Cortina 2026 |url=https://olympic.ca/2024/02/08/meet-tina-and-milo-the-mascots-for-milano-cortina-2026/ |access-date=2024-08-02 |website=Team Canada – Official Olympic Team Website |language=en |archive-date=20 January 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250120144548/https://olympic.ca/2024/02/08/meet-tina-and-milo-the-mascots-for-milano-cortina-2026/ |dead-url= }}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.olympic.org/uk/games/index_uk.asp Official site of the Olympic Movement] — Images and information on every game since 1896 * [https://web.archive.org/web/20060301175139/http://olympic.webteka.com/all_mascots.htm OlympicHistory.info: Mascots] {{ru ikona}} * [http://designkultur.wordpress.com/2010/02/22/2010-vancouver-winter-olympics-the-look-of-the-games-canadian-olympic-mascots-1976-–-2010/ Canadian Olympic Mascots 1976—2010] * [https://stillmed.olympics.com/media/Documents/International-Olympic-Committee/IOC-Marketing-And-Broadcasting/IOC-Marketing-Fact-File.pdf Olympic Marketing Fact File 2024 Edition] {{Olimpiskās spēles-aizmetnis}} {{Olimpiskās spēles}} [[Kategorija:Olimpiskās spēles| ]] nmxq1pklvu8wwz45h5o2epurxrygefo 0 625859 4465721 4441615 2026-05-09T14:38:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465721 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Dombrovskis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Dombrovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|VFR|Eslingena|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Juris Dombrovskis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1898 — 1909, 1914 — 1918<br />1919 — 1934 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Viļņas junkurskola]], Vecāko virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/85, [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = mērnieks }} }} '''Jēkabs Dombrovskis''' (1880—1949) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1925). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lācplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == Dzimis 1880. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]]. Absolvēja [[Pētera I reālskola|Pētera reālskolu]], vēlāk ieguva mērnieka izglītību. 1898. gadā iestājās [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]]. 1901. gadā pabeidza [[Viļņas karaskola|Viļņas junkurskolu]], pēc tam dienēja [[116. Malojaroslavecas kājnieku pulks|116. Malojaroslavas kājnieku pulkā]] Rīgā. Piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]], tika ievainots kaujā pie [[Mukdena|Mukdenas]]. 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] družīnā, vēlākajā 421. pulkā [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. 1917. gada sākumā kopā ar 741. pulku dienēja [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rīgas frontē]]. Tā paša gada aprīlī pārnāca uz [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku]], bija bataljona komandieris. Līdz kara beigām sasniedza [[Štabskapteinis|štabskapteiņa]] dienesta pakāpi. Pēc tam demobilizējās. 1919. gada 6. jūnijā tika iesaukts [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē, bija [[Augškurzeme|Augškurzemes]] rajona komandants. 7. augustā tika iecelts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcēlšanos pāri [[Daugava|Daugavai]], ieņemot [[Līvāni|Līvānus]] un liekot pamatus tālākai [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanai]]. Tā paša gada oktobrī Dombrovskis tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]]. 1920. gada 3. janvarī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanā]].<ref name=":0" /> Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1048|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-15}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Kopš 1927. gada bija Jelgavas garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskos kursus]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=353|title=LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs|website=lkok.com|access-date=2026-03-15}}</ref> 1934. gadā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.<ref name=":1" /> Tika piešķirta jaunsaimniecība [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuižā]] pie [[Jelgava|Jelgavas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Miris [[Eslingene|Eslingenā]] 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira, * Sv. Annas ordenis, III, IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira par [[Līvāni|Līvānu]] miesta ieņemšanu 1919. gada 3. oktobrī, * [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu Ordenis]], III šķira, * Polijas Drošsirdības krusts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 «timenote.info» saite] {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Jēkabs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] 79wvpc1r6nf4yxlanyavbbrm9p5sr8u 0 626002 4465934 4456850 2026-05-10T03:07:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465934 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Barringer_Crater_aerial_photo_by_USGS.jpg|thumb|50 000 gadus vecs meteorīta krāteris uz austrumiem no [[Flagstāfa|Flagstafas, Arizonā]], ASV]] [[Attēls:Manicouagan-EO.JPG|thumb|Manikuaganas ezers [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], triecienkrātera ezers]] [[Attēls:Pano_Horgoo_volcano-2010_-_panoramio.jpg|thumb|Panohorgoo vulkāna krāteris [[Mongolija|Mongolijā]]]] [[Attēls:Sedan_Plowshare_Crater.jpg|thumb|Sprādziena krāteris, ko radījis Sedanas pazemes kodolizmēģinājuma sprādziens [[Nevada]]s štatā]] [[Attēls:Hualalai_pit_crater_Na_One.jpg|thumb|Dziļbedres krāteris Hualalai [[Havajas|Havaju]] salās]] [[Attēls:Webb_crater.png|thumb|Mēness Veba krāteris, redzams no [[Lunar Orbiter 1|Lunar Orbiter 1.]] Vebā un tā apkārtnē var redzēt vairākus mazākus krāterus.]] '''Krāteris''' ir [[Reljefs|reljefa]] forma, kas sastāv no bedres vai [[Depresija (ģeoloģija)|ieplakas]] uz planētas virsmas, ko parasti izraisa vai nu kosmiska objekta trieciens virsmai, vai ģeoloģiska aktivitāte uz planētas. Krāteri klasiski raksturo kā: "bļodveida bedri, kas veidojas vulkāna izvirduma, sprādziena vai [[Meteorīts|meteorīta]] trieciena rezultātā". Uz Zemes krāteri parasti rodas vulkāna izvirdumu rezultātā, savukārt meteorītu [[Triecienkrāteris|triecienkrāteri]] ir izplatīti uz [[Mēness]] un citiem kosmiskiem ķermeņiem bez būtiskas atmosfēras, bet reti uz Zemes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Young People's Science Encyclopedia|year=1978|page=456|url=https://books.google.com/books?id=ejEXWbh0_UsC&pg=PP51}}</ref> 1961. gada žurnāla ''New Scientist'' rakstā, kurā tika apspriesta vēlāk noraidītā teorija, ka krāteri uz Mēness varētu būt vulkāniskas izcelsmes, tika atzīmēts, ka "vulkānisma radītiem krāteriem ir tādas reljefa un mineralizācijas atšķirības, kādas nav triecienkrāteriem".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=New Scientist|url=https://books.google.com/books?id=yLEPmjHMwQ8C&pg=PA465}}</ref> Krāteris var kļūt par krātera [[Ezers|ezeru,]] ja apstākļi ir piemēroti. Tas prasa, lai krāterim būtu relatīvi līdzenas un cietas sienas, kā arī ūdens avots, piemēram, [[Plūdi|palu]] ūdeņi, lietus, sniegs, avoti vai citi gruntsūdeņi.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Scott|first=William Berryman|year=1922|title=Physiography: The Science of the Abode of Man|location=New York|publisher=P.F. Collier & Son|pages=101|oclc=7015885|url=}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Science and Technology Encyclopedia|url=https://archive.org/details/sciencetechnolog00univ|publisher=University of Chicago Press|year=2000|pages=[https://archive.org/details/sciencetechnolog00univ/page/78 78], 131}}</ref> == Veidi == === Triecienkrāteris === {{pamatraksts|Triecienkrāteris}} [[Triecienkrāteris]] ir [[Depresija (ģeoloģija)|ieplaka]] [[planēta]]s, [[Dabiskais pavadonis|Mēness]] vai cita cieta ķermeņa virsmā [[Saules sistēma|Saules sistēmā]] vai citur, kas izveidojusies ātra mazāka ķermeņa [[Sadursme (klasiskā mehānika)|trieciena]] rezultātā. Atšķirībā no vulkāniskajiem krāteriem, kas rodas sprādziena vai iekšējas sabrukšanas rezultātā,<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Lofgren|first=Gary E.|url=http://articles.adsabs.harvard.edu//full/book/bvtp./1981//0000746.000.html|title=Basaltic Volcanism on the Terrestrial Planets|last2=Bence|first2=A. E.|last3=Duke|first3=Michael B.|last4=Dungan|first4=Michael A.|last5=Green|first5=John C.|last6=Haggerty|first6=Stephen E.|last7=Haskin|first7=L.A.|location=New York|publisher=[[Pergamon Press]]|pages=765|isbn=0-08-028086-2|access-date={{dat|2026|03|17||bez}}|archive-date={{dat|2012|03|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120303024945/http://articles.adsabs.harvard.edu//full/book/bvtp./1981//0000746.000.html}}</ref> trieciena krāteriem parasti ir paceltas malas un pamatnes, kas ir zemākas nekā apkārtējā reljefa virsma.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Consolmagno|first=Guy J.|last2=Schaefer|first2=Martha W.|year=1994|title=Worlds Apart: A Textbook in Planetary Sciences|location=Englewood Cliffs, N.J.|publisher=Prentice Hall|oclc=29469416|page=56}}</ref> Visi Mēness krāteri ir triecienkrāteri, sākot no mikroskopiskiem krāteriem uz Mēness iežiem, ko atveda [[Apollo programma]],<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Morrison|first=D.A.|last2=Clanton|first2=U.S.|date=1979|title=Properties of microcraters and cosmic dust of less than 1000 Å dimensions|url=https://ui.adsabs.harvard.edu/abs/1979LPSC...10.1649M/abstract|journal=Proceedings of Lunar and Planetary Science|type=Conference, 10th, Houston, Tex., March 19–23, 1979|location=New York|publisher=Pergamon Press Inc.|volume=2|pages=1649–1663|bibcode=1979LPSC...10.1649M|access-date=3 February 2022}}</ref> un mazām, vienkāršām bļodveida ieplakām Mēness [[Regolīts|regolītā]] līdz lieliem, sarežģītiem, daudzgredzenveida trieciena baseiniem. Triecienkrāteri ir dominējošie ģeogrāfiskie veidojumi uz daudziem cietiem Saules sistēmas objektiem, tostarp [[Mēness]], [[Merkurs (planēta)|Merkura]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimeda]] un lielākās daļas mazo pavadoņu un [[Asteroīds|asteroīdu]] . Uz citām planētām un pavadoņiem, kuros notiek aktīvāki virsmas ģeoloģiskie procesi, piemēram, [[Zeme|uz Zemes]], [[Venera (planēta)|Veneras]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]], [[Jo (pavadonis)|Io]] un [[Titāns (pavadonis)|Titāna]], redzami trieciena krāteri ir retāk sastopami, jo laika gaitā tektonika tos [[Erozija|erodē]], aprok vai pārveido. Vietās, kur šādi procesi ir iznīcinājuši lielāko daļu sākotnējās krātera topogrāfijas, biežāk tiek lietoti termini trieciena struktūra vai astroblēma. Agrīnajā zinātniskajā literatūrā, pirms triecienkrāteru biežums tika plaši atzīts, bieži tika lietoti termini "kriptoeksplozija" vai "kriptovulkāniska struktūra", lai aprakstītu to, kas tagad tiek atzīts par ar triecienu saistītām sekām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=French|first=Bevan M|year=1998|title=[[Traces of Catastrophe]]: A Handbook of Shock-Metamorphic Effects in Terrestrial Meteorite Impact Structures|publisher=[[Lunar and Planetary Institute]]|pages=97-99|oclc=40770730}}</ref> === Vulkānisks krāteris === [[Vulkānisks krāteris]] ir bļodveida ieplaka zemē, ko izraisa [[Vulkāns|vulkāniskā]] aktivitāte, parasti atrodas virs vulkāna atveres.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nps.gov/articles/000/volcanic-craters.htm|title=Volcanic Craters|publisher=[[National Park Service]]|website=nps.gov|access-date=2022-10-21|language=en}}</ref> Vulkāna izvirdumu laikā izkususī [[magma]] un vulkāniskās gāzes paceļas no pazemes magmas kameras pa izvadu, līdz tās sasniedz krātera atveri, no kurienes gāzes izplūst atmosfērā un magma izvirst kā [[lava]] . Vulkāniskais krāteris var būt lielu izmēri un dažreiz ļoti dziļš. Noteiktu veidu sprādzienbīstamu izvirdumu laikā vulkāna magmas kamera var iztukšoties pietiekami, lai teritorija virs tās iegrimtu, veidojot lielāku ieplaku, kas pazīstama kā [[kaldera]]. [[Mārs]] ir plašs, [[Reljefs|zems]] vulkānisks krāteris, ko izraisa freatomagmatisks izvirdums (sprādziens, kas notiek, kad [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdeņi]] nonāk saskarē ar karstu [[Lava|lavu]] vai [[Magma|magmu]]). Māram raksturīgi piepildīties ar ūdeni, veidojot relatīvi seklu vulkāniskā krātera ezeru, ko sauc par māru.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Thomas|first=David S.G.|last2=Goudie|first2=Andrew|year=2000|title=The Dictionary of Physical Geography|location=Oxford|publisher=Blackwell|pages=301|isbn=0-631-20473-3}}</ref> Šie ezeri var kļūt par sārmainiem jeb sodas ezeriem, no kuriem daudzi ir saistīti ar aktīvām tektoniskām un vulkāniskām zonām.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kempe|first=Stephan|last2=Kazmierczak|first2=Józef|date=January 2011a|title=Encyclopedia of Geobiology|pages=824–829}}</ref> === Sprādzienkrāteris === Sprādzienkrāteris rodas sprādziena rezultātā zemes virsmas tuvumā vai zem tās. Krāteris veidojas sprādziena rezultātā, augsnei tiekot izmestai no savas vietas. Tas parasti ir bļodveida. Vēlāk krātera malu erozija un zemes nogruvumi sāk atkal aizpildīt krāteri..<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Cooper|first=Paul W.|year=1996|title=Explosives Engineering|publisher=Wiley-VCH|pages=|isbn=0-471-18636-8|url=https://archive.org/download/ExplosivesEngineeringPaulW.Cooper.pdf/Explosives%20Engineering%20%28Paul%20W.%20Cooper%29.pdf.zip}}</ref> === Bedres krāteris === Bedres krāteris ir [[Depresija (ģeoloģija)|ieplaka,]] kas veidojas, iegrimstot vai iebrūkot virsmai, kas atrodas virs tukšas telpas, nevis [[Vulkāns|vulkāna]] vai [[lava]]s izvirduma rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://volcano.und.edu/vwdocs/glossary.html|title=Volcanic and Geologic Terms|website=volcano.und.edu|access-date=2008-04-12}}</ref> Bedres krāteri ir zināmi uz [[Merkurs (planēta)|Merkura]], Venēras,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2012/pdf/1681.pdf|title=Pit Crater Chain Clustering in Ganaki Planitia, Venus: Observations and Implications|last=Davey|publisher=LPSC|website=lpi.usra.edu}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Davey|first=S.C.|last2=Ernst|first2=R.E.|last3=Samson|first3=C.|last4=Grosfils|first4=E.B.|date=8 January 2013|title=Hierarchical clustering of pit crater chains on Venus|journal=Canadian Journal of Earth Sciences|volume=50|issue=1|pages=109–126|bibcode=2013CaJES..50..109D|doi=10.1139/cjes-2012-0054}}</ref> [[Zeme]]s, [[Marss (planēta)|Marsa]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lpi.usra.edu/meetings/lpsc2010/pdf/1413.pdf|title=Pit Crater Chains Across the Solar System|last=Wyrick|website=lpi.usra.edu}}</ref> un [[Mēness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.higp.hawaii.edu/prpdc/pva/briefs/3.Pit_Craters.pdf|title=Planetary Analog Sites: 3. Pit Craters|publisher=University of Hawaii|access-date=23 February 2019|date=5 March 2015}}</ref> Bedres krāteri bieži sastopami virknē, un šādos gadījumos šo veidojumu sauc par bedres krāteru ķēdi.Kad bedres krāteru ķēdē esošās blakus esošās sienas sabrūk, tās kļūst par ieplakām. Šādos gadījumos krāteri var saplūst lineārā izkārtojumā un parasti atrodas gar pagarinājuma struktūrām, piemēram, plaisām, lūzumiem un grābeniem. Bedres krāteriem parasti nav paaugstinātu malu, kā arī nav izgrūdumu nogulumu un [[Lava|lavas plūsmu]], kas ir saistītas ar [[Triecienkrāteris|triecienkrāteriem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.agu.org/pubs/crossref/2004/2004JE002240.shtml|title=Distribution, morphology, and origins of Martian pit crater chains|website=agu.org|access-date=2008-04-12|archive-date=2008-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20080422145547/http://www.agu.org/pubs/crossref/2004/2004JE002240.shtml}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Okubo|first=Chris H.|last2=Martel|first2=Stephen J.|date=1998|title=Pit crater formation on Kilauea volcano, Hawaii|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-volcanology-and-geothermal-research_1998-11_86_1-4/page/n5|journal=Journal of Volcanology and Geothermal Research|volume=86|issue=|pages=1–4|bibcode=1998JVGR...86....1O|doi=10.1016/S0377-0273(98)00070-5}}</ref> Bedres krāteriem raksturīgas vertikālas sienas, kas bieži vien ir pilnas ar plaisām un atverēm. Tiem parasti ir gandrīz apaļas atveres.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hazlett|first=Richard W|title=Geological Field Guide: Kilauea Volcano|location=Claremont, CA|publisher=Hawai'i Natural History Association|year=2002|pages=97|isbn=0940295121|oclc=|url=}}</ref> Latvijā šādi krāteri ir [[karsta kritene]]s. === Iegrimes krāteris === Iegrimes krāteris ir ieplaka, kas radusies pazemes (parasti kodol-) sprādziena rezultātā. Daudzi šādi krāteri ir sastopami atombumbu testēšanas zonās; viens ievērojams piemērs ir Nevadas izmēģinājumu vieta, kas vēsturiski 41 gadu tika izmantota kodolieroču testēšanai. Iegrimes krāteri rodas, sabrūkot [[Sprādziens|sprādziena]] izveidotā dobuma jumtam. Ja virs sprādziena esošais materiāls ir ciets iezis, tad no sadrupinātā ieža krātera vietā var izveidoties uzbērums ar lielāku tilpumu. Šāda veida uzbērumu angliski sauc par "retarc", rakstot vārdu "krāteris" otrādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nuclearweaponarchive.org/Library/Effects/UndergroundEffects.html|title=The Effects of Underground Explosions|last=Sublette|first=Carey|website=Nuclear Weapon Archive|access-date=21 June 2011}}</ref> Kad urbšanas naftas urbums saskaras ar augstspiediena gāzi, ko neizdodas noturēt, sekojoša gāzes izvirduma rezultātā var rasties liels krāteris, kas var norīt urbšanas platformu. Naftas atradņu žargonā šo parādību sauc par "krāteru veidošanos". Piemērs ir [[Dervezes gāzes krāteris]] netālu no Dervezes Turkmenistānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gadling.com/2008/03/25/turkmenistans-door-to-hell/|title=Turkmenistan's "Door to Hell"|last=Kressmann|first=Jeremy|website=gadling.com|access-date=2014-03-02|date=2008-03-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Reljefa formas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] db33o3khtpn5liionwev1b0welgp3sz 4 626261 4465931 4465434 2026-05-10T03:04:16Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (692 raksti) 4465931 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5474 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3473 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2631 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2788 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3114 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2684 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2796 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2622 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3865 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2424 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3198 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2843 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3223 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2522 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2879 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2502 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 728 || 4774 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 535 || 2930 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 564 || 2375 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4283 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4234 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4316 || 7524 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4643 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 71413 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44678 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26785 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7337 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11248 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7165 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14443 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4582 || 11705 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11115 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34652 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3340 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4328 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3240 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3194 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1051 || 2749 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3953 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3793 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4068 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3251 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3480 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Lekēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3237 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2069 || 3752 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3274 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5397 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3852 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4489 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3248 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3172 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3806 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2930 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8581 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13810 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 600 || 9513 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 470 || 12070 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 479 || 6770 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 474 || 9463 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 541 || 7633 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 603 || 2977 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 434 || 10343 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 517 || 6636 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9222 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31777 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 23838 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9392 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2483 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1958 || 4251 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8065 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10797 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24488 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5620 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8031 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2779 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11308 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16668 || 21495 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3170 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1353 || 3821 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1587 || 2852 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1565 || 4095 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4589 || 5993 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna || 3898 || 7901 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1709 || 4190 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2116 || 2901 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8474 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3498 || 4493 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5878 || 9305 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2731 || 5164 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1743 || 3480 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Modernā armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5515 || 8197 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7011 || || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7884 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2726 || 3831 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 841 || 1394 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5187 || 8330 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8557 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3329 || 5608 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6828 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1154 || 1802 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 6998 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6321 || 12474 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11208 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6074 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8589 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1149 || 5917 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 10784 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1656 || 4665 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Evgenijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2193 || 4515 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 692 * '''Dalībnieku skaits:''' 26 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (328), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (94), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (69), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (65), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (65), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (55), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (21), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (5) * '''Dažādu valstu skaits:''' 42 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (262), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (116), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (48), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (34), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (15), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (5), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 1,744,624 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 112 no 692 (16.2%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Kikos}} - 256 raksti, 409,254 rakstzīmes # {{U|Votre Provocateur}} - 189 raksti, 548,995 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 44 raksti, 323,820 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,295 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 29 raksti, 138,909 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 29 raksti, 13,101 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 26 raksti, 23,710 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 13 raksti, 46,149 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 12 raksti, 26,679 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 11 raksti, 6,661 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 9 raksti, 53,700 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 9 raksti, 9,469 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,646 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 6 raksti, 15,045 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,198 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 2 raksti, 6,184 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,193 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 1 raksti, 1,730 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,149 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 9lsrfbubcxpnkjcdfv96guds0epzkv0 4 626264 4465993 4465502 2026-05-10T06:19:05Z Biafra 13794 /* {{u|Biafra}} */ 4465993 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Loterija == <div class="cee-box cee-section"> Šajā lapā dalībnieki reģistrē savu dalību loterijā. Saskaņā ar [[Vikipēdija:CEE Spring 2026/Noteikumi|noteikumiem]], loterijā piedalās visi dalībnieki, kas uzrakstījuši vismaz vienu rakstu par katru konkursa valsti, reģionu un valodu, kas publicēta konkursa sākuma brīdī, 21. martā, kā arī vienu starptautiskās kategorijas rakstu (saistīts vismaz ar trijām reģiona valstīm, iedvesmai [[:m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|saraksts]]). Aizpildot sarakstu vairākas reizes, dalībnieks var iegūt vairākas "loterijas biļetes". ''Precīzs obligāto valstu saraksts tiks noskaidrots konkursa pirmajās dienās, kad tiks oficiāli apstiprināts CEE Spring aktīvo dalībvalstu saraksts.'' <!-- Lai pievienotu sevi, nokopē zemāk redzamo paraugu un pievieno sevi saraksta apakšā. Pretī valstu un papildu kategoriju nosaukumiem pievieno sevis izveidoto rakstu nosaukumus. {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} --> == {{u|Papuass}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = | Malta = | Moldova = | Polija = Biedronka | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Biafra}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Luiza Gega | Armēnija = | Austrija = Traiskirhenes "Lions" | Azerbaidžāna = Vladimirs Ļitvincevs | Baškortostāna = Inzera | Bosnija un Hercegovina = Omars Pajičs | Čuvašija = Olimpiada Ivanova | esperanto = | Grieķija = Saloniku lidosta <!-- | Grieķija = Dinoss Mitoglu --> <!-- | Gruzija = Aleksandrs Rehviašvili --> | Horvātija = Kristijans Krajina <!-- | Igaunija = Hugo Toms --> | Kazahstāna = Mihails Šaidorovs <!-- | Kipra = Filipa Fotopulu --> | Kosova = Kiana Kreziu | Krievija = Ustjkoksa <!-- | Lietuva = Amands Urķis --> <!-- | Lietuva = Deniss Krestiņins --> | Malta = Dženija Aksisa Eriksena <!-- | Melnkalne = Kails Olmens --> | Moldova = | Polija = Morske Oko (Polija) | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = Mihajs Tentea | Serbija = Filips Petruševs | Serbu Republika = | Slovākija = Štola | Slovēnija = Teja Oblaka | Tatarstāna = | Ukraina = Vitālijs Šimanskis | Ungārija = Budapeštas panorāmas rats | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = Ohridas antīkais teātris }} == {{u|Dainis}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = TIMAK | Armēnija = | Austrija = | Azerbaidžāna = Lotfi Zade | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca | esperanto = | Grieķija = MICE-1 | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Bion-M № 2 | Malta = | Moldova = | Polija = EagleEye | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = UASAT LEO | Ungārija = WREN-1 | Ziemeļkaukāzs = Fiagdona | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Egilus}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Sabiha Kasimati | Armēnija = Dvina (Armēnija) | Austrija = Hanna Šturma | Azerbaidžāna = Azerbaidžānas Islāma partija | Baškortostāna = Baškurdistāna | Bosnija un Hercegovina = Sarajevas Universitāte | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Konstantīns X Duka | Horvātija =Savienība Vidusjūrai | Kazahstāna = Arala | Kosova = | Krievija = Maija Kristaļinska | Malta = Ričards Inglends | Moldova = | Polija = | rietumarmēņu valoda = Adanas slaktiņš | Rumānija = | Serbija = Latvica | Serbu Republika = Orlovačko ezers | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Katerina Handzjuka | Ungārija = | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} == {{u|Treisijs}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = futbols Albānijā | Armēnija = armēņu mitoloģija | Austrija = Ceija Stojka | Azerbaidžāna = Banina | Baškortostāna = Guzala Sitdikova | Bosnija un Hercegovina = stečaki | Čuvašija = saviri | esperanto = esperantists | Grieķija = sievietes senajā Spartā | Horvātija = horvātu virtuve | Kazahstāna = Tomīra | Kosova = Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija | Krievija = cilvēktiesības Krievijā | Malta = Maltas parlaments | Moldova = Lidija Kulikovska | Polija = Krakovas Ziemassvētku silītes | rietumarmēņu valoda = Hamīda slaktiņi | Rumānija = Sevila Šajde | Serbija = Slava (tradīcija) | Serbu Republika = Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle | Slovākija = Jurajs Jānošīks | Slovēnija = Aleksandra Kornhauzere Freizere | Tatarstāna = Kasima haniste | Ukraina = Milena Rudnicka | Ungārija = Terēze Brunsvika | Ziemeļkaukāzs = Čečenijas vēsture | Ziemeļmaķedonija = Danela Arsovska }} == {{u|Meistars Joda}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = INIMA | Armēnija = Erevānas Vēstures muzejs | Austrija = Ūte Boka | Azerbaidžāna = Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā | Baškortostāna = Ireks Zaripovs | Bosnija un Hercegovina = Hadži Lojo | Čuvašija = Vera Kuzmina | esperanto = Mihails Bronšteins | Grieķija = Lācarakijas | Horvātija = Zagrebas Botāniskais dārzs | Igaunija = Islāms Igaunijā | Kazahstāna = Sara Nazarbajeva | Kosova = Flora Brovina | Krievija = Kristina Seredina | Malta = Katerina Vitale | Moldova = Moldovas virtuve | Polija = Hanzas tornis | rietumarmēņu valoda = Larnakas Armēņu skola | Rumānija = Rumānijas tatāri | Serbija = Mina Karadžiča | Serbu Republika = Vlado Miloševičs | Slovākija = Dušans Jurkovičs | Slovēnija = Karniolas prīmula | Tatarstāna = Tatarstānas karogs | Ukraina = Emīls Gorovecs | Ungārija = Racka | Ziemeļkaukāzs = Hunzahas kauja | Ziemeļmaķedonija = Gevgelijas dzelzceļa stacija }} == {{u|Votre Provocateur}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = Mimi Kodeli | Armēnija = Hrazdana | Austrija = Brigite Bīrļaine | Azerbaidžāna = Azerbaidžāņu tēja | Baškortostāna = Vēsturiskā Baškortostāna | Bosnija un Hercegovina = Novisadas vienošanās | Čuvašija = Čuvašijas ģeogrāfija | esperanto = Esperanto un ido salīdzinājums | Grieķija = Mitilene | Horvātija = Sisaka | Kazahstāna = Kazahstāna un Eiropas Savienība | Kosova = Ferizaja | Krievija = Latvijas—Krievijas attiecības | Malta = Kristietība Maltā | Moldova = Igors Smirnovs (separātists) | Polija = Polijas—Bulgārijas attiecības | rietumarmēņu valoda = Modernā armēņu valoda | Rumānija = Rumānijas padomju okupācija | Serbija = Matica srpska | Serbu Republika = Serbu Republikas ģeogrāfija | Slovākija = Tido Gašpars | Slovēnija = Alenka Bratušeka | Tatarstāna = Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992) | Ukraina = Jelizaveta Mereško | Ungārija = Ukrainas—Ungārijas attiecības | Ziemeļkaukāzs = Čečenu genocīds | Ziemeļmaķedonija = Sveti Nikole }} == {{u|Tankists}} == {{CEE Spring 2026 loterija | Albānija = | Armēnija = | Austrija = Österreich (laikraksts) | Azerbaidžāna = Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā | Baškortostāna = | Bosnija un Hercegovina = | Čuvašija = | esperanto = | Grieķija = Grieķijas Komunistiskā partija | Horvātija = | Kazahstāna = | Kosova = | Krievija = Krievu nacionālā vienotība (2000) | Malta = | Moldova = Tatjana Zaļevska | Polija = Miša Krosa | rietumarmēņu valoda = | Rumānija = | Serbija = | Serbu Republika = Serbu Republikas dinārs | Slovākija = | Slovēnija = | Tatarstāna = | Ukraina = Ukrainas PSR Augstākā Padome | Ungārija = 2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas | Ziemeļkaukāzs = | Ziemeļmaķedonija = }} </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] fbeoytf33meqn5l8kqxf1ed8aewn41j 0 626627 4465912 4459311 2026-05-09T23:22:35Z MC2013 40125 4465912 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Maija Kristaļinska | Vārds_orig = ''Майя Кристалинская'' | Attēls = Майя Кристалинская.jpg | Att_izm = | Apraksts = Maija Kristaļinska 1979. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1932|2|24}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1985|6|19|1932|2|24}} | Žanrs = [[estrāde]] | Nodarbošanās = dziedātāja, tulkotāja | Instrumenti = vokāls | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums =S }} '''Maija Kristaļinska''' ({{val|ru|Ма́йя Влади́мировна Кристали́нская}}; dzimusi {{dat|1932|2|24}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi {{dat|1985|6|19}} Maskavā), bija [[Padomju Savienība|padomju]] estrādes [[dziedātāja]], [[aktrise]] un [[tulkotāja]], [[Krievijas PFSR]] Goda māksliniece (1974).<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/robot/?ts=17743453040074|title=Кино-Театр.Ру|website=www.kino-teatr.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Dzīvesgājums == Maija Kristaļinska piedzima 1932. gadā Maskavā jauktā [[Krievi|krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jewish-memorial.narod.ru/Kristalinska.htm|title=Еврейский мемориал. Виртуальный некрополь.|website=jewish-memorial.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>А. А. Гиммерверт «Майя Кристалинская. И всё сбылось и не сбылось»</ref> Viņas tēvs Vladimirs Kristaļinskis (1904—1972) bija no Mgļinas [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] un absolvējis Aleksandrovskas reālskolu [[Mogiļeva|Mogiļevā]]. Viņas māte Valentīna Kristaļinska (dzimusi Pitkina, 1911—1996) bija no [[Pavlodara]]s. Viņas vecāki apprecējās [[Saratova|Saratovā]] un drīz vien pārcēlās uz Maskavu, kur viņas tēvs absolvēja Augstāko mākslas un tehnisko kursu (VHUTEMAS) mākslas un dizaina nodaļu un strādāja Viskrievijas Neredzīgo biedrībā, veidoja spēles, mīklas un krustvārdu mīklas bērniem, kas tika publicētas laikrakstā "[[Pioņerskaja Pravda]]", un rakstīja bērnu grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=author:(%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87)|title=Поиск - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> Skolas gados Maija piedalījās Dzelzceļnieku bērnu centrālās mājas Tautas dziesmu un deju ansambļa bērnu korī, kuru vadīja Semjons Dunajevskis, komponista [[Īzaks Dunajevskis|Īzaka Dunajevska]] brālis.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/3693-maiia-kristalinskaia.html|title=Майя Кристалинская|website=24SMI|access-date=2026-03-24|language=ru}}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas 1950. gadā viņa iestājās [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtā]], kur piedalījās amatieru priekšnesumos. Pēc absolvēšanas viņa tika norīkota uz lidmašīnu rūpnīcu [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Tomēr, neapmierināta ar piedāvātajiem dzīves un darba apstākļiem, viņa drīz atgriezās Maskavā un ar draugu atbalstu sāka strādāt [[Aleksandrs Jakovļevs (inženieris)|Jakovļeva]] lidmašīnu konstruktoru birojā.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> 1957. gadā Maija Kristaļinska kļuva par sudraba laureāti Maskavas Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā, kur viņa uzstājās ar festivālam speciāli izveidoto līdz tam PSRS neatzītā [[Džezs|džeza]] amatieransambli "Pirmie soļi" [[Jurijs Sauļskis|Jurija Sauļska]] vadībā.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Taču nekavējoties sekoja jauna džeza kritika avīzē "Padomju kultūra" (''Советская культура''), un ansamblim nācās pārtraukt darbu.<ref name=":3" /> Tajā pašā gadā viņa apprecējās ar rakstnieku un satīriķi [[Arkādijs Arkanovs|Arkādiju Arkanovu]]. Laulība bija nelaimīga un drīz izjuka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ckop6b.narod.ru/kristallinskaya.htm|title=Страница памяти Майи Кристаллинской|website=ckop6b.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wellnesso.ru/family/muzhya-mayi-kristalinskoy.html|title=Личная жизнь Майи Кристалинской: Аркадий Арканов, Эдуард Барклай|website=wellnesso.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> 1960. gadā viņa ierakstīja dziesmu "Divi krasti" no filmas "Slāpes", kas aizsāka viņas plašāku popularitāti valstī, lai gan viņa nekad nebija ieguvusi muzikālo izglītību.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya|title=Кристалинская Майя Владимировна — биография певца, личная жизнь, фото, музыка|website=Культура.РФ|access-date=2026-03-24|language=ru|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210064111/https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya}}</ref> Tika pārdoti 7 miljoni skaņuplašu ar šo dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ampravda.ru/2004/11/13/9042.html|title=Майя Кристалинская была душевным камертоном 1960-х|website=Амурская правда|access-date=2026-03-24|date=2004-11-13|language=ru}}</ref> 1960. gados kopā ar [[Josifs Kobzons|Josifu Kobzonu]] Kristaļinska kļuva par A. Ostrovska un [[Ļevs Ošaņins|Ļeva Ošaņina]] radītā "pagalma cikla" dziesmu izpildītāju . Maija Kristaļinska plaši koncertēja pa visu valsti, strādājot ar Edija Rosnera un [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestriem, kā arī ar Jevgēņija Rohļina ansambli. Viņas ieraksti tika veiksmīgi pārdoti. Viņas dziesma "Tu un es dzīvē satikāmies nejauši", kuras mūziku sarakstījis Jevgēņijs Rohļins, kļuva par hiītu; viņa bija vienīgā tā izpildītāja. Dziesmas nosaukums kļuva par Maijas Kristaļinskas albuma nosaukumu, kas tika izdots 1985. gadā. 29 gadu vecumā ārsti viņai diagnosticēja limfmezglu audzēju (Hodžkina limfomu). Viņa smagi ārstējās, un kopš tā laika viņai uz skatuves bija jāvalkā lakatiņš ap kaklu, lai no skatītājiem paslēptu apdegumu pēdas. Maija Kristaļinska kļuva par komponistes [[Aleksandra Pahmutova|Aleksandras Pahmutovas]] dziesmas "Maigums" pirmo izpildītāju, ierakstot to 1966. gadā. Čermens Kasajevs (valsts radio un TV mūzikas redaktors), kurš tolaik atradās ierakstu studijā, dziedātājai veltītajā dokumentālajā filmā "Zeme bez tevis ir kļuvusi tukša..." (2005) atcerējās, ka Kristaļinskai, klausoties jau ierakstīto skaņu celiņu, acīs sariesās asaras: ''"Tās ir tādas rasas lāses... rīta vasaras rasa..."'' — dziesma "Maigums" kļuva par dziedātājas vizītkarti uz daudziem gadiem. 1964. gada 8. un 9. februārī Maija Kristaļinska studentu brīvlaikā kopā ar kolēģiem māksliniekiem V. Trošinu, J. Kobzonu, G. Sorokinu un citiem piedalījās varietē šovā "Seši miljoni siržu" Maskavā, V. I. Ļeņina Centrālā stadiona Sporta pilī. 1964. gadā Kijevā tika uzņemta koncertfilma ar nosaukumu “Dzied Maija Kristaļinska”. 1965. gadā tika izdots pirmais pilnmetrāžas studijas albums — "Dzied Maija Kristaļinska". 1966. gadā, saskaņā ar TV skatītāju aptauju, Maija Kristaļinska tika atzīta par gada labāko estrādes dziedātāju. [[Attēls:Могила Майи Кристалинской на Новом Донском кладбище Москвы.jpg|thumb|200px|Dziedātājas kaps]] 1970. gadā par jauno Valsts radio un TV (''Gosteleradio'') priekšsēdētāju kļuva S. Lapins. Viņa vadībā melnajā sarakstā tika iekļauti un praktiski bez darba palika slaveni ebreju dziedātāji [[Vadims Muļermans]], [[Emīls Gorovecs]], [[Aīda Vediščeva]], Ņina Brodska, [[Larisa Mondrusa]] un citi (daži pat pameta valsti).<ref name=":0" /> Ceļš uz televīziju un radio Maijai Kristaļinskai bija praktiski slēgts. Viņa joprojām tika uzaicināta piedalīties radošajos vakaros, kas notika augstu vērtētajā Arodbiedrību nama Kolonnu zālē, un ko rīkoja [[Eduards Kolmanovskis]], Aleksandra Pahmutova, [[Jans Frenkeļs]], Ļevs Ošaņins un citi. Dziedātājas uzstāšanos pavadīja orķestris Jurija Silantjeva vadībā. Taču Centrālajā televīzijā Kristaļinska kļuva gandrīz vai par nevēlamu personu. 1972. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Vērmele" (''Полынь''). Pēdējos desmit dzīves gadus dziedātāja uzstājās lauku klubos un reģionālajos centros Maskavas tuvumā [[Tulas apgabals|Tulas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]] un [[Orlas apgabals|Orlas apgabalos]]. Atļaujas iegūšana uzstāties Maskavā un apgabalu centros bija ļoti sarežģīta.<ref name=":1" /> Uzstājās arī koncertos padomju armijas daļās [[Varšavas pakts|Varšavas bloka]] valstīs.<ref name=":3" /> Vienā no šiem braucieniem viņa iekļuva avārijā un guva smadzeņu satricinājumu.<ref name=":2" /> Neskatoties uz grūtībām iegūt koncertēšanas atļauju lielpilsētās, 1974. gadā Kristaļinskai tika piešķirts goda nosaukums "Krievijas PFSR Goda māksliniece".<ref name=":2" /> 1975. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Liktenis". Dzīves pēdējos gados Maija Kristaļinska uzņēmās [[Marlēna Dītriha|Marlēnas Dītrihas]] grāmatas "Pārdomas" tulkošanu no vācu valodas.<ref name=":0" /> Grāmata tika izdota PSRS jau pēc Kristaļinskas nāves. Dzīvoja Maskavā, Mjaskovska ielā 11/13 un Novoaleksejevskas ielā 1.<ref>Кристалинская Майя Владимировна // Московская энциклопедия. / Гл. ред. С. О. Шмидт. — <abbr>М.</abbr>, 2007—2014. — Т. I. Лица Москвы: [в 6 кн.].</ref> 1984. gadā pēc Kristaļinskas otrā vīra Eduarda Barklaja nāves (viņš nomira 1984. gada 15. jūnijā no [[Smadzeņu insults|insulta]], ko izraisīja [[Diabēts|diabēta]] komplikācijas), dziedātājas slimība saasinājās.<ref name=":3" /> 1985. gada 19. jūnijā 53 gadu vecumā Maija Kristaļinska nomira. Bēres notika Centrālajā mākslas namā. Viņas dziesmas tika atskaņotas bēru ceremonijas laikā, un zārks tika nests dziesmas "Krievzeme'" pavadībā. Dziedātāja apglabāta Maskavā, Jaunajos Donas kapos. Epitāfijā uz viņas kapa rakstīts: "''Tu neaizgāji, tu tikai izgāji. Tu atgriezīsies — un atkal dziedāsi.''"<ref name=":3" /> Kapa pieminekļa sānos iegravēts dzejnieka [[Roberts Roždestvenskis|Roberta Roždestvenska]] dzejoļa "Mēs apbedījām Maiju Kristaļinsku" teksts, kurā Roždestvenskis Kristaļinsku nosauca par "mūsu jaunības atbalsi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kristalinskaya.ru/articles/rozdestvensky.htm|title=О Майе Кристалинской - Р. Рождественский - "Хоронили Майю Кристалинскую..."|website=kristalinskaya.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Поёт Майя Кристалинская'' (1965) * ''Maya Kristalinskaya'' (1969) * ''Майя Кристалинская'' (1971) * ''Майя Кристалинская'' (1975) * ''Мы с тобой случайно в жизни встретились'' (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=HoWs1JeEL2Q&list=PLGsNBbt061jgt4L7Kvu1oiQmEtjp8GMfz&index=1 Maijas Kristaļinskas dziesmas Youtube] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] k4fb6vg1nj5dw1woao68v2gwqbjrvta 4465914 4465912 2026-05-09T23:33:12Z MC2013 40125 4465914 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Maija Kristaļinska | Vārds_orig = ''Майя Кристалинская'' | Attēls = Майя Кристалинская.jpg | Att_izm = | Apraksts = Maija Kristaļinska 1979. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dat|1932|2|24}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1985|6|19|1932|2|24}} | Žanrs = [[estrāde]] | Nodarbošanās = dziedātāja, tulkotāja | Instrumenti = vokāls | Gadi = | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums =S }} '''Maija Kristaļinska''' ({{val|ru|Ма́йя Влади́мировна Кристали́нская}}; dzimusi {{dat|1932|2|24}} [[Maskava|Maskavā]], mirusi {{dat|1985|6|19}} Maskavā), bija [[Padomju Savienība|padomju]] estrādes [[dziedātāja]], [[aktrise]] un [[tulkotāja]], [[Krievijas PFSR]] Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1974).<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kino-teatr.ru/robot/?ts=17743453040074|title=Кино-Театр.Ру|website=www.kino-teatr.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Dzīvesgājums == Maija Kristaļinska piedzima 1932. gadā Maskavā jauktā [[Krievi|krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] ģimenē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jewish-memorial.narod.ru/Kristalinska.htm|title=Еврейский мемориал. Виртуальный некрополь.|website=jewish-memorial.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>А. А. Гиммерверт «Майя Кристалинская. И всё сбылось и не сбылось»</ref> Viņas tēvs Vladimirs Kristaļinskis (1904—1972) bija no Mgļinas [[Čerņihivas guberņa|Čerņihivas guberņā]] un absolvējis Aleksandrovskas reālskolu [[Mogiļeva|Mogiļevā]]. Viņas māte Valentīna Kristaļinska (dzimusi Pitkina, 1911—1996) bija no [[Pavlodara]]s. Viņas vecāki apprecējās [[Saratova|Saratovā]] un drīz vien pārcēlās uz Maskavu, kur viņas tēvs absolvēja Augstāko mākslas un tehnisko kursu (VHUTEMAS) mākslas un dizaina nodaļu un strādāja Viskrievijas Neredzīgo biedrībā, veidoja spēles, mīklas un krustvārdu mīklas bērniem, kas tika publicētas laikrakstā "[[Pioņerskaja Pravda]]", un rakstīja bērnu grāmatas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.rsl.ru/ru/search#q=author:(%D0%BA%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9%20%D0%B2%D0%BB%D0%B0%D0%B4%D0%B8%D0%BC%D0%B8%D1%80%20%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D1%8C%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87)|title=Поиск - Search RSL|website=search.rsl.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> Skolas gados Maija piedalījās Dzelzceļnieku bērnu centrālās mājas Tautas dziesmu un deju ansambļa bērnu korī, kuru vadīja Semjons Dunajevskis, komponista [[Īzaks Dunajevskis|Īzaka Dunajevska]] brālis.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://24smi.org/celebrity/3693-maiia-kristalinskaia.html|title=Майя Кристалинская|website=24SMI|access-date=2026-03-24|language=ru}}</ref> Pēc vidusskolas beigšanas 1950. gadā viņa iestājās [[Maskavas Aviācijas institūts|Maskavas Aviācijas institūtā]], kur piedalījās amatieru priekšnesumos. Pēc absolvēšanas viņa tika norīkota uz lidmašīnu rūpnīcu [[Novosibirska|Novosibirskā]]. Tomēr, neapmierināta ar piedāvātajiem dzīves un darba apstākļiem, viņa drīz atgriezās Maskavā un ar draugu atbalstu sāka strādāt [[Aleksandrs Jakovļevs (inženieris)|Jakovļeva]] lidmašīnu konstruktoru birojā.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> 1957. gadā Maija Kristaļinska kļuva par sudraba laureāti Maskavas Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā, kur viņa uzstājās ar festivālam speciāli izveidoto līdz tam PSRS neatzītā [[Džezs|džeza]] amatieransambli "Pirmie soļi" [[Jurijs Sauļskis|Jurija Sauļska]] vadībā.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> Taču nekavējoties sekoja jauna džeza kritika avīzē "Padomju kultūra" (''Советская культура''), un ansamblim nācās pārtraukt darbu.<ref name=":3" /> Tajā pašā gadā viņa apprecējās ar rakstnieku un satīriķi [[Arkādijs Arkanovs|Arkādiju Arkanovu]]. Laulība bija nelaimīga un drīz izjuka.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ckop6b.narod.ru/kristallinskaya.htm|title=Страница памяти Майи Кристаллинской|website=ckop6b.narod.ru|access-date=2026-03-24}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wellnesso.ru/family/muzhya-mayi-kristalinskoy.html|title=Личная жизнь Майи Кристалинской: Аркадий Арканов, Эдуард Барклай|website=wellnesso.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> 1960. gadā viņa ierakstīja dziesmu "Divi krasti" no filmas "Slāpes", kas aizsāka viņas plašāku popularitāti valstī, lai gan viņa nekad nebija ieguvusi muzikālo izglītību.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya|title=Кристалинская Майя Владимировна — биография певца, личная жизнь, фото, музыка|website=Культура.РФ|access-date=2026-03-24|language=ru|archive-date=2023-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20231210064111/https://www.culture.ru/persons/9975/maiya-kristalinskaya}}</ref> Tika pārdoti 7 miljoni skaņuplašu ar šo dziesmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ampravda.ru/2004/11/13/9042.html|title=Майя Кристалинская была душевным камертоном 1960-х|website=Амурская правда|access-date=2026-03-24|date=2004-11-13|language=ru}}</ref> 1960. gados kopā ar [[Josifs Kobzons|Josifu Kobzonu]] Kristaļinska kļuva par A. Ostrovska un [[Ļevs Ošaņins|Ļeva Ošaņina]] radītā "pagalma cikla" dziesmu izpildītāju . Maija Kristaļinska plaši koncertēja pa visu valsti, strādājot ar Edija Rosnera un [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] džeza orķestriem, kā arī ar Jevgēņija Rohļina ansambli. Viņas ieraksti tika veiksmīgi pārdoti. Viņas dziesma "Tu un es dzīvē satikāmies nejauši", kuras mūziku sarakstījis Jevgēņijs Rohļins, kļuva par hiītu; viņa bija vienīgā tā izpildītāja. Dziesmas nosaukums kļuva par Maijas Kristaļinskas albuma nosaukumu, kas tika izdots 1985. gadā. 29 gadu vecumā ārsti viņai diagnosticēja limfmezglu audzēju ([[Hodžkina limfoma|Hodžkina limfomu]]). Viņa smagi ārstējās, un kopš tā laika viņai uz skatuves bija jāvalkā lakatiņš ap kaklu, lai no skatītājiem paslēptu apdegumu pēdas. Maija Kristaļinska kļuva par komponistes [[Aleksandra Pahmutova|Aleksandras Pahmutovas]] dziesmas "Maigums" pirmo izpildītāju, ierakstot to 1966. gadā. Čermens Kasajevs (valsts radio un TV mūzikas redaktors), kurš tolaik atradās ierakstu studijā, dziedātājai veltītajā dokumentālajā filmā "Zeme bez tevis ir kļuvusi tukša..." (2005) atcerējās, ka Kristaļinskai, klausoties jau ierakstīto skaņu celiņu, acīs sariesās asaras: ''"Tās ir tādas rasas lāses... rīta vasaras rasa..."'' — dziesma "Maigums" kļuva par dziedātājas vizītkarti uz daudziem gadiem. 1964. gada 8. un 9. februārī Maija Kristaļinska studentu brīvlaikā kopā ar kolēģiem māksliniekiem V. Trošinu, J. Kobzonu, G. Sorokinu un citiem piedalījās varietē šovā "Seši miljoni siržu" Maskavā, V. I. Ļeņina Centrālā stadiona Sporta pilī. 1964. gadā Kijevā tika uzņemta koncertfilma ar nosaukumu “Dzied Maija Kristaļinska”. 1965. gadā tika izdots pirmais pilnmetrāžas studijas albums — "Dzied Maija Kristaļinska". 1966. gadā, saskaņā ar TV skatītāju aptauju, Maija Kristaļinska tika atzīta par gada labāko estrādes dziedātāju. [[Attēls:Могила Майи Кристалинской на Новом Донском кладбище Москвы.jpg|thumb|200px|Dziedātājas kaps]] 1970. gadā par jauno Valsts radio un TV (''Gosteleradio'') priekšsēdētāju kļuva S. Lapins. Viņa vadībā melnajā sarakstā tika iekļauti un praktiski bez darba palika slaveni ebreju dziedātāji [[Vadims Muļermans]], [[Emīls Gorovecs]], [[Aīda Vediščeva]], Ņina Brodska, [[Larisa Mondrusa]] un citi (daži pat pameta valsti).<ref name=":0" /> Ceļš uz televīziju un radio Maijai Kristaļinskai bija praktiski slēgts. Viņa joprojām tika uzaicināta piedalīties radošajos vakaros, kas notika augstu vērtētajā Arodbiedrību nama Kolonnu zālē, un ko rīkoja [[Eduards Kolmanovskis]], Aleksandra Pahmutova, [[Jans Frenkeļs]], Ļevs Ošaņins un citi. Dziedātājas uzstāšanos pavadīja orķestris Jurija Silantjeva vadībā. Taču Centrālajā televīzijā Kristaļinska kļuva gandrīz vai par nevēlamu personu. 1972. gadā viņa piedalījās ikgadējā festivālā "Gada dziesma" ar dziesmu "Vērmele" (''Полынь''). Pēdējos desmit dzīves gadus dziedātāja uzstājās lauku klubos un reģionālajos centros Maskavas tuvumā [[Tulas apgabals|Tulas]], [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas]] un [[Orlas apgabals|Orlas apgabalos]]. Atļaujas iegūšana uzstāties Maskavā un apgabalu centros bija ļoti sarežģīta.<ref name=":1" /> Uzstājās arī koncertos padomju armijas daļās [[Varšavas pakts|Varšavas bloka]] valstīs.<ref name=":3" /> Vienā no šiem braucieniem viņa iekļuva avārijā un guva smadzeņu satricinājumu.<ref name=":2" /> Neskatoties uz grūtībām iegūt koncertēšanas atļauju lielpilsētās, 1974. gadā Kristaļinskai tika piešķirts goda nosaukums "Krievijas PFSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece".<ref name=":2" /> 1975. gadā viņa piedalījās ikgadējā Gada dziesmas festivālā ar dziesmu "Liktenis". Dzīves pēdējos gados Maija Kristaļinska uzņēmās [[Marlēna Dītriha|Marlēnas Dītrihas]] grāmatas "Pārdomas" tulkošanu no vācu valodas.<ref name=":0" /> Grāmata tika izdota PSRS jau pēc Kristaļinskas nāves. Dzīvoja Maskavā, Mjaskovska ielā 11/13 un Novoaleksejevskas ielā 1.<ref>Кристалинская Майя Владимировна // Московская энциклопедия. / Гл. ред. С. О. Шмидт. — <abbr>М.</abbr>, 2007—2014. — Т. I. Лица Москвы: [в 6 кн.].</ref> 1984. gadā pēc Kristaļinskas otrā vīra Eduarda Barklaja nāves (viņš nomira 1984. gada 15. jūnijā no [[Smadzeņu insults|insulta]], ko izraisīja [[Diabēts|diabēta]] komplikācijas), dziedātājas slimība saasinājās.<ref name=":3" /> 1985. gada 19. jūnijā 53 gadu vecumā Maija Kristaļinska nomira. Bēres notika Centrālajā mākslas namā. Viņas dziesmas tika atskaņotas bēru ceremonijas laikā, un zārks tika nests dziesmas "Krievzeme'" pavadībā. Dziedātāja apglabāta Maskavā, Jaunajos Donas kapos. Epitāfijā uz viņas kapa rakstīts: "''Tu neaizgāji, tu tikai izgāji. Tu atgriezīsies — un atkal dziedāsi.''"<ref name=":3" /> Kapa pieminekļa sānos iegravēts dzejnieka [[Roberts Roždestvenskis|Roberta Roždestvenska]] dzejoļa "Mēs apbedījām Maiju Kristaļinsku" teksts, kurā Roždestvenskis Kristaļinsku nosauca par "mūsu jaunības atbalsi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kristalinskaya.ru/articles/rozdestvensky.htm|title=О Майе Кристалинской - Р. Рождественский - "Хоронили Майю Кристалинскую..."|website=kristalinskaya.ru|access-date=2026-03-24}}</ref> == Diskogrāfija == === Albumi === * ''Поёт Майя Кристалинская'' (1965) * ''Maya Kristalinskaya'' (1969) * ''Майя Кристалинская'' (1971) * ''Майя Кристалинская'' (1975) * ''Мы с тобой случайно в жизни встретились'' (1985) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=HoWs1JeEL2Q&list=PLGsNBbt061jgt4L7Kvu1oiQmEtjp8GMfz&index=1 Maijas Kristaļinskas dziesmas Youtube] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1985. gadā mirušie]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] aghjh9rn83o07p9y0bvaxpbnnnzu6u0 4 626708 4465932 4465435 2026-05-10T03:04:17Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4465932 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 692 kopējiem rakstiem 689 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 906,382 baiti # {{U|Kikos}} - 839,876 baiti # {{U|Egilus}} - 642,528 baiti # {{U|Treisijs}} - 219,704 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,036 baiti # {{U|MC2013}} - 165,177 baiti # {{U|Tankists}} - 141,418 baiti # {{U|Biafra}} - 110,710 baiti # {{U|Lasks}} - 99,297 baiti # {{U|Bendžamins}} - 80,500 baiti # {{U|Dainis}} - 58,228 baiti # {{U|Vylks}} - 51,162 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,446 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Pirags}} - 18,663 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,264 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,455 baiti # {{U|Jānis U.}} - 10,927 baiti # {{U|Papuass}} - 8,065 baiti # {{U|XD991}} - 5,917 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,515 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 18 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 11 raksti # {{U|Egilus}} - 7 raksti # {{U|MC2013}} - 7 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 1 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 9 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 4 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] pvatwbwwddqjvp4xh376gryzaw6zwp8 0 627105 4465955 4447061 2026-05-10T04:27:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465955 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kvedarna | official_name = ''Kvėdarna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kvedarna.jpg | image_caption = Kvedarnas centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kvedarnas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.56 | population_total = 1548 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 29 | latNS = N | longd = 22 | longm = 00 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 105 | website = }} '''Kvedarna''' ({{val|lt|Kvėdarna}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķī]], [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene]]s dienvidrietumu malā, [[Jūra (upe)|Jūras]] upes krastā, 14 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Kvedarna vēstures avotos pirmo reizi minēta 1329. gadā sakarā ar krustnešu uzbrukumiem. 16. gadsimta vidū tā kļuva par karalisko muižu. 1792. gadā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Kvedarnai [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni ar Svētā Kazimira attēlu. Miests vairākkārt cieta lielos ugunsgrēkos, īpaši 19. gadsimtā un Otrā pasaules kara laikā, kad tika iznīcināta lielākā daļa vēsturiskā centra un ebreju kvartāls. Pēckara gados Kvedarna attīstījās kā nozīmīgs lauksaimniecības un izglītības centrs. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kvedarnas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca: celta no 1943. līdz 1947. gadam (pēc tam, kad iepriekšējā baznīca nodega kara sākumā). Tā ir viena no retajām mūra baznīcām Lietuvā, kas uzcelta un pabeigta Otrā pasaules kara un pēckara gados. * Vītauta Dižā piemineklis: uzcelts 1930. gadā par godu Vītauta nāves 500. gadadienai. Tas ir unikāls ar to, ka saglabājās neskarts cauri visam padomju okupācijas periodam. * Padievaiša pilskalns: atrodas netālu no miesta, Jūras upes krastā. Teika vēsta, ka šeit atradusies viena no spēcīgākajām [[Žemaiši|žemaišu]] pilīm. * Kvedarnas ozols: dabas piemineklis, kura vecums tiek lēsts ap 600 gadiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Kvedarnas Kazimira Jauņusa ģimnāzija (nosaukta šeit dzimušā slavenā valodnieka vārdā), bibliotēka, pasts, kultūras nams un slimnīca. Pilsētiņā ir attīstīta kokapstrādes un pārtikas rūpniecība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] 7wxjmbf5hbxxv1zmfe5kfe4i4cpbk7d 0 627197 4465723 4452777 2026-05-09T14:50:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465723 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jēkabs Vēzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ventspils apriņķis|Ugāles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Latvija|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = surdopedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jēkabs Vēzis''' (dzimis {{dat|1870|7|18}} [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]], miris {{dat|1948|4|14}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[surdopedagoģija|surdopedagogs]], V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933). == Dzīvesgājums == Dzimis 1870. gadā [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] "Krusās" Anša un Edes Vēžu ģimenē. 1890. gadā beidzis [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. 1899. gadā kļuva par surdopedagogu, strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Jekabs-Vezis}}</ref> Kopš 1904. gada dzīvoja [[Astrahaņa|Astrahaņā]] un strādāja Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: Pauls Bendrups, [[Vilis Zemtautis]], Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. Vēzis nopirka māju Jamgurčevas Mihailo-Arhangeļskas ielā netālu no darba vietas, kuru astrahanieši turpināja saukt par "Vēža māju" pat pēc tam, kad viņš bija pametis pilsētu. 1908. gadā minēts Astrahaņas baznīcu grāmatās kā Edmunda Mauriņa laulību liecinieks. Mauriņš bija aptiekāra palīgs, strādāja Kārļa Oses aptiekā, kuras provizors Jānis Lūkins bija neformālais Astrahaņas latviešu kopienas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> 1909. gadā apprecējās ar krievieti no Simbirskas guberņas Pelageju Abramovu, 1910. gadā viņiem piedzima dēls Vladimirs. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Tur Vēzis strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizānos]]. Kopš 1945. gada līdz savai nāvei 1948. gadā Rīgas valsts kurlmēmo skolas mācību daļas vadītājs. Apbedīts Rīgas [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Latgales dati|url = https://latgalesdati.du.lv/persona/9721}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vēzis, Jēkabs}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] 3ekz98hcbt46mxedv38txiaqk07sa8d 0 628746 4465825 4452704 2026-05-09T19:15:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465825 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Katīči | official_name = ''Katyčiai'' | settlement_type = miests | image_skyline = Katyčiai, mokykla.JPG | image_caption = Katīču pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilutes rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Klaipēdas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilutes rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Katīču seņūnija]] | area_total_km2 = 6.85 | population_total = 395 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 17 | lats = 13 | latNS = N | longd = 21 | longm = 49 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 35 | website = }} '''Katīči''' ({{val|lt|Katyčiai}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Klaipēdas apriņķis|Klaipēdas apriņķa]] [[Šilutes rajona pašvaldība|Šilutes rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Šīša]]s upes krastos, 23 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Šilute]]s. == Vēsture == Katīči vēstures avotos pirmo reizi minēti 1422. gadā [[Melnas līgums|Melnas līgumā]], saskaņā ar kuru tie pieder [[Lietuvas Lielhercogiste]]i. Miests vēsturiski atradās pie pašas robežas ar [[Prūsija|Prūsiju]], un tā likteni noteica piederība [[Mazā Lietuva|Mazajai Lietuvai]]. 1533. gadā [[Prūsijas hercogiste]] konfiscēja Katīču zemes, jo [[Sigismunds I Vecais]] pieņēma vasaļa zvērestu no sava brāļadēla [[Brandenburgas Albrehts|Albrehta no Brandenburgas]], kuram viņš atdeva daļu [[Žemaitija]]s kopā ar Katīčiem. 1568. gadā Katīčos (''Coadjuthen'') tika uzcelta pirmā luterāņu baznīca. 18. un 19. gadsimtā Katīči izveidojās par nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Miests bija pazīstams ar saviem gadatirgiem, īpaši zirgu tirdzniecību. Atšķirībā no lielākās daļas Lietuvas miestu, Katīčos dominēja protestantisms un vācu kultūras ietekme, kas atspoguļojās gan iedzīvotāju sastāvā, gan arhitektūrā. Pēc 1923. gada [[Klaipēdas sacelšanās]] Katīči nonāca Lietuvas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju sastāvs būtiski mainījās, jo lielākā daļa vietējo lietuviešu un vāciešu devās bēgļu gaitās vai tika deportēti un to vietā ieceļoja imigranti no citām Lietuvas daļām. Padomju periodā Katīči bija putnkopības padomju saimniecības centrālais ciemats. 2011. gadā miestam tika apstiprināts oficiālais ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Katīču evaņģēliski luteriskā baznīca: pašreizējā mūra baznīca celta 1734. gadā (vēlāk pārbūvēta). Tā ir raksturīga Mazās Lietuvas sakrālās arhitektūras celtne ar lakoniskām formām. * Vēsturiskais miesta centrs: saglabājusies Prūsijas pierobežai raksturīgā apbūve ar sarkanu ķieģeļu ēkām un specifisku pilsētbūvniecisko struktūru. * Katīču ūdensdzirnavas: 19. gadsimta beigu tehnikas piemineklis Šīšas upes krastā. == Sabiedrība == Miestā darbojas Katīču pamatskola, bibliotēka, pasts, bērnudārzs un kultūras nams. Katīči saglabā savu lomu kā vietējais administratīvais un izglītības centrs. Saimnieciski miests mūsdienās ir saistīts ar lauksaimniecību un pakalpojumu sniegšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline|Katyčiai}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.silute.lv/ Šilutes rajona pašvaldības vietne]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilutes rajona pašvaldība]] cd6761b1pqms11hr9mmkp22d2k43wcj 0 629018 4465827 4454343 2026-05-09T19:22:13Z Pirags 3757 atjaunināju 4465827 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēters Maģars | vārds_orģ = ''Magyar Péter'' | attēls = Péter Magyar MEP (2024).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Ungārijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|9|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Eiropas parlamenta deputāts | term_sākums2 = {{dat|2024|7|16|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{ddv|1981|3|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ungāri|ungārs]] | partija = * ''[[Fidesz]]'' (2002—2024) * ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' (kopš 2024) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, diplomāts, jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pēters Maģars''' ({{val|hu|Magyar Péter}}; dzimis {{dat|1981|03|16}}) ir [[ungāri|ungāru]] [[jurists]] un [[politiķis]], partijas ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' līderis. Pēc partijas uzvaras [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās]] viņš kļuva par [[Ungārijas premjerministrs|Ungārijas premjerministru]].<ref>{{cite news|url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC]]}}</ref> Kopš 2024. gada Maģars ir [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts. Bijušais valdošās partijas ''[[Fidesz]]'' biedrs Maģars valsts mēroga ievērību guva 2024. gada februārī, kad saistībā ar [[Katalina Novāka|prezidentes apžēlošanas skandālu]] paziņoja par atkāpšanos no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, paužot asu neapmierinātību ar ''Fidesz'' īstenoto valsts pārvaldes politiku. 2024. gada 15. martā viņš paziņoja par vēlmi izveidot jaunu politisko platformu tiem pilsoņiem, kas nebija apmierināti ne ar valdību, ne ar tradicionālo opozīciju. Viņš uzņēmās vadību līdz tam mazpazīstamajā [[Tisza (partija)|Cieņas un brīvības partijā]] ([[Ungāru valoda|ungāru]]: ''Tisztelet és Szabadság''; TISZA), kļūstot par ievērojamāko opozīcijas līderi. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa partija ieguva otro vietu aiz ''Fidesz'', saņemot gandrīz 30% balsu, kas bija augstākais rezultāts, ko jebkura opozīcijas partija sasniegusi kopš 2006. gada. Viņš sevi raksturo kā "kritisku" [[Proeiropeisms|proeiropeiski]] noskaņotu [[Konservatīvais liberālisms|konservatīvo liberāli]].<ref name="mppoland">{{tīmekļa atsauce |last=Kokot |first=Michał |date=12 August 2025 |title=Rzucił wyzwanie Orbánowi i ma szansę wygrać. W rozmowie z "Wyborczą" jasno mówi o Polsce, Węgrzech i Ukrainie |trans-title=He has challenged Orbán and has a chance of winning. In an interview with "Gazeta Wyborcza," he speaks clearly about Poland, Hungary, and Ukraine. |url=https://wyborcza.pl/7,75399,32168608,glowny-rywal-viktora-orbana-w-rozmowie-z-wyborcza-mam-rade.html |access-date=12 August 2025 |website=[[Gazeta Wyborcza]] |language=pl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maģars, Pēters}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti]] 2vklg4rog0bdqe1yb2tiawi9wdrffii 4465828 4465827 2026-05-09T19:23:30Z Pirags 3757 atjaunināju 4465828 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēters Maģars | vārds_orģ = ''Magyar Péter'' | attēls = Péter Magyar MEP (2024).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Ungārijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|9|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Eiropas parlamenta deputāts | term_sākums2 = {{dat|2024|7|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|9|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{ddv|1981|3|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ungāri|ungārs]] | partija = * ''[[Fidesz]]'' (2002—2024) * ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' (kopš 2024) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, diplomāts, jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pēters Maģars''' ({{val|hu|Magyar Péter}}; dzimis {{dat|1981|03|16}}) ir [[ungāri|ungāru]] [[jurists]] un [[politiķis]], partijas ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' līderis. Pēc partijas uzvaras [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās]] viņš kļuva par [[Ungārijas premjerministrs|Ungārijas premjerministru]].<ref>{{cite news|url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC]]}}</ref> Kopš 2024. gada Maģars ir [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts. Bijušais valdošās partijas ''[[Fidesz]]'' biedrs Maģars valsts mēroga ievērību guva 2024. gada februārī, kad saistībā ar [[Katalina Novāka|prezidentes apžēlošanas skandālu]] paziņoja par atkāpšanos no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, paužot asu neapmierinātību ar ''Fidesz'' īstenoto valsts pārvaldes politiku. 2024. gada 15. martā viņš paziņoja par vēlmi izveidot jaunu politisko platformu tiem pilsoņiem, kas nebija apmierināti ne ar valdību, ne ar tradicionālo opozīciju. Viņš uzņēmās vadību līdz tam mazpazīstamajā [[Tisza (partija)|Cieņas un brīvības partijā]] ([[Ungāru valoda|ungāru]]: ''Tisztelet és Szabadság''; TISZA), kļūstot par ievērojamāko opozīcijas līderi. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa partija ieguva otro vietu aiz ''Fidesz'', saņemot gandrīz 30% balsu, kas bija augstākais rezultāts, ko jebkura opozīcijas partija sasniegusi kopš 2006. gada. Viņš sevi raksturo kā "kritisku" [[Proeiropeisms|proeiropeiski]] noskaņotu [[Konservatīvais liberālisms|konservatīvo liberāli]].<ref name="mppoland">{{tīmekļa atsauce |last=Kokot |first=Michał |date=12 August 2025 |title=Rzucił wyzwanie Orbánowi i ma szansę wygrać. W rozmowie z "Wyborczą" jasno mówi o Polsce, Węgrzech i Ukrainie |trans-title=He has challenged Orbán and has a chance of winning. In an interview with "Gazeta Wyborcza," he speaks clearly about Poland, Hungary, and Ukraine. |url=https://wyborcza.pl/7,75399,32168608,glowny-rywal-viktora-orbana-w-rozmowie-z-wyborcza-mam-rade.html |access-date=12 August 2025 |website=[[Gazeta Wyborcza]] |language=pl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maģars, Pēters}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti]] csi868f8esvrnr94x892kcseqngl38b 4465831 4465828 2026-05-09T19:25:50Z Pirags 3757 pap 4465831 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pēters Maģars | vārds_orģ = ''Magyar Péter'' | attēls = Péter Magyar MEP (2024).jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = [[Ungārijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|9|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Eiropas parlamenta deputāts | term_sākums2 = {{dat|2024|7|16|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|5|9|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{ddv|1981|3|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[ungāri|ungārs]] | partija = * ''[[Fidesz]]'' (2002—2024) * ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' (kopš 2024) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = politiķis, diplomāts, jurists | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Pēters Maģars''' ({{val|hu|Magyar Péter}}; dzimis {{dat|1981|03|16}}) ir [[ungāri|ungāru]] [[jurists]] un [[politiķis]], partijas ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'' līderis. Pēc partijas uzvaras [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanās]] viņš kļuva par [[Ungārijas premjerministrs|Ungārijas premjerministru]].<ref>{{cite news|url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/news/live/c2d8zw2d3rkt |title=Viktor Orbán concedes with Hungarian opposition on course for landslide election win |date=12 April 2026 |work=[[BBC]]}}</ref> Bijušais valdošās partijas ''[[Fidesz]]'' biedrs Maģars valsts mēroga ievērību guva 2024. gada februārī, kad saistībā ar [[Katalina Novāka|prezidentes apžēlošanas skandālu]] paziņoja par atkāpšanos no visiem ar valdību saistītajiem amatiem, paužot asu neapmierinātību ar ''Fidesz'' īstenoto valsts pārvaldes politiku. 2024. gada 15. martā viņš paziņoja par vēlmi izveidot jaunu politisko platformu tiem pilsoņiem, kas nebija apmierināti ne ar valdību, ne ar tradicionālo opozīciju. Viņš uzņēmās vadību līdz tam mazpazīstamajā [[Tisza (partija)|Cieņas un brīvības partijā]] ([[Ungāru valoda|ungāru]]: ''Tisztelet és Szabadság''; TISZA), kļūstot par ievērojamāko opozīcijas līderi. [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] Maģaru ievēlēja par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu, bet viņa partija ieguva otro vietu aiz ''Fidesz'', saņemot gandrīz 30% balsu. Viņš sevi raksturoja kā "kritisku" [[Proeiropeisms|proeiropeiski]] noskaņotu [[Konservatīvais liberālisms|konservatīvo liberāli]].<ref name="mppoland">{{tīmekļa atsauce |last=Kokot |first=Michał |date=12 August 2025 |title=Rzucił wyzwanie Orbánowi i ma szansę wygrać. W rozmowie z "Wyborczą" jasno mówi o Polsce, Węgrzech i Ukrainie |trans-title=He has challenged Orbán and has a chance of winning. In an interview with "Gazeta Wyborcza," he speaks clearly about Poland, Hungary, and Ukraine. |url=https://wyborcza.pl/7,75399,32168608,glowny-rywal-viktora-orbana-w-rozmowie-z-wyborcza-mam-rade.html |access-date=12 August 2025 |website=[[Gazeta Wyborcza]] |language=pl}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maģars, Pēters}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ungārijas politiķi]] [[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti]] brzityufmdqp5rsxxta2edeyrco1oj5 3 629708 4465811 4456975 2026-05-09T18:42:41Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:InktasticMagic]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 2f7c67b765f70a31cfa442a361dd81e7]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/InktasticMagic|InktasticMagic]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 2f7c67b765f70a31cfa442a361dd81e7|Renamed user 2f7c67b765f70a31cfa442a361dd81e7]]" 4456975 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=InktasticMagic}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 21. aprīlis, plkst. 08.09 (EEST) 76fyt6vz3voqatsmvxqhdnscd5tkm3v 0 629998 4465743 4458497 2026-05-09T15:26:30Z Jānis U. 198 4465743 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Bothriolepis prima AMD.jpg | att_nosaukums = ''B. prima'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls iekšskatā ([[holotips]]) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | ģints = Bothriolepis | ģints_lv = Botriolepji | suga = Bothriolepis prima | kategorijas = nē | binomial = <small>Gross, 1942</small> | sinonīmi = }} '''''Bothriolepis prima''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Galvenais devona lauks|galvenā devona lauka]] teritorijā [[Frānas stāvs|frānas laikmeta]] sākumā, un kuru [[fosilijas]] atrastas [[amatas svīta]]s nogulumos [[Baltijas valstis|Baltijā]] un [[Krievija]]s ziemeļrietumos. Sugu 1942. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]], pamatojoties uz [[Priekšējais vidējais muguras kauls|priekšējā vidējā muguras kaula]] (''AMD'') pārakmeņojumu no [[Daugava]]s atseguma pie [[Pastamuiža]]s (''Klauenstein''). Sugas nosaukums "''prima''" ir veidots no [[Latīņu valoda|latīņu]] vārda ''primus'' — pirmais, senākais (sugu pārstāv vieni no senākajiem [[botriolepji]]em Baltijā). == Apraksts == ''Bothriolepis prima'' ir maza izmēra botriolepji, kuriem [[Galvas vairogs|galvas vairoga]] un [[ķermeņa bruņa]]s kopējais garums ir līdz 6,5 cm (ķermeņa bruņas muguras sienas garums līdz 5 cm). Galvas vairogs ir samērā plats (B/L indekss 140-150). Galvas vairoga priekšējā daļa īpatņu augšanas procesā palielinās. Galvas vairoga rostrālā mala ir tikai nedaudz īsāka par aizmugurējo un tā ir nedaudz izliekta. Pakauša malas gludais, centrālais apgabals galvas vairoga aizmugurē atrodas tikai uz [[Pakauša kauls|pakauša kaula]] (''Nu''). Galvas vairoga aizmugurējie sānu stūri atrodas [[Orbitāle (antiarhi)|orbitāles]] aizmugurējās malas līmenī vai arī nedaudz aiz tās. Orbitāle ir samērā liela. [[Aizpineālais kauls]] (''Pp'') ir pagarināts, ar izliektu priekšējo malu. [[Sānu pakauša kauls|Sānu pakauša kaulu]] (''Pn'') sānu nodalījums ir samērā šaurs (B/L indekss 52). Ķermeņa bruņas dorsālā siena ir plata un augsta priekšējā daļā un salīdzinoši šaura aizmugurējā daļā (B/L indekss 77). Sānu siena ir augsta. [[Tergālais stūris]] un mediālais muguras ķīlis ir vāji izteikti. [[Postlevatoru ribas]] uz ''AMD'' iekšējās virsmas ir taisnas un veido savā starpā samērā asu leņķi. ''AMD'' ir salīdzinoši plats un velvēts (B/L indekss 99). [[Pakaļējais vidējais muguras kauls]] (''PMD'') ir mēreni plats un ar samērā šauru priekšējo daļu. Aizmugurējā mala parasti ir noapaļota. [[Priekšējais sānu-muguras kauls|Priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras siena ir samērā šaura un veido ar sānu sienu 122-128° lielu leņķi. [[Sānu jauktais kauls|Sānu jauktajam kaulam]] (''MxL'') muguras un sānu siena veido apmēram 112° leņķi. Ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas ''[[PVL]]'' līmenī atrodas savstarpēji apmēram 109° leņķī. Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas muguras un sānu sienas, ir vāji izteikti priekšējā daļā un krasi izteikti aizmugurējā daļā (uz ''MxL'' kaula). Sānu ķīļi, kas nodala ķermeņa bruņas vēdera un sānu sienas, ir krasi, īpaši uz ''PVL''. ''[[AVL]]'' un ''PVL'' kaulu sānu sienu garums vairāk kā 2 reizes pārsniedz to platumu. Kopumā vēdera siena ir samērā šaura (B/L indekss 46) ar platāku priekšējo daļu un šaurāku aizmugurējo daļu.<ref>Lukševičs, E. (2001) ''Bothriolepid antiarchs (Vertebrata; Placodermi) from the Devonian of the north-western part of the East European Platform.'' Geodiversitas 23, 4, 489-609. 505. lpp.</ref> Vidējais vēdera kauls (MV) ir neliels. [[Krūšu spura]]s proksimālais segments ir mēreni liels. Garums 3,8-4,5 reizes lielāks par platumu. Gar proksimālā segmenta mediālo un sānu malu stiepjas labi attīstīti, samērā augsti pauguriņi. Krūšu spuras distālais segments ir īss (tā garums ir 3,8 reizes lielāks par platumu). Bruņu ārējā virsma maza un vidēja izmēra īpatņiem vienmēr ir klāta ar bedrainu ornamentējumu. Muguras un vēdera sienu centrālā daļa maziem eksemplāriem parasti ir gandrīz gluda. Lieliem eksemplāriem ķermeņa bruņas muguras daļas un galvas vairoga virsma iegūst paugurainu ornamentējumu. Jutīgo kanālu vagu sistēma ir labi attīstīta. Uz ''MxL'' kaula dorsolaterālā ķīļa vienmēr ir muguras-vēdera bedrīšu vaga (''dxp''). == Salīdzinājums == ''Bothriolepis prima'' dzīvoja vienā laikā un izplatības areālā kopā ar ''[[Bothriolepis obrutschewi]]'' <small>Gross, 1942</small>, taču atšķiras no tā ar mazākiem izmēriem (ķermeņa bruņas vēdera sienas garums 60-65 mm pret 100-110 mm). ''B. prima'' ir platāks galvas vairogs un ķemeņa bruņas priekšējā daļa. ''B. obrutschewi'' ķermeņa bruņa ir vienmērīgi plata un sašaurinās tikai pašā aizmugurējā galā, un kopumā tā ir platāka par ''B. prima'' ķermeņa bruņu. Galvas vairoga subcefālā daļa ''B. obrutschewi'' ir šaurāka un nedaudz īsāka. ''B. prima'' pēc savas formas nedaudz atgādina [[Varžu dzimta|varžu]] [[Kurkulis|kurkuli]] (plata priekšējā un šaura aizmugurējā daļa), ar ko tas nedaudz izceļas botriolepju starpā.<ref>В.Н. Каратаюте-Талимаа, (1966) ''Ботриолепиды швянтойского горизонта Прибалтики'', Палеонтология и стратиграфия Прибалтики и Белоруссии, Сборник I (VI), Mintis, Vilnius, c.191-231, 216-217. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 935x15mtekhkj0xg6y7e5aidgp2b4uq 0 630240 4465971 4461237 2026-05-10T05:20:15Z Biafra 13794 4465971 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Progress MS-34'' | Nosaukums_orig = ''Прогресс МС-34'' | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Progress MS-34'' tuvojas stacijai | Programma = | KA_veids = [[Kravas kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Progress-MS]]'' | KA sērijas Nr = 464 | Īpašnieks = | Operators = ''[[Roskosmos]]'', {{RUS}} | Lielākie_izgatavotāji = ''[[RKK Energija|Energija]]'', {{RUS}} | Starta_gads = 2026 | Starts = {{dat|2026|4|25|SK}} 22:21:47 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Sojuz-2.1a]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]] | Starta_laukums = 31 / 6 | Starta_valsts = {{KAZ}} | Palaists_kopā_ar = | saslēgšanās-atvienošanās = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 7280 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Apkalpe = 0 | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Progress MS-33]]'' | KA_nāk = ''[[Progress MS-35]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Progress MS-34''''' (''Прогресс МС-34''; [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] apzīmējums '''''ISS-95P''''') ir [[Krievija]]s automātisks ''[[Progress-MS]]'' sērijas [[kravas kosmosa kuģis]], kas [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) nogādāja [[derīgā krava|kravu]]. To orbītā palaida 2026. gada 25. aprīlī.<!-- ''Progress MS-34'' darbību beidza 2025. gada 1. jūlijā--> == Krava == Kopējā kravas masa starta brīdī bija 2518 kg. Īpašajās tvertnēs ietilpa [[raķešdegviela|degviela]] ({{sk|700|kg}}), saspiestas gāzes (skābeklis) ({{sk|50|kg}}), ūdens ({{sk|420|kg}}). Hermētiskajā kravas telpā (pavisam {{sk|1348|kg}}) bija iekārtas stacijas apkalpošanai ({{sk|311|kg}}), zinātnisko pētījumu aprīkojums ({{sk|146|kg}}), medicīnas preces ({{sk|75|kg}}), pārtikas preces ({{sk|483|kg}}), higiēnas preces ({{sk|333|kg}}). Kravā bija arī skafandrs ''[[Orlan MKS]]'' № 8.<ref name="science.mail.ru 2026-04-26" /> == Lidojuma gaita == ''Progress MS-33'' tika palaists {{dat|2026|3|22||bez}} 11:59:51 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] 31. starta laukuma. 28. aprīlī 00:00:46 ''UTC'' kravas kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar SKS pie ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'' moduļa. <!-- 2025. gada 1. jūlijā 18:43:28 ''UTC'' ''Progress MS-33'' atvienojās no stacijas. 21:52 ''UTC'' tika iedarbināti dzinēji bremzēšanas manevram. Kravas kuģis nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfēras blīvajos slāņos. Aptuveni 22:30 ''UTC'' nesadegušās daļas nokrita Klusā okeāna dienvidu daļā, kas nav kuģojama. --> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="science.mail.ru 2026-04-26">[https://science.mail.ru/news/48290-zapusk-rakety-nositelya-soyuz-21a-26-04-2026/ Запуск ракеты-носителя «Союз-2.1а» 26 апреля 2026 года: продукты и новый скафандр отправились на МКС] science.mail.ru, 2026-04-26</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.russianspaceweb.com/progress-ms-34.html Progress MS-34 to re-supply ISS] Anatoly Zak * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/progress-ms.htm Progress-MS 01 — 40] Gunter Dirk Krebs {{SKS konfigurācija}} {{Progress kosmosa kuģi}} {{2026. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Progress kosmosa kuģi|MS-34]] swv7u17kqlpvwn9m1l4fq57q52rqb17 0 630244 4465972 4461908 2026-05-10T05:21:46Z Biafra 13794 jāuzlabo 4465972 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[attēls:Pāvels Pavlovs 1941.jpg|thumb|Pāvels Pavlovs (1941)]] '''Pāvels Pavlovs''' ({{val|ru|Павел Павлович Павлов}}; 1882—1977) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] arhitekts, [[Rēzekne]]s pilsētas arhitekts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1882. gada 16. novembrī [[Pēterburgas guberņa|Pēterburɡas guberņā]]. Studēja Ķeizariskās Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā, saņēma mākslinieka — arhitekta grādu. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s devās bēɡļu ɡaitās uz Francijā, pēc tam uz Latviju. Piedalījās [[Rīgas Centrāltirgus]] būvniecībā no 1924. līdz 1930. gadam. Rēzeknē apprecējās otrreiz ar vecticībnieku garīdznieka Jevstartija Rušanova meitu Olimpiādu. No 1927. gada 1. februāra ieņēma Rēzeknes pašvaldības arhitekta amatu. 1936. gada 24. janvārī Pavlovu atbrīvoja no pilsētas arhitekta pienākumiem. Otrā pasaules kara laikā Pavlovs devās bēɡļu ɡaitās uz Vāciju, tad uz Argentīnu, vēlāk uz ASV, dzīvoja Valingfordā, [[Konektikuta]]s pavalstī. Bija Krievu inženieru biedrības ASV loceklis, 1971. gadā Bostonā pēc Pavlova projekta uzcēla krievu pareizticīgo baznīcu (''Holy Epiphany Russian Orthodox Church''), miris 94 gadu vecumā 1977. gada 28. oktobrī Valingfordā.<ref>[https://www.rositten.lv/pavels-pavlovs Nezināmā Rēzekne]</ref> == Projekti == * īres nama pārbūve Rīgas prospektā 51, Pēterburɡā (1912) * īres nams 15. līnijā 34, Vasilija salā Pēterburɡā (1912—1913) * vecticībnieku baznīca Transporta šķērsielā 5 Petroɡradā (1916—1917) * Rēzeknes 2. latviešu pamatskola (taɡad [[Rēzeknes 3. pamatskola]], 1923) * Zirgu stacijas pārbūve par pilsētas valdes namu (1927), * [[Rēzeknes Kultūras nams|Rēzeknes Tautas pils]] pārbūve (1929), * [[Rēzeknes Sarkanā krusta slimnīca]] (1932), * [[Medumu baznīca]] (1935), * [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca]] (1937), * [[Istalsnas baznīca]] (1938), * [[Bērzgales baznīca]]s pārbūve, * Viļānu vecticībnieku dievnams, * [[Aglonas bazilika]]s restaurācija, * [[Nautrēni|Nautrēnu]] pamatskola (1936), * Līdumnieku pamatskola (1937), * Loboržu pamatskola (1937), * Baltezera pamatskola Andrupenes pagastā (1938), * Vidsmuižas pamatskola (1939), * Silajāņu pamatskola (1939), * [[Barkava]]s, Viļānu (1939) un [[Ružina]]s (1939) pagastnami, * [[Līvānu slimnīca]], * [[Stirniene]]s muižas saimniecības ēku pārbūve (1937). <gallery> Rēzeknes 2. latviešu pamatskola.jpg|Rēzeknes 2. latviešu pamatskola Latgolas Tautas pils.jpg|Rēzeknes Tautas pils Rēzeknes apriņķa slimnīca.jpg|Rēzeknes apriņķa slimnīca Istalsnas katolu baznica.jpg|Istalsnas baznīca Silajāņu skola 2002-08-10 - panoramio.jpg|Silajāņu skola </gallery> == Literatūra == * Vladimirs Nikonovs (2018). ''Резекне перед третьим пришествием''. Rēzekneː Nacionālo un reliģisko kultūru pētniecības centrs, 204 — 205. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pavlovs, Pāvels}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] 49tw660jkwzfenm9xhn0x09ll6pe9gt 4 630254 4465939 4465506 2026-05-10T03:29:23Z Biafra 13794 šajā neitrāls viedoklis. 4465939 wikitext text/x-wiki <!-- __NOTOC__ {{Balsojums beidzies}} ---- = Balsojuma protokols = {|style="background-color: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB;" |- |{{big| Balsojuma rezultāts}} |} --> == Balsojums == <span style="font-size:125%;">Par valstīm personu infokastēs</span> :Ierosinātājs: {{u|Meistars Joda}} :Sākuma termiņš: 2026. gada 27. aprīlī, plkst. 10.00 :Beigu termiņš: 2026. gada 11. maijā, plkst. 11.00 == Balsošana == '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt gan mūsdienu, gan vēsturisko valsti?</span>''' * '''jā, abas''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) vai Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.17 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, tikai mūsdienu''' :Valka, Latvija * '''nē, tikai vēsturisko''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS * '''Latvijā dzimušajiem nerādīt valsti vispār''' (izvēloties šo, joprojām var izdarīt izvēli arī pie kāda no iepriekšējiem trijiem, izsakot viedokli par attēlojuma veidu, ja tas neattiecas uz Latviju) :Valka # --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādītas abas valstis, kuru no tām rādīt kā svarīgāko (pirmo)?</span>''' * '''mūsdienu valsti''' :Valka, Latvija (tobrīd Latvijas PSR, PSRS) * '''vēsturisko valsti''' :Valka, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 18.07 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai dzimšanas/miršanas vietām personu infokastēs nepieciešams rādīt karogus?</span>''' * '''jā''' :{{vieta|Latvija|Valka}} # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 00.19 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.51 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) * '''nē''' :[[Valka]], [[Latvija]] # -- Pārāk raibi un lieki provocē sabiedrību par karogiem, kas tai nepatīk. Atsevišķos gadījumos autoriem [[Vikipēdija:Miljons iemeslu, kāpēc Vikipēdijā latviešu valodā ir mazāk rakstu nekā igauņu un lietuviešu|sarežģī darbu]], meklējot precīzo karogu periodos, kad neskaidra de facto/de jure valsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.06 (EEST) # -- Karogs infokastē var būt, ja ir sadaļa "Pilsonība" vai, piemēram, sportistiem "Pārstāvētā valsts" vai tml., bet pie dzimšanas/miršanas datiem neredzu nepieciešamību, pārāk izraibina. --[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 14.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm?</span>''' * '''jā, abām''' :{{vieta|Latvija|Valka}} (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}} # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 17.02 (EEST) # Ja kādam nepatīk pirmais karogs, tad vismaz ir otrais. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''tikai vēsturiskajai valstij''' :[[Valka]], [[Latvija]] (tobrīd {{vieta|PSRS|Latvijas PSR}}) vai {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka}} (tagad [[Latvija]]) * '''tikai mūsdienu valstij''' :[[Valka]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] (tagad {{LAT}}) vai [[Valka]], {{LAT}} (agrāk [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]) # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Šādi mazāk vietas diskusijai; mazāk PSRS karogu etc. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Ja tiek rādīts karogs, tad kurā vietā to darīt?</span>''' * '''pie valsts nosaukuma''' : [[Valka]], {{LAT}} # --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) # --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.52 (EEST) # --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) * '''sākumā, pie pirmā nosaukuma (mazākās administratīvās vienības)''' : {{vieta|Latvija|Valka}} #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) # Pie valsts nosaukuma izskatās neveikli. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) <hr> '''<span style="font-size:125%;">Vai šie nosacījumi būtu attiecināmi tikai uz aptuveni pēdējiem 150 gadiem?</span>''' * '''jā, tikai uz pēdējiem''' # --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.44 (EEST) # --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.10 (EEST) # -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 17.55 (EEST) #--[[Dalībnieks:Uldis_s|Uldis_s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis_s|diskusija]]) --[[Dalībnieks:Uldis s|Uldis s]] ([[Dalībnieka diskusija:Uldis s|diskusija]]) 2026. gada 5. maijs, plkst. 14.47 (EEST) # --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 09.42 (EEST) * '''nē, vienādi uz visiem laikiem''' #--[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) (iespēju robežās). #--[[Dalībnieks:ZANDMANIS|ZANDMANIS]] ([[Dalībnieka diskusija:ZANDMANIS|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 20.15 (EEST) #--[[Dalībnieks:OskarsC|OskarsC]] ([[Dalībnieka diskusija:OskarsC|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 21.42 (EEST) # --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.53 (EEST) #--[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 23.40 (EEST) #--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 00.37 (EEST) #--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 01.23 (EEST) # Neesmu pret kādu ierobežojumu, bet piedāvātais liekas pārāk patvaļīgi.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 1. maijs, plkst. 23.01 (EEST) #--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 07.52 (EEST) #--[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 2. maijs, plkst. 18.06 (EEST) #--[[Dalībnieks:Tankists|Tankists]] ([[Dalībnieka diskusija:Tankists|diskusija]]) 2026. gada 3. maijs, plkst. 17.35 (EEST) #--[[Dalībnieks:Gustamons|Gustamons]] ([[Dalībnieka diskusija:Gustamons|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 11.26 (EEST) # --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.06 (EEST) # Vienādi uz visiem laikiem, ja tas objektīvi ir iespējams. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 09.54 (EEST) == Skatīt arī == == Komentāri == Nacionālā enciklopēdijā nenorāda nevienu valsti :) [https://enciklopedija.lv/skirklis/284252-%C5%BDanis-Jomerts Piemērs] --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.47 (EEST) :vai tu domā, ka tā būtu derīga pieeja arī vikipēdijā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 10.51 (EEST) ::Drīzāk ne. Man šķiet, ka mēs tomēr cenšamies nebūt Nacionālā enciklopēdija, bet gan vispārēja enciklopēdija latviešu valodā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.03 (EEST) :::katrā ziņā, ja kāds nopietni domā, ka ir izskatāma versija vispār bez valsts (Valka, un viss), tad šobrīd bnav par vēlu to pievienot, var jau būt, ka šādai (drusku ārpus kastes) pieejai arī būtu daudz atbalstītāju [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 11.52 (EEST) ::::Citu valodu vikipēdijās attiecībā uz "savējiem" tā ir izplatīta prakse. Diez vai ir vienota pieeja, jo ir atrodami arī pretēji piemēri. Bet daudzos gadījumos ir tikai pilsēta, novads: [[:lt:Inga Ruginienė|lietuviešu]], [[:et:Alar Karis|igauņu]], [[:sv:Magdalena Andersson|zviedru]]. Patiesībā atbalstītu versiju, ka attiecībā uz Latvijas teritorijā dzimušajiem valsti nenorāda, tikai pilsētu vai attiecīgo teritoriālā iedalījuma vienību. Latviešu valodā lasošajiem neko nedotu klikšķināma saite uz Latvija vai Latvijas PSR.--[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] ([[Dalībnieka diskusija:Vylks|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.25 (EEST) :::::nu mēģinam tad ieviest vēl vienu papildus izvēli. noteikti nav par vēlu, nav vēl balsojumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.36 (EEST) ::::::tikai pilsētas norādīšana gan jau pavelk līdzi papildjautājumu par to, kādu pilsētas nosaukuma variantu norādīt - aktuālo un/vai tobrīdējo? secību gan jau varēs izsecināt no pārējiem jautājumiem. vienīgi laikam praktiskā līmenī nav diži daudz tādu variantu, kuros aktuālā un vēsturiskā pilsēta atšķirtos Latvijā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.34 (EEST) :::::::Vispār jau diezgan daudz. [[Daugavpils]], piemēram, visādi ir saukta. Sasmaka/[[Valdemārpils]]. [[Stučka]] — te vēl [[Diskusija:Evika Siliņa|diskusija]] bija :) Vāciskie nosaukumi — visas Lībavas un Mītavas — kas tos katrreiz pētīs? Ja liekam tikai pilsētu, tad nudien labāk tikai tagadējo nosaukumu. Ja ar visām bijušajām un esošajām valstīm, tad gan loģiskāk pie bijušās valsts minēt bijušo nosaukumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) ::::::::domāju, ka tas gan nav balsošanas vērts. tajā variantā, ja tiktu izlemts rādīt tikai vienu pašu pilsētu, rakstu veidotāji noteikti viegli atradīs veidu, kā to viegli un saprotami izdarīt. Eķengrāve (Viesīte). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.36 (EEST) Atļāvos papildināt ar papildu izvēli (Ja dzimšanas/miršanas vietām tiks rādīti karogi, vai nepieciešams tos rādīt abām valstīm? — "tikai mūsdienu valstij") un vienu jautājumu (Kurā vietā rādīt valsts karogu?). Ja ir iebildumi (balsošana taču ir jau sākusies), ver ņemt nost. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 18.37 (EEST) :domāju, ka var, tikai tad visu to jautājumu jāpārtaisa. bet tā kā citas balsis ir par diviem karogiem - es domāju, ka tas nebūs kritiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.37 (EEST) ::un arī pievienotais papildu jautājums ir vietā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) Starp citu, kā tad paliek ar to ''de iure'' un ''de facto'' pieminēšanu? Dēļ tā jau visa ņemšanās vispār sākās. Vai arī netaisīsim tomēr Latvijas vēstures īsu konspektu ik infokastē? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.13 (EEST) :īsti nē. es uzskatu, ka šis ir pēc būtības pilnīgi atsevišķs, no šiem atšķirīgs jautājums. kas būtu vai nu balsojams atsevišķi, nevis šajā "kaskādes balsojumā", vai pat nebūtu balsojams. jo šie balsojumi visi ir par noformējumu infokastē, kamēr tas vairāk par vēstures interpretāciju. nevēlos te tagad atvērt jaunu diskusiju fronti, daudz šķēpus jau salauzām diskutējot, vai Latvijas Republika, kas teorētiski pastāvēja cauri abām okupācijām vairākas desmitgades, tiešām būtu rādāma enciklopēdijā kā reāla valsts visā tajā laika posmā. bet liekas, ka pie tā varētu atgriezties tad, kad ir skaidrs, kā tad vispār mēs redzam to valstu un karogu rādīšanu, tad arī būs (varbūt) vieglāk pieņemt to lēmumu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 28. aprīlis, plkst. 22.32 (EEST) Ja kāds norādīja, ka karogus nevajag rādīt, viņš taču drīkst atbildēt arī uz jautājumiem "Ja karogi tiktu rādīti..." (kā to darīja Papuass)? -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 22.26 (EEST) :protams. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 6. maijs, plkst. 07.07 (EEST) 3oe70xxxamdlora4fgvz2fc8xveonx6 0 630651 4465909 4462379 2026-05-09T22:56:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4465909 wikitext text/x-wiki '''Kompozīcija''' (no [[Latīņu valoda|latīņu valodas]]: ''compositio'' — locījums, savienojums, apvienojums) ir viena no galvenajām mākslinieciskās jaunrades kategorijām. Atšķirībā no [[Zīmējums|zīmējuma]], [[krāsa]]s, [[līnija]]s, apjoma, [[telpa]]s, tā nepārstāv kādu no mākslinieciskās formas sastāvdaļām, bet gan māksliniecisku un figurālu, saturisku un formālu integritāti, kurā visi elementi ir organiski savstarpēji saistīti. Var teikt, ka kompozīcija ir mākslas darba pamatuzbūve, struktūra; atsevišķu tā daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība, laukumu, līniju, krāsu, formu, apjoma un reljefa saskaņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mlvv.tezaurs.lv/kompoz%C4%ABcija:1|title=kompozīcija {{!}} MLVV|website=mlvv.tezaurs.lv|access-date=2026-05-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intereses.lv/kompozicija-un-makslas-valoda/01/Ievads.html|title=Kompozīcija un mākslas valoda|website=www.intereses.lv|access-date=2026-05-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/vizuala-maksla/6-klase/ritms-un-ornaments-kompozicija-13296/kompozicija-lidzsvars-13336/re-c411a7b4-f522-49b1-9f34-43b35b583d21|title=Kompozīcija. Līdzsvars — teorija. Vizuālā māksla, 6. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-02|language=lv}}</ref> Dažreiz mākslinieciskā kompozīcija tiek salīdzināta ar dzīvu organismu, kurā dvēsele un ķermenis ir organiski apvienoti. Klasisko kompozīcijas definīciju [[Tēlotāja māksla|vizuālajā mākslā]] [[Itālijas renesanse|itāļu renesanses]] laikā sniedza mākslas teorētiķis un [[arhitekts]] [[Leons Batista Alberti]] savā traktātā "Trīs grāmatas par glezniecību" (1435–1436): "Kompozīcija ir sacerēšana, izdomāšana, izgudrošana" kā "brīvas mākslinieciskās gribas akts"... Domājams, ka Alberti šo kompozīcijas izpratni aizguva no klasiskās [[filoloģija]]s. Alberti kompozīciju uztvēra kā mākslinieka radošā procesa metodi, atklājot galveno darba posmu secību un saturu. Turklāt Alberti kompozīciju saprata kā "dzīvu organismu" un skaistumu, kuram "neko nevar pievienot, atņemt vai mainīt, nepadarot to sliktāku". Pēdējam precizējumam ir specifisks raksturs un tas ir saistīts ar [[renesanse]]s [[Estētika|estētiku]], vēlmi pēc ideālas, līdzsvarotas mākslas darba formas. == Dizaina elementi == Kompozīciju veido [[Dizains|dizaina]] elementi. Šie elementi parasti ir saistīti viens ar otru un ar visu mākslas darbu kopumā. Dizaina elementi ir līnijas, forma, krāsa (toņi ar to dažādajām vērtībām un intensitāti), tekstūra, ēnojums, forma, telpa. === Līnija === Līnijas ir optiskas parādības, kas ļauj māksliniekam virzīt skatītāja skatienu. Dabā pastāv līniju optiskā ilūzija, un vizuālajā mākslā elementus var izvietot, lai radītu šo ilūziju. Skatītājs neapzināti "lasa" attēlu, izmantojot dažādu elementu un objektu izvietojumu dažādos attālumos. Šādi elementi var būt ļoti noderīgi attēla kompozīcijā. Tās varētu būt burtiskas līnijas, piemēram, telefona un strāvas kabeļi vai laivu takelāža. Līnijas var rasties arī no dažādu krāsu vai kontrastu robežām vai atsevišķu elementu secībām. Līniju avots ir arī kustība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.clickandlearnphotography.com/latest/how-to-use-leading-lines-to-improve-your-photography-composition|title=How to Use Leading Lines in Your Photography Composition|last=Wrigley|first=Alex|website=Click and Learn Photography|access-date=6 February 2019}}</ref> Līnijas veicina gan noskaņojumu, gan [[Perspektīva|lineāru perspektīvu]], radot skatītājam dziļuma ilūziju. Slīpas līnijas rada kustības sajūtu un dinamiku. Līnijas var arī pievērst uzmanību attēla galvenajam objektam vai veicināt attēla organizāciju. Dažkārt mākslinieks var pārspīlēt vai radīt līnijas kā daļu no sava vēstījuma skatītājam. Salīdzinot ar taisnām līnijām, līknes attēlā rada lielāku dinamisko ietekmi. Tās parasti ir arī estētiski pievilcīgākas, jo skatītājs tās saista ar dabu un maigumu.<ref name="Taylor">{{Grāmatas atsauce|last=Taylor|first=David|title=Understanding Composition: The Expanded Guide|date=21 February 2015|publisher=Ammonite Press|location=East Sussex|isbn=9781781451083|page=68}}</ref> === Krāsa === Krāsu raksturo tās tonis jeb nokrāsa (''hue''), piesātinājums (''saturation''), spilgtums (''brightness''), caurspīdīgums (''transparency''), kontrasts (''contrast''), krāsu balanss (''color balance'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/informatika/11-klase/attelu-apstrades-jedzieni-6201/re-4d9ad13b-ad4b-4471-87dc-8ce6db08b69e|title=Krāsu raksturojums — teorija. Informātika, 11. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2026-05-01|language=lv}}</ref> Krāsai piemīt spēja ietekmēt cilvēka [[emocijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-color-in-art-182429|title=What is the Definition of Color in Art?|last=Esaak|first=Shelley|website=ThoughtCo.|access-date=March 8, 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wcs.k12.mi.us/cousino/wcsart/art%20foundatons%20site/color.html|title=Element of Design: Color|website=Art Foundations|access-date=2018-04-03|archive-date=2018-12-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20181223211158/http://wcs.k12.mi.us/cousino/wcsart/Art%20Foundatons%20Site/color.html}}</ref> === Tekstūra === Ir divi veidi, kā cilvēks izjūt tekstūru: fiziski un optiski. Optiskā tekstūra ir tad, kad tiek radīta fiziskas tekstūras ilūzija. Fotogrāfijā, gleznās un zīmējumos optiskā tekstūra tiek izmantota, lai radītu reālistiskāku izskatu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.artyfactory.com/art_appreciation/visual-elements/texture.html|title=The Visual Elements|website=Artyfactory}}</ref> === Vērtība === Vizuālajā mākslā gaisma un tumsa ir vērtības. Vērtība attiecas uz to, kā gaisma [[Atstarošana|atstarojas]] no objektiem. Jo vairāk gaismas tiek atstarota, jo augstāka ir vērtība. [[Baltā krāsa]] ir augstākā jeb gaišākā vērtība, bet [[Melnā krāsa|melnā]] - zemākā jeb tumšākā vērtība. Arī krāsām ir vērtība; piemēram, [[Dzeltenā krāsa|dzeltenajai krāsai]] ir augsta vērtība, bet [[Zilā krāsa|zilajai]] un [[Sarkanā krāsa|sarkanajai]] - zema. Šis svarīgais dizaina elements ļauj māksliniekam radīt gaismas ilūziju, izmantojot vērtību kontrastu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://thevirtualinstructor.com/Value.html|title=The Elements of Art-"Value"|last=Fussell|first=Matt|website=The Virtual Instructor}}</ref> === Forma === Forma apzīmē objekta telpiskās [[dimensija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-form-in-art-182437|title=What Does the Term 'Form' Mean in Regards to Art?|last=Marder|first=Lisa|website=ThoughtCo.|access-date=January 23, 2018}}</ref> Izmantojot apgaismojumu, ēnas, krāsas un toņus, zīmēšanā un glezniecībā var radīt [[Trīsdimensiju telpa|trīsdimensiju]] formas ilūziju. Jo lielāks ir krāsu kontrasts, jo izteiktāka ir trīsdimensiju forma. Formas ar mazāku krāsu gammu šķiet plakanākas nekā tās, kurām ir lielāka variācija un kontrasts. === Telpa === Telpa ir apgabals ap objektu, virs tā vai objekta iekšpusē. Šis elements ir atrodams ikvienā vizuālās mākslas darbā. Telpa var būt pozitīva vai negatīva, atvērta vai slēgta, sekla vai dziļa, divdimensiju vai trīsdimensiju. Zīmējumā vai glezniecībā patiesībā telpas nav, bet tiek radīta tās ilūzija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thoughtco.com/definition-of-space-in-art-182464|title=Exploring the Spaces Between and Within Us|last=Esaak|first=Shelley|website=ThoughtCo.|access-date=February 19, 2018}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sophia.org/tutorials/elements-of-art-space|title=What is Space?|publisher=Sophia Learning|website=Sophia}}</ref> == Kompozīcijas veidi == Ir dažādi kompozīcijas veidi: vertikāla kompozīcija, horizontāla kompozīcija, centra kompozīcija, trīsstūrveida kompozīcija, apļveida kompozīcija, diagonāla kompozīcija, krustveida kompozīcija, “Z” veida kompozīcija, “U” veida kompozīcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zirnis.lv/07-12-2015/b28353|title=Kompozīcijas veidi {{!}} zirnis:Skolai&Ģimenei {{!}} bezmaksas resursi {{!}} autordarbs|website=www.zirnis.lv|access-date=2026-05-02}}</ref> == Kompozīcijas tehnikas == Pie kompozīcijas tehnikām var minēt vizuālā centra uzsvēršanu, proporcionalitāti, attiecību saskaņošanu starp lielumiem, jo īpaši izmantojot zelta griezuma metodi. Atkarībā no mākslinieka mērķiem ir daudz paņēmienu, lai mākslas darbā panāktu vienotības sajūtu. Piemēram, tiek uzskatīts, ka mākslas darbs ir estētiski patīkams acij, ja darba elementi ir sakārtoti līdzsvarotā kompozicionālā veidā. Tomēr [[Sirreālisms|sirreālisti]], piemēram, [[Salvadors Dalī]] izjauc tradicionālo kompozīciju. Tradicionālu kompozīciju var panākt, izmantojot vairākas metodes: === Nepāra skaitļa likums === "Nepāra skaitļa" princips liek domāt, ka nepāra skaits objektu attēlā ir interesantāks par pāra skaitli. Tādējādi, ja attēlā ir vairāk nekā viens objekts, ieteicams izvēlēties izkārtojumu ar vismaz trim objektiem. Pāra skaitlis objektu rada attēlā [[simetrija]]s, kas dabiskā, neformālā kompozīcijā var šķist mazāk dabiskas. === Trešdaļu likums === [[Attēls:Rule_of_thirds_photo.jpg|thumb|left|Trešdaļu likums: horizonts atrodas tuvu apakšējai režģa līnijai, tumšās zonas atrodas kreisajā trešdaļā, bet gaišākās - labajā trešdaļā]] Trešdaļu likums ir kompozīcijas vadlīnija, kas nosaka, ka vizuāli pievilcīgi ir izvietot attēla svarīgākās iezīmes uz horizontālajām un vertikālajām līnijām, kas sadalītu attēlu trešdaļās horizontāli un vertikāli, vai tuvu tām. Mērķis ir neļaut objektiem un interesējošajām zonām (piemēram, [[Horizonts|horizontam]]) sadalīt attēlu divās daļās, novietojot tos tuvu vienai no līnijām, kas sadalītu attēlu trīs vienādās kolonnās un rindās, ideālā gadījumā tuvu šo līniju krustpunktam. Tiek uzskatīts, ka trešdaļu likums ir [[Zelta griezums|zelta griezuma]] vienkāršojums. Attēls, kurā redzama persona, kuru ieskauj/ierāmē divas citas personas, visticamāk, tiks uztverts kā draudzīgs un mierinošs, pretēji attēlam, kurā redzama viena persona bez būtiskas apkārtnes. Turklāt šāda kompozīcija bieži rada stāstījuma sajūtu un uzsver attiecības starp attēlā redzamajiem objektiem vai personām. Šo principu plaši izmanto fotogrāfijā, glezniecībā un digitālajā dizainā, lai radītu līdzsvarotu un vizuāli interesantu kompozīciju. Tas palīdz skatītāja uzmanību dabiski virzīt pa attēlu, nevis koncentrēt to tikai centrā. === Vienkāršošana === Attēli ar jucekli var novērst uzmanību no galvenajiem attēla elementiem un apgrūtināt objekta identificēšanu. Samazinot liekā satura daudzumu un atstājot tikai nepieciešamās sastāvdaļas, skatītājs, visticamāk, koncentrēsies uz galvenajiem objektiem. Jucekli var samazināt arī, izmantojot apgaismojumu, jo attēla gaišākās zonas mēdz piesaistīt uzmanību, tāpat kā līnijas, kvadrāti un krāsas. Glezniecībā mākslinieks var izmantot mazāk detalizētu un definētu otas triepienu attēla malās. === Telpas likums === [[Attēls:BMW_M3_-4.jpg|thumb|left|Sacīkšu automašīnas attēls ar tukšu laukumu tās priekšā]] Telpas likums attiecas uz mākslas darbiem, kuros attēloti objekti, kuriem mākslinieks vēlas pielietot kustības ilūziju. To var panākt, piemēram, atstājot laukumu virzienā, kurā skatās attēlotās personas acis, vai, attēlojot skrējēju, pievienojot tukšu laukumu viņa priekšā, lai norādītu uz kustību.<ref>{{Publikācijas atsauce|vauthors=Bertamini, M, Bennett, KM, Bode, C|date=2011|title=The anterior bias in visual art: The case of images of animals|journal=Laterality|volume=16|issue=6|pages=673–689|doi=10.1080/1357650X.2010.508219|pmid=21347971}}</ref> Šis princips palīdz skatītājam intuitīvi uztvert kustības virzienu un darbības turpinājumu ārpus attēla kadra. Tas bieži tiek izmantots fotogrāfijā, kino un ilustrācijās, lai radītu dinamiskāku un dabiskāku kompozīciju. Telpas likums uzlabo attēla līdzsvaru, novēršot sajūtu, ka objekts “spiežas” pret kadra malu. Tas var radīt arī lielāku telpas dziļuma iespaidu, padarot attēlu vizuāli plašāku un atvērtāku. Nepietiekama brīvā telpa kustības virzienā bieži rada saspiestības sajūtu un var traucēt attēla uztverei. === Kustības radīšana === <gallery widths="180" heights="180"> Attēls:Composition Image A.svg|Attēls A Attēls:Composition Image B.svg|Attēls B </gallery> Parasti tiek uzskatīts, ka skatītājam ir patīkamāk, ja attēls mudina skatienam pa to pārvietoties, nevis uzreiz fiksēties uz konkrētu vietu. Mākslinieki bieži cenšas izvairīties no tādu kompozīciju veidošanas, kas šķiet "statiskas" vai "plakanas", iekļaujot attēlā kustību. Attēlā A divi kalni ir vienāda izmēra un novietoti viens otram blakus, radot ļoti statisku un neinteresantu attēlu. Attēlā B kalni ir dažāda izmēra, un viens atrodas tuvāk horizontam, liekot acij pārvietoties no viena kalna uz otru, radot interesantāku un patīkamāku attēlu. Tas arī šķiet dabiskāk, jo dabā objekti reti ir vienāda izmēra un vienmērīgi izvietoti. == Galerija == <gallery widths="190" heights="190" perrow="6"> Attēls:Rembrandt - The Raising of Lazarus - WGA19118.jpg|alt=Rembrandt, c. 1630|[[Rembrants]] Attēls:'The Raising of Lazarus', tempera and gold on panel by Duccio di Buoninsegna, 1310–11, Kimbell Art Museum.jpg|[[Dučo di Buoninseņa]] Attēls:Saint-Jean, Gérard de - La Résurrection de Lazare, avec un couple de donateurs et leur fille, RF 1285.jpg|Gērtgens tot Sint Jans Attēls:Guercino - Raising of Lazarus - WGA10931.jpg|Džovanni Frančesko Barbjēri Attēls:Александр Андреевич Иванов - Явление Христа народу (Явление Мессии) - Google Art Project.jpg|[[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] Attēls:Jan Vermeer - The Art of Painting - Google Art Project.jpg|[[Jans Vermērs]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslas termini]] 3amn6amnanvggt7y21jrtp69tieqfyz 0 630683 4465724 4464075 2026-05-09T14:51:47Z Ytteroy 50392 4465724 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Sātans Pradas brunčos 2 | oriģinālnos = ''The Devil Wears Prada 2'' | attēls = Devil-Wears-Prada-2-plakats.jpg | att_izm = | žanrs = [[komēdijdrāma]] | režisors = [[Deivids Frankels]] | producents = Vendija Fainermane | scenārijs = Alaina Broša Makkena | aktieri = * [[Merila Strīpa]] * [[Anna Hetaveja]] * [[Emilija Blanta]] * [[Džastins Terū]] * [[Kenets Brana]] * [[Stenlijs Tuči]] | mūzika = Teodors Šapīro | operators = Florians Balhauss | montāža = Endrū Markuss | studija = ''Wendy Finerman Productions'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios]]'' | izdošana = {{filmas datums|2026|5|1}} | ilgums = 119 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 15, 2026 |title=''The Devil Wears Prada 2'' (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/the-devil-wears-prada-2-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdm0mtgx |publisher=Britu filmu klasifikācijas padome |language=en |accessdate={{dat|2026|4|15||bez}}}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref name="VarietyProjections">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=April 29, 2026 |title=Box Office: 'Devil Wears Prada 2' Poised for Massive Debut Above $80 Million Domestically, $180 Million Globally |url=https://variety.com/2026/film/box-office/devil-wears-prada-2-box-office-opening-weekend-projections-1236732376/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|234 miljoni}}<ref name="NUM">{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 — Financial Information |url=https://www.the-numbers.com/movie/Devil-Wears-Prada-2-The-(2026) |website=The Numbers |accessdate={{dat|2026|5|3||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006) | nākamā = | imdb = 33612209 }} '''"Sātans Pradas brunčos 2"''' ({{val|en|The Devil Wears Prada 2}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada ASV [[komēdijdrāma]]s filma, kuras režisors ir [[Deivids Frankels]] un scenārija autore — Alaina Broša Makkena. Tas ir 2006. gada filmas "[[Sātans Pradas brunčos]]" turpinājums, kurā savās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], bet aktieru sastāvam pievienojas [[Džastins Terū]], [[Lūsija Liu]], [[Simona Ešlija]] un [[Kenets Brana]]. Lai gan pirmā filma guva panākumus, Strīpa un Hetaveja sākotnēji bija atturīgas pret turpinājuma uzņemšanu. Filmas izstrāde sākās 2024. gada jūlijā, kad galvenie aktieri parakstīja līgumus par lomu atjaunošanu, bet Frankels un Broša-Makkenna atgriezās attiecīgi režisora un scenāristes amatā. Galvenā filmēšana norisinājās no 2025. gada jūnija līdz oktobrim [[Manhatana|Manhatanā]] un [[Milāna|Milānā]], ar papildu epizodēm [[Ņuarka|Ņuarkā]]. "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika {{dat|2026|4|20||bez}} Ņujorkā. Latvijas kinoteātros filma bija skatāma no {{dat|2026|4|29|ģ|bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1|ģ|bez}}, kur to izplatīja ''[[20th Century Studios]]''. Filma saņēma kopumā labvēlīgas atsauksmes no kritiķiem un, ar 100 miljonu dolāru lielu budžetu, nopelnījusi 259 miljonus ASV dolāru, kļūstot par 2026. gada sesto ienesīgāko filmu pasaulē. == Sižets == Divas desmitgades pēc tam, kad Andrea "Endija" Saksa pameta asistentes amatu modes žurnālā ''Runway'',{{efn|name=fn1|Kā attēlots filmā "[[Sātans Pradas brunčos]]" (2006).}} viņa kļuvusi par cienītu reportieri Ņujorkā. Tomēr balvu pasniegšanas ceremonijas laikā visa viņas redakcija pēkšņi tiek atlaista no darba ar īsziņu starpniecību. Endijai paveicas iegūt darbu pie savas bijušās priekšnieces ''Runway'' žurnālā — Mirandas Prīstlijas, kura nonākusi kritikas centrā pēc tam, kad žurnāls bez pārbaudes publicējis reklāmrakstu par zīmolu, kura ražotnēs darbinieki strādā necilvēcīgos apstākļos. Lai uzlabotu žurnāla reputāciju, Mirandas priekšnieks Ērvs Revics — ''Runway'' mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks — bez viņas piekrišanas pieņem Endiju darbā kā tematisko rakstu redaktori. Miranda šādu iejaukšanos uzņem ar nepatiku. Neraksturīgi gausā Miranda ar grūtībām orientējas mūsdienu modes mediju vidē. Lai gan daži no viņas tirāniskajiem biroja ieradumiem saglabājušies, personāla sūdzības mazinājušas viņas patvaļu. Mirandas labā roka Naidžels paskaidro, ka vairs neviens nelasa ''Runway'' drukāto izdevumu. Lai segtu izmaksas, kādreizējā perfekcioniste Miranda ir spiesta pieņemt vilinošu klikšķu saturu un lēti ražotus īsformāta video. Endija raksta nopietnus rakstus, taču tos lasa nedaudzi. Tikmēr viņa iepazīstas ar jaunu draugu Pīteru. Pēc skandāla saistībā ar darbnīcām Miranda mēģina atgūt savu reklāmdevēju uzticību. Viens no svarīgākajiem reklāmdevējiem ir ''[[Dior]]'', kurā strādā Endijas bijusī kolēģe Emīlija. Saspringtā sarunā Endija jūt spriedzi starp Emīliju un Mirandu. Miranda ir spiesta piedāvāt ''Dior'' reklāmrakstu, ko uzdod sagatavot Endijai. Intervijas laikā Emīlija un Endija strīdas par to, kā mūsdienu mode ceļ cenas un izstumj vidusšķiras patērētājus. Endija glābj savu reputāciju ''Runway'' žurnālā, panākot ilgi gaidītu interviju ar Sašu Bārnsu — [[Silīcija ieleja]]s miljardiera bagāto šķirteni. Ērvs apsola paaugstināt Mirandu par sava plašsaziņas līdzekļu uzņēmuma globālā satura vadītāju, taču nomirst, pirms paaugstinājums tiek oficiāli noformēts. Viņa dēls Džejs, kuram nav tēva sentimentālās piesaistes ne modei, ne ''Runway'' žurnālam, paaugstinājumu apstādina un pieaicina vadības konsultantus, lai ieteiktu izmaksu samazināšanu. Mirandai nākas lidot ekonomiskajā klasē. Endijai par pārsteigumu, Miranda to pacieš. Endija apdraud savas attiecības ar Pīteru, kad, raizējoties par savas pozīcijas zaudēšanu, netīši nicinoši izsakās par viņa kā dzīvokļu renovētāja darbu. [[Milānas modes nedēļa]]s laikā Naidžels rīko, iespējams, savu pēdējo lielo ''Runway'' svinīgo sarīkojumu, kura zvaigzne ir ''[[Lady Gaga]]''. Endija izstrādā plānu, kā glābt ''Runway'', pārliecinot bagātu mecenātu izpirkt to no Džeja. Šis mecenāts ir Bendžijs — Sašas bijušais vīrs un Emīlijas pašreizējais draugs. Kad Endija un Emīlija atklāj savu plānu, Miranda ir nikna, jo zina, ka Emīlija izpirktu ''Runway'' tikai tādēļ, lai viņu atlaistu. Miranda atzīst, ka izstūma Emīliju no modes žurnālistikas, jo Emīlijai trūkst radošās vīzijas. Svinīgo vakariņu laikā Bendžijs Mirandai izklāsta savu redzējumu par mākslīgā intelekta vadītu pasauli, kas Mirandu satrauc. Lai novērstu ''Runway'' iznīcināšanu, Miranda uzdod Endijai atrast konkurējošu pircēju. Endija pārliecina Sašu izpirkt ne tikai ''Runway'', bet visu ''Elias-Clarke'', un Džejs pieņem viņas piedāvājumu, atsakoties no darījuma ar Bendžiju. Miranda saprot, ka gadu gaitā nav pietiekami novērtējusi Naidželu, un, lai labotu nodarīto, uzaicina viņu savā vietā teikt svinīgā sarīkojuma galveno runu, kamēr viņa pati kopā ar Endiju noslēdz darījumu ar Sašu. Pēc atgriešanās Ņujorkā Saša piešķir Mirandai Ērva apsolīto paaugstinājumu. Endija salabst ar Pīteru un sagrauto Emīliju. Naidžels atzīstas, ka tieši viņš pamudinājis Ērvu pieņemt Endiju atpakaļ ''Runway'', jo viņa tam allaž patikusi. Miranda atzīstas Endijai, ka tieši viņas ideālisms iedvesmojis Mirandu pretoties. Viņa piešķir Endijai labāku biroju un atgriežas darbā ar atjaunotu patvaļu. == Lomās == {{Multiple image | total_width = 250 | image1 = Meryl Streep- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194765350 (cropped1).jpg | image2 = Anne Hathaway- Press conference for the film "The Devil Wears Prada 2" - 55194764955 (cropped).jpg | image3 = Emily Blunt at WWD Style Awards 2026-02.jpg | image4 = MJK31852 Stanley Tucci (Final Portrait, Berlinale 2017).jpg | perrow = 2 | footer = Filmas galvenajās lomās atgriežas [[Merila Strīpa]], [[Anna Hetaveja]], [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]], kuri visi atveido savas lomas no pirmās filmas. }} === Galvenajās lomās === * [[Merila Strīpa]] kā Miranda Prīstlija, žurnāla ''Runway'' galvenā redaktore; * [[Anna Hetaveja]] kā Andrea "Endija" Saksa, žurnāliste un Mirandas bijusī otrā asistente, kura kļūst par jauno tematisko rakstu redaktori ''Runway''; * [[Emilija Blanta]] kā Emīlija Čārltone, Mirandas bijusī pirmā asistente, kura tagad ir vadošā vadītāja modes namā ''Dior''; * [[Stenlijs Tuči]] kā Naidžels Kiplings, Mirandas ilggadējais labās rokas cilvēks; * [[Džastins Terū]] kā Bendžijs Bārnss, Emīlijas draugs; * [[Kenets Brana]] kā Stjuarts Simonss, Mirandas jaunais vīrs; * [[Lūsija Liu]] kā Saša Bārnsa, Bendžija bijusī sieva. === Otrā plāna lomās === * [[Simona Ešlija]] kā Amari Mari, Mirandas pašreizējā pirmā asistente; * Patriks Bremols kā Pīters, Endijas mīlas interese; * Keilebs Hīrons kā Čārlijs, Mirandas pašreizējais otrais asistents; * Helēna Dž. Šena kā Džina Čao, Endijas asistente; * B. Dž. Novaks kā Džejs Revics, finansists, kurš pēc tēva pēkšņās nāves pārņem ''Elias-Clarke'' izdevniecību; * Treisija Tomsa kā Lilija, Endijas draudzene; * Tibors Feldmans kā Ērvs Revics, ''Runway'' priekšsēdētājs un mātesuzņēmuma ''Elias-Clarke'' īpašnieks; * Reičela Blūma kā Tālija, Endijas draudzene; * Polīna Šalamē kā Ilana Pūla, ''Runway'' redaktore; * Lerijs Mičels kā Maks, Endijas draugs žurnālists; * [[Džordžs C. Volfs]] kā Pols, ''Runway'' redaktors. === Epizodiskās lomās === ''[[Lady Gaga]]'' īpašā lomā iejūtas izdomātā pašas tēlā, kuru ar Mirandu vieno kopēja pagātne. Sevi tāpat atveido šādas personas: {{Div col|cols=2}} * [[Donatella Versače]]; * [[Ciara]]; * [[Heidija Kluma]]; * [[Karls Entonijs Taunss]]; * Vinija Hārlova; * Ešlija Greiema; * Kalems Hārpers; * Amēlija Dimoldenberga; * [[Džons Batists]]; * Lo Roučs; * Dženna Buša Heigere. {{Div col end}} == Veidošana == === Attīstība === 2013. gadā [[Lorīna Veisbergera]] uzrakstīja un publicēja romānu ''Revenge Wears Prada: The Devil Returns'' — turpinājumu savam 2003. gada romānam ''The Devil Wears Prada'', kas ekranizēts kā [[Sātans Pradas brunčos|2006. gada filma]]. Galvenās aktrises [[Merila Strīpa]] un [[Anna Hetaveja]] sākotnēji nebija ieinteresētas turpinājuma uzņemšanā — Strīpa esot pat teikusi, ka tas viņu neinteresē, savukārt Hetaveja paziņoja, ka labāk gribētu strādāt ar tiem pašiem cilvēkiem pie kaut kā "pavisam atšķirīga".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Setoodeh |first=Ramin |date=June 23, 2016 |title='The Devil Wears Prada' Turns 10: Meryl Streep, Anne Hathaway and Emily Blunt Tell All |url=https://variety.com/2016/film/features/the-devil-wears-prada-turns-10-meryl-streep-anne-hathaway-and-emily-blunt-tell-all-1201802311/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|5|23||bez}}}}</ref> 2024. gada jūlijā parādījās ziņas, ka ''[[Walt Disney Studios]]'', ''20th Century Studios'' mātesuzņēmums, ir ieinteresēts turpinājuma izstrādē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=July 8, 2024 |title='The Devil Wears Prada' Sequel Scripted By Aline Brosh McKenna In Early Development At Disney |url=https://deadline.com/2024/07/the-devil-wears-prada-sequel-aline-brosh-mckenna-disney-1236004034/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> Tā paša mēneša laikā sākās sarunas ar Alainu Brošu Makkenu par scenārija rakstīšanu, savukārt Strīpa, Hetaveja, [[Emilija Blanta]] un [[Stenlijs Tuči]] atjaunoja savas lomas no pirmās filmas.<ref name="EW">{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=July 9, 2024 |title=All Devil Wears Prada stars plus original director and producer in talks to return for sequel |url=https://ew.com/devil-wears-prada-sequel-in-the-works-with-original-cast-8674983 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2024|7|9||bez}}}}</ref> === Aktieru piesaiste un filmēšana === Galvenā filmēšana sākās {{dat|2025|6|30||bez}}, [[Deivids Frankels|Deividam Frankelam]] atkal ieņemot režisora amatu un [[Kenets Brana|Kenetam Branam]] pievienojoties aktieru sastāvam.<ref name="Branagh">{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=June 30, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2': Kenneth Branagh Joins With Meryl Streep, Anne Hathaway, Emily Blunt & Stanley Tucci Officially Back |url=https://deadline.com/2025/06/the-devil-wears-prada-2-cast-kenneth-branagh-1236445810/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|6|30||bez}}}}</ref> Jūlijā tika paziņots, ka Treisija Tomsa un Tibors Feldmans atjauno savas lomas, savukārt aktieru sastāvam pievienojas [[Simona Ešlija]], [[Lūsija Liu]], [[Džastins Terū]], B. Dž. Novaks, Polīna Šalamē, Reičela Blūma un Patriks Bremols.<ref name="July25">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=July 8, 2025 |title='Devil Wears Prada 2' Adds Lucy Liu, Justin Theroux, B.J. Novak, Pauline Chalamet and More to Cast |url=https://variety.com/2025/film/news/devil-wears-prada-2-cast-lucy-liu-justin-theroux-bj-novak-1236449894/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|7|9||bez}}}}</ref> Strīpu, Hetaveju un Tuči pamanīja filmēšanā [[Manhatana|Manhatenā]] 2025. gada 21. jūlija nedēļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Price |first=Brian |date=July 25, 2025 |title=Meryl Streep and Anne Hathaway spotted in NYC filming 'Devil Wears Prada 2' |url=https://www.nbcnewyork.com/new-york-city/devil-wears-prada-cast-filming-nyc/6348432/ |website=NBC New York |accessdate={{dat|2025|7|29||bez}}}}</ref> [[Sidnija Svīnija]] pamanīta filmēšanas laukumā kopā ar Blantu 7. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sydney Sweeney, You Might Think I'm The Devil... But These Jeans Were Made for Prada!!! |url=https://www.tmz.com/2025/08/07/sydney-sweeney-devil-wears-prada-2-set-nyc/ |website=TMZ |date=August 7, 2025 |accessdate={{dat|2025|9|2||bez}}}}</ref> Svarīga lidostas epizode filmēta [[Ņuarka|Ņuarkā]] 2025. gada 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kuperinsky |first=Amy |date=September 4, 2025 |title=''The Devil Wears Prada 2'' takes its fashion party to N.J. because 'everybody wants to be us' |url=https://www.nj.com/entertainment/2025/09/the-devil-wears-prada-2-takes-its-fashion-party-to-nj-as-filming-continues.html |website=NJ.com |accessdate={{dat|2025|9|12||bez}}}}</ref> Tuči un Strīpa filmējās ''Dolce & Gabbana'' [[Milānas modes nedēļa]]s skatē 27. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garner |first=Glenn |date=September 27, 2025 |title=Meryl Streep & Stanley Tucci Channel 'Devil Wears Prada' Characters At Milan Fashion Week |url=https://deadline.com/2025/09/meryl-streep-stanley-tucci-devil-wears-prada-milan-fashion-week-1236557982/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Filmēšana [[Milāna|Milānā]] norisinājās no 6. līdz 18. oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Monnis |first=Monica |date=September 10, 2025 |title=Le riprese de Il Diavolo veste Prada 2 a Milano |url=https://www.elle.com/it/showbiz/cinema/a66023226/il-diavolo-veste-prada-2-riprese-milano-programma-casting-date-luoghi/ |website=Elle |language=it |accessdate={{dat|2025|9|17||bez}}}}</ref> Oktobrī filmēšanas laukumā pamanīja [[Donatella Versače|Donatellu Versači]], kura spēlē epizodisku lomu,<ref name="Versace">{{Tīmekļa atsauce |last=Galati |first=Arianna |date=October 8, 2025 |title=Anche Donatella Versace avvistata sul set de Il diavolo veste Prada 2 |url=https://d.repubblica.it/fashion/moda/2025/10/08/news/donatella_versace_il_diavolo_veste_prada_2_set_nuovo_film-424899576/ |website=la Repubblica |language=it |accessdate={{dat|2025|10|9||bez}}}}</ref> un ziņots, ka filmā lomu spēlēs ''[[Lady Gaga]]''.<ref name="Gaga">{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=October 10, 2025 |title=Lady Gaga to Appear in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://variety.com/2025/film/news/lady-gaga-devil-wears-prada-sequel-1236544968/ |website=Variety |accessdate={{dat|2025|10|10||bez}}}}</ref> Filmēšana oficiāli noslēdzās {{dat|2025|10|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McArdle |first=Tommy |date=October 22, 2025 |title=Justin Theroux Shares Photos with Anne Hathaway and More as Devil Wears Prada 2 Wraps Filming |url=https://people.com/justin-theroux-confirms-devil-wears-prada-2-wrapped-filming-11834660 |website=People |accessdate={{dat|2025|10|24||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī kļuva zināms, ka Svīnijas, kurai bija jāparādās epizodiskā lomā kā viņai pašai, kadrus izgrieza no gala versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Nolfi |first=Joey |date=April 21, 2026 |title=Sydney Sweeney cameo cut from The Devil Wears Prada 2, source explains why |url=https://ew.com/syndey-sweeney-cameo-cut-devil-wears-prada-2-11954299 |website=Entertainment Weekly |accessdate={{dat|2026|4|21||bez}}}}</ref> === Mārketings === Pirmais īsais reklāmrullis publicēts {{dat|2025|11|12||bez}}. Tas esot bijis visskatītākais komēdijas filmu reklāmrullis pēdējo 15 gadu laikā ar 181,5 miljoniem skatījumu jau pirmajās 24 stundās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Roeloffs |first=Mary Whitfill |date=December 24, 2025 |title='The Devil Wears Prada 2' Was Most-Viewed Movie Trailer Of 2025 |url=https://www.forbes.com/sites/maryroeloffs/2025/12/24/anticipated-sequels-and-remakes-dominated-the-years-most-watched-movie-trailers/ |website=Forbes |accessdate={{dat|2026|1|23||bez}}}}</ref> Reklāmrullī redzamā filmas krāsu apstrāde un apgaismojums sociālajos tīklos un presē izraisīja daudzus komentārus, kuros pausta nožēla par "''[[Netflix]]'' izskata" izplatīšanos visā kinoindustrijā — standartizētu krāsu paleti, kontrasta zudumu un no tā izrietošo gludo, plakano vizuālo iespaidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Bhardwaj |first=Ayushi |title=Fans call out the lighting and color grading in The Devil Wears Prada 2 trailer after first look drops |url=https://www.primetimer.com/features/fans-call-out-the-lighting-and-color-grading-in-the-devil-wears-prada-2-trailer-after-first-look-drops |website=Primetimer |accessdate={{dat|2026|2|21||bez}}}}</ref> Filmas pirmais pilnais reklāmrullis, kas publicēts {{dat|2026|2|1||bez}}, sasniedza 222 miljonus skatījumu pirmajās 24 stundās — ''20th Century Studios'' šo nodēvēja par visu laiku visskatītāko reklāmrulli studijas vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dodge |first=Jeff |title=Anne Hathaway's Highly-Anticipated 2026 Movie Sets 'Groundbreaking' Record for Most-Viewed Trailer of All Time |url=https://screenrant.com/the-devil-wears-prada-2-trailer-record-20th-century-studios/ |website=ScreenRant |accessdate={{dat|2026|2|4||bez}}}}</ref> 2026. gada aprīlī [[Anna Vintūra]] — bijusī ''Vogue'' galvenā redaktore, kura, kā uzskata, kalpojusi par Mirandas Prīstlijas tēla prototipu, — parādījās žurnāla vāka attēlā kopā ar Strīpu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Malle |first=Chloe |date=April 7, 2026 |title=Meryl Streep and Anna Wintour on Power, Fashion, and Acting the Part in 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.vogue.com/article/meryl-streep-anna-wintour-may-cover-2026-interview |website=Vogue |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Vēlāk tajā pašā mēnesī Strīpa un Hetaveja devās uz Dienvidkoreju, lai filmu reklamētu, un piedalījās intervijā ar dziedātāju Vona Janga.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gaviria |first=Carlos |date=April 26, 2026 |title=IVE's Wonyoung interviews Anne Hathaway and Meryl Streep for The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.musicmundial.com/en/ives-wonyoung-interviews-anne-hathaway-and-meryl-streep-for-the-devil-wears-prada-2/ |website=Music Mundial |accessdate={{dat|2026|4|28||bez}}}}</ref> == Mūzika == Otrais reklāmrullis ietvēra ieskatu oriģināldziesmā ''[[Runway (dziesma)|Runway]]'', ko izpilda ''[[Lady Gaga]]'' un ''[[Doechii]]''. Dziesmai ar tādu pašu nosaukumu kā Mirandas Prīstlijas vadītajam izdomātajam žurnālam ir ''[[house-pop]]'' stils.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Green |first=Walden |date=April 6, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Preview New Song "Runway" in Devil Wears Prada 2 Trailer |url=https://pitchfork.com/news/lady-gaga-and-doechii-preview-new-song-runway-in-devil-wears-prada-2-trailer/ |website=Pitchfork |accessdate={{dat|2026|4|7||bez}}}}</ref> Dziesmu izdeva kā singlu {{dat|2026|4|9||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=April 9, 2026 |title=Lady Gaga and Doechii Release New Single, 'Runway' |url=https://variety.com/2026/film/news/lady-gaga-doechii-single-runway-devil-wears-prada-1236713028/ |website=Variety |accessdate={{dat|2026|4|9||bez}}}}</ref> Tāpat ir izlaists atsevišķs skaņdarbu albums, ko sacerējis komponists Teodors Šapīro — tajā ir 20 skaņdarbi ar kopējo ilgumu 39 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 (Original Score) |url=https://www.amazon.com/dp/B0GXHTBBCC/ |date=May 1, 2026 |website=Amazon.com |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> == Izlaišana == "Sātans Pradas brunčos 2" pirmizrāde notika Linkolna centrā Ņujorkā {{dat|2026|4|20||bez}}, un pasākumu translēja tiešsaistē platformās ''[[Disney+]]'' un ''[[Hulu]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tinoco |first=Armando |date=April 20, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Premiere Red Carpet Photos |url=https://deadline.com/gallery/the-devil-wears-prada-2-premiere-red-carpet-photos-disney/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> Otrā pirmizrāde divas dienas vēlāk notika [[Londona|Londonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 22, 2026 |title=The ''Devil Wears Prada 2'' Party Rolls Into London |url=https://www.vogue.co.uk/gallery/devil-wears-prada-london-premiere |website=British Vogue |accessdate={{dat|2026|4|22||bez}}}}</ref> [[Tokija|Tokijā]] filmas pirmizrāde notika Ropongi Hilsā 24. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tanaka |first=Shinobu |date=April 24, 2026 |title=TWICEのMOMOとSANAが赤いドレスでランウェイを闊歩 |url=https://press.moviewalker.jp/news/article/1343370/ |website=MovieWalker Press |language=ja |accessdate={{dat|2026|4|30||bez}}}}</ref> Latvijas kinoteātros filmu izplatīja ''Latvian Theatrical Distribution'', un tās pirmizrāde bija {{dat|2026|4|29||bez}}, savukārt ASV — {{dat|2026|5|1||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Grobar |first=Matt |date=May 22, 2025 |title=Disney Pushes Next Two 'Avengers' Movies; Dates 'The Dog Stars' & 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://deadline.com/2025/05/next-avengers-movies-push-release-dates-dog-stars-devil-wears-prada-1236409088/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2025|5|22||bez}}}}</ref> == Uzņemšana == === Kases ieņēmumi === Līdz {{dat|2026|5|3|D|bez}} "Sātans Pradas brunčos 2" bija nopelnījusi 77 miljonus dolāru ASV un Kanādā un 157 miljonus citās valstīs, sasniedzot 234 miljonu dolāru kopējos ieņēmumus visā pasaulē.<ref name="NUM" /> ASV un Kanādā filmas pirmās nedēļas nogales ieņēmumi prognozēti 75—80 miljonu apmērā no 4150 kinoteātriem, atsevišķi aprēķini sniedzas pat līdz 100 miljoniem.<ref name="VarietyProjections" /> Filma ceturtdienas iepriekšējos seansos nopelnīja 10 miljonus dolāru.<ref name=earlyboxoffice>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=May 1, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2' Strikes A Pose Thursday Night With $10M Previews, $50M+ WW |url=https://deadline.com/2026/05/box-office-devil-wears-prada-2-michael-1236877817/ |website=Deadline |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> Tiek prognozēts, ka starptautiski filma sasniegs apmēram 100 miljonus no 35 valstīm.<ref name="VarietyProjections" /> === Kritiķu vērtējums === Vietnē ''[[Rotten Tomatoes]]'' filma saņēma 78% pozitīvu vērtējumu, balstoties uz 233 atsauksmēm. Vietnes konsenss vēsta: "Merila Strīpa joprojām nes Mirandas Prīstlijas tēlu kā lieliski piegrieztu uzvalku šajā grēcīgi baudāmajā turpinājumā, kurš piedāvā krāšņu vēlmju piepildījumu un asas atziņas par mūsdienu mediju stāvokli." Vietnē ''[[Metacritic]]'' filma ieguva 63 punktus no 100, balstoties uz 54 kritiķu vērtējumiem, kas norāda uz "kopumā labvēlīgām atsauksmēm". Skatītāji, ko aptaujāja ''CinemaScore'', filmu vidēji novērtēja ar atzīmi "A−" skalā no A+ līdz F — augstāk nekā pirmās filmas "B".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.cinemascore.com/ |website=CinemaScore |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> Žurnāla ''The New Yorker'' kritiķis Džastins Čans rakstīja, ka filma "...pārdod vezumu absurdu preču, taču pārdod tās ļoti veikli — ar pārliecību un atbilstošu cinisma un cerības samēru."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Chang |first=Justin |date=April 29, 2026 |title="The Devil Wears Prada 2" Gives the Decline of Magazines the Glossy Treatment |url=https://www.newyorker.com/2026/05/11/the-devil-wears-prada-2-review |website=The New Yorker |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Deivids Simss no ''The Atlantic'' rakstīja: "Filmā ir daudz vieglas izklaides, izpētot mūsdienu mediju dilemmas, neatsakoties no spožuma, kas padarīja oriģinālu tik paliekošu."<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Sims |first=David |date=April 29, 2026 |title=Miranda Priestly Hangs Up Her Own Coat Now |url=https://www.theatlantic.com/culture/2026/04/the-devil-wears-prada-2-movie-review/686990/ |website=The Atlantic |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Klariša Lokrija no ''The Independent'' rakstīja, ka filma "...skar sāpīgi tieši, un pastāvīgā darba nedrošība nebūt nav raksturīga tikai mediju pasaulei. Tomēr arī tiem, kas to nevar attiecināt uz sevi, atliek daudz baudas pilnu, saldu prieku."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 is so much better than its terrible marketing — review |url=https://www.the-independent.com/arts-entertainment/films/reviews/devil-wears-prada-2-review-sequel-b2964160.html |website=The Independent |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> Odijs Hendersons no ''The Boston Globe'' rakstīja: "Mirandai šoreiz dots vairāk dziļuma, kas viņu mazliet mīkstina, taču liek skatītājam atbalstīt viņas panākumus. Tas mani kaitinātu, taču ''Sātans Pradas brunčos 2'' veiksmīgi piedāvā žurnālistiem lielāku negatīvo varoni, ko nicināt." Negatīvā atsauksmē Moira Makdonalda no ''The Seattle Times'' rakstīja, ka filma "...sniedz daudz aplūkojama, un Hetaveja un Blanta jo īpaši ir patīkams pārsteigums, taču tas ir noplakušais šampanietis: varbūt vērts iedzert nepieciešamības gadījumā, taču neapmierinošs."<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=April 29, 2026 |title=What Moira Macdonald thinks of 'The Devil Wears Prada 2' |url=https://www.seattletimes.com/entertainment/movies/the-devil-wears-prada-2-review-sequel-all-style-no-substance/ |website=The Seattle Times |accessdate={{dat|2026|4|29||bez}}}}</ref> ''The Globe and Mail'' kritiķe Džehana Šnellere izteica viedokli, ka, atšķirībā no oriģinālās filmas, "Sātans Pradas brunčos 2" "nemaz nezina, par ko ir", īpaši kritizējot tās sociālo komentāru kā mīkstu un nekonsekventu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schneller |first=Jehanna |title=The Devil Wears Prada 2 review: Beloved film's sequel is repackaged fashion unfit for Goodwill |url=https://www.theglobeandmail.com/culture/film-and-tv/film/article-review-devil-wears-prada-sequel-hathaway-streep-tucci/ |website=The Globe and Mail |accessdate={{dat|2026|5|2||bez}}}}</ref> === Apsūdzības par aziātu rasismu === {{dat|2026|4|16||bez}} ''20th Century Studios'' savā oficiālajā ''[[YouTube]]'' kanālā publicēja filmas reklāmas videoklipu, kurā redzama Hetavejas tēlotā Endija līdzās viņas Āzijas izcelsmes asistentei Džinai Čao{{efn|name=fn2|Džina Čao ķīniešu valodā tiek atveidota kā 秦舟 (pinjinā ''Qín Zhōu'').}} — tēlu, ko atveido ķīniešu izcelsmes amerikāņu aktrise [[Helēna Dž. Šena]].<ref name="TheGuardianApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Pulver |first=Andrew |date=April 24, 2026 |title=Backlash against 'blatant' Asian stereotype in The Devil Wears Prada 2 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/apr/24/backlash-asian-stereotype-the-devil-wears-prada-2-jin-chao |website=The Guardian |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šenas tēls saņēma kritiku par iespējamo rasistisku stereotipu izmantojumu — tiešsaistē novērotāji norādīja, ka tēla vārds skanējuma ziņā līdzinās izteicienam ''[[ching chong]]'' — angļu valodas rasu apvainojumam, kas vēsturiski izmantots ķīniešu valodas un cilvēku izsmiešanai.<ref name="THRApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Rahman |first=Abid |date=April 24, 2026 |title='Devil Wears Prada 2' Character Sparks Backlash in Asia |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/devil-wears-prada-2-racism-backlash-asia-1236574540/ |website=The Hollywood Reporter |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Kritiķi turklāt norādīja, ka tēls atveidots vecmodīgā apģērbā un brillēs, atšķirībā no citiem tēliem, un attēlots, kā viņa noskaita savus akadēmiskos sasniegumus — to viņi interpretēja kā ar aziātu izcelsmes cilvēkiem bieži saistītā "klusā grāmatu tārpa" stereotipa nostiprināšanu.<ref name="TheGuardianApril2026" /> Saskaņā ar ''South China Morning Post'', tēla vārds sākotnēji kļūdaini ticis ziņots kā ''Chin Chou'', kas vēl vairāk līdzinājās rasu apvainojuma izrunai un veicināja tā plašu izplatīšanos sociālajos tīklos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lu |first=Fran |date=April 22, 2026 |title=The Devil Wears Prada 2 criticised for offending China with nerdy 'Chin Chou' character |url=https://www.scmp.com/news/people-culture/trending-china/article/3350984/devil-wears-prada-2-criticised-offending-china-introducing-chin-chou-nerdy-character |website=South China Morning Post |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}}}}</ref> Šī polemika izraisīja tiešsaistes pretreakciju un debates Ķīnā, Japānā, Dienvidkorejā un Honkongā,<ref name="TheHillApril2026">{{Tīmekļa atsauce |last=Taub |first=Rob |date=April 30, 2026 |title='The Devil Wears Prada 2': Boycotts of film called |url=https://thehill.com/blogs/in-the-know/5857108-devil-wears-prada-2-boycotts-explainer/ |website=The Hill |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> savukārt ķīniešu sociālajos tīklos izplatījās aicinājumi filmu boikotēt. Atbildot uz pretrunām, Broša-Makkenna teica, ka Džina Čao nosaukta viņas bērnības draudzenes vārdā un ir "ļoti daudzpusīgs tēls", piebilstot, ka tā ir viņas "mīlestības vēstule visām brīnišķīgajām [[Z paaudze]]s asistentēm, kuras viņai bijušas — tik uzņēmīgām un inteliģentām".<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Schofield |first=Blanca |date=May 1, 2026 |title='People calling The Devil Wears Prada 2 racist haven't seen the film' |url=https://www.thetimes.com/culture/film/article/the-devil-wears-prada-2-meryl-miranda-back-d68bk6jvq |website=The Times |accessdate={{dat|2026|5|1||bez}}}}</ref> == Piezīmes == {{Notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:20th Century Studios filmas]] [[Kategorija:Filmas par modi]] [[Kategorija:Filmas par žurnālistiem]] [[Kategorija:Turpinājuma filmas]] 086pppka0tzvzipenwt13fbeipd8uz5 0 630702 4465697 4462722 2026-05-09T13:34:20Z MC2013 40125 4465697 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Anne Veski | Vārds_orig = ''Anne Veski'' | Attēls = Estraadilaulja Anne Veski.JPG | Att_izm = 220px | Ainava = | Apraksts = Anne Veski 2012. gadā | Dz_vārds = Anne Vārmane | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1956|2|27}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Rapla|td=Igaunija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja | Instrumenti = balss | Gadi = 1978—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = {{url|https://anneveski.com/}} | Dzimums = S }} '''Anne Veski''' ({{val|et|Anne Veski}}, dzimusi '''Anne Vārmane''' {{val|et|Anne Vaarmann}} {{dat|1956|2|27}}) ir Igaunijas [[Popmūzika|popdziedātāja]]. == Biogrāfija == Anne Veski ir dzimusi kā Anne Vārmane [[Rapla|Raplā]], [[Igaunija|Igaunijā]]. Viņas tēvs Ilmars Teniss Vārmans (1927-2005) bija šoferis, bet māte Elena Vārmane (1930-1988) bija pārdevēja. Vecāki aizrāvās ar mūziku un spēlēja tautas instrumentus. Anne un viņas brālis Mati abi absolvēja pilsētas mūzikas skolu.<ref name="jauns">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/698308-igaunu-estrades-karaliene-anne-veski-nosvin-jau-70-tacu-negrasas-iet-pensija|title=Igauņu estrādes karaliene Anne Veski nosvin jau 70, taču negrasās iet pensijā|publisher=Jauns.lv}}</ref> Anne pēc tam iestājās [[Tallinas Tehnoloģiju universitāte|Tallinas Tehnoloģiju universitātē]] rūpnieciskās plānošanas jomā. Viņa absolvēja universitāti 1978. gadā kā ekonomiste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anneveski.com/anne-veski-biograafia/ |title=Biography |access-date=21 July 2024|website=Anne Veski |date=2023 }}</ref> Pēc izglītības iegūšanas viņa kļuva par profesionālu dziedātāju un sāka strādāt kā soliste ansambļos ''Mobile'' un ''Vitamiin''. Viņas pirmais ievērojamais igauņu valodas hits bija ''"Roosiaia kuninganna"'' (Rožu dārza karaliene) 1980. gadā. Citi ievērojami igauņu hiti bija ''"Troopikaöö"'' (Tropu nakts) 1979. gadā, ''"Viimane Vaatus"'' (Pēdējais cēliens) 1983. gadā un ''"Jääd või ei?"'' (Vai tu paliksi vai nē?) 1986. gadā. 1980. gadā Igaunijas radio apbalvoja dziedātāju ar simbolisko Zelta disku. Sekoja uzstāšanās [[Maskava|Maskavā]], kur Veski guva ievērību ar savu neparasto stilu, kā arī igaunisko izrunu. 1980. gados Anne Veski koncertēja visā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], piedalījās starptautiskos festivālos un izpildīja dziesmas gan igauņu, gan krievu valodā.<ref name="jauns" /> Noorganizējusi ansambli ''"Nemo"'', Veski 1984. gadā uzsāka savu solo karjeru. Tajā pašā gadā viņa piedalījās [[Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls|Sopotas Starptautiskais dziesmu festivālā]] [[Polija|Polijā]]. Konkursā viņa saņēma pirmās balvas divās kategorijās: “Dzintara lakstīgala” par labāko poļu dziesmas izpildījumu (ar nosaukumu ''“Polka Idolka”'') un Intervīzijas dziesmu konkursā par dziesmu ''“Nadežda gasnet”''. Intervīzijas pirmā vieta faktiski bija otrā vieta, jo uzvarētāja Kristīna Gižovska saņēma Lielo balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pesnyagoda.by.ru/sopot.htm |title=The complete list of all participants and places until 2006 |accessdate=17 October 2007 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070102023506/http://pesnyagoda.by.ru/sopot.htm |archivedate=2 January 2007 }} ''Pesnya goda''</ref> Viņas repertuārā bija populāras dziesmas krievu valodā, tostarp ''“Vozmi menja s soboy”'' (“Paņem mani līdzi”; 1983),<ref>''Poet Anna Veski'' (Anne Veski Sings. In Russian). Vinyl LP. Melodiya</ref> ''“Milyy, goryacho lyubimyy”'' (“Mans mīļais, mīļotais”; 1994) un ''“Radovat'sya zhyzni”'' (“Izbaudi dzīvi”; 2001). [[Attēls:Miss Tallinn 88 (165) Anne Veski (cropped).jpg|thumb|220px|Anne Veski 1988. gadā]] 1987. gadā Veski piedalījās igauņu [[rokmūzika]]s dokumentālajā filmā ''“Pingul keel”'' (“Savilktās stīgas”) kopā ar citiem ievērojamiem igauņu dziedātājiem un mūziķiem, piemēram, Urmasu Alenderu, Ivo Linnu un Tinisu Mjagi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tallinnfilm.ee/index.php?page=117&product_id=739&action=show_product_details |title=TallinnFilm |access-date=15 June 2009 |archive-url=https://web.archive.org/web/20090620022905/http://www.tallinnfilm.ee/index.php?page=117&product_id=739&action=show_product_details |archive-date=20 June 2009 }}</ref> Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] Veski pievērsās koncertiem Igaunijā, bet [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|ekonomiskās krīzes laikā]] pat pievērsās uzņēmējdarbībai. Vēlāk viņa atkal sāka uzstāties Krievijā, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainā 2022. gadā]] nekavējoties to pārtrauca.<ref name="jauns" /> == Ģimene == Anne pirmo reizi apprecējās ar dzejnieku un dziesmu tekstu autoru Jāku Veski (1956–1994) 1977. gadā. Viņu meita Kerli Veski ir diplomāte un ir strādājusi Igaunijas konsulātā Maskavā. Pāris izšķīrās 1981. gadā. Veski otrā laulība bija ar viņas menedžeri Benno Belčikovu (1947–2022).<ref>[http://www.anneveski.ee/ Official site (in Estonian)] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20090323060851/http://www.anneveski.ee/ |date=23 March 2009 }}</ref> == Atzinība == 2018. gada 2. novembrī Veski tika iekļauta Tallinas sabiedriskā transporta uzņēmuma projektā, kurš tika izveidots, lai pieminētu slavenus igauņu mūziķus. Viens no pilsētas tramvajiem ieguva krāsojumu ar vārdu Anne sānos, kā arī nelielu aprakstu par viņu un viņas ieguldījumu igauņu mūzikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Galerii: Anne Veski sai endanimelise trammi |url=https://eeter.err.ee/874026/galerii-anne-veski-sai-endanimelise-trammi |publisher=ERR |language=et |trans-title=Gallery: Anne Veski gets a tram named after her}}</ref> 2024. gads Anne Veski ieguva 2. vietu starp Igaunijas gadsimta sievietēm (8000 žurnāla ''Eesti Naine'' lasītāju balsoja par gadsimta sievieti no 50 kandidātēm)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eestinaine.delfi.ee/artikkel/120331628/sajandi-naine-2-koht-anne-veski-kui-elu-pakub-veel-midagi-toredat-mina-vastu-ei-hakka |title= „Ei ole vaja mõttetult nina püsti ajada ja mängida kedagi teist.“ Anne Veski on alati jäänud lihtsaks inimeseks |publisher=Eesti Naine}}</ref> 2026. gadā — Annes Veski zelta un sudraba monētu jubilejas izdevums.<ref>Sven Haljand. [https://kroonika.delfi.ee/artikkel/120427402/fotod-toeliselt-kuninglikud-anne-veskile-puhendati-kuld-ja-hoberahad-diiva-soetab-endale-neist-kaks Fotod | "Tõeliselt kuninglikud!" Anne Veskile pühendati kuld- ja hõberahad. Diiva soetab endale neist kaks] Kroonika/Delfi, 09.01.2026.</ref> === Apbalvojumi === * Igaunijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1984) * Igaunijas Baltās zvaigznes ordenis, V šķira (2006) * Lomonosova ordenis (Valsts sabiedrisko apbalvojumu fonds; Krievija, 2007) * Draudzības ordenis, Krievija (2011) * Igaunijas Mūzikas balva par ieguldījumu igauņu mūzikā (2014) * Tallinas ordenis "Par nopelniem" (2015) * Žurnāla ''Kroonika'' Mūža ieguldījuma balva (2025) == Atlasīta diskogrāfija == {{div col}} === Solo === *''Anne Veski'' (1983) *''Poyot Anna Veski'' <small>(''Поет Анна Вески'')</small> (1983) EP *''Pozadi Krutoy Povorot'' <small>(''Позади крутой поворот'')</small> (1984) EP *''Sind aeda viia tõotan ma!'' (1985) *''Ya obeshayu vam sady'' <small>(''Я обещаю вам сады'')</small> (1985) *''Radovat'sya zhizni'' <small>(Радоваться жизни)</small> (1986) EP *''Pihtimus'' (1995) *''Armukarneval'' (2000) *''Diiva'' (2000) *''Ne grusti, chelovek'' <small>(Не грусти, человек)</small> (2002) *''Lootus'' (2003) *''Ni o chyom ne zhaleyte'' <small>(Ни о чем не жалейте)</small> (2004) *''Live 2008'' (2008) *''Ingleid ei'' (2009) *''Kõike juhtub'' / ''Vsyo byvaet'' <small>(Все бывает)</small> (2010) *''Sünnipäev kahele'' (2011) *''Kallis, kuula'' (2013) *''Võta minu laul'' (2016) *''Ma tänan teid : juubelikontserdi live'' (2016) *''Veereb, aeg nii veereb'' (2018) === Kopdarbi === *''Anne Veski ja ansambel "Muusik-Seif"'' (1983), Anne Veski & ''Muusik-Seif'' *''Tänan!'' (1988), Anne Veski & "Nemo" *''Kutse tantsule nr. 9: Suvekuningannad'' (1998), Anne Veski & Marju Ljaniks *''Sünnipäev kahele'' (2011), Anne Veski & Ains Tamesons *''Sinust saati'' (2024), Anne Veski & Karls Kilings {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://anneveski.com/}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Veski, Anne}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Igaunijas dziedātāji]] [[Kategorija:Igauņu dziedātāji]] [[Kategorija:Popmūziķi]] jw3ij0w6v6fbzql49xhtljnscl8epej 0 631275 4465773 4465566 2026-05-09T17:02:10Z Krišjānis 51961 4465773 wikitext text/x-wiki Rakstā uzrādīti visu [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] dalībvalstu '''komandu sastāvi'''. Komandām, līdz 1. jūnijam, jāpiesaka sastāvs ar trijiem vārstsargiem, ne mazāk par 23 un ne vairāk par 26 spēlētājiem. Tikai oficiāli pieteiktie spēlētāji drīsktēs piedalīties finālturnīrā. Ja kāds no finālturināram pieteiktajiem spēlētājiem gūst traumu līdz turnīra sākumam, vienojoties ar FIFA mediķu komandu, šo spēlētāju drīkstēs aizstāt. Spēlētāju vecums norādīts uz turnīra sākuma datumu - 2026. gada 11. jūniju. == A grupa == === {{fb|Čehija}} === Treneris: [[Miroslavs Koubeks]] === {{fb|Meksika}} === Treneris: [[Havjers Agirre]] === {{fb|DĀR}} === Treneris: {{flaga|Beļģija}} [[Hugo Bross]] === {{fb|Dienvidkoreja}} === Treneris: [[Hons Mjonbo]] == B grupa == === {{fb|Bosnija un Hercegovina}} === Treneris: [[Sergejs Barbarezs]] === {{fb|Kanāda}} === Treneris: {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]] === {{fb|Katara}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Julens Lopetegi]] === {{fb|Šveice}} === Treneris: [[Murats Jakins]] == C grupa == === {{fb|Brazīlija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] === {{fb|Haiti}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Miņē]] === {{fb|Maroka}} === Treneris: [[Mohameds Vahbi]] === {{fb|Skotija}} === Treneris: [[Stīvs Klārks]] == D grupa == === {{fb|Austrālija}} === Treneris: [[Tonijs Popovičs]] === {{fb|Paragvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Gustavo Alfaro]] === {{fb|Turcija}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Vinčenco Montella]] === {{fb|ASV}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]] == E grupa == === {{fb|Kirasao}} === Treneris: {{flaga|Nīderlande}} [[Freds Ritens]] === {{fb|Ekvadora}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Sevastjans Bekasese]] === {{fb|Vācija}} === Treneris: [[Jūliāns Nagelsmans]] === {{fb|Kotdivuāra}} === Treneris: [[Emerss Faē]] == F grupa == === {{fb|Japāna}} === Treneris: [[Hadžime Morijasu]] === {{fb|Nīderlande}} === Treneris: [[Ronalds Kūmans]] === {{fb|Zviedrija}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]] === {{fb|Tunisija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sabrī Lamušī]] == G grupa == === {{fb|Beļģija}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Rudi Garsija]] === {{fb|Ēģipte}} === Treneris: [[Hosams Hasans]] === {{fb|Irāna}} === Treneris: [[Amīrs Galenujī]] === {{fb|Jaunzēlande}} === Treneris: {{flaga|Anglija}} [[Darens Beizlijs]] == H grupa == === {{fb|Kaboverde}} === Treneris: [[Bubišta]] === {{fb|Saūda Arābija}} === Treneris: {{flaga|Grieķija}} [[Jorgs Donis]] === {{fb|Spānija}} === Treneris: [[Luiss de la Fuente]] === {{fb|Urugvaja}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Marselo Bjelsa]] == I grupa == === {{fb|Francija}} === Treneris:[[Didjē Dešāns]] === {{fb|Irāka}} === Treneris: {{flaga|Austrālija}} [[Greiems Arnolds]] === {{fb|Norvēģija}} === Treneris: [[Stole Sūlbakens]] === {{fb|Senegāla}} === Treneris: [[Paps Tjavs]] == J grupa == === {{fb|Alžīrija}} === Treneris: {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} [[Vladimirs Petkovičs]] === {{fb|Argentīna}} === Treneris: [[Lionels Skaloni]] === {{fb|Austrija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Ralfs Rangniks]] === {{fb|Jordānija}} === Treneris: {{flaga|Maroka}} [[Džamāls Sellāmi]] == K grupa == === {{fb|Kolumbija}} === Treneris: {{flaga|Argentīna}} [[Nestors Lorenso]] === {{fb|Kongo DR}} === Treneris: {{flaga|Francija}} [[Sebastjēns Desabrs]] === {{fb|Portugāle}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Roberto Martiness]] === {{fb|Uzbekistāna}} === Treneris: {{flaga|Itālija}} [[Fabio Kannavaro]] == L grupa == === {{fb|Horvātija}} === Treneris: [[Zlatko Daličs]] === {{fb|Anglija}} === Treneris: {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] === {{fb|Gana}} === Treneris: {{flaga|Portugāle}} [[Karlušs Keirošs]] === {{fb|Panama}} === Treneris: {{flaga|Spānija}} [[Tomass Kristiansens]] == Statistika == === Vecums === ==== Treneri ==== '''Vecākais''': {{flaga|Čehija}} [[Miroslavs Koubeks]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1951|9|1}})<br/> '''Jaunākais''': {{flaga|Vācija}} [[Jūliāns Nagelsmans]] ({{Dzimšanas datums un vecums noteiktā datumā|2026|6|11|1987|7|23}}) '''Valstu pārstāvniecība''' <br/>Treknināti atzīmēti treneri pārstāv savu valsti. {| class="wikitable sortable" |- !Skaits!!Valsts!!Treneri |- |rowspan="1" align="center"|6||{{flag|Argentīna}}||'''[[Lionels Skaloni]]''', [[Gustavo Alfaro]] (Paragvaja), [[Maurisio Početino]] (ASV), [[Sevastjans Bekasese]] (Ekvadora), [[Marselo Bjelsa]] (Urugvaja), [[Nestors Lorenso]] (Kolumbija) |- |rowspan="1" align="center"|5||{{flag|Francija}}||'''[[Didjē Dešāns]]''', [[Sebastjēns Miņē]] (Haiti), [[Sabrī Lamušī]] (Tunisija), [[Rudi Garsija]] (Beļģija), [[Sebastjēns Desabrs]] (Kongo DR) |- |rowspan="1" align="center"|4||{{flag|Spānija}}||'''[[Luiss de la Fuente]]''', [[Julens Lopetegi]] (Katara), [[Roberto Martiness]] (Portugāle), [[Tomass Kristiansens]] (Panama) |- |rowspan="2" align="center"|3||{{flag|Itālija}}||[[Karlo Ančeloti]] (Brazīlija), [[Vinčenco Montella]] (Turcija), [[Fabio Kannavaro]] (Uzbekistāna) |- |{{flag|Vācija}}||'''[[Jūliāns Nagelsmans]]''', [[Ralfs Rangniks]] (Austrija), [[Tomass Tuhels]] (Anglija) |- |rowspan="5" align="center"|2||{{flag|Nīderlande}}||'''[[Ronalds Kūmans]]''', [[Freds Ritens]] (Kirasao) |- |{{flag|Anglija}}||[[Greiems Poters]] (Zviedrija), [[Darens Beizlijs]] (Jaunzēlande) |- |{{flag|Austrālija}}||'''[[Tonijs Popovičs]]''', [[Greiems Arnolds]] (Irāka) |- |{{flag|Bosnija un Hercegovina}}||'''[[Sergejs Barbarezs]]''', [[Vladimirs Petkovičs]] (Alžīrija) |- |{{flag|Maroka}}||'''[[Mohameds Vahbi]]''', [[Džamāls Sellāmi]] (Jordānija) |- |rowspan="17" align="center"|1||{{flag|Čehija}}||'''[[Miroslavs Koubeks]]''' |- |{{flag|Meksika}}||'''[[Havjers Agirre]]''' |- |{{flag|Beļģija}}||[[Hugo Bross]] (Dienvidāfrika) |- |{{flag|Dienvidkoreja}}||'''[[Hons Mjonbo]]''' |- |{{flag|ASV}}||[[Džesijs Māršs]] (Kanāda) |- |{{flag|Šveice}}||'''[[Murats Jakins]]''' |- |{{flag|Skotija}}||'''[[Stīvs Klārks]]''' |- |{{flag|Kotdivuāra}}||'''[[Emerss Faē]]''' |- |{{flag|Japāna}}||'''[[Hadžime Morijasu]]''' |- |{{flag|Ēģipte}}||'''[[Hosams Hasans]]''' |- |{{flag|Irāna}}||'''[[Amīrs Galenujī]]''' |- |{{flag|Kaboverde}}||'''[[Bubišta]]''' |- |{{flag|Norvēģija}}||'''[[Stole Sūlbakens]]''' |- |{{flag|Senegāla}}||'''[[Paps Tjavs]]''' |- |{{flag|Horvātija}}||'''[[Zlatko Daličs]]''' |- |{{flag|Portugāle}}||[[Karlušs Keirošs]] (Gana) |- |{{flag|Grieķija}}||[[Jorgs Donis]] (Saūda Arābija) |} {{FIFA Pasaules kauss}} [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss|Komandu sastāvi]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji| ]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi]] 2w73vnppjp23b5bmi67zreh6e8j21jd 0 631287 4465699 4465279 2026-05-09T13:41:24Z Jānis U. 198 4465699 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg | att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepiformes <small>Gross, 1965</small> | Sinonīmi =''Brachicondylia'' }} '''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. [[Sānu kauli]] (''La'') vai nu saskaras ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp), vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsālās sienas iekšējās virsmas ir [[Postlevatora muskulis|postlevatora muskuļa]] valnīši, kas robežojas ar [[Levatora muskulis|levatora muskuļa]] iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls]] ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras. == Salīdzinājums == Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji atšķiras no [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem [[Postlevatora valnītis|postlevatora valnīšiem]] un ventrālajām iedobēm uz [[ķermeņa bruņa]]s iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot ''[[Asterolepididae]]'', kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmēness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (''[[Remigolepididae]]'') tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Bothriolepiformes''''' <small>Gross, 1965</small> † :* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † :* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † :::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † :::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' <small>Pan, 1978</small> † :::* ģints: ''[[Microbrachius]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † :::* ģints: ''[[Tubalepis]]'' <small>Panteleyev in Panteleyev et Moloshnikov, 2003</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] sdxrlhumdiycu6f6rswizp61bpr3v2d 4465809 4465699 2026-05-09T18:38:05Z Jānis U. 198 4465809 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Bothriolepis canadensis based on 2014 reconstruction.jpg | att_nosaukums = Botriolepveidīgā ''[[Bothriolepis canadensis]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepiformes <small>Gross, 1965</small> | Sinonīmi =''Brachicondylia'' }} '''Botriolepveidīgie''' (''Bothriolepiformes'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] kārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šo kārtu 1965. gadā izveidoja vācbaltiešu paleontologs [[Valters Gross]]. Botriolepveidīgie dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepveidīgajiem [[Galvas vairogs|galvas vairogam]] parasti ir sešstūrveidīga forma. [[Sānu kauli]] (''La'') vai nu saskaras ar [[Aizpineālais kauls|aizpineālo kaulu]] (Pp), vai arī nē. Bruņas ārējā virsma ir ar slīpām galvas un krūšu sensorajām līnijām. Uz ķermeņa bruņas dorsālās sienas iekšējās virsmas ir [[Postlevatora muskulis|postlevatora muskuļa]] valnīši, kas robežojas ar [[Levatora muskulis|levatora muskuļa]] iedobi. [[Pakaļējie sānu-muguras kauli]] (''PDL'') un [[pakaļējie sānu kauli]] (''PL'') ir saauguši kopā, veidojot [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (''MxL''). [[Pusmēness kauls]] ir viendaļīgs. [[Krūšu spura]]s ir sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos. Proksimālā segmenta pirmais un otrais centrālie dorsālie kauli saskaras kopā vai arī nesaskaras. == Salīdzinājums == Botriolepveidīgo kārtas pārstāvji atšķiras no [[Asterolepveidīgie|asterolepveidīgajiem]] ar sešstūrveidīgu galvas vairoga formu, ar labi attīstītiem [[Postlevatora valnītis|postlevatora valnīšiem]] un ventrālajām iedobēm uz [[ķermeņa bruņa]]s iekšējās virsmas, ar slīpajām bedrīšu līnijām uz galvas vairoga ārējās virsmas, ar labi saaugušu sānu jaukto kaulu (''MxL'') (izņemot ''[[Asterolepididae]]'', kuru pārstāvjiem arī ir ''MxL'' kauls) un ar viengabalainu pusmēness kaulu. No dažiem asterolepveidīgajiem (''[[Remigolepididae]]'') tie atšķiras ar garām krūšu spurām, kas sadalītas proksimālajā un distālajā segmentos.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1128. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepveidīgo sistemātika: * kārta: '''''Bothriolepiformes''''' <small>Gross, 1965</small> † :* dzimta: ''[[Bothriolepididae]]'' <small>Cope, 1886</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Bothriolepidinae]]'' <small>Cope, 1886</small> † :::* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :::* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Livnolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Livnolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † :::* ģints: ''[[Rossolepis]]'' <small>Moloshnikov, 2008</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Monarolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Briagalepis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :::* ģints: ''[[Monarolepis]]'' <small>Young, 1988</small> † :* dzimta: ''[[Dianolepididae]]'' <small>Long, 1983</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Dianolepidinae]]'' <small>Long, 1983</small> † :::* ģints: ''[[Dianolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Jiangxilepis]]'' <small>Zhang et Liu, 1991</small> † :::* ģints: ''[[Kirgisolepis]]'' <small>Panteleyev, 1992</small> † :::* ģints: ''[[Ningxialepis]]'' <small>Jia et al., 2010</small> † ::* apakšdzimta: ''[[Tenizolepidinae]]'' <small>Moloshnikov, 2012</small> † :::* ģints: ''[[Tenizolepis]]'' <small>Malinovskaja, 1977</small> † :::* ģints: ''[[Wudinolepis]]'' <small>Chang, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Vietnamaspis]]'' <small>Long et al., 1990</small> † :* dzimta: ''[[Microbrachiidae]]'' <small>Gross, 1965</small> † :::* ģints: ''[[Hohsienolepis]]'' <small>Pan, 1978</small> † :::* ģints: ''[[Microbrachius]]'' <small>Traquair, 1888</small> † :* dzimta: ''[[Tubalepididae]]'' <small>Moloshnikov, 2011</small> † :::* ģints: ''[[Tubalepis]]'' <small>Panteleyev in Panteleyev et Moloshnikov, 2003</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Antiarhi]] qxgv5ej2o3mb18epp1zm5id5hrui9h1 0 631375 4465771 4465607 2026-05-09T17:01:36Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Rakstības sistēmas]]; pievienoju [[Kategorija:Rakstības]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4465771 wikitext text/x-wiki {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Senpermas raksts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[Komi valoda]] |laiks = no 14. gadsimta; galvenokārt 14.–17. gadsimtā |radītājs = [[Stefans no Permas]] |statuss = vēsturiska rakstības sistēma |virziens = no kreisās uz labo |saime = [[Grieķu alfabēts]] un [[kirilica]] |fam1 = [[Grieķu alfabēts]] |fam2 = [[Kirilica]] |atvasinājumi = |radinieki = [[Kirilica]], [[grieķu alfabēts]] |unicode = Old Permic |iso15924 = Perm (227) |sample = Alfabeto di san Stefano (Komi).png |caption = Komi alfabēts, ko izveidojis [[Stefans no Permas]] |image_size = 250px |footnotes = |IPAChartEng = }} '''Senpermas raksts''' jeb '''aburs''' bija rakstības sistēma, kas 14. gadsimtā tika izveidota [[komi valoda|komi valodai]]. To radīja pareizticīgais misionārs [[Stefans no Permas]], lai tulkotu kristīgos tekstus un izplatītu [[Pareizticība|pareizticību]] [[Permas zeme|Permas zemē]] dzīvojošo komi jeb ziriešu vidū. Senpermas raksts ir viena no senākajām zināmajām rakstības sistēmām [[somugru valodas|somugru valodām]] Krievijas teritorijā. Tā zīmes veidotas, izmantojot [[grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]], [[kirilica|kirilicas]] un vietējo grafisko zīmju elementus. == Vēsture == Senpermas raksts tika izveidots 14. gadsimta otrajā pusē, kad [[Stefans no Permas]] sāka misionāra darbību starp [[komieši|komi]] iedzīvotājiem. Tā galvenais mērķis bija kristīgo tekstu tulkošana vietējā valodā, lai reliģiskā mācība būtu saprotama vietējiem iedzīvotājiem. Raksts tika lietots galvenokārt baznīcas vajadzībām. Ar to tika pierakstītas lūgšanas, liturģiski teksti un citi reliģiska rakstura materiāli. Tas veicināja komi valodas agrīno rakstisko tradīciju un nostiprināja [[Pareizticība|pareizticības]] izplatību Permas zemē. Pēc [[Maskavijas lielkņaziste|Maskavijas]] ietekmes nostiprināšanās un [[krievu valoda|krievu valodas]] lomas pieauguma baznīcā un pārvaldē senpermas raksta lietojums pakāpeniski samazinājās. No 17. gadsimta to aizstāja uz [[kirilica|kirilicas]] pamata veidota komi rakstība. == Rakstības īpatnības == Senpermas raksts bija alfabētiska rakstības sistēma. Tajā katrai zīmei parasti atbilda noteikta skaņa. Rakstā bija ap 24 pamatzīmēm, kā arī vairākas papildu zīmes un diakritiskie apzīmējumi. Zīmju grafiskajā veidolā saskatāma saistība ar [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un [[kirilica|kirilicu]], tomēr daļa zīmju bija oriģinālas vai saistītas ar vietējām rakstu zīmju tradīcijām. Raksts tika rakstīts no kreisās uz labo pusi. == Nosaukums == Nosaukums '''aburs''' cēlies no pirmajām divām raksta zīmēm — ''an'' un ''bur''. Tas pēc uzbūves ir līdzīgs citu alfabētu nosaukumiem, piemēram, vārdam [[alfabēts]], kas radies no grieķu burtiem alfa un beta. == Lietojums == Senpermas raksts galvenokārt tika lietots reliģiskajā literatūrā. Tas nebija plaši izmantots ikdienas administratīvajā rakstībā, jo šajās jomās dominēja [[baznīcslāvu valoda]] un vēlāk [[krievu valoda]]. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai nelieli senpermas raksta pieminekļi un atsevišķi teksta fragmenti. Daļa tekstu ir pazīstama vēlākos norakstos vai no baznīcas tradīcijas. == Unicode == Senpermas raksts ir iekļauts [[Unicode]] standartā blokā ''Old Permic'' ar kodu diapazonu U+10350–U+1037F. Tā ISO 15924 kods ir ''Perm''. == Skatīt arī == * [[Komi valoda]] * [[Komi zirjāņu valoda]] * [[Komi permiešu valoda]] * [[Stefans no Permas]] * [[Permas zeme]] * [[Kirilica]] * [[Grieķu alfabēts]] * [[Somugru valodas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{rakstība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstības]] [[Kategorija:Komi]] [[Kategorija:Urāliešu valodas]] [[Kategorija:Kirilica]] kmpgl5b76udae16bjq353dzzhndxo4d 0 631377 4465844 4465613 2026-05-09T19:58:07Z Papuass 88 4465844 wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Ikarijas jūra |attēls=Aegean Sea map bathymetry-fr.jpg |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Vidusjūra#Grieķija | relief = jā |latd = 37 |latm = 30 |lats = |latNS = N |longd = 26 |longm = 20 |longs = |longEW = E |paraksta_izvietojums = left | okeāns = Atlantijas okeāns |platība= |garums= |platums= |Max_dziļums= |valstis={{GRE}}<br />{{TUR}} |pilsētas=[[Samosa]]<br />[[Agioskirika]]<br />[[Patma]] }} '''Ikarijas jūra''' ({{val|el|Ικάριο Πέλαγος|Ikário Pélagos}}) ir [[Vidusjūra]]s daļa [[Egejas jūra]]s austrumos, starp [[Kiklādu salas|Kiklādu salām]] un [[Mazāzija|Mazāzijas]] piekrasti. Tā atrodas uz dienvidiem no [[Hija|Hijas]], uz austrumiem no austrumu Kiklādu salām un uz rietumiem no [[Anatolija]]s. Ikarijas jūrā atrodas vairākas [[Grieķija]]i piederošas salas, tostarp [[Ikarija]], [[Samosa]], [[Patma]], [[Lera]], [[Kosa (sala)|Kosa]] un [[Furni Korseona]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Icarian_Sea |title=Icarian Sea |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Jūras nosaukums saistīts ar [[Ikarijs|Ikariju]] un [[grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijas]] tēlu [[Ikars|Ikaru]], kurš, pēc mīta, krita šajā jūrā, lidojot kopā ar tēvu [[Daidals|Daidalu]] no [[Krēta]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ikaria |title=Ikaria |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Nosaukums == Ikarijas jūras nosaukums cēlies no [[Ikarija]]s salas vai no mīta par [[Ikars|Ikaru]]. Saskaņā ar sengrieķu mītu Ikars un viņa tēvs [[Daidals]] izbēga no Krētas, izmantojot spārnus, kas bija izgatavoti no spalvām un vaska. Ikars pacēlās pārāk tuvu saulei, vasks izkusa, un viņš iekrita jūrā. Pēc šī mīta jūra tika nosaukta par Ikarijas jūru. Sengrieķu avotos jūra pazīstama kā {{val|grc|Ἰκάριον πέλαγος}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://topostext.org/place/375263WIka |title=Ikarian Sea — Ἰκάριον πέλαγος |website=ToposText |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Apraksts == Ikarijas jūra ir viena no Egejas jūras daļām. Tā aptver ūdeņus starp austrumu Kiklādu salām, [[Samosa]]s un [[Ikarija]]s apkārtni un [[Anatolija]]s rietumu piekrasti. Dažos ģeogrāfiskos aprakstos tā tiek pieskaitīta [[Dienvidegeja]]s vai Egejas jūras austrumu daļai. Jūra atrodas aktīvā Vidusjūras reģiona tektoniskajā zonā, kur Egejas salu reljefu veidojuši kalnu grēdu turpinājumi, tektoniskas ieplakas un vulkāniskie procesi. Ikarijas jūras apkārtnē esošās salas pārsvarā ir kalnainas un klinšainas, ar nelielām piekrastes līdzenumu joslām. == Salas == [[Attēls:Ikaria by Sentinel-2 Cloudless.jpg|250px|thumb|Ikarijas sala no kosmosa]] Ikarijas jūrā vai tās tiešā tuvumā atrodas vairākas Egejas jūras salas: * [[Ikarija]] * [[Samosa]] * [[Patma]] * [[Lera]] * [[Kosa (sala)|Kosa]] * [[Furni Korseona]] * [[Agatonisi]] * [[Lipsi]] Lielākā daļa šo salu ietilpst [[Ziemeļegejas salas|Ziemeļegejas]] vai [[Dodekanesa]] salu grupās. Tās administratīvi pieder [[Grieķija]]i. == Līči un šaurumi == Ikarijas jūras piekrastē un salu apkārtnē atrodas vairāki mazāki līči un šaurumi. Nozīmīgākie ir šaurumi starp [[Ikarija|Ikariju]], [[Samosa|Samosu]] un [[Furni Korseona|Furni Korseonu]], kā arī ūdeņi starp [[Samosa|Samosu]] un [[Mazāzija|Mazāzijas]] piekrasti. == Vēsture == Ikarijas jūras reģions kopš senatnes atradies nozīmīgu jūras ceļu tuvumā starp [[Egejas jūra]]s salām, [[Jonija|Joniju]] un [[Mazāzija|Mazāziju]]. Piekrastē un salās attīstījās sengrieķu apmetnes, tirdzniecība un jūrasbraukšana. [[Samosa]] senatnē bija viens no nozīmīgākajiem Egejas jūras kultūras un tirdzniecības centriem. Tā bija saistīta ar [[Jonija|Jonijas]] grieķu pasauli un atradās tuvu Mazāzijas piekrastei. [[Ikarija]] bija mazāka, bet vēsturiski saistīta ar Ikarija mītu un Egejas jūras salu kultūru. Vēlāk Ikarijas jūras reģions nonāca [[Senā Roma|Romas]], [[Bizantijas impērija|Bizantijas]], [[Dženovas Republika|Dženovas]], [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijas]] un mūsdienu [[Grieķija]]s politiskajā ietekmē. Tāpat kā citās Egejas jūras daļās, arī šajā reģionā nozīmīga bija kuģniecība, zvejniecība un salu tirdzniecība. == Skatīt arī == * [[Egejas jūra]] * [[Vidusjūra]] * [[Ikarija]] * [[Samosa]] * [[Kiklādu salas]] * [[Dodekanesa]] * [[Mazāzija]] * [[Ikars]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Atlantijas okeāna jūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidusjūra]] [[Kategorija:Egejas jūra]] [[Kategorija:Jūras]] [[Kategorija:Grieķijas jūras]] [[Kategorija:Turcijas jūras]] [[Kategorija:Ikarija]] [[Kategorija:Samosa]] fmvnv2jbqtibzk5586sh5onqfkqlnd7 0 631378 4465711 4465616 2026-05-09T14:05:39Z Papuass 88 4465711 wikitext text/x-wiki '''Samoras līgums''' ({{val|pt|Tratado de Zamora}}, {{val|es|Tratado de Zamora}}) bija 1143. gada 5. oktobrī [[Samora|Samorā]] noslēgta vienošanās starp Portugāles valdnieku [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu I Enrikišu]] un [[Leonas karaliste|Leonas]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karali [[Alfonso VII]]. Līgums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s neatkarības izveidē, jo pēc tā Afonsu Enrikišs nostiprināja savu karaļa titulu un Portugāle faktiski kļuva par atsevišķu karalisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Zamora |title=Treaty of Zamora |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Sarunas notika [[Samoras katedrāle|Samoras katedrālē]] pāvesta legāta kardināla Gvido de Viko klātbūtnē. Lai gan vēlākajā portugāļu historiogrāfijā līgums bieži aprakstīts kā Portugāles neatkarības oficiāla atzīšana, pāvesta juridiskā atzīšana sekoja tikai 1179. gadā ar pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] bullu ''[[Manifestis Probatum]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://onu.missaoportugal.mne.gov.pt/en/about-portugal/history |title=History — About Portugal |publisher=Permanent Mission of Portugal to the United Nations |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Priekšvēsture == 12. gadsimta sākumā [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfiste]] formāli atradās [[Leonas karaliste]]s politiskajā ietekmē. Afonsu Enrikišs, kurš bija Portugāles grāfs, centās nostiprināt savu varu un panākt lielāku neatkarību no Leonas karaļa. 1137. gadā starp Afonsu Enrikišu un Alfonso VII tika noslēgts [[Tui līgums]], kas atzina Afonsu par Portugāles grāfu Leonas karaļa virsvarā. Tomēr pēc uzvaras [[Ourikes kauja|Ourikes kaujā]] 1139. gadā Afonsu Enrikišs sāka lietot karaļa titulu, kas izraisīja spriedzi ar Leonas un Kastīlijas karali. 1140. vai 1141. gadā notika [[Arkosas de Valdevesas turnīrs]], militāra sadursme starp Portugāles un Leonas spēkiem. Pēc šī konflikta abas puses sāka sarunas, lai izvairītos no ilgstoša kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Arcos_de_Valdevez_tournament |title=Arcos de Valdevez tournament |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Līguma noslēgšana == Samoras sarunas notika 1143. gada 4.–5. oktobrī. Tajās piedalījās Afonsu Enrikišs, Alfonso VII un pāvesta legāts kardināls Gvido de Viko. No Portugāles puses nozīmīga loma diplomātiskajā procesā bija [[Bragas arhibīskaps|Bragas arhibīskapam]] Žuau Pekuljāram. Vienošanās rezultātā starp abiem valdniekiem tika panākts miers. Afonsu Enrikišs turpināja lietot karaļa titulu, bet Alfonso VII šo titulu praktiski pieņēma bez atklāta iebilduma. Portugāle tādējādi nostiprināja savu faktisko politisko neatkarību no Leonas. Tomēr Samoras līgums pats par sevi vēl nenodrošināja pilnīgu starptautisku Portugāles karalistes atzīšanu. Pāvesta kūrija neatzina Afonsu Enrikišu par karali uzreiz pēc Samoras sarunām. == Pāvesta atzīšana == Pēc Samoras līguma Afonsu Enrikišs centās iegūt [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] atzīšanu. Viņš piedāvāja kļūt par pāvesta vasali un maksāt ikgadēju nodevu Romai. Portugāles neatkarība un Afonsu Enrikiša karaļa tituls tika galīgi atzīti 1179. gadā, kad pāvests [[Aleksandrs III]] izdeva bullu ''[[Manifestis Probatum]]''. Ar šo dokumentu Portugāle tika atzīta par neatkarīgu karalisti, bet Afonsu I — par tās karali. == Nozīme == Samoras līgums tiek uzskatīts par vienu no Portugāles valsts dibināšanas pamatnotikumiem. Tas nostiprināja Afonsu Enrikiša kā karaļa statusu un faktiski izbeidza Leonas politisko virsvaru pār Portugāli. Portugāles vēsturiskajā tradīcijā 1143. gads bieži tiek uzskatīts par Portugāles karalistes sākumu. Tomēr no juridiskā un diplomātiskā viedokļa Portugāles pilnīga starptautiska atzīšana tika pabeigta tikai 1179. gadā ar ''Manifestis Probatum''. == Skatīt arī == * [[Portugāles vēsture]] * [[Portugāles karaliste]] * [[Manifestis Probatum]] * [[Rekonkista]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāles vēsture}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Viduslaiku līgumi]] [[Kategorija:1143. gads]] [[Kategorija:Leonas karaliste]] [[Kategorija:Portugāles karaliste]] agaif6re8dc8vznfx5h5gi8hqiab0wv 4465712 4465711 2026-05-09T14:05:53Z Papuass 88 4465712 wikitext text/x-wiki '''Samoras līgums''' ({{val|pt|Tratado de Zamora}}, {{val|es|Tratado de Zamora}}) bija 1143. gada 5. oktobrī [[Samora|Samorā]] noslēgta vienošanās starp Portugāles valdnieku [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu I Enrikišu]] un [[Leonas karaliste|Leonas]] un [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] karali [[Alfonso VII]]. Līgums tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s neatkarības izveidē, jo pēc tā Afonsu Enrikišs nostiprināja savu karaļa titulu un Portugāle faktiski kļuva par atsevišķu karalisti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Treaty_of_Zamora |title=Treaty of Zamora |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Sarunas notika [[Samoras katedrāle|Samoras katedrālē]] pāvesta legāta kardināla Gvido de Viko klātbūtnē. Lai gan vēlākajā portugāļu historiogrāfijā līgums bieži aprakstīts kā Portugāles neatkarības oficiāla atzīšana, pāvesta juridiskā atzīšana sekoja tikai 1179. gadā ar pāvesta [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandra III]] bullu ''[[Manifestis Probatum]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://onu.missaoportugal.mne.gov.pt/en/about-portugal/history |title=History — About Portugal |publisher=Permanent Mission of Portugal to the United Nations |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Priekšvēsture == 12. gadsimta sākumā [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfiste]] formāli atradās [[Leonas karaliste]]s politiskajā ietekmē. Afonsu Enrikišs, kurš bija Portugāles grāfs, centās nostiprināt savu varu un panākt lielāku neatkarību no Leonas karaļa. 1137. gadā starp Afonsu Enrikišu un Alfonso VII tika noslēgts [[Tui līgums]], kas atzina Afonsu par Portugāles grāfu Leonas karaļa virsvarā. Tomēr pēc uzvaras [[Ourikes kauja|Ourikes kaujā]] 1139. gadā Afonsu Enrikišs sāka lietot karaļa titulu, kas izraisīja spriedzi ar Leonas un Kastīlijas karali. 1140. vai 1141. gadā notika [[Arkosas de Valdevesas turnīrs]], militāra sadursme starp Portugāles un Leonas spēkiem. Pēc šī konflikta abas puses sāka sarunas, lai izvairītos no ilgstoša kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Arcos_de_Valdevez_tournament |title=Arcos de Valdevez tournament |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Līguma noslēgšana == Samoras sarunas notika 1143. gada 4.–5. oktobrī. Tajās piedalījās Afonsu Enrikišs, Alfonso VII un pāvesta legāts kardināls Gvido de Viko. No Portugāles puses nozīmīga loma diplomātiskajā procesā bija [[Bragas arhibīskaps|Bragas arhibīskapam]] Žuau Pekuljāram. Vienošanās rezultātā starp abiem valdniekiem tika panākts miers. Afonsu Enrikišs turpināja lietot karaļa titulu, bet Alfonso VII šo titulu praktiski pieņēma bez atklāta iebilduma. Portugāle tādējādi nostiprināja savu faktisko politisko neatkarību no Leonas. Tomēr Samoras līgums pats par sevi vēl nenodrošināja pilnīgu starptautisku Portugāles karalistes atzīšanu. Pāvesta kūrija neatzina Afonsu Enrikišu par karali uzreiz pēc Samoras sarunām. == Pāvesta atzīšana == Pēc Samoras līguma Afonsu Enrikišs centās iegūt [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] atzīšanu. Viņš piedāvāja kļūt par pāvesta vasali un maksāt ikgadēju nodevu Romai. Portugāles neatkarība un Afonsu Enrikiša karaļa tituls tika galīgi atzīti 1179. gadā, kad pāvests [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] izdeva bullu ''[[Manifestis Probatum]]''. Ar šo dokumentu Portugāle tika atzīta par neatkarīgu karalisti, bet Afonsu I — par tās karali. == Nozīme == Samoras līgums tiek uzskatīts par vienu no Portugāles valsts dibināšanas pamatnotikumiem. Tas nostiprināja Afonsu Enrikiša kā karaļa statusu un faktiski izbeidza Leonas politisko virsvaru pār Portugāli. Portugāles vēsturiskajā tradīcijā 1143. gads bieži tiek uzskatīts par Portugāles karalistes sākumu. Tomēr no juridiskā un diplomātiskā viedokļa Portugāles pilnīga starptautiska atzīšana tika pabeigta tikai 1179. gadā ar ''Manifestis Probatum''. == Skatīt arī == * [[Portugāles vēsture]] * [[Portugāles karaliste]] * [[Manifestis Probatum]] * [[Rekonkista]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāles vēsture}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] [[Kategorija:Viduslaiku līgumi]] [[Kategorija:1143. gads]] [[Kategorija:Leonas karaliste]] [[Kategorija:Portugāles karaliste]] 1lourc396ysqxqd7ocso13fqulzta0x 0 631380 4465672 4465623 2026-05-09T12:32:15Z ZANDMANIS 91184 4465672 wikitext text/x-wiki '''Sanmamedi kauja''' ({{val|pt|Batalha de São Mamede}}) bija kauja, kas notika 1128. gada 24. jūnijā pie [[Gimaraiša]]s [[Portukales grāfiste|Portugāles grāfistē]]. Tajā [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikišs]] sakāva savas mātes [[Terēza no Leonas|Terēzas no Leonas]] un viņas sabiedrotā [[Galīsija|galisiešu]] augstmaņa [[Fernans Peress de Trava|Fernana Peresa de Travas]] spēkus. Kauja tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem [[Portugāle]]s valstiskuma veidošanās vēsturē, jo pēc tās Afonsu Enrikišs pārņēma faktisko varu Portugāles grāfistē un sāka īstenot neatkarīgu politiku no [[Leonas karaliste]]s un [[Galīsija]]s augstmaņu ietekmes. == Priekšvēsture == Pēc [[Henriks no Burgundijas|Henrika no Burgundijas]] nāves 1112. gadā Portugāles grāfisti pārvaldīja viņa atraitne [[Terēza no Leonas]]. Viņa valdīja sava dēla [[Afonsu I Enrikišs|Afonsu Enrikiša]] vārdā, taču centās saglabāt personisku varu arī pēc viņa pilngadības sasniegšanas. Terēza uzturēja ciešas politiskas attiecības ar [[Galīsija]]s aristokrātiju, īpaši ar Fernanu Peresu de Travu. Šī saikne izraisīja neapmierinātību portugāļu augstmaņu vidū, jo viņi baidījās no Portugāles grāfistes pakļaušanas Galīsijas ietekmei. Portugāles vietējā aristokrātija, garīdzniecība un daļa bruņniecības sāka atbalstīt Afonsu Enrikišu kā neatkarīgāku valdnieku. Konflikts starp māti un dēlu pakāpeniski pārauga atklātā militārā sadursmē. == Kauja == Kauja notika 1128. gada 24. jūnijā pie Sanmamedi, netālu no [[Gimaraiša]]s. Vienā pusē atradās Afonsu Enrikiša un viņu atbalstošo portugāļu augstmaņu spēki, otrā — Terēzas no Leonas un Fernana Peresa de Travas karaspēks. Afonsu Enrikiša spēki kaujā guva uzvaru. Terēzas un Fernana Peresa de Travas politiskā ietekme Portugāles grāfistē tika salauzta, un Afonsu kļuva par grāfistes faktisko valdnieku. == Sekas == Pēc Sanmamedi kaujas Afonsu Enrikišs pārņēma varu Portugāles grāfistē. Terēza no Leonas zaudēja politisko ietekmi un drīz pēc tam nomira. Fernans Peress de Trava bija spiests atkāpties no Portugāles politiskās dzīves. Afonsu Enrikišs turpināja nostiprināt Portugāles autonomiju, paplašināja grāfistes teritoriju uz dienvidiem un iesaistījās cīņās pret musulmaņu valdījumiem [[Rekonkista]]s laikā. 1139. gadā pēc [[Ourikes kauja|Ourikes kaujas]] Afonsu Enrikišs sāka lietot Portugāles karaļa titulu. 1143. gadā [[Samoras līgums|Samoras līgumā]] viņa statuss tika faktiski atzīts no [[Leonas karaliste]]s puses, bet 1179. gadā pāvests [[Aleksandrs III]] ar bullu ''[[Manifestis Probatum]]'' atzina [[Portugāles karaliste|Portugāles karalisti]] un Afonsu I par tās karali. == Nozīme == Sanmamedi kauja Portugāles historiogrāfijā bieži tiek saukta par “Portugāles dzimšanas dienu”, jo tā iezīmēja brīdi, kad Portugāles grāfiste sāka attīstīties kā patstāvīga politiska vienība. Kauja nostiprināja Afonsu Enrikiša varu un pavēra ceļu Portugāles neatkarības izveidei. Gimaraiša, kuras tuvumā notika kauja, Portugālē tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no valsts šūpuļiem. == Skatīt arī == * [[Rekonkista]] * [[Gimaraiša]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Kaujas Portugāles teritorijā]] [[Kategorija:Portugāles kaujas]] [[Kategorija:Viduslaiku kaujas]] [[Kategorija:1128. gads]] [[Kategorija:Rekonkista]] [[Kategorija:Gimaraiša]] f0kmvxzsagm9arukk4hd1wxzuh5lkce 0 631383 4465926 4465631 2026-05-10T02:21:23Z Treisijs 347 4465926 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Physical map of the Crimea.jpg|thumbnail|upright=1.2|Krimas pussalas mūsdienu karte (nosaukumi angļu valodā)]] '''Krimas vēsture''' ({{val|uk|історія Криму}}) aptver notikumus un procesus, kas norisinājušies [[Krima|Krimas pussalā]] no senākajiem cilvēku apmetņu periodiem līdz mūsdienām. Krima ir pussala starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Azovas jūra|Azovas jūru]], kas ar kontinentu savienota caur šauro [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumu]]. Šāds ģeogrāfiskais novietojums starp [[Austrumeiropa]]s stepēm, [[Kaukāzs|Kaukāzu]], Melnās jūras telpu un [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras pasauli]] gadsimtu gaitā tai piešķīris lielu politisku, militāru, saimniecisku un kultūras nozīmi. Krimas stratēģiskā atrašanās vieta padarīja pussalu par nozīmīgu jūras un sauszemes ceļu mezglu, kā arī par militāru balstu cīņā par ietekmi Melnās jūras reģionā. Dažādos laikmetos Krimu kontrolēja vai būtiski ietekmēja [[Senā Grieķija|sengrieķu]] kolonijas, [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērija]], [[Hazāru kaganāts]], [[Mongoļu impērija|mongoļu]] un [[tatāri|tatāru]] valstis, [[Osmaņu impērija]], [[Krievijas Impērija]], [[Padomju Savienība]] un [[Ukraina]]. Reģions bieži atradās konkurējošu valstu un civilizāciju interešu krustpunktā, kas noteica tā sarežģīto politisko attīstību. Vēsturiski Krima bija daudzveidīgu kultūru un tautu kontaktzona. Pussalā dažādos periodos dzīvoja un darbojās [[skiti]], [[sengrieķi]], [[romieši]], [[goti]], [[armēņi]], [[hazāri]], [[tatāri]], [[turki]], [[slāvi]] un citas tautas, kuru savstarpējā mijiedarbība būtiski ietekmēja reģiona kultūru, reliģiju un sabiedrību. Šī daudzslāņainā vēsturiskā pieredze padarījusi Krimu par vienu no sarežģītākajiem un daudzveidīgākajiem reģioniem Austrumeiropas un Melnās jūras vēsturē. == Aizvēsture == Krimas pussala ir bijusi apdzīvota kopš [[paleolīts|paleolīta]] laikmeta, un arheoloģiskie atradumi liecina par cilvēku klātbūtni reģionā jau pirms aptuveni {{nobr|100 000}} gadu. Senākās zināmās apmetnes saistītas ar vidējā paleolīta periodu un [[neandertālietis|neandertāliešu]] klātbūtni tādās vietās kā ''[[Kiik-Koba]]'', ''[[Šaitan-Koba]]'' un [[Zaskelna|Zaskelnas arheoloģiskais piemineklis]]. Krimas kalnu rajonu alās un apmetnēs atrasti akmens darbarīki, dzīvnieku kauli un citas liecības par agrīno [[mednieki un vācēji|mednieku un vācēju]] kopienām. Vēlā paleolīta atradumi, tostarp [[Starosiļas apbedījums]] pie [[Bahčisaraja]]s, liecina, ka vēlīnā [[mustjē]] perioda beigās Krimā kādu laiku līdzās pastāvēja neandertālieši un agrīnie mūsdienu cilvēki. Šie atradumi padara Krimu par nozīmīgu reģionu cilvēces agrīnās vēstures pētniecībā. [[Neolīts|Neolīta]] periods Krimā ir dokumentēts mazāk pilnīgi nekā paleolīts, tomēr arheoloģiskie dati no tādām vietām kā ''[[Buran-Kaja]]'' un ''[[Špan-Koba]]'' apliecina apdzīvotības nepārtrauktību pārejā no [[mezolīts|mezolīta]] uz neolītu. Šajā laikā pakāpeniski attīstījās pastāvīgākas apmetnes, [[lopkopība]], primitīva [[zemkopība]] un [[keramika]]s izgatavošana. Krimas ģeogrāfiskais novietojums starp stepju zonām un Melnās jūras piekrasti sekmēja kontaktus starp dažādām kultūrām, veicinot tehnoloģiju un sociālo tradīciju izplatīšanos. Plašākā Austrumeiropas kontekstā pāreja uz neolītu bija pakāpeniska, jo agrīnās zemkopju kopienas ilgstoši līdzās pastāvēja ar mezolīta mednieku un vācēju grupām. [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] Krimā nostiprinājās lopkopju un zemkopju kultūras, kas bija cieši saistītas ar [[Pontijas–Kaspijas stepes|Pontijas–Kaspijas stepju]] reģionu. Šajā periodā pussalā ienāca [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] izcelsmes grupas, un pieauga migrāciju un kultūras kontaktu nozīme. Jaunākie pētījumi liecina, ka pāreja no vēlīnā bronzas laikmeta uz agrīno dzelzs laikmetu bija saistīta ar plašākiem migrācijas procesiem Eirāzijas stepju joslā. Arheoloģiskie pieminekļi norāda uz attīstītāku [[metālapstrāde|metālapstrādi]], sarežģītākām [[apbedīšana]]s tradīcijām un sociālās diferenciācijas pieaugumu, savukārt materiālā kultūra bija cieši saistīta ar Ziemeļu Melnās jūras piekrastes un [[Karpati|Karpatu]]–[[Donava]]s reģiona kultūrām. Agrīnajā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] Krima kļuva par nozīmīgu stepju un Melnās jūras reģiona kultūru saskares zonu. Par senākajiem vēsturiski zināmajiem pussalas iedzīvotājiem parasti uzskata [[kimerieši|kimeriešus]], kurus 7. gadsimtā p.m.ē. no stepes izspieda [[skiti]]. Krimas kalnainajos apgabalos dzīvoja [[taurieši]], bet vēlāk reģionā ienāca arī [[sarmati]] un citas [[klejotāji|klejotāju]] grupas. Šo tautu migrācijas un savstarpējie kontakti būtiski ietekmēja pussalas etnisko un kultūras attīstību, radot priekšnoteikumus vēlākajai sengrieķu kolonizācijai un Krimas iekļaušanai plašākos Melnās jūras civilizācijas procesos. == Senie un viduslaiki (7. gadsimts p. m.ē. — 13. gadsimts m. ē.) == [[Attēls:Pantikapey.jpg|thumb|upright=1.0|left|Sengrieķu [[Pantikapeja]]s tempļa drupas]] [[Attēls:Ancient Greek Colonies of N Black Sea.png|thumb|upright=1.0|[[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonijas Melnās jūras ziemeļu piekrastē (5. gadsimts p. m.ē.)]] [[Attēls:Chersonesos ruins.jpg|thumb|upright=1.0|left||Hersonesas drupas ar Sv. Volodimira pareizticīgo baznīcu pie mūsdienu [[Sevastopole]]s]] [[Attēls:Caffa and Theodoro.PNG|thumb|upright=1.0|Krimas teritoriālais iedalījums pēc [[Krimas haniste]]s nodibināšanās 1441. gadā (zilā krāsā). Piekraste piederēja dženoviešiem (sarkanā krāsā), bet kalnos pastāvēja vietējo kristiešu Teodoras valstiņa]] [[Attēls:Theodosia castle.JPG|thumb|upright=1.|left|[[Dženova|Dženoviešu]] Kafas cietokšņa drupas mūsdienu Feodosijā (celts 1340–1343)]] [[Attēls:CEM-15-Asia-Mercator-1595-Russia-2533.jpg|thumb|upright=1.0|thumb|upright=1.0|Krima (''Taurica'', zilā) un Krievija (''Russia'', dzeltenā) pasaules kartē ([[Gerhards Merkators]], 1595)]] Sākot no 7. gadsimta p. m.ē. [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] kolonisti Krimas pussalas dienvidu krastā izveidoja Pantikapejas (pie Kerčas), Teodosija ([[Feodosija]]s) un Hersonesas (pie [[Sevastopole]]s) kolonijas. 2. gadsimtā p. m.ē. tagadējās [[Simferopole]]s vietā izveidojās [[Skitija]]s galvaspilsēta Skitijas Neapole. 63. gadā p. m.ē. Krima kļuva atkarīga no [[Romas impērija]]s. 257. gadā no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies [[goti]] sagrāva skitu valsti un apmetās arī Krimas pussalā. 375. gadā Krimu iekaroja [[huņņi]], pēc kuru sakaušanas kontroli pār Krimas dienvidu krastu atguva Romas impērija. 7. gadsimta beigās Krimu iekaroja [[hazāri]], vienīgi [[Hersonesa]]s pilsēta palika [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] pakļautībā. 988. gadā Kijivas rūsu lielkņazs [[Volodimirs Svjatoslavičs]] ieņēma Hersonēsu ({{val|ru|Корсунь}}) un pieprasīja par sievu Bizantijas princesi Annu, pretējā gadījumā draudot uzbrukt [[Konstantinopole]]i. Bizantieši piekrita, ja kņazs Volodimirs kristītos, kas arī tika izdarīts Hersonesas banīcā, ko uzskata par sākumu [[Kijivas Krievzeme]]s pārejai [[pareizticība|pareizticībā]]. 1239. gadā [[Batuhans]] iekaroja Krimas ziemeļu daļu, dienvidu piekrastē izveidojās [[Dženova]]s kolonijas, kas nodrošināja tirdznieciskos sakarus ar [[Zelta Orda]]s pakļautība esošajām zemēm. Batu mazdēls Munketimurs (valdīja 1266-1282) itāļu tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Kafas (tagadējās Feodosijas) ostā, kolonijās apmetās arī daudz armēņu tirgoņu. == Osmaņu un Krievijas Impēriju varā (15.-19. gadsimts) == 1441. gadā izveidojās [[Osmaņu impērija]]s vasaļvalsts [[Krimas haniste]], kas gandīz nepārtraukti karoja ar Zelta Ordu, vēlāk ar Lietuvas dižkunigaitiju un Krievijas caristi. 1475. gadā Kafas cietoksni iekaroja turki un pārdēvēja par Kefi. 1774. gadā [[Krievijas Impērija]] piespieda Osmaņu impēriju atteikties no Krimas hanistes, kas nokļuva Krievijas Impērijas atkarībā. 1783. gada 19. aprīlī Krievijas Impērija anektēja Krimu un inkorporēja to impērijas sastāvā. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] savam titulam pievienoja nevis "Krimas carienes", bet gan "Taurijas Hersonesas carienes" nosaukumu,<ref>http://eurulers.angelfire.com/russia.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140205044755/http://eurulers.angelfire.com/russia.html |date={{dat|2014|02|05||bez}} }} Krievijas imperatoru tituli</ref> bet pārveidotu [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] ģerboni iekļāva [[Krievijas Impērijas ģerbonis|Krievijas Impērijas ģerbonī]]. 1853.—1856. gadā notika [[Krimas karš]] par ietekmi Melnās jūras reģionā, pēc kura Krievijas Impērija piekāpās sabiedrotajiem ([[Francija]]i, [[Lielbritānija]]i, [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijai]] un [[Osmaņu impērija]]i). == PSRS periodā (20. gadsimts) == [[Attēls:Населення Криму у 18-21 ст.jpg|thumb|upright=1.0|Krimas iedzīvotāju skaita un etniskā sastāva izmaiņas kopš 18. gadsimta (zaļā krāsā Krimas tatāri, sarkanā krievi, dzeltenā ukraiņi)]] [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] sākumā Krimā nodibināja Taurijas padomju republiku, 1918.-1920. gadā vara atradās vācu okupācijas iestāžu, vēlāk [[Deņikins|Deņikina]] un [[Pēteris Vrangelis|Vrangeļa]] valdību rokās. Pēc uzvaras [[Perekopa-Čongaras operācija|Perekopa kaujā]] rezultātā 1920. gada novembrī [[Sarkanā armija]] iekaroja Krimu. Liela nozīme nocietinājumu līnijas ieņemšanā bija [[latviešu strēlnieki]]em, kuri gan šajās kaujās cieta lielus zaudējumus. 1921. gada 18. oktobrī nodibināja Krimas APSR [[Krievijas PFSR]] sastāvā. Otrā pasaules kara laikā deportēja vai nogalināja gandrīz visus Krimas nekrievu iedzīvotājus. 1941. gada augustā padomju varas iestādes izsūtīja ap 60 tūkstošu vāciešu un Kerčā dzīvojošo itāļu. 1942. gada jūlijā, [[vērmahts|vērmahtam]] [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|ieņemot Sevastopoli]], visa Krimas pussala nonāca [[Trešais reihs|Vācijas]] kontrolē. Tā palika vācu pārraudzībā līdz 1944. gadam, kur šajā laikā nacisti nošāva ap 40 tūkstošu ebreju. Pēc Krimas atgūšanas padomju varas iestādes 1944. gada 18. maijā deportēja visus Krimas tatārus (vairāk kā 238 tūkstošus cilvēku) uz Vidusāziju un citām PSRS daļām, 27. jūnijā arī 37 tūkstošus armēņu, bulgāru un grieķu, bet drīz pēc tam&nbsp;— divus tūkstošus vāciešu. Krimas APSR likvidēja un izveidoja Krimas apgabalu KPFSR sastāvā un krieviskoja daudzus vietvārdus. PSRS varas iestādes mēģināja atdzīvināt Krimas saimniecisko dzīvi, ievedot jaunus iedzīvotājus. Tomēr ieceļotāju vilnis no Krievijas iekšējiem apgabaliem nemainīja situāciju, jo viņi nespēja adaptēties Krimas kalnos un stepēs. Labības vidējā raža Krimā pazeminājās no 10,7 tonnām no ha 1940. gadā līdz 3,9 tonnām no ha 1950. gadā.<ref>[http://www.irir.lv/2014/3/6/krima-vai-hruscova-davana-ukrainai Krima: vai Hruščova dāvana Ukrainai?] Aleksejs Grigorjevs žurnālā "Ir" 2014. gada 6. martā</ref> Pēc [[Staļins|Staļina]] nāves jaunā PSRS valdība 1954. gada 19. februārī nolēma nodot Krimas apgabalu Ukrainas PSR pakļautībā, atzīmējot 300 gadus kopš 1654. gada Krievijas caristes sadarbības līguma ar ukraiņu kazakiem [[Bohdans Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] vadībā. [[Perestroika]]s laikā, 1987. gadā Krimā sāka atgriezties deportētie Krimas tatāri un viņu pēcteči. 1991. gada 12. februārī Krimas iedzīvotāju referenduma rezultātā Krimas apgabalu pārveidoja par Krimas APSR Ukrainas PSR sastāvā. == Mūsdienās == [[Attēls:Административная карта-схема Крыма.png|thumb|upright=1.0|Krimas administratīvais iedalījums ar Sevastopoles pilsētas teritoriju]] Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un neatkarīgās Ukrainas Republikas pasludināšanas 1992. gada 26. februārī Krimas APSR Augstākā padome pārdēvēja Krimas APSR par Krimas Republiku. 1992. gada 5. maijā Krimas parlaments pasludināja Krimas Republikas suverenitāti un pieņēma konstitūciju, kurā 6. maijā iekļāva punktu par atrašanos Ukrainas sastāvā. 1993. gada 14. oktobrī Krimas parlaments izveidoja Krimas prezidenta institūciju. 1995. gada martā tomēr republikas nosaukumu pārmainīja uz Krimas Autonomās republikas nosaukumu. 1997. gadā Ukraina un Krievija parakstīja Draudzības, Sadarbības un Partnerības līgumu, kura vienojās par bijušas PSRS Melnās jūras flotes sadalīšanu un Sevastopoles kara bāzes un Sevastopoles rajona nodošanu [[Krievijas Federācija]]s pārvaldībā. Pēc promaskaviskā prezidenta [[Viktors Janukovičs|Janukoviča]] nākšanas pie varas 2010. gada aprīlī Ukrainas parlaments pagarināja Sevastopoles kara bāzes teritorijas iznomāšanu Krievijai līdz 2042. gadam. Pēc [[Eiromaidans|Eiromaidana]] sacelšanās un Ukrainas valdības nomaiņas 2014. gada 26. februārī pret jauno Kijivas valdību noskaņotas bruņotas grupas ieņēma Krimas parlamenta ēku Simferopolē un virs tās uzvilka Krievijas karogu, bet 27. februārī Krimas Augstākā padome ārkārtas sēdē atcēla premjerministru Anatoliju Mogiļovu un ievēlēja šajā amatā partijas "Krievu vienotība" (''Русское единство'') līderi [[Sergejs Aksjonovs|Sergeju Aksjonovu]], kurš tūlīt vērsās pie Krievijas valdības ar lūgumu nodrošināt Krimā mieru un kārtību. 28. februārī karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas republikā, kas iezīmēja [[Krimas krīze (2014)|Krimas krīzes]] sākumu. Starptautisko situāciju saasināja Krievijas prezidenta Vladimira Putina vēršanās pie Krievijas Valsts domes 1. martā ar lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Krimas teritorijā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-ludz-parlamenta-atlauju-karaspeka-ievesanai-krima.d?id=44262239 Putins lūdz parlamenta atļauju karaspēka ievešanai Krimā] DELFI, 2014. gada 1. martā</ref> Ukrainas armijā tika izsludināta pilna kaujas gatavība. 6. martā Krimas Augstākā padome pieņēma lēmumu par Krimas Autonomās Republikas pievienošanu Krievijai un referenduma organizēšanu.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-parlaments-nobalso-par-autonomijas-pievienosanu-krievijai.d?id=44275583 Krimas parlaments nobalso par autonomijas pievienošanu Krievijai] 2014. gada 6. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēka klātbūtnē Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā notika referendums, kurā pēc balsu skaitīšanas komisijas ziņām par "atkalapvienošanos ar Krieviju" nobalsoja 96,47% referenduma dalībnieku Krimas Autonomajā Republikā un 96,59% Sevastopolē.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/krimas-pievienosanu-krievijai-atbalstijusi-97-balsotaju.d?id=44307013 Krimas pievienošanu Krievijai atbalstījuši 97% balsotāju] DELFI, 2014. gada 17. martā</ref> Nākamajā dienā Krimas parlaments pasludināja neatkarību no Ukrainas un vērsās pie Krievijas ar lūgumu to uzņemt to Krievijas Federācijas sastāvā. 17. martā Krievijas Federācijas prezidents V. Putins parakstīja dekrētu, kurā atzina Krimas Republiku par suverēnu un neatkarīgu valsti,<ref>[http://www.diena.lv/pasaule/papildinats-22-49-putins-paraksta-dekretu-par-krimas-neatkaribas-atzisanu-14048484 Putins paraksta dekrētu par Krimas neatkarības atzīšanu] LETA-RIA NOVOSTI, 2014. gada 17. martā</ref> bet jau 18. martā Maskavas Kremlī kopā ar Krimas premjerministru S. Aksjonovu un parlamenta spīkeru V. Konstantinovu parakstīja līgumu par Krimas iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/putins-paraksta-vienosanos-par-krimas-uznemsanu-krievijas-sastava.d?id=44312805 Putins paraksta vienošanos par Krimas uzņemšanu Krievijas sastāvā] DELFI, 2014. gada 18. martā</ref> Krievijas Federācijas sastāvā izveidoja [[Krimas federālais apgabals|Krimas federālo apgabalu]], ko veido Krimas Republika un Sevastopole. [[Ukrainas valdība]] šo referendumu pasludināja par neleģitīmu. 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu federālajam apgabalam]]. Starptautiskā krimināltiesa 2016. gada 14. novembrī oficiāli atzina, ka kopš vismaz no 2014. gada 26. februāra notikusi tieša [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas militāra agresija pret Ukrainu]], bet kopš 18. marta [[Krimas okupācija|Krimas pussala ir okupēta]].<ref>[https://www.icc-cpi.int/iccdocs/otp/161114-otp-rep-PE_ENG.pdf ICC Report on Preliminary Examination Activities 2016]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Krima-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krimas vēsture| ]] dqkbvob6k6t36f9hlh7e8u3uzo1nmea 0 631388 4465679 4465654 2026-05-09T12:56:19Z Meistars Joda 781 4465679 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Torkuato Fernandess-Miranda | vārds_orģ = ''Torcuato Fernández-Miranda'' | attēls = Torcuato_fernandez_miranda.jpg | amats = [[Spānijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1973|12|20|N}} | term_beigas = {{dat|1973|12|31|N}} | priekštecis = [[Luiss Karrero Blanko]] | pēctecis = [[Karloss Ariass Navarro]] | amats2 = [[Spānijas Senāts|Spānijas senators]] | term_sākums2 = {{dat|1977|7|13|N}} | term_beigas2 = {{dat|1979|1|2|N}} | amats3 = [[Spānijas Kortesi|Spānijas Kortesu]] priekšsēdētājs | term_sākums3 = {{dat|1975|12|6|N}} | term_beigas3 = {{dat|1977|6|30|N}} | priekštecis3 = [[Alehandro Rodrigess de Valkarsels]] | pēctecis3 = [[Fernando Alvaress de Miranda]] | dzim_dati = {{dat|1915|11|10}} | dzim_vieta = [[Hihona]], [[Astūrija]], [[Spānija]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1980|6|19|1915|11|10}} | mir_vieta = [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] | partija = [[FET y de las JONS]]<br />[[Demokrātiskā centra savienība]] | dzīvesb = Marija del Karmena Losana Abeo | bērni = 2 }} '''Torkuato Fernandess-Miranda''' ({{val|es|Torcuato Fernández-Miranda y Hevia}}, {{Dat|1915|11|10}} — {{Dat|1980|6|19}}) bija [[Spānija]]s jurists, universitātes profesors un politiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem [[Franko diktatūra Spānijā|frankistiskās Spānijas]] vēlīnā posma politiķiem un vēlāk viens no galvenajiem Spānijas pārejas uz demokrātiju arhitektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Torcuato-Fernandez-Miranda-y-Hevia |title=Torcuato Fernández-Miranda y Hevia |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Fernandess-Miranda bija [[Spānijas premjerministrs|Spānijas premjerministra]] pienākumu izpildītājs pēc [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] nogalināšanas 1973. gada decembrī. Pēc [[Fransisko Franko]] nāves viņš kļuva par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un [[Karaliskā padome|Karaliskās padomes]] priekšsēdētāju. Šajos amatos viņš palīdzēja karalim [[Huans Karloss I|Huanam Karlosam I]] īstenot politisko reformu, kas noveda pie demokrātiskām vēlēšanām 1977. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Torcuato_Fern%C3%A1ndez-Miranda |title=Torcuato Fernández-Miranda |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Biogrāfija == Torkuato Fernandess-Miranda dzimis 1915. gada 10. novembrī [[Hihona|Hihonā]], [[Astūrija|Astūrijā]]. Viņš studēja tieslietas [[Ovjedo Universitāte|Ovjedo Universitātē]] un vēlāk kļuva par tiesību profesoru. [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā viņš karoja nacionālistu pusē. Pēc kara Fernandess-Miranda veidoja akadēmisku un politisku karjeru. Viņš bija Ovjedo Universitātes rektors no 1951. līdz 1953. gadam. Vēlāk viņš ieņēma vairākus amatus Franko režīma izglītības un valsts pārvaldes struktūrās. 1960. gados Fernandess-Miranda kļuva par vienu no [[Huans Karloss I|prinča Huana Karlosa]] politiskajiem audzinātājiem. Franko bija izvēlējies Huanu Karlosu par savu nākamo valsts vadītāja pēcteci, un Fernandess-Miranda palīdzēja viņam izprast Spānijas politisko sistēmu un valsts institūcijas. == Karjera Franko režīmā == 1969. gadā Fernandess-Miranda tika iecelts par [[Movimiento Nacional|Nacionālās kustības]] ģenerālsekretāru. Šis amats bija viens no nozīmīgākajiem Franko režīma politiskajā struktūrā. Viņš saglabāja šo amatu līdz 1974. gadam. 1973. gada jūnijā viņš kļuva par Spānijas valdības priekšsēdētāja vietnieku [[Luiss Karrero Blanko|Luisa Karrero Blanko]] valdībā. Pēc Karrero Blanko nogalināšanas 1973. gada 20. decembrī Fernandess-Miranda īslaicīgi pildīja premjerministra pienākumus līdz [[Karloss Ariass Navarro|Karlosa Ariasa Navarro]] iecelšanai amatā 1973. gada 31. decembrī. Lai gan Fernandess-Miranda bija cieši saistīts ar Franko režīmu, vēlāk viņš kļuva par vienu no cilvēkiem, kas palīdzēja demontēt režīma institūcijas juridiskā ceļā. == Loma Spānijas pārejā uz demokrātiju == Pēc [[Fransisko Franko]] nāves 1975. gada 20. novembrī par Spānijas karali kļuva [[Huans Karloss I]]. Karalis iecēla Fernandesu-Mirandu par [[Spānijas Kortesi|Kortesu]] priekšsēdētāju un Karaliskās padomes priekšsēdētāju. Šajos amatos Fernandess-Miranda kļuva par vienu no galvenajiem demokrātiskās reformas stratēģiem. Viņa pieeja bieži tiek raksturota ar frāzi “no likuma uz likumu caur likumu”, kas nozīmēja Franko režīma institūciju pārveidošanu, izmantojot pašas režīma tiesiskās procedūras. 1976. gadā viņš palīdzēja panākt [[Adolfo Suaress|Adolfo Suaresa]] iecelšanu par valdības vadītāju. Kā Karaliskās padomes priekšsēdētājs Fernandess-Miranda iekļāva Suaresu to kandidātu sarakstā, no kura karalim bija jāizvēlas jaunais premjerministrs. Fernandess-Miranda bija viens no galvenajiem [[Politiskās reformas likums|Politiskās reformas likuma]] izstrādātājiem. Šo likumu 1976. gadā apstiprināja frankistiskie Kortesi un vēlāk tautas nobalsošanā. Tas pavēra ceļu politisko partiju legalizācijai un pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām Spānijā kopš 1936. gada. == Vēlākie gadi == Pēc 1977. gada vēlēšanām Fernandess-Miranda tika iecelts Spānijas Senātā. Tajā viņš darbojās līdz 1979. gadam. 1977. gadā karalis Huans Karloss I viņam piešķīra Fernandesa-Mirandas hercoga titulu un Spānijas granda statusu. Vēlāk viņš attālinājās no aktīvās politikas. Torkuato Fernandess-Miranda nomira 1980. gada 19. jūnijā [[Londona|Londonā]] no sirdslēkmes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Spānijas premjerministri}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Fernandess-Miranda, Torkuato}} [[Kategorija:1915. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Spānijas premjerministri]] [[Kategorija:Spānijas politiķi]] [[Kategorija:Spānijas juristi]] [[Kategorija:Spānijas senatori]] [[Kategorija:Spānijas pāreja uz demokrātiju]] qh0varu3h10arl9htp7qhjt2h7wz7g2 3 631393 4465668 2026-05-09T12:03:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465668 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fabio Matteo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 15.03 (EEST) 4oqkhp3u2epggfnslj50fy62byxs83k 14 631394 4465671 2026-05-09T12:30:00Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Commonscat|Battles of Ukraine|Kaujas ar Ukrainas piedalīšanos}} 4465671 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Battles of Ukraine|Kaujas ar Ukrainas piedalīšanos}} poxh9zrk23roqg5e4q225j9se047324 14 631395 4465673 2026-05-09T12:32:40Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Kauju ģeogrāfija|Portugāle]] 4465673 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Portugāles vēsture]] [[Kategorija:Kauju ģeogrāfija|Portugāle]] 6kaess9s5p35oltsanpew6g16xdgdbi 3 631396 4465676 2026-05-09T12:40:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465676 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Markus9115}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 15.40 (EEST) dv5km7g8pil64kvv61uks3i32f3jmbh 6 631397 4465678 2026-05-09T12:48:10Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Maikls (filma)|Maikls]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10468/portrait_medium/Michael-Maikls-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] 4465678 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Maikls (filma)|Maikls]]" plakāts. Avots — [https://forumcinemaslv.blob.core.windows.net/1012/Event_10468/portrait_medium/Michael-Maikls-plakats.jpg?width=323 www.forumcinemas.lv] == Licence == {{Filmas plakāts}} 0s3r467l6sf0zvprku9i3qh44zexhza 0 631398 4465682 2026-05-09T13:10:51Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Maikls | operators = | attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska drāma | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džāfars Džeksons]] * [[Kolmans Domingo]] * [[Nija Longa]] * [[Džuliāno Valdi]] * [[Keilins Darels Džonss]] * [[Mailss Tellers]] * [[Kendriks Sampsons]] * [[Džozefs Deivids-Džonss]] * [[Maiks Maierss]] * [[Džesika Sula]] | mūzika = | oriģi... 4465682 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maikls | operators = | attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska drāma | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džāfars Džeksons]] * [[Kolmans Domingo]] * [[Nija Longa]] * [[Džuliāno Valdi]] * [[Keilins Darels Džonss]] * [[Mailss Tellers]] * [[Kendriks Sampsons]] * [[Džozefs Deivids-Džonss]] * [[Maiks Maierss]] * [[Džesika Sula]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Michael'' | studija = * ''Lionsgate Films'' * ''GK Films'' * ''Optimum Productions'' * ''[[Universal Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''Lionsgate Films'' * ''Universal Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}} | ilgums = 127 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|488 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Maikls"''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]]. Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King & John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en-US}}</ref> ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King & Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en-US}}</ref> 2023. gada janvārī Fukva tika apstiprināts par režisoru, un Džāfars tika izvēlēts Maikla lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en-US}}</ref> Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[SAG-AFTRA]] streiks, galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}</ref> Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešais cēliens tika pārstrādāts, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165–200 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en-US}}</ref> Filmas "Maikls" pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi 488 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ceturto ienesīgāko 2026. gada filmu. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — tika slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 6tcaw1nrgxul0jh50tthovn3o2oumks 4465696 4465682 2026-05-09T13:19:02Z Bendžamins 76862 4465696 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maikls | operators = | attēls = Michael-Maikls-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = biogrāfiska drāma | režisors = [[Antuāns Fukva]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Džāfars Džeksons]] * [[Kolmans Domingo]] * [[Nija Longa]] * [[Džuliāno Valdi]] * [[Keilins Darels Džonss]] * [[Mailss Tellers]] * [[Kendriks Sampsons]] * [[Džozefs Deivids-Džonss]] * [[Maiks Maierss]] * [[Džesika Sula]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Michael'' | studija = * ''Lionsgate Films'' * ''GK Films'' * ''Optimum Productions'' * ''[[Universal Pictures]]'' | montāža = | izplatītājs = * ''Lionsgate Films'' * ''Universal Pictures'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|4|10|Berlīne|2026|4|22|Latvija|2026|4|24|ASV}} | ilgums = 127 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165–200 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|488 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11378946/?ref_=bo_rl_ti|title=Michael (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|4|9}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Maikls"''' ({{Val|en|Michael}}) ir [[2026. gads kino|2026. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Muzikālā filma|muzikāla]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskā]] [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Antuāns Fukva]]. Filma stāsta par amerikāņu dziedātāja [[Maikls Džeksons|Maikla Džeksona]] agrīno dzīvi, aptverot periodu no viņa darbības grupā ''[[The Jackson 5]]'' 20. gadsimta 60. gados līdz ''[[Bad]]'' koncertturnejai 80. gadu beigās. Džeksonu atveido viņa brāļadēls [[Džāfars Džeksons]], bet bērnībā — [[Džuliāno Valdi]]; abiem šīs ir debijas lomas kino. Otrā plāna lomās piedalās [[Kolmans Domingo]], [[Nija Longa]], [[Keilins Darels Džonss]], [[Mailss Tellers]], [[Kendriks Sampsons]], [[Džozefs Deivids-Džonss]], [[Maiks Maierss]] un [[Džesika Sula]]. Filmas izstrāde sākās 2019. gada novembrī, kad tika ziņots, ka producents Greiems Kings ir ieguvis tiesības veidot filmu par Maiklu Džeksonu, bet [[Džons Logans]] apstiprināts kā scenārists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/11/michael-jackson-movie-bohemian-rhapsody-producer-john-logan-graham-king-1202792922/|title=Michael Jackson’s Life Getting Movie Treatment; ‘The Aviator’s Graham King & John Logan Reteam, And MJ Estate Aboard|last=Jr|first=Mike Fleming|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2019-11-22|language=en-US}}</ref> ''[[Lionsgate Films]]'' paziņoja par filmu 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/michael-jackson-biopic-michael-lionsgate-worldwide-distribution-acquisition-1234928021/|title=Michael Jackson Biopic ‘Michael’ From Producer Graham King & Scribe John Logan Lands At Lionsgate|last=D'Alessandro|first=Anthony|website=Deadline|access-date=2026-05-09|date=2022-02-07|language=en-US}}</ref> 2023. gada janvārī Fukva tika apstiprināts par režisoru, un Džāfars tika izvēlēts Maikla lomai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/antoine-fuqua-michael-jackson-biopic-lionsgate-1235493594/|title=Antoine Fuqua to Direct Michael Jackson Biopic for Lionsgate, Set to Begin Shooting This Year|last=Davis|first=Clayton|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-18|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2023/film/news/michael-jackson-biopic-casting-1235506538/|title=Michael Jackson’s Nephew Jaafar to Star in Biopic ‘Michael’|last=Rubin|first=Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2023-01-30|language=en-US}}</ref> Papildu aktieru atlase notika no 2024. gada janvāra līdz aprīlim. Pēc aizkavēšanās, ko izraisīja 2023. gada [[SAG-AFTRA]] streiks, galvenā filmēšana notika no 2024. gada janvāra līdz maijam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/michael-jackson-biopic-filming-wrap/|title=Antoine Fuqua’s Michael Jackson Biopic Gets a Big Update|last=Peralta|first=Diego|website=Collider|access-date=2026-05-09|date=2024-05-31|language=en}}</ref> Pēc tam, kad tika atklāta klauzula juridiskā izlīgumā, atsauces uz 1993. gada apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu pret Maiklu tika izņemtas, un filmas trešais cēliens tika pārstrādāts, un 2025. gada jūnijā notika papildu filmēšana, kopējam producēšanas budžetam sasniedzot 165–200 miljonus ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/film/news/michael-movie-reshoots-removing-child-abuse-allegations-1236710221/|title=Inside the ‘Michael’ Overhaul: $15 Million Reshoots, Removing Child Abuse Allegations and What’s in Store for Sequels|last=Rubin|first=Brent Lang,Rebecca|website=Variety|access-date=2026-05-09|date=2026-04-07|language=en-US}}</ref> Filmas "Maikls" pirmizrāde notika [[Berlīne|Berlīnē]] 2026. gada 10. aprīlī, savukārt Latvijā pirmizrāde notika 22. aprīlī. Filma visā pasaulē ir nopelnījusi 488 miljonus ASV dolāru, kļūstot par ceturto ienesīgāko 2026. gada filmu. Filma saņēma pārsvarā negatīvas kritiķu atsauksmes — tika slavēts Džāfara sniegums, bet kritizēts sižets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/michael|title=Michael {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/michael-2026/|title=Michael Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c624qx61r4wo|title=Michael Jackson film is a 'whitewash' and 'ghoulish', critics say|website=www.bbc.com|access-date=2026-05-09|date=2026-04-21|language=en-GB}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}}{{Antuāns Fukva}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Muzikālās filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 65sl0endhdg359c4gmedbycxgxwaqg0 3 631399 4465686 2026-05-09T13:17:02Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465686 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Մանան Պողոսյան}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 16.17 (EEST) mfg8ok6grgn6hexk0gnewuvcjoevha0 10 631400 4465687 2026-05-09T13:17:18Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Navbox |name = Antuāns Fukva |title = [[Antuāns Fukva]] |image = [[File:Antoine Fuqua (29682821190).jpg|100px]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1990. gadi |list1 = * "[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'', 1998) |group2 = 2000. gadi |list2 = * ''[[Bait]]'' (2000) * "[[Treniņa diena]]" (2001) * "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003) * "[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]" (''King Arthur'', 20... 4465687 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Antuāns Fukva |title = [[Antuāns Fukva]] |image = [[File:Antoine Fuqua (29682821190).jpg|100px]] |state = {{{state|autocollapse}}} |listclass = hlist |group1 = 1990. gadi |list1 = * "[[Slepkavas aizstājēji]]" (''The Replacement Killers'', 1998) |group2 = 2000. gadi |list2 = * ''[[Bait]]'' (2000) * "[[Treniņa diena]]" (2001) * "[[Saules asaras]]" (''Tears of the Sun'', 2003) * "[[Karalis Arturs (2004. gada filma)|Karalis Arturs]]" (''King Arthur'', 2004) * "[[Snaiperis (2007. gada filma)|Snaiperis]]" (2007) * ''[[Brooklyn's Finest]]'' (2009) |group3 = 2010. gadi |list3 = * "[[Olimpa krišana]]" (2013) * "[[Stabilizators (filma)|Stabilizators]]" (2014) * "[[Kreilis (filma)|Kreilis]]" (2015) * "[[Lieliskais septiņnieks (2016. gada filma)|Lieliskais septiņnieks]]" (2016) * "[[Stabilizators 2]]" (''The Equalizer 2'', 2018) |group4 = 2020. gadi |list4 = * "[[Bezgalība (filma)|Bezgalība]]" (''Infinite'', 2021) * ''[[The Guilty]]'' (2021) * ''[[Emancipation]]'' (2022) * "[[Stabilizators 3: Pēdējā nodaļa]]" (2023) * "[[Maikls (filma)|Maikls]]" (2026) }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Antuāna Fukvas filmas|*]] </noinclude> jyimlhlxj0yowl1l4cu4dkg34rwuddq 3 631401 4465701 2026-05-09T13:44:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465701 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RSP13}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 16.44 (EEST) rndqqmdbab6g3yovhwny1j5z30rqr8g 3 631402 4465716 2026-05-09T14:23:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465716 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aveiet}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 17.23 (EEST) 8my2r7pxwkhb81w9hkjgxa1n6adnobc 0 631403 4465727 2026-05-09T15:11:39Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakš... 4465727 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Bothriolepidinae |apakšdzimta_lv = Botriolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepidinae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīnes''' (''Bothriolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakškārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šīs apakškārtas izveidošana tiek piedēvēta amrikāņu paleontologam Edvardam Kopam, kurš 1886. gadā izveidoja ''Bothriolepididae'' dzimtu. Botriolepidīnes dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepidīni ir no sīkām līdz lielām zivīm, kurām galvas vairogs ir ar labi izteiktiem pamatnē platiem un pagarinātiem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 90°. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) un priekšējie sānu-muguras kauli (ADL) robežojas savā starpā ar gariem šuvju posmiem. Ass atvere (''axial foramen'') ir salīdzinoši liela. === Salīdzinājums === Botriolepidīnes atšķiras no monarolepidīnēm ar gariem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, salīdzinoši lielām ass atverēm (''axial foramen'') un gariem šuvju posmiem starp AMD un ADL kauliem, kas stiepjas gar visu AMD priekšājo sānu malu. Vēl uz AMD kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav šķērseniskā sirpjveida ķīļa. No livnolepidīnēm botriolepidīnes atšķiras ar labi izteiktiem, dziļiem un platiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu, kā arī ar lielu leņķi starp galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1143. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepidīnu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Bothriolepidinae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] lcb3vrwl6j1mqac3234ij8gkj6byfuv 4465728 4465727 2026-05-09T15:12:01Z Jānis U. 198 4465728 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Bothriolepidinae |apakšdzimta_lv = Botriolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepidinae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīnes''' (''Bothriolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakškārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šīs apakškārtas izveidošana tiek piedēvēta amrikāņu paleontologam Edvardam Kopam, kurš 1886. gadā izveidoja ''Bothriolepididae'' dzimtu. Botriolepidīnes dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepidīni ir no sīkām līdz lielām zivīm, kurām galvas vairogs ir ar labi izteiktiem pamatnē platiem un pagarinātiem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 90°. Priekšējais vidējais muguras kauls (AMD) un priekšējie sānu-muguras kauli (ADL) robežojas savā starpā ar gariem šuvju posmiem. Ass atvere (''axial foramen'') ir salīdzinoši liela. === Salīdzinājums === Botriolepidīnes atšķiras no monarolepidīnēm ar gariem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, salīdzinoši lielām ass atverēm (''axial foramen'') un gariem šuvju posmiem starp AMD un ADL kauliem, kas stiepjas gar visu AMD priekšājo sānu malu. Vēl uz AMD kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav šķērseniskā sirpjveida ķīļa. No livnolepidīnēm botriolepidīnes atšķiras ar labi izteiktiem, dziļiem un platiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu, kā arī ar lielu leņķi starp galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1143. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepidīnu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Bothriolepidinae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] myiczfr9428rk3c0h9ii2jvl6isirhn 4465730 4465728 2026-05-09T15:18:50Z Jānis U. 198 4465730 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | kārta = Euantiarcha | kārta_lv = Īstie antiarhi | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Bothriolepidinae |apakšdzimta_lv = Botriolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepidinae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīnes''' (''Bothriolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakškārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šīs apakškārtas izveidošana tiek piedēvēta amrikāņu paleontologam [[Edvards Kops|Edvardam Kopam]], kurš 1886. gadā izveidoja ''Bothriolepididae'' dzimtu. Botriolepidīnes dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepidīnes ir sīkas līdz lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar labi izteiktiem pamatnē platiem un pagarinātiem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 90°. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') robežojas savā starpā ar gariem šuvju posmiem. Ass atvere (''axial foramen'') ir salīdzinoši liela. === Salīdzinājums === Botriolepidīnes atšķiras no [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') ar gariem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, salīdzinoši lielām ass atverēm (''axial foramen'') un gariem šuvju posmiem starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, kas stiepjas gar visu ''AMD'' priekšājo sānu malu. Vēl uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. No [[Livnolepidīnes|livnolepidīnēm]] (''Livnolepidinae'') botriolepidīnes atšķiras ar labi izteiktiem, dziļiem un platiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu, kā arī ar lielu leņķi starp galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1143. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepidīnu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Bothriolepidinae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] r02i5lhu7qkz5zzhoi5eewjxx2hbuam 4465731 4465730 2026-05-09T15:21:21Z Jānis U. 198 4465731 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Gessetal2023 Bothriolepis africana reconstruction.png | att_nosaukums = Botriolepidīnes ''[[Bothriolepis africana]]'' rekonstrukcija | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Antiarchi | apakšklase_lv = Antiarhi | virskārta = Euantiarcha | virskārta_lv = Īstie antiarhi | kārta = Bothriolepiformes | kārta_lv = Botriolepveidīgie | dzimta = Bothriolepididae | dzimta_lv = Botriolepidīdi | apakšdzimta = Bothriolepidinae |apakšdzimta_lv = Botriolepidīnes | iedalījums = | kategorijas = nē | binomial =Bothriolepidinae <small>Cope, 1886</small> }} '''Botriolepidīnes''' (''Bothriolepidinae'') ir izmirušu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] apakškārta, kuras pārstāvji dzīvoja [[devons|devona periodā]]. Šīs apakškārtas izveidošana tiek piedēvēta amrikāņu paleontologam [[Edvards Kops|Edvardam Kopam]], kurš 1886. gadā izveidoja ''Bothriolepididae'' dzimtu. Botriolepidīnes dzīvoja no [[Apakšdevons|agrā devona]] līdz [[Augšdevons|vēlajam devonam]]. == Apraksts == Botriolepidīnes ir sīkas līdz lielas [[zivis]], kurām [[galvas vairogs]] ir ar labi izteiktiem pamatnē platiem un pagarinātiem [[ausu-pakauša iedobe]]s anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu. Leņķis starp ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem ir ap 90°. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (''AMD'') un [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējie sānu-muguras kauli]] (''ADL'') robežojas savā starpā ar gariem šuvju posmiem. Ass atvere (''axial foramen'') ir salīdzinoši liela. === Salīdzinājums === Botriolepidīnes atšķiras no [[Monarolepidīnes|monarolepidīnēm]] (''Monarolepidinae'') ar gariem ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem, salīdzinoši lielām ass atverēm (''axial foramen'') un gariem šuvju posmiem starp ''AMD'' un ''ADL'' kauliem, kas stiepjas gar visu ''AMD'' priekšājo sānu malu. Vēl uz ''AMD'' kaula iekšējās virsmas priekšējā daļā nav [[Šķērseniskais sirpjveida ķīlis|šķērseniskā sirpjveida ķīļa]]. No [[Livnolepidīnes|livnolepidīnēm]] (''Livnolepidinae'') botriolepidīnes atšķiras ar labi izteiktiem, dziļiem un platiem galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem un ar šauru, spraugveidīgu preorbitālo padziļinājumu, kā arī ar lielu leņķi starp galvas vairoga ausu-pakauša iedobes anterolaterālajiem stūriem.<ref>Moloshnikov, S.V. (2012) ''Middle-late devonian placoderms (Pisces: Antiarchi) from Central and northern Asia.'' Paleontol. J. 46, 1097–1196, 1143. lpp.</ref> == Sistemātika == Botriolepidīnu sistemātika: * apakšdzimta: '''''Bothriolepidinae''''' <small>Cope, 1886</small> † :* ģints: ''[[Bothriolepis]]'' <small>Eichwald, 1840</small> † :* ģints: ''[[Grossilepis]]'' <small>Stensiö, 1948</small> † (†) - izmirušu organismu grupa. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Antiarhi]] 4h6wyg5kzdnmpfx6jusw3pv483hl6mh 0 631404 4465729 2026-05-09T15:12:19Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Botriolepidīnes]] 4465729 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Botriolepidīnes]] g9sd9e3pp52k6fdit22djto3aa6a62k 3 631405 4465746 2026-05-09T15:28:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465746 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=K1ngP0ssum71}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 18.28 (EEST) ikreqm2q3mvrfqfu0se7haqprmvjdmk 3 631406 4465756 2026-05-09T15:52:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465756 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jethro8}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 18.52 (EEST) b1rm5gcp20q7kt07i7ttq5otk1cpf56 3 631407 4465768 2026-05-09T16:46:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465768 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Pontenovo2104}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 19.46 (EEST) mus5c7n05cdnvxaqp8z7mpokgxwrpku 0 631408 4465770 2026-05-09T17:01:23Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džafars Piševari | vārds_orģ = ''Ja'far Pishevari''<br />{{lang-fa|سید جعفر پیشه‌وری}}<br />{{lang-az|Seyid Cəfər Pişəvəri}} | attēls = Jafar Pishevari.jpg | amats = [[Azerbaidžānas Tautas valdība|Azerbaidžānas Tautas valdības]] vadītājs | term_sākums = {{dat|1945|12|12|N}} | term_beigas = {{dat|1946|12|12|N}} | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = amats likvidēts | amats2 = Azerbaidžānas... 4465770 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džafars Piševari | vārds_orģ = ''Ja'far Pishevari''<br />{{lang-fa|سید جعفر پیشه‌وری}}<br />{{lang-az|Seyid Cəfər Pişəvəri}} | attēls = Jafar Pishevari.jpg | amats = [[Azerbaidžānas Tautas valdība|Azerbaidžānas Tautas valdības]] vadītājs | term_sākums = {{dat|1945|12|12|N}} | term_beigas = {{dat|1946|12|12|N}} | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = amats likvidēts | amats2 = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs | term_sākums2 = {{dat|1945|9|3|N}} | term_beigas2 = {{dat|1947|6|11|N}} | amats3 = [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika|Persijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] iekšlietu komisārs | term_sākums3 = {{dat|1921||}} | term_beigas3 = {{dat|1921||}} | dzim_vārds = Džafars Džavadzade | dzim_dati = {{dat|1892|8|26}} | dzim_vieta = Zavijejes Sadata, [[Halhāla]], [[Kadžāru Irāna]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1947|6|11|1892|8|26}} | mir_vieta = [[Baku]], [[Azerbaidžānas PSR]], [[PSRS]] | partija = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija]]<br />[[Irānas Komunistiskā partija]]<br />[[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | nodarbošanās = politiķis, žurnālists }} '''Džafars Piševari''' ({{val|fa|سید جعفر پیشه‌وری}}, {{val|az|Seyid Cəfər Pişəvəri}}, {{Dat|1892|8|26}} — {{Dat|1947|6|11}}) bija [[Pehlevī Irāna|Irānas]] [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] politiķis, žurnālists, komunists un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs. Viņš bija viens no galvenajiem Azerbaidžānas Tautas valdības izveidotājiem un vadītājiem [[Azerbaidžānas Autonomā Republika|Irānas Azerbaidžānā]] no 1945. līdz 1946. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Piševari politiskā darbība bija cieši saistīta ar kreiso kustību Irānā, [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] ietekmi Irānas ziemeļrietumos pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Viņa vadītā Azerbaidžānas Tautas valdība pastāvēja īsu laiku, taču kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Irānas krīzē 1946. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Dzīvesgājums == Džafars Piševari dzimis 1892. gada 26. augustā Zavijejes Sadatas ciemā pie [[Halhāla]]s, mūsdienu [[Ardabīlas ostāns|Ardabīlas ostāna]] teritorijā Irānā. Viņa dzimtais vārds bija Džafars Džavadzade. Jaunībā viņš pārcēlās uz [[Baku]], kur ieguva izglītību un nonāca saskarē ar revolucionārajām un marksistiskajām idejām. 20. gadsimta sākumā Piševari darbojās Kaukāza kreisajās organizācijās un bija saistīts ar [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. Vēlāk viņš pievienojās Irānas komunistiskajai kustībai un kļuva par vienu no tās aktīvistiem. Piševari bija arī žurnālists. Viņš rakstīja un darbojās vairākos kreisos preses izdevumos, tostarp azerbaidžāņu un persiešu valodā. Žurnālistika viņam kļuva par vienu no galvenajiem politiskās darbības instrumentiem. == Darbība komunistiskajā kustībā == 1920. gadā Piševari piedalījās [[Irānas Komunistiskā partija|Irānas Komunistiskās partijas]] izveidē. Šajā laikā Irānas ziemeļos darbojās [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika]], kas pazīstama arī kā Gilānas Padomju Republika. 1921. gadā Piševari šajā republikā ieņēma iekšlietu komisāra amatu. Pēc Gilānas Padomju Republikas sabrukuma Piševari turpināja darboties kā žurnālists un komunistu aktīvists. 1920. gados viņš bija saistīts ar kreiso presi Teherānā un piedalījās strādnieku kustībā. [[Rezā Šahs Pehlevī|Rezā Šaha Pehlevī]] valdīšanas laikā Piševari tika arestēts par komunistisku darbību. Viņš pavadīja vairākus gadus cietumā un tika atbrīvots pēc Rezā Šaha atteikšanās no troņa 1941. gadā, kad Irānu bija okupējušas sabiedroto — Lielbritānijas un Padomju Savienības — armijas. == Politiskā darbība Irānā == Pēc atbrīvošanas Piševari atgriezās politiskajā dzīvē. 1944. gadā viņš tika ievēlēts [[Irānas Medžliss|Irānas Medžlisā]] no [[Tebrīza]]s apgabala, tomēr viņa deputāta mandātu Medžliss neapstiprināja. Šis notikums pastiprināja viņa konfliktu ar Irānas centrālo valdību. 1945. gada 3. septembrī Piševari kopā ar domubiedriem Tebrīzā izveidoja [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātisko partiju]]. Partija prasīja plašāku autonomiju Irānas Azerbaidžānai, azerbaidžāņu valodas izmantošanu izglītībā un pārvaldē, zemes reformu un vietējo pašpārvaldi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Azerbaidžānas Tautas valdība == 1945. gada decembrī Padomju Savienības karaspēka klātbūtnes apstākļos Irānas ziemeļrietumos tika izveidota [[Azerbaidžānas Tautas valdība]]. Tās centrs bija [[Tebrīza]], un par valdības vadītāju kļuva Džafars Piševari.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iramcenter.org/en/revising-the-controversy-the-rise-and-fall-of-the-azerbaijan-peoples-government_en-1565 |title=The Rise and Fall of the Azerbaijan People's Government |publisher=IRAM Center |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Piševari valdība ieviesa vairākas reformas. Tika paplašināta azerbaidžāņu valodas izmantošana skolās un pārvaldē, sākta zemes reforma, izveidotas vietējās drošības struktūras un mēģināts attīstīt reģionālo administrāciju. Valdība sevi pasludināja par autonomu Irānas sastāvdaļu, tomēr Teherāna to uzskatīja par separātisku un Padomju Savienības atbalstītu projektu. Azerbaidžānas Tautas valdības pastāvēšana sakrita ar [[Irānas krīze 1946. gadā|Irānas krīzi 1946. gadā]], kad Irāna, ASV un Lielbritānija pieprasīja Padomju Savienības karaspēka izvešanu no Irānas. Pēc starptautiska spiediena Padomju Savienība izveda savus spēkus, un Irānas armija 1946. gada decembrī atjaunoja kontroli pār Tebrīzu un citām Irānas Azerbaidžānas pilsētām. == Trimda un nāve == Pēc Azerbaidžānas Tautas valdības sabrukuma Piševari kopā ar vairākiem saviem līdzgaitniekiem aizbēga uz [[Azerbaidžānas PSR]]. Viņš apmetās [[Baku]], kur turpināja politisko darbību trimdā. Džafars Piševari nomira 1947. gada 11. jūnijā autoavārijā Azerbaidžānas PSR teritorijā. Dažādos avotos kā nāves vieta minēta [[Baku]] vai [[Jevlaha]]. Viņa nāve vēlāk kļuva par politisku strīdu objektu, jo viņa atbalstītāji to nereti uzskatīja par aizdomīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pisevari, Dzafars}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Irānas politiķi]] [[Kategorija:Irānas žurnālisti]] [[Kategorija:Azerbaidžāņu politiķi]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie]] aanvvvpxakkeh71t94gjykhqaessyp6 4465772 4465770 2026-05-09T17:01:57Z Votre Provocateur 111653 4465772 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Džafars Piševari | vārds_orģ = ''Seyid Cəfər Pişəvəri'' | attēls = Pishavari.png | amats = [[Azerbaidžānas Tautas valdība|Azerbaidžānas Tautas valdības]] vadītājs | term_sākums = {{dat|1945|12|12|N}} | term_beigas = {{dat|1946|12|12|N}} | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = amats likvidēts | amats2 = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs | term_sākums2 = {{dat|1945|9|3|N}} | term_beigas2 = {{dat|1947|6|11|N}} | amats3 = [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika|Persijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] iekšlietu komisārs | term_sākums3 = {{dat|1921||}} | term_beigas3 = {{dat|1921||}} | dzim_vārds = Džafars Džavadzade | dzim_dati = {{dat|1892|8|26}} | dzim_vieta = Zavijejes Sadata, [[Halhāla]], [[Kadžāru Irāna]] | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1947|6|11|1892|8|26}} | mir_vieta = [[Baku]], [[Azerbaidžānas PSR]], [[PSRS]] | partija = [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija]]<br />[[Irānas Komunistiskā partija]]<br />[[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] | nodarbošanās = politiķis, žurnālists }} '''Džafars Piševari''' ({{val|fa|سید جعفر پیشه‌وری}}, {{val|az|Seyid Cəfər Pişəvəri}}, {{Dat|1892|8|26}} — {{Dat|1947|6|11}}) bija [[Pehlevī Irāna|Irānas]] [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] politiķis, žurnālists, komunists un [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātiskās partijas]] vadītājs. Viņš bija viens no galvenajiem Azerbaidžānas Tautas valdības izveidotājiem un vadītājiem [[Azerbaidžānas Autonomā Republika|Irānas Azerbaidžānā]] no 1945. līdz 1946. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Piševari politiskā darbība bija cieši saistīta ar kreiso kustību Irānā, [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] ietekmi Irānas ziemeļrietumos pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Viņa vadītā Azerbaidžānas Tautas valdība pastāvēja īsu laiku, taču kļuva par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Irānas krīzē 1946. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Dzīvesgājums == Džafars Piševari dzimis 1892. gada 26. augustā Zavijejes Sadatas ciemā pie [[Halhāla]]s, mūsdienu [[Ardabīlas ostāns|Ardabīlas ostāna]] teritorijā Irānā. Viņa dzimtais vārds bija Džafars Džavadzade. Jaunībā viņš pārcēlās uz [[Baku]], kur ieguva izglītību un nonāca saskarē ar revolucionārajām un marksistiskajām idejām. 20. gadsimta sākumā Piševari darbojās Kaukāza kreisajās organizācijās un bija saistīts ar [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]]. Vēlāk viņš pievienojās Irānas komunistiskajai kustībai un kļuva par vienu no tās aktīvistiem. Piševari bija arī žurnālists. Viņš rakstīja un darbojās vairākos kreisos preses izdevumos, tostarp azerbaidžāņu un persiešu valodā. Žurnālistika viņam kļuva par vienu no galvenajiem politiskās darbības instrumentiem. == Darbība komunistiskajā kustībā == 1920. gadā Piševari piedalījās [[Irānas Komunistiskā partija|Irānas Komunistiskās partijas]] izveidē. Šajā laikā Irānas ziemeļos darbojās [[Persijas Sociālistiskā Padomju Republika]], kas pazīstama arī kā Gilānas Padomju Republika. 1921. gadā Piševari šajā republikā ieņēma iekšlietu komisāra amatu. Pēc Gilānas Padomju Republikas sabrukuma Piševari turpināja darboties kā žurnālists un komunistu aktīvists. 1920. gados viņš bija saistīts ar kreiso presi Teherānā un piedalījās strādnieku kustībā. [[Rezā Šahs Pehlevī|Rezā Šaha Pehlevī]] valdīšanas laikā Piševari tika arestēts par komunistisku darbību. Viņš pavadīja vairākus gadus cietumā un tika atbrīvots pēc Rezā Šaha atteikšanās no troņa 1941. gadā, kad Irānu bija okupējušas sabiedroto — Lielbritānijas un Padomju Savienības — armijas. == Politiskā darbība Irānā == Pēc atbrīvošanas Piševari atgriezās politiskajā dzīvē. 1944. gadā viņš tika ievēlēts [[Irānas Medžliss|Irānas Medžlisā]] no [[Tebrīza]]s apgabala, tomēr viņa deputāta mandātu Medžliss neapstiprināja. Šis notikums pastiprināja viņa konfliktu ar Irānas centrālo valdību. 1945. gada 3. septembrī Piševari kopā ar domubiedriem Tebrīzā izveidoja [[Azerbaidžānas Demokrātiskā partija|Azerbaidžānas Demokrātisko partiju]]. Partija prasīja plašāku autonomiju Irānas Azerbaidžānai, azerbaidžāņu valodas izmantošanu izglītībā un pārvaldē, zemes reformu un vietējo pašpārvaldi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.scielo.sa.cr/scielo.php?pid=S2215-39342020000100156&script=sci_arttext |title=Azerbaijan Democratic Party: Ups and Downs (1945–1946) |publisher=Revista Relaciones Internacionales |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Azerbaidžānas Tautas valdība == 1945. gada decembrī Padomju Savienības karaspēka klātbūtnes apstākļos Irānas ziemeļrietumos tika izveidota [[Azerbaidžānas Tautas valdība]]. Tās centrs bija [[Tebrīza]], un par valdības vadītāju kļuva Džafars Piševari.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iramcenter.org/en/revising-the-controversy-the-rise-and-fall-of-the-azerbaijan-peoples-government_en-1565 |title=The Rise and Fall of the Azerbaijan People's Government |publisher=IRAM Center |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Piševari valdība ieviesa vairākas reformas. Tika paplašināta azerbaidžāņu valodas izmantošana skolās un pārvaldē, sākta zemes reforma, izveidotas vietējās drošības struktūras un mēģināts attīstīt reģionālo administrāciju. Valdība sevi pasludināja par autonomu Irānas sastāvdaļu, tomēr Teherāna to uzskatīja par separātisku un Padomju Savienības atbalstītu projektu. Azerbaidžānas Tautas valdības pastāvēšana sakrita ar [[Irānas krīze 1946. gadā|Irānas krīzi 1946. gadā]], kad Irāna, ASV un Lielbritānija pieprasīja Padomju Savienības karaspēka izvešanu no Irānas. Pēc starptautiska spiediena Padomju Savienība izveda savus spēkus, un Irānas armija 1946. gada decembrī atjaunoja kontroli pār Tebrīzu un citām Irānas Azerbaidžānas pilsētām. == Trimda un nāve == Pēc Azerbaidžānas Tautas valdības sabrukuma Piševari kopā ar vairākiem saviem līdzgaitniekiem aizbēga uz [[Azerbaidžānas PSR]]. Viņš apmetās [[Baku]], kur turpināja politisko darbību trimdā. Džafars Piševari nomira 1947. gada 11. jūnijā autoavārijā Azerbaidžānas PSR teritorijā. Dažādos avotos kā nāves vieta minēta [[Baku]] vai [[Jevlaha]]. Viņa nāve vēlāk kļuva par politisku strīdu objektu, jo viņa atbalstītāji to nereti uzskatīja par aizdomīgu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikipedia.org/wiki/Ja%27far_Pishevari |title=Ja'far Pishevari |website=Wikipedia |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pisevari, Dzafars}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Irānas politiķi]] [[Kategorija:Irānas žurnālisti]] [[Kategorija:Azerbaidžāņu politiķi]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušie]] 5z3mi0ksmd97xo07vn1shvf630xywm6 0 631409 4465775 2026-05-09T17:07:45Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{cita nozīme|Kadžāru dinastijas pārvaldīto valsti|monarhu dinastiju|Kadžāru dinastija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ممالک محروسه ایران<br />''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'' |nosaukums_latv_val = Kadžāru Irāna |sugasvārds = Kadžāru Irāna | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidrietumāzija |valsts = Irāna |laikmets = [[19. gadsimts]]<br />[[20. gadsimts]] |statuss... 4465775 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Kadžāru dinastijas pārvaldīto valsti|monarhu dinastiju|Kadžāru dinastija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ممالک محروسه ایران<br />''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'' |nosaukums_latv_val = Kadžāru Irāna |sugasvārds = Kadžāru Irāna | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidrietumāzija |valsts = Irāna |laikmets = [[19. gadsimts]]<br />[[20. gadsimts]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = {{Tree list}} *[[Absolūtā monarhija]]<br />(1789—1906) *[[Konstitucionālā monarhija]]<br />(1906—1925) {{tree list/end}} | |gads_sākums = 1789 |gads_beigas = 1925 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] nostiprina varu Irānā |date_start = {{dat|1789||||bez}} |event_end = [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]] tiek pasludināts par šahu |date_end = {{dat|1925|12|15||bez}} | |event1 = Kadžāru dinastijas kronēšana |date_event1 = {{dat|1796||||bez}} |event2 = [[Golistānas līgums]] |date_event2 = {{dat|1813|10|24||bez}} |event3 = [[Turkmenčajas līgums]] |date_event3 = {{dat|1828|2|10||bez}} |event4 = [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]] |date_event4 = 1905—1911 |event5 = [[Persijas kazaku brigāde|Kazaku brigādes]] apvērsums |date_event5 = {{dat|1921|2|21||bez}} | |event_pre = [[Zendu dinastija]]s noriets |date_pre = {{dat|1794||||bez}} |event_post = [[Pehlevī dinastija]]s nākšana pie varas |date_post = {{dat|1925|12|15||bez}} | |p1 = Zendu dinastija |flag_p1 = Zand_Dynasty_flag.svg |image_p1 = |p2 = Afšarīdu dinastija |flag_p2 = Afsharid_Imperial_Standard_(3_Stripes).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Irānas Imperiālā Valsts |flag_s1 = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |flag = Irānas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Lion_and_Sun_Emblem_of_Persia.svg |symbol = Lauva un Saule |symbol_type = Valsts simbols | |image_map = Qajar_Iran_1900.svg |image_map_caption = Kadžāru Irāna ap 1900. gadu | |galvaspilsēta = [[Teherāna]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]] |reliģija = [[divpadsmitnieku šiisms]] |nauda = [[Irānas tomans]]<br />[[Irānas krāns]] | |leader1 = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] |leader2 = [[Fathalī Šahs Kadžārs]] |leader3 = [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] |leader4 = [[Ahmads Šahs Kadžārs]] |year_leader1 = 1789—1797 <small>(pirmais)</small> |year_leader2 = 1797—1834 |year_leader3 = 1848—1896 |year_leader4 = 1909—1925 <small>(pēdējais)</small> |title_leader = [[Šahs (monarhs)|Šahs]] |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = [[Mirza Nasrullāhs Hans]] |deputy2 = [[Mohammads Alī Forūgī]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1906—1907 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1925 <small>(pēdējais)</small> |title_deputy = Premjerministrs | |legislature = [[Medžliss]]<br /><small>no 1906. gada</small> |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Kadžāru Irāna''' jeb '''Kadžāru valsts''' ({{val|fa|ممالک محروسه ایران}}, ''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'') bija [[Irāna]]s valsts, kuru no 1789. līdz 1925. gadam pārvaldīja [[Kadžāru dinastija]]. Kadžāru dinastija nāca pie varas pēc [[Zendu dinastija]]s norieta un valdīja līdz 1925. gadam, kad [[Medžliss]] gāza pēdējo Kadžāru šahu [[Ahmads Šahs Kadžārs|Ahmadu Šahu Kadžāru]] un par jauno monarhu pasludināja [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hanu Pehlevī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Qajar-dynasty |title=Qajar dynasty |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Kadžāru laikā Irāna saglabāja formālu neatkarību, taču 19. gadsimtā pakāpeniski zaudēja vairākas teritorijas [[Krievijas Impērija]]i un nonāca spēcīgā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē. Šajā periodā Irāna zaudēja kontroli pār lielu daļu [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāza]], tostarp mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s, [[Armēnija]]s un [[Gruzija]]s teritorijām. Kadžāru perioda beigās valstī notika [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kuras rezultātā 1906. gadā tika pieņemta konstitūcija un izveidots [[Medžliss]]. Tomēr dinastija nespēja stabilizēt valsti, un pēc 1921. gada apvērsuma varu pakāpeniski pārņēma Rezā Hans, kurš 1925. gadā nodibināja [[Pehlevī dinastija|Pehlevī dinastiju]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Irānas vēsture}} === Dinastijas izveide === [[Attēls:Agha_Mohammad_Khan_Qajar.jpg|left|thumb|Agha Mohammads Hans Kadžārs]] Kadžāru dinastijas dibinātājs bija [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]], turku izcelsmes Kadžāru cilts līderis. Pēc [[Karims Hans Zends|Karima Hana Zenda]] nāves Irānā sākās ilgstoša cīņa par varu starp Zendu, Afšarīdu un Kadžāru spēkiem. Agha Mohammads Hans pakāpeniski sakāva savus pretiniekus un 1789. gadā nostiprināja kontroli pār lielāko daļu Irānas. 1794. gadā Kadžāri sakāva pēdējo nozīmīgo Zendu valdnieku [[Lotfs Alī Hans Zends|Lotfu Alī Hanu Zendu]]. 1796. gadā Agha Mohammads Hans tika kronēts par Irānas šahu. Par galvaspilsētu viņš izvēlējās [[Teherāna|Teherānu]], kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp Irānas centrālajiem apgabaliem un Kadžāru cilts spēka bāzēm ziemeļos. Agha Mohammada Hana valdīšana bija īsa, taču nozīmīga. Viņš atjaunoja Irānas politisko vienotību pēc vairāku gadu desmitu iekšējiem kariem, kas sekoja [[Safavīdu dinastija]]s un [[Afšarīdu dinastija]]s norietam. === Fathalī Šaha valdīšana un kari ar Krieviju === Pēc Agha Mohammada Hana nogalināšanas 1797. gadā troni ieņēma viņa brāļadēls [[Fathalī Šahs Kadžārs]]. Viņa valdīšanas laikā Kadžāru Irāna saskārās ar Krievijas Impērijas ekspansiju Dienvidkaukāzā. Pirmais lielais konflikts bija [[Krievijas—Persijas karš (1804—1813)|Krievijas—Persijas karš no 1804. līdz 1813. gadam]]. Karš beidzās ar [[Golistānas līgums|Golistānas līgumu]], ar kuru Irāna zaudēja Krievijai lielu daļu Kaukāza teritoriju, tostarp mūsdienu Gruzijas, Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļu daļas. Otrais konflikts, [[Krievijas—Persijas karš (1826—1828)|Krievijas—Persijas karš no 1826. līdz 1828. gadam]], beidzās ar [[Turkmenčajas līgums|Turkmenčajas līgumu]]. Ar šo līgumu Irāna zaudēja [[Erevānas haniste|Erevānas]] un [[Nahičevanas haniste|Nahičevanas]] hanistes, kas vēlāk kļuva par daļu no Krievijas Impērijas. Līgums arī noteica Krievijas īpašas tirdzniecības un diplomātiskās privilēģijas Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/golestan-treaty |title=GOLĪSTĀN TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/torkamancay-treaty |title=TORKAMĀNČĀY TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Šie zaudējumi būtiski vājināja Kadžāru valsti un iezīmēja Irānas pakāpenisku nonākšanu lielvaru ietekmē. === 19. gadsimta reformas un ārvalstu ietekme === 19. gadsimtā Kadžāru Irāna centās modernizēt valsts pārvaldi, armiju un izglītību, taču reformas bija ierobežotas un bieži sastapās ar aristokrātijas, cilšu vadītāju un garīdzniecības pretestību. Viens no nozīmīgākajiem reformatoriem bija [[Amīrs Kabīrs]], kurš bija premjerministrs šaha [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs|Nāsereddīna Šaha]] valdīšanas sākumā. Viņš mēģināja ierobežot korupciju, reformēt finanšu sistēmu, stiprināt centrālo varu un veicināt modernu izglītību. Viņa laikā tika dibināta [[Dār al-Fonūn]] — viena no pirmajām modernajām augstākās izglītības iestādēm Irānā. Tomēr Amīra Kabīra reformas izraisīja galma opozīciju, un 1852. gadā viņš tika nogalināts pēc šaha pavēles. Pēc viņa nāves daudzas reformas tika apturētas vai īstenotas nepilnīgi. Kadžāru valdnieki bieži piešķīra ārvalstu uzņēmumiem ekonomiskās koncesijas. Šāda politika izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo tika uzskatīts, ka tā apdraud Irānas suverenitāti. 1890. gadā piešķirtā tabakas koncesija britu uzņēmumam izraisīja plašu protestu kustību, kas kļuva pazīstama kā [[Tabakas protests]]. Protestu rezultātā šahs bija spiests koncesiju atcelt. === Nāsereddīna Šaha valdīšana === [[Attēls:Nasser_al-Din_Shah_Qajar.jpg|thumb|Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] valdīja no 1848. līdz 1896. gadam un bija viens no ilgāk valdījušajiem Kadžāru monarhiem. Viņa valdīšanas laikā Irānā pieauga Rietumu tehnoloģiju, diplomātijas un ekonomikas ietekme. Nāsereddīns Šahs vairākkārt ceļoja uz Eiropu un centās ieviest atsevišķus modernizācijas elementus Irānā. Tomēr viņa valdīšana bija arī autoritāra un korumpēta. Ārvalstu koncesiju politika, finansiālas grūtības un nespēja īstenot dziļas reformas pastiprināja neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās. 1896. gadā Nāsereddīnu Šahu nogalināja [[Mirza Rezā Kermānī]], kurš bija saistīts ar šaha autoritārās politikas un ārvalstu ietekmes kritiķiem. === Konstitucionālā revolūcija === {{pamatraksts|Irānas Konstitucionālā revolūcija}} 20. gadsimta sākumā Kadžāru valsts atradās dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē. Ārvalstu parādi, korupcija, vāja centrālā pārvalde un sabiedrības neapmierinātība radīja priekšnoteikumus plašai reformu kustībai. 1905. gadā sākās [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kurā piedalījās tirgotāji, garīdznieki, intelektuāļi un pilsētu iedzīvotāji. Revolūcijas galvenās prasības bija likuma varas ieviešana, valsts finanšu kontrole un parlamenta izveide. 1906. gadā šahs [[Mozafareddīns Šahs Kadžārs]] bija spiests parakstīt konstitūciju un piekrist [[Medžliss|Medžlisa]] izveidei. Tas pārvērta Kadžāru Irānu no absolūtas monarhijas par konstitucionālu monarhiju. Tomēr konstitucionālā kārtība ātri nonāca konfliktā ar monarhijas atbalstītājiem. [[Mohammads Alī Šahs Kadžārs]], kurš valdīja no 1907. līdz 1909. gadam, mēģināja atjaunot absolūto varu un 1908. gadā ar [[Persijas kazaku brigāde]]s palīdzību apšaudīja Medžlisa ēku. Pēc konstitucionālistu sacelšanās viņš tika gāzts, un tronī tika iecelts viņa dēls [[Ahmads Šahs Kadžārs]]. === Lielvaru ietekme un Pirmais pasaules karš === 1907. gadā [[Angļu—krievu konvencija]] sadalīja Irānu Krievijas un Lielbritānijas ietekmes zonās. Lai gan Irāna formāli saglabāja neatkarību, šis līgums būtiski ierobežoja tās suverenitāti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Irāna pasludināja neitralitāti, taču tās teritorijā darbojās Krievijas, Osmaņu un Lielbritānijas spēki. Karš izraisīja saimniecisku sabrukumu, badu, epidēmijas un turpmāku valsts pārvaldes vājināšanos. Pēc kara Lielbritānija mēģināja nostiprināt savu ietekmi Irānā ar 1919. gada Anglo-persiešu līgumu. Līgums paredzēja britu kontroli pār Irānas armijas, finanšu un infrastruktūras reformām, taču tas izraisīja plašu opozīciju un netika pilnībā īstenots. === Dinastijas krišana === 1921. gada 21. februārī [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]], Persijas kazaku brigādes virsnieks, kopā ar politiķi [[Sejeds Zijāeddīns Tabatabājī|Sejedu Zijāeddīnu Tabatabājī]] īstenoja valsts apvērsumu. Pēc apvērsuma Rezā Hans pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko politisko un militāro figūru valstī. 1923. gadā Rezā Hans kļuva par premjerministru. Viņš nostiprināja centrālo varu, ierobežoja cilšu autonomiju un reformēja armiju. Pēdējais Kadžāru šahs [[Ahmads Šahs Kadžārs]] lielāko daļu laika pavadīja ārpus Irānas un zaudēja reālu politisko ietekmi. 1925. gada 31. oktobrī Medžliss nobalsoja par Kadžāru dinastijas gāšanu. 1925. gada 12. decembrī Satversmes sapulce pasludināja Rezā Hanu par jauno Irānas šahu. 1925. gada 15. decembrī viņš deva zvērestu kā [[Rezā šahs Pehlevī]], un sākās [[Pehlevī dinastija]]s valdīšana. == Valsts iekārta == Kadžāru Irāna sākotnēji bija absolūta monarhija, kurā šaham piederēja augstākā politiskā, militārā un tiesiskā vara. Valsts pārvalde balstījās uz galmu, provinču gubernatoriem, cilšu līderiem un vietējo eliti. Pēc 1906. gada konstitūcijas pieņemšanas tika izveidots [[Medžliss]], kas kļuva par Irānas pirmo parlamentu. Konstitūcija ierobežoja šaha pilnvaras un paredzēja likumdošanas institūciju, taču praksē valsts saglabājās nestabila. Centrālā vara bieži nespēja kontrolēt provinces, un ārvalstu ietekme būtiski ietekmēja politiskos lēmumus. == Ekonomika == Kadžāru Irānas ekonomika lielā mērā balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību, karavānu tirdzniecību un nodokļiem. Valsts finanšu sistēma bija vāja, un valdība bieži izmantoja ārvalstu aizdevumus un koncesijas, lai segtu izdevumus. 19. gadsimtā Irānas ekonomiku arvien vairāk ietekmēja Eiropas lielvaras. Krievijas un Lielbritānijas tirdzniecības privilēģijas, ārvalstu banku darbība un koncesiju politika samazināja valsts ekonomisko neatkarību. Naftas ieguves koncesijas 20. gadsimta sākumā kļuva par īpaši nozīmīgu jautājumu, kas vēlāk būtiski ietekmēja Irānas politiku. == Sabiedrība un kultūra == Kadžāru periodā Irānā turpināja dominēt tradicionālā pilsētu, lauku un cilšu sabiedrības struktūra. Nozīmīga loma bija šiītu garīdzniecībai, tirgotāju slānim jeb bazāra elitei un vietējiem zemes īpašniekiem. 19. gadsimta otrajā pusē pieauga izglītotas pilsētu elites nozīme. Eiropas ideju ietekmē Irānā izplatījās diskusijas par konstitucionālismu, nacionālismu, preses brīvību un valsts modernizāciju. Parādījās jauni laikraksti, politiski klubi un slepenas biedrības. Kadžāru laikmets bija nozīmīgs arī mākslā. Šajā periodā attīstījās īpašs galma portretu, miniatūru un arhitektūras stils, kurā apvienojās tradicionālās persiešu mākslas formas ar Eiropas ietekmi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] [[Kategorija:Kadžāru dinastija]] [[Kategorija:1789. gadā izveidotas valstis un teritorijas]] [[Kategorija:1925. gadā likvidētas valstis un teritorijas]] bmhq0wfdqutv234mephz1xk6c5wiwuu 4465778 4465775 2026-05-09T17:09:42Z Votre Provocateur 111653 4465778 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Kadžāru dinastijas pārvaldīto valsti|monarhu dinastiju|Kadžāru dinastija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ممالک محروسه ایران<br />''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'' |nosaukums_latv_val = Kadžāru Irāna |sugasvārds = Kadžāru Irāna | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidrietumāzija |valsts = Irāna |laikmets = [[19. gadsimts]]<br />[[20. gadsimts]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = {{Tree list}} *[[Absolūtā monarhija]]<br />(1789—1906) *[[Konstitucionālā monarhija]]<br />(1906—1925) {{tree list/end}} | |gads_sākums = 1789 |gads_beigas = 1925 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] nostiprina varu Irānā |date_start = {{dat|1789||||bez}} |event_end = [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]] tiek pasludināts par šahu |date_end = {{dat|1925|12|15||bez}} | |event1 = Kadžāru dinastijas kronēšana |date_event1 = {{dat|1796||||bez}} |event2 = [[Golistānas līgums]] |date_event2 = {{dat|1813|10|24||bez}} |event3 = [[Turkmenčajas līgums]] |date_event3 = {{dat|1828|2|10||bez}} |event4 = [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]] |date_event4 = 1905—1911 |event5 = [[Persijas kazaku brigāde|Kazaku brigādes]] apvērsums |date_event5 = {{dat|1921|2|21||bez}} | |event_pre = [[Zendu dinastija]]s noriets |date_pre = {{dat|1794||||bez}} |event_post = [[Pehlevī dinastija]]s nākšana pie varas |date_post = {{dat|1925|12|15||bez}} | |p1 = Zendu dinastija |flag_p1 = Zand_Dynasty_flag.svg |image_p1 = |p2 = Afšarīdu dinastija |flag_p2 = Afsharid_Imperial_Standard_(3_Stripes).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Irānas Imperiālā Valsts |flag_s1 = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |flag = Irānas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Lion_and_Sun_Emblem_of_Persia.svg |symbol = Lauva un Saule |symbol_type = Valsts simbols | |image_map = Map_Iran_1900-en.png |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Teherāna]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]] |reliģija = [[divpadsmitnieku šiisms]] |nauda = [[Irānas tomans]]<br />[[Irānas krāns]] | |leader1 = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] |leader2 = [[Fathalī Šahs Kadžārs]] |leader3 = [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] |leader4 = [[Ahmads Šahs Kadžārs]] |year_leader1 = 1789—1797 <small>(pirmais)</small> |year_leader2 = 1797—1834 |year_leader3 = 1848—1896 |year_leader4 = 1909—1925 <small>(pēdējais)</small> |title_leader = [[Šahs (monarhs)|Šahs]] |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = [[Mirza Nasrullāhs Hans]] |deputy2 = [[Mohammads Alī Forūgī]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1906—1907 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1925 <small>(pēdējais)</small> |title_deputy = Premjerministrs | |legislature = [[Medžliss]]<br /><small>no 1906. gada</small> |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Kadžāru Irāna''' jeb '''Kadžāru valsts''' ({{val|fa|ممالک محروسه ایران}}, ''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'') bija [[Irāna]]s valsts, kuru no 1789. līdz 1925. gadam pārvaldīja [[Kadžāru dinastija]]. Kadžāru dinastija nāca pie varas pēc [[Zendu dinastija]]s norieta un valdīja līdz 1925. gadam, kad Medžliss gāza pēdējo Kadžāru šahu [[Ahmads Šahs Kadžārs|Ahmadu Šahu Kadžāru]] un par jauno monarhu pasludināja [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hanu Pehlevī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Qajar-dynasty |title=Qajar dynasty |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Kadžāru laikā Irāna saglabāja formālu neatkarību, taču 19. gadsimtā pakāpeniski zaudēja vairākas teritorijas [[Krievijas Impērija]]i un nonāca spēcīgā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē. Šajā periodā Irāna zaudēja kontroli pār lielu daļu [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāza]], tostarp mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s, [[Armēnija]]s un [[Gruzija]]s teritorijām. Kadžāru perioda beigās valstī notika [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kuras rezultātā 1906. gadā tika pieņemta konstitūcija un izveidots [[Medžliss]]. Tomēr dinastija nespēja stabilizēt valsti, un pēc 1921. gada apvērsuma varu pakāpeniski pārņēma Rezā Hans, kurš 1925. gadā nodibināja [[Pehlevī dinastija|Pehlevī dinastiju]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Irānas vēsture}} === Dinastijas izveide === Kadžāru dinastijas dibinātājs bija [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]], turku izcelsmes Kadžāru cilts līderis. Pēc [[Karims Hans Zends|Karima Hana Zenda]] nāves Irānā sākās ilgstoša cīņa par varu starp Zendu, Afšarīdu un Kadžāru spēkiem. Agha Mohammads Hans pakāpeniski sakāva savus pretiniekus un 1789. gadā nostiprināja kontroli pār lielāko daļu Irānas. 1794. gadā Kadžāri sakāva pēdējo nozīmīgo Zendu valdnieku [[Lotfs Alī Hans Zends|Lotfu Alī Hanu Zendu]]. 1796. gadā Agha Mohammads Hans tika kronēts par Irānas šahu. Par galvaspilsētu viņš izvēlējās [[Teherāna|Teherānu]], kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp Irānas centrālajiem apgabaliem un Kadžāru cilts spēka bāzēm ziemeļos. Agha Mohammada Hana valdīšana bija īsa, taču nozīmīga. Viņš atjaunoja Irānas politisko vienotību pēc vairāku gadu desmitu iekšējiem kariem, kas sekoja [[Safavīdu dinastija]]s un [[Afšarīdu dinastija]]s norietam. === Fathalī Šaha valdīšana un kari ar Krieviju === Pēc Agha Mohammada Hana nogalināšanas 1797. gadā troni ieņēma viņa brāļadēls [[Fathalī Šahs Kadžārs]]. Viņa valdīšanas laikā Kadžāru Irāna saskārās ar Krievijas Impērijas ekspansiju Dienvidkaukāzā. Pirmais lielais konflikts bija [[Krievijas—Persijas karš (1804—1813)|Krievijas—Persijas karš no 1804. līdz 1813. gadam]]. Karš beidzās ar [[Golistānas līgums|Golistānas līgumu]], ar kuru Irāna zaudēja Krievijai lielu daļu Kaukāza teritoriju, tostarp mūsdienu Gruzijas, Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļu daļas. Otrais konflikts, [[Krievijas—Persijas karš (1826—1828)|Krievijas—Persijas karš no 1826. līdz 1828. gadam]], beidzās ar [[Turkmenčajas līgums|Turkmenčajas līgumu]]. Ar šo līgumu Irāna zaudēja [[Erevānas haniste|Erevānas]] un [[Nahičevanas haniste|Nahičevanas]] hanistes, kas vēlāk kļuva par daļu no Krievijas Impērijas. Līgums arī noteica Krievijas īpašas tirdzniecības un diplomātiskās privilēģijas Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/golestan-treaty |title=GOLĪSTĀN TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/torkamancay-treaty |title=TORKAMĀNČĀY TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Šie zaudējumi būtiski vājināja Kadžāru valsti un iezīmēja Irānas pakāpenisku nonākšanu lielvaru ietekmē. === 19. gadsimta reformas un ārvalstu ietekme === 19. gadsimtā Kadžāru Irāna centās modernizēt valsts pārvaldi, armiju un izglītību, taču reformas bija ierobežotas un bieži sastapās ar aristokrātijas, cilšu vadītāju un garīdzniecības pretestību. Viens no nozīmīgākajiem reformatoriem bija [[Amīrs Kabīrs]], kurš bija premjerministrs šaha [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs|Nāsereddīna Šaha]] valdīšanas sākumā. Viņš mēģināja ierobežot korupciju, reformēt finanšu sistēmu, stiprināt centrālo varu un veicināt modernu izglītību. Viņa laikā tika dibināta [[Dār al-Fonūn]] — viena no pirmajām modernajām augstākās izglītības iestādēm Irānā. Tomēr Amīra Kabīra reformas izraisīja galma opozīciju, un 1852. gadā viņš tika nogalināts pēc šaha pavēles. Pēc viņa nāves daudzas reformas tika apturētas vai īstenotas nepilnīgi. Kadžāru valdnieki bieži piešķīra ārvalstu uzņēmumiem ekonomiskās koncesijas. Šāda politika izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo tika uzskatīts, ka tā apdraud Irānas suverenitāti. 1890. gadā piešķirtā tabakas koncesija britu uzņēmumam izraisīja plašu protestu kustību, kas kļuva pazīstama kā [[Tabakas protests]]. Protestu rezultātā šahs bija spiests koncesiju atcelt. === Nāsereddīna Šaha valdīšana === [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] valdīja no 1848. līdz 1896. gadam un bija viens no ilgāk valdījušajiem Kadžāru monarhiem. Viņa valdīšanas laikā Irānā pieauga Rietumu tehnoloģiju, diplomātijas un ekonomikas ietekme. Nāsereddīns Šahs vairākkārt ceļoja uz Eiropu un centās ieviest atsevišķus modernizācijas elementus Irānā. Tomēr viņa valdīšana bija arī autoritāra un korumpēta. Ārvalstu koncesiju politika, finansiālas grūtības un nespēja īstenot dziļas reformas pastiprināja neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās. 1896. gadā Nāsereddīnu Šahu nogalināja [[Mirza Rezā Kermānī]], kurš bija saistīts ar šaha autoritārās politikas un ārvalstu ietekmes kritiķiem. === Konstitucionālā revolūcija === 20. gadsimta sākumā Kadžāru valsts atradās dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē. Ārvalstu parādi, korupcija, vāja centrālā pārvalde un sabiedrības neapmierinātība radīja priekšnoteikumus plašai reformu kustībai. 1905. gadā sākās [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kurā piedalījās tirgotāji, garīdznieki, intelektuāļi un pilsētu iedzīvotāji. Revolūcijas galvenās prasības bija likuma varas ieviešana, valsts finanšu kontrole un parlamenta izveide. 1906. gadā šahs [[Mozafareddīns Šahs Kadžārs]] bija spiests parakstīt konstitūciju un piekrist [[Medžliss|Medžlisa]] izveidei. Tas pārvērta Kadžāru Irānu no absolūtas monarhijas par konstitucionālu monarhiju. Tomēr konstitucionālā kārtība ātri nonāca konfliktā ar monarhijas atbalstītājiem. [[Mohammads Alī Šahs Kadžārs]], kurš valdīja no 1907. līdz 1909. gadam, mēģināja atjaunot absolūto varu un 1908. gadā ar [[Persijas kazaku brigāde]]s palīdzību apšaudīja Medžlisa ēku. Pēc konstitucionālistu sacelšanās viņš tika gāzts, un tronī tika iecelts viņa dēls [[Ahmads Šahs Kadžārs]]. === Lielvaru ietekme un Pirmais pasaules karš === 1907. gadā Angļu—krievu konvencija sadalīja Irānu Krievijas un Lielbritānijas ietekmes zonās. Lai gan Irāna formāli saglabāja neatkarību, šis līgums būtiski ierobežoja tās suverenitāti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Irāna pasludināja neitralitāti, taču tās teritorijā darbojās Krievijas, Osmaņu un Lielbritānijas spēki. Karš izraisīja saimniecisku sabrukumu, badu, epidēmijas un turpmāku valsts pārvaldes vājināšanos. Pēc kara Lielbritānija mēģināja nostiprināt savu ietekmi Irānā ar 1919. gada Anglo-persiešu līgumu. Līgums paredzēja britu kontroli pār Irānas armijas, finanšu un infrastruktūras reformām, taču tas izraisīja plašu opozīciju un netika pilnībā īstenots. === Dinastijas krišana === 1921. gada 21. februārī [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]], Persijas kazaku brigādes virsnieks, kopā ar politiķi [[Sejeds Zijāeddīns Tabatabājī|Sejedu Zijāeddīnu Tabatabājī]] īstenoja valsts apvērsumu. Pēc apvērsuma Rezā Hans pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko politisko un militāro figūru valstī. 1923. gadā Rezā Hans kļuva par premjerministru. Viņš nostiprināja centrālo varu, ierobežoja cilšu autonomiju un reformēja armiju. Pēdējais Kadžāru šahs [[Ahmads Šahs Kadžārs]] lielāko daļu laika pavadīja ārpus Irānas un zaudēja reālu politisko ietekmi. 1925. gada 31. oktobrī Medžliss nobalsoja par Kadžāru dinastijas gāšanu. 1925. gada 12. decembrī Satversmes sapulce pasludināja Rezā Hanu par jauno Irānas šahu. 1925. gada 15. decembrī viņš deva zvērestu kā [[Rezā šahs Pehlevī]], un sākās [[Pehlevī dinastija]]s valdīšana. == Valsts iekārta == Kadžāru Irāna sākotnēji bija absolūta monarhija, kurā šaham piederēja augstākā politiskā, militārā un tiesiskā vara. Valsts pārvalde balstījās uz galmu, provinču gubernatoriem, cilšu līderiem un vietējo eliti. Pēc 1906. gada konstitūcijas pieņemšanas tika izveidots [[Medžliss]], kas kļuva par Irānas pirmo parlamentu. Konstitūcija ierobežoja šaha pilnvaras un paredzēja likumdošanas institūciju, taču praksē valsts saglabājās nestabila. Centrālā vara bieži nespēja kontrolēt provinces, un ārvalstu ietekme būtiski ietekmēja politiskos lēmumus. == Ekonomika == Kadžāru Irānas ekonomika lielā mērā balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību, karavānu tirdzniecību un nodokļiem. Valsts finanšu sistēma bija vāja, un valdība bieži izmantoja ārvalstu aizdevumus un koncesijas, lai segtu izdevumus. 19. gadsimtā Irānas ekonomiku arvien vairāk ietekmēja Eiropas lielvaras. Krievijas un Lielbritānijas tirdzniecības privilēģijas, ārvalstu banku darbība un koncesiju politika samazināja valsts ekonomisko neatkarību. Naftas ieguves koncesijas 20. gadsimta sākumā kļuva par īpaši nozīmīgu jautājumu, kas vēlāk būtiski ietekmēja Irānas politiku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] [[Kategorija:Kadžāru dinastija]] [[Kategorija:1789. gadā izveidotas valstis un teritorijas]] [[Kategorija:1925. gadā likvidētas valstis un teritorijas]] t7vajlv2msgvru3f3f9viqw63me0jdx 4465779 4465778 2026-05-09T17:10:33Z Votre Provocateur 111653 4465779 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Kadžāru dinastijas pārvaldīto valsti|monarhu dinastiju|Kadžāru dinastija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ممالک محروسه ایران<br />''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'' |nosaukums_latv_val = Kadžāru Irāna |sugasvārds = Kadžāru Irāna | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidrietumāzija |valsts = Irāna |laikmets = [[19. gadsimts]]<br />[[20. gadsimts]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = {{Tree list}} *[[Absolūtā monarhija]]<br />(1789—1906) *[[Konstitucionālā monarhija]]<br />(1906—1925) {{tree list/end}} | |gads_sākums = 1789 |gads_beigas = 1925 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] nostiprina varu Irānā |date_start = {{dat|1789||||bez}} |event_end = [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]] tiek pasludināts par šahu |date_end = {{dat|1925|12|15||bez}} | |event1 = Kadžāru dinastijas kronēšana |date_event1 = {{dat|1796||||bez}} |event2 = [[Golistānas līgums]] |date_event2 = {{dat|1813|10|24||bez}} |event3 = [[Turkmenčajas līgums]] |date_event3 = {{dat|1828|2|10||bez}} |event4 = [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]] |date_event4 = 1905—1911 |event5 = [[Persijas kazaku brigāde|Kazaku brigādes]] apvērsums |date_event5 = {{dat|1921|2|21||bez}} | |event_pre = [[Zendu dinastija]]s noriets |date_pre = {{dat|1794||||bez}} |event_post = [[Pehlevī dinastija]]s nākšana pie varas |date_post = {{dat|1925|12|15||bez}} | |p1 = Zendu dinastija |flag_p1 = Zand_Dynasty_flag.svg |image_p1 = |p2 = Afšarīdu dinastija |flag_p2 = Afsharid_Imperial_Standard_(3_Stripes).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Irānas Imperiālā Valsts |flag_s1 = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |flag = Irānas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Lion_and_Sun_Emblem_of_Persia.svg |symbol = Lauva un Saule |symbol_type = Valsts simbols | |image_map = Map_Iran_1900-en.png |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Teherāna]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]] |reliģija = [[divpadsmitnieku šiisms]] |nauda = [[Irānas tomans]]<br />[[Irānas krāns]] | |leader1 = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] |leader2 = [[Fathalī Šahs Kadžārs]] |leader3 = [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] |leader4 = [[Ahmads Šahs Kadžārs]] |year_leader1 = 1789—1797 <small>(pirmais)</small> |year_leader2 = 1797—1834 |year_leader3 = 1848—1896 |year_leader4 = 1909—1925 <small>(pēdējais)</small> |title_leader = [[Šahs (monarhs)|Šahs]] |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = [[Mirza Nasrullāhs Hans]] |deputy2 = [[Mohammads Alī Forūgī]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1906—1907 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1925 <small>(pēdējais)</small> |title_deputy = Premjerministrs | |legislature = [[Medžliss]]<br /><small>no 1906. gada</small> |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Kadžāru Irāna''' jeb '''Kadžāru valsts''' ({{val|fa|ممالک محروسه ایران}}, ''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'') bija [[Irāna]]s valsts, kuru no 1789. līdz 1925. gadam pārvaldīja [[Kadžāru dinastija]]. Kadžāru dinastija nāca pie varas pēc [[Zendu dinastija]]s norieta un valdīja līdz 1925. gadam, kad Medžliss gāza pēdējo Kadžāru šahu [[Ahmads Šahs Kadžārs|Ahmadu Šahu Kadžāru]] un par jauno monarhu pasludināja [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hanu Pehlevī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Qajar-dynasty |title=Qajar dynasty |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Kadžāru laikā Irāna saglabāja formālu neatkarību, taču 19. gadsimtā pakāpeniski zaudēja vairākas teritorijas [[Krievijas Impērija]]i un nonāca spēcīgā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē. Šajā periodā Irāna zaudēja kontroli pār lielu daļu [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāza]], tostarp mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s, [[Armēnija]]s un [[Gruzija]]s teritorijām. Kadžāru perioda beigās valstī notika [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kuras rezultātā 1906. gadā tika pieņemta konstitūcija un izveidots [[Medžliss]]. Tomēr dinastija nespēja stabilizēt valsti, un pēc 1921. gada apvērsuma varu pakāpeniski pārņēma Rezā Hans, kurš 1925. gadā nodibināja [[Pehlevī dinastija|Pehlevī dinastiju]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Irānas vēsture}} === Dinastijas izveide === Kadžāru dinastijas dibinātājs bija [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]], turku izcelsmes Kadžāru cilts līderis. Pēc [[Karims Hans Zends|Karima Hana Zenda]] nāves Irānā sākās ilgstoša cīņa par varu starp Zendu, Afšarīdu un Kadžāru spēkiem. Agha Mohammads Hans pakāpeniski sakāva savus pretiniekus un 1789. gadā nostiprināja kontroli pār lielāko daļu Irānas. 1794. gadā Kadžāri sakāva pēdējo nozīmīgo Zendu valdnieku [[Lotfs Alī Hans Zends|Lotfu Alī Hanu Zendu]]. 1796. gadā Agha Mohammads Hans tika kronēts par Irānas šahu. Par galvaspilsētu viņš izvēlējās [[Teherāna|Teherānu]], kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp Irānas centrālajiem apgabaliem un Kadžāru cilts spēka bāzēm ziemeļos. Agha Mohammada Hana valdīšana bija īsa, taču nozīmīga. Viņš atjaunoja Irānas politisko vienotību pēc vairāku gadu desmitu iekšējiem kariem, kas sekoja [[Safavīdu dinastija]]s un [[Afšarīdu dinastija]]s norietam. === Fathalī Šaha valdīšana un kari ar Krieviju === Pēc Agha Mohammada Hana nogalināšanas 1797. gadā troni ieņēma viņa brāļadēls [[Fathalī Šahs Kadžārs]]. Viņa valdīšanas laikā Kadžāru Irāna saskārās ar Krievijas Impērijas ekspansiju Dienvidkaukāzā. Pirmais lielais konflikts bija [[Krievijas—Persijas karš (1804—1813)|Krievijas—Persijas karš no 1804. līdz 1813. gadam]]. Karš beidzās ar [[Golistānas līgums|Golistānas līgumu]], ar kuru Irāna zaudēja Krievijai lielu daļu Kaukāza teritoriju, tostarp mūsdienu Gruzijas, Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļu daļas. Otrais konflikts, [[Krievijas—Persijas karš (1826—1828)|Krievijas—Persijas karš no 1826. līdz 1828. gadam]], beidzās ar [[Turkmenčajas līgums|Turkmenčajas līgumu]]. Ar šo līgumu Irāna zaudēja [[Erevānas haniste|Erevānas]] un [[Nahičevanas haniste|Nahičevanas]] hanistes, kas vēlāk kļuva par daļu no Krievijas Impērijas. Līgums arī noteica Krievijas īpašas tirdzniecības un diplomātiskās privilēģijas Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/golestan-treaty |title=GOLĪSTĀN TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/torkamancay-treaty |title=TORKAMĀNČĀY TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Šie zaudējumi būtiski vājināja Kadžāru valsti un iezīmēja Irānas pakāpenisku nonākšanu lielvaru ietekmē. === 19. gadsimta reformas un ārvalstu ietekme === 19. gadsimtā Kadžāru Irāna centās modernizēt valsts pārvaldi, armiju un izglītību, taču reformas bija ierobežotas un bieži sastapās ar aristokrātijas, cilšu vadītāju un garīdzniecības pretestību. Viens no nozīmīgākajiem reformatoriem bija [[Amīrs Kabīrs]], kurš bija premjerministrs šaha [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs|Nāsereddīna Šaha]] valdīšanas sākumā. Viņš mēģināja ierobežot korupciju, reformēt finanšu sistēmu, stiprināt centrālo varu un veicināt modernu izglītību. Viņa laikā tika dibināta [[Dār al-Fonūn]] — viena no pirmajām modernajām augstākās izglītības iestādēm Irānā. Tomēr Amīra Kabīra reformas izraisīja galma opozīciju, un 1852. gadā viņš tika nogalināts pēc šaha pavēles. Pēc viņa nāves daudzas reformas tika apturētas vai īstenotas nepilnīgi. Kadžāru valdnieki bieži piešķīra ārvalstu uzņēmumiem ekonomiskās koncesijas. Šāda politika izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo tika uzskatīts, ka tā apdraud Irānas suverenitāti. 1890. gadā piešķirtā tabakas koncesija britu uzņēmumam izraisīja plašu protestu kustību, kas kļuva pazīstama kā [[Tabakas protests]]. Protestu rezultātā šahs bija spiests koncesiju atcelt. === Nāsereddīna Šaha valdīšana === [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] valdīja no 1848. līdz 1896. gadam un bija viens no ilgāk valdījušajiem Kadžāru monarhiem. Viņa valdīšanas laikā Irānā pieauga Rietumu tehnoloģiju, diplomātijas un ekonomikas ietekme. Nāsereddīns Šahs vairākkārt ceļoja uz Eiropu un centās ieviest atsevišķus modernizācijas elementus Irānā. Tomēr viņa valdīšana bija arī autoritāra un korumpēta. Ārvalstu koncesiju politika, finansiālas grūtības un nespēja īstenot dziļas reformas pastiprināja neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās. 1896. gadā Nāsereddīnu Šahu nogalināja [[Mirza Rezā Kermānī]], kurš bija saistīts ar šaha autoritārās politikas un ārvalstu ietekmes kritiķiem. === Konstitucionālā revolūcija === 20. gadsimta sākumā Kadžāru valsts atradās dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē. Ārvalstu parādi, korupcija, vāja centrālā pārvalde un sabiedrības neapmierinātība radīja priekšnoteikumus plašai reformu kustībai. 1905. gadā sākās [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kurā piedalījās tirgotāji, garīdznieki, intelektuāļi un pilsētu iedzīvotāji. Revolūcijas galvenās prasības bija likuma varas ieviešana, valsts finanšu kontrole un parlamenta izveide. 1906. gadā šahs [[Mozafareddīns Šahs Kadžārs]] bija spiests parakstīt konstitūciju un piekrist [[Medžliss|Medžlisa]] izveidei. Tas pārvērta Kadžāru Irānu no absolūtas monarhijas par konstitucionālu monarhiju. Tomēr konstitucionālā kārtība ātri nonāca konfliktā ar monarhijas atbalstītājiem. [[Mohammads Alī Šahs Kadžārs]], kurš valdīja no 1907. līdz 1909. gadam, mēģināja atjaunot absolūto varu un 1908. gadā ar [[Persijas kazaku brigāde]]s palīdzību apšaudīja Medžlisa ēku. Pēc konstitucionālistu sacelšanās viņš tika gāzts, un tronī tika iecelts viņa dēls [[Ahmads Šahs Kadžārs]]. === Lielvaru ietekme un Pirmais pasaules karš === 1907. gadā Angļu—krievu konvencija sadalīja Irānu Krievijas un Lielbritānijas ietekmes zonās. Lai gan Irāna formāli saglabāja neatkarību, šis līgums būtiski ierobežoja tās suverenitāti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Irāna pasludināja neitralitāti, taču tās teritorijā darbojās Krievijas, Osmaņu un Lielbritānijas spēki. Karš izraisīja saimniecisku sabrukumu, badu, epidēmijas un turpmāku valsts pārvaldes vājināšanos. Pēc kara Lielbritānija mēģināja nostiprināt savu ietekmi Irānā ar 1919. gada Anglo-persiešu līgumu. Līgums paredzēja britu kontroli pār Irānas armijas, finanšu un infrastruktūras reformām, taču tas izraisīja plašu opozīciju un netika pilnībā īstenots. === Dinastijas krišana === 1921. gada 21. februārī [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]], Persijas kazaku brigādes virsnieks, kopā ar politiķi [[Sejeds Zijāeddīns Tabatabājī|Sejedu Zijāeddīnu Tabatabājī]] īstenoja valsts apvērsumu. Pēc apvērsuma Rezā Hans pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko politisko un militāro figūru valstī. 1923. gadā Rezā Hans kļuva par premjerministru. Viņš nostiprināja centrālo varu, ierobežoja cilšu autonomiju un reformēja armiju. Pēdējais Kadžāru šahs [[Ahmads Šahs Kadžārs]] lielāko daļu laika pavadīja ārpus Irānas un zaudēja reālu politisko ietekmi. 1925. gada 31. oktobrī Medžliss nobalsoja par Kadžāru dinastijas gāšanu. 1925. gada 12. decembrī Satversmes sapulce pasludināja Rezā Hanu par jauno Irānas šahu. 1925. gada 15. decembrī viņš deva zvērestu kā [[Rezā šahs Pehlevī]], un sākās [[Pehlevī dinastija]]s valdīšana. == Valsts iekārta == Kadžāru Irāna sākotnēji bija absolūta monarhija, kurā šaham piederēja augstākā politiskā, militārā un tiesiskā vara. Valsts pārvalde balstījās uz galmu, provinču gubernatoriem, cilšu līderiem un vietējo eliti. Pēc 1906. gada konstitūcijas pieņemšanas tika izveidots [[Medžliss]], kas kļuva par Irānas pirmo parlamentu. Konstitūcija ierobežoja šaha pilnvaras un paredzēja likumdošanas institūciju, taču praksē valsts saglabājās nestabila. Centrālā vara bieži nespēja kontrolēt provinces, un ārvalstu ietekme būtiski ietekmēja politiskos lēmumus. == Ekonomika == Kadžāru Irānas ekonomika lielā mērā balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību, karavānu tirdzniecību un nodokļiem. Valsts finanšu sistēma bija vāja, un valdība bieži izmantoja ārvalstu aizdevumus un koncesijas, lai segtu izdevumus. 19. gadsimtā Irānas ekonomiku arvien vairāk ietekmēja Eiropas lielvaras. Krievijas un Lielbritānijas tirdzniecības privilēģijas, ārvalstu banku darbība un koncesiju politika samazināja valsts ekonomisko neatkarību. Naftas ieguves koncesijas 20. gadsimta sākumā kļuva par īpaši nozīmīgu jautājumu, kas vēlāk būtiski ietekmēja Irānas politiku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] [[Kategorija:Kadžāru dinastija]] 7u1zdez96ykc0d76y02jtv1cwk36y6o 4465781 4465779 2026-05-09T17:12:34Z Votre Provocateur 111653 4465781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Kadžāru dinastijas pārvaldīto valsti|monarhu dinastiju|Kadžāru dinastija}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ممالک محروسه ایران<br />''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'' |nosaukums_latv_val = Kadžāru Irāna |sugasvārds = Kadžāru Irāna | |kontinents = Āzija |reģions = Dienvidrietumāzija |valsts = Irāna |laikmets = [[19. gadsimts]]<br />[[20. gadsimts]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = {{Tree list}} *[[Absolūtā monarhija]]<br />(1789—1906) *[[Konstitucionālā monarhija]]<br />(1906—1925) {{tree list/end}} | |gads_sākums = 1789 |gads_beigas = 1925 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] nostiprina varu Irānā |date_start = {{dat|1789||||bez}} |event_end = [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]] tiek pasludināts par šahu |date_end = {{dat|1925|12|15||bez}} | |event1 = Kadžāru dinastijas kronēšana |date_event1 = {{dat|1796||||bez}} |event2 = [[Golistānas līgums]] |date_event2 = {{dat|1813|10|24||bez}} |event3 = [[Turkmenčajas līgums]] |date_event3 = {{dat|1828|2|10||bez}} |event4 = [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]] |date_event4 = 1905—1911 |event5 = [[Persijas kazaku brigāde|Kazaku brigādes]] apvērsums |date_event5 = {{dat|1921|2|21||bez}} | |event_pre = [[Zendu dinastija]]s noriets |date_pre = {{dat|1794||||bez}} |event_post = [[Pehlevī dinastija]]s nākšana pie varas |date_post = {{dat|1925|12|15||bez}} | |p1 = Zendu dinastija |flag_p1 = Zand_Dynasty_flag.svg |image_p1 = |p2 = Afšarīdu dinastija |flag_p2 = Afsharid_Imperial_Standard_(3_Stripes).svg |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Irānas Imperiālā Valsts |flag_s1 = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = State_flag_of_Persia_(1907–1933).svg |flag = Irānas karogs |flag_type = Karogs | |image_coat = Lion_and_Sun_Emblem_of_Persia.svg |symbol = Lauva un Saule |symbol_type = Valsts simbols | |image_map = Map_Iran_1900-en.png |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Teherāna]] |galvaspilsēta_exile = |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]] |reliģija = [[divpadsmitnieku šiisms]] |nauda = [[Irānas tomans]]<br />[[Irānas krāns]] | |leader1 = [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]] |leader2 = [[Fathalī Šahs Kadžārs]] |leader3 = [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] |leader4 = [[Ahmads Šahs Kadžārs]] |year_leader1 = 1789—1797 <small>(pirmais)</small> |year_leader2 = 1797—1834 |year_leader3 = 1848—1896 |year_leader4 = 1909—1925 <small>(pēdējais)</small> |title_leader = [[Šahs (monarhs)|Šahs]] |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = [[Mirza Nasrullāhs Hans]] |deputy2 = [[Mohammads Alī Forūgī]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1906—1907 <small>(pirmais)</small> |year_deputy2 = 1925 <small>(pēdējais)</small> |title_deputy = Premjerministrs | |legislature = [[Medžliss]]<br /><small>no 1906. gada</small> |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Kādžāru Irāna''' jeb '''Kādžāru''' '''valsts''' ({{val|fa|ممالک محروسه ایران}}, ''Mamâlek-e Mahruse-ye Irân'') bija [[Irāna]]s valsts, kuru no 1789. līdz 1925. gadam pārvaldīja [[Kadžāru dinastija]]. Kadžāru dinastija nāca pie varas pēc [[Zendu dinastija]]s norieta un valdīja līdz 1925. gadam, kad Medžliss gāza pēdējo Kadžāru šahu [[Ahmads Šahs Kadžārs|Ahmadu Šahu Kadžāru]] un par jauno monarhu pasludināja [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hanu Pehlevī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/topic/Qajar-dynasty |title=Qajar dynasty |publisher=Encyclopaedia Britannica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Kādžāru laikā Irāna saglabāja formālu neatkarību, taču 19. gadsimtā pakāpeniski zaudēja vairākas teritorijas [[Krievijas Impērija]]i un nonāca spēcīgā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un Krievijas politiskajā un ekonomiskajā ietekmē. Šajā periodā Irāna zaudēja kontroli pār lielu daļu [[Dienvidkaukāzs|Dienvidkaukāza]], tostarp mūsdienu [[Azerbaidžāna]]s, [[Armēnija]]s un [[Gruzija]]s teritorijām. Kadžāru perioda beigās valstī notika [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kuras rezultātā 1906. gadā tika pieņemta konstitūcija un izveidots [[Medžliss]]. Tomēr dinastija nespēja stabilizēt valsti, un pēc 1921. gada apvērsuma varu pakāpeniski pārņēma Rezā Hans, kurš 1925. gadā nodibināja [[Pehlevī dinastija|Pehlevī dinastiju]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Irānas vēsture}} === Dinastijas izveide === Kādžāru dinastijas dibinātājs bija [[Agha Mohammads Hans Kadžārs]], turku izcelsmes Kadžāru cilts līderis. Pēc [[Karims Hans Zends|Karima Hana Zenda]] nāves Irānā sākās ilgstoša cīņa par varu starp Zendu, Afšarīdu un Kadžāru spēkiem. Agha Mohammads Hans pakāpeniski sakāva savus pretiniekus un 1789. gadā nostiprināja kontroli pār lielāko daļu Irānas. 1794. gadā Kādžāri sakāva pēdējo nozīmīgo Zendu valdnieku [[Lotfs Alī Hans Zends|Lotfu Alī Hanu Zendu]]. 1796. gadā Agha Mohammads Hans tika kronēts par Irānas šahu. Par galvaspilsētu viņš izvēlējās [[Teherāna|Teherānu]], kas atradās stratēģiski izdevīgā vietā starp Irānas centrālajiem apgabaliem un Kadžāru cilts spēka bāzēm ziemeļos. Agha Mohammada Hana valdīšana bija īsa, taču nozīmīga. Viņš atjaunoja Irānas politisko vienotību pēc vairāku gadu desmitu iekšējiem kariem, kas sekoja [[Safavīdu dinastija]]s un [[Afšarīdu dinastija]]s norietam. === Fathalī Šaha valdīšana un kari ar Krieviju === Pēc Agha Mohammada Hana nogalināšanas 1797. gadā troni ieņēma viņa brāļadēls [[Fathalī Šahs Kadžārs|Fathalī Šahs Kādžārs]]. Viņa valdīšanas laikā Kadžāru Irāna saskārās ar Krievijas Impērijas ekspansiju Dienvidkaukāzā. Pirmais lielais konflikts bija [[Krievijas—Persijas karš (1804—1813)|Krievijas—Persijas karš no 1804. līdz 1813. gadam]]. Karš beidzās ar [[Golistānas līgums|Golistānas līgumu]], ar kuru Irāna zaudēja Krievijai lielu daļu Kaukāza teritoriju, tostarp mūsdienu Gruzijas, Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļu daļas. Otrais konflikts, [[Krievu—persiešu karš (1826—1828)]], beidzās ar [[Turkmenčajas līgums|Turkmenčajas līgumu]]. Ar šo līgumu Irāna zaudēja [[Erevānas haniste|Erevānas]] un [[Nahičevanas haniste|Nahičevanas]] hanistes, kas vēlāk kļuva par daļu no Krievijas Impērijas. Līgums arī noteica Krievijas īpašas tirdzniecības un diplomātiskās privilēģijas Irānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/golestan-treaty |title=GOLĪSTĀN TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/torkamancay-treaty |title=TORKAMĀNČĀY TREATY |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate=2026. gada 9. maijā}}</ref> Šie zaudējumi būtiski vājināja Kadžāru valsti un iezīmēja Irānas pakāpenisku nonākšanu lielvaru ietekmē. === 19. gadsimta reformas un ārvalstu ietekme === 19. gadsimtā Kādžāru Irāna centās modernizēt valsts pārvaldi, armiju un izglītību, taču reformas bija ierobežotas un bieži sastapās ar aristokrātijas, cilšu vadītāju un garīdzniecības pretestību. Viens no nozīmīgākajiem reformatoriem bija [[Amīrs Kabīrs]], kurš bija premjerministrs šaha [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs|Nāsereddīna Šaha]] valdīšanas sākumā. Viņš mēģināja ierobežot korupciju, reformēt finanšu sistēmu, stiprināt centrālo varu un veicināt modernu izglītību. Viņa laikā tika dibināta [[Dār al-Fonūn]] — viena no pirmajām modernajām augstākās izglītības iestādēm Irānā. Tomēr Amīra Kabīra reformas izraisīja galma opozīciju, un 1852. gadā viņš tika nogalināts pēc šaha pavēles. Pēc viņa nāves daudzas reformas tika apturētas vai īstenotas nepilnīgi. Kadžāru valdnieki bieži piešķīra ārvalstu uzņēmumiem ekonomiskās koncesijas. Šāda politika izraisīja sabiedrības neapmierinātību, jo tika uzskatīts, ka tā apdraud Irānas suverenitāti. 1890. gadā piešķirtā tabakas koncesija britu uzņēmumam izraisīja plašu protestu kustību, kas kļuva pazīstama kā [[Tabakas protests]]. Protestu rezultātā šahs bija spiests koncesiju atcelt. === Nāsereddīna Šaha valdīšana === [[Nāsereddīns Šahs Kadžārs]] valdīja no 1848. līdz 1896. gadam un bija viens no ilgāk valdījušajiem Kadžāru monarhiem. Viņa valdīšanas laikā Irānā pieauga Rietumu tehnoloģiju, diplomātijas un ekonomikas ietekme. Nāsereddīns Šahs vairākkārt ceļoja uz Eiropu un centās ieviest atsevišķus modernizācijas elementus Irānā. Tomēr viņa valdīšana bija arī autoritāra un korumpēta. Ārvalstu koncesiju politika, finansiālas grūtības un nespēja īstenot dziļas reformas pastiprināja neapmierinātību dažādās sabiedrības grupās. 1896. gadā Nāsereddīnu Šahu nogalināja [[Mirza Rezā Kermānī]], kurš bija saistīts ar šaha autoritārās politikas un ārvalstu ietekmes kritiķiem. === Konstitucionālā revolūcija === 20. gadsimta sākumā Kadžāru valsts atradās dziļā politiskā un ekonomiskā krīzē. Ārvalstu parādi, korupcija, vāja centrālā pārvalde un sabiedrības neapmierinātība radīja priekšnoteikumus plašai reformu kustībai. 1905. gadā sākās [[Irānas Konstitucionālā revolūcija]], kurā piedalījās tirgotāji, garīdznieki, intelektuāļi un pilsētu iedzīvotāji. Revolūcijas galvenās prasības bija likuma varas ieviešana, valsts finanšu kontrole un parlamenta izveide. 1906. gadā šahs [[Mozafareddīns Šahs Kadžārs]] bija spiests parakstīt konstitūciju un piekrist [[Medžliss|Medžlisa]] izveidei. Tas pārvērta Kadžāru Irānu no absolūtas monarhijas par konstitucionālu monarhiju. Tomēr konstitucionālā kārtība ātri nonāca konfliktā ar monarhijas atbalstītājiem. [[Mohammads Alī Šahs Kadžārs]], kurš valdīja no 1907. līdz 1909. gadam, mēģināja atjaunot absolūto varu un 1908. gadā ar [[Persijas kazaku brigāde]]s palīdzību apšaudīja Medžlisa ēku. Pēc konstitucionālistu sacelšanās viņš tika gāzts, un tronī tika iecelts viņa dēls [[Ahmads Šahs Kadžārs]]. === Lielvaru ietekme un Pirmais pasaules karš === 1907. gadā Angļu—krievu konvencija sadalīja Irānu Krievijas un Lielbritānijas ietekmes zonās. Lai gan Irāna formāli saglabāja neatkarību, šis līgums būtiski ierobežoja tās suverenitāti. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Irāna pasludināja neitralitāti, taču tās teritorijā darbojās Krievijas, Osmaņu un Lielbritānijas spēki. Karš izraisīja saimniecisku sabrukumu, badu, epidēmijas un turpmāku valsts pārvaldes vājināšanos. Pēc kara Lielbritānija mēģināja nostiprināt savu ietekmi Irānā ar 1919. gada Anglo-persiešu līgumu. Līgums paredzēja britu kontroli pār Irānas armijas, finanšu un infrastruktūras reformām, taču tas izraisīja plašu opozīciju un netika pilnībā īstenots. === Dinastijas krišana === 1921. gada 21. februārī [[Rezā šahs Pehlevī|Rezā Hans]], Persijas kazaku brigādes virsnieks, kopā ar politiķi [[Sejeds Zijāeddīns Tabatabājī|Sejedu Zijāeddīnu Tabatabājī]] īstenoja valsts apvērsumu. Pēc apvērsuma Rezā Hans pakāpeniski kļuva par ietekmīgāko politisko un militāro figūru valstī. 1923. gadā Rezā Hans kļuva par premjerministru. Viņš nostiprināja centrālo varu, ierobežoja cilšu autonomiju un reformēja armiju. Pēdējais Kadžāru šahs [[Ahmads Šahs Kadžārs]] lielāko daļu laika pavadīja ārpus Irānas un zaudēja reālu politisko ietekmi. 1925. gada 31. oktobrī Medžliss nobalsoja par Kadžāru dinastijas gāšanu. 1925. gada 12. decembrī Satversmes sapulce pasludināja Rezā Hanu par jauno Irānas šahu. 1925. gada 15. decembrī viņš deva zvērestu kā [[Rezā šahs Pehlevī]], un sākās [[Pehlevī dinastija]]s valdīšana. == Valsts iekārta == Kadžāru Irāna sākotnēji bija absolūta monarhija, kurā šaham piederēja augstākā politiskā, militārā un tiesiskā vara. Valsts pārvalde balstījās uz galmu, provinču gubernatoriem, cilšu līderiem un vietējo eliti. Pēc 1906. gada konstitūcijas pieņemšanas tika izveidots [[Medžliss]], kas kļuva par Irānas pirmo parlamentu. Konstitūcija ierobežoja šaha pilnvaras un paredzēja likumdošanas institūciju, taču praksē valsts saglabājās nestabila. Centrālā vara bieži nespēja kontrolēt provinces, un ārvalstu ietekme būtiski ietekmēja politiskos lēmumus. == Ekonomika == Kadžāru Irānas ekonomika lielā mērā balstījās uz lauksaimniecību, amatniecību, karavānu tirdzniecību un nodokļiem. Valsts finanšu sistēma bija vāja, un valdība bieži izmantoja ārvalstu aizdevumus un koncesijas, lai segtu izdevumus. 19. gadsimtā Irānas ekonomiku arvien vairāk ietekmēja Eiropas lielvaras. Krievijas un Lielbritānijas tirdzniecības privilēģijas, ārvalstu banku darbība un koncesiju politika samazināja valsts ekonomisko neatkarību. Naftas ieguves koncesijas 20. gadsimta sākumā kļuva par īpaši nozīmīgu jautājumu, kas vēlāk būtiski ietekmēja Irānas politiku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]] [[Kategorija:Bijušās Āzijas monarhijas]] [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] [[Kategorija:Kadžāru dinastija]] oovsisc2s02cyd8kfmtfqr2zln2h63u 0 631410 4465782 2026-05-09T17:13:09Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Kādžāru dinastija]] 4465782 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kādžāru dinastija]] bxfkddamvjp7a3s04sdsijeab28pe2t 0 631411 4465785 2026-05-09T17:18:08Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Muravļenka | official_name = ''Муравленко'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg | image_shield = Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpi... 4465785 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Muravļenka | official_name = ''Муравленко'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg | image_shield = Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Muravļenkas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1984 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1990 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 91.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 29529 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 47 | lats = 40 | latNS = N | longd = 74 | longm = 29 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 120 | website = {{url|https://muravlenko.yanao.ru/}} | footnotes = }} '''Muravļenka''' ({{val-ru|Муравленко}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Pilsēta atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Purovskas rajons|Purovskas rajona]] teritorijas, apmēram 80 km uz ziemeļrietumiem no [[Nojabrska]]s un ap 480 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. 2025. gada 1. janvārī pilsētā dzīvoja 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Muravļenka ir viens no Jamalas Ņencu autonomā apvidus naftas rūpniecības centriem. Pilsētas izveide bija saistīta ar Muravļenkas naftas atradņu grupas un citu Rietumsibīrijas naftas iegulu apgūšanu. == Ģeogrāfija == Muravļenka atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu taigas zonā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienvidrietumu daļā. Pilsētas teritorija veido atsevišķu pilsētas apgabalu un administratīvi neietilpst Purovskas rajonā. Tuvākā lielākā pilsēta ir [[Nojabrska]], kas atrodas apmēram 80 km attālumā. Pilsētas platība ir 91,59 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā atrodas aptuveni 120 m virs jūras līmeņa. Muravļenkā ir izteikti kontinentāls klimats ar garām, aukstām ziemām un īsu, mēreni siltu vasaru. Ziemā temperatūra bieži nokrītas zem −20 °C, bet jūlijā vidējā dienas temperatūra parasti sasniedz aptuveni +17...+20 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.weatherspark.com/y/108111/Обычная-погода-в-Муравленко-Россия-весь-год |title=Климат и средняя погода круглый год в Муравленко |publisher=WeatherSpark |access-date=2026-05-09}}</ref> == Vēsture == Muravļenkas rašanās ir saistīta ar naftas ieguves attīstību Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. 1975. gada 30. augustā Sutoriminas naftas atradnē tika iegūta bezūdens naftas strūkla, kas kļuva par nozīmīgu impulsu teritorijas rūpnieciskai apgūšanai. 1980. gada novembrī Tjumeņas apgabala izpildkomiteja noteica vietu jaunā naftinieku ciemata celtniecībai. 1982. gada aprīlī tika apstiprināts apdzīvotās vietas ģenerālplāns. Celtniecības darbus sāka uzņēmumi, kas bija saistīti ar naftas ieguves pārvaldi “Sutorminskņeftj” un trestu “Nojabrskņeftestroj”. 1984. gadā tika dibināts naftinieku ciemats Muravļenkovska ({{val-ru|Муравленковский}}). Nosaukums dots par godu padomju naftas rūpniecības organizatoram un inženierim [[Viktors Muravļenko|Viktoram Muravļenko]], kurš bija pirmais “Glavtjumennjeftegaz” vadītājs. 1980. gadu otrajā pusē ciemats strauji attīstījās. Tika būvētas dzīvojamās mājas, kopmītnes, ceļi, sociālā infrastruktūra un naftas rūpniecības objekti. 1985. gadā tika atklāts pirmais starppilsētu autobusu maršruts uz Nojabrsku. 1987. gadā ciemata ielām piešķīra pirmos oficiālos nosaukumus. 1990. gada 6. augustā Muravļenkovskai piešķīra pilsētas tiesības, un tā tika pārdēvēta par Muravļenku. Lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu parakstīja Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Pēc pilsētas statusa iegūšanas Muravļenka turpināja attīstīties kā naftas ieguves un servisa centrs. Pilsētas ekonomikas pamatu joprojām veido naftas rūpniecība, īpaši uzņēmumi, kas saistīti ar “Gazprom Neft” struktūrām. == Iedzīvotāji == Muravļenkas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1980. un 1990. gados, kad pilsētā ieradās naftas rūpniecības speciālisti, celtnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1989. gadā pilsētā dzīvoja 23,6 tūkstoši cilvēku, bet 1990. gadu beigās iedzīvotāju skaits pārsniedza 36 tūkstošus. 21. gadsimtā iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 2025. gada sākumā Muravļenkā bija 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Muravļenkas saimniecības pamats ir naftas ieguve un ar to saistītie pakalpojumi. Pilsētā darbojas uzņēmumi, kas apkalpo Rietumsibīrijas naftas atradnes. Nozīmīga loma ir “Gazpromneft-Nojabrskņeftegaz” struktūrām. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Sutoriminas, Muravļenkas un citu naftas atradņu rūpniecisko izmantošanu. Naftas nozare ietekmē pilsētas nodarbinātību, infrastruktūru un pašvaldības ieņēmumus. == Attēlu galerija == <gallery widths="120px" heights="200px" perrow="4"> Attēls:Муравленко март 2014 - panoramio (2).jpg|<small>Muravļenkas pilsētas ainava</small> Attēls:Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg|<small>Muravļenkas karogs</small> Attēls:Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png|<small>Muravļenkas ģerbonis</small> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://muravlenko.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} j54d29m9sumrc538axmloi696drqpxe 4465788 4465785 2026-05-09T17:22:56Z Votre Provocateur 111653 4465788 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Muravļenka | official_name = ''Муравленко'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg | image_shield = Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Muravļenkas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1984 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1990 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 91.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 29529 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 47 | lats = 40 | latNS = N | longd = 74 | longm = 29 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 120 | website = {{url|https://muravlenko.yanao.ru/}} | footnotes = }} '''Muravļenka''' ({{val-ru|Муравленко}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Pilsēta atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Purovskas rajons|Purovskas rajona]] teritorijas, apmēram 80 km uz ziemeļrietumiem no [[Nojabrska]]s un ap 480 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. 2025. gada 1. janvārī pilsētā dzīvoja 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Muravļenka ir viens no Jamalas Ņencu autonomā apvidus naftas rūpniecības centriem. Pilsētas izveide bija saistīta ar Muravļenkas naftas atradņu grupas un citu Rietumsibīrijas naftas iegulu apgūšanu. == Ģeogrāfija == Muravļenka atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu taigas zonā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienvidrietumu daļā. Pilsētas teritorija veido atsevišķu pilsētas apgabalu un administratīvi neietilpst Purovskas rajonā. Tuvākā lielākā pilsēta ir [[Nojabrska]], kas atrodas apmēram 80 km attālumā. Pilsētas platība ir 91,59 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā atrodas aptuveni 120 m virs jūras līmeņa. Muravļenkā ir izteikti kontinentāls klimats ar garām, aukstām ziemām un īsu, mēreni siltu vasaru. Ziemā temperatūra bieži nokrītas zem −20 °C, bet jūlijā vidējā dienas temperatūra parasti sasniedz aptuveni +17...+20 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.weatherspark.com/y/108111/Обычная-погода-в-Муравленко-Россия-весь-год |title=Климат и средняя погода круглый год в Муравленко |publisher=WeatherSpark |access-date=2026-05-09}}</ref> == Vēsture == Muravļenkas rašanās ir saistīta ar naftas ieguves attīstību Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. 1975. gada 30. augustā Sutoriminas naftas atradnē tika iegūta bezūdens naftas strūkla, kas kļuva par nozīmīgu impulsu teritorijas rūpnieciskai apgūšanai. 1980. gada novembrī Tjumeņas apgabala izpildkomiteja noteica vietu jaunā naftinieku ciemata celtniecībai. 1982. gada aprīlī tika apstiprināts apdzīvotās vietas ģenerālplāns. Celtniecības darbus sāka uzņēmumi, kas bija saistīti ar naftas ieguves pārvaldi “Sutorminskņeftj” un trestu “Nojabrskņeftestroj”. 1984. gadā tika dibināts naftinieku ciemats Muravļenkovska ({{val-ru|Муравленковский}}). Nosaukums dots par godu padomju naftas rūpniecības organizatoram un inženierim [[Viktors Muravļenko|Viktoram Muravļenko]], kurš bija pirmais “Glavtjumennjeftegaz” vadītājs. 1980. gadu otrajā pusē ciemats strauji attīstījās. Tika būvētas dzīvojamās mājas, kopmītnes, ceļi, sociālā infrastruktūra un naftas rūpniecības objekti. 1985. gadā tika atklāts pirmais starppilsētu autobusu maršruts uz Nojabrsku. 1987. gadā ciemata ielām piešķīra pirmos oficiālos nosaukumus. 1990. gada 6. augustā Muravļenkovskai piešķīra pilsētas tiesības, un tā tika pārdēvēta par Muravļenku. Lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu parakstīja Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Pēc pilsētas statusa iegūšanas Muravļenka turpināja attīstīties kā naftas ieguves un servisa centrs. Pilsētas ekonomikas pamatu joprojām veido naftas rūpniecība, īpaši uzņēmumi, kas saistīti ar “Gazprom Neft” struktūrām. == Iedzīvotāji == Muravļenkas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1980. un 1990. gados, kad pilsētā ieradās naftas rūpniecības speciālisti, celtnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1989. gadā pilsētā dzīvoja 23,6 tūkstoši cilvēku, bet 1990. gadu beigās iedzīvotāju skaits pārsniedza 36 tūkstošus. 21. gadsimtā iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 2025. gada sākumā Muravļenkā bija 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Muravļenkas saimniecības pamats ir naftas ieguve un ar to saistītie pakalpojumi. Pilsētā darbojas uzņēmumi, kas apkalpo Rietumsibīrijas naftas atradnes. Nozīmīga loma ir “Gazpromneft-Nojabrskņeftegaz” struktūrām. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Sutoriminas, Muravļenkas un citu naftas atradņu rūpniecisko izmantošanu. Naftas nozare ietekmē pilsētas nodarbinātību, infrastruktūru un pašvaldības ieņēmumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://muravlenko.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 7u4gx26o85d5ffuekwq22t8mlpmbxlc 4465872 4465788 2026-05-09T20:51:30Z Votre Provocateur 111653 4465872 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Muravļenka | official_name = ''Муравленко'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg | image_shield = Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Muravļenkas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1984 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1990 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 91.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 29529 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 47 | lats = 40 | latNS = N | longd = 74 | longm = 29 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 120 | website = {{url|https://muravlenko.yanao.ru/}} | footnotes = }} '''Muravļenko''' ({{val-ru|Муравленко}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Pilsēta atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Purovskas rajons|Purovskas rajona]] teritorijas, apmēram 80 km uz ziemeļrietumiem no [[Nojabrska]]s un ap 480 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. 2025. gada 1. janvārī pilsētā dzīvoja 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Muravļenko ir viens no Jamalas Ņencu autonomā apvidus naftas rūpniecības centriem. Pilsētas izveide bija saistīta ar Muravļenkas naftas atradņu grupas un citu Rietumsibīrijas naftas iegulu apgūšanu. == Ģeogrāfija == Muravļenko atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu taigas zonā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienvidrietumu daļā. Pilsētas teritorija veido atsevišķu pilsētas apgabalu un administratīvi neietilpst Purovskas rajonā. Tuvākā lielākā pilsēta ir [[Nojabrska]], kas atrodas apmēram 80 km attālumā. Pilsētas platība ir 91,59 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā atrodas aptuveni 120 m virs jūras līmeņa. Muravļenko ir izteikti kontinentāls klimats ar garām, aukstām ziemām un īsu, mēreni siltu vasaru. Ziemā temperatūra bieži nokrītas zem −20 °C, bet jūlijā vidējā dienas temperatūra parasti sasniedz aptuveni +17...+20 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.weatherspark.com/y/108111/Обычная-погода-в-Муравленко-Россия-весь-год |title=Климат и средняя погода круглый год в Муравленко |publisher=WeatherSpark |access-date=2026-05-09}}</ref> == Vēsture == Muravļenko rašanās ir saistīta ar naftas ieguves attīstību Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. 1975. gada 30. augustā Sutoriminas naftas atradnē tika iegūta bezūdens naftas strūkla, kas kļuva par nozīmīgu impulsu teritorijas rūpnieciskai apgūšanai. 1980. gada novembrī Tjumeņas apgabala izpildkomiteja noteica vietu jaunā naftinieku ciemata celtniecībai. 1982. gada aprīlī tika apstiprināts apdzīvotās vietas ģenerālplāns. Celtniecības darbus sāka uzņēmumi, kas bija saistīti ar naftas ieguves pārvaldi “Sutorminskņeftj” un trestu “Nojabrskņeftestroj”. 1984. gadā tika dibināts naftinieku ciemats Muravļenkovska ({{val-ru|Муравленковский}}). Nosaukums dots par godu padomju naftas rūpniecības organizatoram un inženierim [[Viktors Muravļenko|Viktoram Muravļenko]], kurš bija pirmais “Glavtjumennjeftegaz” vadītājs. 1980. gadu otrajā pusē ciemats strauji attīstījās. Tika būvētas dzīvojamās mājas, kopmītnes, ceļi, sociālā infrastruktūra un naftas rūpniecības objekti. 1985. gadā tika atklāts pirmais starppilsētu autobusu maršruts uz Nojabrsku. 1987. gadā ciemata ielām piešķīra pirmos oficiālos nosaukumus. 1990. gada 6. augustā Muravļenkovskai piešķīra pilsētas tiesības, un tā tika pārdēvēta par Muravļenko. Lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu parakstīja Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Pēc pilsētas statusa iegūšanas Muravļenko turpināja attīstīties kā naftas ieguves un servisa centrs. Pilsētas ekonomikas pamatu joprojām veido naftas rūpniecība, īpaši uzņēmumi, kas saistīti ar “Gazprom Neft” struktūrām. == Iedzīvotāji == Muravļenko iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1980. un 1990. gados, kad pilsētā ieradās naftas rūpniecības speciālisti, celtnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1989. gadā pilsētā dzīvoja 23,6 tūkstoši cilvēku, bet 1990. gadu beigās iedzīvotāju skaits pārsniedza 36 tūkstošus. 21. gadsimtā iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 2025. gada sākumā Muravļenko bija 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Muravļenko saimniecības pamats ir naftas ieguve un ar to saistītie pakalpojumi. Pilsētā darbojas uzņēmumi, kas apkalpo Rietumsibīrijas naftas atradnes. Nozīmīga loma ir “Gazpromneft-Nojabrskņeftegaz” struktūrām. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Sutoriminas, Muravļenko un citu naftas atradņu rūpniecisko izmantošanu. Naftas nozare ietekmē pilsētas nodarbinātību, infrastruktūru un pašvaldības ieņēmumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://muravlenko.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} bwqmmor4eskbg60zeonga8dg2bquqp1 4465873 4465872 2026-05-09T20:51:35Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Muravļenka]] uz [[Muravļenko]] 4465872 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Muravļenka | official_name = ''Муравленко'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Muravlenko (Yamal Nenetsia).svg | image_shield = Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Muravļenkas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1984 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1990 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 91.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 29529 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 47 | lats = 40 | latNS = N | longd = 74 | longm = 29 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 120 | website = {{url|https://muravlenko.yanao.ru/}} | footnotes = }} '''Muravļenko''' ({{val-ru|Муравленко}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]]. Pilsēta atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Purovskas rajons|Purovskas rajona]] teritorijas, apmēram 80 km uz ziemeļrietumiem no [[Nojabrska]]s un ap 480 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. 2025. gada 1. janvārī pilsētā dzīvoja 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Muravļenko ir viens no Jamalas Ņencu autonomā apvidus naftas rūpniecības centriem. Pilsētas izveide bija saistīta ar Muravļenkas naftas atradņu grupas un citu Rietumsibīrijas naftas iegulu apgūšanu. == Ģeogrāfija == Muravļenko atrodas Rietumsibīrijas ziemeļu taigas zonā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienvidrietumu daļā. Pilsētas teritorija veido atsevišķu pilsētas apgabalu un administratīvi neietilpst Purovskas rajonā. Tuvākā lielākā pilsēta ir [[Nojabrska]], kas atrodas apmēram 80 km attālumā. Pilsētas platība ir 91,59 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā atrodas aptuveni 120 m virs jūras līmeņa. Muravļenko ir izteikti kontinentāls klimats ar garām, aukstām ziemām un īsu, mēreni siltu vasaru. Ziemā temperatūra bieži nokrītas zem −20 °C, bet jūlijā vidējā dienas temperatūra parasti sasniedz aptuveni +17...+20 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ru.weatherspark.com/y/108111/Обычная-погода-в-Муравленко-Россия-весь-год |title=Климат и средняя погода круглый год в Муравленко |publisher=WeatherSpark |access-date=2026-05-09}}</ref> == Vēsture == Muravļenko rašanās ir saistīta ar naftas ieguves attīstību Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. 1975. gada 30. augustā Sutoriminas naftas atradnē tika iegūta bezūdens naftas strūkla, kas kļuva par nozīmīgu impulsu teritorijas rūpnieciskai apgūšanai. 1980. gada novembrī Tjumeņas apgabala izpildkomiteja noteica vietu jaunā naftinieku ciemata celtniecībai. 1982. gada aprīlī tika apstiprināts apdzīvotās vietas ģenerālplāns. Celtniecības darbus sāka uzņēmumi, kas bija saistīti ar naftas ieguves pārvaldi “Sutorminskņeftj” un trestu “Nojabrskņeftestroj”. 1984. gadā tika dibināts naftinieku ciemats Muravļenkovska ({{val-ru|Муравленковский}}). Nosaukums dots par godu padomju naftas rūpniecības organizatoram un inženierim [[Viktors Muravļenko|Viktoram Muravļenko]], kurš bija pirmais “Glavtjumennjeftegaz” vadītājs. 1980. gadu otrajā pusē ciemats strauji attīstījās. Tika būvētas dzīvojamās mājas, kopmītnes, ceļi, sociālā infrastruktūra un naftas rūpniecības objekti. 1985. gadā tika atklāts pirmais starppilsētu autobusu maršruts uz Nojabrsku. 1987. gadā ciemata ielām piešķīra pirmos oficiālos nosaukumus. 1990. gada 6. augustā Muravļenkovskai piešķīra pilsētas tiesības, un tā tika pārdēvēta par Muravļenko. Lēmumu par pilsētas statusa piešķiršanu parakstīja Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins. Pēc pilsētas statusa iegūšanas Muravļenko turpināja attīstīties kā naftas ieguves un servisa centrs. Pilsētas ekonomikas pamatu joprojām veido naftas rūpniecība, īpaši uzņēmumi, kas saistīti ar “Gazprom Neft” struktūrām. == Iedzīvotāji == Muravļenko iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1980. un 1990. gados, kad pilsētā ieradās naftas rūpniecības speciālisti, celtnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1989. gadā pilsētā dzīvoja 23,6 tūkstoši cilvēku, bet 1990. gadu beigās iedzīvotāju skaits pārsniedza 36 tūkstošus. 21. gadsimtā iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinājās. 2025. gada sākumā Muravļenko bija 29 529 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/muravlenko/ |title=Муравленко |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Muravļenko saimniecības pamats ir naftas ieguve un ar to saistītie pakalpojumi. Pilsētā darbojas uzņēmumi, kas apkalpo Rietumsibīrijas naftas atradnes. Nozīmīga loma ir “Gazpromneft-Nojabrskņeftegaz” struktūrām. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Sutoriminas, Muravļenko un citu naftas atradņu rūpniecisko izmantošanu. Naftas nozare ietekmē pilsētas nodarbinātību, infrastruktūru un pašvaldības ieņēmumus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://muravlenko.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} bwqmmor4eskbg60zeonga8dg2bquqp1 0 631412 4465787 2026-05-09T17:21:37Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map... 4465787 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1982 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 38.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 104600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} | footnotes = }} '''Nojabrska''' ({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Nojabrska atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Nojabrska ir otra lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Novijurengoja]]s. 2025. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pilsētas straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrskai piešķīra pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta “Severnaja vahta” numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna An-24 no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrska I un Nojabrska II. Nojabrskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} qlbi0j03wl105br5ygv96gubskpdlgz 4465789 4465787 2026-05-09T17:23:38Z Votre Provocateur 111653 4465789 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1982 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 38.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 104600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} | footnotes = }} Nojabrjska({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Nojabrska atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Nojabrjskair otra lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Novijurengoja]]s. 2025. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrjska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pilsētas straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrjskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrjskai piešķīra pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta “Severnaja vahta” numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna An-24 no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrjskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrjskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrjskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrska I un Nojabrska II. Nojabrskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} ho974prpo4vquyw3cpndjrrc1xja5u0 4465790 4465789 2026-05-09T17:23:45Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Nojabrska]] uz [[Nojabrjska]] 4465789 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1982 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 38.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 104600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} | footnotes = }} Nojabrjska({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Nojabrska atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Nojabrjskair otra lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Novijurengoja]]s. 2025. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrjska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pilsētas straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrjskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrjskai piešķīra pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta “Severnaja vahta” numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna An-24 no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrjskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrjskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrjskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrska I un Nojabrska II. Nojabrskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} ho974prpo4vquyw3cpndjrrc1xja5u0 4465862 4465790 2026-05-09T20:43:51Z Votre Provocateur 111653 4465862 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1982 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 38.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 104600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} | footnotes = }} '''Nojabrjska''' ({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Nojabrska atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Nojabrjskair otra lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Novijurengoja]]s. 2025. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrjska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pilsētas straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrjskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrjskai piešķīra pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta “Severnaja vahta” numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna An-24 no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrjskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrjskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrjskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrska I un Nojabrska II. Nojabrskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} c9zrbcymyxxbpn96y3invvtipmtztz9 4465863 4465862 2026-05-09T20:44:42Z Votre Provocateur 111653 4465863 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1982 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 38.8 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = | population_total = 104600 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} | footnotes = }} '''Nojabrjska''' ({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Nojabrska atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Nojabrjskair otra lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Novijurengoja]]s. 2025. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrjska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem pilsētas straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrjskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrjskai piešķīra pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta “Severnaja vahta” numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna [[An-24]] no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrjskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrjskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrjskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrska I un Nojabrska II. Nojabrskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} qu5x6yp4ab8ur2k22vs946wtxnzgqn0 0 631413 4465791 2026-05-09T17:23:45Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Nojabrska]] uz [[Nojabrjska]] 4465791 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nojabrjska]] d933cuvvix8n32sm8xjcodjsoqpy7t6 0 631414 4465794 2026-05-09T17:51:32Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gad... 4465794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko iesaistīšanos, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1902. gadā Lange apmeklēja Starptautiskās abolicionistu federācijas konferenci [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, veicinot sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas, pionieris Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Her family were part of the small Viennese liberal upper-middle class.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, viņa zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstībā, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja organizāciju, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos tīklus un saites ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmaiņas prostitūcijas likumos, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par "vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politikas un sabiedrības seju sievietēm".{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kuru vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan viņām nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, feministes saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]]; mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]]; gleznotāju kā Klimta; un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja 'so brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, lai atspoguļotu separātistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Langa nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|200px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langas dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā ir traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} 3pv0e5ue4ls9d64lajjjrq1v3hrqkg2 4465798 4465794 2026-05-09T18:07:23Z MC2013 40125 4465798 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko iesaistīšanos, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1902. gadā Lange apmeklēja Starptautiskās abolicionistu federācijas konferenci [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, veicinot sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas, pionieris Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Her family were part of the small Viennese liberal upper-middle class.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, viņa zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstībā, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja organizāciju, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos tīklus un saites ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmaiņas prostitūcijas likumos, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par "vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politikas un sabiedrības seju sievietēm".{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kuru vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan viņām nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, feministes saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]]; mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]]; gleznotāju kā Klimta; un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja 'so brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, lai atspoguļotu separātistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Langa nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|200px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langas dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā ir traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] 6pn7kx62ebgjt48e3n67600seymnrnj 4465799 4465798 2026-05-09T18:10:22Z MC2013 40125 4465799 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko iesaistīšanos, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1902. gadā Lange apmeklēja Starptautiskās abolicionistu federācijas konferenci [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, veicinot sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas, pionieris Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Her family were part of the small Viennese liberal upper-middle class.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, viņa zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstībā, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja organizāciju, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos tīklus un saites ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmaiņas prostitūcijas likumos, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par "vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politikas un sabiedrības seju sievietēm".{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kuru vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan viņām nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, feministes saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]]; mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]]; gleznotāju kā Klimta; un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja 'so brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, lai atspoguļotu separātistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā ir traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] onctk2y6c61ajxdpxjqhd8g1bx0kdtr 4465802 4465799 2026-05-09T18:14:51Z MC2013 40125 4465802 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko iesaistīšanos, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1902. gadā Lange apmeklēja Starptautiskās abolicionistu federācijas konferenci [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, veicinot sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas, pionieris Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Her family were part of the small Viennese liberal upper-middle class.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, viņa zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstībā, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja organizāciju, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos tīklus un saites ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmaiņas prostitūcijas likumos, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par "vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politikas un sabiedrības seju sievietēm".{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kuru vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan viņām nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, feministes saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]]; mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]]; gleznotāju kā Klimta; un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja 'so brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, lai atspoguļotu separātistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā ir traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{Reflist|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] lx3hrmexvyjwnhtoddzg06qn3olpvr0 4465812 4465802 2026-05-09T18:43:33Z MC2013 40125 4465812 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko iesaistīšanos, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1902. gadā Lange apmeklēja Starptautiskās abolicionistu federācijas konferenci [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, veicinot sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Her family were part of the small Viennese liberal upper-middle class.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, viņa zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstībā, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja organizāciju, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos tīklus un saites ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmaiņas prostitūcijas likumos, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par "vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politikas un sabiedrības seju sievietēm".{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kuru vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan viņām nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, feministes saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]]; mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]]; gleznotāju kā Klimta; un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja 'so brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, lai atspoguļotu separātistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā ir traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{Reflist|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] psjhwcnktcxun35mndhmrhlfp4wm1wv 4465910 4465812 2026-05-09T22:57:00Z MC2013 40125 4465910 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marija Lange | vārds_orig = ''Marie Lang'' | attēls = Marie Lang in chair.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Marija Lange, ap 1885.–1899. gadu | dz_dat_alt = {{dat|1858|3|8}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Austrijas Impērija|Vīne|td=Austrija}} | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|1934|10|14|1858|3|8}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Altminstere]], [[Austrijas federatīvā valsts]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[Teozofija|teozofe]]<br />sieviešu tiesību aktīviste<br />izdevēja | ienākumi = | darbības_gadi = 1880–1920 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 3, t.sk. [[Ervīns Langs]] | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Marija Lange''' (dzimusi Visgrila, {{dat|1858|3|8}} [[Vīne|Vīnē]], mirusi {{dat|1934|10|14}}) bija bija [[austrieši|austriešu]] [[Feminisms|feministe]], [[Teozofija|teozofe]] un izdevēja. Marija Lange bija ietekmīga sieviešu tiesību aktīviste. 1893. gadā kopā ar [[Auguste Fikerte|Augusti Fikerti]] un [[Roza Mairēdere|Rozu Mairēderi]] viņa nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein''). Neskatoties uz Apvienību likuma 30. panta noteikumu, kas aizliedza sieviešu politisko darbību, viņas spēja iesaistīt ietekmīgus politiķus un intelektuāļus, lai panāktu juridiskas izmaiņas likumos, kas regulē sieviešu un bērnu pilsoniskās tiesības, un atbalstītu sieviešu vēlēšanu tiesības. 1898. gadā Marija Lange bija viena no sieviešu žurnāla "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') dibinātājām, un līdz 1902. gadam bija tā galvenā redaktore. 1898. gadā Lange piedalījās Starptautiskās abolicionistu federācijas konferencē [[Londona|Londonā]] un apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni, interesējoties par sociālās labklājības programmu izveidošanu. Atgriežoties Austrijā, viņa lasīja lekcijas par apmetņu kustību un organizēja Vīnes apmetņu biedrību (''Verein Wiener Settlement''), kuras valdē bija līdz 1909. gadam. 1901. gadā viņa nodibināja Otakringas apmetņu namu, kas kalpoja par vietu, kur sievietes varēja saņemt sociālos pakalpojumus. Pievienojoties Sieviešu vēlēšanu tiesību komitejai 1905. gadā, viņa aktīvi strādāja, lai mainītu Apvienību likuma 30. pantu un panāktu sieviešu balsstiesības. Lange bija viena no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā. Viņas dibinātā Apmetņu biedrība darbojās līdz 2003. gadam un bija daudzu sociālo pakalpojumu, piemēram, pieaugušo izglītības, bērnu un dzemdību aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā. == Dzīves sākuma posms == [[Attēls:Marie Lang and Theodor Köchert, 1880-1884.png|thumb|200px|Marija ar pirmo vīru Teodoru Kēhertu, ap 1880–1884]] Marija Katrīna Auguste Frīderike Visgrila piedzima 1858. gada 8. martā [[Vīne|Vīnē]], [[Austrijas Impērija]]s galvaspilsētā. Marijas māte bija Emīlija (dzimuša Šolca), tēvs – Karls Visgrils.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņas ģimene piederēja nelielajai Vīnes liberālajai vidusšķirai, tās augšējam slānim.{{sfn|Beller|1989|p=31}} Viņas māte bija aktrise un komiķa Vencela Šolca brāļameita. Viņas tēvs bija galdniekmeistars.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} Viņš bija pilsonisko brīvību aizstāvis un atbalstīja [[1848. gada revolūcijas]].{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} Tēvs savulaik bija mācījies mājās pie vietējās [[ģimnāzija]]s skolotāja.{{sfn|Degener|1909|p=793}} 1880. vai 1881. gadā Marija Visgrila apprecējās ar galma juvelieri Teodoru Kēhertu. Viņiem piedzima dēls Ērihs, bet 1884. gadā viņi izšķīrās.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Degener|1909|p=793}} Saskaņā ar tā laika juridiskajām konvencijām, šķiroties, Marija zaudēja aizgādību pār savu dēlu, taču māte un dēls palika tuvās attiecības.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} Laulības laikā viņa iepazinās ar Edmundu Langu,{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} ebreju juristu,{{sfn|Beller|1989|p=31}} kurš bija Teodora svainis.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} 1885. gadā Marijai Visgrilai un Edmundam Langam piedzima dēls Heincs, un drīz pēc tam viņi apprecējās. Pēc laulībām Edmunds pieņēma [[protestantisms|protestantismu]].{{sfn|Beller|1989|p=31}} 1886. gadā Langiem piedzima otrs dēls [[Ervīns Langs|Ervīns]],{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} kurš vēlāk kļuva par gleznotāju un apprecējās ar dejotāju [[Grēta Vīzentāle|Grētu Vīzentāli]].{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=160}} == Karjera == Langu ģimene bija cieši iesaistīta Vīnes salonu kultūrā un gandrīz katru vakaru savās mājās rīkoja mākslinieku un politiķu pulcēšanos.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņi arī pavadīja vasaras kopā ar draugiem Grincingā, ''Schloß Belle Vue'',{{sfn|Beller|1989|p=31}} kas pazīstama kā vieta, kur [[Zigmunds Freids]] piedzīvoja savu sapni, kas deva ierosmi viņa darbam par sapņu interpretācijām.{{sfn|Kandel |2012|p=68}} Langi izveidoja arī [[teozofija]]s studiju grupu kopā ar Frederiku Ekšteinu un Francu Hartmanu. 1888. gadā viņi satika filozofu [[Rūdolfs Šteiners|Rūdolfu Šteineru]] un iepazīstināja viņu ar teozofisko literatūru, kā arī Langas draudzeni Rozu Mairēderi.{{sfn|Steiner|1996|p=ix}} Abām sievietēm bija ietekme uz Šteinera attīstību, un viņš un Mairēdere vēl daudzus gadus turpināja saraksti.{{sfn|Hemleben|2013|pp=44, 46–47}} Šteiners rakstīja, ka Lange bija pulciņa dvēsele un ka tieši viņas personība un interese par teozofiju veicināja grupas dalībnieku ar ļoti atšķirīgiem uzskatiem dalību.{{sfn|Steiner|2005|pp=191–192}} Lange palīdzēja arī komponistam [[Hugo Volfs|Hugo Volfam]], par kuru viņa rūpējās savās mājās daudzas nedēļas viņa slimības laikā.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}} 19. gs. astoņdesmito gadu beigās Lange iesaistījās sieviešu kustībā, pateicoties savām draudzenēm Augustei Fikertei un Rozai Mairēderei. Viņa ātri kļuva par vienu no sava laika ievērojamākajām sieviešu tiesību aktīvistēm.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=443}} 1891. gadā piedzima Langes meita Lilita, kurai Mairēdere kļuva par krustmāti.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} 1893. gadā Lange, Fikerte un Mairēdere nodibināja Vispārējo Austrijas sieviešu apvienību (''Allgemeiner Österreichischer Frauenverein'') kā vienu no radikālākajām organizācijām Vīnes sieviešu kustībā.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Apvienība ''Frauenverein'' vairāk līdzinājās strādnieku organizācijām, nevis vidusšķiras un augššķiras sieviešu grupām. Apvienība koncentrējās uz labdarību, atbalstīja strādnieku šķiras tiesības uz nodarbinātību, izglītību un nabadzīgo juridisko aizsardzību, kā arī prostitūciju regulējošo likumu atcelšanu.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Neskatoties uz Apvienību likumu (''Vereinsgesetz''), kas noteica privātu apvienību publiskos noteikumus, 30. pantu, kas aizliedza sievietēm piedalīties politikā,{{sfn|Broussard|2006|p=23}}{{sfn|Bischof|Pelinka|Thurner|2017|p=111}} Fikerte, kas vadīja apvienību, īpaši centās ietekmēt politiku.{{sfn|Broussard|2006|p=24}} Izmantojot savus personiskos sakarus ar politiķiem, Fikerte, Lange un Mairēdere{{sfn|Broussard|2006|p=25}} pieprasīja izmainīt prostitūcijas likumus, atcelt likumus, kas paredzēja skolotāju celibātu, un mudināja atbalstīt [[sieviešu balsstiesības]].{{sfn|Broussard|2006|pp=27, 33}} Lange arī iestājās par tiesībām, lai aizsargātu neprecētas mātes un viņu ārlaulības bērnus.{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} ''Frauenverein'' kļuva par vienu no ietekmīgākajām sieviešu organizācijām Vīnē 19. gadsimta beigās, mainot politiku un sabiedrību.{{sfn|Broussard|2006|p=3}} [[Attēls:Dokumente der Frauen, Band 4, Nr. 20, 15. Jänner 1901.png|thumb|200px|Žurnāla ''Dokumente der Frauen'' titullapa, 1901]] Lange atbalstīja māksliniekus, kas bija pazīstami kā Vīnes secesionisti (''Wiener Sezession''), kurus vadīja [[Gustavs Klimts]]. Modernisma māksliniekus un feministes parasti atbalstīja izglītotā [[inteliģence]], un, lai gan feministēm nebija atļauts piedalīties secesionistu sanāksmēs, viņas saskatīja saikni ar mākslas kustību, jo arī viņas apstrīdēja novecojušas vērtības.{{sfn|Natter|2016|p=21}} Tādu arhitektu kā [[Ādolfs Loss|Ādolfa Lūsa]] un [[Jozefs Maria Olbrihs|Jozefa Marias Olbriha]], mūziķu kā [[Gustavs Mālers|Gustava Mālera]], gleznotāju kā Klimta, un scenogrāfu kā Alfrēda Rollera darbus Lange vērtēja kā brīvības izpausmes un salīdzināja šo brīvību ar feministu patriarhāta noraidījumu.{{sfn|Natter|2016|pp=21–22}} 1898. gadā Lange kopā ar Fikerti un Mairēderi nodibināja{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}}{{sfn|Broussard|2006|p=36}} žurnālu "Sieviešu Dokumenti" (''Dokumente der Frauen'') kā apvienības ''Frauenverein'' preses iestādi, kas atspoguļoja secesionistu māksliniecisko revolūciju. Žurnāls nodrošināja kultūras un politisku forumu, kurā sievietes varēja paust savu viedokli par nepieciešamību pēc sabiedriskām pārmaiņām.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Lange bija galvenā redaktore, piesaistot citus rakstniekus, savukārt Fikerte un Mairēdere rakstīja rakstus žurnālam.{{sfn|Broussard|2006|p=36}} 1899. gadā Fikerte un Lange sastrīdējās, un gan Fikerte, gan Mairēdere pameta izdevumu. Lange turpināja publicēt ''Dokumente der Frauen'' līdz 1902. gadam, kad vairs nebija pieejami līdzekļi tā izdošanai.{{sfn|Broussard|2006|pp=37–38}} Viņa darbojās arī Austrijas sieviešu organizāciju federācijas (''Bund Österreichischer Frauenvereine'') preses komisijā.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} 1898. gadā Lange tika izvēlēta par apvienības ''Frauenverein'' delegāti Starptautiskās Abolicionistu federācijas konferencē, kas notika Londonā.{{sfn|de Haan|Daskalova|Loutfi|2006|p=132}} Elza Federna lūdza Langi izpētīt apmetņu kustību, kamēr viņa atradīsies Anglijā.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Lange apmeklēja Pasmora Edvardsa apmetni (mūsdienās – Mērijas Vardas pieaugušo izglītības centrs) un bija pārsteigta par to, kā organizācija strādāja, lai risinātu sociālās problēmas, nodrošinot pašpalīdzības apmācību un bērnu aprūpes iestādes, par kādām tolaik nebija dzirdēts.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Apmetņu mājās sniedza sociālos pakalpojumus.{{sfn|Sparholz|1987|pp=272–273}} Atgriežoties Austrijā, Lange ''Frauenverein'' apvienībā lasīja lekcijas par apmetņu kustību.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Nākamajā gadā viņa sāka organizēt Vīnes Apmetņu biedrību.{{sfn|Korotin|2016a|p=782}} Laikā no 1901. līdz 1909. gadam viņa bija Apmetņu biedrības viceprezidente,{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} tās prezidenta [[Kārlis Renners|Kārļa Rennera]] vadībā. Pirmais Apmetnes biedrības projekts bija skolas virtuve Vīnes rajonā Brigittenavā, lai gan viņiem vēl neizdevās atrast piemērotu ēku.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} 1901. gadā Lange nodibināja Otakringas apmetnes namu, lai sniegtu palīdzību strādājošām sievietēm.{{sfn|Korotin|2016b|p=488}}{{sfn|Natter|2016|p=22}} Viņa izvēlējās Otakringu, jo tas bija viens no Vīnes apdzīvotākajiem rajoniem un bija nepieciešamas alternatīvas antisanitārajām ēkām, kurās dzīvoja lielākā daļa strādnieku.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Viņa nolīga secesionistu dizainerus [[Jozefs Hofmanis|Jozefu Hofmani]], [[Kolomans Mozers|Kolomanu Mozeru]] un Alfrēdu Rolleru, lai pārveidotu vecu alus darītavu.{{sfn|Natter|2016|p=22}} Federna bija iestādes saimniece, taču neizdevās izveidot kopmītnes, kā tas bija Anglijā.{{sfn|Sparholz|1987|p=276}} Tā vietā Otakringas nams kalpoja par pirmo sociālo pakalpojumu vietu Austrijā, kurus nefinansēja labdarība. Bez saistības ar politisko vai reliģisko piederību strādnieki par nelielu samaksu varēja saņemt veselības aprūpi grūtniecēm un bērniem, bērnudārzu strādājošām mātēm, jauktu dzimumu izglītību, kulinārijas nodarbības un sabiedriskus vakarus ar muzikāliem priekšnesumiem vai lekcijām.{{sfn|Sparholz|1987|p=277}} [[Attēls:1913 Vienna (Ottakring) Suffrage demonstration.png|thumb|250px|1913. gada sieviešu vēlēšanu tiesību demonstrācija Otakringā]] 1903. gadā Langi iecēla amatā [[Starptautiskā sieviešu padome|Starptautiskās sieviešu padomes]] preses komitejā, un 1904. gadā viņa piedalījās Berlīnes kongresā, kurā tika izveidota [[Starptautiskā sieviešu alianse|Starptautiskā sieviešu vēlēšanu tiesību alianse]].{{sfn|Sewell|1909|pp=105, 166–167}} Tajā pašā gadā Langes dēls Heincs izdarīja pašnāvību pēc neveiksmīgas mīlas dēkas ​​ar aktrisi [[Līna Losa|Līnu Losu]], arhitekta [[Ādolfs Loss|Ādolfa Losa]] sievu. Austriešu rakstnieks [[Arturs Šniclers]] sarakstīja lugu ''Das Wort'' ("Vārds"), kuras pamatā bija traģiskie notikumi, kas noveda pie Heinca nāves.{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}}{{sfn|Beller|1989|pp=30–31}} Viņa nāve dziļi ietekmēja Langi, un kādu laiku viņa nepiedalījās sieviešu kustībā, uzskatot, ka viņa kā māte nav spējusi aizsargāt savu dēlu, un viņai nav tiesību dot padomus citām sievietēm.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}}{{sfn|Janik|Veigl|1998|p=159}} Heincam jau pēc nāves no Idas Oberndorferes piedzima dēls Kārlis Frīdrihs "Pēteris" (1904–1947). Lange paņēma bērnu pie sevis un audzināja.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} 1905. gadā tika nodibināta Sieviešu vēlēšanu tiesību komiteja (''Österreichisches Frauenstimmrechtskommittee'').{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}}{{sfn|Lang|1913}} Tajā pašā gadā iesniedza petīcijas abām parlamenta palātām, un arī 1907. gadā iesniedza petīciju ar 4000 parakstiem, lai atceltu likumu, kas aizliedz sieviešu politiskās organizācijas.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|p=82}} Lange pārstāvēja komiteju kā Austrijas delegāte 1908. gada Starptautiskās sieviešu vēlēšanu tiesību alianses 4. kongresā Amsterdamā un sniedza ziņojumu par tās darbību.{{sfn|International Woman Suffrage Alliance|1908|pp=17, 81–82}} [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Lange strādāja Akadēmiskajā ģimnāzijā ierīkotajā militārajā slimnīcā, veicot zviedru masāžas [[Fizioterapija|fizioterapiju]]. Viņa arī vadīja daudzas privātas konsultācijas, lai palīdzētu sievietēm atrast palīdzību un atbalstu.{{sfn|Santifaller|Obermayer-Marnach|1993|p=444}}{{sfn|Korotin|2016b|p=488}} Viņas vīrs Edmunds nomira 1918. gada 6. aprīlī.{{sfn|Beller|1989|p=30}} Vēlāk, 1918. gada 12. novembrī, sievietes ieguva balsstiesības Austrijā.{{sfn|Rumplmayr|2018}} Divus gadus Lange turpināja aktīvi strādāt Otakringas mājā{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} un pēc tam devās pensijā, lai veltītu laiku ģimenei.{{sfn|Salzer|Karner|2009|pp=98–99}} == Nāve un piemiņa == Lange nomira 1934. gada 14. oktobrī [[Altminstere|Altminsterē]],{{sfn|Broussard|2006|p=33}}{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} kur viņa dzīvoja pie [[Traunas ezers|Traunas ezera]] kopā ar savu vecāko dēlu Ērihu Kēhertu.{{sfn|Sparholz|1987|p=271}} Langi atceras kā vienu no vadošajām personām Austrijas sieviešu kustībā gadsimtu mijā.{{sfn|Bittermann-Wille|Hofmann-Weinberger|2009|p=187}} Viņas dibinātā Vīnes Apmetņu biedrība bija pieaugušo izglītības, bērnu un maternitātes aprūpes, vasaras nometņu programmu un tuberkulozes ārstēšanas aizsācēja Austrijā{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} un darbojās līdz 2003. gadam,{{sfn|''Women on the Move''|2016}} lai gan daudzas no tās sākotnējām programmām kļuva par valdības pakalpojumiem.{{sfn|Sparholz|1987|p=278}} 2012. gadā viņai par godu Blaušteinā, Vācijā, nosaukta Marijas Langes iela (''Marie-Lang-Weg''),{{sfn|Kayser|2012|p=7}} un 2016. gadā ar tādu pašu nosaukumu tika nosaukta iela Vīnes Floridsdorfas rajonā, netālu no Leopoldau gāzes rūpnīcas.{{sfn|Wir für Floridsdorf|2016}}{{sfn|Wien Geschichte|2016}} Langes meita Lilita apprecējās ar Emilu fon Fērsteru, arhitekta Emila Ritera fon Fērstera dēlu. Pāra dēli [[Heincs fon Fērsters]] kļuva par ievērojamu fiziķi Amerikas Savienotajās Valstīs, un [[Uzi Fērsters]] bija mūziķis, kurš ieviesa džezu Austrijā. Lilita atstāja savus ģimenes dokumentus Vīnes privātkolekcijā, kurus aizsargā Federālais pieminekļu birojs.{{sfn|Federal Monuments Office|2008}} == Atsauces == {{Reflist|30em}} == Literatūra == {{refbegin|30em}} *{{grāmatas atsauce|last=Beller |first=Steven |title=Vienna and the Jews, 1867–1938: A Cultural History |url=https://books.google.com/books?id=GiEU_muNhKIC&pg=PA31 |date=1989 |publisher=Cambridge University Press |location=Cambridge, Cambridgeshire |isbn=978-0-521-40727-4}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=Bischof |editor-first1=Gunter |editor-last2=Pelinka |editor-first2=Anton |editor-last3=Thurner |editor-first3=Erika |title=Women in Austria |url=https://books.google.com/books?id=cpRXDwAAQBAJ&pg=PT111 |series=Contemporary Austrian Studies |volume=6 |date=2017 |publisher=Taylor & Francis |location=Abingdon-on-Thames, Oxfordshire |isbn=978-1-351-29906-0 }} *{{grāmatas atsauce|last1=Bittermann-Wille |first1=Christa |last2=Hofmann-Weinberger |first2=Helga |editor-last1=Gehmacher |editor-first1=Johanna |editor-last2=Vittorelli |editor-first2=Natascha |title=Wie Frauenbewegung geschrieben wird: Historiographie, Dokumentation, Stellungnahmen, Bibliographien |url=https://books.google.com/books?id=DysoAQAAIAAJ |date=2009 |publisher=Löcker Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-85409-521-7|chapter=Frauen in Bewegung (1848–1918) – aus der Praxis eines themenzentrierten Dokumentationsprojekts zur österreichischen historischen Frauenbewegung &#91;Women in Motion (1848-1918) – From the Study of a Topic-Centered Documentation Project on the Austrian Historical Women's Movement&#93;|chapter-url=https://www.onb.ac.at/fileadmin/user_upload/1_Sitemap/Forschung/Ariadne/PDF_Publikationen/Frauen_in_Bewegung_1848bis1918_WieFBgeschrieben2009.pdf |trans-title=How the Women's Movement Is Written: Historiography, Documentation, Statements, Bibliographies |pages=183–196}} *{{grāmatas atsauce |last1=Broussard |first1=Sarah Kemeny |title=An Introduction to the Leaders and Journals of the ''Allgemeine Österreichische Frauenverein'' (AÖFV), or General Austrian Women's Organization: 1893–1910 |url=https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |type=Undergraduate Honors Thesis |publisher=Brigham Young University |location=Provo, Utah |archive-url=https://web.archive.org/web/20180517060415/https://scholarsarchive.byu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1005&context=studentpub_uht |archive-date=17 May 2018 |date=March 2006}} *{{grāmatas atsauce|last1=Degener |first1=Herrmann August Ludwig |title=Wer ist's?: Zeitgenossenlexikon |date=1909 |edition=IV |publisher=Verlag von H. A. Ludwig Degener |location=Leipzig, Germany |pages=[https://archive.org/details/weristsserial41908dege/page/793 793]–794 |url=https://archive.org/details/weristsserial41908dege |language=German |trans-title=Who Is It?: Contemporary Lexicon |chapter=Lang, Marie, Schriftst [Lang, Marie: Writer]}} *{{grāmatas atsauce |editor-last1=de Haan |editor-first1=Francisca |authorlink1=Francisca de Haan|editor-last2=Daskalova |editor-first2=Krasimira |editor-last3=Loutfi |editor-first3=Anna |title=Biographical Dictionary of Women's Movements and Feminisms in Central, Eastern, and South Eastern Europe: 19th and 20th Centuries |url=https://books.google.com/books?id=hsgQjbgBOAkC&pg=PA131 |year=2006 |publisher=Central European University Press |location=Budapest, Hungary |isbn=978-963-7326-39-4}} *{{grāmatas atsauce |last=Hemleben |first=Johannes |title=Rudolf Steiner: An Illustrated Biography |url=https://books.google.com/books?id=ux9FDwAAQBAJ&pg=PT44 |date=2013 |publisher=Rudolf Steiner Press |location=Forest Row, East Sussex |isbn=978-1-85584-285-4}} *{{grāmatas atsauce |last1=Janik |first1=Allan S. |last2=Veigl |first2=Hans |title=Wittgenstein in Vienna: A Biographical Excursion Through the City and its History |url=https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani |page=[https://archive.org/details/wittgensteininvi0000jani/page/159 159] |year=1998 |publisher=Springer Verlag |location=Vienna |isbn=978-3-211-83077-2}} *{{grāmatas atsauce |last=Kandel |first=Eric |title=The Age of Insight: The Quest to Understand the Unconscious in Art, Mind, and Brain, from Vienna 1900 to the Present |url=https://books.google.com/books?id=kTsWBet4QrgC&pg=PA68 |date=2012 |publisher=Random House Publishing Group |location=New York City, New York |isbn=978-1-58836-930-7}} *{{publikācijas atsauce |last1=Kayser |first1=Thomas |title=Bebauungsplan "Pfaffenhau V", Ortsteil Ehrenstein, Entwurfsbeschluss |url=https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen |publisher=Blaustein Gemeinderat |location=Blaustein, Germany |date=24 April 2012 |language=German |trans-title=Development Plan "Pfaffenhau V", Ehrenstein District, Draft Decision |archive-date=7 November 2019 |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107191750/https://www.blaustein.de/ratsinformationssystem/council/redirect.php?publish%5Bmode%5D=9&publish%5Btarget%5D=1&publish%5Bd%5D=24&publish%5Bm%5D=4&publish%5By%5D=2012&publish%5Bg%5D=120&id2=100276&id=1503-1471245775-121290-0.pdf&publish%5Bdesc%5D=28%2F2012%20-%20Bebauungsplan%20Pfaffenhau%20V,%20Ortsteil%20Ehrenstein,%20Entwurfsbeschluss%20und%20Festlegung%20der%20Stra%DFennamen }} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=1: A–H |date=2016a |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |pages=782–783 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20181001145333/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD01_OpenAccess.pdf |archive-date=1 October 2018 |language=German |chapter=Lang Marie, geb. Wisgrill; Schriftstellerin, Sozialarbeiterin und Frauenrechtsaktivistin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Federn, Else: Women's Rights Activist and Social Worker}} *{{grāmatas atsauce |last1=Korotin |first1=Ilse |title=BiographiA: Lexikon österreichischer Frauen |volume=2: I – O |date=2016b |publisher=Böhlau Verlag |location=Vienna, Austria |isbn=978-3-205-79590-2 |page=488 |url=http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190727104307/http://www.boehlau-verlag.com/download/163784/978-3-205-79590-2_BD02_OpenAccess.pdf |archive-date=27 July 2019 |language=German |chapter=Federn, Else: Frauenrechtsaktivistin und Fürsorgerin |trans-title=Biography: Lexicon of Austrian women; Lang Marie, b. Wisgrill; Writer, Social Sorker and Women's Rights Activist}} *{{grāmatas atsauce |last1=Natter |first1=Tobias G. |title=Klimt and the Women of Vienna's Golden Age 1900–1918 |date=2016 |publisher=Prestel Verlag |location=Munich |isbn=978-3-7913-5582-5 |url=https://prestelpublishing.randomhouse.de/leseprobe/Klimt-and-the-Women-of-Vienna-s-Golden-Age-1900-1918/leseprobe_9783791355825.pdf}} *{{Tīmekļa atsauce |last1=Lang |first1=Marie |title=Letter to 'Werthe Frau!' (Rosika Schwimmer) |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cbibliographic_details%7C3819576?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |website=Alexander Street Press |publisher=National Archives of Hungary |access-date=10 November 2019 |location=Budapest, Hungary |language=German |date=2 June 1913}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{ziņu atsauce |last1=Rumplmayr |first1=Julia |title=Das Frauenwahlrecht, ein Meilenstein |magazine=Welt der Frauen |date=November 2018 |url=https://www.welt-der-frauen.at/das-frauenwahlrecht-ein-meilenstein/ |access-date=10 November 2019 |trans-title=Women's Suffrage, A Milestone |publisher=Welt Der Frau Verlags GMBH |location=Linz, Austria |language=German}} *{{grāmatas atsauce |last1=Salzer |first1=Monika |last2=Karner |first2=Peter |title=Vom Christbaum zur Ringstraße: evangelisches Wien |date=2009 |edition=2nd revised |chapter-url=https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |pages=98–99 |trans-title=From the Christmas Tree to the Ring Road: Evangelical Vienna|chapter=Marie Lang – Die Wiener Frauenbewegung [Marie Lang – The Viennese Women's Movement] |publisher=Picus Verlag |location=Vienna |archive-url=https://archive.today/20191105221007/https://museum.evang.at/persoenlichkeiten/marie-lang/marie-lang-die-wiener-frauenbewegung/ |archive-date=5 November 2019 |language=German |isbn=978-3-854-52636-0 |via=Evangelisches Museum Österreich}} *{{grāmatas atsauce |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=443 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/443.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 1)}} and {{grāmatas atsauce |ref=none |last1=Santifaller |first1=Leo |last2=Obermayer-Marnach |first2=Eva |title=Österreichisches Biographisches Lexikon, 1815–1950 |date=1993 |publisher=Verlag der Österreichische Akademie der Wissenschaften |location=Vienna |isbn=978-3-7001-3213-4 |page=444 |edition=2 |volume=4: Knolz-Lange, Wilhelm |url=https://www.biographien.ac.at/oebl_4/444.pdf |language=German |chapter=Lang, Marie (pt. 2)}} *{{publikācijas atsauce |editor1-last=Sewell |editor1-first=May Wright |title=The International Council of Women: From 1899 to 1904 |url= https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?id=hvd.rsleus&view=1up&seq=217 |publisher=International Council of Women |location=Boston, Massachusetts |date=1909}} *{{publikācijas atsauce|last1=Sparholz |first1=Irmgard |title=Marie Lang und die Settlement-Bewagung in Österreich |journal=Zeitgeschichte |date=1987 |issue=15 |pages=271–281 |url=http://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno-plus?aid=ztg&datum=1987&size=45&pos=329 |access-date=5 November 2019 |trans-title=Marie Lang and the Settlement Movement in Austria |publisher=Studien-Verlag |location=Innsbruck, Austria |language=German |issn=0256-5250}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=Autobiography: Chapters in the Course of my Life, 1861–1907 |url=https://books.google.com/books?id=0CNrD9WWCXAC&pg=PT191 |year=2005 |publisher=SteinerBooks |location=Great Barrington, Massachusetts|isbn=978-0-88010-901-7}} *{{grāmatas atsauce |last=Steiner |first=Rudolf |title=The Education of the Child and Early Lectures on Education |url=https://books.google.com/books?id=lqaSwkpx-5IC&pg=PR9 |date=1996 |publisher=Anthroposophic Press |location=Great Barrington, Massachusetts |isbn=978-0-88010-414-2}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wien Geschichte|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Marie-Lang-Weg |url=https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |website=Wien Geschichte Wiki |publisher=Vienna City and State Archives, Vienna City Library |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105204333/https://www.geschichtewiki.wien.gv.at/Marie-Lang-Weg |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=Marie Lang Way |date=4 May 2016}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Wir für Floridsdorf|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Neue Straßen- und Platzbenennungen in Floridsdorf: Rathaus&WienKultur erweisen sich als blamabel uninformiert |url=http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |website=WIFF21 |publisher=Wir für Floridsdorf |access-date=7 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191107185242/http://www.wiff21.at/neue-strassen-und-platzbenennungen-in-floridsdorf-rathauswienkultur-erweisen-sich-als-blamabel-uninformiert/ |archive-date=7 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title=New Street and Place Names in Floridsdorf: Rathaus & WienKultur Are Proving To Be Embarrassingly Uninformed |date=11 May 2016}} *{{publikācijas atsauce |ref={{harvid|International Woman Suffrage Alliance|1908}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title=Report of the Fourth Conference of the International Woman Suffrage Alliance, 15–20 June 1908 |url=https://search.alexanderstreet.com/view/work/bibliographic_entity%7Cdocument%7C1519561?account_id=196403&usage_group_id=1338161 |publisher=F. Van Rossen |location=Amsterdam, North Holland |date=1908}}| via=ASP: Women and Social Movements}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|Federal Monuments Office|2008}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.--> |title='Suchen Sie sich einen einfach reichen Mann' Oskar Kokoschka und das Mädchen Li |url=https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |website=Bundesdenkmalamt |publisher=Federal Monuments Office |access-date=5 November 2019 |archive-url=https://archive.today/20191105213506/https://bda.gv.at/aktuelles/artikel/2008/08/suchen-sie-sich-einen-einfach-reichen-mann-oskar-kokoschka-und-das-maedchen-li/ |archive-date=5 November 2019 |location=Vienna, Austria |language=German |trans-title='Simply Find Yourself a Rich Man' Oskar Kokoschka and the Girl Li |date=19 August 2008}} *{{Tīmekļa atsauce |ref={{harvid|''Women on the Move''|2016}} |author=<!--Staff writer(s); no by-line.-->|title=Verein Wiener Settlement |url=http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |website=Frauen in Bewegung |publisher=Austrian National Library |access-date=9 November 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181019040927/http://www.fraueninbewegung.onb.ac.at/Pages/OrganisationenDetail.aspx?p_iOrganisationID=8675539 |archive-date=19 October 2018 |location=Vienna, Austria |language=German |date=2016 |trans-title=Vienna Settlement Society}} {{refend}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Marija}} [[Kategorija:1858. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] [[Kategorija:1934. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austrijas rakstnieces]] [[Kategorija:Austrijas žurnālistes]] [[Kategorija:Sieviešu tiesību aktīvisti]] [[Kategorija:Feministes]] [[Kategorija:Teozofija]] de5un24wankzmvn8z402vvtuwapconw 1 631415 4465795 2026-05-09T17:55:04Z MC2013 40125 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Vēsture |tēma2 = Sievietes |valsts = Austrija }} 4465795 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = MC2013 |tēma = Vēsture |tēma2 = Sievietes |valsts = Austrija }} 78rq0ak88rtqwewvbybm5r9hjezf7gy 3 631417 4465810 2026-05-09T18:42:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465810 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Puffer18}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 21.42 (EEST) onnsrv1f3bw0j19wpghwzl7kldf7dff 3 631418 4465813 2026-05-09T18:56:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465813 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Milangolian}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 21.56 (EEST) e19donvnfmdk9d2m224qis9qim4lnj7 3 631419 4465814 2026-05-09T18:59:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465814 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aleneitor}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 21.59 (EEST) 39u83utmhbai1e0aem83hdcqoh7y2wv 0 631420 4465836 2026-05-09T19:46:38Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Šeins Raits | vārds_orig = ''Shane Wright'' | attēls = Shane Wright warmups 2024-09-22 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Šeins Raits 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Bērlingtona|3s=Bērlingtona (Ontārio)}} | mir_dat = | mir_viet =... 4465836 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Šeins Raits | vārds_orig = ''Shane Wright'' | attēls = Shane Wright warmups 2024-09-22 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Šeins Raits 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Bērlingtona|3s=Bērlingtona (Ontārio)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=87}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2022 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Sietlas "Kraken"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Helifeksa/Monktona 2023]]}} }} }} '''Šeins Raits''' ({{Val|en|Shane Wright}}; dzimis {{dat|2004|1|5}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Raits spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] rindās. [[2022. gada NHL drafts|2022. gada NHL draftā]] Valstetu pirmajā kārtā ar kopējo 20. numuru izvēlējās [[Sietlas "Kraken"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Metijs Benierss]] | title = [[Sietlas "Kraken"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2022. gada NHL drafts|2022]] | after = {{flaga|CZE}} [[Eduards Šalē]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Raits, Šeins}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] rsw7dw7cmz1jknhr81rppnl7sbhkl8m 1 631421 4465838 2026-05-09T19:55:09Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465838 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Polija |tēma = Cilvēktiesības |tēma2 = Vēsture }} pbdc292gltadklna83tlnvwh179rnsd 1 631422 4465839 2026-05-09T19:55:42Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465839 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Vēsture }} cpl8h16qpwtcsjxdnxrun5v7byhia9z 1 631423 4465840 2026-05-09T19:56:27Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465840 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Sabiedrība }} inxqgs9ous2id7vc00rb1ta0x65qk3z 1 631424 4465841 2026-05-09T19:56:41Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465841 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Sabiedrība }} inxqgs9ous2id7vc00rb1ta0x65qk3z 1 631425 4465842 2026-05-09T19:57:03Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465842 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Kultūra }} hpud1y4ux5afh3eqbyjd1c0q1lmaz7i 1 631426 4465843 2026-05-09T19:57:36Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465843 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Čehija |valsts2 = Polija |tēma = Vēsture }} rejua3t1ofpn217ex9ujm75efi8bl4c 1 631427 4465845 2026-05-09T19:58:25Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465845 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Grieķija |valsts2 = Turcija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} pwg4ee2675pq8icmquljmpuqqgnnbj3 1 631428 4465847 2026-05-09T19:58:52Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465847 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Čehija |valsts2 = Polija |tēma = Daba un ģeogrāfija |tēma2 = Vēsture }} cipdixn323wwbyy64jd4x10lubxunzx 1 631429 4465848 2026-05-09T19:59:39Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465848 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Austrija |valsts2 = Čehija |valsts3 = Polija |tēma = Vēsture }} guxwfdfx9zdcbv1sa0aijtnvqevb6u3 1 631430 4465849 2026-05-09T20:00:44Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465849 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Azerbaidžāna |tēma = Politika }} 4edpgfeym5a3kzrgf7g50wh6qr6n606 1 631431 4465850 2026-05-09T20:02:03Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465850 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Armēnija |valsts2 = Azerbaidžāna |valsts3 = Gruzija |tēma = Vēsture }} irdwmljsk5x69nhrazskc3acrsfmlhu 1 631432 4465851 2026-05-09T20:02:16Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465851 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 4465875 4465851 2026-05-09T20:51:35Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Muravļenka]] uz [[Diskusija:Muravļenko]] 4465851 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 1 631433 4465852 2026-05-09T20:02:27Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4465852 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 3 631434 4465855 2026-05-09T20:28:40Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465855 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ElizabeteZ}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 23.28 (EEST) 9gco0xc8lbe3hrmgo6metnd9t7u79m5 0 631435 4465859 2026-05-09T20:40:38Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Pjērs Olivjē Žozefs | vārds_orig = ''Pierre-Olivier Joseph'' | attēls = Pierre-Olivier Joseph 2023.jpg | att_izm = | paraksts = Pjērs Olivjē Žozefs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kvebeka)}} | mir_dat = | mir_viet =... 4465859 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Pjērs Olivjē Žozefs | vārds_orig = ''Pierre-Olivier Joseph'' | attēls = Pierre-Olivier Joseph 2023.jpg | att_izm = | paraksts = Pjērs Olivjē Žozefs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|7|1}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kvebeka)}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Vankūveras "Canucks"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 23., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Arizonas "Coyotes"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2023—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|Tampere/Rīga 2023]]}} }} }} '''Pjērs Olivjē Žozefs''' ({{Val|fr|Pierre-Olivier Joseph}}; dzimis {{dat|1999|7|1}}) ir [[kanādieši|kanādiešu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Žozefs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Vankūveras "Canucks"]] rindās. Iepriekš spēlējis arī [[Pitsburgas "Penguins"]] un [[Sentluisas "Blues"]] komandās. [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Žozefu pirmajā kārtā ar kopējo 23. numuru izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]]. [[Kanādas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis zelta medaļu [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada Pasaules čempionātā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Džeikobs Čikruns]] | title = [[Arizonas "Coyotes"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | after = {{flaga|CAN}} [[Barets Heitons]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Žozefs, Pjērs Olivjē}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Sentluisas "Blues" spēlētāji]] [[Kategorija:Vankūveras "Canucks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] ergpek0thpyvp3vy00igrw3lm41tg9p 3 631436 4465860 2026-05-09T20:40:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465860 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jonas Börje Lundin}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 9. maijs, plkst. 23.40 (EEST) 9075dl3emrrp9pm5un2eeyne2v7btgn 0 631437 4465864 2026-05-09T20:44:59Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrjska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280... 4465864 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nojabrjska | official_name = ''Ноябрьск'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | image_shield = Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Nojabrjskas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1982 | area_total_km2 = 38.8 | population_as_of = 2025 | population_total = 104600 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 63 | latm = 11 | lats = 00 | latNS = N | longd = 75 | longm = 27 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 113 | website = {{url|https://admnoyabrsk.ru/}} }} '''Nojabrjska''' ({{val-ru|Ноябрьск}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir viena no lielākajām apvidus pilsētām un nozīmīgs naftas un gāzes rūpniecības centrs. Pilsēta atrodas apvidus dienviddaļā, netālu no [[Hantu-Mansu autonomais apvidus|Hantu-Mansu autonomā apvidus]] robežas, apmēram 300 km uz dienvidaustrumiem no [[Saleharda]]s. Pēc iedzīvotāju skaita Nojabrjska ir viena no lielākajām Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētām. 2025. gadā tajā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar Rietumsibīrijas naftas un gāzes atradņu apgūšanu. Nojabrjska ir viens no nozīmīgākajiem naftas ieguves un naftas rūpniecības apkalpošanas centriem Krievijas ziemeļos. == Ģeogrāfija == Nojabrjska atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, taigas zonā. Pilsēta izvietojusies pie dzelzceļa līnijas [[Surguta]]—[[Novijurengoja]], kas bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem tās straujai attīstībai. Pilsētas platība ir apmēram 38,8 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/upload/iblock/be7/2rfmwu654wsccqjf51cqih2ftliyc7e5/Investitsionnyy-profil-g.-Noyabrsk.pdf |title=Инвестиционный профиль городского округа город Ноябрьск |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Nojabrjska atrodas aptuveni 113 m virs jūras līmeņa. Pilsētai raksturīgs kontinentāls klimats ar garu un aukstu ziemu, īsu pavasari un mēreni siltu vasaru. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −20 °C, bet jūlijā — ap +17 °C. Sniega sega saglabājas vairākus mēnešus gadā. == Vēsture == Nojabrjskas vēsture sākās 1970. gados, kad Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā un Hantu-Mansu autonomā apvidus ziemeļos tika sākta intensīva naftas un gāzes atradņu apgūšana. 1968. gadā tika atklātas Vingapuras un Vingajahas atradnes, bet vēlāk — Holmogoras, Karamovas, Sutoriminas un citas atradnes. 1975. gadā pie topošās dzelzceļa līnijas Surguta—Urengoja sāka veidoties strādnieku apmetne. Sākotnēji tā bija saistīta ar dzelzceļa būvniecību un naftas rūpniecības objektu apkalpošanu. 1976. gada novembrī sākās dzelzceļa stacijas Nojabrskaja celtniecība. 1978. gada 20. maijā stacijā ieradās pirmais vilciens no Kogalimas. Dzelzceļa izbūve būtiski paātrināja jaunās apdzīvotās vietas attīstību. 1979. gadā apdzīvotā vieta ieguva strādnieku ciemata statusu un nosaukumu Nojabrska. Tajā pašā gadā sāka darboties pirmā ambulatorija un pirmā mūzikas skola. 1981. gada sākumā tika uzcelta pirmā kapitālā piecstāvu dzīvojamā māja, un līdz gada beigām ciematā dzīvoja vairāk nekā 23 tūkstoši cilvēku. 1982. gada 28. aprīlī ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Nojabrjskai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta kļuva par apvidus nozīmes pilsētu. 1983. gada 1. janvārī iznāca pirmais pilsētas laikraksta ''Severnaja vahta'' numurs. 1983. gada 3. novembrī lidmašīna An-24 no Surgutas veica pirmo pasažieru reisu uz jauno Nojabrjskas lidostu. 1980. gadu beigās Nojabrjska kļuva par vienu no galvenajiem naftas ieguves centriem Jamalas Ņencu autonomajā apvidū. 1989. gadā uzņēmums “Nojabrskņeftegaz” ieguva vairāk nekā 41 miljonu tonnu naftas, kas kļuva par vienu no lielākajiem rādītājiem pilsētas vēsturē. 1990. un 2000. gados pilsēta turpināja attīstīties kā rūpniecības, transporta un sociālās infrastruktūras centrs. Tika būvētas jaunas dzīvojamās mājas, skolas, sporta objekti un kultūras iestādes. == Iedzīvotāji == Nojabrjskas iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās naftinieki, celtnieki, dzelzceļnieki un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1982. gadā pilsētā dzīvoja apmēram 25,5 tūkstoši cilvēku, 1989. gadā — 85,9 tūkstoši, bet 2000. gadu sākumā iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 tūkstošus. 2025. gadā Nojabrjskā dzīvoja apmēram 104,6 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/nojabrsk/index.html |title=Ноябрьск |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Nojabrjskas saimniecības pamats ir naftas un gāzes rūpniecība. Pilsētas veidošanās un attīstība bija tieši saistīta ar Rietumsibīrijas ogļūdeņražu atradņu apgūšanu. Nozīmīgākie uzņēmumi ir saistīti ar naftas ieguvi, urbšanas darbiem, ģeoloģisko izpēti, cauruļvadu apkalpošanu, transportu un komunālo infrastruktūru. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma bija uzņēmumam “Nojabrskņeftegaz”, kas apkalpoja vairākas lielas naftas atradnes. Pilsētā darbojas arī tirdzniecības, būvniecības, izglītības, medicīnas un transporta uzņēmumi. Nojabrjska ir svarīgs autoceļu, dzelzceļa un aviācijas mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus dienviddaļā. == Transports == Nojabrjskai ir nozīmīga transporta loma. Caur pilsētu iet dzelzceļa līnija Surguta—Novijurengoja. Pilsētā darbojas divas dzelzceļa stacijas — Nojabrjska I un Nojabrjska II. Nojabrjskas lidosta nodrošina pasažieru satiksmi ar vairākām Krievijas pilsētām. Pirmais regulārais pasažieru reiss uz jauno lidostu tika veikts 1983. gada 3. novembrī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://admnoyabrsk.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 0qlhtn8qpjx67nu1y6zsv75m49axt1u 4465865 4465864 2026-05-09T20:45:54Z Votre Provocateur 111653 Nodzēsa lapu 4465865 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 4465866 4465865 2026-05-09T20:46:37Z Votre Provocateur 111653 4465866 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novijurengoja | official_name = ''Новый Уренгой'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Novy Urengoy.svg | image_shield = Coat of Arms of Novy Urengoy.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Novijurengojas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1980 | area_total_km2 = 338.39 | population_as_of = 2025 | population_total = 112014 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 05 | lats = 00 | latNS = N | longd = 76 | longm = 41 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 40 | website = {{url|https://nur.yanao.ru/}} }} '''Novijurengoja''' ({{val-ru|Новый Уренгой}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viens no nozīmīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem. Pilsēta atrodas apvidus austrumu daļā, pie Jevojahas un Sedejahas upēm, apmēram 579 km uz austrumiem no [[Saleharda]]s. Novijurengoja izveidojās saistībā ar Urengojas gāzes atradnes apgūšanu un bieži tiek dēvēta par Krievijas gāzes galvaspilsētu. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas apgabala platība ir 338,39 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Novijurengoja atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumos. Pilsēta izvietojusies purvainā un tundras ainavai raksturīgā teritorijā, netālu no Urengojas gāzes atradnes. Pilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir cieši saistīts ar dabasgāzes ieguves infrastruktūru. Tās attīstību noteica gan lielo ogļūdeņražu atradņu tuvums, gan transporta savienojumi ar citām Rietumsibīrijas rūpniecības pilsētām. Novijurengojai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un mēreni silta. Janvārī un februārī vidējā temperatūra parasti ir zem −18 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz ap +17 °C. == Vēsture == Novijurengojas vēsture ir saistīta ar Rietumsibīrijas gāzes atradņu apgūšanu. 1966. gadā tika atklāta Urengojas gāzes atradne, kas kļuva par vienu no lielākajām dabasgāzes atradnēm pasaulē. 1973. gada 22. septembrī nākamās pilsētas vietā tika iedzīts simbolisks mietiņš ar uzrakstu “Jageļnoje”. Šāds bija sākotnējais topošās apdzīvotās vietas nosaukums. 1975. gada 18. augustā tika oficiāli reģistrēts ciemats Novijurengoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rodina-history.ru/2025/09/07/gorod-komsomolskoj-iunosti.html |title=Новый Уренгой: история возникновения города |publisher=Родина |access-date=2026-05-09}}</ref> 1975. gada 25. septembrī sākās lidostas būvniecība, bet jau oktobrī tika veikts pirmais tehniskais reiss. 1976. gada 1. septembrī pilsētā tika atvērta pirmā skola. 1978. gadā sākās Urengojas gāzes atradnes rūpnieciskā ekspluatācija. Tajā pašā gadā tika iegūts pirmais miljards kubikmetru Urengojas gāzes. 1980. gada 16. jūnijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Novijurengojai tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spda.yanao.ru/presscenter/news/312669/ |title=16 июня 1980 года поселок Новый Уренгой получил статус города |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-09}}</ref> 1980. gados Novijurengoja strauji attīstījās kā viens no galvenajiem Padomju Savienības gāzes rūpniecības centriem. 1983. gadā tika pabeigta gāzesvada Urengoja—Pomari—Užhoroda būvniecība, un no 1984. gada Urengojas gāze sāka nonākt Rietumeiropā. 1984. gadā pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Koročajevas strādnieku ciemats, bet 1988. gadā — Limbjahas strādnieku ciemats. Vēlāk tie kļuva par Novijurengojas pilsētas daļām. == Iedzīvotāji == Novijurengojas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās gāzes rūpniecības darbinieki, celtnieki, transporta nozares speciālisti un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1980. gados pilsēta kļuva par vienu no galvenajiem jaunās rūpnieciskās apguves centriem Rietumsibīrijas ziemeļos. Iedzīvotāju skaita pieaugumu noteica Urengojas gāzes atradnes attīstība, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecība un sociālās infrastruktūras paplašināšanās. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Novijurengojas saimniecības pamats ir dabasgāzes ieguve, pārstrāde un transportēšana. Pilsēta ir viens no svarīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem un cieši saistīta ar Urengojas, Jamburgas un citām lielām gāzes atradnēm. Pilsētā darbojas vairāki nozīmīgi enerģētikas uzņēmumi, tostarp ar “Gazprom” struktūru saistīti gāzes ieguves uzņēmumi. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma pilsētas attīstībā bija uzņēmumiem “Urengojgazdobiša” un “Jamburggazdobiša”. Novijurengojā attīstīta arī būvniecība, transports, komunālā saimniecība, tirdzniecība, izglītība un medicīna. Pilsētas ekonomika lielā mērā balstās uz gāzes rūpniecības apkalpošanu un ziemeļu infrastruktūras uzturēšanu. == Transports == Novijurengojai ir nozīmīga transporta loma Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumu daļā. Pilsētu ar citiem Krievijas reģioniem savieno dzelzceļš, autoceļi un aviācija. Pilsētā darbojas dzelzceļa stacija Novijurengoja. Dzelzceļa satiksme nodrošina savienojumus ar Tjumeņu, Maskavu, Jekaterinburgu un citām Krievijas pilsētām. Apmēram 5 km uz dienvidrietumiem no pilsētas atrodas Novijurengojas lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avianur.ru/ |title=Аэропорт Новый Уренгой |publisher=Аэропорт Новый Уренгой |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā nodrošina pasažieru pārvadājumus uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Tjumeņu, Jekaterinburgu, Novosibirsku un citām pilsētām. Pilsētā darbojas arī vietējie autobusu maršruti, kas savieno ziemeļu un dienvidu dzīvojamos rajonus, rūpnieciskās zonas, lidostu, dzelzceļa staciju, Koročajevu un Limbjahu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://nur.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 9v3k7sz3rle7wvo7vbttg3t875ny2nu 4465867 4465866 2026-05-09T20:47:16Z Votre Provocateur 111653 4465867 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Novijurengoja | official_name = ''Новый Уренгой'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = | image_shield = | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Novijurengojas pilsētas apgabals | established_title = Dibināta | established_date = 1975 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1980 | area_total_km2 = 338.39 | population_as_of = 2025 | population_total = 112014 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 05 | lats = 00 | latNS = N | longd = 76 | longm = 41 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 40 | website = {{url|https://nur.yanao.ru/}} }} '''Novijurengoja''' ({{val-ru|Новый Уренгой}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]]. Tā ir lielākā Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsēta pēc iedzīvotāju skaita un viens no nozīmīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem. Pilsēta atrodas apvidus austrumu daļā, pie Jevojahas un Sedejahas upēm, apmēram 579 km uz austrumiem no [[Saleharda]]s. Novijurengoja izveidojās saistībā ar Urengojas gāzes atradnes apgūšanu un bieži tiek dēvēta par Krievijas gāzes galvaspilsētu. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> Pilsētas apgabala platība ir 338,39 km².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Novijurengoja atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumos. Pilsēta izvietojusies purvainā un tundras ainavai raksturīgā teritorijā, netālu no Urengojas gāzes atradnes. Pilsētas ģeogrāfiskais novietojums ir cieši saistīts ar dabasgāzes ieguves infrastruktūru. Tās attīstību noteica gan lielo ogļūdeņražu atradņu tuvums, gan transporta savienojumi ar citām Rietumsibīrijas rūpniecības pilsētām. Novijurengojai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un mēreni silta. Janvārī un februārī vidējā temperatūra parasti ir zem −18 °C, savukārt jūlijā tā sasniedz ap +17 °C. == Vēsture == Novijurengojas vēsture ir saistīta ar Rietumsibīrijas gāzes atradņu apgūšanu. 1966. gadā tika atklāta Urengojas gāzes atradne, kas kļuva par vienu no lielākajām dabasgāzes atradnēm pasaulē. 1973. gada 22. septembrī nākamās pilsētas vietā tika iedzīts simbolisks mietiņš ar uzrakstu “Jageļnoje”. Šāds bija sākotnējais topošās apdzīvotās vietas nosaukums. 1975. gada 18. augustā tika oficiāli reģistrēts ciemats Novijurengoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rodina-history.ru/2025/09/07/gorod-komsomolskoj-iunosti.html |title=Новый Уренгой: история возникновения города |publisher=Родина |access-date=2026-05-09}}</ref> 1975. gada 25. septembrī sākās lidostas būvniecība, bet jau oktobrī tika veikts pirmais tehniskais reiss. 1976. gada 1. septembrī pilsētā tika atvērta pirmā skola. 1978. gadā sākās Urengojas gāzes atradnes rūpnieciskā ekspluatācija. Tajā pašā gadā tika iegūts pirmais miljards kubikmetru Urengojas gāzes. 1980. gada 16. jūnijā ar Krievijas PFSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu Novijurengojai tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://spda.yanao.ru/presscenter/news/312669/ |title=16 июня 1980 года поселок Новый Уренгой получил статус города |publisher=Ямало-Ненецкий автономный округ |access-date=2026-05-09}}</ref> 1980. gados Novijurengoja strauji attīstījās kā viens no galvenajiem Padomju Savienības gāzes rūpniecības centriem. 1983. gadā tika pabeigta gāzesvada Urengoja—Pomari—Užhoroda būvniecība, un no 1984. gada Urengojas gāze sāka nonākt Rietumeiropā. 1984. gadā pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Koročajevas strādnieku ciemats, bet 1988. gadā — Limbjahas strādnieku ciemats. Vēlāk tie kļuva par Novijurengojas pilsētas daļām. == Iedzīvotāji == Novijurengojas iedzīvotāju skaits strauji pieauga 1970. un 1980. gados, kad pilsētā ieradās gāzes rūpniecības darbinieki, celtnieki, transporta nozares speciālisti un viņu ģimenes no dažādiem PSRS reģioniem. 1980. gados pilsēta kļuva par vienu no galvenajiem jaunās rūpnieciskās apguves centriem Rietumsibīrijas ziemeļos. Iedzīvotāju skaita pieaugumu noteica Urengojas gāzes atradnes attīstība, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecība un sociālās infrastruktūras paplašināšanās. 2025. gada 1. janvārī Novijurengojas pilsētas apgabalā dzīvoja 112 014 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://invest.yanao.ru/municipalities/noviy_urengoi/ |title=Новый Уренгой |publisher=Invest Yanao |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Novijurengojas saimniecības pamats ir dabasgāzes ieguve, pārstrāde un transportēšana. Pilsēta ir viens no svarīgākajiem Krievijas gāzes rūpniecības centriem un cieši saistīta ar Urengojas, Jamburgas un citām lielām gāzes atradnēm. Pilsētā darbojas vairāki nozīmīgi enerģētikas uzņēmumi, tostarp ar “Gazprom” struktūru saistīti gāzes ieguves uzņēmumi. Vēsturiski īpaši nozīmīga loma pilsētas attīstībā bija uzņēmumiem “Urengojgazdobiša” un “Jamburggazdobiša”. Novijurengojā attīstīta arī būvniecība, transports, komunālā saimniecība, tirdzniecība, izglītība un medicīna. Pilsētas ekonomika lielā mērā balstās uz gāzes rūpniecības apkalpošanu un ziemeļu infrastruktūras uzturēšanu. == Transports == Novijurengojai ir nozīmīga transporta loma Jamalas Ņencu autonomā apvidus austrumu daļā. Pilsētu ar citiem Krievijas reģioniem savieno dzelzceļš, autoceļi un aviācija. Pilsētā darbojas dzelzceļa stacija Novijurengoja. Dzelzceļa satiksme nodrošina savienojumus ar Tjumeņu, Maskavu, Jekaterinburgu un citām Krievijas pilsētām. Apmēram 5 km uz dienvidrietumiem no pilsētas atrodas Novijurengojas lidosta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.avianur.ru/ |title=Аэропорт Новый Уренгой |publisher=Аэропорт Новый Уренгой |access-date=2026-05-09}}</ref> Tā nodrošina pasažieru pārvadājumus uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Tjumeņu, Jekaterinburgu, Novosibirsku un citām pilsētām. Pilsētā darbojas arī vietējie autobusu maršruti, kas savieno ziemeļu un dienvidu dzīvojamos rajonus, rūpnieciskās zonas, lidostu, dzelzceļa staciju, Koročajevu un Limbjahu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://nur.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} tjhmotsqwyt7sg6s8tegm3ddqp3ilib 0 631438 4465868 2026-05-09T20:48:39Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Labytnangi.svg | image_shield = Coat of Arms of Labytnangi.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption... 4465868 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Labytnangi.svg | image_shield = Coat of Arms of Labytnangi.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Labitnangu pilsētas apgabals | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1868 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1975 | area_total_km2 = 22 | population_as_of = 2025 | population_total = 26462 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 39 | lats = 29 | latNS = N | longd = 66 | longm = 23 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = {{url|https://lbt.yanao.ru/}} }} '''Labitnangi''' ({{val-ru|Лабытнанги}}; hantu: ''lapyt nangk'' — “septiņas lapegles”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] un [[Polārie Urāli|Polāro Urālu]] saskares zonā. Pilsēta atrodas pie [[Oba]]s upes kreisā krasta, iepretim [[Saleharda]]i. Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm. Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu. Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C. == Vēsture == Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem ''lapyt'' — “septiņi” un ''nangk'' — “lapegle”. Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā. 1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana. Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens. 1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā. 1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra. 1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tonb.ru/regional-studies/calendar-famous-date/kraevedcheskiy-kalendar/50-let-nazad-1975-rabochiy-poselok-labytnangi-yamalo-nenetskogo-avtonomnogo-okruga-poluchil-status-g/ |title=50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города |publisher=Тюменская областная научная библиотека |access-date=2026-05-09}}</ref> 1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā. == Iedzīvotāji == Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — ņenci, hanti un komieši. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas. Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni. Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi. == Transports == Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumos. Pilsētas transporta nozīmi nosaka dzelzceļa, upju un autoceļu savienojumi. Pilsētā atrodas Labitnangu dzelzceļa stacija, kas ir viena no ziemeļu dzelzceļa gala stacijām. Tā nodrošina pasažieru un kravu satiksmi ar Vorkutu, Maskavu un citām Krievijas pilsētām. Svarīga loma ir arī Obskajas stacijai, kas saistīta ar kravu plūsmām Jamalas virzienā un dzelzceļa līniju uz Bovanenkovu. Automobiļu satiksme ar Salehardu notiek pāri Obai, izmantojot prāmju pārceltuvi vasarā un ledus ceļu ziemā. Pastāvīga tilta pār Obu starp Labitnangi un Salehardu nav. Upju transportam ir nozīme kravu pārvadājumos Obas baseinā. Pilsētas tuvumā atrodas arī rūpnieciskās un pārkraušanas teritorijas, kas saistītas ar Salehardas upes ostas infrastruktūru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://lbt.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} bd5tinn5asln9a3vqhg392tq8927zoi 4465869 4465868 2026-05-09T20:49:07Z Votre Provocateur 111653 4465869 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Labytnangi.svg | image_shield = Coat of Arms of Labytnangi.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Labitnangu pilsētas apgabals | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1868 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1975 | area_total_km2 = 22 | population_as_of = 2025 | population_total = 26462 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 39 | lats = 29 | latNS = N | longd = 66 | longm = 23 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = {{url|https://lbt.yanao.ru/}} }} '''Labitnangi''' ({{val-ru|Лабытнанги}}; hantu: ''lapyt nangk'' — “septiņas lapegles”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] un [[Polārie Urāli|Polāro Urālu]] saskares zonā. Pilsēta atrodas pie [[Oba]]s upes kreisā krasta, iepretim [[Saleharda]]i. Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm. Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu. Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C. == Vēsture == Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem ''lapyt'' — “septiņi” un ''nangk'' — “lapegle”. Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā. 1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana. Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens. 1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā. 1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra. 1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tonb.ru/regional-studies/calendar-famous-date/kraevedcheskiy-kalendar/50-let-nazad-1975-rabochiy-poselok-labytnangi-yamalo-nenetskogo-avtonomnogo-okruga-poluchil-status-g/ |title=50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города |publisher=Тюменская областная научная библиотека |access-date=2026-05-09}}</ref> 1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā. == Iedzīvotāji == Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — [[ņenci]], [[hanti]] un [[komieši]]. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas. Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni. Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://lbt.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} ddq9spznjglml18nxb7oooby0nt4ct9 4465870 4465869 2026-05-09T20:49:31Z Votre Provocateur 111653 4465870 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag of Labytnangi.svg | image_shield = Coat of Arms of Labytnangi.svg | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Labitnangu pilsētas apgabals | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1868 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1975 | area_total_km2 = 22 | population_as_of = 2025 | population_total = 26462 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 39 | lats = 29 | latNS = N | longd = 66 | longm = 23 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = {{url|https://lbt.yanao.ru/}} }} '''Labitnangi''' ({{val-ru|Лабытнанги}}; [[Hantu valoda|hantu]]: ''lapyt nangk'' — “septiņas lapegles”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] un [[Polārie Urāli|Polāro Urālu]] saskares zonā. Pilsēta atrodas pie [[Oba]]s upes kreisā krasta, iepretim [[Saleharda]]i. Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm. Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu. Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C. == Vēsture == Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem ''lapyt'' — “septiņi” un ''nangk'' — “lapegle”. Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā. 1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana. Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens. 1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā. 1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra. 1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tonb.ru/regional-studies/calendar-famous-date/kraevedcheskiy-kalendar/50-let-nazad-1975-rabochiy-poselok-labytnangi-yamalo-nenetskogo-avtonomnogo-okruga-poluchil-status-g/ |title=50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города |publisher=Тюменская областная научная библиотека |access-date=2026-05-09}}</ref> 1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā. == Iedzīvotāji == Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — [[ņenci]], [[hanti]] un [[komieši]]. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas. Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni. Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://lbt.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} a23l9anu0d022g6g4ukosb3ugdbm0jf 4465871 4465870 2026-05-09T20:49:48Z Votre Provocateur 111653 4465871 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Labitnangi | official_name = ''Лабытнанги'' | settlement_type = pilsēta | image_flag = Flag_of_Labytnangi_(Yamal_Nenetsia).png | image_shield = Coat_of_Arms_of_Labytnangi_(Yamal_Nenetsia).png | shield_size = 80px | pushpin_map = Jamalas Ņencu autonomais apvidus#Russia | pushpin_label_position = right | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Krievijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = Pilsētas apgabals | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-YAN}} | subdivision_name2 = Labitnangu pilsētas apgabals | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1868 | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1975 | area_total_km2 = 22 | population_as_of = 2025 | population_total = 26462 | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 66 | latm = 39 | lats = 29 | latNS = N | longd = 66 | longm = 23 | longs = 02 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = {{url|https://lbt.yanao.ru/}} }} '''Labitnangi''' ({{val-ru|Лабытнанги}}; [[Hantu valoda|hantu]]: ''lapyt nangk'' — “septiņas lapegles”) ir pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomajā apvidū]], [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenuma]] un [[Polārie Urāli|Polāro Urālu]] saskares zonā. Pilsēta atrodas pie [[Oba]]s upes kreisā krasta, iepretim [[Saleharda]]i. Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Ģeogrāfija == Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|Ziemeļu polārā loka]]. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm. Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu. Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C. == Vēsture == Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem ''lapyt'' — “septiņi” un ''nangk'' — “lapegle”. Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā. 1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana. Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens. 1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā. 1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra. 1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tonb.ru/regional-studies/calendar-famous-date/kraevedcheskiy-kalendar/50-let-nazad-1975-rabochiy-poselok-labytnangi-yamalo-nenetskogo-avtonomnogo-okruga-poluchil-status-g/ |title=50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города |publisher=Тюменская областная научная библиотека |access-date=2026-05-09}}</ref> 1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā. == Iedzīvotāji == Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes. Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — [[ņenci]], [[hanti]] un [[komieši]]. 2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mojgorod.ru/janao/district/raj71953.html |title=город Лабытнанги |publisher=Мой город |access-date=2026-05-09}}</ref> == Saimniecība == Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas. Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni. Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://lbt.yanao.ru/}} {{Jamalas Ņencu autonomā apvidus pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} 660t1fyblon0khyqivxpjbvdpbam36w 0 631439 4465874 2026-05-09T20:51:35Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Muravļenka]] uz [[Muravļenko]] 4465874 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Muravļenko]] g3mgv4hrx7j29zrgqbjknixfht4gim2 1 631440 4465876 2026-05-09T20:51:35Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Muravļenka]] uz [[Diskusija:Muravļenko]] 4465876 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Muravļenko]] nutbw3g0u0gdd3quknd5js5i47sirwk 0 631441 4465877 2026-05-09T20:53:04Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Spensers Naits | vārds_orig = ''Spencer Knight'' | attēls = Spencer Knight 3-Dec-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Spensers Naits 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|19}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Konektikuta|Dariena}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191... 4465877 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Spensers Naits | vārds_orig = ''Spencer Knight'' | attēls = Spencer Knight 3-Dec-2022.jpg | att_izm = | paraksts = Spensers Naits 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|4|19}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Konektikuta|Dariena}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=191}} | svars = {{mērvienība|kg=87}} | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2021 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 13., 1. kārtā | dr_gads = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Spensers Naits''' ({{Val|en|Spencer Knight}}; dzimis {{dat|2001|4|19}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Naits spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] rindās. Iepriekš spēlējis arī [[Floridas "Panthers"]] komandā. [[2019. gada NHL drafts|2019. gada NHL draftā]] Naitu pirmajā kārtā ar kopējo 13. numuru izvēlējās [[Floridas "Panthers"]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|RUS}} [[Grigorijs Deņisenko]] | title = [[Floridas "Panthers"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2019. gada NHL drafts|2019]] | after = {{flaga|FIN}} [[Antons Lundels]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Naits, Spensers}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Konektikutā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] awi7f7x8s24obf0y5fbhs7579yawnze 0 631442 4465878 2026-05-09T20:53:35Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Osmanu lielveziri|name=Husejins Hilmi<br />pašā|image_portrait=Huseyin Hilmi Pasha.JPG}} {{succession box | before = [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā|M. Kamils]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=14.02.1909.<br />13.04.1909.|after=[[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.05.1909.<br />28.12.1909.|after=Ibrahims Haki pašā|... 4465878 wikitext text/x-wiki {{Osmanu lielveziri|name=Husejins Hilmi<br />pašā|image_portrait=Huseyin Hilmi Pasha.JPG}} {{succession box | before = [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā|M. Kamils]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=14.02.1909.<br />13.04.1909.|after=[[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Tevfiks pašā|A. Tevfiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.05.1909.<br />28.12.1909.|after=[[Ibrahims Haki pašā|I. Haki]]}} |} {{infokaste+}} '''Husejins Hilmi pašā''' bija [[Osmaņu impērija]]s valstsvīrs un administrators, kurš divas reizes ieņēma [[lielvezīrs|lielvezīra]] amatu [[Otrā konstitucionālā ēra|Otrās konstitucionālās ēras]] laikā. Pirmo reizi viņš bija lielvezīrs no 1909. gada 14. februāra līdz 13. aprīlim [[Abdulhamīds II|Abdulhamīda II]] valdīšanas laikā. Otro reizi viņš tika iecelts amatā pēc [[Ahmeds Tevfiks pašā|Ahmeda Tevfika pašā]] un bija lielvezīrs no 1909. gada 5. maija līdz 28. decembrim jau [[Mehmeds V|Mehmeda V Rešada]] valdīšanas laikā. Pirms kļūšanas par lielvezīru Husejins Hilmi pašā bija viens no ievērojamākajiem Osmaņu impērijas administratoriem Balkānos. No 1902. līdz 1908. gadam viņš bija Maķedonijas ģenerālinspektors, bet pēc [[Jaunturku revolūcija|Jaunturku revolūcijas]] kļuva par iekšlietu ministru. Viņa pirmais lielvezīra termiņš beidzās 1909. gada 31. marta notikumu laikā, kad Konstantinopolē izcēlās pretapvērsums pret konstitucionālo režīmu. Pēc otrā lielvezīra termiņa Husejins Hilmi pašā turpināja darboties Osmaņu valsts dienestā. 1912. gadā viņš tika iecelts par Osmaņu impērijas vēstnieku Austroungārijā un šo amatu ieņēma līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Viņš nomira Vīnē 1922. gadā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1855. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1922. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērija]] [[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]] [[Kategorija:Diplomāti]] cy9bpvcx2qqid1bfjqbq1krir72yt5n 0 631443 4465879 2026-05-09T20:54:24Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Osmanu lielveziri|name=Kibrisli Mehmeds Kamils<br />pašā|image_portrait=Kibrisli Mehmed Kamil Pasha.jpg}} {{succession box | before = [[Ahmeds Vefiks pašā|A. Vefiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=25.09.1885.<br />04.09.1891.|after=[[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=02.10.1895.<br />07.11.1895.|after=Halils Rif... 4465879 wikitext text/x-wiki {{Osmanu lielveziri|name=Kibrisli Mehmeds Kamils<br />pašā|image_portrait=Kibrisli Mehmed Kamil Pasha.jpg}} {{succession box | before = [[Ahmeds Vefiks pašā|A. Vefiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=25.09.1885.<br />04.09.1891.|after=[[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=02.10.1895.<br />07.11.1895.|after=[[Halils Rifats pašā|H. Rifats]]}} {{succession box | before = [[Saids pašā|Saids]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.08.1908.<br />14.02.1909.|after=[[Husejins Hilmi pašā|H. Hilmi]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Muhtars pašā|A. Muhtars]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=29.10.1912.<br />23.01.1913.|after=[[Mahmuds Ševkets pašā|M. Ševkets]]}} |} {{infokaste+}} '''Kibrisli Mehmeds Kamils pašā''' bija [[Osmaņu impērija]]s valstsvīrs, administrators un diplomāts, kurš četras reizes ieņēma [[lielvezīrs|lielvezīra]] amatu. Viņš bija viens no ievērojamākajiem vēlīnās Osmaņu impērijas politiķiem un darbojās valsts pārvaldē gan [[Abdulhamīds II|Abdulhamīda II]], gan [[Mehmeds V|Mehmeda V Rešada]] valdīšanas laikā. Pirmo reizi Kibrisli Mehmeds Kamils pašā kļuva par lielvezīru 1885. gada 25. septembrī un amatā palika līdz 1891. gada 4. septembrim. Otro reizi viņš šo amatu ieņēma īsu laiku 1895. gadā — no 2. oktobra līdz 7. novembrim. Trešo reizi viņš kļuva par lielvezīru pēc [[Jaunturku revolūcija|Jaunturku revolūcijas]] 1908. gadā un vadīja valdību līdz 1909. gada 14. februārim, kad viņu nomainīja [[Husejins Hilmi pašā]]. Pēdējo reizi Kibrisli Mehmeds Kamils pašā tika iecelts lielvezīra amatā 1912. gada 29. oktobrī [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā. Viņa valdība krita 1913. gada 23. janvārī pēc [[Jaunturki|jaunturku]] organizētā valsts apvērsuma, kas pazīstams kā Uzbrukums Augstajai portai. Pēc tam viņš vairs neatgriezās aktīvā politiskajā dzīvē. Kibrisli Mehmeds Kamils pašā dzimis 1833. gadā [[Kipra|Kiprā]]. Viņš mira 1913. gadā [[Nikosija|Nikosijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1833. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1913. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērija]] [[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]] [[Kategorija:Kiprā dzimušie]] [[Kategorija:Diplomāti]] to4fdsnstzs392ngspkmzb2478icj83 4465880 4465879 2026-05-09T20:54:44Z Votre Provocateur 111653 4465880 wikitext text/x-wiki {{Osmanu lielveziri|name=Kibrisli Mehmeds Kamils<br />pašā|image_portrait=Mehmed_Kamil_Pasha.jpg}} {{succession box | before = [[Ahmeds Vefiks pašā|A. Vefiks]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=25.09.1885.<br />04.09.1891.|after=[[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Dževads pašā|A. Dževads]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=02.10.1895.<br />07.11.1895.|after=[[Halils Rifats pašā|H. Rifats]]}} {{succession box | before = [[Saids pašā|Saids]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=05.08.1908.<br />14.02.1909.|after=[[Husejins Hilmi pašā|H. Hilmi]]}} {{succession box | before = [[Ahmeds Muhtars pašā|A. Muhtars]]| title = [[Osmaņu lielvezīru saraksts|lielvezīrs]]|years=29.10.1912.<br />23.01.1913.|after=[[Mahmuds Ševkets pašā|M. Ševkets]]}} |} {{infokaste+}} '''Kibrisli Mehmeds Kamils pašā''' bija [[Osmaņu impērija]]s valstsvīrs, administrators un diplomāts, kurš četras reizes ieņēma [[lielvezīrs|lielvezīra]] amatu. Viņš bija viens no ievērojamākajiem vēlīnās Osmaņu impērijas politiķiem un darbojās valsts pārvaldē gan [[Abdulhamīds II|Abdulhamīda II]], gan [[Mehmeds V|Mehmeda V Rešada]] valdīšanas laikā. Pirmo reizi Kibrisli Mehmeds Kamils pašā kļuva par lielvezīru 1885. gada 25. septembrī un amatā palika līdz 1891. gada 4. septembrim. Otro reizi viņš šo amatu ieņēma īsu laiku 1895. gadā — no 2. oktobra līdz 7. novembrim. Trešo reizi viņš kļuva par lielvezīru pēc [[Jaunturku revolūcija|Jaunturku revolūcijas]] 1908. gadā un vadīja valdību līdz 1909. gada 14. februārim, kad viņu nomainīja [[Husejins Hilmi pašā]]. Pēdējo reizi Kibrisli Mehmeds Kamils pašā tika iecelts lielvezīra amatā 1912. gada 29. oktobrī [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā. Viņa valdība krita 1913. gada 23. janvārī pēc [[Jaunturki|jaunturku]] organizētā valsts apvērsuma, kas pazīstams kā Uzbrukums Augstajai portai. Pēc tam viņš vairs neatgriezās aktīvā politiskajā dzīvē. Kibrisli Mehmeds Kamils pašā dzimis 1833. gadā [[Kipra|Kiprā]]. Viņš mira 1913. gadā [[Nikosija|Nikosijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1833. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1913. gadā mirušie]] [[Kategorija:Osmaņu impērija]] [[Kategorija:Osmaņu lielvezīri]] [[Kategorija:Kiprā dzimušie]] [[Kategorija:Diplomāti]] h8pf0vss27ayoi6x1kmb1qncbbnubx6 0 631444 4465888 2026-05-09T21:01:55Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Sibīrijas ukraiņi''' ir [[ukraiņi|ukraiņu]] etniskā grupa un daļa no [[ukraiņu diaspora]]s, kas vēsturiski dzīvo [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas Tālajos Austrumos]]. Ukraiņi Sibīrijā veidojušies vairāku migrācijas viļņu rezultātā — brīvprātīgas zemnieku kolonizācijas, piespiedu izsūtījumu, militārās mobilizācijas, rūpnieciskās migrācijas un [[Gulags|Gulaga]] ieslodzījumu dēļ. Sibīrijas ukraiņi ir viena... 4465888 wikitext text/x-wiki '''Sibīrijas ukraiņi''' ir [[ukraiņi|ukraiņu]] etniskā grupa un daļa no [[ukraiņu diaspora]]s, kas vēsturiski dzīvo [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas Tālajos Austrumos]]. Ukraiņi Sibīrijā veidojušies vairāku migrācijas viļņu rezultātā — brīvprātīgas zemnieku kolonizācijas, piespiedu izsūtījumu, militārās mobilizācijas, rūpnieciskās migrācijas un [[Gulags|Gulaga]] ieslodzījumu dēļ. Sibīrijas ukraiņi ir viena no senākajām un vēsturiski nozīmīgākajām ukraiņu diasporas daļām. Dažos Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionos ukraiņi 19. un 20. gadsimtā veidoja ievērojamu iedzīvotāju daļu, īpaši lauksaimniecības kolonizācijas rajonos. == Vēsture == === Krievijas impērijas laiks === Ukraiņu klātbūtne Sibīrijā sākās jau 17. gadsimtā. [[Maskavija]]s un vēlāk [[Krievijas Impērija]]s laikā uz Sibīriju tika sūtīti gan brīvprātīgi kolonisti, gan izsūtītie. 1642. gadā pie [[Ļena]]s upes tika izsūtīti tā dēvētie ''čerkasi'', kā Maskavijā 17. gadsimtā bieži sauca ukraiņus. Šī grupa nāca no [[Slobodas Ukraina]]s un kopā ar ģimenēm bija aptuveni 188 cilvēki. 17. gadsimta otrajā pusē uz Sibīriju tika izsūtīti vairāki ukraiņu politiskie darbinieki un viņu atbalstītāji. Starp viņiem bija [[Ivans Vigovskis|Ivana Vigovska]] piekritēji, [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] pretinieki, [[Demjans Mnogogrišnijs]] ar ģimeni, kā arī [[Ivans Samoilovičs]] ar radiniekiem. Pēc [[Poltavas kauja]]s 1709. gadā Sibīrijā nonāca daudzi [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]] atbalstītāji, tostarp [[Andrijs Vojnarovskis]], kurš 1723. gadā tika izsūtīts uz [[Jakutska|Jakutsku]]. Pēc [[Zaporožjes Siča]]s likvidēšanas 1775. gadā daļa kazaku vecākās kārtas tika izsūtīta uz Sibīriju. Uz Sibīrijas katorgu tika nosūtīti arī [[Kolijivščina]]s dalībnieki, tostarp [[Maksims Zalizņaks]]. 19. gadsimtā Sibīrijā tika izsūtīti arī ukraiņu revolucionāri, sabiedriskie darbinieki un rakstnieki. Starp viņiem bija [[dekabristi]], revolucionārie narodņiki, sociāldemokrāti, kā arī rakstnieks [[Pavlo Hrabovskis]]. Uz Sibīriju tika nosūtīti arī zemnieku nemieru dalībnieki, tostarp [[Ustims Karmeļuks]]. === Zemnieku kolonizācija === 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas Impērijas valdība veicināja zemnieku pārcelšanos no impērijas rietumu apgabaliem uz Sibīriju. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 1861. gadā daudzus zemniekus skāra zemes trūkums, tāpēc pārcelšanās uz Sibīriju kļuva pievilcīga. Ukraiņu zemnieki bija nozīmīga šīs kolonizācijas daļa. Viņi bieži nebija tik cieši piesaistīti tradicionālajai krievu zemnieku kopienas sistēmai, tāpēc vieglāk piekrita pārcelties uz jaunām zemēm. Īpaši liels pārcelšanās vilnis sākās pēc [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves 1891.–1905. gadā un pēc neveiksmīgajām cerībām uz [[Pjotrs Stolipins|Stolipina]] agrāro reformu. No 1885. līdz 1914. gadam aiz [[Urāli]]em no deviņām ukraiņu guberņām pārcēlās aptuveni 1 742 000 cilvēku, bet no visām ukraiņu zemēm — vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Apmēram 35 % no šīs migrācijas bija saistīti tieši ar Sibīriju. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas Sibīrijā dzīvoja aptuveni 142 000 ukraiņu, tomēr faktiskais skaits, iespējams, bija lielāks. Līdz 1914. gadam ukraiņu skaits Sibīrijā varēja sasniegt gandrīz 1 miljonu cilvēku jeb aptuveni 12 % no visa reģiona iedzīvotājiem. == Sibīrijas iedzīvotāju skaita pieaugums == 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Sibīrijas iedzīvotāju skaits strauji pieauga. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju skaits, tūkstošos ! Reģions !! 1867 !! 1897 !! 1911 |- | Rietumsibīrija || 1 891 || 3 381 || 6 160 |- | Austrumsibīrija || 1 380 || 2 198 || 2 836 |- | Visa Sibīrija || 3 271 || 5 579 || 8 996 |- | Tostarp pilsētās || 244 || 394 || 836 |} Blīvāk apdzīvota bija Sibīrijas dienvidu josla no [[Tjumeņa]]s līdz [[Irkutska]]i un [[Čita]]i. Tajā atradās mežastepes un stepes teritorijas, kas bija piemērotas lauksaimniecībai. Lielākās Sibīrijas pilsētas 20. gadsimta sākumā bija [[Omska]], [[Irkutska]], [[Tomska]], [[Krasnojarska]], [[Barnaula]] un [[Tjumeņa]]. == Ukraiņi Sibīrijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē == Ukraiņiem bija ievērojama loma Sibīrijas administratīvajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Ukraiņu izcelsmes personas darbojās Sibīrijas gubernatoru un ģenerālgubernatoru amatos, kā arī rūpnīcu, baznīcas un izglītības pārvaldē. Īpaši nozīmīga bija ukraiņu garīdzniecības loma. 18. gadsimtā vairāki Tobolskas un Sibīrijas metropolīti bija ukraiņu izcelsmes, tostarp [[Filofejs Leščinskis]], [[Joans Maksimovičs]], [[Antonijs Stahovskis]], [[Arsenijs Macijevičs]] un [[Pavlo Koņuškevičs]]. Arī Irkutskas bīskapu vidū bija ukraiņi, piemēram, [[Inokentijs Kulčickis]] un [[Sofronijs Kristaļskis]]. Ukraiņu garīdznieki un izglītotie cilvēki veicināja Sibīrijas kultūras, izglītības un baznīcas dzīves attīstību. == Revolūcijas un pilsoņu kara laiks == === 1917.–1920. gads === Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā Sibīrijā aktivizējās ukraiņu politiskā un sabiedriskā dzīve. Ukraiņu organizācijas radās [[Omska|Omskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Slavgoroda|Slavgorodā]], [[Kurgāna|Kurgānā]], [[Bijska|Bijskā]], [[Kainska|Kainskā]] un citās pilsētās. Omskā darbojās Ukraiņu brīvā kopiena, Tomskā — apgabala padome, bet citās vietās veidojās vietējās ukraiņu padomes un biedrības. Sibīrijā sāka iznākt ukraiņu preses izdevumi, tostarp laikraksti ''Ukraiņu Balss'' Omskā un ''Ukraiņu Vārds'' Tomskā. 1917. gada augustā Omskā notika Pirmais Sibīrijas ukraiņu kongress, kas nodibināja Galveno Ukrainas padomi Sibīrijā. Par tās priekšsēdētāju kļuva G. Koncevičs, bet par vietnieku — M. Novoseļskis. Kongress nosūtīja pārstāvi uz [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālo Radu]] [[Kijiva|Kijivā]]. Sibīrijā tika mēģināts veidot arī ukraiņu militārās vienības. Vispazīstamākā bija [[Petro Sahaidačnijs|hetmaņa Petro Sahaidačnija]] vārdā nosauktais kurins Omskā. Ukraiņu bataljoni tika veidoti arī [[Irkutska|Irkutskā]] un citās pilsētās. === Sibīrijas autonomijas kustība === 1917. gada nogalē Sibīrijā pastiprinājās autonomijas kustība. [[Tomska|Tomskā]] notika Sibīrijas ārkārtas kongress, kas izveidoja Sibīrijas pagaidu apgabala domi un Sibīrijas apgabala padomi. Šajās struktūrās bija paredzēta arī ukraiņu pārstāvniecība. 1918. gada augustā Omskā notika Otrais Sibīrijas ukraiņu kongress. Tas prasīja Sibīrijas pašnoteikšanos un nacionālo pašpārvaldi ukraiņiem. Tomēr [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā ukraiņu kustību Sibīrijā pakāpeniski ierobežoja gan baltās, gan vēlāk boļševiku varas struktūras. Pēc [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] spēku sakāves 1920. gadā Sibīriju pārņēma [[boļševiki]], un neatkarīga ukraiņu politiskā darbība tika apspiesta. == Zaļā Ukraina == ''Sīkāk skatīt: [[Zaļā Ukraina]]'' Ukraiņu kustība īpaši aktīva bija arī [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur vēsturiski izveidojās ukraiņu apdzīvots reģions, ko sauca par Zaļo Ukrainu. 1917. gadā ukraiņu biedrības jeb ''hromadas'' radās [[Vladivostoka|Vladivostokā]], [[Habarovska|Habarovskā]], [[Usūrijska|Nikoļskā-Usūrijskā]] un citās vietās. Vladivostokā ukraiņu organizācijās iesaistījās vairāk nekā 1 500 cilvēku, tostarp daudz karavīru. 1917. gada 30. aprīlī tur sāka iznākt pirmais ukraiņu laikraksts Tālajos Austrumos — ''Ukraiņec'', kura redaktors bija [[Dmitro Boroviks]]. 1917. gada jūnijā Nikoļskā-Usūrijskā notika Pirmais Tālo Austrumu ukraiņu kongress. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 pārstāvju no vairāk nekā 20 organizācijām. Kongress kļuva par sākumu organizētai ukraiņu politiskajai darbībai Zaļajā Klinā. 1918. gada janvārī Habarovskā notika Otrais Tālo Austrumu ukraiņu kongress, kas vērsās pie [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdības ar lūgumu atbalstīt Zaļā Klina atzīšanu par Ukrainas valsts daļu. 1918. gada aprīlī Trešais kongress pieņēma lēmumu cīnīties par neatkarīgu ukraiņu valsti pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un veidot Zaļā Klina ukraiņu armiju. Kustības vadībā darbojās Reģionālais sekretariāts, kuru vadīja [[Jurijs Hluško-Mova]]. 1922. gada novembrī boļševiki sekretariātu arestēja, un organizētā ukraiņu kustība Tālajos Austrumos tika iznīcināta. == Padomju periods == === 1920. gadi === Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] Sibīrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt. 1926. gada tautas skaitīšana pirmo reizi sniedza detalizētākus datus par Sibīrijas nacionālo sastāvu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 738 || 9,8 || 115 || 3,4 || 853 || 7,8 |- | Krievi || 5 938 || 79,2 || 2 366 || 69,5 || 8 304 || 76,2 |- | Baltkrievi || 170 || 2,3 || 153 || 4,5 || 323 || 3,0 |- | Mordvieši || 100 || 1,3 || 20 || 0,6 || 120 || 1,0 |- | Tatāri || 68 || 0,9 || 36 || 1,1 || 104 || 0,9 |- | Vācieši || 77 || 1,0 || 4 || 0,1 || 81 || 0,7 |- | Poļi || 28 || 0,4 || 21 || 0,6 || 49 || 0,5 |- | Citi || 336 || 4,4 || 213 || 6,2 || 549 || 5,0 |- | Kopā || 7 505 || 100,0 || 3 402 || 100,0 || 10 907 || 100,0 |} Lielākā daļa Sibīrijas ukraiņu dzīvoja Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā — stepes un mežastepes joslā, kas bija piemērota zemkopībai. Dažos rajonos ukraiņi veidoja vairākumu. Īpaši daudz ukraiņu bija [[Slavgoroda]]s, [[Omska]]s un [[Altaja novads|Altaja]] apkaimē. 1926. gadā tikai aptuveni 3,4 % Sibīrijas ukraiņu dzīvoja pilsētās. Lielākās ukraiņu pilsētu kopienas atradās Omskā, Slavgorodā, Krasnojarskā, Irkutskā un Tomskā. === Staļina laiks un Gulags === [[Josifs Staļins|Staļina]] laikā Sibīrija kļuva par vienu no galvenajiem piespiedu izsūtījumu un [[Gulags|Gulaga]] nometņu reģioniem. 1929.–1932. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti daudzi ukraiņu zemnieki, kurus padomju vara pasludināja par ''kulakiem''. Daudzi ukraiņi devās uz Sibīriju arī, bēgot no [[Holodomors|bada]] un represijām Ukrainā. 1939.–1940. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti arī iedzīvotāji no [[Rietumukraina]]s. Otrā pasaules kara laikā uz Sibīriju tika evakuēti rūpniecības uzņēmumi un iedzīvotāji no Eiropas daļas, tostarp no Ukrainas. Sibīrijā attīstījās ogļu, metalurģijas, smagā un ķīmiskā rūpniecība, īpaši [[Kuzņeckas ogļu baseins|Kuzņeckas baseinā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] daudzi ukraiņi, tostarp bijušie [[Ukrainas nemiernieku armija]]s dalībnieki, tika nosūtīti uz Gulaga nometnēm Sibīrijā. Ukraiņu ieslodzītie piedalījās arī vairākās nometņu sacelšanās kustībās, tostarp [[Noriļskas sacelšanās|Noriļskas sacelšanās]] 1953. gadā. === Pēckara periods === Pēc kara Sibīrijā turpināja pieaugt ukraiņu skaits, jo daļa cilvēku tika nosūtīti piespiedu kārtā, bet citi pārcēlās darba un labāku materiālo apstākļu dēļ. 1950. gados ukraiņi piedalījās arī neskarto zemju apgūšanā. Tomēr padomju tautas skaitīšanās ukraiņu īpatsvars Sibīrijā samazinājās. Tas bija saistīts ar [[rusifikācija|rusifikāciju]], jauktām laulībām, pāreju uz [[krievu valoda|krievu valodu]] un ukraiņu skolu, preses un kultūras institūciju trūkumu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas nacionālais sastāvs 1970. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 359 || 2,7 || 219 || 2,7 || 578 || 2,7 |- | Krievi || 11 517 || 87,5 || 6 604 || 81,5 || 18 121 || 85,1 |- | Vācieši || 402 || 3,0 || 66 || 0,7 || 468 || 2,2 |- | Tatāri || 292 || 2,2 || 121 || 1,5 || 413 || 1,9 |- | Burjati || — || — || 312 || 3,8 || 312 || 1,5 |- | Jakuti || — || — || 295 || 3,6 || 295 || 1,4 |- | Baltkrievi || 76 || 0,6 || 65 || 0,8 || 141 || 0,6 |- | Citi || 300 || 2,3 || 377 || 4,6 || 677 || 3,2 |- | Kopā || 13 174 || 100,0 || 8 127 || 100,0 || 21 301 || 100,0 |} Saskaņā ar 1970. gada datiem Sibīrijā bija 578 000 ukraiņu pēc tautības. Tomēr pētnieki uzskatīja, ka cilvēku skaits ar ukraiņu izcelsmi varēja pārsniegt 2 miljonus. == Valoda un rusifikācija == Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijā pakāpeniski samazinājās. 1959. gada tautas skaitīšanā tikai 54 % ukraiņu pēc tautības norādīja [[ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]] kā dzimto, bet 46 % — krievu valodu. 1970. gada dati rāda vēl izteiktāku valodas maiņu. {| class="wikitable" |+ Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijas ukraiņu vidū 1970. gadā ! Rādītājs !! Skaits, tūkst. !! % |- | Ukraiņi pēc tautības || 578 || 100 |- | Norādīja ukraiņu valodu kā dzimto || 252 || 44 |- | Zināja ukraiņu valodu kā otro valodu || 83 || 14 |- | Nezināja ukraiņu valodu || 243 || 42 |- | Norādīja krievu valodu kā dzimto || 326 || 56 |- | Zināja krievu valodu kā otro valodu || 225 || 39 |- | Nezināja krievu valodu || 27 || 5 |} Rusifikāciju veicināja pilsētu pieaugums, jauktās laulības, padomju izglītības politika un ukraiņu kultūras institūciju trūkums. Ukraiņu skolas Sibīrijā pastāvēja tikai īsu laiku 1930. gadu sākumā. == 21. gadsimts == Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] daudzi ukraiņi palika dzīvot Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Daļa saglabāja ukraiņu identitāti, bet liela daļa pakāpeniski asimilējās krievvalodīgajā vidē. 21. gadsimtā Sibīrijas ukraiņi galvenokārt dzīvo lielajās pilsētās un rūpniecības centros — [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Omska|Omskā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Irkutska|Irkutskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Kemerova|Kemerovā]], [[Noriļska|Noriļskā]] un citur. Ukraiņu kopienu skaits un aktivitāte ir atkarīga no vietējās politiskās un kultūras vides. == Skatīt arī == * [[Ukraiņu diaspora]] * [[Sibīrija]] * [[Gulags]] * [[Rusifikācija]] * [[Holodomors]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu diaspora]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Sibīrija]] [[Kategorija:Krievijas Tālie Austrumi]] [[Kategorija:Krievijas etniskās grupas]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] tgqmx5cm1sgl1icikch1u2rdf9p8opm 4466027 4465888 2026-05-10T08:39:49Z Papuass 88 /* Revolūcijas un pilsoņu kara laiks */ 4466027 wikitext text/x-wiki '''Sibīrijas ukraiņi''' ir [[ukraiņi|ukraiņu]] etniskā grupa un daļa no [[ukraiņu diaspora]]s, kas vēsturiski dzīvo [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas Tālajos Austrumos]]. Ukraiņi Sibīrijā veidojušies vairāku migrācijas viļņu rezultātā — brīvprātīgas zemnieku kolonizācijas, piespiedu izsūtījumu, militārās mobilizācijas, rūpnieciskās migrācijas un [[Gulags|Gulaga]] ieslodzījumu dēļ. Sibīrijas ukraiņi ir viena no senākajām un vēsturiski nozīmīgākajām ukraiņu diasporas daļām. Dažos Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionos ukraiņi 19. un 20. gadsimtā veidoja ievērojamu iedzīvotāju daļu, īpaši lauksaimniecības kolonizācijas rajonos. == Vēsture == === Krievijas impērijas laiks === Ukraiņu klātbūtne Sibīrijā sākās jau 17. gadsimtā. [[Maskavija]]s un vēlāk [[Krievijas Impērija]]s laikā uz Sibīriju tika sūtīti gan brīvprātīgi kolonisti, gan izsūtītie. 1642. gadā pie [[Ļena]]s upes tika izsūtīti tā dēvētie ''čerkasi'', kā Maskavijā 17. gadsimtā bieži sauca ukraiņus. Šī grupa nāca no [[Slobodas Ukraina]]s un kopā ar ģimenēm bija aptuveni 188 cilvēki. 17. gadsimta otrajā pusē uz Sibīriju tika izsūtīti vairāki ukraiņu politiskie darbinieki un viņu atbalstītāji. Starp viņiem bija [[Ivans Vigovskis|Ivana Vigovska]] piekritēji, [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] pretinieki, [[Demjans Mnogogrišnijs]] ar ģimeni, kā arī [[Ivans Samoilovičs]] ar radiniekiem. Pēc [[Poltavas kauja]]s 1709. gadā Sibīrijā nonāca daudzi [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]] atbalstītāji, tostarp [[Andrijs Vojnarovskis]], kurš 1723. gadā tika izsūtīts uz [[Jakutska|Jakutsku]]. Pēc [[Zaporožjes Siča]]s likvidēšanas 1775. gadā daļa kazaku vecākās kārtas tika izsūtīta uz Sibīriju. Uz Sibīrijas katorgu tika nosūtīti arī [[Kolijivščina]]s dalībnieki, tostarp [[Maksims Zalizņaks]]. 19. gadsimtā Sibīrijā tika izsūtīti arī ukraiņu revolucionāri, sabiedriskie darbinieki un rakstnieki. Starp viņiem bija [[dekabristi]], revolucionārie narodņiki, sociāldemokrāti, kā arī rakstnieks [[Pavlo Hrabovskis]]. Uz Sibīriju tika nosūtīti arī zemnieku nemieru dalībnieki, tostarp [[Ustims Karmeļuks]]. === Zemnieku kolonizācija === 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas Impērijas valdība veicināja zemnieku pārcelšanos no impērijas rietumu apgabaliem uz Sibīriju. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 1861. gadā daudzus zemniekus skāra zemes trūkums, tāpēc pārcelšanās uz Sibīriju kļuva pievilcīga. Ukraiņu zemnieki bija nozīmīga šīs kolonizācijas daļa. Viņi bieži nebija tik cieši piesaistīti tradicionālajai krievu zemnieku kopienas sistēmai, tāpēc vieglāk piekrita pārcelties uz jaunām zemēm. Īpaši liels pārcelšanās vilnis sākās pēc [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves 1891.–1905. gadā un pēc neveiksmīgajām cerībām uz [[Pjotrs Stolipins|Stolipina]] agrāro reformu. No 1885. līdz 1914. gadam aiz [[Urāli]]em no deviņām ukraiņu guberņām pārcēlās aptuveni 1 742 000 cilvēku, bet no visām ukraiņu zemēm — vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Apmēram 35 % no šīs migrācijas bija saistīti tieši ar Sibīriju. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas Sibīrijā dzīvoja aptuveni 142 000 ukraiņu, tomēr faktiskais skaits, iespējams, bija lielāks. Līdz 1914. gadam ukraiņu skaits Sibīrijā varēja sasniegt gandrīz 1 miljonu cilvēku jeb aptuveni 12 % no visa reģiona iedzīvotājiem. == Sibīrijas iedzīvotāju skaita pieaugums == 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Sibīrijas iedzīvotāju skaits strauji pieauga. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju skaits, tūkstošos ! Reģions !! 1867 !! 1897 !! 1911 |- | Rietumsibīrija || 1 891 || 3 381 || 6 160 |- | Austrumsibīrija || 1 380 || 2 198 || 2 836 |- | Visa Sibīrija || 3 271 || 5 579 || 8 996 |- | Tostarp pilsētās || 244 || 394 || 836 |} Blīvāk apdzīvota bija Sibīrijas dienvidu josla no [[Tjumeņa]]s līdz [[Irkutska]]i un [[Čita]]i. Tajā atradās mežastepes un stepes teritorijas, kas bija piemērotas lauksaimniecībai. Lielākās Sibīrijas pilsētas 20. gadsimta sākumā bija [[Omska]], [[Irkutska]], [[Tomska]], [[Krasnojarska]], [[Barnaula]] un [[Tjumeņa]]. == Ukraiņi Sibīrijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē == Ukraiņiem bija ievērojama loma Sibīrijas administratīvajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Ukraiņu izcelsmes personas darbojās Sibīrijas gubernatoru un ģenerālgubernatoru amatos, kā arī rūpnīcu, baznīcas un izglītības pārvaldē. Īpaši nozīmīga bija ukraiņu garīdzniecības loma. 18. gadsimtā vairāki Tobolskas un Sibīrijas metropolīti bija ukraiņu izcelsmes, tostarp [[Filofejs Leščinskis]], [[Joans Maksimovičs]], [[Antonijs Stahovskis]], [[Arsenijs Macijevičs]] un [[Pavlo Koņuškevičs]]. Arī Irkutskas bīskapu vidū bija ukraiņi, piemēram, [[Inokentijs Kulčickis]] un [[Sofronijs Kristaļskis]]. Ukraiņu garīdznieki un izglītotie cilvēki veicināja Sibīrijas kultūras, izglītības un baznīcas dzīves attīstību. == Revolūcijas un pilsoņu kara laiks == === 1917.–1920. gads === Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā Sibīrijā aktivizējās ukraiņu politiskā un sabiedriskā dzīve. Ukraiņu organizācijas radās [[Omska|Omskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgorodā]], [[Kurgāna|Kurgānā]], [[Bijska|Bijskā]], [[Kainska|Kainskā]] un citās pilsētās. Omskā darbojās Ukraiņu brīvā kopiena, Tomskā — apgabala padome, bet citās vietās veidojās vietējās ukraiņu padomes un biedrības. Sibīrijā sāka iznākt ukraiņu preses izdevumi, tostarp laikraksti ''Ukraiņu Balss'' Omskā un ''Ukraiņu Vārds'' Tomskā. 1917. gada augustā Omskā notika Pirmais Sibīrijas ukraiņu kongress, kas nodibināja Galveno Ukrainas padomi Sibīrijā. Par tās priekšsēdētāju kļuva G. Koncevičs, bet par vietnieku — M. Novoseļskis. Kongress nosūtīja pārstāvi uz [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālo Radu]] [[Kijiva|Kijivā]]. Sibīrijā tika mēģināts veidot arī ukraiņu militārās vienības. Vispazīstamākā bija [[Petro Sahaidačnijs|hetmaņa Petro Sahaidačnija]] vārdā nosauktais kurins Omskā. Ukraiņu bataljoni tika veidoti arī [[Irkutska|Irkutskā]] un citās pilsētās. === Sibīrijas autonomijas kustība === 1917. gada nogalē Sibīrijā pastiprinājās autonomijas kustība. [[Tomska|Tomskā]] notika Sibīrijas ārkārtas kongress, kas izveidoja Sibīrijas pagaidu apgabala domi un Sibīrijas apgabala padomi. Šajās struktūrās bija paredzēta arī ukraiņu pārstāvniecība. 1918. gada augustā Omskā notika Otrais Sibīrijas ukraiņu kongress. Tas prasīja Sibīrijas pašnoteikšanos un nacionālo pašpārvaldi ukraiņiem. Tomēr [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā ukraiņu kustību Sibīrijā pakāpeniski ierobežoja gan baltās, gan vēlāk boļševiku varas struktūras. Pēc [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] spēku sakāves 1920. gadā Sibīriju pārņēma [[boļševiki]], un neatkarīga ukraiņu politiskā darbība tika apspiesta. == Zaļā Ukraina == ''Sīkāk skatīt: [[Zaļā Ukraina]]'' Ukraiņu kustība īpaši aktīva bija arī [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur vēsturiski izveidojās ukraiņu apdzīvots reģions, ko sauca par Zaļo Ukrainu. 1917. gadā ukraiņu biedrības jeb ''hromadas'' radās [[Vladivostoka|Vladivostokā]], [[Habarovska|Habarovskā]], [[Usūrijska|Nikoļskā-Usūrijskā]] un citās vietās. Vladivostokā ukraiņu organizācijās iesaistījās vairāk nekā 1 500 cilvēku, tostarp daudz karavīru. 1917. gada 30. aprīlī tur sāka iznākt pirmais ukraiņu laikraksts Tālajos Austrumos — ''Ukraiņec'', kura redaktors bija [[Dmitro Boroviks]]. 1917. gada jūnijā Nikoļskā-Usūrijskā notika Pirmais Tālo Austrumu ukraiņu kongress. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 pārstāvju no vairāk nekā 20 organizācijām. Kongress kļuva par sākumu organizētai ukraiņu politiskajai darbībai Zaļajā Klinā. 1918. gada janvārī Habarovskā notika Otrais Tālo Austrumu ukraiņu kongress, kas vērsās pie [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdības ar lūgumu atbalstīt Zaļā Klina atzīšanu par Ukrainas valsts daļu. 1918. gada aprīlī Trešais kongress pieņēma lēmumu cīnīties par neatkarīgu ukraiņu valsti pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un veidot Zaļā Klina ukraiņu armiju. Kustības vadībā darbojās Reģionālais sekretariāts, kuru vadīja [[Jurijs Hluško-Mova]]. 1922. gada novembrī boļševiki sekretariātu arestēja, un organizētā ukraiņu kustība Tālajos Austrumos tika iznīcināta. == Padomju periods == === 1920. gadi === Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] Sibīrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt. 1926. gada tautas skaitīšana pirmo reizi sniedza detalizētākus datus par Sibīrijas nacionālo sastāvu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 738 || 9,8 || 115 || 3,4 || 853 || 7,8 |- | Krievi || 5 938 || 79,2 || 2 366 || 69,5 || 8 304 || 76,2 |- | Baltkrievi || 170 || 2,3 || 153 || 4,5 || 323 || 3,0 |- | Mordvieši || 100 || 1,3 || 20 || 0,6 || 120 || 1,0 |- | Tatāri || 68 || 0,9 || 36 || 1,1 || 104 || 0,9 |- | Vācieši || 77 || 1,0 || 4 || 0,1 || 81 || 0,7 |- | Poļi || 28 || 0,4 || 21 || 0,6 || 49 || 0,5 |- | Citi || 336 || 4,4 || 213 || 6,2 || 549 || 5,0 |- | Kopā || 7 505 || 100,0 || 3 402 || 100,0 || 10 907 || 100,0 |} Lielākā daļa Sibīrijas ukraiņu dzīvoja Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā — stepes un mežastepes joslā, kas bija piemērota zemkopībai. Dažos rajonos ukraiņi veidoja vairākumu. Īpaši daudz ukraiņu bija [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgorodas]], [[Omska]]s un [[Altaja novads|Altaja]] apkaimē. 1926. gadā tikai aptuveni 3,4 % Sibīrijas ukraiņu dzīvoja pilsētās. Lielākās ukraiņu pilsētu kopienas atradās Omskā, Slavgorodā, Krasnojarskā, Irkutskā un Tomskā. === Staļina laiks un Gulags === [[Josifs Staļins|Staļina]] laikā Sibīrija kļuva par vienu no galvenajiem piespiedu izsūtījumu un [[Gulags|Gulaga]] nometņu reģioniem. 1929.–1932. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti daudzi ukraiņu zemnieki, kurus padomju vara pasludināja par ''kulakiem''. Daudzi ukraiņi devās uz Sibīriju arī, bēgot no [[Holodomors|bada]] un represijām Ukrainā. 1939.–1940. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti arī iedzīvotāji no [[Rietumukraina]]s. Otrā pasaules kara laikā uz Sibīriju tika evakuēti rūpniecības uzņēmumi un iedzīvotāji no Eiropas daļas, tostarp no Ukrainas. Sibīrijā attīstījās ogļu, metalurģijas, smagā un ķīmiskā rūpniecība, īpaši [[Kuzņeckas ogļu baseins|Kuzņeckas baseinā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] daudzi ukraiņi, tostarp bijušie [[Ukrainas nemiernieku armija]]s dalībnieki, tika nosūtīti uz Gulaga nometnēm Sibīrijā. Ukraiņu ieslodzītie piedalījās arī vairākās nometņu sacelšanās kustībās, tostarp [[Noriļskas sacelšanās|Noriļskas sacelšanās]] 1953. gadā. === Pēckara periods === Pēc kara Sibīrijā turpināja pieaugt ukraiņu skaits, jo daļa cilvēku tika nosūtīti piespiedu kārtā, bet citi pārcēlās darba un labāku materiālo apstākļu dēļ. 1950. gados ukraiņi piedalījās arī neskarto zemju apgūšanā. Tomēr padomju tautas skaitīšanās ukraiņu īpatsvars Sibīrijā samazinājās. Tas bija saistīts ar [[Pārkrievošana|rusifikāciju]], jauktām laulībām, pāreju uz [[krievu valoda|krievu valodu]] un ukraiņu skolu, preses un kultūras institūciju trūkumu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas nacionālais sastāvs 1970. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 359 || 2,7 || 219 || 2,7 || 578 || 2,7 |- | Krievi || 11 517 || 87,5 || 6 604 || 81,5 || 18 121 || 85,1 |- | Vācieši || 402 || 3,0 || 66 || 0,7 || 468 || 2,2 |- | Tatāri || 292 || 2,2 || 121 || 1,5 || 413 || 1,9 |- | Burjati || — || — || 312 || 3,8 || 312 || 1,5 |- | Jakuti || — || — || 295 || 3,6 || 295 || 1,4 |- | Baltkrievi || 76 || 0,6 || 65 || 0,8 || 141 || 0,6 |- | Citi || 300 || 2,3 || 377 || 4,6 || 677 || 3,2 |- | Kopā || 13 174 || 100,0 || 8 127 || 100,0 || 21 301 || 100,0 |} Saskaņā ar 1970. gada datiem Sibīrijā bija 578 000 ukraiņu pēc tautības. Tomēr pētnieki uzskatīja, ka cilvēku skaits ar ukraiņu izcelsmi varēja pārsniegt 2 miljonus. == Valoda un rusifikācija == Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijā pakāpeniski samazinājās. 1959. gada tautas skaitīšanā tikai 54 % ukraiņu pēc tautības norādīja [[ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]] kā dzimto, bet 46 % — krievu valodu. 1970. gada dati rāda vēl izteiktāku valodas maiņu. {| class="wikitable" |+ Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijas ukraiņu vidū 1970. gadā ! Rādītājs !! Skaits, tūkst. !! % |- | Ukraiņi pēc tautības || 578 || 100 |- | Norādīja ukraiņu valodu kā dzimto || 252 || 44 |- | Zināja ukraiņu valodu kā otro valodu || 83 || 14 |- | Nezināja ukraiņu valodu || 243 || 42 |- | Norādīja krievu valodu kā dzimto || 326 || 56 |- | Zināja krievu valodu kā otro valodu || 225 || 39 |- | Nezināja krievu valodu || 27 || 5 |} Rusifikāciju veicināja pilsētu pieaugums, jauktās laulības, padomju izglītības politika un ukraiņu kultūras institūciju trūkums. Ukraiņu skolas Sibīrijā pastāvēja tikai īsu laiku 1930. gadu sākumā. == 21. gadsimts == Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] daudzi ukraiņi palika dzīvot Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Daļa saglabāja ukraiņu identitāti, bet liela daļa pakāpeniski asimilējās krievvalodīgajā vidē. 21. gadsimtā Sibīrijas ukraiņi galvenokārt dzīvo lielajās pilsētās un rūpniecības centros — [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Omska|Omskā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Irkutska|Irkutskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Kemerova|Kemerovā]], [[Noriļska|Noriļskā]] un citur. Ukraiņu kopienu skaits un aktivitāte ir atkarīga no vietējās politiskās un kultūras vides. == Skatīt arī == * [[Ukraiņu diaspora]] * [[Sibīrija]] * [[Gulags]] * [[Pārkrievošana|Rusifikācija]] * [[Holodomors]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu diaspora]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Sibīrija]] [[Kategorija:Krievijas Tālie Austrumi]] [[Kategorija:Krievijas etniskās grupas]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] fl1v0ub1gvjiw71ngy9iyq9mn9rdrr5 4466062 4466027 2026-05-10T10:54:49Z Votre Provocateur 111653 4466062 wikitext text/x-wiki '''Sibīrijas ukraiņi''' ir [[ukraiņi|ukraiņu]] etniskā grupa un daļa no [[ukraiņu diaspora]]s, kas vēsturiski dzīvo [[Sibīrija|Sibīrijā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas Tālajos Austrumos]]. Ukraiņi Sibīrijā veidojušies vairāku migrācijas viļņu rezultātā — brīvprātīgas zemnieku kolonizācijas, piespiedu izsūtījumu, militārās mobilizācijas, rūpnieciskās migrācijas un [[Gulags|Gulaga]] ieslodzījumu dēļ. Sibīrijas ukraiņi ir viena no senākajām un vēsturiski nozīmīgākajām ukraiņu diasporas daļām. Dažos Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionos ukraiņi 19. un 20. gadsimtā veidoja ievērojamu iedzīvotāju daļu, īpaši lauksaimniecības kolonizācijas rajonos. == Vēsture == === Krievijas impērijas laiks === Ukraiņu klātbūtne Sibīrijā sākās jau 17. gadsimtā. [[Maskavija]]s un vēlāk [[Krievijas Impērija]]s laikā uz Sibīriju tika sūtīti gan brīvprātīgi kolonisti, gan izsūtītie. 1642. gadā pie [[Ļena]]s upes tika izsūtīti tā dēvētie ''čerkasi'', kā Maskavijā 17. gadsimtā bieži sauca ukraiņus. Šī grupa nāca no [[Slobodas Ukraina]]s un kopā ar ģimenēm bija aptuveni 188 cilvēki. 17. gadsimta otrajā pusē uz Sibīriju tika izsūtīti vairāki ukraiņu politiskie darbinieki un viņu atbalstītāji. Starp viņiem bija [[Ivans Vigovskis|Ivana Vigovska]] piekritēji, [[Ivans Brjuhoveckis|Ivana Brjuhovecka]] pretinieki, [[Demjans Mnogogrišnijs]] ar ģimeni, kā arī [[Ivans Samoilovičs]] ar radiniekiem. Pēc [[Poltavas kauja]]s 1709. gadā Sibīrijā nonāca daudzi [[Ivans Mazepa|Ivana Mazepas]] atbalstītāji, tostarp [[Andrijs Vojnarovskis]], kurš 1723. gadā tika izsūtīts uz [[Jakutska|Jakutsku]]. Pēc [[Zaporožjes Siča]]s likvidēšanas 1775. gadā daļa kazaku vecākās kārtas tika izsūtīta uz Sibīriju. Uz Sibīrijas katorgu tika nosūtīti arī [[Kolijivščina]]s dalībnieki, tostarp [[Maksims Zalizņaks]]. 19. gadsimtā Sibīrijā tika izsūtīti arī ukraiņu revolucionāri, sabiedriskie darbinieki un rakstnieki. Starp viņiem bija [[dekabristi]], revolucionārie narodņiki, sociāldemokrāti, kā arī rakstnieks [[Pavlo Hrabovskis]]. Uz Sibīriju tika nosūtīti arī zemnieku nemieru dalībnieki, tostarp [[Ustims Karmeļuks]]. === Zemnieku kolonizācija === 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas Impērijas valdība veicināja zemnieku pārcelšanos no impērijas rietumu apgabaliem uz Sibīriju. Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas 1861. gadā daudzus zemniekus skāra zemes trūkums, tāpēc pārcelšanās uz Sibīriju kļuva pievilcīga. Ukraiņu zemnieki bija nozīmīga šīs kolonizācijas daļa. Viņi bieži nebija tik cieši piesaistīti tradicionālajai krievu zemnieku kopienas sistēmai, tāpēc vieglāk piekrita pārcelties uz jaunām zemēm. Īpaši liels pārcelšanās vilnis sākās pēc [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] būves 1891.–1905. gadā un pēc neveiksmīgajām cerībām uz [[Pjotrs Stolipins|Stolipina]] agrāro reformu. No 1885. līdz 1914. gadam aiz [[Urāli]]em no deviņām ukraiņu guberņām pārcēlās aptuveni 1 742 000 cilvēku, bet no visām ukraiņu zemēm — vairāk nekā 2 miljoni cilvēku. Apmēram 35 % no šīs migrācijas bija saistīti tieši ar Sibīriju. Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas Sibīrijā dzīvoja aptuveni 142 000 ukraiņu, tomēr faktiskais skaits, iespējams, bija lielāks. Līdz 1914. gadam ukraiņu skaits Sibīrijā varēja sasniegt gandrīz 1 miljonu cilvēku jeb aptuveni 12 % no visa reģiona iedzīvotājiem. == Sibīrijas iedzīvotāju skaita pieaugums == 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Sibīrijas iedzīvotāju skaits strauji pieauga. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju skaits, tūkstošos ! Reģions !! 1867 !! 1897 !! 1911 |- | Rietumsibīrija || 1 891 || 3 381 || 6 160 |- | Austrumsibīrija || 1 380 || 2 198 || 2 836 |- | Visa Sibīrija || 3 271 || 5 579 || 8 996 |- | Tostarp pilsētās || 244 || 394 || 836 |} Blīvāk apdzīvota bija Sibīrijas dienvidu josla no [[Tjumeņa]]s līdz [[Irkutska]]i un [[Čita]]i. Tajā atradās mežastepes un stepes teritorijas, kas bija piemērotas lauksaimniecībai. Lielākās Sibīrijas pilsētas 20. gadsimta sākumā bija [[Omska]], [[Irkutska]], [[Tomska]], [[Krasnojarska]], [[Barnaula]] un [[Tjumeņa]]. == Ukraiņi Sibīrijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē == Ukraiņiem bija ievērojama loma Sibīrijas administratīvajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē. Ukraiņu izcelsmes personas darbojās Sibīrijas gubernatoru un ģenerālgubernatoru amatos, kā arī rūpnīcu, baznīcas un izglītības pārvaldē. Īpaši nozīmīga bija ukraiņu garīdzniecības loma. 18. gadsimtā vairāki Tobolskas un Sibīrijas metropolīti bija ukraiņu izcelsmes, tostarp [[Filofejs Leščinskis]], [[Joans Maksimovičs]], [[Antonijs Stahovskis]], [[Arsenijs Macijevičs]] un [[Pavlo Koņuškevičs]]. Arī Irkutskas bīskapu vidū bija ukraiņi, piemēram, [[Inokentijs Kulčickis]] un [[Sofronijs Kristaļskis]]. Ukraiņu garīdznieki un izglītotie cilvēki veicināja Sibīrijas kultūras, izglītības un baznīcas dzīves attīstību. == Revolūcijas un pilsoņu kara laiks == === 1917.–1920. gads === Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gadā Sibīrijā aktivizējās ukraiņu politiskā un sabiedriskā dzīve. Ukraiņu organizācijas radās [[Omska|Omskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgorodā]], [[Kurgāna|Kurgānā]], [[Bijska|Bijskā]], [[Kainska|Kainskā]] un citās pilsētās. Omskā darbojās Ukraiņu brīvā kopiena, Tomskā — apgabala padome, bet citās vietās veidojās vietējās ukraiņu padomes un biedrības. Sibīrijā sāka iznākt ukraiņu preses izdevumi, tostarp laikraksti ''Ukraiņu Balss'' Omskā un ''Ukraiņu Vārds'' Tomskā. 1917. gada augustā Omskā notika Pirmais Sibīrijas ukraiņu kongress, kas nodibināja Galveno Ukrainas padomi Sibīrijā. Par tās priekšsēdētāju kļuva G. Koncevičs, bet par vietnieku — M. Novoseļskis. Kongress nosūtīja pārstāvi uz [[Ukrainas Centrālā Rada|Ukrainas Centrālo Radu]] [[Kijiva|Kijivā]]. Sibīrijā tika mēģināts veidot arī ukraiņu militārās vienības. Vispazīstamākā bija [[Petro Sahaidačnijs|hetmaņa Petro Sahaidačnija]] vārdā nosauktais kurins Omskā. Ukraiņu bataljoni tika veidoti arī [[Irkutska|Irkutskā]] un citās pilsētās. === Sibīrijas autonomijas kustība === 1917. gada nogalē Sibīrijā pastiprinājās autonomijas kustība. [[Tomska|Tomskā]] notika Sibīrijas ārkārtas kongress, kas izveidoja Sibīrijas pagaidu apgabala domi un Sibīrijas apgabala padomi. Šajās struktūrās bija paredzēta arī ukraiņu pārstāvniecība. 1918. gada augustā Omskā notika Otrais Sibīrijas ukraiņu kongress. Tas prasīja Sibīrijas pašnoteikšanos un nacionālo pašpārvaldi ukraiņiem. Tomēr [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā ukraiņu kustību Sibīrijā pakāpeniski ierobežoja gan baltās, gan vēlāk boļševiku varas struktūras. Pēc [[Aleksandrs Kolčaks|Aleksandra Kolčaka]] spēku sakāves 1920. gadā Sibīriju pārņēma [[boļševiki]], un neatkarīga ukraiņu politiskā darbība tika apspiesta. == Zaļā Ukraina == ''Sīkāk skatīt: [[Zaļā Ukraina]]'' Ukraiņu kustība īpaši aktīva bija arī [[Krievijas Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], kur vēsturiski izveidojās ukraiņu apdzīvots reģions, ko sauca par Zaļo Ukrainu. 1917. gadā ukraiņu biedrības jeb ''hromadas'' radās [[Vladivostoka|Vladivostokā]], [[Habarovska|Habarovskā]], [[Usūrijska|Nikoļskā-Usūrijskā]] un citās vietās. Vladivostokā ukraiņu organizācijās iesaistījās vairāk nekā 1 500 cilvēku, tostarp daudz karavīru. 1917. gada 30. aprīlī tur sāka iznākt pirmais ukraiņu laikraksts Tālajos Austrumos — ''Ukraiņec'', kura redaktors bija [[Dmitro Boroviks]]. 1917. gada jūnijā Nikoļskā-Usūrijskā notika Pirmais Tālo Austrumu ukraiņu kongress. Tajā piedalījās vairāk nekā 50 pārstāvju no vairāk nekā 20 organizācijām. Kongress kļuva par sākumu organizētai ukraiņu politiskajai darbībai Zaļajā Klinā. 1918. gada janvārī Habarovskā notika Otrais Tālo Austrumu ukraiņu kongress, kas vērsās pie [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdības ar lūgumu atbalstīt Zaļā Klina atzīšanu par Ukrainas valsts daļu. 1918. gada aprīlī Trešais kongress pieņēma lēmumu cīnīties par neatkarīgu ukraiņu valsti pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] un veidot Zaļā Klina ukraiņu armiju. Kustības vadībā darbojās Reģionālais sekretariāts, kuru vadīja [[Jurijs Hluško-Mova]]. 1922. gada novembrī boļševiki sekretariātu arestēja, un organizētā ukraiņu kustība Tālajos Austrumos tika iznīcināta. == Padomju periods == === 1920. gadi === Pēc [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] Sibīrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt. 1926. gada tautas skaitīšana pirmo reizi sniedza detalizētākus datus par Sibīrijas nacionālo sastāvu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs 1926. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 738 || 9,8 || 115 || 3,4 || 853 || 7,8 |- | Krievi || 5 938 || 79,2 || 2 366 || 69,5 || 8 304 || 76,2 |- | Baltkrievi || 170 || 2,3 || 153 || 4,5 || 323 || 3,0 |- | Mordvieši || 100 || 1,3 || 20 || 0,6 || 120 || 1,0 |- | Tatāri || 68 || 0,9 || 36 || 1,1 || 104 || 0,9 |- | Vācieši || 77 || 1,0 || 4 || 0,1 || 81 || 0,7 |- | Poļi || 28 || 0,4 || 21 || 0,6 || 49 || 0,5 |- | Citi || 336 || 4,4 || 213 || 6,2 || 549 || 5,0 |- | Kopā || 7 505 || 100,0 || 3 402 || 100,0 || 10 907 || 100,0 |} Lielākā daļa Sibīrijas ukraiņu dzīvoja Rietumsibīrijas dienvidrietumu daļā — stepes un mežastepes joslā, kas bija piemērota zemkopībai. Dažos rajonos ukraiņi veidoja vairākumu. Īpaši daudz ukraiņu bija [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgorodas]], [[Omska]]s un [[Altaja novads|Altaja]] apkaimē. 1926. gadā tikai aptuveni 3,4 % Sibīrijas ukraiņu dzīvoja pilsētās. Lielākās ukraiņu pilsētu kopienas atradās Omskā, Slavgorodā, Krasnojarskā, Irkutskā un Tomskā. === Staļina laiks un Gulags === [[Josifs Staļins|Staļina]] laikā Sibīrija kļuva par vienu no galvenajiem piespiedu izsūtījumu un [[Gulags|Gulaga]] nometņu reģioniem. 1929.–1932. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti daudzi ukraiņu zemnieki, kurus padomju vara pasludināja par ''kulakiem''. Daudzi ukraiņi devās uz Sibīriju arī, bēgot no [[Holodomors|bada]] un represijām Ukrainā. 1939.–1940. gadā uz Sibīriju tika izsūtīti arī iedzīvotāji no [[Rietumukraina]]s. Otrā pasaules kara laikā uz Sibīriju tika evakuēti rūpniecības uzņēmumi un iedzīvotāji no Eiropas daļas, tostarp no Ukrainas. Sibīrijā attīstījās ogļu, metalurģijas, smagā un ķīmiskā rūpniecība, īpaši [[Kuzņeckas ogļu baseins|Kuzņeckas baseinā]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] daudzi ukraiņi, tostarp bijušie [[Ukrainas nemiernieku armija]]s dalībnieki, tika nosūtīti uz Gulaga nometnēm Sibīrijā. Ukraiņu ieslodzītie piedalījās arī vairākās nometņu sacelšanās kustībās, tostarp [[Noriļskas sacelšanās|Noriļskas sacelšanās]] 1953. gadā. === Pēckara periods === Pēc kara Sibīrijā turpināja pieaugt ukraiņu skaits, jo daļa cilvēku tika nosūtīti piespiedu kārtā, bet citi pārcēlās darba un labāku materiālo apstākļu dēļ. 1950. gados ukraiņi piedalījās arī neskarto zemju apgūšanā. Tomēr padomju tautas skaitīšanās ukraiņu īpatsvars Sibīrijā samazinājās. Tas bija saistīts ar [[Pārkrievošana|rusifikāciju]], jauktām laulībām, pāreju uz [[krievu valoda|krievu valodu]] un ukraiņu skolu, preses un kultūras institūciju trūkumu. {| class="wikitable" |+ Sibīrijas nacionālais sastāvs 1970. gadā ! Tautība !! Rietumsibīrija, tūkst. !! % !! Austrumsibīrija, tūkst. !! % !! Visa Sibīrija, tūkst. !! % |- | Ukraiņi || 359 || 2,7 || 219 || 2,7 || 578 || 2,7 |- | Krievi || 11 517 || 87,5 || 6 604 || 81,5 || 18 121 || 85,1 |- | Vācieši || 402 || 3,0 || 66 || 0,7 || 468 || 2,2 |- | Tatāri || 292 || 2,2 || 121 || 1,5 || 413 || 1,9 |- | Burjati || — || — || 312 || 3,8 || 312 || 1,5 |- | Jakuti || — || — || 295 || 3,6 || 295 || 1,4 |- | Baltkrievi || 76 || 0,6 || 65 || 0,8 || 141 || 0,6 |- | Citi || 300 || 2,3 || 377 || 4,6 || 677 || 3,2 |- | Kopā || 13 174 || 100,0 || 8 127 || 100,0 || 21 301 || 100,0 |} Saskaņā ar 1970. gada datiem Sibīrijā bija 578 000 ukraiņu pēc tautības. Tomēr pētnieki uzskatīja, ka cilvēku skaits ar ukraiņu izcelsmi varēja pārsniegt 2 miljonus. == Valoda un rusifikācija == Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijā pakāpeniski samazinājās. 1959. gada tautas skaitīšanā tikai 54 % ukraiņu pēc tautības norādīja [[ukraiņu valoda|ukraiņu valodu]] kā dzimto, bet 46 % — krievu valodu. 1970. gada dati rāda vēl izteiktāku valodas maiņu. {| class="wikitable" |+ Ukraiņu valodas lietojums Sibīrijas ukraiņu vidū 1970. gadā ! Rādītājs !! Skaits, tūkst. !! % |- | Ukraiņi pēc tautības || 578 || 100 |- | Norādīja ukraiņu valodu kā dzimto || 252 || 44 |- | Zināja ukraiņu valodu kā otro valodu || 83 || 14 |- | Nezināja ukraiņu valodu || 243 || 42 |- | Norādīja krievu valodu kā dzimto || 326 || 56 |- | Zināja krievu valodu kā otro valodu || 225 || 39 |- | Nezināja krievu valodu || 27 || 5 |} Rusifikāciju veicināja pilsētu pieaugums, jauktās laulības, padomju izglītības politika un ukraiņu kultūras institūciju trūkums. Ukraiņu skolas Sibīrijā pastāvēja tikai īsu laiku 1930. gadu sākumā. == 21. gadsimts == Pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] daudzi ukraiņi palika dzīvot Sibīrijā un Tālajos Austrumos. Daļa saglabāja ukraiņu identitāti, bet liela daļa pakāpeniski asimilējās krievvalodīgajā vidē. 21. gadsimtā Sibīrijas ukraiņi galvenokārt dzīvo lielajās pilsētās un rūpniecības centros — [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Omska|Omskā]], [[Krasnojarska|Krasnojarskā]], [[Irkutska|Irkutskā]], [[Tomska|Tomskā]], [[Kemerova|Kemerovā]], [[Noriļska|Noriļskā]] un citur. Ukraiņu kopienu skaits un aktivitāte ir atkarīga no vietējās politiskās un kultūras vides. == Skatīt arī == * [[Ukraiņu diaspora]] * [[Sibīrija]] * [[Gulags]] * [[Pārkrievošana|Rusifikācija]] * [[Holodomors]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraiņu diaspora]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Sibīrija]] [[Kategorija:Krievijas Tālie Austrumi]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] 4eirtkb6ffuu5mftd1mu58l29prda92 0 631445 4465889 2026-05-09T21:02:58Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Mets Grizliks | vārds_orig = ''Matt Grzelcyk'' | attēls = Matt Grzelcyk 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Mets Grizliks 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} |... 4465889 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Mets Grizliks | vārds_orig = ''Matt Grzelcyk'' | attēls = Matt Grzelcyk 2019.jpg | att_izm = | paraksts = Mets Grizliks 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|5}} | dz_viet = {{Vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=82}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 85., 3. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Bostonas "Bruins"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Metjū Grizliks''' ({{Val|en|Matthew Grzelcyk}}; dzimis {{dat|1994|1|5}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Grizliks spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] rindās. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Grizliku trešajā kārtā ar kopējo 85. numuru izvēlējās [[Bostonas "Bruins"]]. Savas karjeras laikā spēlējis "Bruins" un [[Pitsburgas "Penguins"]] komandās. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Grizliks, Mets}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Bostonas "Bruins" spēlētāji]] [[Kategorija:Pitsburgas "Penguins" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] 7rvrk0h1kz7au0guu74z5j382euxjrc 0 631446 4465893 2026-05-09T21:22:42Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Arcjoms Levšunovs | vārds_orig = ''Арцём Леўшуноў'' | attēls = Artyom Levshunov Michigan State Spartans at Air Force Falcons men's ice hockey game on October 12, 2023 at Cadet Ice Arena in Colorado Springs 2011 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Arcjoms Levšunovs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|1... 4465893 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Arcjoms Levšunovs | vārds_orig = ''Арцём Леўшуноў'' | attēls = Artyom Levshunov Michigan State Spartans at Air Force Falcons men's ice hockey game on October 12, 2023 at Cadet Ice Arena in Colorado Springs 2011 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Arcjoms Levšunovs 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|28}} | dz_viet = {{Vieta|Baltkrievija|Žlobina}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=188}} | svars = {{mērvienība|kg=94}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2024 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_gads = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Čikāgas "Blackhawks"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|10||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Arcjoms Levšunovs''' ({{Val|be|Арцём Леўшуноў}}; dzimis {{dat|2005|10|28}}) ir [[baltkrievi|baltkrievu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Levšunovs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] rindās. [[2024. gada NHL drafts|2024. gada NHL draftā]] Levšunovu pirmajā kārtā ar kopējo 2. numuru izvēlējās [[Čikāgas "Blackhawks"]], kļūstot par visaugstāk draftēto baltkrievu hokejistu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|USA}} [[Olivers Mūrs]] | title = [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2024. gada NHL drafts|2024]] | after = {{flaga|CAN}} [[Saša Bovērs]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Levšunovs, Arcjoms}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gomeļas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Baltkrievijas hokejisti]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] pdey8mcktm3nanhb07xh22c24ws0d2t 3 631447 4465895 2026-05-09T21:47:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465895 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Avgeekamfot}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 00.47 (EEST) ng5sulw96ryvf5g4xbcygsy7gwtu5ru 3 631448 4465898 2026-05-09T22:03:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465898 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Juno2}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 01.03 (EEST) 02s4a0uenzd6enlgfzvb1fl0kl4aq5b 3 631449 4465900 2026-05-09T22:07:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465900 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=F. V. Lorenz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 01.07 (EEST) 2oav0584fynu52k4tnaho7gjcbz3wg3 6 631450 4465905 2026-05-09T22:28:50Z Pirags 3757 no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/09/Pildas-II-6-kl.pmtsk_..jpg {{NA-70}} 4465905 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://www.ludzasbiblio.lv/wp-content/uploads/2022/09/Pildas-II-6-kl.pmtsk_..jpg {{NA-70}} rmqm0fzwao9fte5fad8aqexwbhhm0yz 1 631451 4465923 2026-05-10T01:26:31Z Egilus 27634 /* Krāsa nesaskan */ jauna sadaļa 4465923 wikitext text/x-wiki == Krāsa nesaskan == Kā karoga krāsa ir norādīta sūnzaļā krāsa Pantone 378C, bet tā ir krietni citā tonī nekā šeit norādītā tumšzaļā - piemēram, https://www.google.com/search?q=Pantone+378C , https://www.aizkraukle.lv/lv/notikums/selijas-diena-nereta . Apšaubu šī karoga atbilstību realitātei. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 04.26 (EEST) 5y3pb1jmyvbyjnuydnnmmhqjsfudnrz 3 631452 4465928 2026-05-10T02:46:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465928 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Arroway21}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 05.46 (EEST) sjzywjytfguqk3lwvogigpim7cthj55 3 631453 4465930 2026-05-10T02:53:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465930 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=בן משק}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 05.53 (EEST) i82ts78qgdxkgekfyxx6xwtj0t2ipyi 0 631454 4465935 2026-05-10T03:18:36Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Attēls:Karaimská kenesa.jpg|thumbnail|upright=1.0|Kenesa [[Traķi|Traķos]]]] '''Kenesa''' ir [[karaīti|karaītu]] reliģiska celtne jeb lūgšanu nams, kas pēc funkcijas atbilst [[sinagoga]]i, taču ir cieši saistīts ar karaītu reliģisko tradīciju. Nosaukums cēlies no semītu izcelsmes vārda ar nozīmi “sapulce” vai “pulcēšanās vieta”. Kenesa karaītu kopienā kalpo kā galvenā dievkalpojumu, svēto rakstu lasījumu un citu reliģisko rituālu norises v... 4465935 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karaimská kenesa.jpg|thumbnail|upright=1.0|Kenesa [[Traķi|Traķos]]]] '''Kenesa''' ir [[karaīti|karaītu]] reliģiska celtne jeb lūgšanu nams, kas pēc funkcijas atbilst [[sinagoga]]i, taču ir cieši saistīts ar karaītu reliģisko tradīciju. Nosaukums cēlies no semītu izcelsmes vārda ar nozīmi “sapulce” vai “pulcēšanās vieta”. Kenesa karaītu kopienā kalpo kā galvenā dievkalpojumu, svēto rakstu lasījumu un citu reliģisko rituālu norises vieta. Karaītu tradīcijā kenesai ir ne tikai reliģiska, bet arī nozīmīga kultūras un sociālā funkcija. Tā kalpo kā kopienas identitātes centrs, kur tiek uzturētas reliģiskās tradīcijas, izglītība un kolektīvā atmiņa. Atšķirībā no rabīniskā jūdaisma karaīti balsta savu reliģisko praksi uz [[Tanahs|ebreju Bībeles]] tekstu tiešu interpretāciju, noraidot [[Talmūds|Talmūda]] autoritāti, un tas atspoguļojas arī kenesu liturģiskajās un arhitektoniskajās īpatnībās. Tradicionāli kenesās ir atsevišķas telpas vai zonas vīriešiem un sievietēm, un tajās notiek tikai reliģiska rakstura norises. Vēsturiski kenesas bija izplatītas reģionos, kuros dzīvoja karaītu kopienas, īpaši [[Krima|Krimā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]], [[Galīcija|Galīcijā]], [[Volīnija|Volīnijā]] un dažās [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] teritorijās. Nozīmīgi karaītu reliģiskie un kultūras centri atradās tādās pilsētās kā [[Traķi]], [[Viļņa]], [[Lucka]] un [[Eipatorija]]. Mūsdienās saglabājušās kenesas tiek uzskatītas par nozīmīgu karaītu kultūras, reliģiskā mantojuma un vēsturiskās identitātes daļu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģiozas būves]] [[Kategorija:Karaīmi]] szye2co9io0e0guob2a0jzkcg44vtmp 1 631455 4465936 2026-05-10T03:20:10Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = arhitektūra |valsts = karaīmi }} 4465936 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Treisijs |tēma = arhitektūra |valsts = karaīmi }} 2g15ppzzcakxbpz3qu7ro6mj6irhino 14 631456 4465937 2026-05-10T03:20:49Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|karaīmi]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — karaīmi]] 4465937 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:CEE Spring 2026 raksti pēc valsts|karaīmi]] [[Kategorija:CEE Spring raksti — karaīmi]] 6dtxowb3iw6b4lzloft0we1kwvgh775 14 631457 4465941 2026-05-10T03:33:31Z Treisijs 347 Jauna lapa: [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Lietuvas tautas]] [[Kategorija:Polijas tautas]] [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Etnoreliģiskas grupas]] 4465941 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ukrainas tautas]] [[Kategorija:Lietuvas tautas]] [[Kategorija:Polijas tautas]] [[Kategorija:Krima]] [[Kategorija:Etnoreliģiskas grupas]] 6rc3wrfzuytbaaylkjj57u234ukilrs 0 631458 4465949 2026-05-10T03:40:16Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Ļina Kostenko]] 4465949 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ļina Kostenko]] la9ni3i8ohzfmi2jobhr99n19t8f4el 3 631459 4465951 2026-05-10T03:43:55Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4465951 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Khang VNM vvv}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 06.43 (EEST) 0uiq62zlryaj42owikoybv5pd1gv8qa 0 631460 4465965 2026-05-10T05:09:16Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Samaras apgabals]] 4465965 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Samaras apgabals]] 8xqr8870vqm2gsimahw6gz4msmwsjpu 0 631461 4465975 2026-05-10T05:34:09Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Basketbolista infokaste | vārds = Gints Fogels | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|2}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = | svars =... 4465975 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Gints Fogels | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|2}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = | svars = | poz = | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>(kā trenera asistents; [[2017.—2018. gada LBL sezona|2018]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gints Fogels''' (dzimis {{dat|1972|3|2}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], pēc spēlētāja karjeras basketbola [[treneris]]. 2026. gadā vada [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ventspils]], kurā gan asistenta, gan galvenā trenera amatā ir nostrādājis visu savu karjeru. Kā spēlētājs G. Fogels pārstāvēja dzimtās Ventspils komandu LBL turnīrā, laikā, kad tā vēl nebija starp vadošajām komandām. Agri pievērsies trenera darbam, strādājis ar bērniem, bet pēc tam uzsācis darbu [[BK Ventspils]]. Bijis asistents vairākiem komandas galvenajiem treneriem (pēdējais [[Artūrs Visockis-Rubenis]]), bet kopš 2020. gada G. Fogels ir Ventspils kluba galvenais treneris. Kā galvenais treneris izcīnījis četras sudraba medaļas Latvijas Basketbola līgā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{BK Ventspils spēlētāji}} {{Ventspils 2018}} {{DEFAULTSORT:Fogels, Gints }} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] dzkabp2z2hbmnmhwk7h7lwg6l4ef5zh 0 631462 4465982 2026-05-10T05:48:14Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Soļošana]] 4465982 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Soļošana]] qgh8hmu28y9lsv3gw61gc9pgurz0m1f 0 631463 4465986 2026-05-10T06:11:12Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olimpiada Ivanova | vārds_orig = ''Олимпиада Иванова'' | attēls = Olimpiada Ivanova, April 2015.jpg | att_izm = | paraksts = Olimpiada Ivanova 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|26}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Čuvašijas APSR|Civiļskas rajons|Munsjuta}} (tagad ... 4465986 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olimpiada Ivanova | vārds_orig = ''Олимпиада Иванова'' | attēls = Olimpiada Ivanova, April 2015.jpg | att_izm = | paraksts = Olimpiada Ivanova 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|26}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Čuvašijas APSR|Civiļskas rajons|Munsjuta}} (tagad [[Čuvašija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2004}}) | pc-a = 5 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2004]]|[[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Edmontona 2001]]|20 km soļošana}} {{MedalGold| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Helsinki 2005]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Atēnas 1997]]|10 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]] |20 km soļošana}} }} '''Olimpiada Ivanova''' ({{val|ru|Олимпиада Владимировна Иванова}}; dzimusi {{dat|1970|8|26}} [[Čuvašija|Čuvašijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Divkārtēja pasaules čempione un olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja. Bijusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]]. [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997. gada Pasaules čempionātā]] [[Atēnas|Atēnās]] O. Ivanova izcīnīja sudraba medaļu [[10 km soļošana|10 km soļošanā]], bet tika diskvalificēta par [[dopings|dopinga]] lietošanu (viņai tika konstatēts [[stanozolols]] un piespriesta divu gadu diskvalifikācija). O. Ivanova ir viena no [[Krievija]]s elites soļotāju grupas, kurus trenēja uz mūžu diskvalificētais [[Viktors Čegins]] un kuriem tikusi piemērota diskvalifikācija par dopinga pārkāpumiem. Pēc diskvalifikācijas termiņa beigām viņas pirmā zelta medaļa tika iegūta [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001. gada Pasaules čempionātā]] [[Edmontona|Edmontonā]], kur viņa uzvarēja [[20 km soļošana]]s distancē ar laiku 1.27:48. Gadu vēlāk, 2002. gadā, viņa ieguva vēl vienu zelta medaļu [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]]. Nākamais nozīmīgais sporta pasākums bija [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu olimpiskās spēles]], kurās viņa finišēja otrā aiz mājinieces [[Atanasija Cumeleka|Atanasijas Cumelekas]], iegūstot Grieķijai pirmo medaļu šajā disciplīnā, kamēr O. Ivanova finišēja četras sekundes vēlāk. Gadu vēlāk viņa ieguva zeltu 20 km soļošanā [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Helsinki|Helsinkos]], pārspējot [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ivanova, Olimpiada}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas sudraba zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] toduyst0rg7qh0854cf8zhs644bdvyu 4465988 4465986 2026-05-10T06:13:10Z Biafra 13794 4465988 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olimpiada Ivanova | vārds_orig = ''Олимпиада Иванова'' | attēls = Olimpiada Ivanova, April 2015.jpg | att_izm = | paraksts = Olimpiada Ivanova 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|26}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Čuvašijas APSR|Civiļskas rajons|Munsjuta}} (tagad [[Čuvašija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2004}}) | pc-a = 5 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2004]]|[[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Edmontona 2001]]|20 km soļošana}} {{MedalGold| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Helsinki 2005]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Atēnas 1997]]|10 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]] |20 km soļošana}} }} '''Olimpiada Ivanova''' ({{val|ru|Олимпиада Владимировна Иванова}}; dzimusi {{dat|1970|8|26}} [[Čuvašija|Čuvašijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Divkārtēja pasaules čempione un olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja. Bijusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]]. [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997. gada Pasaules čempionātā]] [[Atēnas|Atēnās]] O. Ivanova izcīnīja sudraba medaļu [[10 km soļošana|10 km soļošanā]], bet tika diskvalificēta par [[dopings|dopinga]] lietošanu (viņai tika konstatēts [[stanozolols]] un piespriesta divu gadu diskvalifikācija). O. Ivanova ir viena no [[Krievija]]s elites soļotāju grupas, kurus trenēja uz mūžu diskvalificētais [[Viktors Čegins]] un kuriem tikusi piemērota diskvalifikācija par dopinga pārkāpumiem. Pēc diskvalifikācijas termiņa beigām viņas pirmā zelta medaļa tika iegūta [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001. gada Pasaules čempionātā]] [[Edmontona|Edmontonā]], kur viņa uzvarēja [[20 km soļošana]]s distancē ar laiku 1.27:48. Gadu vēlāk, 2002. gadā, viņa ieguva vēl vienu zelta medaļu [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]]. Nākamais nozīmīgais sporta pasākums bija [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu olimpiskās spēles]], kurās viņa finišēja otrā aiz mājinieces [[Atanasija Cumeleka|Atanasijas Cumelekas]], iegūstot Grieķijai pirmo medaļu šajā disciplīnā, kamēr O. Ivanova finišēja četras sekundes vēlāk. Gadu vēlāk viņa ieguva zeltu 20 km soļošanā [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Helsinki|Helsinkos]], pārspējot [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ivanova, Olimpiada}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] 9yvf499rtmnrt6so1yuh59njzm60l56 4465990 4465988 2026-05-10T06:15:48Z Biafra 13794 4465990 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olimpiada Ivanova | vārds_orig = ''Олимпиада Иванова'' | attēls = Olimpiada Ivanova, April 2015.jpg | att_izm = | paraksts = Olimpiada Ivanova 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|26}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Čuvašijas APSR|Civiļskas rajons|Munsjuta}} (tagad [[Čuvašija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2004}}) | pc-a = 5 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2004]]|[[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Edmontona 2001]]|20 km soļošana}} {{MedalGold| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Helsinki 2005]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Atēnas 1997]]|10 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]] |20 km soļošana}} }} '''Olimpiada Ivanova''' ({{val|ru|Олимпиада Владимировна Иванова}}; dzimusi {{dat|1970|8|26}} [[Čuvašija|Čuvašijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Divkārtēja pasaules čempione un olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja. Bijusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]]. [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997. gada Pasaules čempionātā]] [[Atēnas|Atēnās]] O. Ivanova izcīnīja sudraba medaļu [[10 km soļošana|10 km soļošanā]], bet tika diskvalificēta par [[dopings|dopinga]] lietošanu (viņai tika konstatēts [[stanozolols]] un piespriesta divu gadu diskvalifikācija). O. Ivanova ir viena no [[Krievija]]s elites soļotāju grupas, kurus trenēja uz mūžu diskvalificētais [[Viktors Čegins]] un kuriem tikusi piemērota diskvalifikācija par dopinga pārkāpumiem. Pēc diskvalifikācijas termiņa beigām viņas pirmā zelta medaļa tika iegūta [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001. gada Pasaules čempionātā]] [[Edmontona|Edmontonā]], kur viņa uzvarēja [[20 km soļošana]]s distancē ar laiku 1.27:48. Gadu vēlāk, 2002. gadā, viņa ieguva vēl vienu zelta medaļu [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]]. [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu olimpiskās spēlēs]] viņa finišēja otrā aiz mājinieces [[Atanasija Cumeleka|Atanasijas Cumelekas]], kura ieguva [[Grieķija]]i pirmo medaļu šajā disciplīnā, kamēr O. Ivanova atpalika par četrām sekundēm. Gadu vēlāk viņa ieguva zeltu 20 km soļošanā [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Helsinki|Helsinkos]], pārspējot [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ivanova, Olimpiada}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] dgkks5cq8trmo7p0xj1987h4738sxvb 4465991 4465990 2026-05-10T06:16:29Z Biafra 13794 4465991 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Olimpiada Ivanova | vārds_orig = ''Олимпиада Иванова'' | attēls = Olimpiada Ivanova, April 2015.jpg | att_izm = | paraksts = Olimpiada Ivanova 2015. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|26}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Čuvašijas APSR|Civiļskas rajons|Munsjuta}} (tagad [[Čuvašija]], {{RUS}}) | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{RUS}} | dzīvesvieta = | garums = 160 cm | svars = 50 kg | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = soļošana | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=2004}}) | pc-a = 5 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]], [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007]]) | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = | PR4 = | PR4_d = | PR5 = | PR5_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = S | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalSilver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2004]]|[[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|20 km soļošana]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Edmontona 2001]]|20 km soļošana}} {{MedalGold| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Helsinki 2005]]|20 km soļošana}} {{MedalDisqualified| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Atēnas 1997]]|10 km soļošana}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}} {{MedalGold| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Minhene 2002]] |20 km soļošana}} }} '''Olimpiada Ivanova''' ({{val|ru|Олимпиада Владимировна Иванова}}; dzimusi {{dat|1970|8|26}} [[Čuvašija|Čuvašijā]]) ir [[Krievija]]s bijusī [[vieglatlētika|vieglatlēte]], [[soļotāja]]. Divkārtēja pasaules čempione un olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja. Bijusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]]. [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997. gada Pasaules čempionātā]] [[Atēnas|Atēnās]] O. Ivanova izcīnīja sudraba medaļu [[10 km soļošana|10 km soļošanā]], bet tika diskvalificēta par [[dopings|dopinga]] lietošanu (viņai tika konstatēts [[stanozolols]] un piespriesta divu gadu diskvalifikācija). O. Ivanova ir viena no [[Krievija]]s elites soļotāju grupas, kurus trenēja uz mūžu diskvalificētais [[Viktors Čegins]] un kuriem tikusi piemērota diskvalifikācija par dopinga pārkāpumiem. Pēc diskvalifikācijas termiņa beigām viņas pirmā zelta medaļa tika iegūta [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001. gada Pasaules čempionātā]] [[Edmontona|Edmontonā]], kur viņa uzvarēja [[20 km soļošana]]s distancē ar laiku 1.27:48. Gadu vēlāk, 2002. gadā, viņa ieguva vēl vienu zelta medaļu [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]]. [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnu olimpiskās spēlēs]] viņa finišēja otrā aiz mājinieces [[Atanasija Cumeleka|Atanasijas Cumelekas]], kura ieguva [[Grieķija]]i pirmo medaļu šajā disciplīnā, kamēr O. Ivanova atpalika par četrām sekundēm. Gadu vēlāk viņa ieguva zeltu 20 km soļošanā [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2005. gada Pasaules čempionātā]] [[Helsinki|Helsinkos]], pārspējot [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ivanova, Olimpiada}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čuvašijā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas vieglatlētes]] [[Kategorija:Soļotāji]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Krievijas olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Dopinga lietas vieglatlētikā]] bzkti0zd5w7ybtlzyj9lho4nbp1ljt1 1 631464 4465992 2026-05-10T06:18:41Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = sports |tēma2 = sievietes |valsts = Čuvašija }} 4465992 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Biafra |tēma = sports |tēma2 = sievietes |valsts = Čuvašija }} nx2nxtnjsla3qu3gkcv4xswm08y5fe9 3 631465 4466008 2026-05-10T07:20:21Z Vladimir Solovjev 9805 Vladimir Solovjev pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ArTeM YT off(1k)]] uz [[Dalībnieka diskusija:Artemvibe]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ArTeM YT off(1k)|ArTeM YT off(1k)]]" to "[[Special:CentralAuth/Artemvibe|Artemvibe]]" 4466008 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Artemvibe]] po1jt0b5smjn7f74i1xvytlsnf6eejz 0 631466 4466013 2026-05-10T07:55:35Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Paps Tjavs | image = Pape Thiaw.png | caption = Paps Tjavs 2025. gadā | fullname = ''Pape Bouna Thiaw'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|5}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 187 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{fb|SEN}} (galvenais treneris) | years1 = 1998—1999 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 1999 | clubs2... 4466013 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Paps Tjavs | image = Pape Thiaw.png | caption = Paps Tjavs 2025. gadā | fullname = ''Pape Bouna Thiaw'' | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1981|2|5}} | birth_place = {{vieta|Senegāla|Dakara}} | height = 187 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{fb|SEN}} (galvenais treneris) | years1 = 1998—1999 | clubs1 = {{flaga|FRA}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 1999 | clubs2 = {{īre}}{{flaga|SUI}} [[SR Delémont]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 1999—2000 | clubs3 = {{flaga|FRA}} [[FC Istres|Istres]] | caps3 = 25 | goals3 = 6 | years4 = 2000—2003 | clubs4 = {{flaga|SUI}} [[FC Lausanne-Sport|Lausanne-Sport]] | caps4 = 39 | goals4 = 15 | years5 = 2001—2002 | clubs5 = {{īre}}{{flaga|FRA}} [[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]] | caps5 = 9 | goals5 = 1 | years6 = 2002 | clubs6 = {{īre}}{{flaga|RUS}} [[FC Dynamo Moscow|Dynamo Moscow]] | caps6 = 6 | goals6 = 1 | years7 = 2003—2004 | clubs7 = {{flaga|FRA}} [[FC Metz|Metz]] | caps7 = 26 | goals7 = 12 | years8 = 2004—2007 | clubs8 = {{flaga|ESP}} [[Deportivo Alavés]] | caps8 = 26 | goals8 = 11 | years9 = 2007 | clubs9 = {{īre}}{{flaga|ESP}} [[Lorca Deportiva CF|Lorca]] | caps9 = 8 | goals9 = 3 | years10 = 2007—2008 | clubs10 = {{flaga|FRA}} [[US Créteil-Lusitanos|US Créteil]] | caps10 = 15 | goals10 = 8 | years11 = 2009 | clubs11 = {{flaga|ESP}} [[CF Atlético Ciudad|Atlético Ciudad]] | caps11 = 11 | goals11 = 7 | years12 = 2010—2011 | clubs12 = {{flaga|SEN}} ASC Jaraaf | caps12 = | goals12 = | years13 = 2011—2013 | clubs13 = {{flaga|SEN}} ASC Niarry Tally | caps13 = 7 | goals13 = 2 | years14 = 2013—2014 | clubs14 = {{flaga|FRA}} [[USS Tamponnaise]] | caps14 = | goals14 = | nationalyears1 = 2001—2003 | nationalteam1 = {{fb|SEN}} | nationalcaps1 = 16 | nationalgoals1 = 5 | manageryears1 = 2018—2021 | managerclubs1 = {{flaga|SEN}} [[ASC Niarry Tally|Niarry Tally]] | manageryears2 = 2022—2024 | managerclubs2 = {{flaga|SEN}} Senegāla A' | manageryears3 = 2024—pašlaik | managerclubs3 = {{fb|SEN}} }} '''Paps Buna Tjavs''' ({{val|fr|Pape Bouna Thiaw}}; dzimis {{dat|1981|2|5}} [[Dakara|Dakarā]]) ir [[Senegāla]]s [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāvējis [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlasi]]. Kopš 2024. gada ir Senegālas izlases galvenais treneris. == Futbolista karjera == Karjeras laikā spēlējis vairākos [[Francija]]s, [[Šveice]]s un [[Spānija]]s klubos, 2002. gadā bija izīrēts [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandai [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. 2005. gadā palīdzēja ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' iekļūt [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmajā divīzijā]] (''La Liga''), bet nākamajā sezonā ''La Liga'' nospēlēja tikai četras spēles. Karjeras noslēgumā spēlēja Senegālā un Francijas zemākajās līgās. [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlasē]] aizvadījis 16 spēles un guvis piecus vārtus. Piedalījies [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kur laukumā devās vienā spēlē — astotdaļfinālā pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]]. 2002. gadā pārstāvēja izlasi arī [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausā]], kur izcīnīja 2. vietu. == Trenera karjera == No 2018. līdz 2021. gadam vadīja Senegālas klubu ''Niarry Tally''. 2022. gadā kļuva par Senegālas A' izlases treneri. Tā ir komanda, kas veidota no vietējā līgā spēlējošiem futbolistiem un piedalās [[Āfrikas Nāciju čempionāts|Āfrikas Nāciju čempionātā]]. Tjava vadībā komanda uzvarēja 2022. gada turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.cafonline.com/caf-african-nations-championship/news/senegal-defeat-hosts-algeria-on-penalties-to-win-chan/ |title=Senegal win penalty shootout against Algeria to become CHAN champions |language=en |date={{dat|2023|2|4|N|bez}} |website=cafonline.com|access-date={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> 2024. gada decembrī viņš tika apstiprināts par [[Senegālas futbola izlase|Senegālas izlases]] galveno treneri, nomainot [[Aliū Sisē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportsvillagesquare.com/2024/12/14/senegal-replace-aliou-cisse-with-pape-thiaw-as-national-coach/ |title=Senegal replace Aliou Cisse with Pape Thiaw as national coach |language=en |date={{dat|2024|12|14|N|bez}} |website=sportsvillagesquare.com|access-date={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> 2025. gada oktobrī viņa vadībā izlase kvalificējās [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. 2026. gada janvārī Tjavs vadīja Senegālas izlasi [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]] izcīņā. Finālspēles laikā viņš mudināja savus spēlētājus pamest laukumu, protestējot pret to, ka tiesnesis kompensācijas laikā piesprieda par labu [[Marokas futbola izlase|Marokai]] 11 metru soda sitienu. Vēlāk komanda atgriezās un uzvarēja papildlaikā ar 1:0, bet pēc dažiem mēnešiem tituls tika atņemts. Pret treneri tika ierosināta disciplinārlieta. Tās rezultātā [[Āfrikas Futbola konfederācija]] viņam piesprieda piecu spēļu diskvalifikāciju un 100 000 ASV dolāru naudas sodu par "nesportisku uzvedību" un "spēles diskreditēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.bbc.com/sport/football/articles/c24gy9d52vno |title=Senegal boss Thiaw banned after Afcon final chaos |language=en |date={{dat|2026|1|29|N|bez}} |website=bbc.com|access-date={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;Senegālas izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2. vieta [[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] === Kā trenerim === ;Senegāla A' * [[Āfrikas Nāciju čempionāts]]: 2022 ;Senegālas izlase * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: 2. vieta [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Tjavs, Paps}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dakarā dzimušie]] [[Kategorija:Senegālas futbolisti]] [[Kategorija:Senegālas izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:FC Lausanne-Sport spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Deportivo Alavés spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Senegālas futbola treneri]] [[Kategorija:Senegālas futbola izlases treneri]] cq7w7ml5azag45hzsdttmrk1uwjt0ug 0 631467 4466014 2026-05-10T07:56:40Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Paps Tjavs]] 4466014 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paps Tjavs]] 03drlxav5m3c7ql9pamufb6wxte5l9e 0 631468 4466015 2026-05-10T07:57:08Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Paps Tjavs]] 4466015 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paps Tjavs]] 03drlxav5m3c7ql9pamufb6wxte5l9e 0 631469 4466016 2026-05-10T07:57:49Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Paps Tjavs]] 4466016 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Paps Tjavs]] 03drlxav5m3c7ql9pamufb6wxte5l9e 1 631470 4466019 2026-05-10T08:12:44Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466019 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 1 631471 4466020 2026-05-10T08:12:55Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466020 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |tēma = Daba un ģeogrāfija }} ceji47p0ljbv647yj5sl3vrp9qpig6k 0 631472 4466021 2026-05-10T08:33:22Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1980|4|19|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Mariusa Flaicma]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors... 4466021 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1980|4|19|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Mariusa Flaicma]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],<br />''[[Nederlands Congresgebouw]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Īrija}}<br/>[[Džonijs Logans]] - <br/>''[[What's Another Year]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 19 |valstis, kas debitē = {{ESC|Maroka}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Izraēla}}<br />{{ESC|Monako}} |nulle punktu = | map = ESC 1980 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1979]] |nākamais = [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981 ►]] }} '''1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1980}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1980}}) bija 25. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1980. gada 19. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1970}}. un {{escy|1976}}. gadā). Konkursā piedalījās 19 valstis. Pirmo, un līdz šim vienīgo, reizi konkursā piedalījās [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]]. Maroka arī ir, līdz šim, vienīgā [[Āfrika]]s valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet no konkursa izstājās iepriekšējā gada uzvarētāji [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], kas konkursā atgriezās tikai [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāvis [[Džonijs Logans]] ar dziesmu ''[[What's Another Year]]''. Šī bija otrā Īrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1970}}. gada konkursā). == Norises vieta == [[File:Statenhal Sebas Veldhuisen.jpg|thumb|1980. gada konkursa norises vieta ''[[Nederlands Congresgebouw]]'']] Pēc uzvaras [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] Izraēla ieguva tiesības arī rīkot 1980. gada konkursu, taču 1979. gada 13. augustā atsauca savu vēlmi rīkot konkursu. Lēmuma atsaukšanas iemesls bija Izraēlas raidorganizācijas [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IBA]] un Izraēlas parlamenta [[Knesets]] domstarpības par konkursa rīkošanas budžetu.<ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=23 May 2018 |date=14 August 1979 |title=El consejo director |url=https://elpais.com/diario/1979/08/22/agenda/304120807_850215.html |work=El País}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=22 August 1979 |title=El Festival de Eurovisión 1980 no se celebrará en Israel por falta de dinero |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Taču vēlāk izskanēja runas, ka patiesais iemesls atteikšanai rīkot konkursu bija izvēlētais konkursa norises laiks, kas sakrita ar Izraēlas svētkiem ''[[Yom HaZikaron]]''. Neskaidrību cēlonis ap rīkošanas datumu radās neprecīza dokumuentu tulkojuma dēļ, ko [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) nosūtīja IBAi. Izraēlas raidorganizācija vairākkārt centās vienoties ar EBU par datuma maiņu, taču nesekmīgi un 1979. gada 10. decembrī, Izraēla izstājās no konkursa, kad tika apstiprināts, ka konkurss norisināsies 1980. gada 19. aprīlī. <ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=25 March 1980 |title=Sin Eurovisión, pero con ahorros |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Kaut arī EBU vairākkārt atvainojās Izraēlas raidorganizācija, datumu maiņa nebija iespējama, jo pārējo valstu raidorganizāciju programmu grafiki bija ļoti saspringti un mainīt tos nevarēja. Tas radīja precedentu, jo tā bija vienīgā reize, kad iepriekšēja gada uzvarētājvalsts nevarēja aizstāvēt savu titulu. 1979. gada 23. oktobrī rīkotājvalsts status tika piešķirts [[Nīderlande]]i. Par konkursa norises vietu izvēleta tika [[Hāga|Hāgā]] esošā ''[[Nederlands Congresgebouw]]''. Šajā pašā vietā notika arī {{escy|1976}}. gada konkurss.<ref>{{ziņu atsauce |title=Eurovisie-songfestival definitief in Den Haag |trans-title=Eurovision Song Contest finally in The Hague |url=https://leiden.courant.nu/issue/LD/1979-10-24/edition/0/page/5 |access-date=19 February 2025 |work=[[Leidsch Dagblad]] |location=[[Leiden]], Netherlands |page=5 |agency=[[Geassocieerde Pers Diensten]] (GPD) |language=nl |date=24 October 1979 |via=Erfgoed Leiden en Omstreken}}</ref> == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Paola del Mediko|Paola]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1969}} |- | [[Katja Ebšteina]] || {{ESC|Vācija}} || {{escy|1970}}, {{escy|1971}} |- | [[Megija Maknīla]] || {{ESC|Nīderlande}} || {{escy|1974}} (grupas ''[[Mouth & MacNeal]]'' sastāvā) |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | "Tu esi mūzika" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 8. | 64 |- | 02 | {{ESC|Turcija}} | [[Ajda Pekkana]] | ''Pet'r Oil'' | "Benzīns" | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 23 |- | 03 | {{ESC|Grieķija}} | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | "Stāvvieta" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 13. | 30 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Sophie & Magaly]]'' | ''Papa Pingouin'' | "Tētis pigvīns" | [[Franču valoda|Franču]] | 9. | 56 |- | 05 | {{ESC|Maroka}} | [[Samira Saīda]] | ''Bitakat Hob'' | "Mīlestības kārts" | [[Arābu valoda|Arābu]] | 18. | 7 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Alans Sorrenti]] | ''Non so che darei'' | "Es nezinu ko dot" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 6. | 87 |- | 07 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Bamses Venner]]'' | ''Tænker Altid På Dig'' | "Vienmēr domāju par tevi" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 14. | 25 |- | 08 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | "Tagad" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 10. | 47 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Paola del Mediko|Paola]] | ''Cinéma'' | "Kino" | Franču | 4. | 104 |- | 10 | {{ESC|Somija}} | [[Vesa-Matti Loiri]] | ''Huilumies'' | "Flautinieks" | [[Somu valoda|Somu]] | 19. | 6 |- | 11 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Svere Ķelsbergs]] un [[Matiss Heta]] | ''Sámiid ædnan'' | "Sāmu zeme" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 16. | 15 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | [[Katja Ebšteina]] | ''Theater'' | "Teātris" | Vācu | 2. | 128 |- | 13 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Prima Donna]] | ''Love Enough for Two'' | "Mīlestība pietiek diviem" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 106 |- | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Žužē Sids]] | ''Um grande, grande amor'' | "Lielu lielā mīlestība" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 7. | 71 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Megija Maknīla]] | ''Amsterdam'' | "Amsterdama" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 5. | 93 |- | 16 | {{ESC|Francija}} | ''[[Profil]]'' | ''Hé, hé m'sieurs dames'' | "Hei, hei kungi un dāmas" | Franču | 11. | 45 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Džonijs Logans]] | ''What's Another Year?'' | "Kas ir citā gadā" | Angļu | 1. | 143 |- | 18 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Trigo Limpio]]'' | ''Quédate esta noche'' | "Paliec šonakt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 12. | 38 |- | 19 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | "Eiro-Vīzija" | Franči | 17. | 14 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1980 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=12 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210412104323/https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |archive-date=12 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1980 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043135/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maroka}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || 3 || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || 6 || 4 || 6 || 3 || 3 || 4 || 10 || 4 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || '''12''' || 8 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 2 || || || || 4 || || 3 || 1 || 8 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 6 || || 3 || 7 || || 8 || || || 7 || 8 || 3 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maroka | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 2 || 6 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 10 || 8 || 6 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 1 || 2 || 2 || 10 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || || 4 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || 1 || 5 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 8 || 10 || 10 || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || 2 || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || 6 || 2 || || 5 || 7 || 3 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || 10 || 7 || 6 || 10 || || '''12''' || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 2 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || 8 || 10 || || 3 || 10 || '''12''' || 7 || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || 5 || || 8 || 8 || || 10 || '''12''' || 10 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || 4 || 5 || 4 || || 10 || 6 || 8 || 2 || 1 || 8 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 6 || 7 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || || || || 3 || 3 || 10 || || 8 || 2 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 1 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 3 || 7 || 2 || 1 || || 1 || 4 || 1 || || 3 || || 5 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 6 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Īrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 143 || 10 || || '''12''' || 7 || || 1 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 4 || 7 || 8 || 6 || 5 || 6 || || || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || 3 || || || || || || || || || || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 7 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Grieķija, Norvēģija, Šveice, Vācija |- | 4 | {{ESC|Nīderlande}} | Austrija, Francija, Luksemburga, Turcija |- | 3 | {{ESC|Vācija}} | Itālija, Nīderlande, Spānija |- | 2 | {{ESC|Šveice}} | Somija, Īrija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Portugāle |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Zviedrija |- | {{ESC|Turcija}} | Maroka |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1979. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ifcp7hcrqhdregvau1b9latyav3q42a 4466022 4466021 2026-05-10T08:34:17Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4466022 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1980|4|19|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Mariusa Flaicma]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],<br />''[[Nederlands Congresgebouw]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Īrija}}<br/>[[Džonijs Logans]] - <br/>''[[What's Another Year]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 19 |valstis, kas debitē = {{ESC|Maroka}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Izraēla}}<br />{{ESC|Monako}} |nulle punktu = | map = ESC 1980 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1979]] |nākamais = [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981 ►]] }} '''1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1980}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1980}}) bija 25. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1980. gada 19. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1970}}. un {{escy|1976}}. gadā). Konkursā piedalījās 19 valstis. Pirmo, un līdz šim vienīgo, reizi konkursā piedalījās [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]]. Maroka arī ir, līdz šim, vienīgā [[Āfrika]]s valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet no konkursa izstājās iepriekšējā gada uzvarētāji [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], kas konkursā atgriezās tikai [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāvis [[Džonijs Logans]] ar dziesmu ''[[What's Another Year]]''. Šī bija otrā Īrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1970}}. gada konkursā). == Norises vieta == [[File:Statenhal Sebas Veldhuisen.jpg|thumb|1980. gada konkursa norises vieta ''[[Nederlands Congresgebouw]]'']] Pēc uzvaras [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] Izraēla ieguva tiesības arī rīkot 1980. gada konkursu, taču 1979. gada 13. augustā atsauca savu vēlmi rīkot konkursu. Lēmuma atsaukšanas iemesls bija Izraēlas raidorganizācijas [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IBA]] un Izraēlas parlamenta [[Knesets]] domstarpības par konkursa rīkošanas budžetu.<ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=23 May 2018 |date=14 August 1979 |title=El consejo director |url=https://elpais.com/diario/1979/08/22/agenda/304120807_850215.html |work=El País}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=22 August 1979 |title=El Festival de Eurovisión 1980 no se celebrará en Israel por falta de dinero |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Taču vēlāk izskanēja runas, ka patiesais iemesls atteikšanai rīkot konkursu bija izvēlētais konkursa norises laiks, kas sakrita ar Izraēlas svētkiem ''[[Yom HaZikaron]]''. Neskaidrību cēlonis ap rīkošanas datumu radās neprecīza dokumuentu tulkojuma dēļ, ko [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) nosūtīja IBAi. Izraēlas raidorganizācija vairākkārt centās vienoties ar EBU par datuma maiņu, taču nesekmīgi un 1979. gada 10. decembrī, Izraēla izstājās no konkursa, kad tika apstiprināts, ka konkurss norisināsies 1980. gada 19. aprīlī. <ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=25 March 1980 |title=Sin Eurovisión, pero con ahorros |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Kaut arī EBU vairākkārt atvainojās Izraēlas raidorganizācija, datumu maiņa nebija iespējama, jo pārējo valstu raidorganizāciju programmu grafiki bija ļoti saspringti un mainīt tos nevarēja. Tas radīja precedentu, jo tā bija vienīgā reize, kad iepriekšēja gada uzvarētājvalsts nevarēja aizstāvēt savu titulu. 1979. gada 23. oktobrī rīkotājvalsts status tika piešķirts [[Nīderlande]]i. Par konkursa norises vietu izvēleta tika [[Hāga|Hāgā]] esošā ''[[Nederlands Congresgebouw]]''. Šajā pašā vietā notika arī {{escy|1976}}. gada konkurss.<ref>{{ziņu atsauce |title=Eurovisie-songfestival definitief in Den Haag |trans-title=Eurovision Song Contest finally in The Hague |url=https://leiden.courant.nu/issue/LD/1979-10-24/edition/0/page/5 |access-date=19 February 2025 |work=[[Leidsch Dagblad]] |location=[[Leiden]], Netherlands |page=5 |agency=[[Geassocieerde Pers Diensten]] (GPD) |language=nl |date=24 October 1979 |via=Erfgoed Leiden en Omstreken}}</ref> == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Paola del Mediko|Paola]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1969}} |- | [[Katja Ebšteina]] || {{ESC|Vācija}} || {{escy|1970}}, {{escy|1971}} |- | [[Megija Maknīla]] || {{ESC|Nīderlande}} || {{escy|1974}} (grupas ''[[Mouth & MacNeal]]'' sastāvā) |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | "Tu esi mūzika" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 8. | 64 |- | 02 | {{ESC|Turcija}} | [[Ajda Pekkana]] | ''Pet'r Oil'' | "Benzīns" | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 23 |- | 03 | {{ESC|Grieķija}} | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | "Stāvvieta" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 13. | 30 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Sophie & Magaly]]'' | ''Papa Pingouin'' | "Tētis pigvīns" | [[Franču valoda|Franču]] | 9. | 56 |- | 05 | {{ESC|Maroka}} | [[Samira Saīda]] | ''Bitakat Hob'' | "Mīlestības kārts" | [[Arābu valoda|Arābu]] | 18. | 7 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Alans Sorrenti]] | ''Non so che darei'' | "Es nezinu ko dot" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 6. | 87 |- | 07 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Bamses Venner]]'' | ''Tænker Altid På Dig'' | "Vienmēr domāju par tevi" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 14. | 25 |- | 08 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | "Tagad" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 10. | 47 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Paola del Mediko|Paola]] | ''Cinéma'' | "Kino" | Franču | 4. | 104 |- | 10 | {{ESC|Somija}} | [[Vesa-Matti Loiri]] | ''Huilumies'' | "Flautinieks" | [[Somu valoda|Somu]] | 19. | 6 |- | 11 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Svere Ķelsbergs]] un [[Matiss Heta]] | ''Sámiid ædnan'' | "Sāmu zeme" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 16. | 15 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | [[Katja Ebšteina]] | ''Theater'' | "Teātris" | Vācu | 2. | 128 |- | 13 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Prima Donna]] | ''Love Enough for Two'' | "Mīlestība pietiek diviem" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 106 |- | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Žužē Sids]] | ''Um grande, grande amor'' | "Lielu lielā mīlestība" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 7. | 71 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Megija Maknīla]] | ''Amsterdam'' | "Amsterdama" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 5. | 93 |- | 16 | {{ESC|Francija}} | ''[[Profil]]'' | ''Hé, hé m'sieurs dames'' | "Hei, hei kungi un dāmas" | Franču | 11. | 45 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Džonijs Logans]] | ''What's Another Year?'' | "Kas ir citā gadā" | Angļu | 1. | 143 |- | 18 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Trigo Limpio]]'' | ''Quédate esta noche'' | "Paliec šonakt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 12. | 38 |- | 19 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | "Eiro-Vīzija" | Franči | 17. | 14 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1980 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=12 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210412104323/https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |archive-date=12 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1980 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043135/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maroka}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || 3 || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || 6 || 4 || 6 || 3 || 3 || 4 || 10 || 4 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || '''12''' || 8 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 2 || || || || 4 || || 3 || 1 || 8 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 6 || || 3 || 7 || || 8 || || || 7 || 8 || 3 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maroka | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 2 || 6 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 10 || 8 || 6 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 1 || 2 || 2 || 10 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || || 4 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || 1 || 5 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 8 || 10 || 10 || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || 2 || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || 6 || 2 || || 5 || 7 || 3 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || 10 || 7 || 6 || 10 || || '''12''' || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 2 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || 8 || 10 || || 3 || 10 || '''12''' || 7 || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || 5 || || 8 || 8 || || 10 || '''12''' || 10 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || 4 || 5 || 4 || || 10 || 6 || 8 || 2 || 1 || 8 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 6 || 7 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || || || || 3 || 3 || 10 || || 8 || 2 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 1 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 3 || 7 || 2 || 1 || || 1 || 4 || 1 || || 3 || || 5 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 6 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Īrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 143 || 10 || || '''12''' || 7 || || 1 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 4 || 7 || 8 || 6 || 5 || 6 || || || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || 3 || || || || || || || || || || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 7 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Grieķija, Norvēģija, Šveice, Vācija |- | 4 | {{ESC|Nīderlande}} | Austrija, Francija, Luksemburga, Turcija |- | 3 | {{ESC|Vācija}} | Itālija, Nīderlande, Spānija |- | 2 | {{ESC|Šveice}} | Somija, Īrija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Portugāle |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Zviedrija |- | {{ESC|Turcija}} | Maroka |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1980. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] ovw997fc93ztlx7hau33a79gcabyiwu 4466074 4466022 2026-05-10T11:17:48Z Lasks 38532 /* Norises vieta */ 4466074 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = |att_izm = |paraksts = |fināls = {{dat|1980|4|19|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = [[Mariusa Flaicma]]<br />[[Hanss Van Vīlenburgs]] (''Green room'' vadītājs) |koordinators = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlandes Raidorganizāciju savienība|NOS]] |vieta = {{flaga|Nīderlande}} [[Hāga]],<br />''[[Nederlands Congresgebouw]]'' |uzvarētājs = {{ESC|Īrija}}<br/>[[Džonijs Logans]] - <br/>''[[What's Another Year]]'' |balsošanas sistēma = Katras valsts žūrija piešķir 10 populārākajām dziesmām punktus 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 19 |valstis, kas debitē = {{ESC|Maroka}} |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Turcija}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Izraēla}}<br />{{ESC|Monako}} |nulle punktu = | map = ESC 1980 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 1979]] |nākamais = [[1981. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1981 ►]] }} '''1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 1980}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 1980}}) bija 25. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika 1980. gada 19. aprīlī, [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Hāga|Hāgā]]. Šī bija ceturtā reize, kad konkurss notika Nīderlandē (iepriekš {{escy|1958}}., {{escy|1970}}. un {{escy|1976}}. gadā). Konkursā piedalījās 19 valstis. Pirmo, un līdz šim vienīgo, reizi konkursā piedalījās [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā|Maroka]]. Maroka arī ir, līdz šim, vienīgā [[Āfrika]]s valsts, kas ir piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā. Konkursā atgriezās [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Turcija]], bet no konkursa izstājās iepriekšējā gada uzvarētāji [[Izraēla Eirovīzijas dziesmu konkursā|Izraēla]] un [[Monako Eirovīzijas dziesmu konkursā|Monako]], kas konkursā atgriezās tikai [[2004. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2004. gada konkursā]]. Konkursā uzvarēja [[Īrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Īrija]]s pārstāvis [[Džonijs Logans]] ar dziesmu ''[[What's Another Year]]''. Šī bija otrā Īrijas uzvara konkursā (iepriekš {{escy|1970}}. gada konkursā). == Norises vieta == [[File:Statenhal Sebas Veldhuisen.jpg|thumb|1980. gada konkursa norises vieta ''[[Nederlands Congresgebouw]]'']] Pēc uzvaras [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada konkursā]] Izraēla ieguva tiesības arī rīkot 1980. gada konkursu, taču 1979. gada 13. augustā atsauca savu vēlmi rīkot konkursu. Lēmuma atsaukšanas iemesls bija Izraēlas raidorganizācijas [[Publiskā Izraēlas Raidorganizācijas Koorporācijas|IBA]] un Izraēlas parlamenta [[Knesets]] domstarpības par konkursa rīkošanas budžetu.<ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=23 May 2018 |date=14 August 1979 |title=El consejo director |url=https://elpais.com/diario/1979/08/22/agenda/304120807_850215.html |work=El País}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=22 August 1979 |title=El Festival de Eurovisión 1980 no se celebrará en Israel por falta de dinero |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Taču vēlāk izskanēja runas, ka patiesais iemesls atteikšanai rīkot konkursu bija izvēlētais konkursa norises laiks, kas sakrita ar Izraēlas svētkiem ''[[Yom HaZikaron]]''. Neskaidrību cēlonis ap rīkošanas datumu radās neprecīza dokumuentu tulkojuma dēļ, ko [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]] (EBU) nosūtīja IBAi. Izraēlas raidorganizācija vairākkārt centās vienoties ar EBU par datuma maiņu, taču nesekmīgi un 1979. gada 10. decembrī, Izraēla izstājās no konkursa, kad tika apstiprināts, ka konkurss norisināsies 1980. gada 19. aprīlī. <ref>{{tīmekļa atsauce|access-date=24 January 2025 |date=25 March 1980 |title=Sin Eurovisión, pero con ahorros |url=https://www.jpress.nli.org.il/Olive/APA/NLI_heb/SharedView.Article.aspx?href=MAR%2F1979%2F08%2F14&id=Ar00404&sk=90FB977B |work=Maariv}}</ref> Kaut arī EBU vairākkārt atvainojās Izraēlas raidorganizācijai, datumu maiņa nebija iespējama, jo pārējo valstu raidorganizāciju programmu grafiki bija ļoti saspringti un mainīt tos vairs nebija iespējams. Tas radīja precedentu, jo tā bija vienīgā reize, kad iepriekšēja gada uzvarētājvalsts nevarēja aizstāvēt savu titulu. 1979. gada 23. oktobrī rīkotājvalsts statuss tika piešķirts [[Nīderlande]]i. Par konkursa norises vietu izvēleta tika [[Hāga|Hāgā]] esošā ''[[Nederlands Congresgebouw]]''. Šajā pašā vietā notika arī {{escy|1976}}. gada konkurss.<ref>{{ziņu atsauce |title=Eurovisie-songfestival definitief in Den Haag |trans-title=Eurovision Song Contest finally in The Hague |url=https://leiden.courant.nu/issue/LD/1979-10-24/edition/0/page/5 |access-date=19 February 2025 |work=[[Leidsch Dagblad]] |location=[[Leiden]], Netherlands |page=5 |agency=[[Geassocieerde Pers Diensten]] (GPD) |language=nl |date=24 October 1979 |via=Erfgoed Leiden en Omstreken}}</ref> == Dalībnieki, kuri atgriežas == {| class="wikitable" |- ! Dalībnieks !! Valsts !! Iepriekšējie konkursi |- | [[Paola del Mediko|Paola]] || {{ESC|Šveice}} || {{escy|1969}} |- | [[Katja Ebšteina]] || {{ESC|Vācija}} || {{escy|1970}}, {{escy|1971}} |- | [[Megija Maknīla]] || {{ESC|Nīderlande}} || {{escy|1974}} (grupas ''[[Mouth & MacNeal]]'' sastāvā) |} == Rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- style="background:#ccc;" ! Numurs ! Valsts ! Izpildītājs ! Dziesma ! Tulkojums ! Valoda ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Blue Danube]]'' | ''Du bist Musik'' | "Tu esi mūzika" | [[Vācu valoda|Vācu]] | 8. | 64 |- | 02 | {{ESC|Turcija}} | [[Ajda Pekkana]] | ''Pet'r Oil'' | "Benzīns" | [[Turku valoda|Turku]] | 15. | 23 |- | 03 | {{ESC|Grieķija}} | [[Anna Vissi]] un ''[[the Epikouri]]'' | ''Autostop'' | "Stāvvieta" | [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 13. | 30 |- | 04 | {{ESC|Luksemburga}} | ''[[Sophie & Magaly]]'' | ''Papa Pingouin'' | "Tētis pigvīns" | [[Franču valoda|Franču]] | 9. | 56 |- | 05 | {{ESC|Maroka}} | [[Samira Saīda]] | ''Bitakat Hob'' | "Mīlestības kārts" | [[Arābu valoda|Arābu]] | 18. | 7 |- | 06 | {{ESC|Itālija}} | [[Alans Sorrenti]] | ''Non so che darei'' | "Es nezinu ko dot" | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | 6. | 87 |- | 07 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Bamses Venner]]'' | ''Tænker Altid På Dig'' | "Vienmēr domāju par tevi" | [[Dāņu valoda|Dāņu]] | 14. | 25 |- | 08 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Tomass Ledīns]] | ''Just nu'' | "Tagad" | [[Zviedru valoda|Zviedru]] | 10. | 47 |- | 09 | {{ESC|Šveice}} | [[Paola del Mediko|Paola]] | ''Cinéma'' | "Kino" | Franču | 4. | 104 |- | 10 | {{ESC|Somija}} | [[Vesa-Matti Loiri]] | ''Huilumies'' | "Flautinieks" | [[Somu valoda|Somu]] | 19. | 6 |- | 11 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Svere Ķelsbergs]] un [[Matiss Heta]] | ''Sámiid ædnan'' | "Sāmu zeme" | [[Norvēģu valoda|Norvēģu]] | 16. | 15 |- | 12 | {{ESC|Vācija}} | [[Katja Ebšteina]] | ''Theater'' | "Teātris" | Vācu | 2. | 128 |- | 13 | {{ESC|Lielbritānija}} | [[Prima Donna]] | ''Love Enough for Two'' | "Mīlestība pietiek diviem" | [[Angļu valoda|Angļu]] | 3. | 106 |- | 14 | {{ESC|Portugāle}} | [[Žužē Sids]] | ''Um grande, grande amor'' | "Lielu lielā mīlestība" | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 7. | 71 |- | 15 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Megija Maknīla]] | ''Amsterdam'' | "Amsterdama" | [[Nīderlandiešu valoda|Nīderlandiešu]] | 5. | 93 |- | 16 | {{ESC|Francija}} | ''[[Profil]]'' | ''Hé, hé m'sieurs dames'' | "Hei, hei kungi un dāmas" | Franču | 11. | 45 |- style="font-weight:bold;background:gold" | 17 | {{ESC|Īrija}} | [[Džonijs Logans]] | ''What's Another Year?'' | "Kas ir citā gadā" | Angļu | 1. | 143 |- | 18 | {{ESC|Spānija|1945}} | ''[[Trigo Limpio]]'' | ''Quédate esta noche'' | "Paliec šonakt" | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 12. | 38 |- | 19 | {{ESC|Beļģija}} | ''[[Telex]]'' | ''Euro-Vision'' | "Eiro-Vīzija" | Franči | 17. | 14 |} == Balsojums == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Hague 1980 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=12 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210412104323/https://eurovision.tv/event/the-hague-1980/final/results |archive-date=12 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 1980 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=19 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043135/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=296#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Luksemburga}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maroka}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} |- ! rowspan="19" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || || 3 || 4 || 5 || 1 || 4 || 5 || 6 || 4 || 6 || 3 || 3 || 4 || 10 || 4 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 23 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || '''12''' || 8 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 30 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 2 || 2 || || || || 4 || || 3 || 1 || 8 || || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Luksemburga | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 56 || 1 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 4 || 6 || || 3 || 7 || || 8 || || || 7 || 8 || 3 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maroka | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 87 || 2 || 6 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 10 || 8 || 6 || 2 || 7 || 4 || '''12''' || 1 || 2 || 2 || 10 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || || || 4 || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 6 || 7 || 1 || 5 || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 47 || || 8 || 10 || 10 || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || 2 || || || || || || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || 6 || 2 || || 5 || 7 || 3 || 8 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 10 || 10 || 7 || 6 || 10 || || '''12''' || 2 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 6 || || || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || || || || || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || || || 4 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 2 || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 128 || 8 || 10 || || 3 || 10 || '''12''' || 7 || 5 || 7 || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || 8 || '''12''' || 10 || 5 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 106 || 7 || 5 || || 8 || 8 || || 10 || '''12''' || 10 || 4 || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 7 || 5 || 6 || 8 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || 4 || 5 || 4 || || 10 || 6 || 8 || 2 || 1 || 8 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 5 || 6 || 7 || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 93 || '''12''' || '''12''' || 6 || '''12''' || || || || 3 || 3 || 10 || || 8 || 2 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 1 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 3 || 7 || 2 || 1 || || 1 || 4 || 1 || || 3 || || 5 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 6 || 5 |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Īrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 143 || 10 || || '''12''' || 7 || || 1 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 5 || 6 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 38 || 4 || 7 || 8 || 6 || 5 || 6 || || || || || || || || 2 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 14 || || || 3 || || || || || || || || || || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} === 12 punkti === {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- | 7 | {{ESC|Īrija}} | Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Grieķija, Norvēģija, Šveice, Vācija |- | 4 | {{ESC|Nīderlande}} | Austrija, Francija, Luksemburga, Turcija |- | 3 | {{ESC|Vācija}} | Itālija, Nīderlande, Spānija |- | 2 | {{ESC|Šveice}} | Somija, Īrija |- | rowspan="3" | 1 | {{ESC|Itālija}} | Portugāle |- | {{ESC|Lielbritānija}} | Zviedrija |- | {{ESC|Turcija}} | Maroka |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:1980. gads mūzikā]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] l545f6j5imtrx2mh88ajic6sh3sk3es 0 631473 4466023 2026-05-10T08:35:03Z Lasks 38532 Pāradresē uz [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 4466023 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[1980. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] 1d09a6kzxjqrvh48xkxygnxi4vsymn0 1 631474 4466024 2026-05-10T08:38:05Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466024 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Turcija |tēma = Vēsture }} b2e45of431e021f33p4wbppw4pif8eg 1 631475 4466025 2026-05-10T08:38:17Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466025 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Turcija |tēma = Vēsture }} b2e45of431e021f33p4wbppw4pif8eg 1 631476 4466026 2026-05-10T08:38:39Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466026 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Votre Provocateur |valsts = Krievija |valsts2 = Ukraina |tēma = Sabiedrība }} d5ld28jmy6iat8qu474zju60u2hlemk 1 631477 4466028 2026-05-10T08:40:16Z Papuass 88 Pievienota CEE spring veidne (izmantojot [[:Dalībnieks:Edgars2007/cee.js|cee.js]]) 4466028 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Bendžamins |valsts = Baltkrievija |tēma = Sports }} ic72p205ofammyiojtq4pf87zz2yy1i 0 631478 4466035 2026-05-10T09:33:31Z Egilus 27634 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1347710121|Trikala]]" 4466035 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulsteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }}{{Infobox Greek Dimos|name=Trikala|name_local={{lang|el|Τρίκαλα}}|type=municipality|image_map=2011 Dimos Trikeon.png|periph=[[Thessaly]]|periphunit=[[Trikala (regional unit)|Trikala]]|pop_municipality=78605|area_municipality=607.59|pop_municunit=62064|area_municunit=69.2|population_as_of=2021|elevation=115|coordinates={{coord|39|33|N|21|46|E|format=dms|display=inline,title}}|postal_code=421 00|area_code=24310|licence=ΤΚ|mayor=Nikolaos Sakkas<ref name=mayor>[https://ekloges.ypes.gr/current/d/home/en/municipalities/9114/ Municipality of Trikala, Municipal elections – October 2023], Ministry of Interior</ref>|party=|since=2023|website=[http://www.trikalacity.gr www.trikalacity.gr]|image_skyline={{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }}|caption_skyline='''Clockwise from top:''' Central Bridge, [[Trikala Castle]], a street in Varousi (old town), [[Osman Shah Mosque]], [[Asclepius]] Statue, view of Varousi (old town), Panagia Faneromeni Church, Trikala Clock Tower|city_flag=|city_seal=|districts=}}'''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === {{Coin image box 1 double|header=[[Silver]] [[Dram (unit)|hemidrachm]] struck in Trikka 440-400 BC.|image=File:AR hemidrachm of Trikka.jpg|caption_left='''[[Obverse and reverse|O:]]''' naked [[Ancient Thessaly|Thessalian]] youth restraining forepart of unruly prancing [[bull]]|caption_right='''[[Obverse and reverse|R:]]'''forepart of bridled prancing [[horse]]|width=270|position=right|margin=4}} [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), katalonieši (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332./33. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366./67. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393./94. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/ "Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων"].</cite></ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenāā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā Eiropas E65 automaģistrāle). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem, Atēnām, Salonikiem un daudzām citām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām . Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga.{{Laikapstākļu kaste}} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas vēl 1999.–2000.&amp;nbsp;gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009.&amp;nbsp;gada un 2009.–2010.&amp;nbsp;gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014.&amp;nbsp;gada līdz 2017.–2018.&amp;nbsp;gadam ) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), aviators * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] guq6eq33fgpgct3m8apixoxtgmeuko0 4466036 4466035 2026-05-10T09:42:27Z Egilus 27634 4466036 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), katalonieši (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332./33. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366./67. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393./94. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenāā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā Eiropas E65 automaģistrāle). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem, Atēnām, Salonikiem un daudzām citām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām . Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pilī |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas vēl 1999.–2000.&amp;nbsp;gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009.&amp;nbsp;gada un 2009.–2010.&amp;nbsp;gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014.&amp;nbsp;gada līdz 2017.–2018.&amp;nbsp;gadam ) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), aviators * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 3lal9zx9v2nw4kagcjw3yp3vbsmciap 4466037 4466036 2026-05-10T09:42:53Z Egilus 27634 /* Klimats */ 4466037 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), katalonieši (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332./33. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366./67. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393./94. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenāā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā Eiropas E65 automaģistrāle). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem, Atēnām, Salonikiem un daudzām citām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām . Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pils |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas vēl 1999.–2000.&amp;nbsp;gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009.&amp;nbsp;gada un 2009.–2010.&amp;nbsp;gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014.&amp;nbsp;gada līdz 2017.–2018.&amp;nbsp;gadam ) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), aviators * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] l1fasoypackreumzllrhg1fdpc4z4rj 4466040 4466037 2026-05-10T09:50:16Z Egilus 27634 4466040 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm un tautām, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), [[Katalāņi|katalāņu]] algotņi (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332.-1333. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366.-1367. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393.-1394. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenāā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā Eiropas E65 automaģistrāle). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem, Atēnām, Salonikiem un daudzām citām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām . Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pils |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas 1999.–2000. gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009. gada un 2009.–2010. gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014. gada līdz 2017.–2018. gadam) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), aviators * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 3vrbxmef5jt3jk0oy041b9ymy15uo0h 4466042 4466040 2026-05-10T09:54:25Z Egilus 27634 4466042 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm un tautām, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), [[Katalāņi|katalāņu]] algotņi (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332.-1333. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366.-1367. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393.-1394. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā [[Eiropas autoceļš E65|Eiropas E65 automaģistrāle]]). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem un daudzām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām . Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pils |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas 1999.–2000. gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009. gada un 2009.–2010. gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014. gada līdz 2017.–2018. gadam) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.|200x200px]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), lidotājs * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] gv71q87rb4iqsze2fft8sb507fc0s2q 4466044 4466042 2026-05-10T09:55:23Z Egilus 27634 4466044 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trikala | official_name = ''Τρίκαλα'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2/1 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = Κεντρική γέφυρα Τρικάλων 3886-HDR.jpg |image2 = Trikalaclocktower.jpg |image3 = 59. Βυζαντινό ΚάστροΤρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι GR-E44-0002.jpg |image4 = Ναός Παναγίας Φανερωμένης, Βαρούσι Τρικάλων 3373.jpg |image5 = Old City Varousi.jpg |image6 = Βυζαντινό Κάστρο Τρικάλων, παλιά πόλη Βαρούσι (27)(photosiotas).jpg |image7 = Trikala Greece Kursum Mosque 4.jpg |image8 = Asclepiustrikala.jpg |color = white }} | caption_skyline = '''Pulksteņvirzienā no augšas:''' Centrālais tilts, Trikalas pils, iela Varousi (vecpilsētā), Osmana Šāha mošeja, Asklēpija statuja, iela Varousi, Panagia Faneromeni baznīca, Trikalas Pulksteņtornis | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Grieķija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GRE}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Tesālija]] | subdivision_type2 = Reģionālā vienība | subdivision_name2 = [[Trikala (reģionālā vienība)|Trikala]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = mērs | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 69.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021. gadā | population_footnotes = | population_total = 62064 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 39 | latm = 33 | lats = | latNS = N | longd = 21 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 421 00 | elevation_footnotes = | elevation_m = 115 | website = {{URL|http://www.trikalacity.gr}} | footnotes = }} '''Trikala''' ({{val|el|Τρίκαλα}}) ir pilsēta [[Grieķija|Grieķijā]], [[Tesālija|Tesālijas]] reģiona ziemeļrietumos, Trikalas reģionālās vienības un pašvaldības administratīvais centrs. Pilsēta izvietojusies abpus Litajas upei, kas ir [[Pinja|Pinjas]] pieteka. Saskaņā ar Grieķijas Nacionālā statistikas dienesta datiem Trikalā 2021. gadā dzīvoja 62 064 iedzīvotāji (2021. gadā), savukārt visā Trikalas pašvaldībā — 78 605 iedzīvotāji. Trikala lielā mērā ir uz tūrismu orientēta pilsēta ar gleznainiem pieminekļiem un seniem rajoniem ar tradicionālu arhitektūru. Pilsēta atrodas netālu no [[Meteora (Grieķija)|Meteoras]] un arī netālu no [[Pinds|Dienvidpinda]] kalnu grēdas, kur ir daudz apskates objektu (piemēram, Pili akmens tilts, Elati, Pertuli, Palaiokarjas akmens tilts un ūdenskritums, Pertuli slēpošanas centrs u. c.). <ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Nosaukums == Pilsētas nosaukums cēlies no senā vārda ''Trikka'' jeb ''Trikke'' ([[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] ''Τρίκκα'' vai ''Τρίκκη''), kas nācis no nimfas vārda, kura bija Peneja vai upes dieva Asopa meita. Nosaukums ''Trikala'' parādās [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] periodā. [[Turku valoda|Turku]] valodā pilsēta ir pazīstama kā Tirhala, [[Aromūnu valoda|aromūnu]] valodā tā tiek saukta par Trikoļu. == Vēsture == === Senatne === [[Attēls:Asclepiustrikala.jpg|thumb|[[Asklēpijs|Asklēpija]] statuja]] Trikalas reģions ir apdzīvots kopš [[Aizvēsture|aizvēsturiskiem]] laikiem. Pirmās pastāvīgu apmetņu pazīmes ir atklātas Teopetras alā, un tās datējamas ar aptuveni 49 000. gadu [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] Megalo Kefalovriso un citās vietās ir atklātas [[Neolīts|neolīta laikmeta]] apmetnes, kas datējamas ar ap 6000. gadu p.m.ē. Trikalas pilsēta ir uzcelta uz antīkās '''Trikas''' jeb '''Trikes''' pilsētas, kas tika dibināta ap 3. tūkstošgadi pirms mūsu ēras un savu nosaukumu ieguvusi no nimfas Trikes, upes dieva Pēneja vai, pēc citu domām, upes dieva Asopa meitas. Senā pilsēta tika uzcelta aizsardzībai piemērotā vietā starp vietējo kalnu un Litajas upi. Pilsēta kļuva par nozīmīgu centru senatnē, un tā tika uzskatīta par dziedināšanas dieva [[Asklēpijs|Asklēpija]] dzimšanas vietu un galveno dzīvesvietu. Pilsētā atradās viens no svarīgākajiem un senākajiem Asklēpija dziedināšanas tempļiem. [[Homērs|Homēra]] [[Iliāda|Iliādā]] pilsēta ir minēta kā piedalījusies [[Trojas karš|Trojas karā]] ar trīsdesmit kuģiem Asklēpija dēlu Mahaona un Podalirija vadībā. [[Mikēnu civilizācija|Mikēnu]] periodā pilsēta bija karalistes galvaspilsēta, un vēlāk tā kļuva par Tesālijas reģiona Estaijota galveno centru, kas aptuveni aizņēma mūsdienu Trikalas prefektūras teritoriju. Vēsturiskos laikos Trikes pilsēta un apkārtne piedzīvoja uzplaukumu. 480. gadā p.m.ē. tā nonāca [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu persiešu]] rokās, bet desmit gadus vēlāk pievienojās Tesālijas monetārajai savienībai. 352. gadā p.m.ē. tā tika apvienota ar [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]] . Pilsēta kļuva par sīvu kauju vietu starp Maķedoniju un Romu. Lai gan Maķedonijas karalis [[Filips V Antigonīds|Filips V]] un viņa dēls Persejs centās saglabāt pilsētu, pēc 168. gada p.m.ē. tā nonāca [[Romas Republika|Romas Republikas]] rokās. === Viduslaiki === [[Attēls:PartOfTheCastle_ByzantineCastleOfTrikala.jpg|thumb|Bizantiešu pils iekšpusē]] Lai gan tika uzskatīts, ka šī teritorija stingri atrodas [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] pakļautībā, tajā tomēr nereti iebruka sirotāji un klejotāju ciltis. Dažas no šīm ciltīm un tautām, kas veica sirojumus šajā apgabalā, bija [[goti]] (396), [[huņņi]] (447), [[slāvi]] (577), [[Pirmā Bulgārijas cariste|bulgāri]] (986–1000), [[Normaņi|normāņi]] (1082–1083), [[Katalāņi|katalāņu]] algotņi (1309–1311). Pašreizējais Trikalas nosaukums pirmo reizi parādās 11. gadsimta Kekaumenosa darbā "Strategikons", kur minēti "Trikalitānas [[Aromūni|vlahi]]", un pēc tam 12. gadsimta sākuma Annas Komnenas darbā "Aleksiāda".<ref name="ODB">Gregory, Timothy E. (1991). "Trikkala". In Kazhdan, Alexander (ed.). ''The Oxford Dictionary of Byzantium''. Oxford and New York: Oxford University Press. pp.&nbsp;2115–2116. ISBN&nbsp;<bdi>0-19-504652-8</bdi>.</ref> Vēlāk tajā pašā gadsimtā arābu ceļotājs un ģeogrāfs [[Muhammads el Idrīsi|al Idrisi]] pilsētu minēja kā "svarīgu lauksaimniecības centru ar bagātīgiem vīna dārziem un dārziem".<ref name="ODB" /> Pēc Bizantijas valsts sabrukuma [[Ceturtais Krusta karš|Ceturtajā krusta karā]] 1204. gadā Trikala, šķiet, nenonāca franku rokās, bet gan kļuva par [[Epīras despotāts|Epīras despotāta]] daļu. Epīras valdīšana ilga līdz 1259. gadam, kad pilsētu bez pretestības ieņēma [[Nīkejas impērija]] (t.i., pēc 1261. gada atjaunotā Bizantijas impērija) pēc Pelagonijas kaujas. 14. gadsimta sākumā pilsēta bija daļēji neatkarīgas [[Domēne|domēnes]] galvaspilsēta [[Sevastokrators|sevastokratora]] Stefana Gabrielopulosa vadībā, kas stiepās pāri lielai daļai [[Tesālija|Rietumtesālijas]] un [[Maķedonija (Grieķija)|Maķedonijas]]. Pēc viņa nāves 1332.-1333. gadā pilsētu kopā ar lielāko daļu Gabrielopulosa zemju sagrāba Epīras valdnieks Jānis II Orsīni, bet viņš savukārt tika padzīts, un [[Androniks III Paleologs|Andronikoss III Paleologs]] šo teritoriju iekļāva Bizantijas impērijā.<ref name="ODB" /><ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=246, 252–253}}</ref> 1348. gadā Tesāliju iekaroja [[Stefans Dušans]] un iekļāva jaunizveidotajā [[Serbijas cariste|Serbijas impērijā]]. Par reģiona gubernatoru tika iecelts serbu ģenerālis Preļubs, kurš apmetās Trikalā. 1359. gadā Dušana pusbrālis Simeons Urošs nodibināja savu galmu Trikalā, un 1366.-1367. gadā viņš netālu nodibināja [[Meteora (Grieķija)|Meteoras klosterus]]. Simeonu nomainīja viņa dēls Jovans Urošs, bet viņu savukārt vadīja vietējie magnāti Aleksijs Angels Filantropens un Manuels Angels Filantropens, kuri valdīja līdz Osmaņu Tesālijas iekarošanai 1393.-1394. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|first=John Van Antwerp|last=Fine|title=The Late Medieval Balkans: A Critical Survey from the Late Twelfth Century to the Ottoman Conquest|publisher=University of Michigan Press|year=1994|isbn=978-0-472-08260-5|url=https://books.google.com/books?id=Hh0Bu8C66TsC|pages=320, 352–353}}</ref> === Osmaņu periods === [[Attēls:Trikala_Greece_Kursum_Mosque_4.jpg|thumb|Osmana Šaha mošeja]] [[Attēls:Βαρούσι_Τρικάλων_06.jpg|thumb|267x267px|Iela Varousi rajonā]] Osmaņu valdīšanas laikā pilsētu sauca par Tirhalu. Tās stāvoklis Osmaņu valdīšanas sākumposmā ir neskaidrs: tiek ziņots, ka tā bija daļa no liela sandžaka Ahmeda, Evrenosbeja dēla, vadībā, bet 15. gadsimta sākumā tā bija daļa no Turahanbeja domēnes, kurš ieveda musulmaņu kolonistus, bet arī piešķīra privilēģijas vietējiem grieķu iedzīvotājiem. Turahanbejs un viņa dēls un pēctecis Emerbejs pilsētā uzcēla daudzas ēkas, palīdzot tai, vēsturnieces Aleksandras Jerolimpas vārdiem runājot, "[iegūt] tipiskas osmaņu pilsētas izskatu ar mošejām, [[Medrese|medresēm]], [[Turku pirts|hamamu]], imaretu un [[Karavānserāls|karavānserālu]], kas stiepās ārpus citadeles un Varousi (Varošas) kvartāla, kas palika kristīgs".<ref name="EI2-Tirhala">Yerolimpos, Alexandra (2000). "Tirḥāla". In Bearman, P. J.; Bianquis, Th.; Bosworth, C. E.; van Donzel, E. & Heinrichs, W. P. (eds.). ''The Encyclopaedia of Islam, Second Edition.'' Volume X: ''T–U''. Leiden: E. J. Brill. pp.&nbsp;539–540. ISBN&nbsp;<bdi>978-90-04-11211-7</bdi>.</ref> Kā vietējās provinces (Trikalas sandžaka) administratīvais centrs pilsēta piesaistīja musulmaņu imigrantus un tajā bija lielas musulmaņu un ebreju kopienas: 1454./55. gada tautas skaitīšanas datos pilsētā dzīvoja 2453 iedzīvotāji (251 musulmaņu ģimene un 9 atraitnes, kā arī 212 kristiešu ģimenes un 73 atraitnes); 1506. gadā pilsētā dzīvoja 3100 iedzīvotāju, tostarp 260 musulmaņu, 310 kristiešu un 19 ebreju ģimenes; 1520./38. gadā iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz 301 musulmaņu, 343 kristiešu un 181 ebreju ģimenei.<ref name="EI2-Tirhala" /> Šajos gadsimtos (1543.–1854.) pilsēta kļuva arī par nozīmīgu intelektuālo centru ar Trikes skolu (un vēlāk Grieķu skolu), kur mācīja tā laika slaveni intelektuāļi, piemēram, Dionīsijs Filozofs. Daļa kristiešu bērnu no Trikalas kļuva par [[Janičāri|janičāriem]]. 17. gadsimta osmaņu ceļotājsa Evlija Čelebi ziņoja, ka pilsētā bija 2300 māju, kas sadalītas sešpadsmit musulmaņu un astoņos kristiešu kvartālos (mahallās); bija astoņas mošejas, no kurām mūsdienās saglabājusies tikai pilsētas galvenā mošeja, [[Sināns|Mimara Sinana]] celtā Osmana Šaha mošeja; četras pirtis (hammami); sešas tekes jeb sūfiju klosteri; un, iespējams, pārspīlēti minētais veikalu skaits - 1000, taču Evlija pie tam nepiemin pilsētas iespaidīgo bezestenu (segto tirgu), kas tika nojaukts 20. gadsimta sākumā. Pilsēta lielā mērā nodega ugunsgrēkā 1749. gadā, un šo postījumu pēc 20 gadiem atkārtoja albāņu neregulārie karavīri pēc vietējo kristiešu iedzīvotāju neveiksmes Orlova sacelšanās laikā. Neskatoties uz postījumiem, tās iedzīvotāju skaits, šķiet, ir turējies nemainīgs, apmēram 25 000, līdz [[Grieķu neatkarības karš|Grieķijas revolūcijas]] sākumam 1821. gadā.<ref name="EI2-Tirhala" /> Tiek ziņots, ka ap 1840. gadu tajā bija tikai 10 000 iedzīvotāju, un pēdējā osmaņu tautas skaitīšanā 1877.-1878. gadā visā Trikalas sandžakā bija uzskaitīti 25 000 iedzīvotāju.<ref name="EI2-Tirhala" /> === Mūsdienu Grieķijas periods === [[Attēls:Δωροθέα_Σχολή.jpg|thumb|200x200px|Dorotejas skolas ēkā atrodas arī Trikalas Filharmonijas biedrība.]] 1881. gada 23. augustā ar Konstantinopoles līgumu starp Osmaņu impēriju un [[Grieķijas Karaliste|Grieķijas karalisti]] pilsēta kopā ar pārējo Tesāliju nonāca Grieķijas kontrolē. Osmaņu spēki to īslaicīgi atkal okupēja 1897. gada Grieķijas-Turcijas kara laikā. Turpmākajos gados Trikalai bija būtiska loma lauku strādnieku darbībās 20. gadsimta sākumā pret Tesālijas muižniekiem. Trikala kļuva par pilsētu, kurā 1906. gadā tika dibināts pirmais Grieķijas lauksaimniecības kooperatīvs. Vēsturiski Trikalā un tās apkārtnē bija ievērojama [[Aromūni|aromūnu]] koncentrācija, tostarp no citiem reģioniem.<ref>Rousiakis, Sotirios (2021). [https://www.db-thueringen.de/servlets/MCRFileNodeServlet/dbt_derivate_00053474/Rousiakis_Greek_Karagouns.pdf THE MODERN GREEK DIALECT OF THE KARAGOUNS IN WEST THESSALY]. p. 19.</ref> Pilsēta 20. gadsimta sākumā zaudēja lielu daļu savu osmaņu un viduslaiku ēku, īpaši pēc tam, kad tā 1930. gados tika pārbūvēta atbilstoši mūsdienīgākam pilsētplānojumam. Mūsdienās Trikala ir rosīga grieķu pilsēta, kas pazīstama ar vēsturiskajiem pieminekļiem un atlikušo vecpilsētu.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/en/trikala-city/|title=Trikala City - Η Πόλη του Ασκληπιού - Νομός Τρικάλων}}</ref> == Apskates objekti == [[Attēls:Savings_Part_Archaeological_Site_of_Ancient_Trikki.jpg|right|thumb|200x200px|Asklēpiona tempļa drupas Senās Trikas arheoloģiskajā vietā]] [[Attēls:Trikalaclocktower.jpg|thumb|267x267px|Skats uz pulksteņa torni, kas atrodas vecpilsētas (Varousi) bizantiešu pilī.]] [[Attēls:Ναός_Παναγίας_Φανερωμένης,_Βαρούσι_Τρικάλων_3373.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca Varousi]] [[Attēls:Ναός_Αγίας_Επίσκεψης,_Τρίκαλα_3990.jpg|thumb|200x200px|Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca Varousi]] [[Attēls:Βυζαντινό_Κάστρο_Τρικάλων,_παλιά_πόλη_Βαρούσι_(27)(photosiotas).jpg|thumb|200x200px|Skats uz Varousi vecpilsētu no pils.]] [[Attēls:Old_City_Varousi.jpg|thumb|302x302px|Tradicionālā arhitektūra Varousi]] [[Attēls:Μανάβικα_Τρικάλα_3796.jpg|thumb|200x200px|Iela Manavikā]] [[Attēls:Κεντρική_γέφυρα_Τρικάλων_3886-HDR.jpg|thumb|200x200px|Centrālais tilts]] * Trikes Asklepiona arheoloģiskā vieta, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]], ir nozīmīgākā un senākā Grieķijā. Trikala (senā Trika vai Trikke) tiek uzskatīta par [[Asklēpijs|Asklēpija]], sengrieķu reliģijas un mitoloģijas varoņa un medicīnas dieva, dzimšanas vietu. Senās Trikas arheoloģiskā vieta atrodas blakus Svētā Nikolaja katedrālei un [[Old Town of Trikala|vecpilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://madeintrikala.gr/asklhpieio-arxaias-trikkhs|title=Ασκληπιείο Αρχαίας Τρίκκης - Ασκληπιείο Τρίκαλα}}</ref> * Bizantiešu pils, ko [[Justiniāns I|Justiniāns]] uzcēla senās Trikes akropoles 6. gadsimtā mūsu ērā. Vēlāk to pārbūvēja osmaņi, kuri 17. gadsimtā tai uzstādīja milzīgu pulksteņa torni, kura novietoja 650 kilogramu smagu zvanu. 1936. gadā tika uzstādīts vēl viens pulksteņa tornis, kas mūsdienās ir pilsētas vizītkarte, no kuras paveras panorāmas skats uz pilsētu. Zem pils atrodas vecpilsēta. * [[Trikalas vecpilsēta]], kas sastāv no Varousi un Manavikas rajoniem. Varousi bija Trikalas kristiešu rajons Osmaņu impērijas laikā un atrodas cietokšņa pakājē. Līdz 1930. gadam šī pilsētas daļa tika uzskatīta par Trikalas dižciltīgo rajonu un tagad ir aizsargājama teritorija ar lielu skaitu tradicionālu vecu ēku, kas celtas laikā no 17. līdz 19. gadsimtam un ir saglabājušās līdz mūsdienām. Šajā daļā atrodas vecākās pilsētas baznīcas, kas celtas laikā no 14. līdz 19. gadsimtam, visas ļoti tuvu viena otrai. Pēc Varousi rajona līdz centrālajam laukumam atrodas pilsētas daļa, ko sauc par Manaviku, vecpilsētas rajons ar vienotu arhitektūru. Šeit atrodas daži no labākajiem restorāniem, kafejnīcām un bāriem pilsētā.<ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archaeology.wiki/blog/2014/02/17/a-proposal-for-the-enhancement-and-ideal-administration-of-monuments-in-the-town-of-trikala-part-1/|title=A proposal for the enhancement and ideal administration of monuments in the town of Trikala (Part 1)|date=17 February 2014}}</ref> * Trikalas grieķu pareizticīgo baznīcas. Vecākās pilsētas baznīcas galvenokārt atrodas vecpilsētā, Varousi vēsturiskajā rajonā. Tās ir: Jaunavas Marijas Faneromeni baznīca (1853), Jaunavas Marijas Episkepsi baznīca (1867), Svētā Stefana baznīca (1882), Svētā Paraskevi baznīca (1843), Svētās Marinas baznīca (1766), Svētā Demetrija baznīca (1588), Anargirojas svēto baznīca (renovēta 1575. gadā), Svētā Jāņa Kristītāja kapela (1674), Svētā Jāņa Žēlsirdīgā un Svētā Panteleimona baznīca (14. gs.) un Svētā Nikolaja katedrāle. Citas vēsturiskas baznīcas var atrast arī pārējās pilsētas daļās. * Pravieša Elijas kalns — birzs ar skaistu panorāmas skatu uz pilsētu, kas atrodas pastaigas attālumā no pilsētas centra. Šajā kalnā atrodas pravieša Elijas baznīca (celta 1897. gadā) un pašvaldības zoodārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elameteoratrikala.com/trikala/see-and-do/lofos-profiti-ilia|title=Λόφος του Προφήτη Ηλία – Η ομορφιά έχει πράσινο}}</ref> * [[Litaja|Litajas]] upe, kas šķērso pilsētas centru un ir tās tūristiskais orientieris, un 1886. gadā celtais Centrālais tilts, kas savieno centrālo laukumu ar galveno gājēju ielu. Citi atpazīstami Litajas upes punkti ir tilts ar Asklēpija statuju un raksturīgie apaugušie upes krasti pilsētas centra vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/building/litheos-potamos/|title=Ληθαίος ποταμός|date=12 January 2016}}</ref> * Matsopulas dzirnavas, kas tika uzceltas 1884. gadā un mūsdienās ir vēsturiski industriāla ēka, ko izmanto kā muzeju un kultūras centru. Ziemassvētku laikā no akmens celtās Matsopulas dzirnavas pārvēršas par "Elfu dzirnavām" – Grieķijas slavenāko Ziemassvētku parku. * [[Osmana Šaha mošeja]] (16. gadsimts), ēku projektējis [[Sināns|Mimars Sinans]]. Aiz mošejas atrodas sultāna [[Suleimans I|Suleimana Lielā]] brāļadēla Osmana Šaha mauzolejs.<ref name="auto1" /> * Dvīņu Osmaņu pirts (Osmana Šaha hamams). Celta 16. gadsimtā un, iespējams, [[Sināns|Mimara Sinana]] projektēta, tā vēstures gaitā ir piedzīvojusi daudzas izmaiņas un dažādus pielietojumus. Dvīņu Osmaņu pirts nesen ir restaurēta un mūsdienās tiek izmantota kā muzejs, kurā ir apskatāma arheoloģiskā keramikas kolekcija un citas pagaidu izstādes.<ref name="auto1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mouseiotsitsani.gr/|title=Μουσείο Τσιτσάνη - Βασίλης Τσιτσάνης|website=Μουσείο Τσιτσάνη}}</ref> * [[Trikala (stacija)|Trikalas dzelzceļa stacija]] (celta 1886. gadā), tiesas nams (osmaņu varas iestāžu mītne turku valdīšanas laikā), Folkloras muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trikalacity.gr/anoikto-kai-pali-to-exaisio-laografiko-moyseio-trikalon/|title=Ανοικτό και πάλι το εξαίσιο Λαογραφικό Μουσείο Τρικάλων|date=11 December 2022}}</ref> un daudzas citas vēsturiskas un neoklasicisma stila ēkas. == Administrācija == Trikalas pašvaldība tika izveidota 2011. gada vietējo pašvaldību reformas laikā, apvienojoties šādām 8 bijušajām pašvaldībām, kas kļuva par pašvaldības vienībām:<ref name="Kallikratis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.et.gr/idocs-nph/search/pdfViewerForm.html?args=5C7QrtC22wGYK2xFpSwMnXdtvSoClrL8-SrPzKAEPjjtIl9LGdkF53UIxsx942CdyqxSQYNuqAGCF0IfB9HI6hq6ZkZV96FIukI0UzcPsWCK0LpLhpa7rhiWB4R5ntTnoWw7U8E1Amg.|title=ΦΕΚ A 87/2010, Kallikratis reform law text|publisher=[[Government Gazette (Greece)|Government Gazette]]|language=el}}</ref> * Estiajotīda * Faloreja * Kalidendro * Koziaka * Megala Kalivija * Paliokastro * Paraliteoi * Trikala Pašvaldības platība ir 607,5 km2, pašvaldības vienība Trikala aizņem 69 km².<ref name="stat01">{{Tīmekļa atsauce|url=http://dlib.statistics.gr/Book/GRESYE_02_0101_00098%20.pdf|title=Population & housing census 2001 (incl. area and average elevation)|publisher=National Statistical Service of Greece|language=el}}</ref> === Agrākā Trikalas province === Trikalas province bija viena no Trikalas prefektūras provincēm. Tās teritorija atbilda pašreizējo Trikalas, Farkadonas un Pili pašvaldību teritorijai. To likvidēja 2006. gadā. == Infrastruktūra == Trikalā atrodas Trikalas prefektūras galvenā slimnīca. Tesālijas Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta zinātnes nodaļa arī atrodas Trikalā, un tā tika dibināta 1994. gadā; sākotnēji tā atradās Matsopulosas parka ēkā, bet 1999. gada jūlijā pārcēlās uz jauno Karjesas pilsētiņu. Trikalā ir vairāk nekā 20 vidējās izglītības skolu, un pilsētā darbojas arī vakara tehnikums. Trikala ir slava kā pirmajai viedpilsētai Grieķijā, kas integrē jaunās tehnoloģijas pašvaldības ikdienas dzīvē un sniedz iedzīvotājiem valdības pakalpojumus, izmantojot e-pārvaldību .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ekathimerini.com/217138/article/ekathimerini/community/the-smart-city-of-trikala-and-the-future-of-greece|title=The 'smart city' of Trikala and the future of Greece|publisher=Kathimerini|access-date=19 August 2018|date=24 March 2017}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/cities/2018/sep/04/trikala-greece-first-smart-city-dont-need-to-know-a-politician-to-get-something-done|title=Inside Greece's first smart city: 'Now you don't need to know a politician to get something done'|work=The Guardian|access-date=September 5, 2018}}</ref> Turklāt tā vēl 2018. gadā plānoja kļūt par pirmo [[5G]] gatavo pilsētu Grieķijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news247.gr/technologia/ta-trikala-ginontai-i-proti-5g-poli.6641086.html|title=Τα Τρίκαλα γίνονται η πρώτη 5G πόλη|publisher=News247|access-date=19 August 2018|date=18 August 2018}}</ref> == Transports == Pilsēta atrodas blakus automaģistrālei Nr. 3 (A3) jeb Centrālās Grieķijas automaģistrālei (pazīstama arī kā [[Eiropas autoceļš E65|Eiropas E65 automaģistrāle]]). KTEL, kas ir galvenais starppilsētu sabiedriskā transporta autobusu pakalpojums Grieķijā, piedāvā bieži kursējošus autobusu maršrutus, savienojot Trikalu ar apkārtējiem reģioniem un daudzām kontinentālās daļas pilsētām. Pilsētu apkalpo arī dzelzceļa stacija. Katru dienu ir vilcienu satiksme ar [[Atēnas|Atēnām]] un [[Saloniki|Salonikiem]]. == Klimats == Trikalas klimata kontinentālā ietekme nav pietiekama, lai pilsēta netiktu klasificēta kā [[Vidusjūras klimats]] (''[[Kepena klimata klasifikācija|Csa]]''), lai gan ar ievērojamām diennakts temperatūras svārstībām. Vasaras ir ļoti karstas, augustā vidēji sasniedzot 34,5 grādus. Tikmēr rudens un pavasaris ir diezgan maigi, bez ārkārtīgi zemas vai augstas temperatūras. Mīnusa temperatūras ir neregulāras, parasti ziemas naktīs. Reizēm tiek novērota snigšana, taču tā parasti nav nozīmīga. {{Weather box |width = auto |location=Trikalas pils |metric first=yes |single line=yes |Jan high C=10.7 |Feb high C=14.7 |Mar high C=17.3 |Apr high C=20.5 |May high C=26.7 |Jun high C=32.8 |Jul high C=33.5 |Aug high C=34.5 |Sep high C=30.6 |Oct high C=24.6 |Nov high C=17.1 |Dec high C=12.5 |year high C= |Jan low C=1.8 |Feb low C=3.9 |Mar low C=5.7 |Apr low C=8.7 |May low C=13.4 |Jun low C=18.5 |Jul low C=20.3 |Aug low C=19.9 |Sep low C=17.3 |Oct low C=12.1 |Nov low C=8.9 |Dec low C=5.9 |year low C= |precipitation colour = green |Jan precipitation mm=58.6 |Feb precipitation mm=80.2 |Mar precipitation mm=76.4 |Apr precipitation mm=43.2 |May precipitation mm=41.8 |Jun precipitation mm=33.8 |Jul precipitation mm=17.0 |Aug precipitation mm=18.3 |Sep precipitation mm=55.7 |Oct precipitation mm=73.1 |Nov precipitation mm=75.6 |Dec precipitation mm=71.0 |source 1=[http://penteli.meteo.gr/stations/trikala/] 2010-2020 nokrišņi, 2019-2021 temperatūras }} == Sporta komandas == * Trikala F.C., [[Futbols|futbola]] komanda, kas 1999.–2000. gada sezonā sacentās [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas pirmajā divīzijā]] . * Trikala 2000 BC, [[Basketbols|basketbola]] komanda, kas sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]] 2008.–2009. gada un 2009.–2010. gada sezonās. Komanda tika likvidēta pēc komandas izkrišanas no augstākās divīzijas un sekojošajām finansiālajām grūtībām. * Aries Trikala BC ir basketbola komanda, kas piecas sezonas pēc kārtas (no 2013.–2014. gada līdz 2017.–2018. gadam) sacentās [[Grieķijas basketbola līga|Grieķijas augstākajā divīzijā]]. == Vēsturiskais iedzīvotāju skaits == [[Attēls:Σιδηροδρομικός_Σταθμός_Τρικάλων_(photosiotas)_(1).jpg|thumb|Dzelzceļa stacijas ēka.|200x200px]] {| class="wikitable" !Gads !Pilsēta ! Pašvaldība |- | 1991. gadā | 48 857 | 74 832 |- | 2001. gadā | 54 605 | 78 817 |- | 2011. gadā | 61 653 | 81 355 |- | 2021. gadā | 62 064 | 78 605 |} == Ievērojami cilvēki == * [[Asklēpijs]] (mītisks), medicīnas dievs sengrieķu reliģijā un mitoloģijā * Ekumēnijs (apmēram 990), Trikas (tagad Trikkala) bīskaps * Evangeloss Averofs (1910–1990), politiķis * Stefanoss Sarafiss (1890–1957), EAM-ELAS ģenerālmajors * [[Sotiris Kirjaks]] (1979), futbolists * Dimitris Mitropanoss (1948–2012), dziedātājs * Kristoss Papanikolau (1941), kārtslēcējs * Eftimiss Renciass (1976), basketbolists * Vasilis Cicanis (1915–1984), dziesmu autors un dziedātājs * Joannis Kellass (1908–1966), lidotājs * Sofija Sakorafa (1957), šķēpmetēja, politiķe * Vasilis Gregoriu (1965), ķīmiķis * Turhans Pašā Permeti, bijušais Albānijas premjerministrs. * Kristos Kristou, [[Ārsti bez robežām|Ārstu bez robežām]] prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Aromūni]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] 5utycurbelyjqh7t3e9ac6u0723e2mk 3 631479 4466039 2026-05-10T09:48:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466039 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Holger Uwe Schmitt}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 12.48 (EEST) gp8v9nr1pfo7mkhorm63r03v0vnm6uz 3 631480 4466041 2026-05-10T09:54:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466041 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Hieronymousch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 12.54 (EEST) qcjvlwybwy86m7kjib3i4ydlj0ecuca 1 631481 4466045 2026-05-10T09:57:23Z Egilus 27634 Jauna lapa: {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = aromūni |valsts2 = Grieķija }} 4466045 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2026 |dalībnieks = Egilus |tēma = Daba un ģeogrāfija |valsts = aromūni |valsts2 = Grieķija }} 0bqmi6nffzhus605pmko7f4wcdjjapp 3 631482 4466049 2026-05-10T10:06:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466049 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Alexsavu8808}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 13.06 (EEST) sttlt1ep782nbvltz51h8xt44g9t9i2 0 631483 4466052 2026-05-10T10:19:07Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste |name = Dāniels Svensons |image = Daniel Svensson Nordsjaelland (Testspiel 2023-07-08) 48 (cropped) (2).jpg |caption = Dāniels Svensons 2023. gadā |fullname = Dāniels Jūnatans Svensons |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|12}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |height = 183 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]... 4466052 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste |name = Dāniels Svensons |image = Daniel Svensson Nordsjaelland (Testspiel 2023-07-08) 48 (cropped) (2).jpg |caption = Dāniels Svensons 2023. gadā |fullname = Dāniels Jūnatans Svensons |birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|2|12}} |birth_place = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} |height = 183 |position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]] |currentclub = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |clubnumber = 24 |youthyears1 = 2006—2009 |youthclubs1 = {{flaga|SWE}} Irsta IF |youthyears2 = 2010—2013 |youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[Skiljebo SK]] |youthyears3 = 2014—2019 |youthclubs3 = {{flaga|SWE}} [[IF Brommapojkarna|Brommapojkarna]] |youthyears4 = 2020 |youthclubs4 = {{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |years1 = 2020 |clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IF Brommapojkarna|Brommapojkarna]] |caps1 = 6 |goals1 = 1 |years2 = 2020—2025 |clubs2 = {{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] |caps2 = 127 |goals2 = 5 |years3 = 2025 |clubs3 = {{īre}}{{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |caps3 = 12 |goals3 = 1 |years4 = 2025— |clubs4 = {{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]] |caps4 = 32 |goals4 = 2 |nationalyears1 = 2018 |nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 |nationalcaps1 = 3 |nationalgoals1 = 0 |nationalyears2 = 2019—2020 |nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 |nationalcaps2 = 4 |nationalgoals2 = 1 |nationalyears3 = 2021—2024 |nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 |nationalcaps3 = 20 |nationalgoals3 = 2 |nationalyears4 = 2024— |nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} |nationalcaps4 = 11 |nationalgoals4 = 0 |pcupdate = 10.05.2026. |ntupdate = 10.05.2026. }} '''Dāniels Jūnatans Svensons''' ({{val|sv|Daniel Jonathan Svensson}}; dzimis {{dat|2002|2|12}} [[Stokholma|Stokholmā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]]. Var spēlēt gan kā [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]], gan [[Pussargs (futbols)|centra pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] kluba [[Dortmundes "Borussia"]] sastāvā. == Karjera == Ar futbolu sāka nodarboties četru gadu vecumā klubā ''Irsta IF''. Vēlāk pārstāvēja ''Skiljebo SK'' un ''[[IF Brommapojkarna]]'' jauniešu komandas. 18 gadu vecumā viņš debitēja ''Brommapojkarna'' pieaugušo komandā [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] spēlē pret ''[[GIF Sundsvall]]''. 2020. gada martā parakstīja priekšlīgumu ar Dānijas klubu ''[[FC Nordsjælland]]'', kam pievienojās tā paša gada jūlijā. Līdz tam aizvadīja sešas spēles Zviedrijas 1. divīzijā (trešais līmenis). Dānijā sākumā viņš spēlēja U-19 komandā, bet 2020. gada novembrī debitēja [[Dānijas futbola Superlīga|Superlīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svenskfotboll.se/nyheter/landslag/2020/12/framtiden-ar-var-daniel-svensson/ |title=Framtiden Är Vår – Daniel Svensson |language=sv |date={{dat|2020|12|22|N|bez}}| website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> 2025. gada februārī Dānijas klubs viņu izīrēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandai [[Dortmundes "Borussia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/de/en/news/news-overview/news.html/2025/2/3/BVB-sign-Daniel-Svensson-on-loan.html |title=BVB sign Daniel Svensson on loan |language=en |date={{dat|2025|2|3|N|bez}}| website=bvb.de |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Tā paša gada maijā pilnībā pārgāja uz ''Borussia'', parakstot līgumu līdz 2029. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bvb.de/de/en/news/news-overview/news.html/2025/5/14/BVB-announce-permanent-signing-of-Daniel-Svensson.html |title=BVB announce permanent signing of Daniel Svensson |language=en |date={{dat|2025|5|14|N|bez}}| website=bvb.de |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlases. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] rindās debitēja {{dat|2024|10|14||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. == Sasniegumi == ;Individuālie * Zviedrijas gada labākais aizsargs: 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://svff.svenskfotboll.se/om-svff/historik/fotbollsgalan/ovriga-utmarkelser/ |title=Övriga utmärkelser |language=sv | website=svenskfotboll.se |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Svensons, Dāniels}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:IF Brommapojkarna spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]] [[Kategorija:Dortmundes "Borussia" spēlētāji]] rhxkbugjwomwk9hr1rh7ffjp0bm7bwr 0 631484 4466053 2026-05-10T10:20:24Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Dāniels Svensons]] 4466053 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dāniels Svensons]] lw01w976j22hhcirgewf1od5xellm34 0 631485 4466054 2026-05-10T10:20:53Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Dāniels Svensons]] 4466054 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dāniels Svensons]] lw01w976j22hhcirgewf1od5xellm34 3 631487 4466067 2026-05-10T11:00:11Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466067 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Kirkinators}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 14.00 (EEST) j5q88shcqzuw4ep5outldmu9sie00l0 0 631488 4466076 2026-05-10T11:20:11Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Benjamins Nīgrēns | image = Benjamin Nygren (cropped).jpg | caption = Benjamins Nīgrēns 2023. gadā | fullname = Ēriks Benjamins Nīgrēns | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|8}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | height = 184 | position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | clubnumb... 4466076 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Benjamins Nīgrēns | image = Benjamin Nygren (cropped).jpg | caption = Benjamins Nīgrēns 2023. gadā | fullname = Ēriks Benjamins Nīgrēns | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|8}} | birth_place = {{vieta|Zviedrija|Gēteborga}} | height = 184 | position = [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošais pussargs]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] | currentclub = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | clubnumber = 8 | youthclubs1 = {{flaga|SWE}} Utbynäs SK | youthyears1 = 2007—2012 | youthclubs2 = {{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]] | youthyears2 = 2013—2018 | years1 = 2018—2019 | clubs1 = {{flaga|SWE}} [[IFK Göteborg]] | caps1 = 15 | goals1 = 6 | years2 = 2019—2022 | clubs2 = {{flaga|BEL}} [[K.R.C. Genk|Genk]] | caps2 = 5 | goals2 = 1 | years3 = 2020—2022 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|NED}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | caps3 = 45 | goals3 = 4 | years4 = 2022—2025 | clubs4 = {{flaga|DEN}} [[FC Nordsjælland|Nordsjælland]] | caps4 = 87 | goals4 = 25 | years5 = 2025— | clubs5 = {{flaga|SCO}} [[Celtic F.C.|Celtic]] | caps5 = 36 | goals5 = 15 | nationalyears1 = 2016—2018 | nationalteam1 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U17 | nationalcaps1 = 24 | nationalgoals1 = 10 | nationalyears2 = 2018—2019 | nationalteam2 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U19 | nationalcaps2 = 8 | nationalgoals2 = 6 | nationalyears3 = 2020—2022 | nationalteam3 = {{flaga|SWE}} Zviedrija U21 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 2 | nationalyears4 = 2025— | nationalteam4 = {{fb|Zviedrija}} | nationalcaps4 = 9 | nationalgoals4 = 3 | club-update = 10.05.2026. | nationalteam-update = 10.05.2026. }} '''Ēriks Benjamins Nīgrēns''' ({{val|sv|Erik Benjamin Nygren}}; dzimis {{dat|2001|7|8}} [[Gēteborga|Gēteborgā]]) ir [[zviedri|zviedru]] [[futbolists]]. Spēlē [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] vai spārna pozīcijā, pārstāv [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada spēlē [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] kluba [[Glāzgovas "Celtic"]] sastāvā. == Karjera == Ar futbolu B. Nīgrēns sāka nodarboties klubā ''Utbynäs SK''. 2013. gadā, 12 gadu vecumā, pievienojās ''[[IFK Göteborg]]''. 2018. gada maijā viņš parakstīja profesionālu līgumu. ''IFK Göteborg'' pieaugušo komandā debitēja tā paša gada augustā [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausa]] spēlē pret ''Torns IF''. 2019. gada jūnijā Nīgrēns pārgāja uz [[Beļģija]]s klubu ''[[KRC Genk]]'', parakstot līgumu līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krcgenk.be/en/news/3563/benjamin-nygren-chooses-genk |title=Benjamin Nygren chooses Genk! |language=en |date={{dat|2018|6|20|N|bez}}| website=krcgenk.be |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> No 2020. līdz 2022. gadam viņš tika izīrēts [[Nīderlande]]s ''[[Eredivisie]]'' klubam ''[[SC Heerenveen]]''. No 2022. līdz 2025. gadam pārstāvēja [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] klubu ''[[FC Nordsjælland]]''. 2025. gada jūnijā viņš parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] klubu [[Glāzgovas "Celtic"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celticfc.com/news/2025/june/27/welcome-to-celtic--benjamin-nygren/ |title=Welcome to Celtic, Benjamin Nygren |language=en |date={{dat|2025|6|27|N|bez}}| website=celticfc.com |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> Pārstāvējis dažādu vecumu Zviedrijas jauniešu izlases. [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlasē]] debitēja {{dat|2025|3|22||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgu]]. Pirmos vārtus izlases labā guva tā paša gada 25. martā pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]]. == Sasniegumi == ;''KRC Genk'' * Beļģijas Superkauss: 2019 ;Individuālie * [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] sezonas simboliskā izlase: 2024—25<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://campo.dk/2025/06/02/aarets-hold-i-superligaen-randers-fck-og-agf-dominerer/ |title=Årets Hold i Superligaen: Randers, FCK og AGF dominerer |language=da |date={{dat|2025|6|2|N|bez}}| website=campo.dk |accessdate={{dat|2026|5|10||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Nīgrēns, Benjamins}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gēteborgā dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas futbolisti]] [[Kategorija:Zviedrijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Gēteborgas IFK spēlētāji]] [[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] [[Kategorija:FC Nordsjælland spēlētāji]] [[Kategorija:Celtic F.C. spēlētāji]] gxdezrsbx4fxj4dmc5u1nbo1h7f6yih 0 631489 4466077 2026-05-10T11:21:12Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Benjamins Nīgrēns]] 4466077 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benjamins Nīgrēns]] lqdzobrrx4xxqjgtim1xaijul9d3b3x 0 631490 4466078 2026-05-10T11:21:57Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Benjamins Nīgrēns]] 4466078 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benjamins Nīgrēns]] lqdzobrrx4xxqjgtim1xaijul9d3b3x 0 631491 4466079 2026-05-10T11:22:25Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Benjamins Nīgrēns]] 4466079 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Benjamins Nīgrēns]] lqdzobrrx4xxqjgtim1xaijul9d3b3x 0 631492 4466080 2026-05-10T11:29:40Z Pirags 3757 jauna lpp 4466080 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, kur 1762. gadā uzbūvēja jaunu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvari|Katvari]] muiža (''Kadfer'', 1750-75) * (''Hinzenberg'', 1753-55) * (''Eck'', 1754-75) * (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas slepenpadomnieki]] 96rykkduk06tsr598hocvmvswywqocs 4466081 4466080 2026-05-10T11:31:24Z Pirags 3757 /* Muižas */ 4466081 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, kur 1762. gadā uzbūvēja jaunu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * (''Hinzenberg'', 1753-55) * (''Eck'', 1754-75) * (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas slepenpadomnieki]] gthvho16pnk4o547seofxus3gv8tuvi 4466084 4466081 2026-05-10T11:32:47Z Pirags 3757 /* Atsauces */ 4466084 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, kur 1762. gadā uzbūvēja jaunu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * (''Hinzenberg'', 1753-55) * (''Eck'', 1754-75) * (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] qmyo6isqyrcetolztkuqzl68tqcwnuj 4466087 4466084 2026-05-10T11:49:01Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4466087 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * (''Hinzenberg'', 1753-55) * (''Eck'', 1754-75) * (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] 3tsvzkv2enj6f5vwls79h328vipsy45 4466089 4466087 2026-05-10T11:52:14Z Pirags 3757 +bildes 4466089 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Johans Kristofs Kampenhauzens | vārds_orig = ''Johann Christoph von Campenhausen'' | attēls = Regierungsrat Johann Christoph von Campenhausen.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = 1781. ɡada portrets | dz_dat_alt = | dz_gads = 1716 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Kēniɡsberɡa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1782 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | nodarbošanās = politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens]]<br />Margarēta (dzimusi Liliengrēna) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Johans Kristofs Kampenhauzens''' ({{val|de|Johann Christoph von Campenhausen}}; 1716—1782) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks un ierēdnis. [[Krievijas Impērija]]s [[īstenais slepenpadomnieks]] (no 1773). == Dzīvesgājums == Cēlies no [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]]. Dzimis [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1716. gada 5. martā Krievijas dienestā pārɡājušā grenadieru pulkveža [[Johans Baltazars fon Kampenhauzens|Johana Baltazara fon Kampenhauzena]] (1689—1758) un viņa sievas Margarētas, dzimušas Liliengrēnas (''Lilljegren'', 1679—1733) ģimenē. Pēc kara beiɡām viņa tēvs kļuva par [[Vidzemes bruņniecība]]s pārstāvi [[Pēteris I|Pētera I]] galmā Pēterburgā un 1727. gadā ieguva savā dzimtas īpašumā [[Ungurmuiža (muiža)|Ungurmuižu]]. Pēc ķeizarienes [[Anna I|Annas]] nākšanas pie varas 1730. gadā Kampenhauzenu ģimene saimniekoja Ungurmuižā. 1734. ɡadā Kristofs uzsāka tieslietu studijas [[Halles universitāte|Halles universitātē]], apceļoja Franciju, Holand̩i un Anɡliju. 1737. ɡadā kļuva par ģenerālfeldmaršala [[Pēteris Lasī|Pētera Lasī]] sekretāru un adjutantu [[Krievu-turku karš (1735–1739)|Krievu-turku karā (1735–1739)]], tad [[Krievu—zviedru karš (1741—1743)|Krievijas karaspēka Somijas karagājiena]] laikā. 1741. ɡadā apprecējās ar Katrīnu Elizabeti Cimmermani, 1743. ɡadā kļuva par [[Rīgas guberņa]]s valdības padomnieku (''Regierungsrat''), 1744. ɡadā ieɡuva barona jeb brīvkunɡa, 1760. ɡadā [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomnieka]], 1773. ɡadā [[Īstenais slepenpadomnieks|īstenā slepenpadomnieka]] titulu. 1751. gadā Johans Kristofs Kampenhauzens nopirka Ropažu muižu, 1755. ɡadā otrreiz apprecējās ar Sofiju Elizabeti [[Mengdeni|Mengdenu]], 1762. gadā uzbūvēja jaunu Ropažu muižas kungu māju, kura bijusi līdzīga tēva celtajai Ungurmuižas kungu mājai. 1764. gadā viņa vecākā meita Katrīna Doroteja salaulājās ar [[Ērgļu muiža]]s īpašnieku Frīdrihu Reinholdu [[Bergi|fon Bergu]] (1736—1809), bet otra meita Sofija Elizabete Terēzija (1748—1805) — ar mākslinieku [[Voldemārs fon Budbergs-Benninghauzens|Voldemāru Dītrihu fon Budbergu]] (1740-—1784). Miris 1782. ɡada 3. decembrī Rīgā, apglabāts Ropažu muižas kapličā. == Muižas == [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Kampenhauzena kapliča Ropažos 1780.jpg|thumb|250px|Kampenhauzena kapliča Ropažos (Broce, 1791).]] Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam piederēja šādas muižas:<ref>[https://bbld.de/GND1193548837 Campenhausen, Johann Christoph v.] Baltische Historische Kommission</ref> * [[Ropažu muiža]] (''Rodenpois'', no 1751) * (''Lindenhof'', līdz 1750) * [[Lēdurga]]s muiža (''Loddiger mit Ayasch und Murnikas'', līdz 1752) * (''Alt-Calzenau'', ap 1751) * (''Aahof mit Neuenmühlen'', 1751-55) * [[Allaži]] (''Allasch'') un [[Jūdaži]] (''Judasch (1751-67?) * [[Katvaru muiža]] (''Kadfer'', 1750-75) * (''Hinzenberg'', 1753-55) * (''Eck'', 1754-75) * (''Wangasch'', līdz 1755) * [[Randenes pils]]muiža (''Randen, Walguta u. Neu-Tennasilm'', 1758-59) * (''Posendorf'', 1759-75) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kampenhauzens, Johans Kristofs fon}} [[Kategorija:1716. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1782. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas īstenie slepenpadomnieki]] sy3r3mky7gcafa060eejfrvynt1to6f 3 631493 4466086 2026-05-10T11:41:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4466086 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aamong Us}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 10. maijs, plkst. 14.41 (EEST) m00b6f62ed9a0ah2kh2q128xqskjvfb